Kas šonedēļ notiek Rīga un Latvijā?
Ata Jākobsona personālizstāde “Monāde”
galerijā LOOK!
28. marts–23. aprīlis
No 28. marta līdz 23. aprīlim galerijā LOOK! būs skatāma Ata Jākobsona personālizstāde “Monāde”. Monāde [skaidrojums filozofijā]: Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
Atis Jākobsons savā jaunākajā izstādē atsaucas uz monādi (no grieķu val. vienību), kā sakrālās ģeometrijas elementu un mūsu realitātes aizsākumu. Ar to mākslinieks saista gan apziņas, gan arī pēcāk – tādas pasaules izcelšanos, kādu to zinām šodien. Caur šīm esamības struktūrām iespējams saprast visu lietu kārtību un dabas likumus. Aplūkojot The Monad Manifesto: Merging Science and Spirituality (Dennis William Hauck, 2022), Atis savos darbos translē šo personisko, meditatīvo ceļojumu, kurā krāsa un forma kalpo kā pārvietošanās līdzeklis. Tie mūs aizved līdz autora iekšējās telpas attēlojumam, kurā mijas abstraktas ainavas un simbolisku ceļazīmju meklējumi. Tā ir telpa, kuru iespējams aprakstīt izmantojot tikai glezniecības valodu. Tajā vizuālu veidolu iegūst meditācijas retrītos, garos kalnu pārgājienos iepazīta vienpatība un klusums, un sevis, savas elpas un domu vērošanas rezultātā piedzīvotas ainas. Izstādē mums pretī veras robežšķirtnes starp prātu un objektīvo realitāti, iekšējās cīņas gleznas ietvarā, cilvēka transformācijas ceļš.
“Attēls var kalpot kā karte iekšējiem procesiem, kurā atrodamas norādes uz izaugsmi, degradāciju, pašapmānu, ilūziju un izpratni,” stāsta pats Atis. “Līniju ritmi, krāsu laukumi, to attiecības kļūst par psiholoģiskām un mentālām dzīves ritējuma cilpām, prāta mežģiem, spēles noteikumiem. Tie uz mani iedarbojas harmonizējot, tranformējot, atslābinot, nomierinot, satraucot, liekot just, apšaubīt, izjautāt, novērot, precizēt, slīpēt, uztvert, integrēt, sazemēt. Tie ir portāli, kas spējīgi ievest dažādos stāvokļos, norādot uz aspektiem ar ko man ir jāstrāda, un ko man ir jākoncentrējas, jāfokusējas. Radīšanas brīdī es izslēdzu prātu un ļaujos instinktiem, ļauju rokai pašai pierakstīt savu stāstu caur ķermeņa atmiņu.”
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Kristas Dzudzilo personālizstāde
“visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed)
Galerijā “Kogo”, Tartu
28. marts–4. maijs
Krista Dzudzilo, “BWV 1047 II”. No sērijas “lai tavi vārdi top mani”. 22,5 x 22 cm, grafīts, papīrs, 2024
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar galeriju “Kogo” piedāvā pirmo Kristas Dzudzilo personālizstādi Igaunijā. Kristas Dzudzilo iztāde “visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed) “Kogo” galerijā būs skatāma no 28 marta līdz 4. maijam un aptvers jaunu darbu sērijas zīmējumu tehnikā, kā arī videodarbu un objektu, koncentrējoties uz jautājumu par to, kā pārvērst skatīšanos par redzēšanu.
Mākslinieces piezīmes, gatavojoties izstādei, atklāj darbu tapšanas impulsus un vēstījumu veidošanu: “Visi darbi tiecas atklāt, kā vērojumu pārvērst apzināšanās pieredzē. Ko nozīmē sasvērties un iegūt citu asi, vai tā ir jauna stabilitāte? Kā atrast kustību statiskajā, kā aizmainīt skatu leņķi, lai tas ietver jaunu zināmo un zināmo jaunajā? Lūk, deviņpadsmit mēģinājumi sasvērties stabilitātē.
“viss, ko tu saki, ir patiesi” (everything you say is true) ir ogles zīmējumu sērija – kaut kas pa vidu tēlniecībai un glezniecībai. Zīmējums rodas, neskaitāmas reizes pieskaroties audekla virsmai: ogle tiek ieglaudīta pelnu gruntē, līdz slāņi blīvi to noklāj, veidojot vielisku dziļumu. Akadēmiskais zīmējums ir tradīcijām bagāts un noslāņots ar idejiskām un estētiskām nozīmēm. Tas paver iespēju komentēt darbu laikmetīgās mākslas kontekstā kā sarunu ar vēsturi un zīmējumu tradīciju. Mani interesē dažādas pretrunas un spriedze, kas rodas starp polāri pretējiem lielumiem. Sterilais fons ir pretstatīts tik netīram materiālam kā ogle. Konkrētās zīmējuma malas konfrontē ogles tehnisko neparedzamību. Ogles birstošais raksturs līdzinās akmens virsmai, kas ir pilna gaismas.
Visam kaut kur ir jāsākas. Zīmējumu sērija “lai tavi vārdi top mani” (let your words be mine) kā viss cits ir sākusies jau ilgi, pirms nonākusi apziņā kā skaidra vai neskaidra doma. Manā gadījumā par sākumu gandrīz vienmēr pieņemu baltu virsmu. To gribas saukt par tukšu, jo nekā jau nav. Mani fascinē, ka attēls var tikt konstruēts tā, ka lapa attiecībā pret zīmēto kļūst par telpu, vai tai ir dota iespēja tikt sauktai par krāsu. Īpašu uzmanību pievēršu vietām, kurās tukšums jeb baltais ienāk neaicināts, negaidīts, tā iezīmējot pārrāvumu. Tas izgaismo esības dabu, liekot domāt par to, kas “ir” un kas “nav”. To, ko var redzēt, un to, kas it kā ir aizklāts, lai gan patiesībā tas nav atklāts. Vēlos, lai mani darbi noslēpj kaut ko vairāk, nekā atklāj. Vēlos atvērt klusēšanu.
Līdzīgā toņkārtā domāju par videodarbu “šeit ir tas, kur viņa ir” (this is where she is) – par traukšanos uz priekšu, paliekot uz vietas. Turp no pretējā skatu punkta ir atpakaļ, bet kas notiek, kad divi lielumi turpina virzīties katrs uz savu priekšu? Divi milzīgi spēki tiecas pretējos virzienos, viens otru atceļot? Vai mans skatiens sekos vienam? Vai es redzēšu abus un pieredzēšu kustību kā inerci, kura mani nekur neved? Ūdens atspulgs atspoguļo sevi spoguļattēlā.
Ekspozīcija domās noslēdzas ar instalāciju – objektu grupu. “visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed) ir metronomu un zīmuļu kombināciju veidojoša skaniska mērvienība, kas palīdz “iegrožot” laiku ar apzinātu darbību. Ja ir vajadzīga lielāka precizitātē, lielāka strukturētība, vai, palielinot laika skaitīšanas iekārtas, tas atrisināsies? Viens ritms pārklājas ar citiem un izveido jūras troksni. Akadēmiskas mācīšanās objekts top par mūzikas instrumentu, kas apliecina visa vienlaicīgumu un, vairāk par sekošanu ritmam, rosina apstāties. Zīmuļi trīsuļo, gaisā zīmējot zīmes. Turp un atpakaļ, katrs nedaudz savā ritmā. Tie sašvīkā gaisu, lai neko ar to neiesāktu.
Kogo galerija
Kastani 42, Aparaaditehas, 50410 Tartu, Igaunija
Polijas mākslinieces Lauras Makabresku izstāde “Mierinājums”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
28. marts–6. jūnijs
No 28. marta līdz 6. jūnijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku sakrālās mākslas izstāde “Mierinājums”.
Laura Makabresku (īstajā vārdā Kamila Kansy) ir starptautiski pazīstama vizuālā māksliniece un stāstniec, vairāku nozīmīgu mākslas foto konkursu laureāte. Mākslinieces darbi ir tikuši izstādīti Venēcijā, ASV, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Polijā un citur. Baltijas valstīs Lauras Makabresku izstādi varēs skatīt pirmoreiz.
Mākslinieces fotogrāfiju pamatā ir gleznieciski estētisks vēstījums, kur, izmantojot sirreālismu un simbolismu, notiek atraušanās no reālās pasaules, nokļūstot aizlaicīgā telpā. Katrā fotogrāfijā ir sava mīkla un stāsts aiz tās – tikpat noslēpumains kā pati fotogrāfija. Darbi ir piepildīti ar garīgumu, Bībeles un apokrifiskām atsaucēm, mītu simboliku un savdabīgu noskaņu. Esot tuvu simbolisma virzienam, Makabresku fotogrāfijas veido vizuālas metaforas. Mierinājums kā dvēseles mūžīgais transcendentālais virziens ir mākslinieces daiļrades centrālā tēma, kā manifests. Autore stāsta, ka viņu iedvesmo klusums, pareizticīgo ikonas un maģiskā reālisma literatūra. Mākslas radīšana ir daļa no viņas vienkāršās ikdienas dzīves un tiek gūta no mākslinieces personīgās pieredzes.
Izstādes kuratore Elīna Cērpa. Izstāde tapusi sadarbībā ar scenogrāfu Artūru Arni.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Ivetas Krilovas porcelāna servīžu privātkolekcijas izstāde “Rīgas porcelāna pavasaris”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
27. marts–9. jūnijs
No 27. marta līdz 9. jūnijam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma Ivetas Krilovas porcelāna servīžu privātkolekcijas izstāde “Rīgas porcelāna pavasaris”.
Rīgas porcelāna privātkolekcionāre Iveta Krilova ir Daugavpils vēsturniece. Viņas porcelāna kolekcijas vēsture un mīlestība pret porcelānu sākās vēl bērnībā, kad vecvecāku mājās ieraudzīja pirmo porcelāna servīzi , Rubenss”, bet nopietnāka aizraušanās un kolekcijas pirmsākumi sākās pirms četriem gadiem. Šobrīd privātkolekcijā ir 48 Rīgas porcelāna servīzes. Izstādei ir atlasītas servīzes, kuras veltītas pavasarim – vēsturiskajam un pavasarim dabā, kas modina jaunu rosību.
Izstādē apskatāms 1960.gadu Rīgas porcelāns, kas piesaista ar minimālismu, lakonisko grafiku un formu. Izstādes apmeklētāji var iepazīties ar Rīgas porcelāna tējas un kafijas servīzēm , “Sakta”, ,”Moka” ,”Stella”, “Marijka”, ,”Saulīte”, ,”Ausma”, “Aija- 2”, , Daina” un citiem Latvijas porcelāna dizaina paraugiem.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
Santas Nagobades gleznu izstāde “Ceļš turpinās”
Jelgavas Vecpilsētas mājā
līdz 21. aprīlim
Līdz 21. aprīlim Jelgavas Vecpilsētas mājā skatāma Santas Nagobades gleznu izstāde “Ceļš turpinās”.
Mākslinieces darbi radīti akrila tehnikā un attēlo viņas pasaules redzējumu. Mākslinieci iedvesmo viss, ko slēpj cilvēku zemapziņa, viņas gleznās ir jūtams neordinārs apziņas pieskāriens. Izstādē skatāmas gleznas, kas tapušas pēc ceļojuma uz Maroku un Pireneju kalniem Francijā. Darbu radīšanas procesā mākslinieci iedvesmoja kalnu varenība un daba, dažādās krāsas un sajūtas. “Bieži izdevās saslēgties ar Visumu un vizualizēt tēlus, kuri tagad redzami manās jaunākajās gleznās. Šajā posmā galvenokārt izmantoju trīs krāsas – zelta, zilo un melno. Zilie toņi ir kā debesīs Francijā un Čefčauenas (Maroka) zilajā vecpilsētā. Zelta krāsa – kā vērtība un melnā – kā kosmiskais fons,” tā stāsta māksliniece.
Jelgavas Vecpilsētas māja
Vecpilsētas iela 14, Jelgava
Tekstilmākslinieces Diānas Janušones izstāde “Laika cilpā”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
līdz 27. aprīlim
Līdz 27.aprīlim Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma tekstilmākslinieces Diānas Janušones izstāde “Laika cilpā”.
Māksliniece aicina skatītājus apcerēt cilvēka eksistences sarežģītību un jēgas meklējumus nenoteiktības pilnajā pasaulē. Cilvēka identitātes meklējumi, sociāli, sabiedrībai aktuāli notikumi ir tēmas, kas saista mākslinieci un tās tiek atspoguļotas arī viņas mākslas darbos, tos iedzīvinot dažādās tehnikās. Darba tapšanas process, tehniskie meklējumi, eksperimenti ar materiāliem ir būtiska darba radīšanas sastāvdaļa. Mācīšanās būt ir mūža darbs, kas sevī ietver saskarsmi ar izaicinājumiem un pielāgošanos pārmaiņām, tiecoties pēc personīgās izaugsmes un piepildījuma.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Ķīniešu mākslinieka Žanga Honjuna akvareļu izstāde
“Iespaids par Latvijas dabas skaistumu”
Dauderu namā
līdz 12. maijam
Līdz12. maijam Dauderu namā skatāma Latvijā dzīvojošā ķīniešu mākslinieka Žanga Honjuna akvareļu izstāde “Iespaids par Latvijas dabas skaistumu”.
Žangs (Džons) Honjuns ir dzimis 1963. gadā Harbinā, Ķīnā, un pēc izglītības ir arhitekts. Mākslinieks lielākoties strādā akvareļtehnikā, realitāti savos darbos atainojot no filozofiskās perspektīvas, un tādējādi cenšas vairot līdzsvara un miera izjūtu mūsdienu nemierīgajā pasaulē. Honjunam mākslā svarīga arī zinātnes klātbūtne, viņš cenšas savos akvareļos integrēt informācijas, kontroles un sistēmu teorijas, veido simbiozi starp mākslu un zinātni. Viņa gleznotie dabas skati it kā iemieso plūsmas stāvokli, paver bezgalīgas iztēles iespējas. Katram izstādes darbam turklāt ir pieskaņota pavadošā muzikālā kompozīcija, kas nolasāma ar QR kodu, un rada papildus pieredzes dimensiju.
Daudzus savus akvareļus mākslinieks ir dāvinājis slimnīcām, skolām, muzejiem gan Ķīnā, gan Latvijā, viņš aktīvi iesaistās sociāla rakstura aktivitātēs, popularizējot mākslu un filozofiju plašākai sabiedrībai.
Dauderu nams
Zāģeru iela 7, Sarkandaugava, Rīga
Izstāde “Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā”
Latvijas Dzelzceļa muzejā
līdz 27. aprīlim
Agnese Kurzemniece. Meklējot iemeslu iemīlēt rudeni. Akrils/audekls, 90 x 120 cm, 2024
Līdz 27. aprīlim Latvijas Dzelzceļa muzejā skatāma Jāzepa Pīgožņa balvas konkursam pieteikto darbu izstāde. Izstādes atklāšanā tika paziņoti arī deviņi balvas nominanti – Ērika Kumerova par darbu “Dziestošā diena”, Jānis Jēkabsons par darbu “Vējā stāvēt – priecāties”, Visvaldis Asaris par darbu “Zeme”, Patricija Brekte – Pannetier par darbu “Ziemeļblāzma”, Agnese Kurzemniece par darbu “Meklējot iemeslu iemīlēt rudeni”, Maija Muižniece par darbu “Neskaidra prognoze”, Justīne Lūce par darbu “Ziema”, Guntis Grants par darbu “Atkusnis Baldonē”, Ilze Smildziņa par darbu “Garā pupa”.
Šī ir jau desmitā “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” konkursa darbu izstāde.
Latvijas Dzelzceļa muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstādi “Debesīs pasakas skrēja”
Ojāra Vācieša muzejā Rīgā
līdz 27. aprīlim
Irīdas Lazdiņas darba foto
Līdz 27. aprīlim Ojāra Vācieša muzejs Rīgā skatāma Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstāde “Debesīs pasakas skrēja”.
Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstādes Ojāra Vācieša muzejā notiek jau vairāk nekā 20 gadus. Tā ir kļuvusi par skaistu tradīciju – ap Lieldienu laiku, pēc svētdienas dievkalpojuma pulcēties muzejā uz izstādes atklāšanu.
Šogad izstādē “Debesīs pasakas skrēja” eksponēti 11 autoru dažādās tehnikās veidoti darbi. Izstādes nosaukumam par iedvesmas avotu kalpo Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma “Dzegužlaiks” (1968) dzejoļa vārdi “Debesīs pasakas skrēja”. “Nosaukums tēlaini norāda uz augsto, gaisīgo un netveramo pasaku pasauli, kur notiek aizraujošas un neiedomājas lietas,” stāsta izstādes organizatori.
Izstādē piedalās: Laima Akmentiņa, Daiga Aže, Helmuts Āķis, Māra Kalnišķe, Dins Kopštāls, Irīda Lazdiņa, Līga Lazdiņa, Gunta Ploka, Baiba Ūlande, Gundega Zikmane un Sandra Utāne. Mākslinieki darbus radījuši dažādos medijos un tehnikās: izstādē aplūkojama glezniecība, keramika, metāls un instalācija. Visus autorus vieno arī piederība Rīgas Lutera draudzei un ilggadēja draudzība ar Ojāra Vācieša muzeju.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Liepājas muzeja simtgadei veltīta gleznu izstāde “Ieskats”
līdz 5. maijam
Līdz 5. maijam Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē skatāma muzeja simtgadei veltīta izstāde no Liepājas muzeja mākslas kolekcijas “Ieskats”. Izstādē izliktās gleznas sniedz ieskatu Liepājas un tās apkārtnes bagātīgajā vizuālās mākslas mantojumā.
Ekspozīciju “Ieskats” veido 70 darbi – gleznas un grafikas, ko radījuši 62 Latvijā un pasaulē atzīti mākslinieki. Starp tiem – Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Ludolfs Liberts, Maksimilians Mitrēvics, Ansis Cīrulis, Jēkabs Bīne, Voldemārs Irbe, Konrāds Ubāns, Hermanis Aplociņš, Augusts Annuss, Jānis Gailis, Skaidrīte Elksnīte, Aldis Kļaviņš u.c.
Eksponētajās gleznās otas triepieni atklāj ainavisko Latviju, jo īpaši Kurzemi, kur rāmās meža ainas, klusās dabas, gleznainās pludmales un lauku ikdienas ritējumu gada griezumā papildina pilsētas kņadas šarms, skatienam atklājot rosību ielās, kanālmalā un ražotnēs. Starp darbiem ir arī vairāki portreti, kuros nolasāma gan sievietes formas grācija kā aktā, tā arī ikdienas gaitās, gan dzīves rūdījums kungu vaibstos.
Vecākais no eksponētajiem mākslas darbiem ir vācbaltiešu mākslinieka un animālista Johana Heinriha Baumaņa (1753–1832) darbs “Ērglis”, kas datējams ap 18. gs. beigām–19. gs. sākumu.
Liepājas muzeja krājumā ir vairāk nekā 130 000 priekšmetu, no tiem nepilni 5000 vienību – gleznas, skices, grafikas un tēlniecības darbi.
Šī gada 30. novembrī Liepājas muzejs atzīmēs 100 gadu jubileju. Pieminot muzeja simtgadi, izstāde “Ieskats” ir jau trešā jubilejas izstāde, kas skatāma Liepājas muzejā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izstāde “Viņai rokās bija dzelteni ziedi”
Dailes teātra foajē
līdz 16. jūnijam
Dailes teātra foajē līdz sezonas noslēgumam 16 jūnijā ir skatāma izstāde “Viņai rokās bija dzelteni ziedi”, kas tapusi īsi pirms “Meistars un Margarita” iestudējuma pirmizrādes. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja.
Mihaila Bulgakova slavenā romāna “Meistars un Margarita skatuves versiju Dailes teātrī iestudējis šobrīd vispazīstamākais igauņu režisors Eiropā Tīts Ojaso un Ene-Līsa Sempere kopā ar Dailes teātra un starptautisko komandu.
“Meistars un Margarita” ir literatūras pērle un neatkārtojams Eiropas literatūras sasniegums. Šo darbu lasa visā pasaulē kā atgādinājumu par dzīvi zem tādas varas, kurā ļaunums viegli manipulē ar cilvēku prātiem un sirdīm. Tādēļ romānā izvērstās tēmas ir tik aktuālas tieši šodien.
Tematiskajā izstādē Dailes teātrī kuratore Nataļja Jevsejeva ir iekļāvusi 15 latviešu grafiķa Artura Ņikitina litogrāfijas, kas veltītas Mihaila Bulgakova romānam “Meistars un Margarita”, kā arī 17 Latvijas glezniecības klasiķu darbus no “Rietumu Bankas” mākslas kolekcijas – lielākās korporatīvās mākslas kolekcijas Latvijā, kuras pamatu veido izcilu Latvijas meistaru darbi.
Kā uzsver Nataļja Jevsejeva: “Bulgakova slavenā romāna ilustrēšana nav viegls uzdevums kuram katram māksliniekam. Rakstnieka veidotais teksts ir bagāts ar daudzām detaļām un niansēm, un ilustratoram ir viegli kļūt par teksta vergu, sākot to precīzi vizualizēt. Arturs Ņikitins savas litogrāfijas nebija iecerējis kā ilustrācijas, tās ir kas vairāk. Bulgakova romāns māksliniekam ir tikai atspēriena punkts, – katrā kompozīcijā viņš kombinē uzreiz vairākus sižetiskus motīvus, sev raksturīgajā manierē sintezē tos, un tā kompozīcijās viņam ir izdevies precīzi uzburt romāna atmosfēru. Savukārt Latvijas mākslas klasiķu gleznas no “Rietumu Bankas” kolekcijas ir skaistuma un mīlestības apliecinājums, tās rada pārliecību par neizbēgamo labā uzvaru un ļauj mums nojaust brīnišķīgā ziedošā pavasara noskaņojumu.”
Izstādē skatāma Latvijas glezniecības klasiķu darbi – tajā skaitā Ludolfa Liberta, Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa, Jāņa Pauļuka, Leo Svempa, Rūdolfa Piņņa gleznas. Tie ir izcili portreti, kuros slavenie gleznotāji ir iemūžinājuši savas mīļotās sievietes, kuru vārdi ir plaši zināmi mākslas pasaulē – Amanda, Anastasija, Hannele, Felicita. Citu ekspozīcijas daļu veido klusās dabas ar ziedu motīviem.
Daudzi no ekspozīcijā iekļautajiem darbiem, tostarp pilns Artura Ņikitina litogrāfiju cikls, iepriekš nav bijuši publiski eksponēti.
Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
