Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Tēlniece. Lea Dāvidova-Medene”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
30. septembris, 2022–5. februāris, 2023
Tēlniece Lea Dāvidova-Medene ar operdziedoņa Jāņa Zābera portretu. 1981. gada pavasaris. Foto: Uldis Briedis. Attēls no LNMM Zinātnisko dokumentu centra arhīva
No 30. septembra līdz 2023. gada 5. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā “Paaudze” būs skatāma izstāde “Tēlniece. Lea Dāvidova-Medene”.
Izstāde pievēršas vienai no spēcīgākajām personībām Latvijas 20. gadsimta 2. puses tēlniecībā – Leai Dāvidovai-Medenei (1921–1986), kuru pamatoti var saukt par nepārspētu portreta žanra attīstītāju Latvijas mākslā.
Lea Dāvidova-Medene piedzima neatkarīgā Latvijā, Kuldīgas novada Sātiņu pagastā, taču akadēmisko izglītību ieguva Padomju Latvijā – 1949. gadā ar diplomdarbu “Skrējēja”, kura vadītājs bija Teodors Zaļkalns, viņa absolvēja Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Mākslinieces pirmie patstāvīgie darbi atbilda metodiski stingri ieviestajiem un jau akadēmijā nostiprinātajiem sociālistiskā reālisma principiem. 1951. gadā Dāvidova-Medene sāka piedalīties izstādēs, tapa pirmie pasūtījumi, kuri apliecina laika nostādnes: māksla bija ideoloģijas instruments, reālistiska pēc formas un sociālistiska pēc satura.
50. gadu otrajā pusē, līdz ar Hruščova atkusni, kas ienesa lielāku brīvību mākslā, Lea Dāvidova-Medene sāka izkopt individuālu rokrakstu un izstādēs pieteica sevi kā talantīgu portretisti. Sešdesmitie gadi bija arī akmens tēlniecības uzplaukuma laiks – paralēli bronzā lietiem portretiem māksliniece, līdzīgi kā viņas laikabiedri, pievērsās granīta un marmora kalšanai. Gan akmens tēlniecības tradīcijai, gan 60. gadu skarbā stila principiem bija raksturīga virzība uz vispārinājumu un heroisko. Tēlniekiem tas nozīmēja interesi par plastiski konstruktīvo elementu lietojumu, kas palīdzēja tēla vispārinājumu panākt ar formu.
Turpmākajos gados Medenes māksla saglabāja reālistisku raksturu, taču attīstījās portretu tektoniskā skaidrība, formu nosacītība, drosmīga stilizācija un arī apzināti pārspīlējumi – pagarināti kakli, krasi sejas pagriezieni, nospriegotas izteiksmes, atsevišķu sejas elementu hiperbolizēts izcēlums un vienlaikus – atsacīšanās no sīkām detaļām. “Māksliniekam vajadzētu būt tik stipram, lai spētu būt vienkāršs. Viss, kas sarežģī uztveri, nāk darbam par ļaunu. Tas ir duļķojums, kas peld pa virsu – gan ūdenim, gan dzīvei, gan mākslai. Kā teica Zaļkalns – māksliniekam vajadzētu tvert dziļāk,” tā par savu darba metodi sacījusi tēlniece.
Portretus, līdzīgi kā viņas skolotājs, profesors Teodors Zaļkalns, Lea Dāvidova-Medene dēvēja latviskajā vārdā “ģīmetne”. Klātienes seansos meistares darbnīcā tika aicināti viņas rūpīgi izraudzīti ģīmetņu modeļi – laikabiedros, kolēģos, domubiedros un, protams, sociālistiskā darba pirmrindniekos Dāvidova-Medene meklēja netipiskus un spēcīgus raksturus. Tāpēc izstāde veidota kā izlase, kas sniedz ieskatu visos tēlniecības radošās darbības posmos, ģīmetņu modeļus atklājot kā autorei nozīmīgus gara radiniekus – sākot no agrīnā portreta “Rucavas zvejniece” (1958), kura prototips ir mākslinieces mātesmāsa Anna Baltais, turpinot ar pirmo cietā materiālā – melnajā granītā – kalto darbu, kas atnesa jaunajai tēlniecei kritikas atzinību, – grafiķa Pētera Upīša portretu (1960), bet tālāk iepazīstinot ar tuvu laikabiedru-mākslinieku portretējumiem, skatuves mākslas pārstāvjiem un citiem izciliem darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.
Izstādi papildina dokumentālas liecības no mākslinieces ģimenes arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva (Latvijas Nacionālais arhīvs). Izstādes kuratore ir Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Laimdotas Malles instalācija OOZE
Vagonu Hallē
29. septembris–4. oktobris
No 29. septembra līdz 4. oktobrim Vagonu Halle būs skatāma Laimdotas Malles instalācija OOZE. Instalācijas OOZE darbu pamatā cirkulē divi galvenie jēdzieni – aiziešana un laiks. Izstāde skar jautājumus par to, kas notiek pēc aiziešanas – kā plaisā un gaist pieredzētais, cik neiespējami ir noturēt to, kas izlēmis pazust un kādus nospiedumus mūsos atstāj tie, kas jau sen ir izgaisuši. OOZE gan tuvojas domu caurspīdīgumam, gan mēģina aptvert materialitātes miesisko dabu, liekot pastāvīgi jautāt – kas no pieredzētā, saglabātā ir īsts. OOZE pēta skaidru, bet baiļu pilnu nojautu – ka esamība ir galēji negarantēta un ārkārtīgi trausla, un tā jebkurā brīdī var pilnībā pazust.
Autore strādā ar dažādiem medijiem, tostarp zīmējumu, druku, tēlniecību un animāciju, radot instalācijas ar īpašu interesi iztaujāt kolektīvās un personīgās pieredzes nozīmi. Tie ir metaforiski stāsti, kas atklāj līdz šim tikai nojaušamas ainavas un realitāti, citam virs cita klājoties dažādiem pieredzes līmeņiem.
Laimdota Malle – maģistrantūras absolvente Fine Art nodaļā Manchester Metropolitan University (Lielbritānija) un maģistrantūras absolvente vizuālās mākslas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā.
30.septembrī plkst. 20:00 instalācijas ietvaros uzstāsies Sarma Gabrēna ar no jauna radītu audiālās performances ainu.
Vagonu Halle
Vagonu ielā 21, Rīga
Festivāls “Liepājas Mākslas forums” / “Parādi man labu laiku!”
30. septembris–2. oktobris
Ar devīzi “Show me a good time!” no 30. septembra līdz 2. oktobrim mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums’22” piedāvās astoņus spilgtus laikmetīgās mūzikas, dejas un foto mākslas notikumus, kā arī cirka izrādes un meistarklases ģimenēm.
Pirmajā festivāla dienā tiks atklāta starptautiski atzītā latviešu fotogrāfa Iljas Lipkina personālizstādi “YOU are the model! YOU are the majority!”.
Festivāla atklāšanas koncerts būs franču / argentīniešu mūziķu trio “Surel, Segal & Gubitsch” koncerts. Trīs raksturi un trīs balsis – Sebastjēna vijole, Vinsenta čells un Tomasa elektriskā ģitāra. Skaņu meistari darbosies starp izsmalcināti komponētām partitūrām un eksplozīvām improvizācijām, viņi dreifēs starp daudziem mūzikas kontinentiem, iegremdējot mūs savas unikālās skaņu valodas smalkumā un intensitātē.
DJ naktī “Klubnacht Berlin” koncertzāles futūristiskās aprises pārvērtīsies par pasaules labākā naktskluba Berlīnē Berghain māsu, kur hipnotiski transcendentālos elektroniskās mūzikas setos, uz Ņujorku, Londonu, Berlīni un Rīgu mūs teleportēs britu multimākslinieks Stīvens Vorviks (Stewen Warwick) un latviešu eksperimentālo skaņu meistars Kaspars Groševs.
Horeogrāfe un dejotāja Olga Žitluhina un mūziķis Juris Kaukulis speciāli festivālam radījuši jaundarbu – muzikāli horeogrāfētu skatuves mākslas priekšnesumu bijušās smagā metāla rūpnīcas “Liepājas metalurgs” atdzimstošajā teritorijā. Milzīgā teritorijas “skatuve” pēc slēgtiem gadu desmitiem ļaus mums tuvāk ieraudzīt gan melnās metalurģijas pamestos skursteņus, gan ieklausīties kā ķēžu cehā skan elektriskā ģitāra un smalkie dejotāju soļi.
Koncertzāles Lielo zāli par aizraujošu spēles/ saspēles laukumu, kā savā starpā, tā iesaistot mūs – klausītājus, pārvērtīs deviņu izcilu skaņu mākslinieku ansamblis no Parīzes soundinitiative. Mākslinieki, kas nodarbojas ar telpisku un vietai piesaistītu koncertu veidošanu, atskaņos performatīvus, imersīvus un interaktīvus mūsu laikabiedru skaņražu darbus. Ansambļa īpašā pieeja sakņojas muzikālā jaunradē, kas ir piesātināta ar teātri, deju, vizuālo un performances mākslu, kurā robežas starp izpildītājiem, radītājiem un klausītājiem ir plūstošas.
Svētdienas rītā uzstāsies cirka mākslinieki Grēte Grosa (Grete Gross) no Igaunijas un Juha Mati Eskelinens (Juha-Matti Eskelinen) no Somijas ar pārsteidzošiem gaisa akrobātikas trikiem uzstāsies izrādē “Citroni un medus”. Savukārt meistarklasēs – pieredzējušie “Rīgas cirka skolas” skolotāji koncertzāles plašajās telpās visiem interesentiem nodos savas prasmes vienkāršāk apgūstamās cirka mākslas disciplīnās!
Noslēgumā – itāļa Fausto Romitelli meistardarbs, video opera An Index of Metals futūristu manierē: žilbinoša orķestrācija – elektriska un psihodēliska. Soprāna balss, kas spēlējas ar efektiem, murmina ar reverbiem, raustās megafonā, kliedz kā popzvaigzne, un elektriskās ģitāras partitūra, kādu neviens “nopietns” komponists nekad nav uzrakstījis. Kā sacījis darba autors: “Metālu indekss ir mežonīgs, abstrakts stāstījums, kas ir atbrīvots no jebkādas operas izsmalcinātības, sniedzot iniciācijas rituālu, kas ir kā iegremdēšanās gaismas un skaņas transā.” Izpildīs “Sinfonietta Rīga” un soliste Joanna Frešela (Joanna Freszel) Normunda Šnē interpretācijā.
Festivāls “Liepājas Mākslas forums”
Fotogrāfa Iļjas Lipkina personālizstāde “YOU are the model! YOU are the majority!”
Mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros
Koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova
30. septembris–23. oktobris
Mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru Kim? koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova no 30. septembra līdz 23. oktobrim būs skatāma Rīgā dzimušā, starptautisku atzinību guvušā fotogrāfa Iļjas Lipkina personālizstāde “YOU are the model! YOU are the majority!”, kas tapusi divu fotosesiju ietvaros šopavasar Rīgā un Berlīnē.
Lielformāta fotogrāfiju sērijā caur Instagram atlasīti vēlīni padsmitgadnieki ir iemūžināti kādreiz apdzīvotā, šobrīd pamestā mikroskopiskā dzīvoklī Rīgas centrā. Fotogrāfijās šie savstarpēji nesaistītie fotogēniskie svešinieki atklājas kā draugu kopa, kuri, sēžot, atslienoties vai guļot uz gadu gaitā nolietota dīvāna, kas izvietots uz raibi rakstainas tapetes fona, vai nu nepārtraukti fokusē skatienus tuvumā esošajos ekrānos vai šķietami skatās nekurienē.
Bez stilistiski uzspiestiem tēla nosacījumiem no Lipkina puses jaunieši ieradās uz fotografēšanos savā apģērbā, ikdienas matu sakārtojumā un ar ierasto kosmētiku vai pilnībā bez tās. Viņi ieradās nolūkā tēlot sevi, zinot, ka, visticamāk, netiks iemūžināti kā viņi paši. Stundas pavadot kopā, šie reālās dzīves modeļi caur fotogrāfijām caurstrāvo uzskatāmu garlaikošanos, neieinteresētību un zināmu pasivitāti, vienlaicīgi, ik pa laikam imitējot citam citu ar mērķi izcelties, pagaistot vai saplūstot ar grupu.
Fotogrāfijas izvietotas secībā, kas atklāj gan sērijas saturisko, gan formālo paņēmienu loģiku. Lipkina fotogrāfijas variē no tīrām, komponētām un perfekti “asām” līdz apzināti izplūdušām, miglainām un šķietami nejauši tvertus momentus atspoguļojošām. Izstādē eksponētie kadri vienlaicīgi ir bezscenārijā un savstarpējā sadarbībā balstīti: vienā attēlā modeles pašas rokās turētā telefona gaismojums tiek izmantots, lai izgaismotu kadru, savukārt citā modeles seju Lipkins tver pastarpināti – datora ekrāna atspulgā.
Ekrānu patērēšanas izraisītais acu nogurums ir klātesošs modeļu sejās visas sērijas garumā, taču skatītājs nekur nevar saskatīt patērēto saturu, kas to varētu būt izraisījis.
Lakoniskais, bet emocionāli precīzais uz seju fiksāciju un pašprezentācijā balstītais dokumentālais pētījums ir saistāms ar Lipkina pastāvīgo interesi pievērsties reālā un hiperreālā konceptiem. Nolūkā atklāt vispārinātu versiju par mūsdienu globālās kultūras un sabiedrības attīstības pamata apstākļiem, Lipkins tver impulsu šķietami nejauši, gandrīz kā “izklaidībā”. Vienatnē nofotografētā ukraiņu jauniete, kas pozējusi fotogrāfa Berlīnes studijā, pilnībā izprot šo stāvokli, Lipkinam bilstot: “Tas tiešām bija tā, mēs visi bijām vienkārši pielipuši pie saviem ekrāniem.”
Izstādes kuratore ir Zane Onckule. Kastings un fotosesijas producente: Evita Goze.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Izstāde “Mēģinājums”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
30. septembris–27. novembris
Foto: Kristīne Madjare
Latvijas Nacionālā baleta simtgades programmu atklājot, no 30. septembra līdz 27. novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma izstāde “Mēģinājums”. Izstādē piedalās fotogrāfi Jānis Deinats, Vika Eksta, Iveta Gabaliņa, Reinis Hofmanis, Kristīne Madjare, Andrejs Strokins un Agnese Zeltiņa, kuru darbus papildina Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija no LFM krājuma. Izstādes scenogrāfiju un telpiskos risinājumus veido mākslinieks Aleksejs Beļeckis un arhitekte Līva Kreislere.
“Dejas fotogrāfijas aizsākumi sakrīt ar pašas fotogrāfijas izgudrošanas laiku 19. gs. vidū. Ar dagerotipijā iemūžinātām statiskām (parasti baletdejotāju) pozām kā sākuma punktu un beidzot ar tehnoloģiski modernākajām iespējām tvert mirkli mūsdienās, pēdējo gadsimtu griezumā baleta un fotogrāfijas attīstība un attiecības ir cieši saistītas. “Pat iedvesmotam fotogrāfam reti piemīt tā dēmoniskā acs, kas spēj kustības mirklīgumu pārvērst pārlaicīgā žestā,” reiz dejotāja Marta Greiema teica par Barbaras Morganas fotogrāfijām. Dejā izteiktais tēls tiek konstruēts no neskaitāmām kustībām, kuras atsevišķi notvert, iespējams, spēj tikai fotogrāfijas medijs. Vēsturiski sabiedrības priekšstatu par baletdejotāju, baletu un deju kā tādu nereti veidoja tieši fotogrāfija un tas, kā dejotājus redzēja fotomākslinieki. Latvijas Nacionālās operas un baleta un Latvijas Fotogrāfijas muzeja fotoizstāde “Mēģinājums” Latvijas baleta simtgades ietvaros izceļ personības – skatuves un aizskatuves māksliniekus un fotogrāfus –, kuri veido baleta tēlu šobrīd,” vēstīts izstādes pieteikumā.
Izstādē skatāmie septiņu fotogrāfu darbi tapuši no šī gada janvāra līdz augustam dažādos baleta radīšanas apstākļos: uzvedumos un mēģinājumu zālēs, darbnīcās un studijā, atspoguļojot personības, procesu, emocijas, kustību un vidi. Fotogrāfijas tiks izstādītas ne tikai izstāžu zālē, bet arī integrētas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
1922. gada 1. decembrī notika Latvijas Nacionālā baleta pirmā pilna apjoma izrāde “Veltīgā uzmanība”. 2022. gada rudenī Latvijas Nacionālais balets ar plašu programmu atzīmē savu simtgadi, kuras kulminācija 1. decembrī būs galā koncerts “Latvijas Nacionālajam baletam 100”.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Igauņu mākslinieka Augusta Kinnapu darbu izstāde
“Mēs tevi gaidījām. Mēs ēdam saldējumu.”
Galerijā “Bastejs”
līdz 9. oktobrim
Līdz 9.oktobrim galerijā “Bastejs” skatāma igauņu mākslinieka Augusta Kinnapu darbu izstāde “Mēs tevi gaidījām. Mēs ēdam saldējumu.”. Šī ir Augusta Kinnapu trešā personālizstāde Rīgā. Izstādē redzami darbi, kas tapuši laikā kopš 2015. gada. To veido viens darbu cikls “Četras stihijas”, kā arī kaķu portreti, kas bieži papildina mākslinieka darbu izstādes, radot pozitīvu enerģiju mājās un izstāžu telpās.
Darbu ciklā “Četras stihijas” (2021) mākslinieks pēta četrus pamatelementus: zemi, gaisu, ūdeni un uguni, no kurām pirmās trīs ir attēlotas gleznās, bet pēdējā, ceturtā stihija – rodama skatītāja sirdī. Stihiju kopums attēlots fantastiskās kompozīcijās, kuras iedvesmojusi Austrumeiropas 20.-30. gadu estētika. Tas ir veids kā Kinnapu rotaļājas ar savu varoņu ikdienu, izgaismojot to priecīgās krāsās, piejaucot klāt vēsturiskas atsauces un nedaudz noslēpumainības, kas raksturo mākslinieka veikli mānīgo naivisma stilu.
Bet tikmēr no 28. septembra līdz 2. oktobrim galerija “Bastejs” prezetēs Frančeckas Kirkes, Sigitas Daugules, Helēnas Heinrihsones un Pētera Līdakas darbus Art Salon Zurich Cīrihē.
Galerija “Bastejs”
Alksnāju iela 7, Rīga
Andra Vītoliņa darbu izstāde
“Viltus struktūru uzticamības spēks”
Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
līdz 12. novembrim
Līdz 12. novembrim koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma gleznotāja Andra Vītoliņa darbu izstādi “Viltus struktūru uzticamības spēks”. Skatītāju vērtējumam piedāvāti jaunie darbi, kas tapuši pēdējos trīs gados, laikā, kad sabiedrību visā pasaulē satricinājušas kardinālas pārmaiņas. Jaunajos darbos nav atsauču uz konkrētām vietām, ainavām vai cilvēkiem. Tās ir abstraktas kompozīcijas, kuras autors pats klasificē kā “ornamentālu orientālismu”. Ritms un krāsa ir divas ļoti būtiskas lietas viņa daiļradē – tā top strukturālās vīzijas par mūsu šodienas destruktīvo un trauslo eksistenci; ik mirklis var būt iznīcība vai jaunas pasaules dzimšana.
Andris Vītoliņš nekad neapstājas pie sasniegtā, viņš vienmēr meklē jaunus radošos izaicinājumus, dažādo savu darbu tēmas un izteiksmes līdzekļus, tomēr saglabā savas daiļrades esenci – krāsu suģestiju un kompozīciju dinamiku, liekot kritiski pārvērtēt ierastos priekšstatus par skaistumu un harmoniju. Viņu vienmēr ir saistījuši kontrasti: precīzais pret neprecīzo, strukturālā kārtība pret haosu. Mākslinieks daudz eksperimentē ar tehnikām un materiāliem, uzdodot sev jautājumu, vai ir iespējams uzgleznot darbu neizmantojot otas, tā “aizņemoties” prasmes un instrumentus arī no industriālajām tehnoloģijām.
2022. gada februārī Andra Vītoliņa jaunie darbi bija skatāmi Viļņas rātsnamā un mākslas galerijā “Meno niša”izstādē “We Need a Chance to be Reborn”. Tā pārliecinoši vēstīja par indivīda nepieciešamību spēt krīzes situācijās saskatīt nākotnes vīziju. Izstāde Cēsīs ar provokatīvo nosaukumu “Viltus struktūru uzticamības spēks” turpina Viļņā aizsāktās vizuālās refleksijas par pasaulē notiekošo, reizē arī saglabājot pārliecību par radošo ideju un domu enerģētisko spēju “pārdzimt” fiziskā telpā.
“Savos darbos es cenšos notvert vibranto pasaules plūdumu. No vienas puses, gleznas apdzīvo cilvēka radītas, relatīvi stabilas struktūras, bet, no otras puses, te sajūtama arī iracionālā pasaule, kas plešas daudz tālāk par piezemēto, acīmredzamo vidi. Esmu novērojis, ka ar daudzām lietām un parādībām saskaramies kā ar uzplaiksnījumiem – vispirms doma vai process ir aktīvs, bet pēc mirkļa – noplok un izplēn. Tajā brīdī būtisks ir mūsu fiziskais novietojums – vai mēs atrodamies procesu centrā vai perifērijā,” tā par savu māksliniecisko vēstījumu saka Andris Vītoliņš.
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12-1, Cēsis
Aļņa Stakles darbi izstādē “Arhitektūra un resursi”
Izstāžu telpā La Chambre / Francijā
līdz 13. novembrim
Izstādē “Arhitektūra un resursi” izstāžu telpā La Chambre Strasbūrā līdz 13. novembrim ir skatāmi piecu fotogrāfu - Aļņa Stakles (Latvija), Sébastien Wasseler (Francija), Aljohara Jeje (Grieķija), Markel Redondo (Francija/Spānija), Marco Zanta (Itālija) darbi.
Kopš 2010. gada reizi divos gados Francijā tiek rīkots Archifoto konkurss, kas izceļ fotogrāfijas un arhitektūras ciešo sasaisti un fotogrāfus, kuru redzējums palīdz izprast arhitektūru, pilsētu ainavu un pasauli. Šogad izstādes konkursam pieteicās 129 kandidāti, no kuriem tikai piecu fotogrāfu darbi tika atlasīti fināla izstādei. Mākslinieki piedāvāja savu personīgo redzējumu par tēmu “Arhitektūra un resursi”.
Jautājums par resursiem šodienas realitātē ir īpaši aktuāls. Covid radītie ierobežojumi un karš Ukrainā ir palielinājuši resursu piegādes un atkarības jautājumu nozīmi. Pēdējos gados arvien vairāk pilsētplānotāju un arhitektu ir apsver un meklē jaunas prakses, kas piemērojamas telpu būvniecībā un apdzīvošanā. Arī fotogrāfiem ir savs skatījums.
La Chambre
4 place d'Austerlitz, 67000, Strasbourg, France
Izstāde “Qualia”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
līdz 17. novembrim
Līdz 17. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” skatāma izstāde “Qualia”, kurā piedalās LMA bakalaura un maģistra programmas studenti Elīne Buka, Elīza Damberga, Katerina Geiduka, Velta Esmeralda Kalnozola Kalsere, Elza Lapiņa, Santa Paula un Anna Vilāne.
Izstāde “Qualia” ir eksperimentāla projekta rezultāts, ko vadīja viesprofesors Marks Halsons no Centrālās Senmartīna Mākslas un dizaina koledžas (Londonas Mākslas Universitāte). Projekts ir pakāpeniski attīstījies vairāku attālināto un klātienes meistarklašu laikā, koncentrējoties uz starpdisciplinārā sadarbībā balstītu izstāžu veidošanas praksi, eksperimentiem dažādos mākslas medijos un spekulatīvu pieeju tematiskajiem jautājumiem.
Atsaucoties uz Džeinas Benetas jēdzienu “objekta aicinājums”, izstādes autori ir pētījuši attiecības starp valodu, materialitāti un vizuālo attēlu, apvienojot fiktīvu vai spekulatīvu un tīri aprakstošu vai dokumentālu pieeju. Benetas “jaunais materiālisms”, viņas ideja par objektu pievilcību ārpus to funkcijas vai lietderības un objektu emocionālās ietekmes lauku ārpus cilvēku pieņemtajām nosaukšanas un kategorizēšanas sistēmām ir bijis galvenais izstādes izejas punkts.
“Radošās meistarklases laikā, kas šīgada aprīlī norisinājās jaunajā LMA ēkā Kronvalda bulvārī 4, mēs uzgājām savādu kartotēku vienā no kādreizējās zinātniskās institūcijas pamestajām administratīvajām telpām. Tajā atrodamie dokumenti bija sērijveida ziņojumi, kuros mēģināts aprakstīt nenosakāmus objektus, atbildot uz neparastiem, taču ļoti konkrētiem jautājumiem un kritērijiem. Informācija, kas paskaidrotu šo dokumentu kontekstu, nekur netika atrasta – to izcelsme un mērķis joprojām ir tikpat noslēpumains kā paši objekti, uz kuriem tie attiecas,” norāda izstādes organizatori.
“Mēs nevarējām atrast nekādu papildus informāciju, lai izskaidrotu šo dokumentu kontekstu – to izcelsme un mērķis joprojām ir tikpat noslēpumains kā objekti, uz kuriem tie attiecas. Kad augustā atgriezāmies Kronvalda ielā 4, no telpas, kurā jau bija sākušies remontdarbi, dokumentu skapis bija pazudis: mums tika paziņots, ka tas ir izmests un tā saturs sadedzināts,” turpina autori.
Izmantojot iztēli, rīcībā esošo fragmentāro informāciju un atsaucoties uz virkni tematiski saistītu literāru un dokumentālu avotu, šī izstāde ir mēģinājums rekonstruēt gan objektus, gan stāstu, kas slēpjas aiz tiem. Apmainoties ar pieejamo informāciju un to savstarpēji kombinējot ir ģenerēti jauni objekti, formas, video, skaņas un attēli, kas veido nepilnīgu mīklu. Izstāde izveidota kā savdabīga minēšanas spēle, kurā uzdevums atklāt trūkstošos datus tiek atstāts apmeklētāja ziņā.
LMA Eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Vāgnera iela 3, Rīga
Mākslas centra “Zuzeum” dibinātājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns
Rundāles pils muzejam dāvinājumā nodevis divas gleznas
Foto: Ilze Kusiņa
Mākslas centra” Zuzeum” dibinātājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns dāvinājumā Rundāles pils muzejam nodevis divas gleznas – Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona un Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības portretus. Gleznas tapušas 18. gadsimta 2. pusē, to autors, domājams, ir mākslinieks Johans Leonhards Šneiders.
Ir zināms, ka abi portreti līdz pat 1982. gadam piederējuši fon Kērlendu dzimtas pēctečiem. Zuzānu kolekcijā tie nonāca 2022. gada februārī un pēc rūpīgas restaurācijas tika pieņemts lēmums darbus dāvināt Rundāles pilij. Darbus turpmāk būs iespējams apskatīt pils muzeja ekspozīcijā, Hercogienes apartamentos.
