Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Ķermeņa dzeja. Aisedora Dunkane, Raimonds Dunkans un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
5. marts, 2024–1. februāris, 2025
Dejotāja Beatrise Vīgnere. Portrets profilā, pilnā augumā, it kā lidojošā, plastiskās dejas pozā, ar basām kājām, brīvā dabā. Vasara, 1920. gadu otrā puse. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Foto: Kārlis Kreicbergs
No 5. marta līdz 2025. gada 1. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā norisināsies izstāde “Ķermeņa dzeja. Aisedora Dunkane, Raimonds Dunkans un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”.
Amerikāņu dejotāja un horeogrāfe Andžela Aisedora Dunkane (Angela Isadora Duncan, 1877–1927) tiek uzskatīta par spilgtāko modernās dejas pionieri. Viņu atbalstīja brālis – dejotājs un mākslinieks Raimonds Dunkans (Raymond Duncan, 1874–1966), kuram plastiskā deja kļuva par daļu no dzīves filozofijas. Abus iedvesmoja antīkās Grieķijas māksla un kultūra, kas izpaudās gan deju uzvedumos, gan tērpos – hitonos un togās, ko viņi valkāja: Aisedora – uz skatuves, bet Raimonds – arī ikdienas dzīvē.
Aisedora Dunkane atteicās no tradicionālajām dejas formām, meklējot jaunu saturu un pamatojumu dejas mākslai. Pretstatā klasiskā baleta dejotājām šī jaunā deju stila izpildītājas uzstājās basām kājām un kustējās brīvi, bieži veidojot improvizācijas. Aisedora guva ierosmi no dabas tēliem: koku šūpošanās, viļņu ritmiskā plūduma, mākoņu slīdēšanas un putna lidojuma. Savulaik, aprakstot Rīgā notikušo plastisko deju vakaru, kāds latviešu žurnālists to nodēvēja par “ķermeņa dzeju”.
Raimonds Dunkans uzsvaru lika ne vien uz dejošanas, bet arī mākslas, amatniecības un filozofijas pasniegšanu. Raimonds pats zīmēja, apgleznoja zīdu un izgatavoja mēbeles. Viņa tieksme tuvoties dabai izpaudās gan dejā, gan dzīvesveidā: mākslinieks valkāja pašaustās drēbes un paštaisītus antīkām sandalēm līdzīgus apavus, ar savu izskatu bieži pārsteidzot laikabiedrus.
Dejai netraucē valodas un kultūru robežas, tāpēc drīz vien Aisedorai Dunkanei radās daudz sekotāju. Arī Latvijā 20. gadsimta 20. gados viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, kas popularizēja plastiskās, ritmoplastiskās dejas un Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metodi. Piemēram, Annas Ašmanes (1888–1967) mūzikas un ritmikas skola, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola, Annas Kerē (1904–1989) plastisko deju skola, Mērijas Vigmanes (Mary Wigman, 1886–1973) skolas filiāle un vēl citas mācību iestādes. Īsu brīdi agrā bērnībā Beatrises Vīgneres deju studiju apmeklēja mākslinieku Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) meita Tatjana Suta (1923–2004).
Viena no pirmajām latvietēm, kura sekoja plastiskās dejas vilinājumam, bija Aija Bertrāne-Dunkane (dzimusi Meta Ivanova, 1891–1978), Raimonda otrā sieva.
Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas darbi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja krājuma, fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas, Raimonda Dunkana zīmējumi no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņā, kā arī Cuguharu Fužitas pašportrets no privātkolekcijas Latvijā.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, Rīga
Laimas Eglītes personālizstāde “Murjāņi un …Par zaļu pat vēl zaļāks…”
Galerijā “Daugava”
6. marts–7. aprīlis
No 6. marta līdz 7. aprīlim galerijā “Daugava” būs skatāma Laimas Eglītes personālizstāde “Murjāņi un …Par zaļu pat vēl zaļāks…”.
Ekspozīciju veido mākslinieces Laimas Eglītes dzīves vērojumu kaleidoskops – dabas ainas un ainiņas no dzīves vietas apkārtnes un portreti, kuri tapuši skatoties sabiedriskos mēdijos notiekošo: “Man ļoti patīk cilvēki. Es viņus ar telefonu nobildēju un tad uzgleznoju”. Dažāda lieluma eļļas ainavu gleznojumi, kas pēc noskaņas atgādina pasteļus ar dzidru krāsu intensitāti, ieaicina skatītāju pavērot dzīvi kopā ar mākslinieci, kuru viņa redz sev apkārt. Sulīgās un dzidrās dabas ainavas, kam dažādu nokrāsu zaļais koptonis – asprātīgi ieskauj nelielos pazīstamu personu portretiņus, kurus māksliniece noskatījusi dažādās televīzijas pārraidēs. Simpātiskajos portretos var atpazīt Laimas Eglītes mākslai raksturīgo veiklo otas rakstu, asprātības intonāciju un labsirdīgo grotesku.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Annas Pommeres personālizstāde “Sudraba līkne”
Māksla XO galerijā
7. marts–6. aprīlis
Anna Pommere. Cilšu Dievmāte. 2024. Audekls, akvarelis, 68x66 cm
No 7. marta līdz 6. aprīlim Māksla XO galerijā būs skatāma Annas Pommeres personālizstāde “Sudraba līkne”.
“Dieva klātesamības sajūta atgādina smalku sudraba līniju – līkni, līdzīgu kardiogrammai, kas iet nevienmērīgi. Te ceļas augšup, te krīt lejā, uz brīdi stabilizējas, un tad viss sākas no jauna. Līkne nedrīkst pazust, nedrīkst apstāties, jo līdz ar viņu apstājas viss. Darbu sērija “Sudraba līkne” veltīta šai Dieva, Transcendenta klātesamības sajūtai cilvēka dvēselē. Bet šie darbi nav par Dievu. Tie ir par cilvēku, pārsvarā mātēm un viņu jūtām.
2016. gadā es pirmo reizi uzgleznoju šos tēlus. Tas bija trīs gadus pēc mana bērna piedzimšanas, kad es pirmo reizi nostājos vissvarīgāko, eksistenciālo jautājumu priekšā – kāda ir mūsu dzīves jēga; vai Dievs pastāv; kas mūs gaida pēc nāves; un kāda ir ciešanu būtība un mērķis. Manās rokās nonāca grāmata “Ľudové plastiky”, Slovākijas 18.–19.gs. autodidaktisko reliģisko koka skulptūru katalogs. Naivitāte, mīlestība, cerība un vienlaicīgi šausmas un sāpes no nepanesamām cilvēciskām ciešanām daudzās koka Dievmāšu sejās, īpaši Pieta skulptūrās, veidoja spēcīgu kontrastu un ārkārtīgi dziļi saviļņoja mani, pilnībā atbilstot manai tā laika “eksistenciālā lūzuma” sajūtai, kuru gribēju arī parādīt savos darbos.
Akvarelis uz audekla ir mana mīļākā tehnika, kas gleznošanas procesā ievieš lielu nejaušību, faktiski strādājot kopā ar mākslinieku kā līdzautors, un vienmēr man liekot nepacietīgi gaidīt gleznošanas gala rezultātu. Daži darbi ir nedaudz papildināti ar eļļu un olas temperu,” stāsta Anna Pommere.
Annu Pommeri (1978) interesē atmiņu vēsture un dažādi atmiņu aspekti, senas fotogrāfijas. Viņa ir izkopusi jūtīgu akvareļglezniecības tehniku uz audekla un taisa asamblāžas no atrastām mantām vai krāmu tirgos nopirktām lietām.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”
Berga bazārā
no 7. marta
Jāņa Eglīša grafika, Fišbahas nometnes grafikas darbnīca, 1948. Muzejs “Latvieši pasaulē”, Sarmas Muižnieces Liepiņas dāvinājums
No 7. martā muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” piedāvā apskatei izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”. Izstādē Latvijā pirmo izstādīti darbi, ko pēckara Vācijā veidojuši talantīgi, tolaik jauni latviešu mākslinieki, tostarp Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis. Izstāde būs skatāma muzeja izstāžu zālē Berga bazāra.
Izstādes uzmanības centrā ir neparasts gadījums – 1949. gadā sastādīta, tomēr nekad neizdota grafikas darbu kolekcija, kas savu skatītāju gaidījusi 74 gadus.
1949. gada vasarā no kara sagrautās Eiropas uz ASV izceļoja grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Janis Šternbergs. Pirmos pēckara gadus viņš bija pavadījis Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā. Tur viņš izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu, kurā par spīti galējam trūkumam vairāk kā ducis audzēkņu apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas, grāmatu grafisko iekārtojumu un iesiešanu, plakātu veidošanu un citas zinības.
Audzēkņu darbu kolekciju bija plānots publicēt, bet tas nenotika; vērtīgo darbu mape – folio – palika Jaņa Šternberga bagāžā. Mapē iekļauti darbi novilkuma tehnikā: kokgrebumi, linogriezumi, litogrāfijas, dobspiedumi cinkā sausās adatas un asējuma (oforta) iespiedtehnikā. Mapē ir vairāk kā 200 darbu un tie izkārtoti uz 70 vatmaņa papīra lapām. Skolotāja rūpīgi sakārtotā un ilgus gadus saudzētā audzēkņu oriģināldarbu kolekcija tagad glabājas muzeja “Latvieši pasaulē” krātuvē.
Tagad šis folio – sava veida aizraujoša grāmata vienā eksemplārā – pirmo reizi ierauga dienas gaismu. Grafikās paviz ainas no nesen atstātās Latvijas, bet visvairāk darbu tematika atspoguļo piedzīvoto kara laiku, Fišbahas bēgļu nometnes vidi un personas, arī apkārtnes dabu. Izstādītie oriģināldarbi un tos papildinošie priekšmeti uzskatāmi liecina par kara skartās paaudzes spēju adaptēties dramatisko pārmaiņu apstākļos un centieniem uzturēt savu kultūras identitāti par spīti visam.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
Dzirnavu iela 84/2, Rīga
MishMash izstāde “Akmensrockstein”
Maxim Boxer Gallery
7.–29. marts
No 7. līdz 29. martam Maxim Boxer galerijā būs skatāma starptautiski atpazīstamo mākslinieku, radošā dueta MishMash izstāde “Akmensrockstein”.
“MishMash ir ne tikai mūsu vārdu – Misha un Masha – apvienojums, bet arī vienā vārdā raksturo to, kam mēs veltām savu māksliniecisko praksi. Mūsu mākslas tēmas ir haoss un kārtība, nenozīmīgu lietu kolekcijas, datu pārnešana abstrakcijā, inventART, meža akcionisms, realitātes protēze, kompulsīva skaitīšana un novērošana. Kari, vardarbība, diskriminācija, naids – tie vienmēr ir klātesoši. Tāpēc mēs savā mākslā neattēlojam ikdienas notikumus, mēs cenšamies pievērsties cilvēka dabiskajai būtībai,” stāsta mākslinieki.
Izstādes ideja balstās uz laiku, telpu, neziņu un akmeņiem. “Akmeņi ir ļoti skaisti. Īpaši skaisti ir slīpēti akmeņi – tie, kurus pulējusi jūra vai upes ūdens, kā arī tie, kurus slīpējis cilvēks. Akmens ir atdalāma matērijas daļa, kurai nav ne garozas, ne ādas, ne pārklājuma. Uz pulētas virsmas mēs vienmēr redzam ieža šķēlumu. Un ši skaldne vienmēr ir skaista – tajā ir kāds mūsu realitātes uztveres nosacījums, par kuru mēs maz zinām,” papildina mākslinieki.
Izstādē “Akmensrockstein” iekļauti trīs radošie projekti. Sērijā “Akmens” mākslinieki, sev raksturīgi, pievēršas personīgās pieredzes un datu pārvēršanai abstrakcijā. To veido 180 akmeņu ilustrācijas. Izstādē būs skatāma arī darbu sērija Rock”, kas tapusi abu piespiedu šķiršanās laikā, un instalācija “Stein”, ko mākslinieki lakoniski dēvē par pasaules kārtības attēlojumu.
MishMash ir radošais tandēms, ko veido vīrs un sieva - mākslinieki Miša Leykins (1968) un Maša Sumnina (1977). Abu darbības lauks aptver vizuālo mākslu, arhitektūru un dizaina projektus. 2023.gadā MishMash piedalījušies grupu izstādēs Antverpenē un Berlīnē, un 2022.gadā grupas izstādē Šveicē. Līdz 2022.gadam rīkojuši izstādes tādās vietās, kā Maskavas Modernās mākslas muzejs, “Garage” Laikemtīgās mākslas muzejs, “MultiMedia” Mākslas muzejs un “XL” galerija Maskavā. Piecas reizes izvirzīti Kandinsky laikmetīgās mākslas balvai. MishMash veidotie vides objekti skatāmi Ukrainā, Francijā un ASV.
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
Zinātniskie lasījumi “Meklējot Džo”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
8. marts / plkst. 9.50
8. martā plkst. 9.50 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātniskos lasījumus “Meklējot Džo”, kas notiek saistībā ar šobrīd muzeja Lielajā zālē skatāmo izstādi ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920”.
Zinātniskie lasījumi tiek organizēti, lai dalītos jaunākajos pētījumos par Jāzepu Grosvaldu, viņa daiļradi, mantojumu un laikabiedriem, iekļaujot arī pētniecisko darbu izstādes ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920” sagatavošanā. Pasākums sniegs padziļinātu ieskatu Grosvalda mākslas un biogrāfijas aspektos, pievēršoties gan daiļrades savdabībai, gan mākslinieka publiskajam tēlam un darbībai, gan laikmeta kultūras un vēsturiskajam kontekstam, gan Grosvalda kolekciju veidošanai un nozīmīgumam, kā arī mantojuma interpretācijām.
Konferences pirmajā sesijā, kas veltīta Jāzepam Grosvaldam kā māksliniekam, Eduards Kļaviņš piedāvās Grosvalda mākslas individuālās specifikas interpretāciju, izmantojot harmonijas / disharmonijas jēdziena attiecinājumu uz autora darbu formveides un ikonogrāfiskā satura analīzi. Aija Brasliņa aplūkos Grosvalda dendijismu flanērisma fenomena izpētes kontekstā, savukārt Ginta Gerharde-Upeniece vērtēs brāļu Jāzepa un Oļģerda Grosvaldu pieredzi Parīzes mākslas dzīves norisēs un paustās teorētiskās atziņas par mākslu un aktuālajiem notikumiem.
Otrā sekcija pievērsīsies Grosvalda daiļradē nozīmīgajai Austrumu tēmai. Edgara Engīzera priekšlasījums veltīts mākslinieka Austrumu ceļojumā aiz skiču un piezīmju kadrējuma palikušajam, bet Ieva Kalnača plašāk iepazīstinās ar Grosvalda Austrumu ciklu un tā interpretācijām.
Trešajā sesijā “Mantojums” Aija Zandersone pastāstīs par Grosvalda kolekcijas veidošanās vēsturi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Kurators Dans Spēgels (Dan Spegel) raksturos Vermlandes muzejā Zviedrijā esošo Grosvalda darbu kolekciju, savukārt kuratore Fifija Mirstrēma (Fiffi Myrström) vēstīs par mākslas pieredzes un izpratnes perspektīvām, ko paver šī muzeja krājums.
Pēdējās lasījumu sekcijas uzmanības centrā būs Jāzepa Grosvalda ģimene, laikabiedri un laikmets. Iveta Šķiņķe sniegs ieskatu Grosvaldu ģimenes diplomātiskajā darbībā, akcentējot tās nozīmi ārlietu dienestā. Eva Eglāja-Kristsone izcels autobiogrāfisko liecību lomu sieviešu vēstures tīklojumu kartēšanā, analizējot Grosvaldu dzimtas sieviešu atstātos arhīva materiālus. Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas pāršķirstījusi Kristīne Želve, kura referātā izgaismos tajās iekļautos sieviešu stāstus.
Zinātniskos lasījumus aicināti apmeklēt ne tikai jomas speciālisti, bet arī ikviens interesents, kurš vēlas padziļināti iepazīt Jāzepa Grosvalda personību un daiļradi.
Vietu skaits ierobežots (70 sēdvietas). Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Vizuāli plastiskās mākslas izstāde “Korelācija/Correlation”
Liepājas muzejā
8. marts–5. maijs
Ieva Krūmiņa. "Plastiskā ģenēze". LMA publicitātes attēls
No 8. marta līdz 5. maijam Liepājas muzejā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pasniedzēju un studentu darbu izstāde “Korelācija/Correlation”. Izstādē būs keramikas, stikla un tekstila mākslas darbi, kuru autori ir keramikas mākslinieki: Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Ženija Loginova, Anna Rubene Zīdare, stikla mākslinieki: Agnese Gedule, Inguna Audere, Sandra Utāne, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Vineta Groza, tekstila mākslinieki: Ieva Krūmiņa, Elīna Ģibiete, Irēna Andrejeva, Elīna Veilande Apine, Diāna Janušone, kā arī LMA studenti: Megija Zonne, Ramona Einštāle, Aleta Betija Aniņa, Taisija Gluščenko, Agneta Ance Adricka, Daniels Donis, Baiba Čadore, Laima Grasmane, Krista Elizabete Pupura un Laura Dzērve.
Korelācija ir statistikas jēdziens, kas raksturo divu vai vairāku datu kopu savstarpējo saistību. Tā var attiekties uz formālu un saturisku attiecību meklējumiem starp medijiem, kā arī mūsdienu mākslas un dizaina attiecībām.
Mākslas izstāde Korelācija/Correlation” veidota kā starpdisciplināra saruna, attēlojot saistību Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās nodaļas apakšnozaru attīstībā.
Savstarpējā komunikācija un materiālu mijiedarbība, kas redzama izstādes dalībnieku stikla, tekstila un keramikas darbos, tiek demonstrēta dinamiskā un radošā daudzveidībā, mūsdienīgie risinājumi, balstās materiālu apzināšanā jaunā, laikmetīgā kontekstā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ivana Vitjuka personālizstāde “Domas par mājām”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
8. marts–7. aprīlis
Ivans Vitjuks. "Pretgaisma". 2022. Kartons,ella,15x20 cm
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 8. marta līdz 7. aprīlim būs skatāma ukraiņu gleznotāja Ivana Vitjuka personālizstāde “Domas par mājām”.
Ivans Vitjuks ir radoši aktīvs ukraiņu mākslinieks un savā personālizstādē “Domas par mājām” eksponēs no 2022. līdz 2024. gadam Latvijā tapušos mākslas darbus. Mākslinieks pārstāv Ukrainas reālisma un impresionisma estētikā bāzētu stilistiku un daudz strādā plenērā – glezno un zīmē no dabas. Gleznās, kas veidotas eļļas tehnikā uz kartona vai audekla, un zīmējumos, dominē urbānās ainavas motīvi. Gleznotājs ir vērīgs Rīgas pilsētvides un tās nosacītās, tonālās krāsainības vērotājs un dokumentētājs. Mākslinieks ir ticis aicināts veidot personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā LMS Ukrainas atbalsta programmas ietvaros.
Ivans Vitjuks izstādes tēmas izvēli raksturo: “Bet kas notiek, ja viņa māja ir domās un sapņos? Kas notiek, ja viņa māja ir tikai neliela saliņa redzamajā vai neredzamajā visuma telpā. Un arī šī nelielā, trauslā šķietamā miera daļiņa ir mākslinieka mājas. Domājot par mājām, mēs savā iztēlē redzam to tuvo un radniecīgo, kas sildīja un kur bija ērti. Bet kādam arī jūra ir mājas. Pludmale, kur staigāja ar mīļoto. Soliņš, uz kura sēdēja, skatoties, kā spēlējas un mēģina staigāt tavs bērns. Bet vai mīļotā cilvēka acis var būt mājas? Lūpas. Uzacis. Katram no mums ir savas atbildes uz šiem, it kā vienkāršajiem jautājumiem. Pati dzīve, dažreiz ar ironiju un viltību, dažreiz ar rūgtu smaidu, mēģina pateikt mums priekšā, kas ir svarīgākais, un kura ir īstā atbilde uz tik svarīgu, bet neuzdotu jautājumu”.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Arvila Lindes izstāde “Plastikāta garneļu laminētā balss”
restorānā “Buržujs”
No 8. marta
No 8. marta restorānā “Buržujs” Berga bazārā skatāma Arvila Lindes izstāde “Plastikāta garneļu laminētā balss”.
“Nebeidzamais dzīves cikls - ēd, vai tiec apēsts! Spēcīgie ēd vājos, tā tas vienmēr ir bijis. Nav nekā atkarību raisošāka par medību drudzi un slāpēm pēc VĒL.. taču nedrīkstam aizmirst, ka varas pozīcija kurā esam, nozīmē arī atbildību un pienākumus, tostarp arī pienākumu - ne tikai ēst un patērēt, bet arī dot pasaulei atpakaļ,” stāsta Arvils Linde.
Izstādes darbi pamatā veidoti no polistirola plāksnēm, kuru struktūra vizuāli atgādina izkaltušus koraļļus, kas reprezentē vienu no visjūtīgākajiem marīnas ekosistēmas elementiem. Konceptuāli polistirola materiāls izvēlēts kā ikonisks vides piesārņojuma piemērs, kas šīs izstādes ietvaros pārvērsts mākslas darbā, vieš cerību, ka pateicoties savai pievienotajai vērtībai tas nenonāks dabā un ainavā, lai mēs varētu turpināt baudīt dabas brīnumus un to sniegtās veltes vēl iespējami ilgā nākotnē.
Mākslinieks izstādē pievērš uzmanību dažādu pasauļu sadursmēm un tā ir kā manifests dziļajām rētām, ko plastikāti un citi naftas blakusprodukti cilvēku darbības rezultātā atstājuši dabisko ūdenstilpņu ekosistēmās.
Restorāns “Buržujs”
Dzirnavu iela 84, Berga Bazārs, Rīga
Izstāde “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
9. marts–5. maijs
Madina Kasimbajeva (Madina Kasimbaeva), viena no vadošajām uzbeku izšuvējām un tekstilmākslas speciālistēm Uzbekistānā. Foto: Mukhitdin Ali
No 9. marta līdz 5. maijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts”.
Izšūšana ir viens no sarežģītākajiem tradicionālās mākslas veidiem Uzbekistānā. Vēsturiski izšuvumi bija neatņemama sievietes pūra sastāvdaļa un bieži tika izmantoti mājas interjeros. Mūsdienās tie kļuvuši arī par svarīgiem dizaina un modes elementiem. Suzani ir dekoratīva sienas tekstilija, kas parasti darināta no kokvilnas vai zīda auduma un izšūta ar zīda pavedieniem. Termins cēlies no persiešu vārda “suzan”, kas nozīmē “adata”.
Dažādos Uzbekistānas apgabalos ir vairāki izšūšanas stili ar atšķirīgiem ornamentiem un darināšanas tehnikām. Īpaši izceļas Taškentas skola, ko pārstāv divi galvenie centri – Taškenta un Pskenta. Līdz 20. gadsimta 80. gadiem Taškentas izšūto sienas tekstiliju jeb paljaku tradīcija bija nogrimusi aizmirstībā. 2000. gadu sākumā vadošie meistari pievērsās galvenokārt Nuratas, Buhāras un Šahrisabzas izšūšanas skolu tehniku un ornamentu atjaunošanai. Daudzējādā ziņā Taškentas skolas tradīcijas izzušanu veicinājis paljaku sarežģītais tapšanas process: tekstiliju pamatne, tāpat kā ornamentālie motīvi, tiek veidoti vienlaidus sedzošajā izšūšanas tehnikā, kas ir grūta, dārga un laikietilpīga.
Neskatoties uz izaicinājumiem, amatniece Madina Kasimbajeva (Madina Kasimbaeva) apņēmusies paveikt šo uzdevumu. Viņa ir vienīgā izšuvēja Uzbekistānā, kura jau daudzus gadus veiksmīgi atjauno Taškentas izšūšanas skolas tradīcijas. Savos darbos Madina izmanto apvienotas tamborēšanas-izšūšanas ar adatu tehnikas – “jurma” un “bosma”.
Izstāde “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts” ir Dr. Binafšas Nodiras (Binafsha Nodir) un Madinas Kasimbajevas kopprojekts, kas veltīts Taškentas izšūšanas skolas tradīciju atdzimšanai un nepārtrauktības nodrošināšanai. Projekta ietvaros autores detalizēti iepazīstina ar suzani tapšanas gaitu – no kompozīcijas skices līdz pilnībā izšūtam darbam.
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA eksponētajā darbā Madina Kasimbajeva radījusi savu Visumu, kur lielā rozete kompozīcijas centrā attēlo Sauli, bet mazākās ap to – planētas. Tekstilija atspoguļo priekšstatus par cilvēka un dabas vienotajām saitēm. Zāles centrā izstādīto 8 metrus garo suzani Madina Kasimbajeva kopā ar savām 15 māceklēm darināja trīsarpus gadus. Tas ir lielākais šāda veida izšuvums, kas jebkad radīts Uzbekistānā. Latvija ir pirmā valsts, kur darbs eksponēts ārpus Uzbekistānas.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Kerijas Margo gleznu izstāde “Es gleznoju savas lugas”
Rīgas Centrālajā bibliotēkā
līdz 28. martam
Līdz 28. martam Rīgas Centrālās bibliotēkas izstāžu zālē 2. stāvā skatāma dramaturģes, teātra režisores, tērpu mākslinieces un dzejnieces Kerijas Margo gleznu izstāde “Es gleznoju savas lugas”. Katrai gleznai ir klāt citāts no lugas, kas iedvesmojusi mākslinieci radīt konkrēto gleznu.
9. martā plkst. 14.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā notiks Kerijas Margo dzejas performance “Lietus cilvēka kredo”. Apmeklētāji varēs baudīt dzejā un kustībās paustu mākslinieces stāstu par kādu posmu viņas personības veidošanas ceļā. Performancē piedalīsies Kerija Margo, kura lasīs savu dzeju, un Dramaturgu teātra aktrises – Renāte Šidlovska, Inita Kauliņa un Dzintra Cibuļska.
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53, Rīga / 2. stāvs
Izstāde “Fragmenti. Imanta Lancmaņa glezniecība”
Ventspils muzejā
līdz 1. aprīlim
Līdz 1. aprīlim Ventspils muzejā – Livonijas ordeņa pils ātrijā un galerijās – skatāma izstāde “Fragmenti. Imanta Lancmaņa glezniecība”, kurā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Zuzānu kolekcijas (sadarbībā ar Mākslas centru Zuzeum), autora un privātās kolekcijas.
Izstadē eksponētas ainavas, klusās dabas un kompozīcijas. Imanta Lancmaņa mākslā gūst izpausmes traģiskas un laikmetīgas tēmas, kas pārtop lielformāta figurālajās kompozīcijās ar daudzslāņainu un bagātu vēstījumu.
Ventspils muzejs
Livonijas ordeņa pils, Jāņa iela 17, Ventspils
Neonillas Medvedevas gleznu izstāde
mākslas galerijā “Jēkabs”
līdz 5. aprīlim
"Venēcija". 2022 Audekls, eļļa, 37x35 cm
Līdz 5. aprīlim mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Neonillas Medvedevas gleznu izstāde, kur eksponētas mākslinieces jaunākās gleznas un iepriekšējo gadu veikums.
Neonillas Medvedevas gleznās atainotas gan Latvijas pilsētas un mazpilsētiņas, piemēram, Kuldīga, Krāslava, vai Rīgas kanāls, gan mākslas cienītāju iemīļotākie galamērķi Eiropā – Venēcija, Nica, Barselona un impresionisma cienītāju meka Živernī. Māksliniece, gleznojot plenērā, savos darbos iekapsulē konkrētā mirkļa sajūtu, veikli, un tajā pašā laikā ārkārtīgi rūpīgi spēlējoties ar krāsu un gaismēnu. Viņas gleznas top alla prima tehnikā. Tas ir eļļas glezniecības paņēmiens, kas tiek radīts vienā seansā, un ir piemērots mūsdienu cilvēka straujajam dzīves ritmam un uztverei. Viņas gleznās spilgtu, izbalinātu saules gaismu paspilgtina košas, piesātinātas ēnas.
Neonilla Medvedeva ir klasiskās glezniecības un ainavu glezniecības jaunās paaudzes māksliniece, un nodarbojas arī ar ikonu glezniecību, baznīcu apgleznošanu un restaurāciju.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Izstāde “World Art Expo 2024 – Māksla Korejā un LMS muzeja kolekcija”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 7 aprīlim
Līdz7. aprīlim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijas Prezidentu zālē skatāma izstāde “World Art Expo 2024 – Māksla Korejā un LMS muzeja kolekcija”. Izstāde iepazīstinās skatītāju ar LMS ekspozīciju, kas no š.g. 15. līdz 18. februārim tika prezentēta izstādē “World Art Expo 2024” izstāžu centrā “Coex”, Seulā, Korejas Republikā. Izstādē bija apskatāms vairāk kā 130 radošo profesiju pārstāvju, galeriju un mākslas organizāciju radošais veikums.
LMS izstādē “World Art Expo 2024” piedalījās ar īpaši šim notikumam veidotu LMS biedru mazās formas mākslas darbu ekspozīciju. LMS kolekcijā Seulā tika pārstāvēti LMS biedri, mākslinieki: Iveta Laure, Linda Kozule, Līva Blumfelde, Jānis Purcens, Andris Biezbārdis, Aldis Dobenbergs, Rihards Delvers, Igors Dobičins un Ansis Dobičins.
Izstādes “World Art Expo 2024 – Māksla Korejā un LMS muzeja kolekcija” ekspozīcijā ir arī skatāmi LMS muzeja kolekcijas darbi, kuru autori savā daiļradē eksperimentē un to devums paplašina vizuālās izteiksmes iespējas: Jāņa Purcena, Riharda Ābeltiņa, Genādija Stepanova, Ivonnas Zīles, Guntas Zemītes, Agneses Rudzītes, Gata Pīpkalēja, Māra Raudziņa, Daiņa Gudovska mākslinieciskais sniegums.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radītais paviljons “T/C Latvija”
Galerijā “Centrs” uz Rīdzenes ielas
līdz 14.aprīlim
Līdz 14. aprīlim Vecrīgā, Galerijā “Centrs” uz Rīdzenes ielas ir apskatāms Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radītais paviljons – T/C Latvija (TCL) “Lielveikals, kā nākotnes laboratorija”, kuru Venēcijā sešu mēnešu laikā apmeklēja gandrīz 300 000 skatītāju. Izstāde bija viena no šī gada visapspriestākajām nacionālajām ekspozīcijām.
TCL ir veidots kā atsauce uz lielveikalu, starptautiski atpazīstamu telpu, kurā lietotājs ir aicināts iepazīties ar veikala piedāvājumu un izdarīt izvēli. Ekspozīcijas autori asprātīgā veidā apkopojuši arhitektūras idejas, pārvēršot tās par veikala produktiem. Ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti 506 unikāli produkti, kas izvietoti uz moduļu dizaina kartona plauktiem.
“Pirms arhitektūra pārtop par fizisku telpu ir ideja, pirms spageti un gaļa lielveikala plauktā top par Pasta Bolognese – ir gadiem mīlēta un kopta recepte. Bez arhitektu idejām un receptēm mēs dzīvotu pavisam citādā vidē un, iespējams, arī ēdienam nebūtu garša vai tā būtu citādāka. Mums ir pārsteidzoši spējīgi un talantīgi cilvēki, kas var radīt jaunas receptes un idejas, kas iedvesmo pasauli un ar to mēs varam konkurēt pasaulē. Ekspozīcija un mēs, TCL komanda, aicinām izzinošā eksperimentā, pētīt un kombinēt dažādas idejas, un tā radīt savas,” tā Ints Menģelis, viens no ekspozīcijas idejas radītājiem.
T/C Latvija “Lielveikals, kā nākotnes laboratorija”
Voldemāra Gudovska un Daiņa Gudovska akvareļu darbu izstāde “Akvareļglezniecība – krāsu prieks”
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā
līdz 27. aprīlim
Līdz 27. aprīlim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā skatāma Voldemāra Gudovska un Daiņa Gudovska akvareļu darbu izstāde “Akvareļglezniecība – krāsu prieks”. No 8. marta izstādi papildinās Daiņa Gudovska stikla mākslas darbi.
Māksliniekam Voldemāram Gudovskim tuvi pavasari, kad daba ir dzīvības spēku pārpilna. Savos darbos attēlojis Gaujas krastus ar vareniem kokiem, Siguldu, Vidzemes kalnainās lejas, Latgales ezerus ar saulē vizuļojošiem atspulgiem.
Mākslinieka dēls, Dainis Gudovskis, ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas fakultātes Stikla mākslas nodaļu un savu karjeru sācis kā stikla pūtējs rūpnīcā “Latvijas stikls” un bijis arī “Līvānu stikla fabrikas” dizainers. Daiņa Gudovska otra mūza ir akvareļglezniecība, kas viņu aizrauj jau daudzus gadus. Mākslinieka dinamika, formas izjūta un stikla skulptūras pārsteidz un provocē skatītājus.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs
Pils iela 3, Gulbene
Anda_abstract gleznu izstāde “Būt mežā Jaunmoku pilī”
Jaunmoku pilī
līdz 28. aprīlim
Līdz 28. aprīlim Jaunmoku pilī skatāma mākslinieces, abstraktā ekspresionisma pārstāves Anda_abstract gleznu izstāde “Būt Mežā Jaunmoku pilī” – par skaistajiem Latvijas mežiem un unikālo Jaunmoku pili.
“Mežs man ir īpaša vieta, mana baznīca, kur smeļos spēku un iedvesmu,” tā saka pati māksliniece Anda_abstract.
Jaunmoku pilij Anda_abstract ir uzgleznojusi īpašu lielformāta darbu “Pils mežā”, kur savā abstraktajā manierē māksliniece attēlojusi Jaunmoku pili ar ziedošajiem rožu krūmiem un mežu visapkārt.
Marijas Jurso izstāde “Ziedi un dzeja’”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skatāma Marijas Jurso tušas un eļļas gleznu izstāde “Ziedi un dzeja”. Marija Jurso darbojas kā māksliniece, grāmatu ilustratore, kā arī ķīniešu valodas un kultūras jomā, tāpēc darbos ir daudz Ķīnas kultūras ietekmes, kā arī iespaidi no dzīves un ceļojumiem Japānā un Ķīnā.
Ziedi ir kā vienojošs pavediens starp mūsu ziemeļu un Tālo Austrumu kultūrām. Kaut gan katram reģionam ir dažādi ziedu un koku veidi, un dažādi stāsti, cilvēki visur apbrīno to skaistumu, mieru un dzīvotgribu, katru gadu uzplaukstot savā laikā, kaut vai uz īsu brīdi. Izstādes nosaukuma otrais vārds ir dzeja, jo izstādē apskatāmi arī darbi, kuri radušies, strādājot pie dzejas ilustrācijām. Īpaši ķīniešu Tan laikmeta dzejas tulkojumu izlases ilustrācijām, kuras tapušās pusotra gada laika posmā no 2021. līdz 2022.gadam, kopumā gleznojot vairāk kā simts dzejoļu ilustrācijas. Izstādē apskatāmi gan ilustrāciju oriģināli, gan darbi, kuri radušies to iespaidā.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Titulbilde: Paljaks – izšuvuma tehnikā darināts panno. Fragments. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums.Kokvilna, zīda un vilnas diegi.
Uzbekistānas Valsts mākslas muzeja kolekcija.Foto: Nataļja Ņesterova (Natalya Nesterova)
