Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
“Liels un mazs” izdoto grāmatu oriģinālilustrāciju izstāde
“Atvērto vāku diena”
galerijā “Istaba”
14. novembris–9. decembris
Aleksandras Rundes ilustrācija
No 14. novembra līdz 8. decembrim galerijā “Istaba” būs skatāma bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” oriģinālilustrāciju izstāde “Atvērto vāku diena”. Gan izdevniecība, gan galerija decembrī atzīmē pastāvēšanas 18 gadu dzimšanas dienu.
Izstādē “Atvērto vāku diena” būs apskatāmi un arī nopērkami ilustrāciju oriģināli no pēdējos gados izdotajām grāmatām. Izstādē piedalīsies Anete Melece, Reinis Pētersons, Edmunds Jansons, Ūna Laukmane, Rūta Briede, Aleksejs Naumovs, Anita Paegle, Evija Pintāne, Elīna Brasliņa, Aleksandra Runde, Rebeka Lukošus un citi mākslinieki.
Notiks arī jaunāko “Liels un mazs” grāmatu atvēršanas pasākumi un radošās darbnīcas bērniem kopā ar grāmatu ilustratoriem. Līdz ar izstādes atklāšanu tiek uzsākta arī izdevniecības Ziemassvētku veikala “Grāmatu istaba” viesošanās galerijā “Istaba”.
Izdevniecība “Liels un mazs”, kas šogad atzīta par labāko bērnu grāmatu izdevniecību Eiropā, jau kopš savas darbības pirmsākumiem 2004. gadā ir centusies attīstīt un bagātināt Latvijas bērnu literatūras un grāmatniecības nozari, īpaši uzsverot ilustrācijas nozīmi bērnu grāmatās.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
LMA glezniecības katedras studentu izstāde “Vilce”
Latvijas Mākslas akadēmijas
14.–27. novembris
No 14. līdz 27. novembrim Latvijas mākslas akadēmijas otrā stāva gaitenī skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras studentu izstāde “Vilce”. Vilces ekspozīcija tiek mainīta reizi mēnesī un ikreiz apkopo 12 gleznas, kuras izstādīšanai izvirza paši studenti sava kursa ietvaros. No katra kursa – sākot no pirmā līdz maģistrantūras kursiem – tiek izvirzīti divi darbi. Pirmā Vilce tika atklāta šī gada 31. oktobrī, bet no 14. novembra ir apskatāma jau otrā Vilces ekspozīcija.
Vilce pēc būtības simbolizē māksliniekā mītošo un neremdināmo degsmi radīt un ietver sevī arī mūžīgu mācību un attīstības procesu. Pašu studentu iniciētā un organizētā izstāde ir studiju procesa nozīmīga sastāvdaļa. Jaunie mākslinieki mācās komunicēt savā starpā, strādāt komandā, veidot jēgpilnas diskusijas par radītajiem darbiem, aplūkot un novērtēt kolēģu radīto, apzināt glezniecības dažādību, iedvesmoties vienam no otra. Tā ir arī iespēja akadēmijas studiju procesa laikā iepazīt praktiskās darbu eksponēšanas nianses un aptvert savu ieguldījumu kopējā procesā.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Līgas Kalniņas personālizstāde “Aurum”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
No 15. novembra
No 15. novembra klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Līgas Kalniņas personālizstāde “Aurum”. Aurum (no latīņu valodas zelts) ir pazīstams kā ķīmiskais elements (Au).Zelts kā mūžīgās vērtības apzīmējums spēj ietvert laika pārbaudītus elementus.
Izstādē būs eksponēta lielformāta glezniecība, kas radīta no 2017. līdz 2022. gadam, un aicinās skatītāju ielūkoties laikmetīgo liecību mozaīkā.Caur tādām tēmām kā Ķemeru arhitektūra un piejūras radošā vide risināta sociālā problemātika.
Mākslas darbos aurum ietver mākslas tapšanā ieguldīto laiku, kas ir savā ziņā nenovērtējams un tādēļ īpašs.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157-2, Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas “Gada izstāde”
Latviešu biedrības namā
15. novembris–30. decembris
No 15. novembra līdz 30. decembrim Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Baltajā zālē būs skatāma RLB Vizuālās mākslas komisijas “Gada izstāde” – mākslinieku 2022. gada radošais veikums glezniecībā, tēlniecībā un grafikā. Izstādē piedalās mākslinieki Kaspars Bērziņš, Gunta Brakovska, Ģirts Burvis, Nadežda Demidova, Vija Ilze Dzintare, Juris Ģērmanis, Anita Jansone-Zirnīte, Laine Kainaize, Jānis Streičs, Jānis Strupulis, Ilgnese Avotiņa.
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
Laikmetīgās mākslas konkursizstāde “Cik vērts?”
Bulduru Izstāžu namā
15. novembris–30. decembris
Iveta Šmita. Manas dzimtas sievietes. 2022. Autortehnika. Zīds, lins, pašgatavota alkšņa tuša. 60 x 90 x 2 cm
No 15. novembra līdz 30. decembrim Jūrmalas muzeja filiālē Bulduru Izstāžu nams būs skatāma konkursizstāde “Cik vērts?”. Laikmetīgās mākslas darbos mākslinieki reflektēs par vērtīgo, pievēršoties personīgi, valstiski vai globāli aktuālām tēmām kā ģimenes vērtības, miera un kara tēma, ekonomiskā situācija, indivīda labbūtība un citas. Izstādes kuratore Astra Šēnberga.
Žūrija mākslas zinātnieku Baibas Gustes, Guntara Gritāna un gleznotājas Sandras Strēles sastāvā izstādei atlasījuši 52 autoru darbus. Izstādē būs pārstāvēti dažādi vizuālās mākslas žanri, piedaloties profesionāliem māksliniekiem, Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem un mākslas un dizaina vidusskolu audzēkņiem. Izstādes autoru vidū ir tādi mākslinieki kā Kristīne Rubene, Inese Ziemele, Jānis Jēkabsons, Inese Līne, Margarita Germane u.c.
Mākslas zinātniece, konkursizstādes žūrijas priekšsēdētāja Baiba Guste: “Laikā, kad izvēršas vērtību plurālisms, ir interesanti vērot kādas vērtības ir aktuālas mūsdienu māksliniekiem. Vērtību nozīme, to pārvērtēšana it īpaši aktualizējas politisku, ekonomisku, ekoloģisko satricinājumu laikā. Ukrainā notiekošais karš ir ietekmējis arī izstādes dalībniekus, kuru dažādās emocijas: satraukums, apjukums, norobežošanās, cerības – izvērstas mākslas darbos un vērojams, ka autori visvairāk domājuši par vispārcilvēciskām vērtībām: brīvība, līdzpārdzīvojums, kā arī absolūto vērtību – dzīvība, kuras eksistenci nosaka ievērojams ārējo apstākļu kopums, kas ietekmē katra cilvēka domas par tagadni un nākotni.”
Izstādes atklāšanā tika pasniegtas balvas, ko nodrošina Jūrmalas pašvaldība. Galveno balvu (700 EUR) un iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā saņēma māksliniece Liene Lintere par darbu “Vecvecmamma”.
Veicināšanas balvas (400 EUR) vērtībā un iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā ieguva māksliniece Adriāna Vīgnere par darbu “Mierīgas debesis!” un māksliniece Irbe Ernštreite par darbu “Aprij manu bērnību”.
Jūrmalas muzeja balva piešķirta māksliniecei Elitai Taubei par darbu “Finansiālā stabilitāte”.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Kultūras nodaļas balvu saņēma māksliniece Iveta Šmita par darbu “Manas dzimtas sievietes”.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra balvu saņēma māksliniece Estere Savicka par darbu “Avotu 74”.
Restorāna 36.līnija balva piešķirta māksliniecei Kristīnei Niedrājai par darbu “Aug dārdzība”.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Jauno mediju mākslas izstāde “Brūnā lagūna”
Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes galerijā
līdz 16. novembrim
Ekspozīcijas “Brūnā lagūna” mākslinieki (2022). Foto: Renārs Zvirgzdiņš
Līdz 16. novembrim Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes galerijā ir skatāma jauno mediju mākslas izstāde “Brūnā lagūna”, kas veidota, iedvesmojoties no Liepājas ezera – lagūnas tipa ezera – ainavas un ekosistēmas. Izmantojot mikroskopa video ierakstus un datu sonifikācijas tehnoloģijas, kā arī dabas materiālus un no tiem veidotu papīru grafikas darbiem, jaunie mākslinieki atklāj sarežģītās dažādu sugu attiecības, kas veido Liepājas ezera ekosistēmu, reflektējot arī par cilvēka lomu tajā.
Lielākā daļa izstādes materiālu iegūti Liepājas Zirgu salā, kur pašlaik atrodas Liepājas ZIIC Dabas māja, bet vēl nesen tā kalpojusi par oficiālu un vēlāk neoficiālu atkritumu izgāztuvi, jo applūstošā teritorija nav izmantojama būvniecībai un citādai saimnieciskajai darbībai. Tikai nesen sabiedrība sākusi apzināti un administratīvi novērtēt dabas daudzveidības sniegto mieru, skaistumu, svaigo gaisu – bezmaksas mentālās un fiziskās rekreācijas iespējas.
Izstāde tapusi radošās darbnīcas rezultātā biedrības ASTE, Art, Science, Technology, Education projekta “Ekonauti II” ietvaros.
Ekonautu ekspedīciju vadīja jauno mediju mākslinieces Anna Priedola un Paula Vītola, to dokumentējis Renārs Zvirgzdiņš.
Izstādi veidoja jaunie mākslinieki Kristofers Antāns, Olga Barbina, Elizabete Blūma, Lelde Gūtmane, Kristers Krūms, Madara Zavadska, Renārs Zvirgzdiņš.
Liepājas Universtātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes galerija
Kūrmājas prospekts 13 (2. stāvā), Liepāja
Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde “Filca anatomija”
kultūras centrā “Siguldas devons”
16. novembris–30. decembris
No 16. novembra līdz 30. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde “Filca anatomija”. Izstāde iepazīstinās ar neaustās šķiedras apstrādes tehnikas – filcēšanas klātbūtni un dažādību Latvijas tekstilmākslā. Vienas tehnikas ietvaros skatītājam tiks sniegts neierasti daudzveidīgs ieskats darbos, ko radījuši gan pieredzējuši un labi zināmi tekstilmākslinieki, gan arī jaunie mākslinieki.
Lai arī vilnas velšana (filcēšana) ir viena no vissenākajām tekstiltehnikām, Latvijā šī pārsteidzošā materiāla un tehnikas potenciāla iespējas atklātas salīdzinoši nesen. 21. gs. sākumā. Latvijā tikai nedaudzi profesionāli tekstilmākslinieki vilnas velšanu izvēlējušies par savu pamattehniku, savos darbos atrādot mūsdienu filca mākslas divejādās tendences – neausta materiāla konceptuālu mijiedarbību formas iegūšanai (skulpturālai filcēšanai), vai plašāk izmantojot tēlojošās iespējas, krāsu un faktūru dažādībai.
Izstādes apmeklētājs varēs iepazīt dažādus virzienus, redzot gan grafiskus, gan gleznieciskus, biezus un plānus, gan izšūtus, apdrukātus un dažādām autortehnikām papildinātus filcējumus un filca audumu. Tekstilmākslas darbus var pieņemt gan kā materiālu lietu, tehniski izsmalcināti radītu brīnumu, gan neatkarīgi no izpildījuma – kā prāta un emocionālās pieredzes nesēju.
Izstādē eksponēto darbu autori – Aija Baumane, Ruta Bogustova, Diāna Janušone, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Kristīne Krastiņa – Indāne, Ūna Laukmane, Ruta Linīte, Agnese Ondzule, Baiba Osīte, Anna Pommere, Karīna Štrause, Agnese Tukāne, Signe Zeļeznaka
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Reiņa Hofmaņa personālizstāde “Telpa Nr. 13”
ISSP Galerijā
17. novembris, 2022–12. janvāris, 2023
No 17. novembra līdz 2023. gada 12. janvārim ISSP Galerijā būs skatāma fotogrāfa Reiņa Hofmaņa personālizstāde “Telpa Nr. 13”. Tajā būs aplūkojama daudzu gadu garumā radīta fotogrāfiju sērija, kurā autors pievērsies dažādu, lielākoties mums apslēptu telpu vizuālai izpētei.
“Telpa Nr. 13” ir Reiņa Hofmaņa trīspadsmitā personālizstāde. Industriālo ēku tehnoloģiskās telpas, dažādu materiālu glabātuves un krātuves, sen pamestas vai, tieši pretēji, mūsdienām pielāgotas telpas no trīsdimensionālas pieredzes pārtapušas vizuāli tīkamos divdimensiju attēlos. Līdz ar fotogrāfijās redzamo pieklusināto estētiku, tajās jaušama nepārprotama cilvēka un vides mijiedarbība laikā – savulaik tumšajos simtgadīgo ēku pagrabos nu ir iemiesojušies kanalizāciju vai elektrotīklu artefakti.
“Senāk tā bija ainava, kurā jūtama cilvēka ietekme, kādas nepareizības tajā ienestas. Pēdējos gados tas ir interjers, cilvēka veidota un ietekmēta telpa,” par darbu kontekstu stāsta Reinis Hofmanis. “Sastopoties funkcionālajai un estētiskajai domāšanai, telpa laika gaitā evolucionē, tiek pielāgota jaunām funkcijām un jauniem dzīves standartiem. Vadi, caurules, siltinājuma un iekārto griestu slāņi tiek iemānīti telpās, kuras būvējot tie nav pastāvējuši. Telpu arhitektūra un komunikāciju izvietojums var šķist pat absurds, tomēr tajā pastāv iekšēja loģika un savdabīga estētika.”
Šīs arhitektūras terminoloģijā dēvētās komunikācijas Reiņa fotogrāfijās ir kļuvušas par savdabīgu cilvēka un vides attiecību metaforu. Fotogrāfa iemūžinātajās telpās ir grūti iedomāties patīkamu ķermenisku vai garīgu pieredzi, tomēr tās atklāj cilvēka vēlmi pielāgot, uzlabot un, galu galā, piešķirt telpai jēgu. Pat, ja šī jēgas izpratne nesniedzas tālāk par salātzaļu krāsu uz sienas.
Izstādes scenogrāfiju un telpiskos risinājumus veido mākslinieks Aleksejs Beļeckis. Izstādes kuratore – Iveta Gabaliņa.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Ievas Stalšenes izstāde “Pārpratums ceļā pie Dieva”
grāmatnīcā/bārā “Bolderāja
17.–26. novembris
No 17. līdz 26. novembrim grāmatnīcā/bārā “Bolderāja” atklās Ievas Stalšenes izstādi “Pārpratums ceļā pie Dieva”, kas turpina iesākto izstāžu triloģiju.
“Ticība ieņem būtisku lomu manā dzīvē, taču tai nav konkrētas aprises. Es nevaru pilnībā pieņemt, kādas cilvēku grupas interpretāciju par neatbildamiem jautājumiem, man tas būtu strupceļš. Darbi, kas tapuši, pauž manu iekšējo disonansi pakļāvībā Absolūtajam un institucionalizēta garīguma noliegšanā. Tur nav atbilžu, drīzāk jautājumi,” par izstādi stāsta Ieva Stalšene.
Māksliniece turpina pētīt dažādu mēdiju iespējas, un arī šoreiz vienkopus būs skatāma laikmetīgā glezniecība, fotogrāfija un objekti. Izstādes telpa skatītājus ievadīs mākslinieces duālajā pasaulē, iespējams šokēs un balansēs uz ķecerības naža asmens.
Savos darbos Ieva Stalšene turpina sev raksturīgo sakrālo plākšņu glezniecību, kur galveno lomu spēlē teksta un metāliskā fona attiecības. Šoreiz izvēlētās frāzes pauž neatkarību, taču eksponētā fotogrāfija uzrāda pakļaušanās katarsi. Sakrālie un seksuālie elementi Ievas Stalšenes mākslā pastāv simbiozē, paužot miesas un gara vienotību.
Līdzās sakrālajiem mākslas darbiem, būs skatāma arī Latvijas Republikas jeb “sarkanās” pases iedvesmota “personu apliecinošu ikonu” sērija, kas reflektē par izsniegto brīvību un identitāti.
Jāatgādina, ka novembra sākumā mākslas krustpunktā “Bolderāja” ar Elīnas Semanes izstādi aizsākās izstāžu cikls “Mammu, nomirt spēšu pats”. Latvijai tradicionālajā neatkarības mēnesī trīs mākslinieces risina jautājumus par gara brīvību, meklējot abstraktā jēdziena izpausmes un pazīmes. Cikla kuratore un māksliniece Ieva Stalšene savā izstādē pievēršas ticības aspektam, pakļāvībai un neatkarībai.
Grāmatnīca/bārs “Bolderāja”
Avotu iela 29, Rīga
Pop-up izstāde “vērot kā koki aug” / grāmatas prezentācija
M/Gallery
17. novembrī–19. novembris
M/Gallery no 17. līdz 19. novembrim būs skatāma pop-up izstāde “vērot kā koki aug”, kuru atklājot 17. novembrī tiks prezentēta grāmata ar tādu pat nosaukumu. “vērot kā koki aug” ir divu jaunu mākslinieku – dzejnieces Māras Ulmes un multimākslinieka Kristiana Rozīša kopdarbs, kas ar attēlu un vārdu starpniecību aicina vērotājus atcerēties sevi kā daļu no viļņainās, pastāvīgi nepastāvīgās dabas, kas eksistē horizontāli – vienlīdzīgi un nesteidzīgi. Novērot koku augšanas procesu iespējams tikai gadu desmitos – to augšanas ātrumu būtiski ietekmē augšanas apstākļi un ekosistēmas stāvoklis, kā arī apkārtējo koku ietekme. Līdzīgi ir ar cilvēkiem. Ikdienā nav iespējams novērot izmaiņas sevī – ikdiena ir turbulenta un nepacietīga, cilvēks tajā ir kā iekārts svārsts, kas šūpojas no vienas nodarbes līdz otrai, no viena uzdevuma līdz nākamajam. Kā apstādināt šo oscilāciju? Kur apstāties? Ko domāt? Ko vērot? Katrā vērotājā kūsā ilgas, vēlmes un gaidas. Katrs vērotājs ir jutis nepacietību, saspringumu, smeldzi. Vai visam jānotiek uzreiz? Kā atrast nelielu klusumu sevī un atgriezties dabīgās attiecībās ar pasauli, kuras interpretācija vienmēr ir mūsu rokās? Iedvesmojoties no filosofa Žaka Ransjēra idejām, kopdarbs apsver vērošanas un domāšanas daudzpusīgo dabu. Mēs visi esam neatkarīgi domājoši vērotāji, kas uztver apkārtni, cilvēkus un sevi. Kā vērot nesteidzoties, kā vērojot uztvert sevi patiesi un bez aizspriedumiem?
M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga
Gleznotājas Gintas Stavrovskas darbu izstāde “Redzēt”
Cēsu Izstāžu namā
17. novembris, 2022–15. janvāris, 2023
No 17. novembra līdz 2023. gada 15. janvārim Cēsu Izstāžu namā būs skatāma gleznotājas Gintas Stavrovskas darbu izstāde “Redzēt”. Mākslinieces lielākais iedvesmas avots ir daba un mākslas darbus raksturo gaišums, vieglums, maigums un sievišķība. Gleznošanas stilam piemīt abstraktas formas un dekoratīvisms. Kā atzīst pati māksliniece: “Izslāpuši pēc jauniem iespaidiem mēs dodamies pārgājienos, braucam ceļojumos, kāpjam kalnos, pieņemam dažādus izaicinājumus. Vēlamies piepildīt savas maņas ar jauniem iespaidiem, saviļņojumiem, pārbaudījumiem. Ar laiku pierodam pie piedzīvotā un vēlamies doties vēl tālāk. Uz Ziemeļpolu, mēnesi, zvaigznēm…. Meklējot sevi tālumā, nereti pazaudējamies. Nekā jauna, viss jau ir bijis. Ko darīt tālāk? “Nekur nav jāskrien un ne pēc kā nav jāsteidzas, ir tikai jājūt lietu ritms un jāatrod sevi pašu šajos ritmos” tā saka Imants Ziedonis. Pamēģināsim aizvērt acis un “doties pretējā virzienā””.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Keramiķes Daces Grīnbergas darbu izstāde “Starplaiks”
Cēsu Izstāžu namā
17. novembris–15. decembris
No 17. novembra līdz 15. decembrim Cēsu Izstāžu namā būs skatāma keramiķes Daces Grīnbergas darbu izstāde “Starplaiks”, kurā būs izlikti ažūra tehnikā darināti trauki un skulptūras.
Kā pati māksliniece saka: “Tas ir laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laiks no kādas darbības norises līdz citai darbībai. Starplaiks ir brīdis, kad jāatrod laiks, lai taptu SĒŅU LAIKS, ČŪSKU LAIKS, laiks SPĒLEI, spēlei ar materiālu, faktūrām, glazūrām un dažādiem keramikas apdedzināšanas veidiem. Laiks, kad sajust keramisko materiālu kā dzīvu organismu un censties to nesabojāt ar savu roku pieskārienu. Laiks, kad pabūt pie jūras, mežā, pļavā, upmalā, būt kopā ar cilvēkiem un lietām, kas spēj iedvesmot jauniem darbiem”.
Māksliniece ir izkopusi savu īpašo tehniku. Akmensmasa Daces rokās iegūst dažādas faktūras un pārvēršas greznās mežģīnēs. Mākslinieces autortehnika savienojumā ar zināšanām tehnoloģijā un ilggadēju pieredzi keramikā, nodrošina darbiem augstu profesionālo līmeni. Katrā darbā ir vērojama proporcijas, formas un faktūras saskaņa, kā arī materiāla saspēle ar delikāto glazējumu un vieglu zeltītu mirdzumu, kas katru izstādē apskatāmo darbu padara īpašu.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Izstāde “Latvijas ostas”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
No 17. novembra
Ārijs Skride. Engures jūrmala. Audekls, eļļa. 1983
No 17. novembra klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma izstāde “Latvijas ostas”. Izstādē būs dažādu Latvijas mākslinieku gleznas no dažādiem laika posmiem, tajā skaitā tādi zināmi autori kā Nikolajs Breikšs, Aleksandrs Zviedris, Ārijs Skride, Arnolds Pankoks, Laimdots Mūrnieks u.c. Darbos attainotas ainas no zvejnieku dzīves, ostu skati un dzīve pie ūdens klātbūtnes. Šajos darbos labi atspoguļojas 20. gs. aktīvā ostas ikdiena. Kopā izstādē aplūkojamas vairāk kā 20 gleznas, kuras tematiski vieno jūra, ostas un zveja.
Galerija “Antonija”
Brīvības iela 157-2, Rīga
Izstāde “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.-21.gs”
Talsu novada muzejā
No 17.novembra
No 17. novembra Talsu novada muzejā būs skatāma izstāde “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.-21.gs”. Izstāde apmeklētājus iepazīstina ar Eiropas muzeju aizsākumiem. Izstādes kurators ir Žils Bonviāls (Francija).
Talsu novada muzeja telpās tiks eksponēti vairāki simti dabas izcelsmes un mākslas priekšmeti no Latvijas muzeju un mantojuma institūciju, kā arī franču privātkolekcijām. Izstādes apmeklētāji tiks iepazīstināti ar to, cik lielā mērā retumu kabinetu koncepcija turpina iedvesmot mūsdienu māksliniekus un kolekcionārus.
Izstādē apskatāmi priekšmeti no Ventspils muzeja, LU Vēstures muzeja, LU Bibliotēkas, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA / LNMM, Rundāles pils muzeja, LNB, LVVA un RVKM. Franču kolekcionāriem : Philippe Thomas, Yves Badetz, Daniel Tommasi-Kliviski, Gilles Bonnevialle. Izstādi papildina Arta Sveces kolekcija un Talsu novada muzeja krājuma retumi, kas ikdienā tiek rūpīgi glabāti muzeja krājumā. Būs iespēja aplūkot tauriņu kolekciju, reti sastopamas 17. – 19. gs. grāmatas, to starpā arī Ernesta Glika tulkotās Bībeles izdevums (1685. - 1689. g.; ar ierakstiem vācu valodā 18. gs).
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Izstāde “Atmiņu arheologi: Vitols Contemporary mākslas kolekcija”
KUMU mākslas muzejā Tallinā
18. novembris, 2022–9. aprīlis, 2023
Leonards Laganovskis. Perspektivnaya. 2009. Vitols Contemporary Art Collection
No 18. novembra līdz 2023. gada 9. aprīlim KUMU mākslas muzejā Tallinā būs skatāma izstāde “Atmiņu arheologi: Vitols Contemporary mākslas kolekcija”.
Mākslas kolekcionāri Irina un Māris Vītoli savu kolekciju aizsāka veidot 2000. gadu sākumā un šobrīd tas ir lielākais un nozīmīgākais privātais mākslas krājums, kurš pilnībā veltīts Austrumu un Centrālās Eiropas laikmetīgajai mākslai. Kolekcija aplūko sociālās un politiskās pārmaiņas un kultūras daudzveidību šā reģiona postsociālisma valstīs, sākot no Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā līdz mūsdienām. Kolekcijā kopumā ir tuvu 1000 darbu, ko radījuši vairāk kā 150 mākslinieku.
Izstāde KUMU mākslas muzejā ir plašākais Irinas un Māra Vītolu starptautiskās sadarbības projekts, kurā vienkopus būs aplūkojami vairāk nekā 120 mākslas darbi no Vitols Contemporary mākslas kolekcijas.
KUMU mākslas muzejs Tallinā
Weizenbergi 34 / Valge 1, Tallina
Izstāde “Iekāres objekti II”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
19. novembris, 2022–29. janvāris, 2023
No 19. novembra līdz 2023. gada 29. janvārim Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma otrā laikmetīgās mākslas un amatniecības izstāde “Iekāres objekti”. Šī gada izstādes autores ir Ildze Ose, Ildze Balcere, Una Rozentāle un Linda Celma, kuru darbi turpina pludināt robežas starp amatniecību un mākslu.
Iekāre – iegribas, vēlmes, cerības. Kulta un statusa simboli. Skats, ar kuru pievēršam uzmanību lietai, lai, to sīkāk izpētot un iedziļinoties, iemīlētu. Šajā izstādē iekāri pamatā raisa krāsas, kas caur pavisam atšķirīgiem objektiem – mākslas darbiem un audumiem – nemanot jutekliski aizskar skatītāja prātu un jūtas.
Ildze Ose glezno ziedus hiperreālisma stilā. Viņas darbos saplūst māksla un dizains – izsvērta kompozīcija, grafiski raksti kombinācijā ar dabas tēliem un formām.
Ildze Balcere ar filigrānu precizitāti krustdūrienā izšuj portretus, no attāluma liekot šaubīties par darba radīšanas tehniku.
Unas Rozentāles austie vilnas plecu lakati un Lindas Celmas grīdceliņi jeb zirga deķi ir tradicionālo amata prasmju turpinājums šodienā, atbrīvojot aušanu no vecišķuma zīmoga.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Andras Otto-Hvoinskas personālizstāde “Būs atkal vasara!”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” skatāma Andras Otto-Hvoinskas personālizstāde “Būs atkal vasara!”.
Andra Otto-Hvoinska izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Viņai bijušas 11 personālizstādes. Par sevi saka šādi: “Jau sen, sen cilvēks man šķiet pats interesantākais un emocionālākais gleznu saturs. Mana glezniecība ir klasiska. Eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām – absolūtais baudījums. Bet – abstrakcionisms, bezpriekšmetiskā māksla – tā nešķiet saistoša. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru konkretizējot attēloto. Mazliet gleznoju klusās dabas, nereti ainavas, tomēr figurālā glezniecība fascinē visvairāk. Īpaši mani saista cilvēka PORTRETS. Visbiežāk uzgleznotais ir pašas piedzīvotais. Gleznojot portretus, ļoti patīk atveidot gleznojamā cilvēka dziļākos slāņus, ne to ārējo, ko rādām citiem. Tāpēc mana glezniecība nav “glancēta”. Arī skumjas emocijas ir skaistas. Arī vecums ir skaists.
Tehniski eļļas glezniecībā mani interesē krāsas, gaisma un līnija. Gleznoju kārtu kārtām un vēl lazēju. Raksturīgais man – izmantot ogli. Ar ogli es velku līnijas, ar krāsu veidoju formu. Šo savu “personīgo tehniku” izstrādāju gadu garumā. Mani fascinē šie divi senie materiāli – eļļa un ogle.”
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Siljas Pogules personālizstāde “Modulāro saldumu kolekcija”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2.stāva galerijā skatāma Siljas Pogules personālizstāde “Modulāro saldumu kolekcija”. Tā ir Siljas Pogules tekstilgleznu personālizstāde, kurā izstādīti taftinga tehnikā darināti darbi, kurus var savietot kā moduļus lielākā formā. Bet katra moduļa kompozīcijā ir struktūras, kas atkārtojas kā abstrakti, deformēti apļi, dinamiski vijumi vai stilizēti motīvi no dabas – kaut kas ainavisks un figurāls arī ir sastopams Siljas Pogules taftingos. Saldums ir atslēga, saldums ir stāsts un saldums ir noskaņas vadmotīvs izstādei.
Mākslas zinātniece Inga Šteimane par izstādi “Modulāro saldumu kolekcija” raksta šādi: “Pēc tradīcijas ar saldu mākslā apzīmē kaut ko pārspīlēti izskaistinātu, jūtelīgu vai banālu. Skaidru likumu nav, taču par gleznu, skulptūru, dzejoli vai dziesmu mēdz teikt: “pārāk salds”, un citi tam piekrīt vai iebilst. “Modulārajā saldumu kolekcijā” saldums radies citādi – tas ir mākslinieces Siljas Pogules apzināti izcelts no garšu un sajūtu pasaules, nolikts uzmanības centrā un apcerēts kā vairāk vai mazāk uzstājīga vēlme.”
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Jūrmalas mākslas skolas 20 gadu jubileja. Absolventu darbu izstāde
Jūrmalas Centrālās bibliotēkas izstāžu zālē
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Jūrmalas Centrālās bibliotēkas izstāžu zālē skatāma skolas absolventu darbu izstāde. Izstādē piedalās Amanda Ziemele, Jakovs Mitins, Katrīna Eihe, Līga Kalniņa, Sofja Vorkele, Oskars Vāvers, Anna Dace Kamaldiņa, Pāvels Sagalajevs, Jeļizaveta Hmeļova, Elīna Korule, Rūdolfs Ozoliņš, Jānis Čaurs, Jānis Norberts Krauja, Anna Ābola, Leo Gabriels Žukovskis. Baibas Blomes un Mārtiņa Starka darbi apskatāmi digitālā formātā.
Jūrmalas Centrālā bibliotēka
Strēlnieku prospekts 30, Jūrmala
Baibas Sprances izstāde “Raksti”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
līdz 11. decembrim
Līdz 11. decembrim Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skatāma mākslinieces Baibas Sprances izstāde “Raksti”. Tās apmeklētāji var iegrimt gaismas un tumsas saspēlē, abu šo fenomenu radītās ēnu spēlēs, smelties sauli un peldēt tumsā. Māksliniece savā radošajā darbībā ir pievērsusies dažādām gleznošanas tehnikām, izmantojot gan ar eļļas, gan akrila krāsas, gan grafītu un akvareli.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Izstāde “Zieds, Saspringums, Ceplis, Pigments”
Galerijā LOW
līdz 17. decembrim
Līdz 17. decembrim galerijā LOW ir skatāma izstāde “Zieds, Saspringums, Ceplis, Pigments”. Tā veidota pēc Feministu kultūras nama (FKN) pasūtījuma, tās kuratori ir Gladisa Kamilo un Paola Džalili. Izstādē eksponēti četri jaunie Helsinkos dzīvojošo mākslinieku Ozgū Gundeslioglu, Natālijas Hamadas, Sāras Mojedas un Halizas Jozefas darbi. Izstādes mākslinieki jau iepriekš ir darbojušies FKN dalībnieku grupās un sadarbojušies kopā ar māksliniekiem ārpus ES un izcelsmes dēļ nepietiekami pārstāvētiem māksliniekiem.
Galerija LOWLāčplēša iela 78A, (automazgātuves otrajā stāvā), Rīga
Izstāde “Drošie horizonti: Baltijas laikmetīgā keramika”
Kjongido Keramikas dizaina muzejā Dienvidkorejā
līdz 19. februārim, 2023
Līdz 2023. gada 19. februārim Dienvidkorejā ir skatāma vērienīga Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde “Drošie horizonti”. Izstādei “Drošie horizonti” starptautiskā kuratoru komanda atlasīja divdesmit piecus autorus no katras Baltijas valsts. Skaitliski iespaidīgais dalībnieku skaits garantē bagātīgu un visaptverošu priekšstatu par Baltijas valstu laikmetīgās keramikas mākslu šodien.
Izstādē Kjongido Keramikas dizaina muzejā septiņsimt kvadrātmetru platībā eksponēti 75 mākslinieku darbi, pieskaroties pasaulē aktuālām problēmām ar keramikas medija starpniecību.
21. gadsimtā laikmetīgās mākslas ainai ir raksturīga keramikas medija pieaugošā popularitāte un atpazīstamība visā pasaulē. Raksturojot pašreizējo keramikas renesansi, vizuālās mākslas pētnieki to sauc par “jauno video” un “desmitgades garšu”. Arī Baltijas valstīs keramikas medijs kļūst arvien pamanāmāks – šeit katru gadu notiek vairāki vērienīgi keramikas pasākumi, un vietējo keramikas mākslinieku darbi arvien vairāk tiek iekļauti vizuālās mākslas projektos viscaur pasaulē. Piemēram, 2019. gadā Venēcijas biennāles Igaunijas paviljonā bija apskatāma iespaidīga Krisas Lemsalu keramikas instalācija, bet 2022. gadā Skuja Braden mākslinieku duets radīja pārsteidzošu instalāciju Latvijas paviljonam.
Izstādes tēma – Safe Horizons jeb Drošie horizonti – radās kā koncepts ar daudzām atsaucēm uz dažādām mūsdienu dzīves jomām. Interpretācijas ietvēra arī ģeopolitiskus jautājumus, kas ir kopīgi gan Baltijas valstīm, gan Dienvidkorejai, kā arī pašreizējās globalizētās pasaules izaicinājumus, piemēram, dabas aizsardzību, pieaugošās bažas par cilvēku drošību un tehnoloģiju attīstības blaknēm digitālās revolūcijas apstākļos.
Kopš idejas pirmsākumiem ir pagājis krietns laiks, pasaule ir mainījusies, un izstādes nosaukums, “Drošie horizonti”, ir ieguvis citu, smagnējāku nozīmi. Neatkarīgi no ekoloģiskām, ģeopolitiskām, sociālām un pandēmiskām problēmām tagad saskaramies ar īstu traģēdiju – karu Ukrainā. Neprognozējama kaimiņvalstu rīcība šobrīd kļuvusi arī par Baltijas reģiona realitāti. Tādēļ arvien aktuālāka kļūst izstādes tēma, izceļot cilvēka dzīves trauslumu vēsturisko notikumu priekšā.
Ar Baltijas Kultūras fonda un Baltijas valstu vēstniecību atbalstu, projektu īsteno Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Korejas Keramikas fondu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, Lietuvas Mākslinieku savienību un Igaunijas Keramikas asociāciju.
Kjongido Keramikas dizaina muzejs
Izstāde “Leonīds Āriņš. Izvēle”
Tukuma muzejā
līdz 9. aprīlim, 2023
Līdz 2023. gada 9. aprīli Tukuma muzejā skatām izstāde “Leonīds Āriņš. Izvēle”.
Tā ir izstāde par pretrunīgajiem procesiem Latvijas mākslā un muzeju darbībā 20.gadsimta vidū (1950-1953) un gleznotāja Leonīda Āriņa izvēli – izglābt Latvijas izcilāko mākslinieku darbus no bojāejas, riskējot ar muzeja direktora amatu un iespēju nonākt padomju varai nevēlamas personas statusā.
Izstādes fundamentālie jautājumi, lai gan centrējas ap vairāk nekā 70 gadus seniem notikumiem, nav zaudējuši nozīmi arī šodien. Tie aktualizē pārdomas par sabiedrības kopējām izvēlēm, kā arī katra individuālo izvēli gan miera, gan pārmaiņu laikos.
Izstāde veltīta Valsts Tukuma Mākslas muzeja (tagad – Tukuma muzejs) dibinātāja un pirmā direktora Leonīda Āriņa (1907-1991) ieguldījumam izcilas mākslas kolekcijas saglabāšanā padomju periodā, vienlaikus atklājot pretrunīgos procesus Latvijas mākslas dzīvē un muzeju darbībā 20.gadsimta vidū jeb otrās sovietizācijas periodā no 1945. līdz 1953.gadam.
Leonīds Āriņš bija izveidojis muzeja kolekciju ar izciliem mākslas darbiem, bet tie bija radīti pirmspadomju laikā. Pēc Otrā pasaules kara tēlotājmākslā tika uzsvērta prasība atspoguļot revolucionārās tēmas un sociālistiskās celtniecības procesus. Valsts Tukuma mākslas muzeju vētīja vairākas komisijas, vērtējot krājuma atbilstību padomju ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
Lai gan to viedokļi bija atšķirīgi un mainījās nevēlamo un vēlamo darbu saraksti, visas komisijas bija vienisprātis, ka šajā muzejā ir pārāk daudz tā saukto formālistu un arī emigrantu darbi, tāpēc krājumu nepieciešams papildināt ar sociālistiskā reālisma darbiem no centralizētajiem fondiem.
Piemēram, 1952.gada 30.augustā iznīcināmo darbu sarakstā uzskaitīti 35 darbi kā mazvērtīgi un politiski kaitīgi un iznīcināmi. To vidū bija Anša Cepures un Jēkaba Kazāka gleznas, kuru kompozīcijā iekļautais sarkanbaltsarkanais “buržuāziskās Latvijas” karogs, komisijas ieskatā pauda “padomju cilvēkam naidīgu saturu”.
Cita komisija 1953.gada 1.jūnija aktā atzina, ka muzejam nav tālākas izaugsmes perspektīvas un rosināja to pārcelt uz kādu lielāku LPSR pilsētu.
Pateicoties muzeja direktora Leonīda Āriņa apdomīgajai un lēnprātīgajai rīcībai, novilcinot rīkojumu izpildi, kolekcijas pamatkodols un arī mākslas muzejs Tukumā ir saglabāts.
Lai apjaustu viņa domu un viņa izvēļu grūtumu, izstādē ir pretstatītas divas saturiskās līnijas – Latvijas modernistu un padomju mākslas vadošo autoru domāšanas veids un mākslinieciskie paņēmieni. Pirmā ietver darbus, kuri iekļuva nevēlamo un iznīcināmo priekšmetu sarakstā, bet Leonīda Āriņa pretestības dēļ netika iznīcināti.
Nereti to saturā un mākslinieciskā izpildījuma ziņā nebija nekā padomju ideoloģijai klaji naidīga, bet autora biogrāfija nebija “pareiza” – mākslinieks bija mobilizēts leģionā, devies emigrācijā, paudis pretpadomiskus uzskatus.
Izstādes otra līnija saistīta ar 1950.gadā no centralizētajiem Ļeņingradas un Maskavas mākslas darbu valsts iepirkuma fondiem muzejā iepludinātajiem krievu padomju mākslas darbiem, kas piešķirti muzejam obligātā kārtā, kā arī ar LPSR Mākslas lietu pārvaldes muzejam piešķirtajiem 24 latviešu mākslinieku darbiem, kuru tematika bija padomju dzīve un darbs – gleznas, grafikas un skulptūras.
Tukuma muzejs
Harmonijas iela 7, Tukums
Kristīnes Madjares personālizstāde “Piedzimšana”
Rīgas Dzemdību namā
Atzīmējot Rīgas Dzemdību nama 75. gadadienu, tā Baltajā zālē ir skatāma Kristīnes Madjares personālizstāde “Piedzimšana”. Izstāde ir stāsts par četrām ģimenēm, kuras dalījās ar savas dzīves saviļņojošāko un reizē arī ar intīmāko notikumu – bērniņa sagaidīšanu pasaulē. Fotogrāfijas iezīmē mūsdienu dzemdību praksi, kurā liela nozīme ir atbalstam, ko sieviete saņem no partnera, ģimenes un mediķu sadarbībai un uzticēšanās pilnām attiecībām.
Rīgas Dzemdību nams
Miera iela 45, Rīga
Agneses Rudzītes darbs “Kubkultūra”
“Pasaulē mazākajā izstāžu zālē”
“Linmeijera” ēkā Aizputē
Aizputē senajā “Linmeijera” ēkā pa atslēgas caurumu var ielūkoties “Pasaulē mazākajā izstāžu zālē”, kur šobrīd apskatāms pirmais darbs “Kubkultūra”. Tā autore ir māksliniece Agnese Rudzīte.
Pasaules mazākā izstāžu zāle ir 10x10x10 cm caurspīdīgs kubs, kurā ikvienam ir iespēja aplūkot izstādītos mākslas darbus, ieskatoties Linmeijera traktiera durvju atslēgas caurumā. Projekta idejas un koncepcijas autors ir arhitekts Ivars Šmits.
Linmeijera pasaules mazākās izstāžu zāles atklāšanas ciklā paredzētas vēl triju dažādu mākslinieku izstādes.
“Linmeijers” ir viens no Aizputes arhitektūras paraugiem, kur reiz bijusi dzīvojamā ēka, restorāns, ēdnīca, sīkpreču bode, maiznīca, traktieris un viesnīca.
“Pasaules mazākā izstāžu zāle”
Pasta iela 6, Aizpute
