Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Evijas Džonsones fotoizstāde “Cita Rīga”
Mākslas telpā “Aminori”
13.–24. marts
No 13. līdz 24. martam mākslas telpā “Aminori” skatāma Evijas Džonsones fotoizstāde “Cita Rīga”.
“Rīga man patīk tukša, bez cilvēkiem...” – atzīstas fotogrāfe Evija Džonsone. “Svētdienās, svētkos, agrās rīta stundās, vakaros un naktīs – tad pilsētu var ieraudzīt citādāku. Es meklēju savu Rīgu!”
Savu Rīgu Evija Džonsone meklējusi arī veidojot fotogrāfijas grāmatai “Rīga no mākslinieka lidojuma”, kas iznāca izdevniecībā “Aminori” 2020. gada pavasarī. Fotoizstādē “Cita Rīga” varēs aplūkot daļu no 67 fotogrāfijām, kas ilustrēja dažādu paaudžu mākslinieku iedvesmas stāstus par savu pilsētu. Izstādi papildina darbi, kas palika ārpus grāmatas vākiem un arī pavisam nesen uzņemti Rīgas skati.
Kaut arī Evija Džonsone dzimusi Jūrmalā, viņai iznācis dzīvot dažādos Rīgas rajonos un tagad viņa šo pilsētu ir iemīlējusi. Ar auto vai velosipēdu un fotoaparātu apbraukājusi gandrīz visu Rīgu. Vismīļākais viņai esot ostas rajons, kur pavadīta bērnība, Mangaļsala, Bolderāja, kur vairāk ūdens, arī klusais centrs, Mēness iela. Evijas dzīvei cauri vijas Lāčplēša iela, bet visvairāk viņai patīk braukt pāri tiltiem.
Evijas Džonsones vārds bieži redzēts filmu titros, jo kino viņa strādājusi gan kā filmu, gan kostīmu māksliniece, gan kā stiliste un rekvizitore. Džonsones jaunāko kostīmu mākslinieces veikumu var novērtēt režisores Ināras Kolmanes filmā “Mātes piens”. Līdz ar reklāmas biznesa ienākšanu Latvijā deviņdesmitajos gados sākusi darbu reklāmas aģentūras “Metro” fotostudijā kā pirmā foto stiliste kopā ar fotogrāfiem Valtu Kleinu un Robertu Kaniņu. Vēlākos gados bijusi asistente arī citiem fotogrāfiem – Gvido Kajonam, Jānim Deinatam, Mārim Ločmelim u. c. Tā arī pati apguvusi fotomākslu, kas kļuvusi par sirdslietu. Viņas foto darbi aizceļojuši uz privātkolekcijām Ungārijā, Nīderlandē, Somijā un citur.
“Katrai izstādes fotogrāfijai ir savs stāsts. Vairākums tapušas interesanti vai pat grūti – braucot uz filmēšanām, salstot vai pieskatot mazdēlu. Varbūt viegli tapušām bildēm nav tā dziļuma? Man patīk bildēt, kad šķiet, ka negribu to darīt. Tā tapa, piemēram, “Smiļģis” (Rīgas ainava ar JRT mūri, uz kuras ilgus gadus atradās plakāts ar Gunāra Bindes uzņemto Smiļģa fotoportretu) – auksti, snieg, bet tu ej uz to balkonu un ņemies. It kā kāds liek to darīt. Pati vislabāk nedarītu neko, esmu šausmīgi slinka. Bet Kāds liek spiest tās aparātu pogas.”
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Fotogrāfa Jāņa Stara personālizstāde “Klimats, Namībija un laime”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
16. marts–15. aprīlis
No 16. marta līdz 15. aprīlim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) būs skatāma fotogrāfa Jāņa Stara personālizstāde “Klimats, Namībija un laime”. Vairāk nekā 30 lielformāta fotogrāfijas apmeklētājus aizvedīs ceļojumā uz Āfrikas valsti Namībiju, piedāvājot tikšanos ar vietējo nomadu tautu himbām.
Jānis Staris, kurš ikdienā strādā AS “Latvijas Finieris”, stāsta, ka fotografēt vēl joprojām mācās un to dara nu jau vairāk nekā 40 gadus. Lielākā daļa fotogrāfiju top ceļojumu laikā – kā stāsts par tiem. Doma par došanos uz Namībiju autoram radusies jau sen, kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad pirmoreiz par šo valsti lasījis žurnālā “National Geographic”. Sapnis īstenojies tikai 2021. gada augustā, un šoreiz ceļojums atklājis ne tikai vietējās dabas un cilvēku skaistumu, bet rosinājis arī dziļas filozofiskas pārdomas par klimatu un laimi.
“Namībija ir diezgan tālu no Latvijas, taču mums ir arī gana daudz līdzīga,” stāsta Jānis Staris. “Arī Āfrikā, tāpat kā pie mums ir aktuāli ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistīti jautājumi. Himbas ir viena no Namībijā dzīvojošajām ciltīm, ko ceļojuma laikā izdevās iepazīt tuvāk. Viņi ir teju CO2 neitrāli. Himbas nelido, nebrauc, nemazgājas, nesildās, neģērbjas, neskolojas, nepērk mantas, viņiem nav betona un stikla, elektrisku ierīču, viņi nepatērē fosilos resursus. Bet vai tāpēc himbas ir mazāk laimīgi par mums?” Izstāde noteikti nedod viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu, bet dod iespēju katram pašam doties savā pārdomu ceļojumā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Latvijas mākslinieces Ojūnas Batbajaras izstāde “Flora and Fauna”
mākslas galerijā “White Studio” / Gruzijā
līdz 24. martam
Līdz 24. martam Tbilisi, Gruzijā mākslas galerijā “White Studio” skatāma Latvijas mākslinieces – keramiķes Ojūnas Batbajaras izstāde “Flora and Fauna”.
Izstādē būs apskatāmi darbi, kas attēlo mūžīgi pastāvošo simbiozi starp floru un faunu. Māksliniece veido vāzes, , iemiesojot ziedus kā neatņemamu to sastāvdaļu. Vāzes ir funkcionālas, lietojamas, bet visu cauru gadu viņās var atrasties ziedi. Ziedi ir veidoti no porcelāna, apzeltīti. Pašas vāzes ir veidotas no akmens masas.
Mākslas galerija “White Studio”
Šota Rustaveli prospekts 17, Tbilisi
Eduarda Miheloviča gleznu izstāde “Jūra. Krasti”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
līdz 30. martam
Līdz 30. martam Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” ir skatāma Eduarda Miheloviča gleznu izstāde “Jūra. Krasti”.
Izstāde ir Eduarda Miheloviča (1977) vairāku gadu darba rezultāts, gleznojot un iedvesmojoties no jūras. Jūra parādās skatītāja priekšā kā rāms, mītisks spēks, kas ir arī mūsu apziņas spogulis. Autors brīvi spēlējas ar dažādiem jūras attēlojumiem, kā var spēlēties ar sen pazīstamu draugu. Izstādes iekārtojums veidojas kā savdabīga improvizācija par jūras tēmu. Divās telpās ir izstādītas jūrai veltītās gleznas, bet trešajā ir “krasti” – gleznas no mākslinieka Sienu sērijas. Dodoties ceļojumā uz vietām pie jūras, mūs uzrunā piekrastes pilsētu nobružātās sienas un klinšu ģeoloģiskie veidojumi.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas programmas “POST” studentu izstāde “Metonīmijas”
galerijā “DOM”
līdz 31. martam
Līdz 31. martam galerijā “DOM” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas programmas “POST” studentu izstāde, kas tapusi sadarbībā ar pasniedzējiem un dzejniekiem Arti Ostupu un Kārli Vērdiņu.
Izstādes darbi veidoti, iepazīstot radošās un neradošās rakstīšanas metodes un meklējot to saistību ar laikmetīgo mākslu, kas visbeidzot ļauj poētiskai domāšanai pamest grāmatas un ekrāna šaurās robežas.
Par izstādes konceptuālo kodolu tās kurators Artis Ostups izvēlējies metonīmiju. Metonīmija valodā ir pārnesums, kas balstīts līdzībā starp diviem jēdzieniem. Savukārt mākslā metonīmija visbiežāk atklājas kā vizuāla detaļa, kas spēj savienot dažādus kontekstus un tādējādi paplašina darba virtuālo telpu. Metonīmiski darbi pārvērš arī galeriju – tā kļūst tik plaša, cik plaša ir apmeklētāja iztēle. Izstādes mākslinieki izmanto metonīmiju, lai veidotu pārejas starp darba materialitāti un plašāku semantisko lauku, kuram pieder gan literāra, gan personīga pieredze.
Izstādē piedalās mākslinieki Marta Viktorija Agruma, Kintija Avena, Krišjānis Elviks, Madara Gruntmane, Anna Malicka, Dzelde Mierkalne, Alise Putniņa un Agate Tūna. Starp viņu darbiem atrodamas arī Arta Ostupa un Kārļa Vērdiņā intervences.
Galerija “DOM”
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Izstāde “Otrais cēliens: Projekts Rīga”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 31.martam
Līdz 31. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē 1 (1.stāvā) ir skatāma augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentu un mācībspēku, ārvalstu un vietējo arhitektu, mākslinieku un dzejnieku kopīgi veidota izstāde “Otrais cēliens: Projekts Rīga”. Izstādes darbi (pēdējo gadu laikā tapušie studentu un mācībspēku vides objektu maketi, skices, gleznas u.c.) tapuši, balstoties uz pasaulē atzītā 20. gs. amerikāņu arhitekta, mākslinieka un pedagoga Džona Hejduka lielformāta struktūru Objekts/Subjekts instalāciju “Projekts Rīga”, kas tiecas veidot telpisku saikni starp indivīdu un tā apkārtesošo vidi.
Amerikāņu arhitekts Džons Hejduks (John Hejduk) bija viena no redzamākajām figūrām 20. gs. arhitektūras pedagoģijā. Viņa ieviestie telpiskās domāšanas principi kļuva par nozīmīgu postmodernisma arhitektūras sastāvdaļu. Hejduka unikālā pieeja arhitektūras izglītībai ļauj definēt inovatīvu pedagoģisku procesu – vides projektu (live project), kura ietvaros studentiem tiek dota iespēja iepazīt pilno darba ciklu no idejas definēšanas līdz fiziskai projekta realizēšanai.
Izstādes “Otrais cēliens: Projekts Rīga” ideja ir cieši saistīta ar 2021. gadā Latvijā tapušo izdevumu “Džons Hejduks: Projekts Rīga”, kas atspoguļo divu lielformāta struktūru – Objekta/Subjekta – darināšanas gaitu 1987. gadā Mākslas universitātē Filadelfijā un aizsāk projekta jauniestudējumu Rīgā un citviet Latvijā. Objekts un Subjekts ir daļa no Džona Hejduka naratīvo struktūru repertuāra, ar kuru palīdzību arhitekts radīja pasaules, stāstīja stāstus un centās izzināt cilvēka eksistences būtību. Abas antropomorfās, vairāk nekā astoņus metrus augstās struktūras tika būvētas balstoties uz viņa 1985. gada akvareli, kas simbolizēja viņa atmiņas par Rīgu. Pats instalācijas darināšanas process notika izmantojot tolaik inovatīvu vides projekta pieeju – Hejduka studenti un kolēģi akvareļa skici analizēja, pārvērta darba rasējumos un būvēja ārpus akadēmiskās studiju vides.
Izstāde “Otrais Cēliens: Projekts Rīga” ir daļa no plašāka augstskolas RISEBA un nodibinājuma ARHITEKSTI iniciēta projekta “Projekts Rīga – Objekts/Subjekts”, kas tiks īstenots kā vides projekts Rīgā un citviet Latvijā. Abi projekta tēli (skulptūras) vispirms savienosies ar Rīgu, bet vēlāk ar citām īpaši izvēlētām vietām un situācijām Latvijā, tādām kā Rīgas nepabeigtais satiksmes pārvads, Tilts uz nekurieni Sātos, Rundāles pils pagalms, u.c.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Gleznotāja Reiņa Liepas izstāde “Freskas”
Cēsu Centrālajā bibliotēkā
līdz 31. martam
Līdz 31. martam Cēsu Centrālajā bibliotēkā skatāmas gleznotāja Reiņa Liepas freskas.
Mākslinieka darbi izstādēs Latvijā un ārzemēs apskatāmi kopš 2003. gada. Viņš regulāri piedalās biedrības “Art Cēsis” rīkotajās meistarklasēs Cēsīs, apgūstot senas glezniecības tehnikas, tostarp fresku gleznošanu. Darbi tiek radīti, izmantojot ūdenī izšķīdinātus krāsu pigmentus uz svaiga, mitra kaļķu apmetuma. Gleznojumam nožūstot, to nostiprina ar kaļķūdens pārklājumu.
Projekts “Liepājas Karostas ūdenstorņa atvērtās mākslinieku darbnīcas”, kura viens no galvenajiem iniciatoriem ir Reinis Liepa, novērtēts ar prestižo Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu “Kilograms kultūras 2022” kategorijā “Vizuālā māksla”. Mākslinieks Liepājā radīja jaundarbus – freskas, kas tagad apskatāmas bibliotēkā izvietotajā ekspozīcijā.
Cēsu Centrālā bibliotēka
Raunas iela 1, Cēsis
Dinas Ābeles personālizstāde “Plūduma pieskāriens”
Mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. martam
Dina Ābele. “Siltums”. Stikls, akrils uz audekla, 60 x 130 cm, 2023
Līdz 31. martam mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Dinas Ābeles personālizstāde “Plūduma pieskāriens”. Izstāde “Plūduma pieskāriens” apskatāmas krāsainas un abstraktas gleznas, kuras papildinātas ar faktūru un kausēta stikla elementiem. Izstāde izvietota divās telpās – vienā dominē darbi zilā, bet otrā – oranžā krāsā.
Mākslas galerija “bazar’t”
T/c “Mols” / 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Alda Kļaviņa fotoizstāde “No pastaigu dienasgrāmatas”
Liepājas muzejā
līdz 4. jūnijam
Foto: Kārlis Volkovskis
Līdz 4. jūnijam Liepājas muzeja anfilādē skatāma mākslinieka un Liepājas Universitātes emeritētā profesora Alda Kļaviņa fotoizstāde “No pastaigu dienasgrāmatas”.
Izstādē skatāmas fotogrāfijas, kas, nemazinot iešanas tempu, uzņemtas garās ikdienas pastaigās pa Liepājas pludmali, tverot momentus debesīs, ūdenī un zemē, kas uzrunā, pārsteidz un iedvesmo Aldi Kļaviņu. Fotogrāfijās tverta Liepājas pludmale un Baltijas jūra gada griezumā – no janvāra līdz decembrim. Katram mēnesi veltīta viena fotogrāfiju grupa.
Mākslinieks, kurš galvenokārt ir pazīstams kā gleznotājs, portretists, fotogrāfijai pievērsies pēdējos gadus: “Jau trešo gadu praktizēju ikdienas pastaigas Liepājas pludmalē, līdzi ņemot telefonu. Pareizāk būtu teikt, ka tās nav pastaigas, bet nopietna iešana turp un atpakaļ, izvēloties turp pret vēju, atpakaļ – pa vējam. Liepājā tas ir Ziemeļu – Dienvidu virziens, jo tad vējš ir no sāniem. Veltot šim pasākumam apmēram divas stundas, īpaši nemeklējot, ievēroju dabas radošos procesus, kuru rezultātus gribējās piefiksēt un vēlāk arī dalīties.”
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Maijas Potgīteres vitrāžu izstāde “Nomoda sapņi”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 4. jūnijam
Līdz 4. jūnijam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma mākslinieces Maijas Potgīteres vitrāžu izstāde “Nomoda sapņi”. Vitrāžas tiks eksponētas pirmo reizi, un tā būs mākslinieces pirmā izstāde.
Maija Potgītere ir rīdziniece. Profesionālo izglītību viņa ieguvusi, no 2012. līdz 2016. gadam studējot Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas apakšnozarē. Šobrīd Rīgas Jauno tehniķu centrā vada stikla mākslas un dizaina pulciņu.
Vitrāžiste, gleznotāja un mākslas vēsturniece Nora Cēsniece par Maiju Potgīteri saka tā: “Maija Potgītere ir jauna vitrāžas māksliniece, kas izvēlējusies savrupu daiļrades ceļu. Atšķirībā no laikmetīgās mākslas agresīvām izpausmēm Maija Potgītere savu radošo rokrakstu veido uz reālisma studiju pamatiem. Tas ir nepretenciozs, bez ārējas spozmes, ļoti personisks. Jaunā autore konsekventi pievērsusies kamerstila darbiem. Tās ir nelielas gleznas stiklā – dabas skati, ziedi, meža iemītnieki, portretējumi. Mazi stāsti un mīklas. Sižets ir tikai virspuse. Māksliniece gluži kā Alise Brīnumzemē ieved savā pasaulē, kur aiz redzamās realitātes rodas nojausma par kādu noslēpumu, kas teju, teju tiks atrisināts. Neuzbāzīgs zemteksts rosina fantāziju. Mākslinieces vēstījums ir ar lēnu, bet pakāpenisku iedarbību, kas ar laiku pieņemas spēkā un atklāj arvien jaunus skata punktus. Vitrāžu smalko grafiku atdzīvina krāsainā stikla gleznieciskie efekti”.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
