Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jaunas tiešsaistes lekcijas ciklā “Klasiskās vērtības”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / tiešsaistē Zoom platformā
14. septembris–21. decembris
Turpinot šķirstīt dizaina vēstures lappuses, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz apmeklētāju iecienīto bezmaksas izzinošu lekciju ciklu “Klasiskās vērtības”, kas norisināsies tiešsaistes platformā Zoom no 14. septembra līdz 21. decembrim. Šajā sezonā interesenti varēs iepazīt 18. gadsimta stikla amatniecības un 19.–20. gadsimta rūpnieciskā dizaina vēsturi, meklējot kopsaucējus ar klasiskās un mūsdienu mākslas un dizaina attīstības tendencēs Latvijā un pasaulē.
“Klasisko vērtību” 2022. gada rudens/ziemas sesijā paredzētas četras lekcijas. Jauno sezonu 14. septembrī plkst. 17.30 atklās Arhitektūras muzeja direktore, mākslas vēsturniece Mg. art. Ilze Martinsone, runājot par postmodernisma vēsmām 20. gadsimta 80. gadu Latvijas arhitektūrā un dizainā. Šī virziena izteiksmes līdzekļi kalpo kā antitēze visam, ko sludināja modernisms – forma un vēstījums ir svarīgāks par funkciju, vēstures citāti ir brīvi izmantojami, īstu materiālu vietā var apzināti lietot imitācijas utt. Latviešu arhitekti gaisā virmojošās neatkarības idejas tiecās paust ar vietējā piederībā meklētiem risinājumiem. Kādi tie bija – varēs noskaidrot lekcijā. Reģistrācija pasākumam šeit.
Cikla turpinājumā 12. oktobrī plkst. 17.30 mākslas vēsturniece Mg. art. Anete Piņķe ievadīs veiktajā pētījumā par talantīgā uzņēmēja Roberta Hirša (1895–1972) 1925. gadā izveidoto tekstila ražotni “Rīgas audums”, kas savulaik ātri kļuva par vadošo modes zīmolu starpkaru Latvijā.
16. novembrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Mg. hist. Anita Meinarte iedvesmos atskatīties uz bīdermeiera laikmetu starp 1815. gadu un 19. gadsimta 40. gadu beigām, kad augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājīgs mājoklis, kas sniedza patvērumu pēc ikdienas rūpēm. Lekcijā apskatīs bīdermeiera ietekmi interjeru izveidē, lokālajā mēbeļu galdniecībā un tēlotājā mākslā.
Cikla noslēgumā 21. decembrī plkst. 17.30 Rundāles pils galvenā krājuma glabātāja un krājuma nodaļas vadītāja, dizaina un arhitektūras kritiķe, kuratore, žurnāliste Kristīne Budže pievērsīsies līdz šim maz zināmajai stikla lustru vēsturei.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvātais lekciju cikls “Klasiskās vērtības” aizsākts 2012. gadā ar mērķi aktualizēt un popularizēt jautājumus par latviešu lietišķās mākslas un dizaina vērtībām no 21. gadsimta skatpunkta. Iepriekšējās sezonas lekciju ieraksti pieejami YouTube kanālā “Mākslas muzeji”.
Vietu skaits ierobežots. Lūgums reģistrēt savu dalību laicīgi.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Diskusija “Māksla sarunāties kara laikā”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra ciklā “Līdzdalības darbnīcas”
15. septembrī
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju septembra mēnesī turpina šī gada martā aizsāktās “Līdzdalības darbnīcas” ar mākslinieku veidotām aktivitātēm sabiedrības iesaistīšanai, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pasākumu cikla noslēgumā organizatori aicina pārdomāt paveikto un tā nozīmi, kā arī plašāku mākslas valodas lomu un funkciju, iesaistoties diskusijās par karu Ukrainā.
15. septembrī plkst. 18:00 notiks diskusija “Māksla sarunāties kara laikā”, reflektējot par “Līdzdalības darbnīcās” gūto pieredzi un arī plašāk pievēršot uzmanību laikmetīgās mākslas lomai sociālpolitisku jautājumu risināšanā un sabiedrības iesaistīšanā krīzes situācijās.
Sarunā piedalīsies Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja un pētniece Sigita Strūberga, filozofs, publicists un uzņēmējs, Latvijas Universitātes docents un vadošais pētnieks Igors Gubenko, māksliniece un pilsoniski aktīva teātra un kino režisore Krista Burāne, mākslinieks Krišs Salmanis. Sarunas moderatore būs Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un kuratore.
Diskusijai varēs sekot līdzi tiešraidē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Facebook lapā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alises Builevicas personālizstāde “GAN DRĪZ”
galerijā LOOK!
15. septembris–5. oktobris
No 15. septembra līdz 5. oktobrim galerijā LOOK! būs skatāma Alises Builevicas pirmā personālizstāde “GAN DRĪZ”.
Manipulācijas ar telpu un laiku ir Alises Builevicas jaunākās gleznu sērijas pamatā. Ūdens, koku un krūmāju motīvi, kas ieskauj ēkas un apņem cilvēku figūras, stāsta par tiekšanos pēc miera un veido realitātes mutācijas. Mākslas darbi kļūst par rīku, ar kura palīdzību orientēties apkārtējās vides apstākļos, domās un ilūzijās, tām saplūstot vienā veselumā.
Realistiskās glezniecības tradīcijās modelēto dabas elementu ienākšana pilsētvides ainās šķietami atvaira trauksmi, kas saistīta ar dzīves tempa paātrinājumu un grūtībām saglabāt balansu starp iespēju būt neskartas dabas ieskāvumā un nepieciešamību pakļauties urbānās vides diktētajiem noteikumiem. Builevica rāda, ka slīkšanas sajūtu var piedzīvot arī esot ieskautam betona sienās; ka apmaldīties var arī mikrorajonu pagalmos izmesto, vairs nevajadzīgo mantu stigās.
Mākslinieces izmantotais glezniecības paņēmiens parāda viņas spēju apkārtējās vides uztveres konstrukcijas sadalīt pa slāņiem, un caur vizuālu valodu runāt par jauna cilvēka centieniem apjaust kopējo plūdumu un cīnīties ar reizēm klaustrofobisko sajūtu, kas pārņem veroties daudzdzīvokļu ēku izgaismotajos logos. Astoņās gleznās atveidotie sižeti saviijas ar pašas autores piedzīvoto un ieskicē tuvu cilvēku vaibstus.
Viss, Alises vārdiem, ir gandrīz pa īstam – “kā sapnis, kamēr no tā vēl neesi pamodies”.
Alise Builevica (1998) absolvējusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības specialitātes bakalaura grādu un šobrīd turpina studijas maģistra programmā. Kopš 2017. gada piedalās grupas izstādēs Latvijā. Saņēmusi “SEB Stipendiju glezniecībā 2022”.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Agates Tūnas personālizstāde “Neredzamu lietu kārtība”
galerijā DOM
15.–30. septembris
No 15. līdz 30. septembrim galerijā DOM būs skatāma Agates Tūnas personālizstāde “Neredzamu lietu kārtība”.
Agate Tūna turpina iesākto dzimtas attiecību izpēti (aizsāktu iepriekšējā darbu sērijā “Dīķu māja”), kas cieši saistīta ar pārdabisko. Mākslinieces vecvecāki bija dziednieki un zīlnieki, bet vecvectēva brālis melnais mags un viņa sieva - ragana. “Neredzamu lietu kārtība” ir mēģinājums atsegt netveramā klātbūtni, velkot paralēles notikumos dzimtas pagātnē ar fenomeniem, kas saistīti ar paranormālo fotogrāfiju un spiritisma vēsturi citviet Eiropā un Amerikā. Spiritisma seansi īpaši nozīmīgi kļuva Viktorijas laikmetā un plaši turpināja izplatīties abu Pasaules karu laikā, kad saziņa ar aizgājušajiem tuviniekiem kalpoja sāpju dziedēšanai un mierinājumam, savukārt Padomju telpā šīs spējas nācās slēpt. Tūna analogo fotogrāfiju izmanto kā mediju – abu pasauļu starpnieku. Caur eksperimentiem krēslainās stundās un zilganās mēness gaismās, fotosērijā tiek dibināti sakari ar maģiskā iemājošanu, ķermenisku klātbūtni un izgaismotām parādībām.
Agate Tūna (1996, Rīga) strādā starpdisciplināri, savos darbos izmantojot analogās un eksperimentālās (tai skaitā filmu zupas, ķīmijgrammas un fotogrammas) fotogrāfijas metodes, kā arī glezniecības un grafikas elementus. Apvienojot dokumentālās un mākslas fotogrāfijas, instalāciju un mutvārdu stāstniecību, mākslinieces darbos caur personiskās pieredzes prizmu atspoguļojas pārdomas par Latvijā postpadomju periodā populārām ezotēriskajām praksēm. Agate Tūna ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (2020) un absolvējusi ISSP fotoskolu (2022), kur apguva divu gadu programmu “Attīstot fotogrāfijas valodu”. Šobrīd Agate turpina studijas Maģistra starpdisciplinārajā programmā POST Latvijas Mākslas akadēmijā.
Galerija DOM
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Izstāde “Mīla un dzīve. Biruta Baumane”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
16. septembris, 2022–8. janvāris, 2023
Biruta Baumane. Grupas portrets. 1969. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Publicitātes foto / Gleznā – Boriss Bērziņš, Aleksandrs Stankevičs, Vilis Ozols, Gunārs Cīlītis un centrā – Biruta Baumane
No 16. septembra līdz 2023. gada 8. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Baltajā zālē 2. stāva kreisajā spārnā būs skatāma izstāde “Mīla un dzīve. Biruta Baumane”.
Biruta Baumane (1922–2017) dzimusi pirms simts gadiem un septiņdesmit no tiem gleznojusi. Latvijas mākslā tā ir dinamiska glezniecības un dzīves kombinācija. Iespējams, Baumanes māksla ir viena no personiskākajām, un mākslas objekts tajā ir viņa pati. Dzīve ir skaistāka par mākslu, bet gleznot ir dzīvot. Biruta Baumane ir kopā ar tiem, kurus jūt, un glezno to, kam atsaucas sirds.
Grupas portrets, gleznots 1969. gadā, – Boriss Bērziņš, Aleksandrs Stankevičs, Vilis Ozols, Gunārs Cīlītis un centrā – Biruta Baumane. Tas ir darbs, kuram bija līdzvērtīgi jāaizstāj pieci Valsts Tretjakova galerijas iegādātie audekli, jo mākslinieces nespēja šķirties no darbiem gadu gaitā kļuva leģendāra. Pāris dienu laikā tika uzgleznota iekārotā darba versija, savukārt oriģināls palika darbnīcā. Šajā darbā ir visi Baumanes glezniecības pavedieni. Rozā lakatiņš – trakais, smaržīgais un trauslais maijrozītes tonis, košs, piesaistošs un – viegli gaistošs. Birutas seja ir balta kā maska, kad vilšanās un sāpes no sejas izdzinušas dzīvinošu krāsu, tikai mutes līnija un sārtais tonis iezīmē gruzdošu, spītīgu dzīvīgumu. Viņa viena un četri draugi, visiem kopā ejams ceļš mākslā un dzīvē, un viņu stājā ap Birutu jūtama aizstāvība un draudzīgs siltums. Laterna izgaismo šo mazo nakts dzīves ainu, kas sastingusi kādā sev zināmā dramatismā, bet Biruta to pārtrauktu ar saucienu, ka dzīve ir skaista, ja spētu, to katram pretimnācējam izdejotu uz pirkstu galiem, zeme neturētu viņu ciet, tā būtu laime peldēt spožajā skatuves gaismā! Tas dramatisms, kas vējo, ir tikai sirds skumjas, kas nakts aizsegā uzplaukst un iesveļ trakas dzīves alkas.
No 1941. līdz 1948. gadam Baumane ir Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas studente. 1942. gadā, paralēli studijām akadēmijā, viņa iestājas Latvijas Universitātes filozofijas fakultātē, bet diemžēl šo nodaļu likvidē. Gandrīz bez franču valodas zināšanām Baumane pāriet uz romāņu filoloģijas fakultāti, nenokārtojot vien pēdējā kursa eksāmenus. Šeit Biruta iepazīstas ar Maiju Silmali – tā ir pārsteidzoša nebijušu domu un sajūtu pasaule. Maija ir frakofone un frankofīle.
Laiks līdz 1956. gada Jauno mākslinieku izstādei ir smags un tumšs gan Birutai, gan Latvijas mākslai – socreālisma kontrolējošie norādījumi slāpē ikvienu brīvas un radošas izpausmes formu. Astoņi gadi pagāja gandrīz bez gleznošanas, arī tādēļ, ka priekšplānā izvirzījušies jauni notikumi un dzīves uzdevumi – laulības ar tēlnieku Kārli Baumani, meitas Laines piedzimšana un jau pamatīgi sašķobījusies ģimenes dzīve. Jauno mākslinieku 1. izstāde visu neatgriezeniski maina – Biruta Baumane ir pamanīta, arī visa viņas draugu grupa, dzīve atkal kļuvusi rosīga un aktīva. 1966. gadā Mākslinieku namā gleznotāja sarīko pirmo personālizstādi.
Izstādē “Mīla un dzīve. Biruta Baumane” eksponēti LNMM kolekcijā esošie darbi – mākslinieces Birutas Baumanes novēlējums Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Izstādes kuratore ir Ilze Putniņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Islandiešu mākslinieces Bjargejas Olafsdotiras izstāde “Rófurass. Cilvēks ar asti.”
ISSP Galerijā
16. septembris–3. novembris
No 16. septembra līdz 3. novembrim ISSP Galerijā būs skatāma islandiešu mākslinieces Bjargejas Olafsdotiras (Bjargey Ólafsdóttir) personālizstāde “Rófurass. Cilvēks ar asti.”, kas veltīta cilvēka un viņa mājdzīvnieka – suņa – attiecībām. Darbs pie sērijas uzsākts 2018. gadā, māksliniecei uzturoties ISSP Rīgas rezidencē.
Vārds “Rófurass” islandiešu valodā apzīmē dzīvnieka ķermeņa aizmugurējo daļu, kas ietver asti un pēcpusi. Parasti šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu mazuļus – mīlīgu bērnu vai kucēnu, iespējams, tādējādi atsaucoties uz veidu, kādā suns pauž emocijas, proti – luncinot asti. Astes luncināšanas žests pats par sevi nenoliedzami ir piemīlīgs un var palīdzēt stiprināt saimnieka un suņa emocionālo piesaisti. Tomēr kas slēpjas aiz mums tik ierastajām pieradināto dzīvnieku un cilvēku attiecībām? Māksliniece izstādē uzdod jautājumus par to, ko saimnieka psihei nodara aprūpējama radījuma bezierunu pakļaušanās un kā mēs varam vērtēt šo līdzās būšanu no suņa tiesību, dzīves jēgas un posthumānisma perspektīvas.
Darbu sērijā “Rófurass” redzami mākslinieces radīti zīmējumi, suņu portreti un skaņas darbs. Daļa no redzamajiem portretiem tapuši, sastopot suņus pastaigājoties Rīgas ielās. Zem šķietami rotaļīgā darbu rakstura jaušama mežonīgā dzīvnieka dabas klātbūtne ne tikai sunī, bet arī cilvēkā – kā vienā no izstādē redzamajiem zīmējumiem, kurā attēlota sieviete ar ķermenī ieslodzītu suni. Šī suņa vienīgā, mirklīgā vēlme ir izlauzties ārā no savas saimnieces krūtīm.
Sestdien, 17. septembrī ISSP Galerijā notiks Ģimeņu un suņu diena, kuras laikā māksliniece darbosies suņu portretu fotostudijā – dalība būs bez maksas; visi interesenti laipni lūgti.
Bjargeja Olafsdotira ir Reikjavīkā dzīvojoša māksliniece. Studējusi fotogrāfiju, jauktos medijus un glezniecību Islandes Mākslas akadēmijā, Reikjavīkā un Helsinku Mākslas akadēmijā. Bjargijas prakse nav piesaistīta kāda konkrēta medija izmantošanai, bet aptver vizuālās izteiksmes klāstu , kas var ietvert fotogrāfiju, video, skaņas mākslu, glezniecību vai performanci. Bjargejas darbi ir balstīti naratīvā strukturā, daloties stāstos par garlaikotām zobārstēm, rokdziedātājām Japānā vai sievietēm, kuras spēj paredzēt nākotni. Reizēm mākslinieces darbi ir nedaudz baisi, bet vienlaikus piesātināti ar humoru un rotaļīgumu, spēlējoties ar skatītāju pieņēmumiem par to, vai redzētais ir realitāte vai tomēr fikcija.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2022” noslēguma izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
16. septembris–16. oktobris
No 16. septembra līdz 16. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma Starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2022” noslēguma izstāde.
Mākslinieciskā izpausme, kas guvusi iedvesmu abstraktajā ekspresionismā, ir pielīdzināma vārda brīvībai – šajā medijā izteiktais var patikt vai nepatikt, ap to var raisīties diskusijas un strīdi, bet lielākā vērtība ir iespējai izpausties. Tieši tā vienmēr ir bijusi pamats gan mākslas, gan sabiedrības attīstībai.
Izstādē būs aplūkojamas mākslinieciskās izpausmes desmit autoru izpildījumā. Divas nedēļas mākslinieki dzīvoja, Daugavpils cietokšņa vaļņu ieskauti, savstarpēju diskusiju pārņemti un intensīvas radošās prakses nodarbināti. Tas viss ir rezultējies ārkārtīgi atšķirīgos glezniecības fenomenos un, iespējams, vismaz nedaudz, bet turpinās mainīt apkārtni.
Izstādē skatāmi darbi, kurus radījuši mākslinieki Sidharts Pataks (Indija/Nīderlande), Biļana Milenkoviča (Serbija), Lihi Turjemana (Izraēla), Amits Kalla (Indija), Agata Žihliņska (Polija), Agata Magdalēna Suļikovska (Polija), Andrē Rigati (Brazīlija), Mika Vesalahti (Somija), Aleksejs Naumovs (Latvija), Bence Kala (Ungārija).
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Marijas Gvardeicevas instalācija “Drigva. Ieelpa Izelpa”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalma mākslas teltī
16.–30. septembris
No 16. līdz 30. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalma mākslas teltī būs skatāma Venēcijas biennālei virzītā Marijas Gvardeicevas instalācija “Drigva. Ieelpa Izelpa”.
Projektā “Drigva. Ieelpa – Izelpa” Marija Gvardeiceva atkārtoti atklāj savas saknes un baltkrievu tautas autentiskās identitātes gaistošo piemiņu. Drigva (baltkrievu valodā – dumbrājs) kā radoša iecere sākās ar mākslinieces atgriešanos bērnības atmiņās un pamazām pārauga par kompleksu, pasakainu universu.
Šī imersīvā telpa atveido purvu ar tā staigno augsni, silto, smaržīgo gaisu, matētajām, dziļajām krāsām un maigo gaismu. Robeža starp ūdeni un zemi, dzīvību un nāvi, dzimšanu un augšāmcelšanos te atrodas pastāvīgas nenoteiktības stāvoklī, nereti gluži burtiskā muklāja miglā tīta. Ikkatru apmeklētāju dumbrājs neizbēgami pārvērš par klejotāju, kurš, reiz spēris kāju uz dūksnainās zemes, nenovēršami zaudē atbalstu un acumirklī iegāžas jaunā pasaulē, kur seno teiksmu noslēpumainie čuksti veido pastāvīgu fonu ik ieelpai, ik solim šajā negaidītajā ceļojumā.
Kā savdabīgu risinājumu Marija burtiski novieto baltkrievu sievietes rampas ugunīs, pašā vēstījuma centrā, piedāvājot skatītājam portretu sēriju uz audekla. Tas ir cieņas apliecinājums tēlniecei Jeļenai Sirmuntei, naivisma māksliniecei Aļonai Kišai, gleznotājai Marijai Gažičai, rakstniecei Annai Strunskai, dzejniecei un pedagoģei Verai Maslovskai, kā arī daudzām vārdā nenosauktām rokdarbniecēm, zāļu sievām un dziedniecēm. Līdzīgi jāņtārpiņiem šīs sievietes ieved ceļinieku Marijas Gvardeicevas universā, kur augšāmceļas un zaigo dumbrāja maigo un noslēpumaino sirdspukstu ritmā.
“Drigva. Ieelpa – Izelpa” iekļuva 2022. gada Venēcijas biennāles Baltkrievijas paviljonam virzīto darbu fināla atlasē. Marijas politiskās nostājas dēļ projekts tika cenzēts. Galu galā Baltkrievijas paviljons tā arī netika atklāts.
Mākslas instalācija tiks atklāta kopā ar 18. Starptautiskā glezniecības simpozija “MARK ROTHKO 2022” noslēguma izstādi.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Monikas Varšavskajas gastronomiskā performance “Cienasts”
Palette trešās epizodes “Slinkā pēcpusdiena“ ietvaros
sezonālajā Palette kioskā Sporta pils dārzos
17. septembrī
Attēls no Monikas Varšavskajas arhīva
Lūdziet par mieru un žēlastību, un barību dvēselēm,
Par gudrību un labu padomu, jo tas viss noderēs,
Bet neaizmirstiet kartupeļus.*
Dž. T. Petī, “Lūgšana un kartupeļi”
17. septembrī no plkst. 16:00 līdz plkst. 21:00 sezonālajā Palette kioskā Sporta pils dārzos norisināsies Monikas Varšavskajas gastronomiskā performance “Cienasts”.
Gastronomiskā intervence “Cienasts” pārņem savu nostāju no M. F. K. Fišeres grāmatas “How to Cook a Wolf” [Kā pagatavot vilku], kas tika izdota 1942. gadā, kad pārtikas resursu bija pavisam maz, un receptes bija domātas karalaika trūkuma nogurdināto cilvēku uzmundrināšanai. Lai gan kopš grāmatas pirmizdevuma pagājuši astoņdesmit gadi, nepieciešamība pārskatīt mūsu ikdienas patēriņa ieradumus nav zudusi.
Līdz ar neseno būtisku pārtikas sastāvdaļu deficītu un pieaugošo ikdienas dārdzību, performatīvā ēst gatavošana priekšplānā izvirzīs veidus, kā ar nelieliem līdzekļiem remdēt dvēseles, jo īpaši ienākumu un citu resursu ierobežotības apstākļos. Tā mudina cilvēkus eksperimentēt un radīt drosmīgas maltītes no visdziļākajiem skapju nostūriem. Pats galvenais, pasākuma iecere ir izbaudīt vienkāršas ikdienas kulinārijas priekus, piedāvājot veidus, kā nezaudēt radošumu un likt lietā sezonai raksturīgas sastāvdaļas.
Ar savu norises vietu Rīgas Sporta pils dārzos, performatīvā ēst gatavošana vienlaikus izvaicā dažādos veidus, kā iesaistīt kopienu un mudināt cilvēkus uz kolektīvu rīcību. Tā apliecina domu, ka būtiskas ikdienas pārtikas vielas iespējams audzēt krāšņā urbānajā pļavā, nereti ierobežotu resursu apstākļos.
Šis ir otrais pasākums trešās epizodes “Slinkā pēcpusdiena” ietvaros, kas norisinās sezonālajā kioskā Palette. “Cienasts” aicina dalībniekus uz neformālu tikšanos, kopā izbaudot Monikas pagatavoto ēdienu un sagaidot rudeni. Pasākums ir bez ieejas maksas.
Monika Varšavskaja dzimusi un augusi Igaunijā. 2017. gadā viņa pārcēlās uz Parīzi, lai studētu École des Arts Décoratifs de Paris. Pēc rezidencēm Domaine de Boisbuchet un Château de la Haute Borde Francijā, viņa turpina darboties kā šefpavāre, smeļoties iedvesmu no savām ziemeļslāvu saknēm.
Sezonālais Palette kiosks Sporta pils dārzos
Kr. Barona iela 75, Rīga
Anitas Melderes personālizstāde “Saulē un vējā”
teātra namā “Jūras vārti” Ventspilī
18. septembris–31. oktobris
Anita Meldere. Ķerot vēju. Audekls, eļļa, 80x100 cm, 2011
No 18. septembra līdz 31. oktobrim Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma gleznotājas, pazīstamās abstrakciju meistares Anitas Melderes personālizstāde “Saulē un vējā”.
“Anitas Melderes glezniecība ir aizrautīga cilvēka stāsts, – tāda, kuram pāri slīdošs mākonis ir pārliecinošs arguments un pietiekams pamats, lai uzbūvētu parādībai dzīvojamo telpu – gleznu. Abstraktajiem laukumiem ir sava konkrēta krāsu semiotika, kas tos vērš aktīvās darbības vietās ar savu iekšējo dramaturģiju.
Izstādē ar it kā bezrūpīgo nosaukumu “Saulē un vējā” māksliniece koncentrējusi darbus, kas skaidro viņas radošās darbības meklējumu ceļus. Arī māksliniekiem ir nepieciešams laiku pa laikam noskaidrot savas koordinātes, lai dotos tālāk – brīnumainajos mākslas džungļos, meklējot jauno šķietami ierastajā – saulē un vējā,” tā Anitas Melderes veikumu raksturo māksliniece un dzejniece Ieva Rupenheite.
Pati māksliniece atklāj: “Izstādes nosaukums “Saulē un vējā” atceļojis no mana Mākslas akadēmijas diplomdarba, taču tagadnē piešķiru tam dziļāku un daudzslāņaināku nozīmi.
Jaunība, kad vējš un saule matos un cilvēka dzīve mūža garumā, kur prieks un saulainas dienas mijas ar pretī stāšanos skarbiem vējiem.
Izstādē eksponētie darbi pieskaitāmi manas radošās dzīves abstraktās glezniecības periodam, dzīves briedumā izdarītajai izvēlei – ļauties bezpriekšmetiskās mākslas burvībai un izaicinājumiem, bet Intro izstāžu zālē reālistiskā manierē gleznotie darbi rāda ceļu, kas piedzīvots, un sapludina šos dažādos izteiksmes veidus.”
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Vladimira Kozina 100 gadu jubilejas personālizstāde “Vladimirs Kozins – 100. Glezniecība”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
18. septembris–16. oktobris
Vladimirs Kozins “Apostasy”, 2022, kartons, akrils, 80x122 cm
No 18. septembra līdz 16. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma nozīmīgā gleznotāja un pedagoga Vladimira Kozina 100 gadu jubilejas personālizstāde “Vladimirs Kozins – 100. Glezniecība”.
Vecmeistara – gleznotāja Vladimira Kozina daiļrade veidojusies latviešu, baltkrievu un ebreju kultūru saplūsmē, darbos mākslinieks pasauli atveido nosvērti, apcerīgi, gleznotos tēlus ietverot līdzsvarotās, tonālās kompozīcijās. Liela nozīme mākslinieka daiļradē ir jaunībā apmeklētajām veidošanas nodarbībām, kur gūtās prasmes vēlāk glezniecības kompozīcijām piešķīra plašākā dimensijā tvertu viengabalainību un stabilitāti.
Vladimirs Kozins izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā, kuru absolvējis 1949. gadā ar diplomdarbu “Ganāmpulki ceļā uz aizmuguri”, vadītājs – gleznotājs Ģederts Eliass.
Vladimira Kozina studiju biedri bija nozīmīgi Latvijas gleznotāji, kuru daiļrade iezīmē 20.gs. Latvijas mākslas radošo tēlu, kā Džemma Skulme, Leo Kokle, Lidija Auza, Harijs Veldre, Nikolajs Karagodins. Vladimirs Kozins radoši darbojies līdzās tādām Latvijas mākslas izcilībām kā Kārlis Miesnieks, Ģederts Eliass, Oto Skulme, Leo Svemps, Konrāds Ubāns, Eduards Kalniņš un citi.
Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir Vladimira Kozina ilggadējais darbs LMA Glezniecības katedras vadītāja amatā (1953-1989), sekmējot audzēkņos profesionālo kvalitāšu ilgtermiņa noturību un izaugsmi.
Izstādē “Vladimirs Kozins – 100. Glezniecība” būs eksponēti darbi no autora privātās kolekcijas, kas tapuši sākot no 20.gs. 50. gadiem, kā arī darbi, kas radīti tieši jubilejas izstādei. Mākslinieks savā daiļradē strādājis monumentālajā glezniecībā, veidojis izstāžu darbus – gleznotāju L.Svempa, E.Iltnera, Ģ.Eliasa u.c. portretus, ainavas, klusās dabas, figurālās kompozīcijas.
Vladimira Kozina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Ditas Lūses personālizstāde “Noskaņu darbnīcā”
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1.stāva galerijā skatāma Ditas Lūses personālizstāde “Noskaņu darbnīcā”.
Dita Lūse par saviem darbiem saka šādi: “Mākslā mani interesē un aizrauj gaismas, telpas un laika emocionāla iedarbība. Caur savu glezniecību izzinu pasauli, tā ļauj man pētīt to, kā gaisma izceļ telpu, palīdz atklāt telpas dziļumu un veido noskaņu. Kā ļoti daudzi šajā laikā, arī es meklēju klusumu un vienatni un tiecos to ienest arī savā glezniecībā. Gaismas ņirboņa izceļ vai arī, gluži pretēji, klusina telpu, piešķir videi atmosfēriskumu.”
Dita Lūse atzinību guvusi dažādos starptautiskos mākslas konkursos, tostarp Japānā, Taivānā, Indijā, kā arī Eiropā. Sarīkojusi vairāk kā 30 personālizstādes gan Latvijā, gan arī Lietuvā, Itālijā, ASV, Slovēnijā un Taivānā. Regulāri piedalās tematiskās grupu izstādēs un mākslas konkursos. Strādā eļļas glezniecībā, ko varētu raksturot ar plānu, akvarelisku uzlicienu, saglabājot it kā nejaušu glezniecisku paņēmienu, vienlaikus parādot darba galveno vēstījumu un realitātes atspoguļojumu. Raksturīgākās mākslinieces tēmas ir gaismas un ēnu spēles dažādos interjeros un eksterjerā, izmantojot ornamentāli izstrādātus laukumus, stilizēti augu motīvi, rentgenstaru radītie bezkaislīgie tēli, kā arī ieskatīšanās savās saknēs caur senām fotogrāfijām, piešķirot tām filozofiski attālinātu vispārinājumu.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Jauno Latvijas fotogrāfu konkurss FK Balva 2022
Pieteikšanās līdz 2. oktobrim
Foto: Filips Šmits
Žurnāls Foto Kvartāls sadarbībā ar M/Gallery un BFS līdz 2. oktobrim gaida pieteikumus no jaunajiem Latvijas fotogrāfiem konkursam FK Balva 2022! FK Balva ir unikāla iespēja fotogrāfiem prezentēt savas fotogrāfijas plašākai auditorijai, saņemt kritiku un ieteikumus no ekspertiem, kā arī iegūt vērtīgu pieredzi turpmākai attīstībai.
Dalība FK Balvai ir bez maksas un tā risināsies divās kārtās – līdz 2022. gada 2. oktobrim fotogrāfam ir jāiesūta pieteikums, no iesūtītajām sērijām FK komanda izvēlēsies 10 dalībniekus finālam jeb otrai kārtai, kas notiks publisko prezentāciju veidā M/Darbnīcā 20. oktobrī plkst. 18.30. Finālistus vērtēs žūrija – mākslas kritiķe Santa Hirša, M/Darbnīcas vadītāja Maija Moira Mazanova un žurnāla FK galvenais redaktors un festivāla Rīgas Fotomēnesis direktors Arnis Balčus. Komentārus vai jautājumus izteikt varēs arī skatītāji. FK Balvas ieguvējs saņems iespēju sarīkot personālizstādi M/Gallery (A.Briāna 9, Rīgā), BFS dāvanu karti 150 EUR vērtībā, jaunākās Kultkom grāmatas, kā arī savu darbu publikāciju žurnālā FK. Visi finālisti saņems FK ikgadējo izdevumu “Latvijas fotogrāfija 2022”, kas iznāks oktobrī.
“FK Balvas lielākais ieguvums ir pieredze, kuru nevar gūt vienkārši fotogrāfam liekot savus darbus instagramā. Komunikācija ar auditoriju, mācīšanās runāt par saviem darbiem, pieredze izstādes organizēšanā – tas viss nāk par labu fotogrāfa attīstībai,” balvas ieguvumus atzīmē Arnis Balčus.
FK Balva norisinās kopš 2015. gada un iepriekš to ieguvuši šobrīd jau atpazīstami autori, kā Vika Eksta, Filips Šmits un Annemarija Gulbe.
Aicina pieteikt darbus konkursizstādei “Cik vērts?”
līdz 20. oktobrim
Jūrmalas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams izsludinājis pieteikšanos konkursa izstādei “Cik vērts?”, aicinot iesniegt laikmetīgus un sociāli aktīvi ievirzītus mākslas darbus par personīgi, valstiski, globāli aktuālām tēmām, kā vadmotīvu izvirzot vērtību sistēmu.
Visa pasaule griežas ap to, cik vērts ir katrs kustamais vai nekustamais objekts, kāda vērtība ir dabai, veselībai, kultūrai, savstarpējām attiecībām, mieram. Filozofiski mēs esam cēlu vērtību nesēji, kaut gan praktiski balansēšana savu vērtību robežās ir nopietns izaicinājums. Ekonomiski tiecamies uz tālāk, augstāk, vairāk; emocionāli – apzinātāk, mazāk, pietuvināti dabai. Tas prasa pielāgošanos, svārstīšanos, vidusceļa meklēšanu. Vai tādējādi vērtīgais izplēn, vai iegūst dubultu svaru?
Konkursizstādes “Cik vērts?” galvenā balva ir 700 eiro un divas veicināšanas balvas – katra 400 eiro vērtībā. Apbalvotajiem autoriem izstādes organizatori piedāvā iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Konkursizstādē aicināti piedalīties mākslinieki, mākslas un dizaina studenti, kā arī mākslas un dizaina vidusskolu audzēkņi, pārstāvot jebkuru vizuālās mākslas žanru. Konkursa nolikums pieejams www.jurmala.lv. Autori darbus aicināti iesniegt elektroniski līdz 2022.gada 20. oktobrim, aizpildot pieteikumu.
Konkursa 1. kārtā atlasītie darbi piedalīsies izstādē “Cik vērts?” Bulduru Izstāžu namā no 15.novembra līdz 30. decembrim.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Maijas Elizabetes Meņģeles gleznu izstāde “Mūzika krāsās”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā
līdz 6. novembrim
Maija Elizabete Meņģele. “Laime”. 2021
Līdz 6. novembrim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā skatāma Maijas Elizabetes Meņģeles gleznu izstāde “Mūzika krāsās”.
Izstādē eksponētajās mākslinieces gleznās krāsas izpaužas kā muzikāls vēstījums, kustība, skrējiens, vilinājums, deja, lidojums, un ietver arī saskarsmi ar pasaules aktualitātēm. Tās netieši vai pastarpināti risinātas krāsu salikumos un gleznu kompozīciju ekspresijās. Autores iztēle ietiekusies arī virtuālu noskaņu vidē, savukārt gleznu nosaukumi atspoguļo meditatīvus vērojumus.
Raksturojot mūzikas un vizuālās mākslas attiecības, autore norāda: “Daudzi mūziķi atzīst, ka, skanot klasiskai mūzikai visdažādākajās interpretācijās, tā viņu uztverē spēj vizualizēties arī neparastās krāsu kompozīcijās. Mūzika mūs var priecēt, iedvesmot, satraukt, aplaimot un skumdināt, liekot izjūtām bagātīgi un emocionāli atspoguļoties mūsu ikdienā, bet melodiskie skaņu ritmi var asociēties arī ar vārdiem dzejā, ar smaržām ziedos, ar pieskārieniem attiecībās. Krāsa un skaņa ir kā vēl viena dimensija, kas palīdz kļūt redzīgākam, atvērtākam un savās vērtībās stiprākam.”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga
“Orbītas bibliotēkā” iznākusi Gunta Bereļa grāmata “...rakstīt…”
Mākslinieku apvienība “Orbīta” sērijā “Orbītas bibliotēka” laidusi klajā literatūrkritiķa un rakstnieka Gunta Bereļa grāmatu “...rakstīt…”. Rakstītmākslai veltītā grāmata tapusi kā nopietns pretarguments apcerējumiem, kas dod universālus padomus ģeniālu romānu uzrakstīšanai. Taču grāmata “…rakstīt...” nav nedz mācību grāmata, nedz lekciju apkopojums, nedz pamācība pēc principa “kā uzrakstīt”.
Grāmatā “…rakstīt…” izmantota gan autora personiskā pieredze, gan plašs literatūrvēsturiskais un literatūrteorētiskais materiāls, tomēr to nevarētu uzskatīt par zinātnisku darbu, bet gan drīzāk par samērā brīvā stilā rakstītu kulturoloģisku eseju. Grāmatas tapšanu iedvesmojusi Bereļa pieredze, vairākkārt vadot Literārās Akadēmijas Prozas meistardarbnīcas, kā arī autora saskarsme ar daudziem citiem iesācējrakstniekiem laikā, kad viņš bija Rakstnieku Savienības prozas konsultants, Iesācēju autoru semināros, Aicinājuma nometnēs un citur.
“…rakstīt…” autors Guntis Berelis stāsta: “Visdrīzāk šo grāmatu varētu uzlūkot kā loģiskā un kaut kādā mērā pabeigtā struktūrā izkārtotas esejas par rakstīšanu kā mākslu: kā panākt savas personības projekciju tekstā, kā nevairīties pašam no sevis, kā veidojas autora attiecības ar tekstu, neapejot arī jautājumus, no kuriem gan iesācējautori, gan pieredzējuši rakstnieki mēdz izvairīties. Grāmatā mēģināts no “sētas puses” iemest aci tajā ārkārtīgi komplicētajā un mīklainajā alķīmijā, kas notiek rakstītgribētāja apziņā laikā, kad top teksts, – no pirmajiem neskaidrajiem impulsiem līdz punktam beigu galā un pārdzīvojumiem pēc teksta sarakstīšanas un publicēšanas.”
Grāmatu sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Grāmatas redaktors: Vents Zvaigzne. Sērijas dizaina autors: Tom Mrazauskas. Grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī interneta platformā talka.lv.
