Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Annas Heinrihsones personālizstāde “Es tevi nemīlu”
Rīgas Mazākajā galerijā
No 14. februāra
No 14. februāra Rīgas Mazākajā galerijā būs skatāma mākslinieces un scenogrāfes Annas Heinrihsones personālizstāde “Es tevi nemīlu”, kuras ietvaros K. K. fon Stricka villas skatlogs gleznieciski un telpiski uzburs meža sadzīves interpretāciju.
Pilnmēness naktī no cilvēku plūsmas brīvais mežs dzīvo savu dzīvi. Kokos atbalsojas gan tukši, gan jēgpilni vārdi, jautājumi, atbildes un smiekli. Iespējams, tās ir zvēru un putnu sarunas, kas klusumā atklājas saturīgāk nekā starp cilvēkiem izteiktie vārdi. Īpaši galerijai radīto instalāciju māksliniece ir veltījusi jautājumiem, kurus reizēm labāk paturēt pie sevis. Skaļi izteiktās frāzes mēdz atdurties pret neiepriecinošām atbildēm, kas var likt justies neērti visiem sarunas dalībniekiem. Tomēr, nav nekāds noslēpums, ka tieši šādi jautājumi prātu tirda visneatlaidīgāk. Un, var gadīties, ka it kā vientulīga pastaiga pa mežu, rezultējas koku galotnēs noklausītā dialogā.
Kaut Annas Heinrihsones izstāde “Es tevi nemīlu” Rīgas Mazākajā galerijā iemitināsies tieši visu mīlētāju dienā, tās noskaņa un tēma nav romantizēta vai mīlestību izsmejoša, bet drīzāk filozofiski apcerīga un pārdomāti uzmundrinoša.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga / 7 dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī
Lekcija “Vēlreiz par Ludolfu Libertu. Mākslinieka scenogrāfijas veikums Lietuvā”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
14. februārī / plkst. 17.30
Tuvojoties izstādes “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis” noslēgumam, otrdien, 14. februārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiks mākslas zinātnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas lekcija “Vēlreiz par Ludolfu Libertu”, kurā viņa pastāstīs par mākslinieka scenogrāfijas veikumu Lietuvā.
Vēl tikai līdz 25. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis”. Ludolfs Liberts (1895–1959) ir viens no spilgtākajiem latviešu teātra māksliniekiem. Viņa radītās scenogrāfijas un kostīmi iekaroja skatītāju un klausītāju sirdis ne tikai uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, bet arī ārpus tās.
Izstādes kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva pērnā gada decembrī devās braucienā uz Viļņu, lai iepazītos ar Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekciju, kurā glabājas diezgan paprāvs skaits ar Ludolfa Liberta veidotajām skicēm, kā arī kostīms un pat tā apavi. Savā lekcijā mākslas zinātniece pastāstīs par izpētītiem materiāliem un interesantiem jaunatklātiem faktiem. Piemēram, Lietuvas muzejā atrodamas fotogrāfijas no izrādēm, kurām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir tikai meti, ļaujot ieraudzīt, kā Liberta zīmētie tērpi izskatījās visā to krāšņumā uzveduma laikā. Tāpat sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem izdevās atšifrēt vairākus autora mākslas darbus gan Viļņas, gan Rīgas muzeju krājumos, kas palīdz saprast, kurai izrādei katra konkrētā skice bija domāta. Lekcijas apmeklētāji varēs ne tikai ieraudzīt šī pētījuma rezultātus prezentācijā ar attēliem no Lietuvas muzeja krājuma, bet arī salīdzināt tos ar darbiem no Latvijas muzeju kolekcijām, kas šobrīd redzami muzejā pie sienām.
Izcilā latviešu mākslinieka radošā mantojuma daļa no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja 2024. gada otrajā pusē ceļos uz Latviju, jo Nataļja Jevsejeva kūrēs apjomīgu Ludolfa Liberta daiļrades retrospekciju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē, kas aptvers meistara bagātīgo scenogrāfisko veikumu un glezniecību.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, Rīga (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Ievas Carukas izstāde “Bokss”
Jūrmalas muzejā
15. februāris–18. marts
No 15. februāra līdz 18. martam Jūrmalas muzejā skatāma grafiķes un gleznotājas Ievas Carukas jauno gleznu un kolāžu izstāde “Bokss”, kurā jaušamas boksa figurālās izpausmes un spēka spēle.
Kā virtuozu un juteklisku darbu autori Latvijas mākslas dzīvē Ieva Caruka (1964) sevi pieteica astoņdesmito, deviņdesmito gadu mijā. Ievas Carukas mākslas valodai ir modernās mākslas pamats. Tas izpaužas gan formā, gan saturā. Kopš astoņdesmito gadu beigām Ieva Caruka regulāri rīko personālizstādes un strādā par mākslas pedagogu.
Ievas Carukas jaundarbu personālizstādi “Bokss” veido tematiski saistītu lielizmēra akrila gleznu cikls “Bokss” un kolāžu sērija “Uzvaras un zaudējumi”. Savu jauno gleznu un kolāžu sižetos Caruka izmanto strīdīgā sporta veida – boksa – figurālās izpausmes. Māksliniece tajās redz turpinājumu savam stāstam par cilvēku. Kāpēc tas, kas varētu izskatīties kā saskarsme un satikšanās, ir agresīva spēka spēle? Un kāpēc citiem patīk to vērot, likt likmes par uzvarētāju un zaudētāju? Šie jautājumi ir apzināti atbrīvoti no pieredzes, kas izskaidro visiem zināmā sporta veida noteikumus. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Lindas Zīveres izstāde “Mājup”
Jūrmalas muzejā
15. februāris–18. marts
No 15. februāra līdz 18. martam Jūrmalas muzejā skatāma Dānijā dzīvojošās gleznotājas Lindas Zīveres izstāde ar cerīgu nosaukumu “Mājup”.
Linda Zīvere (1966) daudzus gadus neatlaidīgi strādā abstraktās glezniecības jomā. Viņa nemēdz izklaidēt savu darbu skatītājus ar atraktīvām kompozīcijām, bet piedāvā nopietnības un klusuma caurstrāvotas gleznas, kuras iejūtīgu skatītāju mēdz apbalvot ar maiguma un klātbūtnes piedzīvojumu. Savos darbos Linda risina cilvēka iekšējās pasaules jautājumus un to saistību ar Visuma kārtību. Lindas Zīveres darbu radītais iespaids salīdzināms ar viduslaiku dziedājumu izraisīto nepārtrauktas lūgšanas sajūtu.
Šobrīd Linda Zīvere dzīvo Dānijā, Kopenhāgenā. Tomēr savu un savu bērnu nākotni viņa saista ar Latviju. Linda Zīvere aktīvi strādā gan savā darbnīcā Kopenhāgenā, gan mākslinieku rezidencēs dažādās valstīs. Līdz ar to viņa savus darbu regulāri parāda skatītājiem gan Latvijā, gan Dānijā, gan citās valstīs.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Jura Utāna personālizstāde “Anatomiski erotiskas variācijas”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
15. februāris–15. marts
No 15. februāra līdz 15. martam klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Jura Utāna personālizstāde “Anatomiski erotiskas variācijas”.
Jura Utāna darbiem raksturīgi izsist skatītājus no savas komforta zonas, darbos atainojot provocējošus sižetus un šokējošus tēlus, tajā pašā laikā atstājot estētisko un dekoratīvo vērtību. Šajā izstādē būs apskatāmi darbi no 4 dažādiem gleznu cikliem – “Pašportrets” (2009), “Tatū mī” (2002), “Prom no acīm” (2006) un “Impotents un agresīvs” (2009). Grafiski izteiksmīgajos lielformāta darbos labi saskatāms līdzsvars starp tiešo sižetisko vēstījumu un mākslinieka tīro krāsu izjūtu. Caur dažādo darbu sērijām izteikti jūtams mākslinieka spilgtais raksturs, caur anatomiski reālistiskajiem tēliem un provokatīvo saturu skaidri nolasāms Utāna skatījums uz dažādām mūsdienu un netālā pagātnē aktuālajām sociālajām tēmām.
Juris Utāns (1959-2022) bija latviešu gleznotājs. Strādājis kritiskā reālisma, sociāli aktīvas un politiskas mākslas laukā. Jura Utāna darbiem raksturīgs humors un ironija par sabiedrībā aktuāliem, rezonējošiem notikumiem. Viņš pārstāvēja laikmetīgās mākslas virzienu, dēvētu par reportāžmākslu.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Džemmas Skulmes darbu izstāde “Džemmas akvareļi”
galerijā “Rāmis”
16. februāris–7. marts
No 16. februāra līdz 7. martam galerijā “RĀMIS” būs skatāma mākslinieces Džemmas Skulmes darbu izstāde “Džemmas akvareļi”. Izstādē būs skatāmas Džemmas Skulmes akvareļu tehnikā tapušās gleznas, kas radītas dažādos laika posmos, bet lielākā daļa no tām, plašākai publikai ir pieejamas pirmo reizi. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte, vērienīgums formā un saturā. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli – mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu un asociatīvu tēlainību.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Torņakalns, Rīga
Imanta Lancmaņa jaunradīto mākslas darbu atklāšana
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks
17. februārī / plkst. 15.00
Foto: Kristīne Madjare
Tuvojoties Imanta Lancmaņa personālizstādes noslēgumam, piektdien, 17. februārī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejā notiks gleznotāja jaunradīto darbu atklāšanas pasākums.
Izstādē “Imanta Lancmaņa māksla” kopš tās atklāšanas pērnā gada novembrī eksponēti divi tukši rāmji. Pēdējo mēnešu laikā mākslinieks, intensīvi turpinot strādāt ar tēmu “Nāves deja”, ir uzgleznojis jaunus darbus, kas drīz tiks ievietoti rāmjos un prezentēti sabiedrībai.
Ekspozīciju papildinās divas gleznas – “Strēļu nāvessoda priekšvakars: cars Pēteris I pārdomās pie pilsētas mūra 1698. gada 20. oktobrī (Nāves deja III)” un “Strēļu nāvessoda nakts: cara Pētera I sliktais sapnis par 1698. gada 21. oktobri (Nāves deja IV)”.
Nāve ir atskaites punkts katram cilvēkam, bet kopš pandēmija un karš ik dienu paņem jaunas dzīvības, cilvēku dejas ar Nāvi kļūst arvien biežākas, tām notiekot gan reālajā dzīvē, gan iedomās. Ir cilvēki, kurus nāve apskaidrojusi un darījusi par varoņiem, bet ir arī tādi, kam miljoni cilvēku kaislīgi vēl drīzu nāvi.
Pats Imants Lancmanis, raksturojot sadaļā “Nāves deja” redzamās kompozīcijas, atzīmē, ka “Nāves neizbēgamība veido cilvēku dzīves ārējo rāmi. Tomēr dzīve var pārtrūkt arī varmācīgi. Slepkavības, kari, revolūcijas, epidēmijas un pašnāvības spēj mainīt gan atsevišķu cilvēku, gan veselu tautu likteņus. Nāve mūsdienās izvazāta pa neskaitāmām filmām, pieradinot skatītājus pie tā, ka cilvēka bojāeja ir aizraujošs notikums, un liekot aizmirst par cilvēka nemirstīgās dvēseles izgaišanu.”
Tikšanās ar Imantu Lancmani un viņa stāstījums par jauno audeklu tapšanas procesu norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē - 2. stāvā, kur tie svinīgi tiks atklāti publikai.
Vērienīgā izstāde “Imanta Lancmaņa māksla ir apskatāma vēl līdz 26. februārim.
Latvijas Nacionālā mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas 83. karnevāls
“Rītausmas fortūna”
17. februārī
17. februārī no plkst. 21.00 līdz 6.00 Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) norisināsies 83. karnevāls, un šogad tā tēma ir “Rītausmas fortūna”.
“Pēc trīs gadu miega Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālā ir uzaususi rītausma. Mūs apņem veiksmes un laimes iemiesotāja Fortūna, no kuras pārpilnības raga izslāpušie var atveldzēties, iedvesmoties un baudīt. Ir atnākusi jauna diena un svaiga gaisa elpa! Ir laiks svinēt dzīvi un pašiem celt pasauli!”
Karnevāla apmeklētāji varēs baudīt mūziku uz 9 skatuvēm, veldzēties performanču kabinetā un 2ANNAS kino stūrī, līksmot Satori dzejnieku diskotēkā, piedalīties dažādās aktivitātēs un novērtēt neatkārtojamas jauno mākslinieku veidotas dekorācijas.
Šogad karnevālā uzstāsies Ainārs Mielavs, Rolands Če, Alejas, Tesa, Bel Tempo, Podruga un daudzi citi mākslinieki. Jau 21.30 karnevāla gaiteņus ierībinās bundzinieku grupa “Samba de Riga”.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Lienes Rumpes izstāde “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi”
Dundagas pilī
18. februāris–22. aprīlis
No 18. februāra līdz 22. aprīlim Dungadas pilī būs skatāma mākslinieces Lienes Rumpes izstāde “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi”. Liene Rumpe par gleznu instalāciju “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi” janvāra sākumā saņēma BDO jauno mākslinieka balvu.
“Gleznu instalācijas centrālais jautājums ir saistīts ar kara un kara vizuālās kultūras tematiku. Šī tēma pārklājas ar mūsdienu aktuālajiem ģeopolitiskajiem notikumiem. Krievijas iebrukums Ukrainā izgaismo arī daudzus ar kara vizualizācijas problemātiku saistītus jautājumus – interaktīvas frontes kartes televīzijā, satelītu veidotie attēli, civiliedzīvotāju perspektīva un tamlīdzīgi. Protams, ir vilinoši domāt par karu tikai tā uzskatāmākajās izpausmēs kā vardarbīgu cīņu. Taču karam ir arī ļoti daudz ierindas cilvēkam nepamanāmu aspektu. Kara aizkulisēs norisinās diplomātiskas spēles, armijas loģistikas nodrošināšana, spiegošana u.tml. Tāpēc manas instalācijas viens no saistelementiem ir nindzjas personāžs, kas nemanāmi var ietekmēt kara gaitu. Nindzja, kurš tulkojumā no japāņu valodas ir “slepenais cilvēks” jeb “klusi kustošais cilvēks”, savus paņēmienus (viltība, slēpšanās, orientēšanās un cīņa) īstenojis instalācijā “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi”,” stāsta Liene Rumpe.
Izstādi var aplūkot, iepriekš piesakoties pa tālruni 29141121.
Ventspils novada fotoapvienības “Kursa” izstāde “Popes muižas vīzijas”
Dundagas pilī
18. februāris–22. aprīlis
No 18. februāra līdz 22. aprīlim Dungadas pilī būs skatāma Ventspils novada fotoapvienības “Kursa” izstāde “Popes muižas vīzijas”.
Fotoapvienība “Kursa” divu gadu garumā īstenojusi fotoprojektu – romantisku Popes muižas ļaužu atgriešanos vēsturiskajos interjeros. Fotogrāfi Valdis Brauns, Ilva Buntika, Ģirts Dreimanis, Dainis Rozentāls, Pēteris Šešo, Anatolijs Popeluha, Līga Sondare portretēja novada ģimenes Popes muižā un apkārtnē, veidojot vides un situāciju inscenējumus aizgājušo laiku noskaņās. Pagājušā gada nogalē izstāde pirmo reizi bija skatāma Ventspils muzejā.
Izstādi Dundagas pilī var aplūkot, iepriekš piesakoties pa tālruni 29141121.
Rasas Jansones “Izlīguma izstāde”
Bauskas muzejā
līdz 9. aprīlim
Rasa Jansone. Kolāža no cikla “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk”. 2022. Papīrs, izgriezumi no žurnāliem, pastelis. 70 x 50 cm
Bauskas muzeja trijās zālēs līdz 9. aprīlim skatāma Rasas Jansones “Izlīguma izstāde” – pirmā personālizstāde mākslinieces dzimtajā pusē.
Rasa ir dzimusi Bauskā un līdz pat deviņdesmito gadu sākumam mācījās un dzīvoja Gailīšu pagasta “Uzvarā” – bijušajā slavenajā kolhozā, zināmā visā Padomju Savienībā. Studējot Latvijas mākslas akadēmijā, profesionālās gaitas Rasu likumsakarīgi un uz palikšanu saistīja ar Rīgu. Tā kā Bauskas mākslas skola ir dibināta 1989. gadā, Rasa nepaspēja tajā mācīties un līdz ar to izspruka no novada mākslas kopienas redzes loka, kas garākā laika nogrieznī rezultējās ar izsprukšanu no biedrības “Meistars Gothards” 2021. gada vasarā izdotās grāmatas “Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki”.
Kad visi pārpratumi tika noskaidroti, Bauskas muzejs ieplānoja Rasas personālizstādi kā savstarpēju dāvanu un atgriešanos mājās pēc nu jau gandrīz divdesmit Rīgā pavadītiem gadiem. Izstādes savdabīgais tapšanas fons ļauj uzdot vairākus jautājumus – kā Latvijas mākslinieki tiek iekļauti (vai neiekļauti) dažādos naratīvos vai grupās, kā un vai ir jēga tos pieskaitīt dzimšanas vietai, meklējot kādas kopējas vai atšķirīgas iezīmes karjeras gaitā, kā un vai laucinieki pārvēršas rīdziniekos un dzimtajā pusē viņu pēdas pagaist. Bet varbūt viss ir tieši otrādi – bijušie laucinieki kādā savas dzīves brīdī par katru cenu vēlas aizbēgt no dzimtā ciemata pēc iespējas tālāk, jo ar to neizbēgami saista sarežģītas pieķeršanās un atgrūšanās attiecības visa mūža garumā.
“Izlīguma izstādē” tiek apvienoti vairāki mākslas izteiksmes veidi – instalācija, glezniecība, kolāžu māksla un ar mākslas kritiku saistīts izpētes darbs Padomju Latvijas presē. Mūsdienās mākslas veidi arvien vēl turpina saplūst, ļaujot māksliniekiem brīvi starp tiem pārvietoties – un arī tas ir viens no izlīguma veidiem. Tomēr trešais un pats galvenais izlīgums Bauskas izstādē ir saistīts ar Rasas Jansones promocijas darba izpētes tēmu Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā – ar Jaunavas Marijas lomu Latvijas laikmetīgajā glezniecībā. Glezniecības nesenajā vēsturē ir atrodami vairāki pārsteidzoši piemēri, kad mākslinieces nevis atkārto zelta renesanses kanonu, bet vai nu to izjautā, vai pat apzināti vēršas pret to. Jaunavas Marijas tēls ir ne tikai brīnišķīgi gleznojumi Itālijas dievnamos un muzejos, Jaunava ir bijusi paraugs, kas paaudžu paaudzēs ticis stādīts sievietēm kā piemērs – viņa ir vislabākā no mātēm, kas neko nejautās, no ciemata neaizbēgs un neapšaubīs no augšas nākušās vēstis. Vai Jaunavas zeltainā gaisma turpina apspīdēt ikvienu jauno māmiņu šodienas sekulārajā sabiedrībā? Interesanti, ka savus komentārus par Jaunavu Mariju Latvijas gleznotājas ir gleznojušas tieši tad, kad pašas bijušas mazu bērnu mammas. Renesanses laika Jaunava Marija Rasai Jansonei ir kas līdzīgs dzimtajai pusei – no tās gribas aizbēgt, turpinot to mīlēt; bet tā kā līdz galam aizbēgt neizdodas, tad visu šo sarežģīto izjūtu un pieredžu mudžekli nākas komentēt, uzdodot jautājumu – kā gan tev ir klājies patiesībā, mīļā Jaunava?
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina jauniešus pievienoties brīvprātīgo programmai
Pieteikšanās līdz 24. februārim
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina jauniešus pievienoties brīvprātīgo programmai, kas paredzēta jauniešiem no 13 – 24 gadu vecumam, ar mērķi iepazīties ar laikmetīgās mākslas procesiem un aizkulisēm, to, kā notiek izstāžu sagatavošana un veidošana, kā arī, ko dara dažādi Laikmetīgās mākslas centra komandas dalībnieki. Šī būs iespēja iepazīt, kā norit izstādes cikls no koncepta un idejas izstrādes līdz tās īstenošanai dzīvē.
Tāpat jauniešiem būs iespēja ielūkoties festivāla Survival Kit tapšanas aizkulisēs satikt, starptautiskus māksliniekus un kuratorus un veidot pašiem savu pasākumu festivāla publiskās programmas ietvaros.
Aicināti pieteikties arī angliski, ukrainiski un krieviski runājoši jaunieši!
Lai pieteiktos Latvijas Laikmetīgās mākslas centra brīvprātīgo programmā, nepieciešams aizpildīt ŠEIT atrodamo anketu līdz 24.februārim (ieskaitot).
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Elgas Grīnvaldes personālizstāde “Dienasgaisma”
galerijā “Bazar’t”
līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim galerijas “Bazar’t” telpās skatāma mākslinieces Elgas Grīnvaldes personālizstāde “Dienasgaisma”.
Elgas Grīnvaldes glezniecību var raksturot kā abstraktu, tomēr viņas galvenais iedvesmas avots ir daba. Viņa savā glezniecībā izmanto, kopj un attīsta abstrakti emocionālo ekspresionismu. Galvenais un būtiskākais ir gaismas avots gleznās. Tas veido dziļuma klātbūtni.
Māksliniece saka: “Gleznošana – tā ir mana dzīves meditācija, kurā meklēju un arī atrodu arvien jaunus veidus, kā sevi apliecināt. Gleznas top savienojot profesionālo meistarību un augstāko radošo spēku. Jo ilgāk lūkojamies gleznā, jo tā nemanot, bet aizvien plašāk un plašāk atver iekšējo redzi un skatītājs sāk ceļot tajā. Protams, katrs redz un izjūt atšķirīgi. Tas ir ļoti personīgi. Būtiskākais, ka pieturos pie klasiskās eļļas glezniecības vērtībām.”
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Grāmatu sērijas “Bikibuks” oriģinālilustrāciju izstāde “BikiMETRS”
kultūras centrā “Siguldas devons”
līdz 26. martam
Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 26. martam skatāma grāmatu sērijas “Bikibuks” oriģinālilustrāciju izstāde “BikiMETRS”.
“Bikibuks” ir unikāla grāmatu sērija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un šī ir pavisam īpaša izstāde, kur apskatāmi visi 101 “Bikibuki”, to oriģinālilustrācijas un artefakti, kas iedvesmojuši grāmatu ilustratorus. “BikiMETRS” vienkopus aptver 98 Latvijas mākslinieku un grāmatu ilustratoru darbus, radīšanas procesa elementus un katra individuālo rokrakstu. Izstādē īpaši gaidāmi mazākie, jo galdi ir speciāli radīti tā, lai būtu ērti skatīt tieši mazākiem apmeklētājiem.
BIKIBUKS piedzima 2012. gadā izdevniecībā “Liels un mazs”. Viņa mamma – idejas autore māksliniece Rūta Briede kopā ar dzejas izlases sastādītāju Inesi Zanderi deva viņam vārdu, bet grāmatu dizainers Artis Briedis, veidojot sērijas logo, radīja īsto izskatu: Bikibuks ir mazs ragainis, kas līdzinās atvērtai grāmatiņai. Atrast šo vārdu palīdzēja Jāņa Baltvilka dzejolis “Biki-buki”, kas kļuva par pašu pirmo sērijas izdevumu. Jaunradītais vārds kļuva arī par sugas vārdu latviešu valodā – par bikibuku tiek dēvēta katra mazā kabatas formāta grāmatiņa.
Piecu gadu laikā, kamēr tapa šī sērija, ir notikušas vairākas BIKIBUKA oriģinālilustrāciju izstādes, tomēr visam sērijas grāmatu kopumam veltītā plašā izstāde pirmoreiz bija apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Sigulda ir pirmā vieta, kur izstādi apskatīt ārpus Rīgas.
BikiMETRS ir izstādes scenogrāfu Dinas Suhanovas un Reiņa Suhanova ideja – viņi ieraudzījuši BIKIBUKU kā laika un mākslas notikumu “metramēru”, kur katrai grāmatiņai atbilst viena iedaļa.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
