Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Fotogrāfa David Burnett personālizstāde
Kultūrtelpā Ola Foundation
1.–14. septembris
Princeses Diānas kāzu diena, 1981
No 1. līdz 14. septembrim kultūrtelpā Ola Foundation skatāma pasaulslavenā amerikāņu fotogrāfa un fotožurnālista David Burnett personālizstāde. Šī ir unikāla iespēja Latvijas skatītājiem tuvplānā iepazīt autora redzējumu uz pasaules vēsturiskajiem notikumiem un cilvēkiem, kas tos veidojuši.
David Burnett ir fotogrāfijas leģenda, atzīts par vienu no 100 nozīmīgākajiem cilvēkiem fotogrāfijas žanrā ( žurnāls American Photo). Savas vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjeras laikā viņš ir dokumentējis desmitiem vēsturisku notikumu – no Olimpiskajām spēlēm un politiskām norisēm līdz ikonisku personību dzīves aizkulisēm.
Viņa darbi raksturojas ar dziļu cilvēciskumu, izcilu kompozīcijas izjūtu un spēju būt klātesošam vēstures mirkļos. Berneta objektīvs iemūžinājis tādas personības kā Bobs Mārlijs, Džons Kenedijs, Baraks Obama, Ronalds Reigans, Mihails Gorbačovs, princese Diāna un daudzus citus.
Izstādes norisi Latvijā iniciējis Viesturs Koziols, un tā tiek īstenota sadarbībā ar biedrību “Viena Diena.lv”.
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12A, Rīga
Agneses Brokas personālizstāde “Pusnakts zintis”
Galerijā “Bazar’t”
1.–31 septembris
No 1. līdz 31. septembrim galerijā “Bazar’t” skatāma Agneses Brokas personālizstāde “Pusnakts zintis”.
Agnese Broka ir Rīgā dzīvojoša figurāla gleznotāja. Gleznas top ar eļļas krāsām uz audekla, galvenokārt izmantojot lazēšanas tehniku – krāsu slāņi tiek vairākkārt klāti viens pāri otram, tāpēc darbs notiek lēni un intuitīvi, iedvesmu gūstot no savas dzīves pieredzes, ko ir kāra vēlme attēlot gleznās.
Agneses darbos vienmēr ir attēlots cilvēks un tā dvēseles stāvoklis. Autore uzskata, ka ir svarīgi attēlot iekšējas sajūtas, ko ir grūti izskaidrot ar vārdiem, bet viegli atpazīt ieraugot. Galveno interesi piesaista tēmas kā vientulība, sociālie konstrukti un sievietes iekšējie konflikti. Māksliniece glezno reālu formu, bet klāt reālismam tiek pievienots noskaņu raisošs kolorīts un simboliski elementi, kas ļauj skatītājam nolasīt attēlotās sajūtas un autores iekšējās pārdomas.
Personālizstāde “Pusnakts zintis” ļaus skatītājam tikt ietītam raganisku zinšu un simbolismu plīvurā. Plastiskie ķermeņi un to vīšanās uz audekla izstaro poētisku melanholiju ar gotikas pieskaņu, vedinot uz pārdomām par gan ikdienišķiem, gan kompleksiem dvēseles procesiem.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Atvērto durvju diena
ISSP Jauniešu skolā
2. septembrī
Septembrī atsāksies ISSP Jauniešu skolas nodarbības, kas šajā mācību gadā piedāvās apgūt attēla veidošanas prasmes un radoši izpausties fotogrāfijas medijā ne tikai jauniešiem, bet arī bērniem. ISSP jauniešu un bērnu radošās fotogrāfijas nodarbībām aicināti pievienoties interesenti vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Atvērto durvju diena norisināsies 2. septembrī no plkst. 17.00 līdz 19.00 ISSP telpās, kur varēs satikt nodarbību pasniedzējus un piedalīties radošos fotogrāfiskos procesos.
ISSP Jauniešu skolas nodarbības jauniešiem piedāvā radoši iepazīt fotogrāfiju un tās plašās izmantošanas iespējas, kā arī apgūt attēla veidošanas pamatprasmes. Iedziļinoties un izmēģinot fotogrāfiju kā vizuālās mākslas mediju, kā arī mācoties pārdomātā veidā radīt un lasīt attēlus, nodarbības veicina jauniešos izpratni par mūsdienu kultūru un estētiku, kā arī spēju domāt un darboties radoši.
Atvērto durvju dienu aicināts apmeklēt ikviens interesents. Visi darbnīcu norisei nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
ISSP Skola
Berga Bazārs, Marijas iela 13-k.3, Rīga
Lietuviešu multimākslinieces
Normantes Ribokaites izstāde “Emocijas”
Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā
3. septembris–31. oktobris
No 3. septembra līdz 31. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) ASV Informācijas centrā būs skatāma lietuviešu multimākslinieces Normantes Ribokaites izstāde “Emocijas”.
Normante Ribokaite dzimusi 1968. gadā Dusetos, Zarasu apgabalā, Lietuvā. Viņa ir viena no Dusetu mākslas galerijas grupas dalībniecēm. Normante ilgu laiku pievērsusies fotomākslai, piedalījusies grupu skatēs un konkursos gan Lietuvā, gan ārzemēs, un ieguvusi vairākas godalgas. Līdz šim māksliniece sarīkojusi deviņpadsmit fotogrāfiju personālizstādes, savukārt “Emocijas” ir viņas pirmā gleznu izstāde.
Māksliniece atzīst, ka fantāzijas ir viņas dzīves realitāte un pieredze: “Katrs manā galvā radīts attēls ir materiāls vēlamām lietām. Domu un ideju emocijas ir reālas, tās izlaužas objektīvajā pasaulē. Katrs manas fantāzijas zīmējums ir tikpat reāls kā jebkura mana ķermeņa daļa – es tās redzu tik spilgti, it kā tās pastāvētu realitātē.”
Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrs
Rīgas iela 22a, Daugavpils
Jāņa Andra Oša piemiņas izstāde
Galerijā “Daugava”
3. septembris–4. oktobris
No 3. septembra līdz 4. oktobrim galerijā “Daugava” būs skatāma izstāde, kas veltīta māksliniekam, pedagogam un ilggadējam Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Jānim Andrim Osim (1941–2023). Tā ir iespēja no jauna satikt vienu no spilgtākajām Latvijas mākslas personībām, kura darbi un dzīvesgājums atstājuši paliekošas pēdas Latvijas kultūras telpā.
Jānis Andris Osis bija daudzpusīgs mākslinieks – viņa daiļradē līdzās glezniecībai nozīmīgu vietu ieņēma telpiski objekti un vides māksla. Tomēr visdziļāk viņš sevi apliecināja kā gleznotājs, kurš dabā, vēsturiskos mūros un īpaši purvu ainavās atrada neizsmeļamu iedvesmas avotu. Purvos viņš saskatīja gaismas un ēnu spēli, mūžības noskaņu un pirmatnējās dabas noslēpumu, pārvēršot to glezniecībā par universālu stāstu par cilvēka un pasaules attiecībām.
Osis bija cieši saistīts ar Talsiem, kur viņš aizsāka savas skolas gaitas un atgriezās ar izstādēm, īpaši uzsverot, ka tieši tur radies viņa ceļš mākslā. Viņa dzīvē nozīmīga bija arī pedagoģija – sākot ar darbu kā pasniedzējam un beidzot ar Latvijas Mākslas akadēmijas rektora amatu (1997–2007). Kolēģi un studenti viņu atceras kā erudītu, asprātīgu un pretimnākošu personību ar pozitīvu attieksmi pret dzīvi un mākslu.
Galerijā “Daugava” Jānim Andrim Osim bijušas piecas personālizstādes. Arī šī skaitliski nelielā ekspozīcija ļaus aplūkot viņa radošās gaitas dažādos posmos – no sirreālisma ietekmēm līdz monumentāliem darbiem un poētiskām dabas studijām.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Krista Janstevica personālizstāde
“Agrīna retrospekcija. Izstāde par mākslas rotaļīgo perifēriju”
Galerijā “Bazar’t”
3.–31. septembris
No 3. līdz 31. septembrim galerijā “Bazar't” būs skatāma mākslinieka Krista Janstevica personālizstāde “Agrīna retrospekcija. Izstāde par mākslas rotaļīgo perifēriju.” Tajā aplūkojami objekti un zīmējumi, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Telpā izvietotie priekšmeti veido sadrumstalotu, fragmentāru industrializētas vides ainavu, kurā rodamas references uz šodienas kultūru.
Caur darbiem tiek reflektēts par patērniecības un globalizācijas radīto ainavu, tajā rodamo funkcionālo ietvaru, ar kuru raksturot cilvēku savstarpējās attiecības skalā no kā visaptveroša un universāla līdz kam dziļi personiskam un intīmam. Nosaukuma fragmenta “Izstāde par mākslas rotaļīgo perifēriju” skaidrojums meklējams popkultūras un antīkās kultūras klišeju plašā pielietojumā, spēlē ar mērogu, pretnostatījumā, kas saskatāms formas un tematu izvēlē.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols”, Krasta iela 46, 2 st. Rīga
Konference “Divi Krišjāņi” un izstāde “Krišjāņu zvaigznājs”
Talsu novada muzejā
5. septembrī
Divām izcilām latviešu personībām šogad svinamas apaļas jubilejas. Ekonomistam, publicistam un politiķim Krisjānim Valdemāram aprit 200., bet folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam – 190. gadskārta. No 5. septembra Talsu novada muzejs pārtaps veltījumā abie Krišjāņiem. Divi vīri, divi stāsti, divi notikumi:
Konference “Divi Krišjāņi” 5. septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.30. Seši referenti aptvers Krišjāņa Valdemāra un Krišjāņa Barona dzīvi, darbu, piemiņu un nozīmi mūsdienās.
Izstāde “Krišjāņu zvaigznājs” – skatāma no 5 septembra.
Kur bijuši? Ko veikuši? Ko atklāj Krišjāņu zvaigznājs? Iespēja interaktīvi izzināt Krišjāņa Valdemāra un Krišjāņa Barona ceļu līdz panākumiem.
Izstāde vēstīs ne vien par Valdemāra un Barona dzīvi un darbību, bet ļaus arī sastapties ar viņu laikabiedriem, kuri, neapšaubāmi, veicinājuši abu izcilo vīru mērķu un centienu īstenošanos. Notikumi, laikmeta iezīmes, dzīves apstākļi un personības kopā veido episku zvaigznāju, kurš joprojām spilgti mirdz pie Latvijas vēstures debesīm
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Konference “Baltijas valstu un Ukrainas kultūras mantojuma dekoloniālā perspektīva”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
5. septembrī
5. septembrī plkst. 10.00 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA notiks konference “Baltijas valstu un Ukrainas kultūras mantojuma dekoloniālā perspektīva”.
Rīkot konferenci mudināja novērojums, ka mūsu reģiona publisko atmiņas un kultūras institūciju apmeklētāji, kā arī bieži vien tajās strādājošie speciālisti joprojām tiecas aplūkot un interpretēt visas pasaules kultūras mantojumu, balstoties tikai Rietumeiropas pieredzē, kas gadsimtiem veidojusi priekšstatus par to, ko nozīmē kolonizācija un uz ko tā attiecas vai neattiecas. Baltijas reģionā joprojām klātesošs ir arī padomju okupācijas perioda uzslāņojums.
Konferencē piedalīsies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas speciālisti. Ukrainas muzeju kolēģu pieredze kara apstākļos, pretoties vēstures pārrakstīšanai par labu agresorvalstij, ir vēl viens aktuāls dekolonizācijas aspekts.
Konferences tēmas no Baltijas reģiona perspektīvas lielākoties saistās tieši ar zināšanu dekolonizāciju: eiropocentriskā skatupunkta maiņu, strādājot pie pētījumiem un ekspozīciju koncepcijām, padomju okupācijas perioda koloniālo raksturu, kopienu iesaisti ekspozīciju veidošanā, naratīvu dažādību, kolekciju kontekstualizēšanu, valodu un terminoloģijas pārskatīšanu, kritisku attieksmi pret izmantotajiem informācijas avotiem pētniecībā.
Konferences darba valodas būs latviešu un angļu. Plašākas pieejamības nolūkā plānots sinhronais tulkojums no/uz latviešu un angļu valodām.
Konferences prezentācijas būs pieejamas arī tiešsaistē, izmantojot “Zoom” platformu. Lai saņemtu pieslēgšanās saiti, lūgums aizpildīt anketu.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Keramikas specialitātes studentu izstāde “Garā pupa”
LMA Eksperimentālajā mākslas telpā PILOT
5.–25. septembris
No 5. līdz 25. septembrim Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT būs skatāma Keramikas specialitātes studentu izstāde “Garā pupa”. Tā ir daļa no piektās Latvijas Keramikas biennāles paralēlo pasākumu programmas.
Izstādes iedvesmas avots ir pasaka par pupu, kas stiepjas debesīs un atklāj ceļu uz neparasto. Līdzīgi arī šajā ekspozīcijā skatītājs tiek aicināts kāpt augšup pa keramikas formu un materiālu kāpnēm – no raupjām māla struktūrām līdz smalkiem, apzeltītiem porcelāna objektiem. Katrs no 19 studentu darbiem kļūst par pakāpienu šajā pārvērtību ceļā, simboliski atklājot pāreju no zemes līdz debesīm.
“Garā pupa” veido tiltu starp pasaku un keramiku, sapludinot ikdienišķo ar brīnumaino un atklājot, cik daudzslāņaina un tēlaina var būt māla valoda. Atrodoties ceļā starp reālo un pasakaino, skatītājam paveras iespēja mālu ieraudzīt kā dzīvu, mainīgu un poētisku izteiksmes līdzekli laikmetīgās mākslas stāstījumā.
LMA eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Konkursa izstāde “SEB stipendija glezniecībā 2025”
Latvijas Mākslas akadēmijā
5.–26. septembris
No 5. septembra līdz 26. septembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma konkursa izstāde “SEB stipendija glezniecībā 2025”, kurā aplūkojami darbi, kas atspoguļo mūsdienu glezniecības daudzveidību un jaunās paaudzes mākslinieku radošo potenciālu. Šogad konkurss notiek jau 17. reizi, turpinot tradīciju atbalstīt jauno mākslinieku profesionālo izaugsmi un radošo attīstību.
Finālam šogad izvēlēti astoņi LMA bakalaura un maģistra programmu studenti: Andris Kaļiņins, Dārta Madara Cielava, Elīna Sanda Zaķe, Emīls Kocers, Katrīna Levāne, Kristiāna Poce, Sofija Bumbule un Velta Esmeralda Kalnozola-Kalsere. Viņu darbi izceļas ar tehnisko kvalitāti, individualitāti un drosmi, apliecinot vēlmi ne vien izteikt sevi, bet arī veidot dialogu ar skatītāju.
Finālistu darbos redzama plaša daudzveidība – sākot no krāsas fizikālo īpašību izpētes un konceptuālām idejām līdz personiskai introspekcijai un sociāliem komentāriem. Šo ieceru īstenošanai izmantotas gan tradicionālās glezniecības tehnikas, gan jauno mediju eksperimenti, kuros iekļauti popkultūras elementi, starpdisciplināras instalācijas un refleksijas par identitāti un sabiedrību.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Rīgas siluets”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
5. septembris–5. oktobris
Jānis Brekte “Vecrīga”, papīrs, akvarelis, 73x66,5 cm, 1969, LMS muzejs
No 5. septembra līdz 5. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “Rīgas siluets”.
Izstādē eksponēti darbi no LMS muzeja akvareļglezniecības kolekcijas, kas radīti 20. gs. 60.–80. gados par Rīgas tēmu, akcentējot pilsētvides dažādos rakursus. Ekspozīcijā apskatāmi tādu autoru darbi kā Romis Bēms, Nikolajs Petraškevičs, Harijs Blunavs, Jānis Brekte, Maija Začeste, Egons Cēsnieks, Inese Siliņa u.c. Daļa autoru, kuru darbi pārstāvēti izstādē, strādājuši LMS muzeja ēkas “Mākslinieku nams” darbnīcās.
Ekspozīcijā atspoguļotas tendences Latvijas akvareļglezniecības stilistikā un kolorītā 20. gs. otrās puses dažādos periodos, izceļot Rīgas tēla daudzveidīgās interpretācijas autoru darbos. Izstādē būs iekļauti darbi, kuros redzami dažādi akvareļglezniecības tehniskie paņēmieni: “garais piliens”, pludināšana, smidzināšana, sausās otas tehnika, mazgājums u.c.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Maijas Demiteres izstāde “Pārejas ekoloģijas”
RIXC galerijā
5. septembris–25. oktobris
Maija Demitere. Pārejas ekoloģijas, 2025. RIXC publicitātes attēls
No 5. septembra līdz 25. oktobrim RIXC galerijā būs skatāma mākslinieces Maijas Demiteres izstāde “Pārejas ekoloģijas”. Izstāde aicina skatītājus domāt par ekoloģiju kā dinamisku un trauslu procesu, kurā cilvēka rīcība un tehnoloģiskie risinājumi nepārtraukti mijiedarbojas ar dabas ritmiem.
Izstāde “Pārejas ekoloģijas” pievēršas cilvēka un vides attiecībām laikā, kad ierastie līdzsvari sabrūk un ir nepieciešams meklēt jaunas ekoloģiskas saiknes. Tajā būs skatāma Demiteres veidotā akvaponikas sistēma, kas demonstrē pārtikas audzēšanu ūdenī bez augsnes, sniedzot apmeklētājiem iespēju iepazīt akvaponikas izveides principus. Papildus izstādē būs skatāms arī aļģu “bioreaktors”, kas ar informatīviem un vizuāliem materiāliem atklāj ūdens ekoloģijas trauslo līdzsvaru, īpaši uzsverot Baltijas jūras situāciju.
Maijas Demiteres darbi vienmēr ietver izglītojošus aspektus, kas skatītājiem sniedz praktiskas zināšanas par tādām tēmām kā pārtikas audzēšana un ikdienas atkritumu samazināšana. Ekoloģija ir galvenā tēma, ar kuru Demitere strādā gan savos mākslas darbos, gan pētījumos, nepārtraukti rosinot diskusijas par globāli nozīmīgām un bieži nepopulārām tēmām. Viņas pārliecība ir, ka māksla var kalpot kā spēcīgs rīks šo jautājumu aktualizēšanai un sabiedrības izglītošanai.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Vides mākslas izstāde “Virzienmaiņas”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
5. septembris–26. oktobris
No 5. septembra līdz 26. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā būs skatāma vides mākslas izstāde “Virzienmaiņas”.
Izstādes nosaukums “Virzienmaiņas” piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Vienlaikus “virzienmaiņas” raksturo pārmaiņas, kuras skārušas Voldemāra Šusta 1964. gadā dibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu, kuras nosaukums šodien ir Vides māksla.
Izstādē piedalās LMA Vides mākslas specialitātes pasniedzēji un studenti: Kristaps Aizstrauts, Jānis Auniņš, Evelīna Bindere, Oto Bulats, Gints Gabrāns, Kaspars Gobiņš, Paula Ikase, Laima Kalniņa, Ļena Kiseļčuka, Raimonds Krastiņš, Katrīna Lipšāne, Alvis Misjūns, Hugo Pētersons, Anna Saprikina, Alise Sedleniece, Linda Vilka, Martins Vizbulis, Dana Vetrova, Everita Vītola, Konstantīns Višņevskis, Ērika Zābele.
Mijiedarbojoties ar izstādē pieteiktajām idejām, vērotājs var iepazīt arī plašu izteiksmes līdzekļu klāstu. Akcentējot jaunrades procesa daudzpusību un izmantojot dažādas pētniecības metodes, tostarp pārnesot fizisko digitālajā vidē, iekļaujot virtuālās un papildinātās realitātes, datu pasaulē veidotas sistēmas, mākslinieki pieskaras plašam personiski un sociāli nozīmīgam tēmu lokam.
X, Y, Z parametri, laiks un doma – šīs komponentes atklāj pasaules mainību. Ik mirkli tiek pārskatītas nospraustās robežas un izveidotā telpa. Pieredzētais kļūst par ierosmi arvien jauniem savienojumiem, parādot, cik daudzveidīgas iespējas paver viens izejas punkts.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Agates Apkalnes un Esteres Jansones kopizstāde
“Visuma pieskāriens”
Kultūrtelpā Ola Foundation
5. septembris–30. novembris
No 5. septembra līdz 30. novembrim kultūrtelpā Ola Foundation būs skatāms divu latviešu mākslinieču – gleznotājas Agates Apkalnes un komponistes Esteres Jansones – kopdarbs “Visuma pieskāriens”, kas piedāvās apmeklētājiem unikālu multisensoru pieredzi: audiovizuālu, meditatīvu telpu, kur mūzikas un vizuālās mākslas sintēzē atklājas ziemeļnieciskās dabas skaistums un spēks zemes, ūdens un gaisa klātbūtnē.
Dabas ainavu raksti meditatīvi atslābina skatītāju, ļaujot iegrimt pašam savos dziļumos un ļauties vilinājumam ienirt abu mākslinieču attēlotajā dabas varenībā. Katrai cikla gleznai, skaņdarbam un objektam ir sava īpaša nozīme un aizraujošs rašanās stāsts, kas padara šo ciklu par abu mākslinieču dvēseles dienasgrāmatas audiovizuālu attēlojumu.
Izstādē “Visuma pieskāriens” Agate Apkalne materializēs dabas varenību uz audekla, bet Estere Jansone – skaņā. Izstādes ietvaros būs skatāma arī videoprojekcija “Ceļš uz mājām”.
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12a, Rīga
Rudens izstāžu sezona
Rotko muzejā
5. septembris–23. novembris
Martinsona balva 2025
Rudens izstāžu sezonas vērienīgākais notikums Rotko muzejā ir starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstāde “Martinsona balva” – nozīmīgākā norise piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā, kas šogad piedzīvojama kultūrvietās Daugavpilī, Cēsīs un Liepājā. Izvērtējot 941 saņemto pieteikumu, starptautiska ekspertu žūrija izstādei atlasīja astoņdesmit mākslas darbus no trīsdesmit valstīm, tostarp divdesmit trīs Latvijas autoru veikumu. Izstādes atklāšanas vakarā žūrija paziņos konkursa laureātus, kas savā starpā sadalīs divdesmit tūkstošus eiro lielo balvu fondu.
Kuratori Aivars Baranovskis un Valentīns Petjko uzteic izstādē skatāmo radošās izpausmes spektru – no niansēti izstrādātām, tehniski virtuozām un konceptuāli nobriedušām kompozīcijām līdz intuitīvām, eksperimentālām formām, kur māls pats diktē ritmu un raksturu, atsedzot gan cilvēka prasmju, gan materiāla dabas poētiku. Sekojot biennāles tēmai – “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem” –, izstāde atgādina par mūsu kopīgo izcelsmi kosmiskajos procesos un nemitīgo pārvērtību ceļu, pārliecinoši rādot, ka māls – viens no senākajiem cilvēces rīcībā esošajiem materiāliem – joprojām iedvesmo laikmetīgus radošos meklējumus.
Lietuviešu mākslinieces Milenas Pirštelienes izstāde “Sērkociņš smiltīs”
Milena Piršteliene. Sērkociņš smiltīs. Baltmāls, pigmentēts zīmējums, virsglazūras gleznojums, glazūra, 1020 °C, elektriskais dedzinājums. 2025
Lietuviešu māksliniece Milena Piršteliene, starptautiskās Zelta godalgas ieguvēja 2023. gada keramikas biennāles konkursā, piedāvā lirisku meditāciju par atmiņām, uzmanību un ikdienas detaļu poētiku, kas bieži paslīd garām nemanīta. Pievēršoties sīkajam un šķietami nenozīmīgajam – ēnai, ielas fragmentam, sērkociņam smiltīs –, māksliniece vaicā, vai mēs joprojām mēdzam apstāties un pakavēties pie “nebūtiskā”.
Keramika mākslinieces rokās kļūst par klusuma un pārdomu mediju, bet darbi parāda, ka pat visniecīgākie priekšmeti var glabāt atmiņas, emocijas un negaidītu dziļumu. Izstāde aicina apstāties, ieskatīties un no jauna piedzīvot mirkļa burvību.
Sanitas Ābelītes izstāde “Radījumi”
Sanita Ābelīte. Radījumi. Keramika. Dažādi izmēri. 2025
Latviešu māksliniece Sanita Ābelīte, nacionālās Zelta godalgas ieguvēja iepriekšējās biennāles konkursā, šoreiz nāk klajā ar personālizstādi “Radījumi” Rotko muzeja Martinsona mājā. Savā izkoptajā radošajā rokrakstā māksliniece uzbur maģisku pasauli, kuru apdzīvo brīnumainas būtnes no sirmām teiksmām – ne īsti dzīvnieki, ne cilvēki.
Īpaši izstādei radītais ansamblis veido vienotu veselumu – mežā, pļavā, ūdenī un gaisā un autores iztēlē aizgūtie tēli, ietērpti izteiksmīgās keramikas formās, atdzīvojas saskaņotā kompozīcijā, aicinot ienākt smalki veidotā, daudzslāņainā pasaulē, kur atklājas apbrīnojama tehniskā meistarība un niansēts radošais redzējums, bet katra forma atraisa iztēli un vedina pārdomu ceļos.
Izstāde “Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika”
Karina Marusiņska. Pašiznīcība. Keramika, sintētiski materiāli, augsne, pelni, jaukta tehnika, diametrs – 75 cm. 2023. Foto Pavels Gurals
Izstāde “Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika” ir viesvalsts projekts piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā. Izstādes nosaukums ir aizgūts no poļu teiciena “brak słów”, kas vienlīdz labi raksturo gan rūgtas bezspēcības brīžus, kad rokas nolaižas izmisumā, gan spožus sajūsmas mirkļus, kas atstāj bez elpas, jo sajustais nav vārdos ietērpjams.
Kad vārdi pieviļ, to vietā stājas māksla – jaudīgs un universāls izteiksmes līdzeklis, kam ir pa spēkam izteikt neizsakāmo. Pārstāvot divdesmit trīs Polijas laikmetīgos māksliniekus, keramikas medijs izstādē kļūst par nozīmes nesēju: tas runā faktūrās, formās un simbolos, ļaujot katram vērot, izjust un tulkot redzēto pašam – dzīvā, neviltotā saiknē ar mākslas darbu.
Sandras Strēles izstāde “Priekšvakars”
Sandra Strēle. Triumfa arka. Audekls, ūdens bāzes krāsas, akrila marķieri. 80x40 cm (fragments). 2025
Latviešu māksliniece Sandra Strēle izstādē “Priekšvakars” piedāvā tvērumā plašu un vienlaikus intīmu vēstījumu par mātbūšanas pieredzi, mākslinieciskās izpētes fokusā izvirzot hidrofeministiskas pārdomas par plūstošajām un pārplūstošajām robežām, kas mūsu ķermeņus, idejas, izvēles un darbības atdala citu no citas.
“Priekšvakars” ūdeni interpretē kā telpu, kur vienlaikus kaut kas rodas, aizplūst, pārtop no vienas substances otrā, uzglabājas, iekapsulējas, dzīvo, izdzīvo, ienirst un uznirst, lai vēlreiz atklātu ko jaunu par cilvēka un dabas attiecībām. Plašais, monumentālais darbu cikls, radīts ar turpināšanās pieeju, ko māksliniece dēvē par serialitāti, aicina skatītāju sastapt pazīstamus tēlus jaunās variācijās, rodot arvien jaunas nozīmes un skaidrojumus.
Uģa Auziņa izstāde “Ekspromts”
Uģis Auziņš. Marts. Audekls, akrils. 40x50 cm. 2024
Latviešu gleznotājs Uģis Auziņš izstādē “Ekspromts” svin mirkļa skaistumu un dabas nemitīgo mainību. Gadalaiku ritums, dienasgaismas pārvērtības, debesu panorāmas, krāsu improvizācijas – viss ieplūst mākslinieka darbos, atainots ar smalku krāsu izjūtu un dziļu līdzpārdzīvojumu.
Būdams uzmanīgs dabas vērotājs un interprets, Auziņš rada emocionāli piepildītus darbus, kas ļauj izjust debesu plašumu, koku lapotņu šalkas, vēja pieskārienu un arī ieklausīties klusumā.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Zuzeum mākslas muzeja dzimšanas dienas pasākumi
6.–7. septembris
6. un 7. septembrī, mākslas muzejs Zuzeum svinēs 5 gadu jubileju kopš atvēršanas. Jubilejas programma piedāvāt koncertus, radošās darbnīcas, īpašas ekskursijas un svētku noskaņām piepildītus pasākumus.
Svētku nedēļas nogalē apmeklētājiem būs iespēja baudīt vēlo rīta kafiju kopā ar “KALVE Coffee” un vinila mūziku no DJ Hele, bet vēlāk piedalīties ekskursijā pa muzeja birojiem. Pirmā svētku diena turpināsies uz terases ar mūziku no “Daydream Jazz” un gardām grilmaizēm no “BITE ME”.
Svētdienas rītā paredzēts meditatīvs koncerts ar komponistu un perkusionistu Rihardu Zaļupi, ko papildinās tējas un dabas klātbūtnes sajūta. Kamēr telpas piepildīs mūzika, “PLŪKT” cienās ar sildošām zāļu tējām, bet “MÁDARA Cosmetics” piešķirs mirklim skaistumu, dabas tuvumu un maigu aromātu. Vēlāk sekos darbnīca bērniem, kurā no kartona veidos un ar dažādu krāsu un faktūru papīriem dekorēs lielo dzimšanas dienas kūku.
Dzimšanas diena ir lielisks brīdis arī ziedošanai – šogad Zuzeum vāks līdzekļus Bērnu slimnīcas programmai “Veseļojies ar prieku”.
Jubileja sakrīt arī ar austriešu tēlnieka Ervina Vurma izstādes “Kā tas ir?” noslēguma nedēļu, piedāvājot unikālu iespēju aplūkot ekspozīciju gida vadībā un palikt uz svinībām.
Mākslas muzejs Zuzeum
Lāčplēša iela 10, Rīga
Grupas izstāde “Pārejas”
Berga bazāra telpās
6.–26. septembris
Bernadeta Beta Treija. Apcerējums par divām apziņām
No 6. līdz 26. septembrim Berga bazāra telpās būs skatāma grupas izstāde “Pārejas”, kurā dažādās perspektīvās tiek izdzīvots cilvēka uztveres lielākais izaicinājums.
Pāreja – ar prātu netveramā stāvokļu maiņa – ir apziņas plūduma noslēpums. 19. gs. filozofu idejās, cita starpā, sastopama teorija, ka apziņas plūsmas mehānisms darbojas līdzīgi kinematogrāfam. Šeit vienpadsmit mākslinieki cenšas aizķert to, kas slēpjas aiz iztēlotā priekšstata par galu un sākumu.
Pāreja ir dzīves saistviela – šie vārdi adekvāti raksturo šo izstādi, jo tajos ietverta netieša pārdomu un sajūtu materializācija. Glezniecībā, kas ir izstādes mediālais lauks, pārejas raksturo matēriju.
Izstādē piedalās Madara Patrīcija Āboliņa, Herta Balode, Dzimstna Bērziņa, Anna Diklaba, Marija Dzalba, Brigita Rubine, Matilde Sproģe, Bernadeta Beta Treija, Emīlija Treiliņa, Otto Valters un Roberts Mikus Zitmanis – kursabiedri, kas satikušies Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā.
“Izstādē redzamie darbi vērojami kā uztveres atspulgs, kuru saduļķo mulsums par neizbēgamo dzīves kontinuitāti. Varbūt šādi mēs meklējam laiku,” ekspozīcijas būtību raksturo tās kurators Roberts Mikus Zitmanis.
Berga bazārs
Marijas iela 11, Rīga
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”
Rīgas centrā un apkaimēs
6. septembrī
6. septembrī vakara gaidā līdz vēlai naktij Rīgas centrā un apkaimēs norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas notiks jau 20. reizi. Šogad foruma programmā ir 34 projekti, kas ietver koncertus, performances, instalācijas, izrādes, mākslas projektus, dzeju un daudzus citus pasākumus, ko interesenti varēs baudīt bez maksas.
Jubilejas gada tēma ir “Dzidrie avoti”. Šogad “Baltā nakts” aicina gūt mieru, zināšanas un enerģiju no avotiem, kurus atklājuši, radījuši un interpretējuši “Baltās nakts” mākslinieki un darbu autori. Programmas konceptuālo ietvaru izstrādājis režisors Reinis Suhanovs, bet vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Zane Veldre sadarbībā ar grafisko dizaineri Karolu Rubeni.
Ūdens, kas slēpjas zemes garozā, var izplūst kā veldzējošs avots, kas dziedē. Tas var pacelties kā migla, kas ieskauj apkārtējo pasauli, vai kļūt par ledus tiltu starp nesasniedzamiem krastiem. Šajā īpaši nozīmīgajā gadā “Baltā nakts” aicina būt drosmīgiem un pietuvoties tiem avotiem, no kuriem baidāmies vai kuriem ikdienā ietu ar līkumu.
Pasākumi norisināsies tādās vietās kā Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”, Latvijas Leļļu teātra pagalms, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, koncertzāle “Ave Sol”, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, Berga Bazārs, kinoteātris “K. Suns”, Radošais kvartāls “Veldze”, Sporta 2 kvartāls, Aristīda pagalms, Grīziņdārzs, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, Rīgas Doma dārzs, Bastejkalns, Doma laukums un citās vietās.
Jubilejas gada forumā norisināsies apmeklētāju jau iecienīti pasākumi, piemēram, laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, kas šoreiz viesus vedīs pastaigā cauri laikam, sniedzot iespēju iepazīties ar tā pirmsākumiem. Tāpat ar jauniem darbiem “Baltās nakts” viesus priecēs starptautiska audiovizuāla koncertprogramma “Videogrāfija” un nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs. Šiem “Baltās nakts” veterāniem pievienosies arī virkne jaunu pasākumu, piemēram, laikmetīgās mākslas projekts “Species Shifter / Vol.1 ANALOGS”.
Šogad “Baltajā naktī” atgriezīsies pasaulslavenā daudznozaru mākslinieka Lūka Džerama vides instalācija “Mēness muzejs”. Mākslas objekts būs redzams pretī Latvijas Nacionālajam teātrim. Bastejkalnā būs redzama arī pavisam jauna vides instalācija “Helios”. Tas ir jaunākais no Lūka Džerama astronomiskajiem mākslas darbiem.
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”
Svētdienas tēja ar māksliniekiem izstādē “Pasaules atburšana”
Padures muižā
7. septembrī
7. septembrī plkst. 12.00 Padures muižā notiks īpašs pasākums – “Svētdienas tēja ar māksliniekiem”, kas norisināsies izstādes “Pasaules atburšana” ietvaros.
Pasākuma laikā apmeklētāji aicināti pievienoties lēnās svētdienas tējas baudīšanai kopā ar māksliniekiem. Viesus sagaida mierpilna atmosfēra, kuras centrā būs sarunas un kopā būšanas pieredze. Notiks arī pastaiga pa izstādi mākslinieku pavadībā, kurā viņi dalīsies ar saviem stāstiem un iedvesmas avotiem.
Šī būs izstādes “otrā atklāšana”, kas ļaus apmeklētājiem ieraudzīt mākslas darbus citā rakursā – caur tiešu saskarsmi ar autoriem un kopīgas svētdienas radīto noskaņu.
Padures muiža
Pils iela, Padure
Ata Jākobsona personālizstāde “Dabas vērotājs”
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 14. septembrim
Līdz 14. septembrim kultūras centrā “Imanta” skatāma Ata Jākobsona personālizstāde “Dabas vērotājs”. Savukārt 11. septembrī plkst. 18.00 izstādē būs iespēja satikties un aprunāties ar pašu mākslinieku.
“Mums jāiemācās vēlreiz dzīvot pasaulē tā, it kā tā būtu svēta.”
— David Abram, The Spell of the Sensuous
Izstādes darbu kopums ir aicinājums apjaust lietu dabu un ielūkoties tajā, kas slēpjas aiz ikdienišķā un ierastā – nezināmajā, klusajā un bieži nemanāmajā pasaules kārtībā.
Šī pieredze rodas lēnā, meditatīvā būšanā dabā – ejot, klusējot, sēžot pie upes vai vērojot gaismu koku lapās. Gleznas top plenērā vai līdzīgā stāvoklī studijā, kur daba kļūst nevis par fonu, bet par līdzradītāju. Ienirstot šajā klātbūtnē, cilvēks satiekas ar zemes spēkiem un sapņu valodu, kur dabas elementi pārtop par dzīvu, pulsējošu sarunu partneri.
Gleznas kļūst par portāliem uz iekšējo pasauli, kas atveras, savienojoties ar dabu. Ainava transformējas par telpu, kas savieno redzamo ar neredzamo, ievedot paralēlā, bet bieži nenojaustā dabas karaļvalstī. Tā kļūst par templi, par Ēdenes dārzu, kurā iespējams atgriezties un piedzīvot saikni ar visu dzīvo – arī ar sevi pašu. Notiek pasaules atpakaļatburšana, un pieredze atkal kļūst harmonizējoša, vienota.
Atis Jākobsons savos darbos vēsta par dabas harmoniju. Viņa mākslinieciskā prakse ir saistīta ar vēlmi atjaunot attiecības ar dabisko pasauli, kas atgādina par dzīvības spēku, kas mājo ikvienā dzīvajā būtnē. Izstādē eksponēti jauni darbi, kas tapuši šajā vasarā.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas studentu izstāde “Pārbūves”
Rīgas pilsētvidē
līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Rīgas pilsētvidē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas studentu izstāde “Pārbūves”, kas meklē atbildi uz jautājumu: kas īsti ir scenogrāfija? Izstāde ir daļa no starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus”, un tā apskatāma Tallinas kvartālā, Vidzemes tirgū, Kronvalda parkā, pie Skonto halles, Ķīpsalā un Imantā.
“Pārbūve” ir termins, kas teātrī apzīmē scenogrāfijas transformāciju – reizēm atklātu, reizēm slēptu. Pārbūve ir scenogrāfijas sastāvdaļa, tāpat kā mūzikā klusums starp divām notīm. Lai izprastu kopumu, tas jāizjauc un katra sastāvdaļa jāaplūko atsevišķi,” skaidro izstādes kurators, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs, profesors Mārtiņš Kalseris.
Izstādē skatāmi astoņi skatuviski pilsētvides objekti un scenogrāfijas elementi, kurus radījuši jaunie mākslinieki: Patrīcija Amoliņa, Esmeralda Usas, Jānis Platačs, Emīls Jansons un Annija Zemīte. Tie negaidīti izvietoti dažādās Rīgas pilsētas ainavās, pārvēršot ikdienā labi pazīstamas vietas jaunās teātra skatuvēs. Uzlūkojot “pārbūvi” kā atsevišķu, pašvērtīgu scenogrāfijas elementu, jaunie mākslinieki izmanto scenogrāfam doto priekšrocību – izvēlēties kādu pasaules fragmentu un uz īsu brīdi to izmainīt.
Līgas Skariņas izstādes “Māls un Uguns”
Rietumu bankas galerijā
līdz 21. septembrim
Līdz 21. septembrim Rietumu bankas galerijā skatāma Līgas Skariņas izstāde “Māls un uguns”. Izstādē māksliniece-keramiķe turpina pētījumus par Latvijas zemē sastopamajiem māliem, to toņiem un pustoņiem un atklāj ciešo emocionālo saikni ar šo ģeoloģisko materiālu.
Pretēji ierastajam priekšstatam par mākslas darbu kā idejas iemiesojumu matērijā māksliniece aicina uz mālu neraudzīties patērnieciski – tikai kā uz izejmateriālu tēlu, formu vai trauku radīšanai. Viņas skatījums balstās gadu desmitiem krātās domās, emocijās un briedinātā izpratnē par dabas un personības radošo saskarsmi caur materiālu. Māls, kas ik dienu bijis viņas rokās jau vairāk nekā 50 gadus, kā medijs regulārā, meditatīvā procesā mācījis viņai iepazīt, izprast sevi un pasauli, tēlaini izjust dabu. Māls ir gudrs – kā zemes sastāvdaļa tas sevī glabā neaptveramu un nekontrolējamu informācijas daudzumu; tajā uzkrāts un pārstrādāts bezgalīgi daudz pagātnes nogulšņu, kas baro nākotni. Keramiķi to dēvē par Latvijas zeltu.
Līgu Skariņu izsenis interesējušas vibrācijas, kas rodas starp mākslinieku un mālu kā mūžīgu materiālu ar savu radošo DNS. Pēdējos gados viņa īpaši aizrāvusies ar māla tonālo izpēti, nodevusies smalku toņu saspēles un harmonijas meklējumiem, nonākot līdz gleznošanai ar mālu. Izstādē “Māls un uguns” līdzās gleznām redzams Līgas Skariņas jaunais izaicinājums: kā nededzināta māla toņus saglabāt pēc dedzināšanas. Uguns materiālam piešķir ilgmūžību, mehānisku un ūdensizturību, bet atņem krāsu bagātību. Māksliniece piecu mēnešu garumā mīcījusi, savstarpēji jaukusi, tehnoloģiski veikusi oksīdu piejaukumus, testējusi, atkal jaukusi un mīcījusi dažādus mālus, lai atgūtu un paturētu zemes dabisko toņu daudzveidību keramikas šķīvjos.
Savu nostāju viņa raksturo vārdiem: “Man māls ir maize, darbs, enerģija, harmoniska pašsajūta un mājas. Tas radoši urda, iemieso idejas un rada laikmeta vēstījumus. Uguns kā stihija mālam ir būtisks sabiedrotais, kas materiālā veidotu formu fiksē līdzīgi kā laikmeta liecību arheoloģijā. Izstāde ir pētījums par Latvijas mālu toņiem dabā un dedzināšanas procesā. Uguns pieskāriena un tehnoloģijas sadarbībā radies izstādes tonālais kodols.”
Rietumu Bankas galerija
Vesetas ielā 7, Rīga
Ernesta Kļaviņa izstāde “Zelta elks”
Galerijā ALMA
līdz 17. oktobrim
Lidz17. oktobrim galerijā ALMA skatāma Ernesta Kļaviņa izstāde “Zelta elks”. Izstāde rosina pašlaik aktuālo diskusiju par mākslu un videospēlēm, uzmanības centrā liekot vienu no spožākajiem spēļu dizaina talantiem Latvijā, Ernestu Kļaviņu, un viņa ilustrēto videospēli “The Rise of the Golden Idol” (2024), kuras kontekstā tapuši izstādē redzamie darbi: animācija, gleznas un 3D modeļi. Eksponātu dažādība atspoguļo pašu videospēļu daudzpusīgo uzdevumu: apvienot attēlu un darbību, risināt stāstu un vienlaikus ļaut, lai spēlētājs pats ir šī stāsta virzītājs.
Detektīvspēle “The Rise of the Golden Idol” risinās izdomātajā, Anglijai līdzīgajā Albionā. Vēstījuma galvenais priekšmets ir noslēpumains elks – zelta statuete, ar kuras palīdzību iespējams paveikt brīnumainas un šausminošas lietas. Cauri gadsimtiem elks ir izraisījis dažādas sazvērestības, slepkavības un negadījumus, un spēlētāja uzdevums ir atminēt tā turpmāko likteni vairākos interaktīvu ainu ciklos, šoreiz 70. gadu pilsētvidē. Sižeta gaitā spēlētājam ir jāatšķetina virkne urbānu mīklu un noziegumu – nāve būvlaukumā, ugunsgrēks brīvdabas kinoteātrī, negadījums fotosesijas laikā – lai saprastu, kā tie ir saistīti viens ar otru un ar zelta elku. Iesaistīto personu skaits un daudzveidība padara uzdevumu vēl sarežģītāku, bet vērīgam mīklu minētājam atsevišķas, itin kā nesaistītas ainas drīz vien saslēdzas vienotā, visaptverošā konspirācijā, kurā zelta elkam ir jauna un mūsdienīgi biedējoša loma. Kā vienu no centrālajiem tematiskajiem motīviem spēlē iespējams izcelt mediju ietekmi uz sabiedrību. Sižeta risinājumā un ainu noformējumā plaši izmantotie televīzijas, ziņu un reklāmas elementi, piemēram, žurnāli, plakāti un apraides iekārtas, liek aizdomāties par informācijas aprites potenciālu un riskiem kā 70. gados, tā arī mūsdienās.
Ernesta Kļaviņa spēļu dizainā līdz šim dominējusi smalka pikseļu estētika, kurā futūrisms kombinēts ar nostalģisku, klusinātu krāsu paleti. Iepriekš mākslinieks veidojis vizuālo identitāti tādām spēlēm kā “Space Wreck” un “The Case of the Golden Idol”, kuras palīdzējušas nest Latvijas vārdu pasaulē un iepazīstinājušas ārzemju spēlētājus ar latviešu reālijām un māksliniecisko raksturu. “The Rise of the Golden Idol” uzskatāms gan par iesāktā turpinājumu, gan pavērsiena punktu, jo šo spēli mākslinieks ir apveltījis ar jaunu – košāku un reālistiskāku – vizuālo tēlu, kas precīzāk atbilst raibajai 70. gadu estētikai. Savukārt futūrisma komponente palikusi nemainīga, kā redzams pēc divkājainā griezējrobota figūras vai pilsētas satiksmes ainas. Tāpat izstādes darbos iemūžināts leģendārais elks, kā arī vairāki spēles personāži, ainas un ēkas, tostarp brutālisma noskaņās gleznotā policijas celtne, kas norāda uz angliskajām iedvesmām spēles pasaules dizainā.
Izstādes kompozīcijā apvienota fiziska un digitāla mākslas darba būtība, aktualizējot procesu, kurā fiziskais var tikt digitalizēts, un digitālais var tikt materializēts jaunā, saistošā veidolā.
Izstādes kuratore ir Astrida Riņķe.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Gunas Millersones gleznu izstāde “Dziļi zilie, zaļie, violetie”
Talsu novada muzejā
līdz 2. novembrim
Guna Millersone. Baseinā vētru nav. 2019
Līdz 2. novembrim Talsu novada muzejā skatāma Gunas Millersones gleznu izstāde “Dziļi zilie, zaļie, violetie”.
Guna Millersone par saka: “Pirmkārt, šoreiz tas ir par krāsu, intensīvu, piesātinātu, gandrīz vai bez baltā pigmenta klātbūnes. Otrkārt, tas ir par uzticēšanos savai rokai un platajai pindzelei. Trešā lieta, pie kuras man pašai gan nav nekādu nopelnu: viss ir atrodams dabā, tikai labi jāskatās. Uzgleznot – tas ir nieks.”
Izstādē iekļautas arī gleznas no Ventspils un Marka Rotko muzeju kolekcijām. Talsu novada muzeja zālēs Gunas Millersones gleznotie virši, rapši un ceriņi, Spānijas krasts un zaļā Kandava, purvi un baseinu klusie ūdeņi. Gleznas aptver desmit gadu ilgu laika posmu.
Gunas Millersones glezniecība sakņojas abstraktā ekspresionisma mantojumā. Izstādes kataloga “Guna Millersone. Dziļi zilie, zaļie, violetie” priekšvārda autore māksliniece Laura Feldberga raksta: “Pirmais, kas izceļas un spēcīgi uzrunā, ir krāsa. Krāsai savienojoties ar ekspresīvu žestu, uz audekla rodas dzīvas, izteiksmīgas līnijas, laukumu saspēles. (..) Tā ir glezniecība, kuru var sajust. Guna Millersone ir starp tiem gleznotājiem, kuriem interesē tīra glezniecība – brīva no dekorativitātes un tieša attēlojuma, bet spējīga translēt impulsus, sajūtas, izteikt to, kam nav tiešas formas un nav aprakstošu vārdu.”
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Titulbilde: Maija Demitere. Pārejas ekoloģijas, 2025. RIXC publicitātes attēls
