Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mediju mākslas un tehnoloģiju izstāde “Sensorā iztēle”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
25. novembris–6. decembris
No 25. novembra līdz 6. decembrim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē norisināsies izstāde “Sensorā iztēle”, kurā būs skatāmi virtuālās un papildinātās realitātes darbi, mākslas instalācijas un mediju mākslas un tehnoloģiju festivāla UPDATE ietvaros notikušo darbnīcu rezultāti.
Izstādē būs skatāmi 4 virtuālās realitātes darbi. Jekaterinas Jevdokimovas “Es (ne)atceros” ir mākslinieces atmiņu interpretācija par bērnības pieredzēm 90to gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā. Kaspara Lēvalda darbs “Migla” ir balstīts 1919. gada Latvijas brīvības cīņās Liepājā pēc Pirmā pasaules kara. Elīnas Dreimanes “Zudis miglā” pēta tradīcijās, folklorā, stātos aprakstītās latviešu spēka vietas. Olgas Barbinas “Pneuma” eksperimentē ar cilvēka elpas izmantošanu, lai pārvietotos virtuālās realitātes vidē.
Izstādes ietvaros tiks atklāti desmit jauni papildinātās realitātes darbi mobilajā lietotnē ART+. Papildinātās realitātes mākslas darbi būs apskatāmi dažādās Liepājas pilsētas vietās. Darbos mākslinieki reflektē par kultūras mantojumu, mūsdienu pasaules problēmām, klimata krīzi un piesārņojumu, eksperimentē ar tehnoloģijām, kā arī caur mākslu izsaka personīgos pārdzīvojumus un refleksijas par mentālo veselību. Darbi būs skatāmi Liepājas pludmalē, Jūrmalas parkā, Karostā un citās pilsētas vietās. Lai apskatītu darbus ir nepieciešams viedtālrunis vai planšetdators ar GPS un interneta pieslēgumu, jālejuplādē vai jāatjauno lietotne ART+ un jādodas uz noteikto darba atrašanās vietu. Šobrīd Liepājā skatāmi jau 50 papildinātās realitātes mākslas darbi.
Izstādē piedalās arī divi starptautiski mākslinieki, kuri laikā no šī gada septembra līdz oktobrim Liepājā aizvadīja nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” organizētās mākslinieku rezidences. Spānis Karloss Munozs (Carlos Munnoz) izstādē piedāvās savu sociālo platformu eksperimentu un instalāciju “Utopijas trūkumi”, savukārt ukraiņu māksliniece Irina Loskota (Iryna Loskot) prezentēs darbu sēriju “Ielūgumi”, kas pēta mūsu planētas paš-iznīcinošo un paš-atjaunojošo dabu.
Izstādē būs skatāmi ikgadējā mediju mākslas un tehnoloģiju festivāla UPDATE darbnīcu rezultāti – Tatas Frenkeles (Tata Frenkel) vadītās darbnīcas “Kļūsti par antenu” rezultātā tapusī interaktīvā skaņas instalācija, Vitautas Mikelkevičusa (Vytautas Michelkevičius) darbnīcas “OFFLINE/OFF-GRID” rezultātā tapusī pamācība, kā būt māksliniekam pasaulē bez digitālām tehnoloģijām un Oleksandra Sirous (Oleksandr Sirous) vadītās darbnīcas “Eksperimentāla kustības tveršana” rezultātā tapušais interaktīvais darbs, kas apvieno kustības tveršanas tērpu izmantošanu un fotogrametriju.
Izstādes pavadošās programmas ietvaros 28. novembrī plkst. 17.30 Medicīnas vēstures muzejā notiks saruna par tehnoloģisko palīglīdzekļu, ķermeņa un identitātes mijiedarbību. Tajā piedalīsies britu māksliniece, protēziste un projekta “The Alternative Limb Project” dibinātāja Sofija de Oliveira Barata (Sophie de Oliveira Barata), parahokejiste un ortopēdiste Dina Grīnberga un filozofe Māra Grīnfelde.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Starptautiska zinātniska konference
“Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
25.–27. novembris
No 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Konferences tēma ir Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna darbības iedvesmota. Dzimis Antverpenē, Mollīns 1573. gadā kļuva par slavenā iespiedēja Kristofa Plantēna mācekli. Mollīna ierašanās Rīgā 1588. gadā aizsāka ilgi gaidīto grāmatu iespiešanu visā Livonijā. Antverpenē izveidoto rokrakstu Mollīns saglabāja arī darbojoties Rīgā, izmantojot iecienītos arabesku, gotisko iniciāļu un vinješu motīvus. Konference izcels Baltijas valstu un Beļģijas, kā arī Nīderlandes vēsturiskās saites un kopīgo mantojumu.
Norises pirmā diena būs veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Lietuvas Nacionālās bibliotēkas speciālajiem krājumiem. Abu valstu nacionālo bibliotēku pētnieki iepazīstinās ar Retumu kolekcijām un to saikni ar Agrīno Jauno laiku lielākajiem Eiropas grāmatniecības centriem.
Konferences otro dienu ievadīs viens no izcilākajiem mūsdienu Renesanses un Reformācijas laika tekstu un grāmatu kultūras pētniekiem – profesors Endrjū Petegrī (Andrew Pettegree) no Sentendrjūsas universitātes Lielbritānijā. Profesors uzstāsties ar lekciju “Grāmatu vēstures jaunās robežas un lielo datu briesmas” (Book History’s New Frontiers and the Peril of Big Data).
Pētnieki no Igaunijas, Beļģijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Nīderlandes, Beļģijas un Zviedrijas uzstāsies ar priekšlasījumiem, gan izgaismojot grāmatu iespiešanas tehnoloģiskos aspektus, gan pievēršoties grāmatu apritei un importam Agrīnajos Jaunajos laikos.
Konferences programma pieejama ŠEIT.
Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna (ap 1550/1555–1625) un viņa skolotāja, ievērojamā Eiropas tipogrāfa Kristofa Plantēna (ap 1520–1589) darbi no LNB krājuma šobrīd apskatāmi izstādē “Teksts mūs neinteresē”. Tā iepazīstina ar 16. gadsimta grāmatu iespiešanas tradīciju, atklāj Mollīna saikni ar Rietumeiropas grāmatniecību, kā arī uzsver zināšanu pārneses nozīmi. Izstādes vēsturiskā daļa apvienota ar ieskatu mūsdienu poligrāfijas un grāmatu dizaina izaicinājumos.
Konferences valoda: angļu. Dalība – bez maksas, jāreģistrējas ŠEIT
Latvijas Nacionālajā bibliotēka
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Diskusijas “Latvijas laikmetīgās mākslas nākotne:
Jaunā mākslinieku paaudze un mecenātisma loma tās atbalstā”
Latvijas Mākslas akadēmijā
27. novembrī / plkst. 18.00
27. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā K2 notiks diskusija “Latvijas laikmetīgās mākslas nākotne: Jaunā mākslinieku paaudze un mecenātisma loma tās atbalstā”, kur nozares eksperti diskutēs par jaunās mākslinieku paaudzes sevišķo pienesumu Latvijas, Baltijas, Eiropas un arī globālajā kultūrtelpā, meklējot atbildes, kādēļ paši jaunākie laikmetīgās mākslas pārstāvji būtu jāatbalsta un jāveicina to iespējas veidot starptautisku karjeru. Diskusijas laikā tiks analizēts jaunās mākslinieku paaudzes rokraksts, mākslinieciskā maniere un unikālais pienesums, kas veicina Latvijas mākslas atpazīstamību starptautiskajā mākslas ainā.
Šī saruna norisināsies “BDO Jauno mākslinieku balvas” kontekstā, kuras mērķis ir sniegt atbalstu jaunajiem talantiem. Balva, kurai iespējams pieteikties līdz 6. decembrim, piedāvā nozīmīgu atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem, nodrošinot tiem platformu, kas palīdz gan to profesionālajā izaugsmē, gan mākslinieciskajā attīstībā. Diskusijā piedalīsies un savā redzējumā, kā arī pieredzē dalīsies LMA prorektore studiju darbā, Kuratoru studiju katedras vadītāja Antra Priede, KIM? laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, “BDO Jauno mākslinieku balvas” iniciatore Vita Liberte, autore un kuratore, starptautisko projektu vadītāja Kogo galerijā (Tartu) Šelda Puķīte, un māksliniece un “BDO Jauno mākslinieku balvas” laureāte 2023 Agate Tūna. Sarunu vadīs TV un radio personība Gustavs Terzens.
Interesenti aicināti apmeklēt diskusiju klātienē, kā arī sekot līdzi tiešraidei Delfi.lv.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Baltie punduri un visi šie skaistie miglāji”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
28. novembris, 2024–26.janvāris, 2025
Kristi Kongi, “Regularly only the fog can save the world (Etel Adnan)”, 2024.
Eļļa uz audekla, 140 × 140 cm. Foto: Staņislavs Stepaško.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 28. novembra līdz 2025 gada 26. janvārim norisināsies sadarbībā ar Kogo galeriju (Tartu) veidota kuratores Šeldas Puķītes grupas izstāde “Baltie punduri un visi šie skaistie miglāji”. Izstādē piedalās trīs igauņu mākslinieces – tēlniece un instalāciju māksliniece Eike Eplika, gleznotāja un instalāciju māksliniece Kristi Kongi un tēlniece un instalāciju māksliniece Anna Mari Līvranda.
Baltais punduris ir zvaigne, kas ir sabrukusi enerģētiski blīvā, Zemes izmēra zvaigžņu objektā, kas kādu dienu nenovēršami pārtaps par zvaigznes pārpalikumu jeb melno punduri. No saviem ārējiem slāņiem baltie punduri izveido planētu miglāju, kas izplūst krāsainos gāzes mākoņos, kļūstot par jaunu zvaigžņu veidojošu inkubatoru. Citiem vārdiem sakot, tas izmanto vecās pasaules pārpalikumus, lai radītu jaunas. Balto punduru, miglāju un jaunas dzīvības veidojošo substanču trijstūra deja var tik skatīta kā dzīves cikla kosmiskā dzeju. Kad noteiktas parādības tuvojas sava dzīves cikla beigām, tēlaini izsakoties, tās atstāj aiz sevis skaistu miglājam līdzīgu mirdzumu – sava veida drupas, atmiņas vai pat spokus. Izstāde izzina šo atdzimšanas procesu, kur entropija un pārmaiņas ir daļa no jauna sākuma, kur nekas nav patiesi zaudēts, apstājies vai kontrolē.
Eikes Eplikas, Kristi Kongi un Annas Mari Līvrandas prakse nav vērsta uz kosmoloģijas studijām, taču viņu pasaules novērojumi un pārdomas par to atspoguļo Visumā notiekošos procesus. Viņas pēta un iztaujā pasauli, kurā viņas dzīvo, vienalga, vai tā būtu daba, kultūra, emocijas, sapņi vai atmiņas. Viņu radītās pasaules pastāvīgi paplašinās un pārtop, neļaujot sevi identificēt kā vienu konkrētu formu vai vēstījumu. Katra no viņām, izmantojot savu prasmju kopumu, medijus un mākslinieciskos izteiksmes veidus, sniedz vīzijas par pasauli kā likvīdu vienību pakļautu pastāvīgai metamorfozei. Izstādē viņas ieņem noteiktas lomu spēles, atdarinot procesus, kas notiek ar baltajiem punduriem, un, cieši sadarbojoties, veido vēstījumus, kas viens otrā atbalsojas.
Dienu pēc atklāšanas, 29. novembrī plkst. 18.00, norisināsies saruna ar māksliniecēm Eiki Epliku, Kristi Kongi un Annu Mari Līvrandu. Sarunu moderēs kuratore Šelda Puķīte.
Izstāde ir daļa no abu mākslas institūciju apmaiņas projekta: š.g. pavasarī Kogo galerijā norisinājās latviešu mākslinieces Kristas Dzudzilo personālizstāde “visas iespējas, kas pastāvēja” (28. marts–4. maijs, 2024) sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Martas Madaras Grantiņas personālizstāde “Terārijs”
kultūrtelpā “Smilga”
28. novembris–14. decembris
No 28. novembra līdz 14. decembrim kultūrtelpā “Smilga” būs skatāma Martas Madaras Grantiņas personālizstāde “Terārijs”. Netālu no Smiļģa muzeja esošā kultūrtelpa ar plašiem logiem veidos ietvaru eksperimentālai gleznojumu un objektu sērijai. Pielietojot scenogrāfisku pieeju, māksliniece rotaļājās ar šķietamību, mērogu un attālumu, radot telpu disciplinētai zemapziņas procesu izpētei. Viņas radītā domtelpa ir vieta, kurā māksliniece var spēlēties ar pašas izveidotajām sastāvdaļām, tādējādi arī skatītājam ļaujot pieskarties pārdomām par individualitāti, brīvību un kolektīvo telpu. Smilgas “Terārijā”, veidojot zemapziņas projicētu alu sistēmas, māksliniece pēta to, kā viens objekts vai subjekts skatītājam vai sarunu biedram var dot atšķirīgu skatpunktu un interpretācijas iespējas.
Izmēros nelielie darbi ir piesātināti un drosmīgi. Sērijas aizsākumi meklējami Grantiņas studiju pieredzē Čehijā. Tās ietvaros radīti no divām pusēm aplūkojami guašas gleznojumi, kurus jaunā māksliniece apvieno ar dažādās materialitātēs notvertiem tēliem.
“Terārija” pieredzi papildinās Kristapa Freimaņa radīta skaņu ainava. Paralēli izstādei paredzēts pavadošo notikumu cikls, kura ietvaros māksliniece vēlas aicināt viesus kopīgi izpētīt un no jauna atklāt kakao. Apmeklētājiem būs iespēja arī saklausīt “Terārija” iemītnieku balsis un sirdspukstus.
Marta Madara Grantiņa (2000) ir jauna starpdisciplināra māksliniece, scenogrāfe un viena no “Mākslas Žurnāls” redaktorēm. Radošās prakses centrā ir mēroga attiecības, objektu horeogrāfija un hierarhija starp materiālo un dabisko matēriju.
Izstādes kuratore Laima Daberte.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34A, Rīga
Fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” izstāde
Kultūras centrā “Imanta”
28. novembris, 2024–2. februāris, 2025
“Atgriešanās” 2024, autors Andris Krastiņš. Iesniegts kategorijā “Notikums”
No 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim kultūras centrā “Imanta” būs skatāma fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”.
Gada sākumā Pārdaugavas kultūras apvienība izsludināja fotokonkursu “Meklējot Pārdaugavu” ar mērķi ikvienu, kam patīk fotografēt, iesaistīt Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu atrašanā. Konkurss guva plašu atsaucību un ir saņemtas vairākas pozitīvas dalībnieku atsauksmes.
Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās. Fotogrāfijās fiksēta gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi svētki un notikumi Pārdaugavas kultūras dzīvē. “Pārdaugava ir īpaša Rīgas daļa. Varēja just, ka daļa autoru to labi pazīst un tiešām mīl vietu, ko ir fiksējuši fotogrāfijās. Šis ir pirmais fotokonkurss, kurā ikviens varēja dokumentēt Pārdaugavu. Un ceru, ka tas kļūs pa ikgadēju notikumu,” iespaidos dalās žūrijas pārstāve Inta Ruka.
Darbus, kas tapuši Pārdaugavā, varēja iesūtīt četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās, kas noslēdzās aprīlī, jūlijā un oktobrī. Pirmajā kārtā 46 dalībnieki iesūtīja 265 fotogrāfijas, otrajā no 41 dalībnieka tika saņemtas 303 fotogrāfijas. Trešajā kārtā bija jau 88 pieteikumi ar 571 fotogrāfiju. Daži dalībnieki piedalījās visās trīs kārtās. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Vispopulārākā kategorija bija “Pilsētvide”, kurā saņemtas 503 fotogrāfijas.
Darbus vērtēja profesionāla žūrija – mākslinieks, kurators un žurnāla “Foto Kvartāls” vadītājs Arnis Balčus; fotogrāfi Gvido Kajons un Inta Ruka.
Izstādes atklāšanā 28. novembrī plkst. 18.00 tiks apbalvoti katras kategorijas pirmo vietu ieguvēji, kuri saņems naudas balvas. Kopējais balvu fonds 1800 EUR. Tiks paziņoti arī skatītāju simpātiju balsojuma rezultāti.
Pēc tam izstāde ceļos tālāk uz Kultūras centru “Iļģuciems”, kur tā notiks no 2025. gada 6. februāra līdz 30. martam.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Rezidējošās mākslinieces Mias Felić (HR) noslēguma instalācija
Baltic Analog Lab
28. novembrī / sākot no plkst. 19:00
Baltic Analog Lab biedrības 2. stāvā 28. novembrī notiks tur šobrīd rezidējošās mākslinieces Mias Felić (HR) noslēguma instalācija – pasākums, sākot no plkst. 19:00.
Rezidences laikā Mia, vizuālā māksliniece un antropoloģe, kura pašlaik dzīvo Tallinā, Igaunijā, ir pētījusi poētiskās saiknes starp kustību, laiku un analogo kino. Viņas mākslinieciskā prakse ir vērsta uz analogo mediju izmantošanu – gan statisko, gan kustīgo –, lai iedziļinātos transformācijas procesos, kas iestrādāti šajos materiālos.
Baltic Analog Lab mākslas rezidences laikā Mia strādāja pie Super 8mm filmas, kas tika uzņemta trīs nedēļu ilgā velobraucienā no Tallinas uz Rīgu 2024. gada septembrī. Laiks, kas tika pavadīts filmēšanā, attīstīšanā, apstrādē, žāvēšanā, montāžā un galu galā filmu projecēšanā analogajā filmu laboratorijā, radīja ciešu saikni ar velobraukšanas kustību, zobratu griešanu un nepārtrauktu virzību. Turklāt gan velobraukšana, gan analogā filma var tikt uzskatīti par protesta un opozīcijas instrumentiem, jo tie ir gandrīz dabiski anarhiski. Eksperimentālā filma un velosipēds, abi savā politiskajā mērķī būt pašpietiekami un meklēt nekonvencionālus izteiksmes līdzekļus, atbrīvo mūs no patērniecības un pasivitātes gravitācijas spēka un aicina apšaubīt ierastos noteikumus.
Domājot par kustību un laiku caur (un uz) velosipēdiem – un kā šis laiks pārklājas ar filmu uzņemšanas laikā iemūžināto laiku –, atveras jaunas konceptuālas idejas. Šīs idejas savukārt ļauj labāk izprast abus medijus un to jaunatklāto savstarpējo sasaisti un mijiedarbību. Gandrīz visa filma tika uzņemta, braucot ar velosipēdu. Trīs nedēļu ilgs ceļojums aptvēra apmēram 700 km ceļu un 50 m filmas.
Filma tiks demonstrēta rezidences noslēguma pasākumā cilpas formātā, izmantojot velosipēdu riteņus kā filmas spoles.
Baltic Analog Lab
Lienes iela 19a, Rīga
Izstāde “Grafiķu kalendāram – 10”
Izdevniecības “Aminori” mākslas telpā
29. novembris–18. decembris
“Grafiķu kalendāra” vāks. Autore - Beāte Aizkalna
No 29. novembra līdz 18. decembrim izdevniecības “Aminori” mākslas telpā būs skatāma izstāde “Grafiķu kalendāram – 10”.
Šogad Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras veidotajam kalendāram aprit desmitā dzimšanas diena! Desmit gadu laikā kalendāra grafikas ir veidojuši Grafikas katedras studenti, kuri nu jau kļuvuši par atzītiem māksliniekiem Latvijā un pasaulē. Pirmais “Grafiķu kalendārs” iznāca vien 25 eksemplāru tirāžā un nu jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu, arī nākamie kalendāri nebija nopērkami, bet jau sesto gadu kalendārs iepriecina ikvienu grafikas mākslas mīļotāju, radot īpašu un neatkārtojamu noskaņu visa gada garumā.
2025. gada “Grafiķu kalendāra” vāku veidojusi Beāte Aizkalna, bet mēnešu grafikas – Ilze Annemarija Jankevica, Ieva Jurjāne, Ulrika Kiršteina, Arta Rolanda Laicāne, Ieva Sarksņa, Toms Gabriels Tauriņš, Luīze Gulbe, Katerina Gončarenko, Elīna Skrapce, Madara Dūka, Karlīna Anna Dzene, Valērija Sosova.
Jubilejas gadā katedras pasniedzēji bija sagatavojuši studentiem vizuālus pavedienus katra mēneša grafikas izveidei, kas simboliski parāda akadēmiskā procesa būtību, kurā pasniedzēji piedāvā sākumpunktus studentu izaugsmei. Kalendārā aplūkojams plašs grafikas tehniku spektrs – oforts, sietspiede, litogrāfija, sausā adata, linogriezums u. c., parādot grafikas mākslas daudzveidību. Klasiski melnbalti darbi mijas ar spilgtiem un krāsainiem, apgāžot ierasto asociāciju par grafiku kā tikai melnbaltu mākslas formu. Tikpat dažādas ir arī jauno mākslinieku domāšanas formas – no izteikti konceptuāliem risinājumiem līdz asprātīgiem vēstījumiem.
“Aminori” grāmatnīca un mākslas telpa
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Liepājas muzeja 100. jubilejai veltīta izstāde “Liepājas sudrabs”
Liepājas muzejā
29. novembris, 2024–23. marts, 2025
No 29. novembra līdz 2025. gada 23. martam Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma Liepājas muzeja 100. jubilejai veltītu muzeja krājuma izstādi “Liepājas sudrabs”, kur būs skatāma viena no senākajām un lielākajām Liepājas muzeja kolekcijām, ko veido priekšmeti no dārgmetāla.
Liepājas muzeja dārgmetālu kolekcijā glabājas vairāk nekā 400 zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumu no 17. gs. vidus līdz 20. gs. vidum, ko lielākoties veido amatnieku cunfšu reprezentācijas trauki, kā arī sadzīves priekšmeti, rotas un pulksteņi.
Kolekcijas lielākā daļa Liepājas muzejā nonāca laika posmā no 1936. gada līdz 1940. gadam no Latvijas Amatniecības kameras, Liepājas pilsētas miesnieku zeļļu palīdzības un apbedīšanas kases valdes, ka arī no Liepājas senatnes pētīšanas biedrības. Tā ir papildināta arī ar vēlāka laika muzeja jaunieguvumiem.
Lai veidotu tiltu no pagātnes līdz mūsdienām, izstāde “Liepājas sudrabs” ir papildināta ar mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumiem, uzsverot, ka pirms 300 gadiem sāktās zeltkaļu un sudrabkaļu prasmes un meistarība nav zudušas arī mūsdienās. Tajā būs iespēja apskatīt arī mākslinieka Andra Garokalna dažādu periodu darinājumus.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Sešas izstādes ziemas izstāžu sezonā
Rotko muzejā
29. novembris, 2024–23. februāris, 2025
Ernesto Morales, Luce IV, audekls, eļļa, 100 x150 cm, 2023
No 29. novembra līdz 2025. gada 23. februārim Rotko muzejā ziemas izstāžu sezonas ievaros bus skatāmi seši Latvijas un ārvalstu izstāžu projekti. Argentīniešu izcelsmes mākslinieks Ernesto Moraless, pārstāvot mītnes zemi Itāliju, saviļņos ar metafizisku noskaņu caurstrāvotu personālizstādi “Sākums un gaisma”. Vienlaikus pie skatītājiem nonāks vēl pieci pašmāju mākslas projekti – Gustava Filipsona noslēpumaini ekspresīvais “Vējlauzis”, Mārtiņa Zitmaņa mīklainu zīmju un nozīmju pārpilnās “Salas”, Rutas Štelmaheres gaismtiecīgais “Mūžīgais bērns”, Jekaterinas Griškjānes mūžības skartais gleznieciskais vēstījums “es esmu mājiņā” un Ineses Margēvičas glāsmainā “Siltā gaisma”.
Šī gada ziemas sezonā Latvijas skatītājam sevi piesaka argentīniešu izcelsmes mākslinieks Ernesto Moraless, kura glezniecība kopš 2006. gada raisās Itālijā. Sevišķi pēdējos gados mākslinieka radošā prakse pievēršas gaismas un sākuma jēdzieniem, turklāt viņa interesei ir tiklab metafiziska, kā fiziska šķautne. Gleznodams dūmakainas, saulstaru cauraustas mākoņainas, Moraless pēta, kā telpa un tās gaismojuma pakāpe dialogā ar skatītāja kustību var kardināli mainīt mākslas darba uztveri.
Izstādes kurators Māris Čačka stāsta: “Kā sākums, tā gaisma ir pamošanās, uzvara, spēkavots turpinājumam, augšanai, pilnveidei, atjaunotnei un jaunveidei. Moralesa gleznās dziļam un uztverīgam skatienam atklāsies viss, kas sevī absorbējis visuma sākumu un mūžīgās gaismas atblāzmu – tās gaismas, kura cikliski maina savu agregātstāvokli, pārlīstot ezerā, upē, jūrā, lai atkal caur okeāna spoguli atgrieztos mākoņa formā, iezīmējot jaunu sākumu un nepārtrauktu atdzimšanu.”
Gustavs Filipsons, Vējlauzis, saplāksnis, eļļa, 120 x 160 cm, 2021
Gustava Filipsona izstāde “Vējlauzis”
Gustava Filipsona jaunā personālizstāde raksturo mākslinieka ceļu šķietami monohromi melnā abstrakcijā un Kurzemes piekrastes vēju spēka piesātinātā ekspresijā. Plašums, kas paveras Filipsona gleznu melnajos laukumos, ir dimensijās nenosakāms. Tumsā notiekošais ir iracionāls un suģestējošs, bet dziļie uzslāņojumi un faktūras liecina par pieredzi, sapņiem un vīzijām.
“Tēli manos darbos ir kā bākugunis dvēseles ceļojumam tumsā. Ceļā uz mājām. Mēs visi alkstam iekšējā miera un līdzsvarotības, taču bez pievēršanās dvēseles iekšējiem slāņiem, bez iekšējas attīrīšanās no bailēm, nenovīdības, alkatības un patmīlības mēs nekad nebūsim brīvi un laimīgi. Pilnīgi viss, kas ar mums notiek, darbojas, lai palīdzētu mums būt brīviem un mainīties uz labu. Taču tas izdarāms, tikai un vienīgi mums pašiem to gribot,” stāsta mākslinieks.
Mārtiņš Zitmanis, Lauks, mdf, akrils, 85 x 85 cm, 2023
Mārtiņa Zitmaņa izstāde “Salas”
Latviešu mākslinieka Mārtiņa Zitmaņa salas ir gleznieciski “objekti”, kas atrodami katrā viņa darbā. Kompozīcijas ir abstraktas, bet līdz zināmai robežai, jo salu objektiem arvien tiek piešķirta galvenā loma, savs stāsts un redzējums. Reālisms mijas ar abstrakciju, liekot skatītājam aizdomāties, kādu pasauli redz mākslinieks un kādā ideju okeānā šīs saliņas mūs ievirza.
Savu tēlrades procesu mākslinieks sakņo ilgā un rūpīgā vērojumā: “Vērojums man rada asociāciju, asociācija – tēlu. Tēlu, atmetot lieko, veidoju kā grafisku, ģeometrisku kompozīciju ar savu līniju un laukumu, metālisko virsmu un faktūru ritmiku. Mani saista viduslaiku ikonogrāfija un modernā tēlniecība, spēja lietu būtību attēlot nosacīti. Kā ornamentālu zīmi.”
Radošā mūža sākumā Mārtiņš Zitmanis trīspadsmit gadus dzīvojis un strādājis Daugavpilī, un ar šo izstādi viņš nosacīti atgriežas vienā no savas dzīves “salām”.
Ruta Štelmahere, Mūžīgais bērns, audekls, eļļa, jaukta tehnika, 50 x 50 cm, 2005
Rutas Štelmaheres izstāde “Mūžīgais bērns”
Mākslinieces, dzejnieces un mākslas pedagoģes Rutas Štelmaheres lirisko iekšējo pasauli atklāj personālizstāde “Mūžīgais bērns”. To iedvesmojuši zīmīgi personīgās dzīves notikumi – sastapšanās ar Dievu, bērnu piedzimšana un vecāku nāve. Svēti un neaptverami mirkļi, kuros māksliniece ar pirkstu galiem pieskārusies mūžības robežai, kuras priekšā mēs visi stāvam bērna neaizsargātajā trauslumā un patiesumā.
“No manas bērnības gaismas iztinas spilgts uzplaiksnījums – pirmā apjausma, ka ir laiks un mūžība, telpa un bezgalība. Ar viesuļa spēku manu bērna apziņu skar arhetipiskie jautājumi: kas bija, kad manis nebija, kas notiks, kad manis nebūs? Kā ir būt un nekad nebeigties? Un kā tas var būt, ka kaut kas nekad nebeidzas? Mūžīgais bērns visu dzīvi pieaug, bet nezaudē bērna statusu – viņš turas pie rokas Tēvam. Dievam, kurš ir no mūžības uz mūžību,” teic māksliniece.
Jekaterina Griškjāne, es esmu mājiņā, jaukta tehnika, 230 x 270 cm, 2021
Jekaterinas Griškjānes izstāde “es esmu mājiņā”
Gleznotājas un bērnu grāmatu ilustratores Jekaterinas Griškjānes izstāde “es esmu mājiņā” runā par mākslinieces dzīves sāpīgāko zaudējumu un pieņemšanas ceļu, ko bērna prāts mēro, lai sev izskaidrotu vistuvākā cilvēka aiziešanu. Jekaterinai bija tikai deviņi gadi, kad nomira viņas mīļotais vectēvs. Tobrīd viņa vēl nezināja, kas ir nāve, taču nojauta, ka tā līdzinās pēdējam ceļojumam. Izstādes darbu grupā māksliniece attēlojusi savu redzējumu par šo ceļu starp divām pasaulēm, vēstot par satikšanos ar nāvi un tās pieņemšanu.
“No nāves nav jābaidās, jo mūsu mīļie vienmēr būs mums līdzās, turpinot dzīvot mūsu sirdīs...,” izstādes vēstījumu rezumē māksliniece.
Inese Margēviča, Patvērums, porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums, 2023, foto Gvido Kajons, Rīgas porcelāna muzejs
Ineses Margēvičas izstāde “Siltā gaisma”
Rotko muzeja Martinsona mājā skatāmajā personālizstādē keramiķe Inese Margēviča risina tēmu par cilvēka un augu pasaules saskares punktiem, mijiedarbību un enerģijas apmaiņu. Daba māksliniecei ir nepārejošs iedvesmas avots, kā arī stiprinājums un mierinājums grūtos brīžos. Izstādē skatāmās keramikas objektu kopas centrālais tēls ir savvaļas ciklamena, kuru māksliniecei ir bijusi iespēja skatīt savvaļā, mežonīgā dārzā Francijas laukos.
“Ko dara ciklamena aizsargājošā tumsā? Vai jūt dārznieka saudzīgās rokas, kas to aprušina ar zemi, vai vienkārši guļ, un neizteiksmīgais, kokainais bumbulis tāds paliks vienmēr? Kāds spēks liek visam mainīties, kad no necilā bumbuļa pret sauli sāk tiekties vārīgas rozetītes, tālāk pārtopot lapiņās un maigi rozā ziediņos? Augs lēnām pārvēršas un sāk citādi elpot...” teic māksliniece par izstādes ierosmēm.
Jāatgādina, ka vienlaikus līdz 2025. gada 16. februārim muzejā arvien būs apskatāma čehu sirreālisma meistaru Jana Švankmajera un Evas Švankmajerovas daiļrades panorāma “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām”.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums”
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
30. novembris, 2024–16. marts, 2025
Ludolfs Liberts. Lielveikals “Printemps” Parīzē. 1927. Kartons, tempera. Privātkolekcija. Foto: I. Fridmans
No 30. novembra līdz 2025. gada 16. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums”.
Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes. Liberts noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.
Mūsdienās tomēr ir skaidri redzams, ka viss Ludolfa Liberta paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilistikai, kam raksturīga tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, vēlme apburt, apžilbināt skatītāju. Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Liberts pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē.
Ludolfs Liberts ir viens no nedaudziem modernistiem ārpus Rīgas mākslinieku grupas. Neskatoties uz ciešiem kontaktiem ar leģendārās apvienības biedriem un dalību dažos kopīgos projektos (karikatūru zīmēšana žurnālam “Ho-Ho”, kafejnīcas “Sukub” sienu apgleznošana), par pilnvērtīgu grupas biedru Liberts tā arī nekļuva. Viņa 20. gadu gleznojumu stils atšķiras no citu mākslinieku darbiem. Modernisma principu traktējumā redzama oriģināla franču modernās mākslas un krievu kubofutūrisma interpretācija.
30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi tā laika latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Liberta daudzskaitlīgās pilsētu ainavas lielā mērā atspoguļo viņa darbību teātrī – autors bieži gleznojis dažādus gaismas efektus, ielas naksnīgā apgaismojumā. Pēc kolorīta un kompozīcijas uzbūves šie darbi zināmā mērā atgādina teātra dekorācijas.
Ludolfa Liberta biogrāfija ir līdzīga citiem viņa paaudzes latviešu māksliniekiem: dzimis provincē, mākslas studijas sāka Rīgā un turpināja Krievijā (Maskavā un Kazaņā), Pirmā pasaules kara laikā nonāca frontē. 20.–30. gados viņš aktīvi darbojās dzimtenē un regulāri piedalījās ārzemju izstādēs, bet Otrā pasaules kara beigās bija spiests emigrēt un mūža nogali pavadīja ASV. Ludolfs Liberts bija viens no nedaudziem latviešu māksliniekiem, kam izdevās sarīkot personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929), Berlīnē (1930, 1938), Stokholmā (1938) un Kopenhāgenā (1938). Liberts piedalījās starptautiskās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi nereti tika apbalvoti. Mākslinieka skices teātra, operas un baleta izrādēm glabājas ne tikai Latvijas atmiņu institūciju krātuvēs, bet arī vairākos muzejos un kolekcijās ārvalstīs.
Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija. Lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi. Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas, Lietuvas Literatūras un mākslas arhīva, Rietumu Bankas krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.
Līdz ar izstādi apgāda “Neputns” sērijā “Lielā mākslas klasika” izdots monogrāfisks mākslas albums “Ludolfs Liberts” (sastādītāja un galvenā redaktore – Laima Slava, mākslinieks – Brālis Y). Grāmata veidota kā krāšņs veltījums gleznotājam, kura darbi šodien pārsteidz ar varenu temperamentu, tēmu daudzveidību, spožu Art Deco stila izjūtu un fantāzijas vērienu scenogrāfijā. Rakstu autori, savu nozaru atzīti speciālisti, – Dace Lamberga, Natālija Jevsejeva, Edīte Tišheizere, Helmuts Šabasevičs, Ulrihs Hermanss un Klāvs Priedītis – izvērsti aplūko mākslinieka dzīvi un daiļradi, analizējot tās vietu laikmeta kopainā. 640 lpp. apjoms ietver ap 1100 attēlu kā paliekošu un izbaudāmu liecību par Ludolfa Liberta radošā devuma pārsteidzošo bagātību, kā arī zinātniskos pielikumus. Izdevums tapis latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Armēnijas mākslinieku izstāde “Starp sapņiem un realitāti”
MASA studijā
līdz 1.decembrim
Līdz 1. decembri MASA studijā skatāma Armēnijas mākslinieku izstāde “Starp sapņiem un realitāti”, kas pievērš uzmanību kontrastam starp mūsu cerībām un pasauli, kurā dzīvojam, aicinot skatītājus pārdomāt, kā mūsu gaidas ietekmē realitātes uztveri un kā realitāte savukārt ietekmē mūsu sapņus.
Izstādē piedalās mākslinieki no ArtQuarter (Ani Chopurian, Harutyun (HovHar) Hovsepyan, Sero Sogomonian, Polivka, Artush Petrosyan, Sedrak Velikodny) – nekomerciālas mākslinieku kopienas Erevānas centrā. Viņi ir radījuši pasauli ar saviem noteikumiem, kuru principi ir tikpat iedvesmojoši kā viņu darbi. Līdzīgi kā daudzi latviešu mākslinieki, armēņu pārstāvji darbojas ārpus “lielās spēles” globālajā mākslas arēnā. Izstādes mērķis ir ne tikai ieviest jaunu kultūras skata punktu, bet arī lauzt ilgstošos mītus par mākslu, nojaukt neredzamas sienas un, galu galā, atklāt mākslas spēju demonstrēt neatlaidīgu brīvību un drosmi.
MASA studija
Elizabetes iela 67, Rīga
Dzeldes Mierkalnes izstāde “Lielais darījums”
427 galerijā
līdz 21. decembrim
Līdz 21. decembrim 427 galerijā skatāma Dzeldes Mierkalnes izstāde “Lielais darījums”.
“Es katru dienu pieeju pie šķietami citādāka galda. Šīs nelielās izmaiņas, ko pamanu katru dienu, savā ziņā ir neizbēgamas: krāsu ietekmē gaisma, attālums no tā – formu. Tieši tāpēc “īstais” galds ir neizzināms. Ne velti Bertrands Rasels, rakstot ievadu filozofijā, norāda: “Tas, ko redzam, nepārtraukti mainās līdz ar mūsu pārvietošanos pa telpu, tā ka arī šeit sajūtas mums sniedz patiesību nevis par galdu kā tādu, bet gan par tā parādību.” Līdzīgi arī fenomenologs Edmunds Huserls mēģināja saprast, kā mēs zinām, ka galds ir viens un tas pats galds. Viņš arī to vēroja no dažādām perspektīvām un tas atklāja dažādas krāsu toņus, formas un tamlīdzīgi. Viņš norādīja, ka “īstais” galds ir transcendents un konsituējas mūsu apziņā pateicoties atmiņai. Katrs galda vērošanas mirklis savienojas ar iepriekšējo, atmiņas par galdu apvienojas ar tagadējo vērojumu. Tomēr “īstā” galda neizzinātība to vēl nenošķir no citiem fizikāliem objektiem. Var izjautāt heidegeriskā garā: kas ir galda galdiskums? Pašam Heidegeram patika atminēties Edingtona izteikumu, ka katram galdam ir dubultnieks – viņa bērnības galds un “zinātniski izprastais” galds. Bērnības galds nav tikai vienkārša virsma, ko var zinātniski aprakstīt - tā materiālu, formu, krāsu. Uz bērnības galda var ieraudzīt dažādas švīkas, nospiedumus vai pleķus. Caur to var atminēties spēles, kas uz tā ir spēlētas. Īsāk sakot, tas var atklāt bērnības dzīvespasauli. Tas ir galda aspekts, ko zinātniski nevar aprakstīt. Tāpēc ieejot telpā galds netiek uztverts vienkārši kā objekts, bet gan tāds pie kura var piesēsties un strādāt. Galds ir vai nu parocīgs vai neparocīgs manam izvēlētajam uzdevumam.
Joprojām arī tagad, kad piesēžos pie galda, tas uz laiku veido manu dzīvespasauli. Savukārt spēlmaņi, iespējams, itin nemaz neko neredz ārpus tā, kas tobrīd notiek uz ruletes vai kāršu galda. Galdam, protams, ir arī ēnainā daļa. Proti, krāpšanās, netīri darījumi notiek zem galda. Tur dažkārt var atrast zem galda pakritušos – tos, kas vairs nevar piedalīties galda sarunās un svinībās,” teikts izstādes pieteikumā.
427 galerija
Stabu iela 70, Rīga
Izstāde “Eduards Kalniņš 120”
Galerijā “Daugava”
līdz 4. janvārim, 2025
Eduards Kalniņš. Klusā daba. Asteres. 1936
Par godu leģendārā latviešu gleznotāja Eduarda Kalniņa 120. jubilejai, galerijas “Daugava” paspārnē izdots vērienīgs albums, kurā reproducētas autora gleznas, fotogrāfijas no ģimenes arhīva un paša Kalniņa autorfotogrāfijas. Albumā ietverta arī rakstnieka un žurnālista Jāņa Melbārzda eseja “Cieši pie vēja”, kas tapusi 1984. gadā kā Eduarda Kalniņa portretējums. Vairāk kā 300 lappušu biezo albuma “Eduards Kalniņš 120” iespējams iegādāties galerijā “DAUGAVA”.
Šī notikuma ietvarā galerijā izveidota ekspozīcija, kas kalpo kā jaunizdotās grāmatas paplašinājums. Tas ļaus iepazīties ne vien ar īpaši atlasītām Kalniņa gleznām, bet arī autorfotogrāfijām, kas veido šīs izstādes pamatstruktūru.
Caur melnbaltajiem kadriem mēs varam ieskatīties gan ainās no Kaugurciema gan gleznieciskiem skatiem no Itālijas pilsētām; sveicināt Venēcijas gondoljērus, Kalniņa pirmo sievu, pianisti Mirdzu Puriņu, pozējot starp Sicīlijas kaktusiem un Niklāvu Strunki, kurš nodevies gleznošanai plenērā Kauguru pludmalē.
Par fotogrāfiju Eduarda Kalniņa dzīvē izsakās viņa mazmeita Kristīne Boronovska, kas pievērsusies šīs viņa radošā mantojuma daļas pētniecībai: “[..] jau studiju gados, turpinādams savus vērojumus, Kalniņš bieži vien ņēma rokā fotoaparātu. Interese par fotografēšanu tik tiešām bijusi nopietna. Mākslinieks mantojumā atstājis apjomīgu foto arhīvu, kas tapis vairāku desmitu gadu laikā. Taču vēl interesantāks šķiet fakts, ka šie fotomateriāli tā arī plašākai publikai nav bijuši pieejami. Mākslinieks pret savu aizraušanos izturējies ar skrupulozu pietāti – fotogrāfijas kataloģizējot un fiksējot piezīmēs.”
Eduards Kalniņš (1904–1988) ir viens no spilgtākajiem latviešu marīnistiem un ilglaicīgiem Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas pedagogiem, kurš atstājis ievērojamu nospiedumu uz turpmāko mākslinieku paaudzi.
1931. gadā beidzis Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Kalniņš aizrāvies ar ainavu un kluso dabu glezniecību, īpašu uzmanību vēršot zvejnieku dzīvei un jūrniecībai. Tāpat, iegūstot starptautiskas stipendijas, daudz gleznojis Itālijā, Ķīnā un citviet pasaulē. Viņa darbi tikuši eksponēti Eiropā, ASV, Kanādā, kā arī Japānā.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Izstāde “Imanta Lancmaņa glezniecība”
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 5. janvārim, 2025
Līdz 2025. gada 5. janvārim Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Imanta Lancmaņa glezniecība”.
Imanta Lancmaņa (1941) vārds ilgus gadus bijis saistīts ar Rundāles pils muzeju. Lancmanis šo muzeju izveidoja un līdz nesenai pagātnei bija tā direktors. Rundāles pils tāda, kādu to mūsdienās pazīstam, ir Lancmaņa lolojums. Izstādē ir gleznas, kurās vērojam mākslinieka ikdienas darba ietekmi glezniecībā – gan sižetos, gan tēlos. Līdzās šiem darbiem izstādē redzam gleznas, kas liecina par mākslinieka aso dzīves vērotāja pozīciju. Lancmanis neglezno tikai skaisto, viņš nevairās arī no dzīves tumšās puses, iedziļinoties cilvēkos un notikumos.
Lancmanis ir gleznojis vienmēr, darot to ne mazāk atbildīgi, kā vadot Rundāles pils muzeju, taču nereti Imants Lancmanis gleznotājs palicis otrajā plānā. Kad rūpes par Rundāles pili vairs neietilpst ikdienas pienākumos, gleznošanai laika atlicis daudz vairāk.
Šajā izstādē ir skatāmi dažādos daiļrades periodos tapuši darbi. Starp tiem tādi, kuri jau ieņēmuši vietu glezniecības zelta fondā, kā arī tikko uzgleznoti un pirmoreiz nodoti skatītāju vērtējumam.
Izstādē ikviens var atrast sev tuvāko un tīkamāko mākslinieka daiļradē, jo Lancmanim ir tuvi teju visi glezniecības žanri.
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Izstāde “SievietES”
Aspazijas mājā Dubultos
līdz 19. janvārim, 2025
Foto: Ojārs Griķis
Līdz 2025. gada 19. janvārim Aspazijas mājā Dubultos ir skatāma izstāde “SievietES”, kas veidota kā veltījums Aspazijas lugas “Vaidelote” pirmā iestudējuma 130. gadadienai. Izstāde ir citāds un daudzslāņains ieskats sievietes pieredzē, meklējot atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem par identitāti, brīvību, pašrealizāciju, par sievietes lomu sabiedrībā un femīno kultūru kā alternatīvu patriarhālajai sistēmai. Izstādi veido mākslinieču grupa ArtPart, kuratore Agnese Kurzemniece.
Izstādē redzamie darbi pēta sievietes subjektivitāti, atmiņu telpas un paaudžu kontinuitāti, uzsverot sievietes kā radītājas un dziedētājas lomu. Lai vizualizētu sievietes pieredzes, ievainojamību, trauslumu un unikāli personīgo “ES”, tiek izmantoti dažādi mākslas izteiksmes līdzekļi.
Izstādes autores ir tēlniece Rita Pranča, grafiķe Evija Freidenfelde un keramiķe Sanita Čevere. Dzīves izjūtu tveršana no dažādiem skatu punktiem un to apvienošana vienotā pasaules redzējumā, darbojoties katrai savā mākslas nozarē, ir šīs mākslinieču grupas veiksmes atslēga.
Aspazijas māja, Jūrmalas muzeja filiāle
Z. Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Izstāde “Bedre”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
līdz 8. februārim, 2025
Līdz 2025. gada 8. februārim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma jauno mākslinieču, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas studenšu Patrīcijas Krūmiņas un Marijas Slaidiņas apvienības “Bedre” pirmā izstāde “Bedre”.
Audiovizuālā izstāde pēta bedres jēdzienu ne tikai kā fizisku, dziļu un tumšu vietu, bet arī kā stāvokli, procesu un iespēju. “Bedrē” varēs iepazīt mākslinieču redzējumu par simbolu, kas bijis nozīmīgs arī Rainim, un varbūt ļaus par to domāt arī skatītājiem.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
“SEB stipendiju glezniecībā 2024” saņem Madara Freidenfelde
20. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas un SEB bankas organizētajā konkursā “SEB stipendija glezniecībā 2024” galveno balvu svinīgā ceremonijā saņēma Madara Freidenfelde, LMA Glezniecības specialitātes Maģistra programmas 1. kursa studente. Savukārt skatītāju simpātijas balva piešķirta Guntai Lantei, Zīmēšanas specialitātes Maģistra programmas 2. kursa studentei.
Šogad konkurss norisinājās jau 16. reizi, un finālā tika izvirzīti seši mākslinieki: Andris Kaļiņins, Gunta Lante, Madara Freidenfelde, Paula Viļuma, Renāte Pagaste un Sofija Frančeska Putniņa.
Žūrija, kurā darbojās nozares profesionāļi, tostarp māksliniece un bijusī stipendijas laureāte Art.D. Sandra Strēle, novērtēja gan tehnisko izpildījumu, gan mākslinieku inovācijas spēju. Par SEB stipendijas laureāti Sandra Strēle sacīja:“Madaras Freidenfeldes darbi SEB stipendijas glezniecībā finālistu izstādē iekļauti jau otro reizi, apliecinot jaunās mākslinieces noturību glezniecības medijā un darba spējas, attīstot arvien jaunas idejas un pilnveidojot autortehniku, kurā krāsa, tās faktūras un tekstūras mijiedarbojas ar adījumu. Autorei ar precīziem vizuāliem tēliem izdevies laikmetīgā veidā interpretēt latvisko, asociējot to ar kartupeļu lauku, zāli, upi un kokiem. Adījumi, ar kuriem aizstātas ierastās gleznu audeklu virsmas, piedāvā uz šiem darbiem palūkoties kā uz atsevišķām telpām un laukiem, kuri rosina aktualizēt jautājumus par materialitāti, sievietes lomu sabiedrībā, laikmetīgās glezniecības mediju kā tādu u. tml. Madara kā topošā māksliniece ar aktīvu radošo darbību ir apliecinājusi savu vēlmi darboties mākslas vidē, piedaloties dažādos gan Latvijas Mākslas akadēmijas rīkotos projektos un izstādēs, gan ārpus tās.”
Līdz ar apbalvojumu SEB stipendijas laureāts iegūst naudas balvu 2000 eiro un iespēju apmeklēt kādu no Eiropas laikmetīgās mākslas mesēm, piedaloties radošajā darbnīcā.
“SEB stipendijas glezniecībā 2024” žūrija darbojās LMA prorektors profesors Andris Vītoliņš, SEB bankas Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Diāna Blumate, LMA Glezniecības katedras vadītājs Kristians Brekte, LMA Projekta un attīstības daļas izstāžu koordinatore Inese Rozentāla, Mākslas konsultante un kuratore Elīna Drāke, LMA Glezniecības katedras lektore Amanda Ziemele un 2016. gada SEB stipendijas laureāte Sandra Strēle.
Finālistu darbu izstāde Latvijas Mākslas akadēmijas aulā apskatāma līdz 27. novembrim.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
