Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Starptautiskais mazo formu keramikas simpozijs “Navigācija”
Ventspils Amatu mājā
6.–16. oktobris
No 6. līdz 16. oktobrim Ventspils Amatu mājā norisināsies Starptautiskais mazo formu keramikas simpozijs “Navigācija”.
Mazo formu keramikas simpozija specifiku apjoma ziņā nosaka norises ilgums, darba vide un izvēlētais darba materiāls – melnā akmens masa un porcelāns, kas koncentrē simpozija norisi un piešķir tam savu monohromo atpazīšanas un orientēšanās zīmi. Īpaši ostas pilsētai aktuālais nosaukums “Navigācija” mākslinieku darbos pārtop gan kā prasme vadīt savu mākslas kuģi, gan arī kā iespaidi par jūras un ostas tuvo klātbūtni.
Kopš 2009. gada Ventspils muzeja krājumā nonākuši 95 autoru vairāk nekā 200 mūsdienu keramikas mākslas darbi, veidojot vienu no nozīmīgākajām šī mākslas veida kolekcijām Latvijas muzejos.
Ventspils Amatu māja
Skolas iela 3, Ventspils
Diskusija “Kas ir vides māksla?” / izstādes “Virzienmaiņas” ietvaros
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
8. oktobrī / plkst. 17.00
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļu 8. oktobrī plkst. 17.00 izstādes “Virzienmaiņas” ietvaros rīko diskusiju “Kas ir vides māksla?”, kur sarunāsies par to, ko šodien saprotam ar jēdzienu “vides māksla” un kāda ir tās loma mūsdienu sabiedrībā.
Diskusiju “Kas ir vides māksla?” vadīs mākslas un kultūras portāla arterritory.com galvenā redaktore Una Meistare. Sarunā aicināti piedalīties: māksliniece Evita Vasiļjeva, mākslinieks un izstādes kurators Martins Vizbulis, māksliniece Katrīna Lipšāne, mākslinieks Kristaps Ancāns un mākslinieks Dainis Pundurs.
“Virzienmaiņas” ir Latvijas Mākslas Akadēmijas Vides mākslas studentu un pasniedzēju izstāde, kas piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Izstades skatāma līdz 26. oktobrim.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Programmas “Vārds dizainam” 12. sezona
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
8. oktobris–26. novembris
Neformālās izglītības programmas “Vārds dizainam” 12. sezonas vizuālā identitāte. 2025.
Dizains: Anna Ceipe
Oktobrī un novembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies neformālās izglītības programmas “Vārds dizainam” pasākumi, kuros no dažādiem aspektiem tiks skatīti iekļaujoša dizaina jautājumi. 12. sezonas atklāšana notiks trešdien, 2025. gada 8. oktobrī, plkst. 18.00.
Programmas “Vārds dizainam” 12. sezonu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) velta iekļaujoša dizaina problemātikai, piedāvājot aplūkot, kā dizains var kalpot par rīku vienlīdzīgas un piekļūstamas vides veidošanā, vienlaikus veicinot kopienas līdzdalību un sociālo atbildību. Uzaicinātie eksperti pārstāvēs arhitektūras, interjera, digitālā dizaina, kultūras, piekļūstamības un pilsētpētniecības jomu, stāstot par iedvesmojošiem, augsti novērtētiem un sabiedriski nozīmīgiem projektiem. Kā ierasts, īpašs notikums gaida jauniešus, kuriem būs iespēja piedalīties universālā dizaina laboratorijā. Savukārt pedagogiem tiks rīkota speciāla praktiska un iekļaujoša darbnīca.
Tikšanās vakarus muzejā 8. oktobrī plkst. 18.00 iesāks pasākums “Aktīvisms un dizains”, kurā ar prezentācijām uzstāsies dizainere, lektore, dizaina pētniece, lekciju platformas “Runā dizains” veidotāja Jeļena Solovjova un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore, kultūras projektu kuratore Renāte Lagzdiņa, pievēršoties dizainam kā sabiedrības iesaistes un aktīvisma instrumentam un pieredzei, kā dizains var satricināt, vienot un veidot kopienas.
Otrā saruna, kas notiks 29. oktobrī plkst. 18.00, aplūkos tēmu “Sociāli atbildīgs dizains”, analizējot funkcionālas arhitektūras un atbildīga dizaina piemērus Latvijā un Zviedrijā. Interjera arhitekte Agnese Blaubārde pastāstīs par profesionāli pieredzēto un secināto vairāk nekā 20 gadu darbā, īstenojot projektus Zviedrijā un Latvijā. Aģentūras “MAGIC” radošā direktore Laura Lapiņa runās par “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” Grand Prix ieguvēju – labdarības maratona “Dod pieci!” īstenoto kampaņu “Slimība izārda, cerība dziedē!”.
Trešajā tikšanās reizē 13. novembrī plkst. 18.00 uzmanības fokusā būs universālais dizains – kā radīt vidi un pakalpojumus, kas pieejami ikvienam. Iekļaujošas kultūras veicinātāja, mākslas terapeite, izglītotāja un dizainere Lība Bērziņa raksturos galvenos iekļaujošas vides pamatprincipus un ar piemēriem parādīs esošo piekļūstamības situāciju Latvijā. Vakara turpinājumā savā prezentācijā “Piekļūstamības ieviešana dizaina procesā” digitālajai jomai pievērsīsies Pēteris Jurčenko – UX dizainers un digitālās piekļūstamības eksperts ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi.
Rudens ciklu 26. novembrī plkst. 18.00 noslēgs saruna “Antropoloģija un dizains”, kas rosinās izzināt izpētes un sabiedriskās apspriešanas nozīmi iekļaujoša dizaina procesā. Arhitekts, antropologs Matīss Šteinerts runās par vietas etnogrāfiskā aspekta un vērtējuma ieguvumiem pilsētvides arhitektūras plānošanā un attīstībā. Otrs viesis – sociālantropologs un pakalpojumu dizainers Kristiāns Zalāns – ieskicēs konkrētas sociālās problēmas izpēti Latvijā, ilgstoši pievēršoties bezpajumtniecības jautājumam. Tā izpratnē un risinājumu meklēšanā cieši savijušies antropoloģijas, pakalpojumu, sociālais un politikas dizains.
Dalība visās programmas “Vārds dizainam” 12. sezonas norisēs ir bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Aigara Bikšes personālizstāde “Vēsturiskas atmiņas par tagadni”
Galerijā “Daugava”
No 9. oktobra
No 9. oktobra galerijā “Daugava” būs skatāma mākslinieka Aigara Bikšes personālizstāde “Vēsturiskas atmiņas par tagadni”. “Dzīvnieka tēls kā struktūra un totēms. Šajā izstādē es pētu tēlus, kuri ir ļoti seni un nosaka cilvēka izpratnes pamatus. Vienlaikus vēlos konfrontēt šos totēmiskos arhetipus ar mūsdienu cilvēka izpratni par sabiedrības pieredzi, kā arī ar viņa apjukumu un šaubām par nākotni. Izstāde ir mēģinājums skatīties uz cilvēku gan kā senu, programmētu mašīnu, gan vienlaikus atklāt viņa bezgalīgo iekšējo garīgo telpu, kas ir pieejama tikai cilvēkam.”
Mākslinieks paredz, ka katram skatītājam izstādē būs savas pārdomas un izjūtas – gan domājot par pagātni, gan apcerot nākotni. Un tomēr, daudz kas mums ir kopējs: vispirms jau cilvēciskums, humānisms, kas galvenokārt nosaka mūsu rīcību. Tā tam jābūt.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Durvis nav aizvērtas”
Galerijā LOOK!
9.–23. oktobris
No 9. līdz 23. oktobrim galerijā LOOK! būs skatāma mākslinieces Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Durvis nav aizvērtas”. Ir ēkas, kas klusējot pieņem mūsu aiziešanu, un ir sienas, kas turpina glabāt atmiņas – soļu ritmu, vārdu atbalsis, gaismu, kas uz tām reiz kritusi un ļauj ieraudzīt šo atmiņu telpu.
Audumi jeb sienu imitācijas ar rakstu rullīšu pēdām, traipiem un notecējumiem pārtop par metaforiskām kartēm, kurās ierakstīta telpas biogrāfija un cilvēka klātbūtnes nospiedumi. Ivanes darbos telpa atklājas kā jutīga virsma, kurā laiks atstāj redzamus ierakstus. Akrila krāsu un dažādu zīmējuma tehniku radīta faktūru saspēle kļūst par vizuāliem kodiem, kas signalizē par pieredzēm, kuras citādi nebūtu iespējams fiksēt.
Darbi veido vidi, kurā materiāls un ideja ir vienlīdz svarīgi: telpas taktilitāte uzrunā skatītāju tikpat spēcīgi kā autores vēstījums. Viņas darbi, kas tapuši no audeklu atgriezumiem, kļūst par telpas “ādu”. Šī pieeja sasaucas ar franču filozofa Gastona Bašlāra grāmatu “Telpas poētika”. Bašlārs māju raksturo kā intīmu visumu: katrs stūris, plaisa vai niša viņa skatījumā kļūst par vietu, kur saglabājas dzīves fragmenti.
Ivane šo ideju vizualizē, pozicionējot arhitektūru kā dzīvu organismu, kas uzņem un slāņo pieredzes. Auduma virsmas, kurās atblāzmo padomju laikam raksturīgās tapešu rakstu imitācijas un laika atstātās pēdas, kļūst par metaforām telpas ķermeniskumam. Pastaigājoties starp audumiem, iespējams sastapties ar fragmentiem, kas šķiet pazīstami – izbalējušas vai nolupušas krāsas laukumi var asociēties ar bērnību vai laika zoba skartu vidi. Tie ir sava veida atmiņu katalizatori, kas rosina individuālu refleksiju.
Svarīgi, ka Ivanes darbi nepaliek pie nostalģiskas vizualitātes – tie aktualizē jautājumu par telpas lomu cilvēka dzīvē: vai māja ir tikai fiziska struktūra, vai arī tā ir intīma pasaule, kas dzīvo kopā ar mums? Šādā skatījumā sienas kļūst par arhīviem, kuros noglabājas ne tikai fiziskie nospiedumi, bet arī emocionālās vibrācijas. Tas atgādina, ka cilvēka klātbūtne ir pārejoša, bet telpa turpina dzīvot un uzkrāt laiku.
Ivanes izstāde kļūst par vizuālu meditāciju par telpas un cilvēka attiecībām. Tā rosina domāt par māju ne tikai kā arhitektonisku struktūru, bet arī kā ceļabiedru, kurš spēj dalīties kopā piedzīvotajā – arī pēc šķiršanās.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Semjona Haņina un Artūra Virtmaņa darbi izstādē “Bipolarizēts”
Maxim Boxer galerijā
9. oktobris—21. decembris
No. 9. oktobra līdz 21. decembrim Maxim Boxer galerijā būs skatāmi Semjona Haņina un Artūra Virtmaņa darbi izstādē “Bipolarizēts”.
Piltuve mūs ievelk. Mēs raugāmies tās iekšpusē, mēģinot atšķirt balto no melnā, gaismu no tumsas. Mūsu priekšā ir optisks aparāts, kas vienlaicīgi ir arī metafizisks simulators, kas demonstrē uztveres relativitāti un vienprātības neiespējamību.
Darbu POLARCONE veido melns metāla konuss, kura baltā iekšpuse ir izgaismota un aprīkota ar polarizācijas filtriem. Šie filtri atklāj to, ko neapbruņota acs neredz, bet, vienlaikus, arī sagroza redzēto: mēs burtiski redzam balto kā melnu, un tieši šī metafora tad veido pamatu darba izveidei.
Gaismas polarizācija, gluži tāpat kā viedokļu polarizācija, neļauj mums uztvert realitāti pilnībā – tā uzliek filtrus un klapes. Tomēr POLARCONE nenes kādu burtisku vēstījumu – savā būtībā tā ir melanholisks darbs, kas manifestē jēgas nodošanas neiespējamību, kura jau sākotnēji ir iestrādāta mūsu nespējā uztvert realitāti bez deformācijām.
PĀRDABISKS – ogles zīmējums, kas ir vienlaikus gan mēģinājums, gan neveiksmes demonstrācija cenšoties attēlot pašu neredzamību kā tādu. Centieni pievērsties metafiziskajam caur matēriju: iespējams, saistoši kā izaicinājums, vai izklaidējoši, taču galu galā nekur nevedoši – mēs paliekam iestrēguši uz papīra virsmas, kas pārklāta ar oglekļa putekļiem.
Dzejnieks un multimediju mākslinieks Semjons Haņins (Semyon Khanin) un multimediju mākslinieks, scenogrāfs un kurators Artūrs Virtmanis ir jau sadarbojušies iepriekš, veidojot performatīvas intervences. Šoreiz viņi tiekas Maxim Boxer galerijas “melnajā kubā”, pieņemot mākslinieka-kuratora lomu, kopā veidojot bipolāri neviennozīmīgu nozīmīgas pasaules redzējuma simulāciju. Radošais producents – Alexander Bokser.
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga / *apmeklējums iepriekš piesakoties (+371 27851780)
Itāļu mākslinieces Saras Palmjēri personālizstāde
“Starp atmiņu, telpu un matēriju”
ISSP galerijā
10. oktobris–20. novembris
No 10. oktobra līdz 20. novembrim ISSP galerijā būs skatāma itāļu mākslinieces Saras Palmjēri personālizstāde “Starp atmiņu, telpu un matēriju”, kas pēta vietu, materiālu un kolektīvo pieredžu saskares punktus.
Izstāde veidota kā poētisks pētījums, kas aizsākās mākslinieces pirmajā ISSP rezidencē 2019. gadā un ataino to, kā vēsture un identitāte tiek ietvertas telpās un materiālos. Palmjēri apvieno fotogrāfiju, skulptūru un instalāciju, izmantojot arhīvu attēlus, arhitektūru, ainavas un atrastus materiālus, lai padarītu redzamus apslēptus stāstus un aicinātu reflektēt par mājām, piederību un zaudējumu.
ISSP galerijā māksliniece prezentē šobrīd vairākās ģeogrāfiskās vietās – Itālijā un ārpus tās – notiekošo izpēti, pārveidojot galeriju par dzīvu arhīvu. Izstādē redzami Rīgas arhitektūras ainavas fragmenti, kuros atmiņa parādās pārveidotos mērogos un kontekstos. Tādējādi mākslinieces darbos matērija kļūst par kolektīvās vēstures nesēju.
Māksliniece nevis rekonstruē notikumus, bet gan ļauj ielūkoties procesos, kas paliek apslēpti – aptverti žestos, priekšmetos un vidē –, aicinot apmeklētājus pašiem atklāt savu ceļu cauri piedāvātajiem elementiem.
Kuratore ir Kamilla Kūna.
ISSP galerija
Marijas iela 13-k.3, Rīga
Izstāde “Aizmirst un atcerēties”
Liepājas muzejā
10. oktobris–30. novembris
Naktsputni. Sietspiede, audekls 150x100 cm, 2018
No 10. oktobra līdz 30. novembrim Liepājas muzejā būs skatāma izstāde “Aizmirst un atcerēties”, kas veltīta divu mākslinieku – tēva un dēla, Jāņa Murovska un Imanta Murovska – radošo meklējumu kopsakarībām, kā arī godina liepājnieka Imanta Murovska 100. jubileju.
Izstādē “Aizmirst un atcerēties” būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora, mākslinieka Jāņa Murovska jeb Mura, kā viņu dēvē līdzgaitnieki, darbi. Mākslinieks strādā sietspiedes tehnikā, ko var salīdzināt ar meditāciju: tehniskā sagatavošanās un pārdomātais process ir kā ritms, kurā ielaužas nejaušības dzirksts, un tieši šī saspēle rada viņa mākslas darbu savdabīgo intensitāti. Mākslā, reflektējot par atmiņām, vīzijām un dvēseliskām norisēm, Jānim Murovskim būtiski ir eksperimenti ar lineārām, abstraktām, fakturētām krāsu plūsmām un laukumiem, kas reizēm atgādina dabu kā iedvesmas avotu – zarojumus, ūdens plūsmas, organiskos tīklojumus; reizēm atspoguļo Visuma struktūras, kas liek atcerēties par vienotu apziņu un tās nepastarpinātību katrā cilvēkā.
Izstāde “Aizmirst un atcerēties” vienlaikus mudina arī iepazīt un atcerēties Jāņa Murovska tēva – tēlnieka un liepājnieka Imanta Murovska – radošo mantojumu. Ne tikai tādēļ, ka Imantam Murovskim šajās dienās aprit simts, bet arī tādēļ, ka viņa darbi ir nozīmīga daļa no Latvijas modernisma vēstures, kas līdz šim nav apzināta un pētīta, un daudzi no darbiem, kas savulaik radīti publiskajai telpai, ir arī zuduši. Imanta Murovska vārds nav zināms plašākai auditorijai; par viņu neko neatradīsiet mākslas grāmatās, taču viņa darbi, kas tagad celti gaismā, ir izcili modernisma paraugi.
Izstādes kuratore ir Inga Bunkše.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Mākslas muzejs Zuzeum atklāj rudens izstāžu sezonu
“Visa pasaule kā Bauhaus”
10. oktobris–28. decembris
Genādijs Suhanovs. Škila I (Nepazīstama ierīce). 1979. Papīrs, litogrāfija. 56,7x46 cm
No 10 oktobra līdz 28. decembrim mākslas muzejā Zuzeum būs skatāma izstāde “Visa pasaule kā Bauhaus”, kas atklās aizraujošu stāstu par Bauhaus mantojumu un bieži vien neizstāstītos stāstus par šo nozīmīgo modernā dizaina un mākslas institūciju.
Bauhaus ar savu pārmaiņām bagāto vēsturi ir kļuvis par slavētu un reizē arī kritizētu modernā dizaina un avangardiskās dzīvesziņas simbolu. Kaut arī Bauhaus skola pastāvēja vien no 1919. līdz 1933. gadam un dažādās vietās (Veimārā, Desavā, Berlīnē), tā kā neviena cita institūcija iemieso atmodas un modernisma garu. Kā Bauhaus, kas savas pastāvēšanas laikā izglītoja vien aptuveni 1300 studentus, guva tik lielu ietekmi un kļuva par radikālas sociālās, dizaina un pedagoģijas atjaunotnes iemiesojumu? Kas padara Bauhaus dizainu tik īpašu, ka daži tā modeļi tiek ražoti joprojām? Izstādes programmatiskais nosaukums „Visa pasaule kā Bauhaus“ citē Bauhaus skolnieku un skolotāju Frici Kūru (1928). Tas atsaucas uz jaunu mākslas, amatniecības un tehnoloģiju parametru definēšanu, ko Valters Gropiuss manifestēja kā jaunas dizaina pasaules radīšanu, kas sevī ietver arī visus sociālos aspektus.
Izstāde“Visa pasaule kā Bauhaus” skolas fenomenu izvērsti pēta astoņās dažādiem aspektiem veltītās sadaļās, koncentrējoties uz laiku no 1919. līdz 1933. gadam. “Lidināšanās” attēlo Bauhaus interesi par bezsvara motīviem, kā arī atklāj, kā stikls un karkasa būvniecība dematerializēja arhitektūru un cauruļu krēsls kļuva par dizaina pilnības simbolu. Nodaļa “Eksperiments“ iepazīstina ar objektiem, kas bija gan materiāla un telpas izpētes rezultāts, gan pēc izmēriem, proporcijām un izmēģinātajiem materiāliem dizainēti plašai tiražēšanai un masu ražošanai. Sadaļa “Mākslu kopdarbs“ veltīta visu mākslas veidu, mākslas un zinātnes, kā arī mākslas un dzīves sintēzei, savukārt “Kopiena“ rāda centrālos vēsturiskos objektus, svētkus un dzīvi Bauhaus skolā. Nodaļa “Jaunais cilvēks“ parāda, ka Bauhaus pārstāvēja ne tikai kreisi utopisku ievirzi, bet pētīja arī jaunus radikālus politiskos un pasaules uzskatus. “Māksla, amatniecība, tehnika” prezentē darbnīcas un to produkciju, bet sadaļa “Radikālā pedagoģija“ parāda Bauhaus skolas struktūru un mācību procesu. Starpkultūru saiknes atklājas nodaļā “Satikšanās“. Kultūru saskarsmi Bauhaus pētīja lekcijās, aicinot daudzus viesus no visas pasaules, ar plašiem un daudzveidīgiem Bauhaus bibliotēkas krājumiem, kā arī jaunu formu meklējumos. Piemēram, bija cieši kontakti ar mākslas skolu VHUTEMAS Maskavā, kā arī Mīsa van der Roes centieni ar partnerinstitūciju starpniecību internacionalizēt Bauhaus ASV. Savas neilgās pastāvēšanas laikā Bauhaus pievērsās daudzu svarīgu Vācijas straujās industrializācijas radīto jautājumu risināšanai. Skolā kā pedagogi darbojās ietekmīgi modernisma mākslinieki, daudzi no kuriem skolas mantojumu līdz ar savu emigrāciju izplatīja daudzviet pasaulē. Izstādes fotogrāfijās, skicēs, dokumentos, filmās, tekstos un objektos atklājas kā radās un darbojās skola, kas vēlāk kļuva par modernisma attīstības un popularitātes dzinuli.
Izstādes kurators ir Boriss Frīdevalds.
Mākslas muzejs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Kosmosa kuģis Zeme”
Mākslas muzejā Zuzeum
10. oktobris –28. decembris
Josef Hartwig (spēles dizains), Joost Schmidt (iepakojuma tipogrāfija). Bauhaus šahs, modelis XVI. 1924. Kļava, lakots Foto: A. Körner, bildhübsche Fotografie, Institut für Auslandsbeziehungen
No 10 oktobra līdz 28. decembrim mākslas muzejā Zuzeum būs skatāma izstāde “Kosmosa kuģis Zeme”, kuru ievada satikšanās starp diviem radniecīgiem 1977. gada notikumiem – Ulda Brauna dokumentālo filmu “Ceļojums uz Zemi”, kuras plakāta autors ir mākslinieks Ilmārs Blumbergs, un NASA starpplanētu zondēm Voyager 1 un Voyager 2, kas joprojām turpina savu ceļojumu ārpus Saules sistēmas.
Ulda Brauna filma, kas tapusi, izmantojot kinohroniku materiālus no 72 valstīm, rosina skatītāju uzlūkot mūsu planētu kā vienotu “kosmosa kuģi”, par kura pilnveidošanu un nosargāšanu ikviens nes atbildību. Tikmēr Voyager zondes, starpzvaigžņu telpas bezgalīgajā tumsā, sev līdzi nes divas identiskas zelta plates – eklektiskas pleilistes ar mūsu planētas skaņām, laika kapsulas no 20. gadsimta otrās puses, kuru paredzamais mūža ilgums ir vismaz miljards gadu.
Turpinot šo saspēli, izstādi “Kosmosa kuģis Zeme” veido vairāk nekā piecdesmit grafikas darbi no Zuzānu kolekcijas, piedāvājot versijas par būšanu uz pasaules – tās pielāgošanu, pārveidošanu, izvandīšanu un piedzīvošanu. Izstādē iekļauti Māra Ārgaļa, Ilmāra Blumberga, Lilijas Dineres, Dzidras Ezergailes, Ināra Helmūta, Zentas Loginas, Genādija Suhanova, Semjona Šegelmana, Neles Zirnītes un citu autoru darbi.
Izstādes kuratori ir Gustavs Grasis un Valters Kalsers.
Mākslas muzejs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Krapes kapu stāstiņi”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
10. oktobris, 2025–4. janvāris, 2026
No 10. oktobra līdz 2026. gada 4. janvārim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla”.
Izstāde balstīta uz Krapes apkārtnes kapavietu arheoloģiskajiem atradumiem, kas aptver laika periodu no 4. līdz 17./18. gadsimtam. Tā ir unikāla iespēja iepazīt līdz šim maz pētītu Krapes pagasta vēstures posmu, atklājot senos priekšstatus par dzīvi, nāvi un ticību.
Rietumeiropas katolicisma ienākšana bija pagrieziena punkts. Taču, lai gan vietējās tautas tika nokristītas, kristietība kā reliģija iesakņojās ļoti lēni. Latvijā arheoloģiskie atradumi liecina, ka gadsimtu gaitā mūsdienu Latvijas teritorijā norisinājies sinkrētisms – kristietības un jau pastāvošo reliģisko priekšstatu saplūšana.
Krapes kapi, kas nebija saistīti ar baznīcu, atspoguļo tautā praktizētās tradīcijas, kurās pagānisma elementi savijušies ar kristietības simboliem.
Ko mums stāsta kapu inventārs? Kā Krapes iedzīvotāji vērtēja nāvi? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izstādes saturs un veidotāji.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs
Uzvaras parkā
līdz 15. oktobrim
Līdz 15. oktobrim Pārdaugavā norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kurā izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.
Plenērā piedalās mākslinieki no Baltijas un Somijas – Henriks Dunkers (Somija), Vika Eksta (Latvija), Reinis Hofmanis (Latvija), Tadas Kazakevičs (Lietuva), Krista Meldera (Igaunija) un Alnis Stakle (Latvija).
Šovasar mākslinieki pētīja Pārdaugavu, iemūžinot tās ainavas un dokumentējot konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi drukātā formā atgriezušies Pārdaugavas pilsētvidē – Uzvaras parkā, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo Rīgas daļu neierastā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” – atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.
Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs aptver plašu tēmu un pieeju loku, atklājot fotogrāfiju kā daudzslāņainu mākslas valodu. Mākslinieki pievēršas gan konkrētām vietām un cilvēkiem, gan telpas uztverei, vizuālām struktūrām un personiskām pieredzēm. Vieni dokumentē sabiedrību un tās uzvedības modeļus, citi pēta pilsētvides estētiku vai individuālas attiecības ar dabu, arhitektūru un atmiņu. Šīs atšķirīgās perspektīvas kopā veido daudzveidīgu vizuālu stāstījumu par Pārdaugavu.
Uzvaras parks
Aleksandra Grīna bulvāris 15, Rīga
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogu radošo darbu izstāde
LMMDV vidusskolas izstāžu zālē
līdz 17. oktobrim
Līdz 17. oktobrim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunbūves izstāžu zālē skatāma ikgadējā pedagogu radošo darbu izstāde. Tā kļuvusi par skaistu tradīciju, kas atklāj pedagogus citā – mākslinieku – gaismā, ļaujot ieraudzīt viņu iedvesmas avotus, idejas un personības plašumu.
Izstādē būs aplūkojami mākslas un dizaina darbi dažādās tehnikās un materiālos – gleznas, keramikas un stikla mākslas priekšmeti, rotas, tekstila darbi, kā arī citi radošie eksperimenti, kas atklāj pedagogu profesionālās izteiksmes daudzveidību un spēju iedvesmot gan audzēkņus, gan plašāku sabiedrību.
“Šī izstāde apliecina mūsu pedagogu daudzpusību un spēju radoši iedvesmot ne tikai savus audzēkņus, bet arī plašāku sabiedrību. Mūsu pedagogi ir personības ar neatlaidību, talantu un degsmi, un es lepojos, ka viņu darbi ir redzami ārpus ikdienas mācību procesa. Tā ir iespēja sabiedrībai ieraudzīt to, ko mēs ikdienā izjūtam skolā – radošu, dzīvu un spēcīgu mākslas klātbūtni,” par izstādi stāsta LMMDV direktore Inga Auziņa.
LMMDV vidusskolas izstāžu zāle
Alejas iela 18, Liepāja
Eksperimentālā izstāžu cikla “Nākošā nākotne” pirmā izstāde
Kultūras centra “Imanta” galerijā
līdz 19. oktobrim
Līdz 19. oktobrim Kultūras centra “Imanta” galerija pārtapusi par eksperimentālu platformu jaunajiem māksliniekiem, kuri profesionālu mentoru – Kriša Salmaņa un Ievas Epneres – vadībā attīsta savas idejas un rada laikmetīgus mākslas darbus. Projekts paredz, ka divu nedēļu garumā mākslinieki strādā kopā ar mentoru, savukārt nākamās trīs nedēļas viņu veikums ir skatāms izstādē. Šādā veidā galerija pārtop par radošu telpu, kur satiekas eksperiments, pieredze un drosme skatīties tālāk par šodienu.
Īpašs uzsvars šajā projektā likts uz tēmu “Nākošā nākotne”, aicinot gan autorus, gan skatītājus domāt par rītdienas izaicinājumiem, iespējām un sabiedrības attīstības scenārijiem.
Izstāde pievēršas robežstāvokļiem starp cilvēku un mašīnu, klātbūtni un trūkumu, racionālo un emocionālo. Mākslinieču nākotnes redzējumi svārstās no tehnokrātiski apņēmīgiem līdz poētiski sirreāliem un pašironiski bažīgiem, kopumā radot ekspozīciju, kas uzdod jautājumu – vai iespējams noticēt, ka viss tomēr būs labi?
“Mēs dzīvojam laikā, kurā māksla nepārtraukti mainās un attīstās,” uzsver Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš, “tāpēc ir īpaši svarīgi, lai jaunie mākslinieki saņemtu ne tikai brīvību eksperimentēt, bet arī mentoru atbalstu. Šis eksperimentālais izstāžu cikls “Nākošā nākotne” ir būtisks gan kā platforma jauno mākslinieku radošajai izpausmei, gan kā iespēja uzsvērt kultūras centru lomu ne tikai tradicionālajai mākslai, bet arī laikmetīgai formai un saturam.”
Savukārt sestdienās, 11. un 18. oktobrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 notiks mākslinieces Anastasijas Aleksejevas performances – viņas un robota kopīgs radošais process.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Lietuviešu ilustrācijas klasiķa Ķēstuta Kasparaviča izstāde “Kasparatorija”
Kultūras centrā Siguldas DEVONS
līdz 9. novembrim
Līdz 9. novembrim kultūras centrā Siguldas DEVONS skatāma Ķēstuta Kasparaviča izstāde “Kasparatorija”. Ķēstutis Kasparavičs (Kęstutis Kasparavičius, 1954) ir viens no pasaulē zināmākajiem Baltijas valstu ilustratoriem. Mākslinieka ilustrāciju izstāde “Kasparatorija” – mākslinieka daiļrades retrospektīva, ilustrētās grāmatas, radošā darba laboratorijas replika – vieta, kurā dzimst izsmalcinātās un detalizētās ilustrācijas un stāsti. Ķēstuta Kasparaviča grāmatas iemīļojuši arī mazie un lielie lasītāji Latvijā – autors ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 50 grāmatu, kuras izdotas un tulkotas vairāk nekā 20 valodās, tostarp vācu, korejiešu un citās.
Kasparaviča grāmatas “Īsie stāstiņi par šo un to”, “Īsie stāstiņi par dzīvniekiem”, “Zemeņu diena”, “Kaimiņiene aiz stūra”, “Pazudusī glezna” ir tās pēc kurām bērni un pieaugušie atpazīs mākslinieka vizuālo rokrakstu un autora bagātās iztēles radītos grāmatu varoņus. “Kasparatorija” ir pirmā lielākā Kasparaviča ilustrāciju oriģinālu izstāde Latvijā.
“Izstādē redzam, kā mainījies mākslinieka rokraksts – no grafiski svītrotas un tikai vietumis iekrāsotas ilustrācijas līdz niansētam akvarelim. Skaidras krāsu pārejas, antropomorfiski tēli un nozīmīgu detaļu pārpilnība ir Ķēstuta Kasparaviča stila iezīmes. Mākslinieks darbojas kā režisors un scenogrāfs – piepildot grāmatu ar asprātīgiem varoņiem un situācijām, viņš cieši savij tekstu ar ilustrāciju,” izstādes anotācijā raksta kuratore Jolita Liškevičiene.
Smalkajos, detalizētajos akvareļa gleznojumos redzams mākslinieka rokas veiklums, labestīgā pasaules izjūta un viņa radīto tēlu pasaule. Kasparaviča ilustrācijas sevī ierauj gan lielus, gan mazus skatītājus – to piesātinātās krāsas un attēlotās krāšņās ainas, saviļņo sirdis visiem apmeklētājiem.
Izstāde “Kasparatorija” veidota Siguldas Bērnu un jauniešu festivāla ietvaros.
Kultūras centrs Siguldas DEVONS
Pils iela 10, Sigulda
ISSP Open Call 2026 konkurss
Pieteikšanās līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim fotogrāfus radošās prakses sākumposmā pieteikties ISSP Open Call 2026 konkursam! Uzvarētājs iegūs iespēju 2026. gada rudenī īstenot izstādi ISSP Galerijā, Rīgā. Šis uzsaukums jaunajiem talantiem fotogrāfijā notiek pirmo reizi ISSP divdesmitgades programmas ietvaros, un plānots, ka tas kļūs par tradīciju arī turpmākajos gados.
ISSP fokusējas uz fotogrāfijas un vizuālās kultūras attīstību Latvijā un starptautiski, piedāvājot platformu kā eksperimentāliem, tā dokumentāliem projektiem, kas kritiski un radoši izmanto attēlu valodu. Gatavojoties nākamā gada programmai, ISSP izsludina atklāto konkursu, aicinot pieteikt projektus, kas saistīti ar fotogrāfiju jebkurā formā – no klasiskām fotogrāfijām līdz multimediju darbiem, kuros fotogrāfija sastopas ar skaņu, tekstu, video vai performanci.
Pieteikšanās forma atrodama šeit.
Biedrība “ISSP”
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Liepājas Bērnu mākslas skolas pedagogu darbu izstāde “Brīvbrīdis”
Bibliotēkā “Libris”
līdz 30. novembris
Līdz 30. novembrim bibliotēkā “Libris” skatāma Liepājas Bērnu mākslas skolas (LBMS) pedagogu darbu izstāde “Brīvbrīdis”, kurā piedalās Brigita Pomerante, Kristīne Ulberte, Kristīne Kupše, Kristīne Vizbule, Ieva Leismane, Linda Eglīte, Agate Ķiģele-Ābele, Toms Vītols un Ilze Egle.
Šoruden Liepājas Bērnu mākslas skola svin savu 50 gadu jubileju. Piecdesmit gadu garumā skola bijusi ne tikai vieta, kur bērni apgūst mākslas pamatus, bet arī radošuma un talanta audzinātāja, kas devusi spēcīgu pamatu nākamajām mākslinieku un kultūras darbinieku paaudzēm. Jubileja ir iespēja atskatīties uz sasniegumiem un tradīcijām, kas iedvesmojušas vairākas paaudzes un stiprinājušas Liepājas kultūras identitāti, vienlaikus bagātinot Latvijas mākslas un izglītības mantojumu.
LBMS ir pirmā bērnu mākslas skola Latvijā.
Bibliotēka “Libris”
Mirdzas Ķempes iela 11, Liepāja
