Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Alekseja Naumova personālizstāde “Uzgleznotā arhitektūra”
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtā
10. janvāris–15. februāris
No 10. janvāra līdz 15. februārim Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā būs skatāma gleznotāja Alekseja Naumova personālizstāde “Uzgleznotā arhitektūra”.
Izstādei mākslinieks izraudzījies pasaules skaistāko, krāšņāko un gleznaināko vietu – Burano, Venēcijas, Sicīlijas, Parīzes, Ņujorkas – ainavas un aicina izstādes apmeklētājus ļauties gleznās ietvertajam nerimstošajam krāsu priekam. Lielākā daļa izstādē eksponēto gleznu tapusi 2023.gadā, tāpēc plašāka publika Latvijā tās vēl nav redzējusi.
Alekseja Naumova rokrakstu raksturo pārliecinošs un izsvērts triepiens, košs, dzīvespriecīgs kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija. Mākslinieku interesē dabas un arhitektūras mijiedarbība. Viņu saista gaismas un ēnu spēles, to ietekme uz krāsu un formu. Gleznas top brīvā dabā – atrodoties konkrētā vietā un laikā, mākslinieks meistarīgi pamana mirkļa unikālo gaismu, krāsas, notver ainavas īpašo noskaņu un rada emocionāli piesātinātus stāstus par dažādām pasaules pilsētām.
RTU Arhitektūras un dizaina institūts
Ķīpsalas iela 6, Rīga
Jura Petraškeviča izstāde “Nenoteikti žesti”
“Māksla XO” galerijā
11. janvāris–3. februāris
Juris Petraškevičs. Bez nosaukuma. 2023, grafīts, jaukta tehnika uz zīdpapīra, 35x43,5 cm
No 11. janvāra līdz 3. februārim “Māksla XO” galerijā būs skatāma Jura Petraškeviča izstāde “Nenoteikti žesti”.
“Mani interesē robeža starp realitātēm... un sajūtu līmenis man šķiet tas būtiskākais... kādas domas mans darbs cilvēkiem ļauj ģenerēt, kā tas attīstās...”
Pēdējo gadu izstādēs Juris Petraškevičs atklājas daudzveidīgā zīmējumā, formā, faktūrā, žestā un līniju pinumos, materialitātē. Jaunākajā izstādē “Nenoteikti žesti” zīmējumam tiek piešķirta trešā dimensija. Nelielā formāta darbi uz zīdpapīra piedzīvo izmaiņas, smalki kombinējoties papīra materialitātei ar grafītu, pigmentiem, pasteli, akrilu un vasku, pārtopot skulpturālās trīsdimensiju virsmās, kur vienas līnijas ceļš, līniju struktūra, krāsu laukums pats par sevi ir pašvērtība un var būt stāsts. “Zīmējumiem nav nosaukumu, jo vēlējos tos radīt līdzīgus mūzikai bez programmatiskas ievirzes. Skatītāju atklāsmes, tostarp, arī var tikt uzskatītas par pilntiesīgām šo darbu versijām,” stāsta Juris Petraškevičs.
“Māksla XO” galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Lučianas Mariano izstāde “Atrodot mājas”
“Māksla XO” galerijā
11. janvāris–3. februāris
Luciana Mariano. Atrodot mājas. 2023, audekls, akrils, 60x90 cm
No 11. janvāra līdz 3. februārim “Māksla XO” galerijā būs skatāma Lučianas Mariano izstāde “Atrodot mājas”.
Šī būs jau otrā brazīliešu gleznotājas personālizstāde Māksla XO galerijā, Rīgā. Gleznotāja iedziļinās imigrācijas un dažādu pārrāvuma formu tēmās, attēlojot izaicinājumus un centienus, kas pavada jauna sākuma, māju un piederības sajūtu atrašanu. “Atrast mājas. Tas ir tāls ceļš. Nav viegls. Bet ir iespējams. Māju atrašana ir process, kas prasa laiku un prasa ticību, pacietību un mīlestību. Māju atrašana ir mācīšanās piederēt. Tā nav tikai māja, vieta vai situācija, tā ir sajūta. Noturība ir atslēga, kas atver daudzas durvis un atnes mieru,” stāsta Lučiana Mariano.
“Gleznu sērija “Atrodot mājas” atspoguļo, cik grūti ir sakārtot dzīvi, saglabāt dārgo un mīļo, un paturēt atmiņas, kad jāuzsāk dzīve jaunā vietā. Darbi atklāj psiholoģiskās grūtības, ko prasa izkļūšana no saviem sociālajiem ierobežojumiem un robežām, iziešanu no komforta zonas un iekļaušanos jaunā sabiedrībā. Māju atrašana ir vairāk nekā tikai fiziskā pārvietošanās, tas ir emocionāls ceļojums. Mantu izkravāšana, birokrātija un bailes zaudēt identitāti padara šo procesu sarežģītu. Tas izraisa reiboņa sajūtu, tomēr veido jaunas atmiņas, un, tikai pieņemot pārmaiņas ar labsirdību, ir iespējams pārvarēt emocionālo attālumu. Kamēr pagātne vēl uzkavējas, mierinājuma atrašana tagadnē prasa neatlaidību, ticību, pacietību un mīlestību. Mājas nav tikai vieta, tā ir sajūta – pakāpenisks process, kurā jāmācās atrast piederību,” skaidro Lučiana Mariano.
Lučianas Mariano divpadsmit gleznu sērija “Atrodot mājas” tapušas rezidences laikā Serlachius Museot, Mente-Vilpulā, Somijā, 2023. gadā.
“Gleznu sērijas 7. darbs ir par grūtībām, pārvietojoties no vienas vietas uz otru pat pēc pārcelšanās. Ceļš var šķist viegls, taču nekas nav viegls, ja jūtamies neaizsargāti un vāji. Durvis atrodas vienā telpā, taču vienkāršais ceļš no vienas vietas uz otru var likt izjust bailes un radīt briesmas, kuras prāts pārāk labi zina, lai tās ignorētu. Mentālajai noturībai visā šajā procesā ir izsķiroša loma. Lēmums sākt jaunu dzīvi ir piepildīts ar bailēm un nedrošību. Ir vajadzīga liela drosme ne tikai uzdrīkstēties aiziet, bet arī ierasties un apzināti izvēlēties sev labāko iespējamo ceļu. Pagātnes rēgus var noturēt drošā attālumā, radot labas atmiņas un ielaižot savā dzīvē jaunus draugus. Nav viegli izvēlēties un izlemt būt laimīgam, atstājot aiz sevis visus gruvešus, brūces un zilumus, bet tas ir nepieciešams, lai gan tas var šķist neiespējami. Bet tas ir tā vērts, neskatoties uz izaicinājumiem.
Esmu pateicīga draugiem, kuri palīdzēja man radīt jaunas atmiņas, mazināt bailes un radīt drošu pajumti ar plašākiem, skaistākiem logiem un skatiem,” Lučiana Mariano.
Lučiana Mariano ir itāļu un portugāļu izcelsmes brazīliešu gleznotāja, naivisma pārstāve trešajā paaudzē. Pēdējo 14 gadu laikā piedalījusies naivisma mākslai veltītās izstādēs un projektos galerijās un muzejos visā pasaulē. Šobrīd dzīvo un strādā Pirkalā, Somijā. Kopš 2018. gada piedalījusies 36 grupu izstādēs un organizējusi 14 personālizstādes visā pasaulē.
“Māksla XO” galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Agates Apkalnes gleznu izstāde “Personālmaršruts”
Liepājas muzejā
11.janvāris–3. marts
Agate Apkalne. “62 707 17 608”
No 11. janvāra līdz 3. martam Liepājas muzejā būs skatāma Agates Apkalnes darbu izstāde “Personālmaršruts”, kurā būs iespēja apskatīt gleznu ciklu, kas tapis Liepājā, Karostas ūdenstornī Mākslas festivāla laikā 2023. gadā.
Cikla “Personālmaršruts” lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus, kas savulaik kursēja maršrutā “Liepāja – Новополоцк”, ar uzrakstiem, uzslāņojumiem, kurus gadu gaitā atstājuši cilvēki. Laikā, kad darbi tapa, uz Karostas ūdenstorni bija atnākusi kāda dāma, kura bija strādājusi uz dzelzceļa un izstāstīja, ko nozīmē katrs cipars un simbols uz vagoniem, atceras Agate Apkalne.
Dzelzceļa vagonu atveides ideja lielformāta darbos pacietīgi gaidījusi gadus divdesmit. Vagonus atveidojot, apvienotas dažādas tehnikas – sausā ota, tecinājums un trafareti, kas vizuāli veido uzslāņojumu efektu. Šī izstāde rada idejiskas paralēles ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības ideju un tās atstātajiem nospiedumiem.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Viktora Timofejeva personālizstāde
“Pedagoģiskās spēles 1. Starpnieki un Ierobežojumi”
Galerijā 427
12. janvāris–17. februāris
No 12. janvāra līdz 17. februārim galerijā 427, kas šogad svinēs savu desmitgadi, būs apskatāma Ņujorkā dzīvojošā latviešu mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde “Pedagoģiskās spēles 1. Starpnieki un Ierobežojumi”. Viktors Timofejevs prezentēs instalāciju, kas sastāv no vietai specifiskas datorspēles un ar to saistītu materiālu teatralizētas sakārtošanas. Šī ir galerijas 66. izstāde.
Viktors Timofejevs (dz. 1984, Rīga) ir Ņujorkā dzīvojošs mākslinieks. Timofejeva starpdisciplinārā radošā prakse ir balstīta personīgajā pieredzē, spekulatīvos priekšstatos un visā pa vidu. Strādājot ar ģeneratīvu programmatūru, video, gleznošanu, instalāciju un skaņu, Timofejevs apvieno šos medijus, lai veidotu daļēji iztēlotas vides. Viņš ieguva MFA grādu Piet Zwart institūtā Roterdamā un bakalaura grādu Hantera koledžā Ņujorkā. Viņš arī regulāri rīko video seansus, performances un klausīšanās sesijas sensorās deprivācijas apstākļos No Moon pasākumu telpā Bruklinā, kuru mākslinieks līdzdibināja 2018. gadā.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Ulda Brieža izstāde “Brīvam būt”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
13. janvāris–30. marts
Katrīna Pasternaka. 1988. gads. Ulda Brieža foto
No 13. janvāra līdz 30. martam Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma fotogrāfa Ulda Brieža izstāde “Brīvam būt”.
Fotogrāfa Ulda Brieža latviešu kultūras personību portreti ir tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. To varoņu sejas notvertas visdažādākajos dzīves mirkļos, ļaujot skatītājam sastapties ar radošuma būtību – to iekšējās brīvības sajūtu, kas, neraugoties uz laika ārējo rāmējumu, ir nepārtrauktā sasaistē ar avotu un patiesību. Radošums ir iekšējās brīvības manifestācija, kas nav ne apklusināma, ne noslēpjama. Tā izlaužas kā tīrradnis arī mirkļos, kad šķietami iespējama tikai zemtekstā. Tā ir brīvība būt un runāt universālajā zīmju, simbolu, tonalitāšu, triepienu, daudzpunktu un skaņas valodā.
Izstādē skatāmie Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnes Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citu Latvijas kultūras autoritāšu portreti, kopumā vairāk kā 60, ir tapuši laika posmā no 1966. līdz 2010. gadam, un atspoguļo cilvēkus un notikumus vairāk kā pusgadsimta garumā. Tie iemieso sajūtu par Latviju, kas mājo mūsu katra zemapziņā, nodota no paaudzes paaudzē, bet kuru ik pa mirklim pazaudējam ikdienišķumā. Un par kuras trauslumu mums skarbi un tieši atgādina realitāte.
Daudzu no šajos portretos skatāmajiem cilvēkiem vairs nav. Taču viņu nospiedums, emocijas un gara spēks turpina dzīvot fotogrāfijās. Kā savulaik teicis leģendārais fotogrāfs Alfrēds Štīglics: “Fotogrāfijā ir tik smalka realitāte, ka tā kļūst reālāka par realitāti.”
Uldim Briedim fotogrāfijā galvenā ir patiesība. Doma, kas atklājas caur žestu, acu skatienu, matu šķipsnu, gaismēnu, smaidu, pusvārdā sastingušu zilbi, asaru. Viņš pats par laika nogriezni, kurā dzīvo viņa varoņi – laikabiedri un draugi, saka: “Tas bija kā starta šāviens cilvēku brīvībai.” Neierobežotai, absolūtai, kurā visas iespējas ir klātesošas. Tāds brīvības kulminācijas brīdis iespējams tikai mirkļos, kad sakrīt abi apstākļi – iekšējā brīvība ir sinhronitātē un sinerģijā ar ārējo.
Uldim Briedim vienmēr bijis svarīgi notvert savu portretējamo objektu tādu, kāds viņš ir – konkrētajā mirklī un laiktelpā. Un viņš tam reizēm ir veltījis neskaitāmas stundas laika – vienkārši esot klāt, sarunājoties, vērojot, netraucējot, ļaujot cilvēkam būt. Kā saka viņš pats, vērošana ir pirmais priekšnoteikums. “Lai tu pietuvinātos cilvēka esībai, tev ir jāvēro. Izskats, rakurss, žesti, kā mainās gaisma, poza, grimases. Tas viss plūst cauri gal- vai kā straume. Kad es fotografēju, man nav brīva mirkļa. Kaut reizēm ārēji šķiet, ka esmu kameru pacēlis tikai dažreiz.”
Skatoties Ulda Brieža uzņemtajos portretos, mēs it kā atkal no jauna pieredzam vēsturi. Un zināšanas. Arī par sevi.
Izstādes kuratori: Ilze Pīlēna, Iveta Briede, Harijs Briedis.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Agates Apkalnes un Visvalža Asara izstādi “Dimensijas”
Mākslas galerija “Bazar’t”
līdz 31. janvārim
Līdz 31.janvārim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma mākslas izstāde “Dimensijas”, kuras autori ir māksliniece Agate Apkalne un Visvaldis Asaris.
Autori katrs savā mākslas valodā un izteiksmes līdzekļos ir ļoti atšķirīgi, bet tos vieno konceptuālās dimensijas un vizuālā estētika. Izstādes ekspozīcijā apvienojas horizontālās un vertikālās dimensijas, kuras reflektē sinerģisku enerģiju. Mākslas darbi ir kā simboli, kuri komunikācijas aspektā nav deklaratīvi, bet skatītājam gan jautā, gan atbild.
Mākslinieki jau ilgāku laika posmu strādā katrs savas tēmas dimensijā. Agate Apkalne savos darbos gleznieciski meditē vertikālajā dimensijā. Gleznu ciklā “Pajautājiet kalniem” Agate ieved skatītāju meditatīvā, harmoniskā dabas vērojumā, kas ir tikai kā sākotnēja platforma refleksijai par pasaules uzbūves principiem un aicinājumam ielūkoties savas Dvēseles gaitās. Šī cikla gleznās atainota majestātiska dabas un kosmosa varenība – lakoniskā stilā, izmantojot monohromu toņu gammu.
Visvaldis Asaris ir kā ieracies zemē, kurā gleznieciski poētiskā valodā runā par horizontālo dimensiju. Zeme ir kā māte, kura mūs rada un veido. Zeme ir mūsu tautas semantiskās saknes. Gleznu ciklā “Zemes kods” autors reflektē, ka ZEME šodienas aspektā nav tikai mūsu laika telpa, bet ir mūsu tautas kultūras identitātes KODS. Darbi ir kā zemes portreti vai vizuāli poētiski stāsti, kuri atspoguļo mūsu zemes estētisko skaistumu un to kā pamatvērtību.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2.stāvā, Krasta iela 46, Rīga
Evijas Vītolas personālizstāde “SAVĒJIE/ kosmiskās Zemes olas”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 3. februārim
Līdz 3. februārim Kalnciema kvartāla galerijā norisinās keramiķes Evijas Vītolas personālizstāde “SAVĒJIE / kosmiskās Zemes olas”.
Izstādē Evija Vītola eksponē savām rokām radītu keramiku un atklāj, ka tas nav stāsts vienkārši par grīdas vāzēm, gluži pretēji – tas ir stāsts par radošo procesu un tā sajūtām. “Tas ir process, caur kuru var sajust un izpaust savu dvēseles valodu. Fiziski caur pieskārienu, veidošanu, vērošanu, saplūstot ar iedvesmu un pilnīgu Šeit un Tagad stāvokli. Tā ir kā saplūšana starp fizisko, materiālo un neredzamo pasauli, kur satiekas dažādās telpas dimensijas. No šī stāvokļa raksturojuma arī nāca nosaukums – Kosmiskās Zemes olas. Radīt taustāmu objektu, kas ir piepildīts ar maģisku, kosmisku sajūtu pieredzi un dziļu laimes, pateicības un pazemības sajūtu,” par izstādes neredzamo dabu un nosaukuma izvēli stāsta Evija. Turpretī SAVĒJIE adresē citu mākslas darbu radīšanas niansi – to, ka tie rodas unikāli personiskas un estētiskas attieksmes procesā. “Darbs ir lēns, pacietīgs un meditatīvs. Ir sajūta, ka pazūd robeža starp mani un šiem darbiem. Kur sākas un kur beidzas vienkārši grīdas vāzes….?” izstādes vēstījumu papildina un uz pārdomām vedina domāt keramiķe.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Izstāde “Režisore Māra Ķimele foto mākslinieka Laimoņa Stīpnieka portretējumos”
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā
līdz 1. martam
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz martam skatāma izstāde “Režisore Māra Ķimele foto mākslinieka Laimoņa Stīpnieka portretējumos”, kas veltīta izcilās režisores un profesores 80. dzimšanas dienai.
Laimonis Stīpnieks daudzu gadu garumā bija sekojis Māras Ķimeles radošajai darbībai, kas koncentrējās dažādu dzīves un radošo procesu situāciju vizuālā fiksācijā. Īpaša vieta izstādē ir ierādīta foto sērijai, kas veltīta D. Vosermana “Kur dzeguze ligzdu vij” iestudējumam Māras Ķimeles režijā Valmieras Drāmas teātrī 1984. gadā.
Izstāde papildināta ar Mārītes Balodes televīzijas raidījumu fragmentiem.
Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga
