Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Tukku Magi: Ritms”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
13. maijs–7. septembris
Ķiverveida maskas. Mende etniskā grupa, Sjerraleone, Libērija. 20. gs. Koks, dabīgs pigments. Tukku Magi kolekcija. Publicitātes foto
No 13. maija līdz 7. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma izstāde “Tukku Magi: Ritms”. Izstāde dialogu starp afrikāņu tradicionālās mākslas priekšmetiem no Tukku Magi kolekcijas un mūsdienu autoru darbiem no Latvijas un Āfrikas valstīm. Izmantojot jēdzienu “ritms” kā atslēgas punktu, katrs izstādes mākslinieks piedāvā savu individuālo stāstu saiknē ar Āfriku, savu unikālo ritma koncepciju, kas nojauc robežas starp kultūrtelpām, laiku un pieņemto kontekstu, aicinot apmeklētājus piedalīties mūžīgajā pārmaiņu kustībā.
Izstāde “Tukku Magi: Ritms” ir kopīgas cilvēku pieredzes svētki, kas izteikti universālajā mākslas valodā. Tā rāda, kā dažādi stili, ietekmes un kultūras perspektīvas var apvienoties, lai veidotu daudzpusīgu ainu, kas rezonē ar skatītājiem dziļā, emocionālā līmenī. Ritms iemieso mākslinieciskās sadarbības būtību un skaistumu, kas rodas, kad sarunā tiek iesaistītas dažādas balsis. Tā nav tikai mūzika vai dejas kustība, bet tas ir arī dzīvības, dabas un savstarpējo attiecību ritms. Pasaule ir kustībā, notiekot ritmiskam dialogam starp lokālo un globālo, personīgo un sabiedrisko, autentisko un konstruēto, cilvēkiem un dabu, aizspriedumaino un dažādībai atvērto.
Katrs izstādes mākslinieks piedāvā savu individuālo stāstu saiknē ar Āfriku, savu unikālo ritma koncepciju. Izstādē apskatāmi darbi no Tukku Magi Āfrikas tradicionālās mākslas kolekcijas, ar kuriem sarunu veido laikmetīgie mākslinieki Mufats Takadiva (Moffat Takadiwa, Zimbabve), Dikenss Otjeno (Dickens Otieno, Kenija), Jānis Jākobsons (ASV / Latvija), Zoja Frolova (ASV / Latvija), Niks Brants (Nick Brandt, Lielbritānija), Fernando Anuanga (Fernando Anuang’a, Kenija) un mākslinieku grupa – Džeimss Muriuki (James Muriuki, Kenija), Olga Kisseleva (Francija), Džeimss Mveu (James Mweu, Kenija), Margareta Ngigi (Margaret Ngigi, Kenija).
Tukku Magi projekts veltīts unikāla multikulturāla dialoga veicināšanai starp Ziemeļiem un Dienvidiem, kā arī starp tradīcijām un mūsdienīgumu. Tā atrašanās Eiropas ziemeļaustrumos ļauj novirzīt uzmanību no vēsturiski priviliģētajiem “Rietumu” pasaules lielpilsētu centriem uz vēsturisku impēriju, kontinentu un tautu krustcelēm, radot telpu pārdomām par pagātnes mantojumu un sarežģīto mūsdienu kultūras un politisko kontekstu. Tukku Magi misija ir pārveidot tradicionālās mākslas uztveres paradigmu, iekļaujot to kā līdzvērtīgu partneri mūsdienu mākslas diskursā.
Tukku Magi projekta aizsākumi meklējami spontānā sarunā ar amerikāņu filantropiem un kolekcionāriem Bobbi un Timu Hamiliem (Bobbi, Tim Hamill) no Bostonas, ASV, kas rezultējās vairāk nekā 500 Āfrikas tradicionālās mākslas priekšmetu dāvinājumā.
2019. gadā mākslinieki Zoja Frolova un Jānis Jākobsons, kas ir šīs izstādes idejas autori, kļuva par Tukku Magi līdzdibinātājiem un radošajiem direktoriem.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Elīzas Māras pirmā personālizstāde “Izšūtās mikrorajona realitātes”
Rīgas Centrālās bibliotēkas Pļavnieku filiālbibliotēkā
13. maijs–30. jūnijs
No 13. maija līdz 30. jūnijam Rīgas Centrālās bibliotēkas Pļavnieku filiālbibliotēkā būs skatāma laikmetīgā izšuvuma mākslinieces Elīzas Māras pirmā personālizstāde “Izšūtās mikrorajona realitātes”. Izstādē būs apskatāmi darbi, kas interpretē mikrorajonu arhitektūras un sadzīves detaļas, pievēršoties mikrorajonu destigmatizēšanai un identitātes jautājumiem. Izstādē “Izšūtās mikrorajona realitātes” autore, izmantojot tradicionālās izšuvumu tehnikas un neparastas materiālu kombinācijas, pievēršas padomju laika daudzdzīvokļu ēku apbūves interpretācijai. Lai arī padomju laika mikrorajoni tiek uzskatīti par neērto kultūras mantojumu, māksliniecei, izmantojot mākslas izteiksmes līdzekļus, ir svarīgi izcelt šī mantojuma emocionālo vērtību – padomju mikrorajoni ir mājas lielai daļai Rīgas iedzīvotāju, tāpēc ir būtiski veicināt izpratni par šo vietu nozīmi ne tikai vietas identitātes, bet arī piederības aspektā. Arī izstādes norises vieta – bibliotēka padomju laika daudzdzīvokļu ēkā – piešķir darbiem papildu dimensiju, radot autentisku saskaņu starp vidi un mākslas darbiem.
“Tā ir privilēģija savu pirmo personālizstādi Rīgā rīkot Pļavnieku mikrorajona kopienas centrā – bibliotēkā, kas atrodas unikālā lokācijā starp divām daudzdzīvokļu ēkām. Šī ir īstā vieta, kur vide un mani izšuvumi ir absolūtā saderībā, un viens otru papildina,” uzsver Elīza Māra.
Elīza Māra ir laikmetīgā izšuvuma māksliniece un dizainere, kura savā daiļradē apvieno vizuālo mākslu un kultūras mantojuma interpretācijas. Viņa ir pirmā māksliniece no Latvijas, kura absolvējusi prestižo Karalisko Rokdarbu skolu (Royal School of Needlework) Londonā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku. Kopš studiju pabeigšanas Elīza ir attīstījusi savu radošo praksi Latvijā, dibinot zīmolu “studio Elīza Māra” un aktīvi darbojas kā māksliniece un pasniedzēja. Nozīmīgākie viņas līdzšinējie projekti ietver Līgo karoga kopijas izveidi Dziesmu svētku 150. gadadienai un drīzumā gaidāmo mākslas rezidenci Tokijā “Expo 2025” ietvaros. Elīza ir uzņemta Mikelangelo fonda Homo Faber ceļvedī, kas izceļ izcilākos amatniecības un dizaina pārstāvjus pasaulē.
Rīgas Centrālās bibliotēkas Pļavnieku filiālbibliotēka
Salnas iela 8, Rīga
Lienes Mackus personālizstāde “Silta pļava”
Māksla XO galerijā
15. maijs–28. jūnijs
Kliņģerīte. 2025, akrila sveķi, krāsas pigments, D-103 cm, H-9 cm
No 15. maij līdz 28. jūnijam Māksla XO galerijā būs skatāma Lienes Mackus personālizstāde “Silta pļava”, kas ir turpinājums iepriekšējiem ar augiem saistītiem projektiem. Tā vedīs pļavas ceļojumā, kuru māksliniece iztēlojas bezmiega naktīs vai grūtos brīžos. Lienes Mackus pētniecības lauks šajā projektā ir reāla pļava laukos, kur viņa novēro augus, iztēlojoties tos kā objektus, mēģinot sajust to smaržu, vācot augus tējām, plūcot tos herbārijiem, mēģinot iejusties šo augu tēlos, sapņojot. Izzinot, kādi tiem ir putekšņi un kā notiek to apputeksnēšanās, vairošanās, dalīšanās un vīšanas procesi. Šis vērojums gadu no gada atkārtojas kā sapnis, kur māksliniece attīsta domu par augiem kā objektiem.
Liene Mackus uzmanības centrā ir ārstniecības augi, kas gadsimtiem ilgi palīdzējuši cilvēcei, izceļot to nozīmi un simboliski veidojot skulptūras kā pieminekļus šiem augiem. Izstāde ir veltījums dabai – altāris un lūgums par zemes un cilvēku harmoniju. Darbu sērija ved pļavas ceļojumā, manā iekšējā ainavā, kas dzimst klusumā, bezmiegā un pārdomās. Tas ir mēģinājums vizualizēt skaisto. Reāli augi tiek pārvērsti abstraktos un konkrētos objektos, zīmējumos, tos palielinot un no konteksta izraujot detaļas. Mainot mērogus un skatupunktu, it kā raugoties no skudras vai zirnekļa perspektīvas, salīdzinu augu formas ar savu ķermeni, iekšējo anatomiju, faktūrām, ko jūtu sevī.
“Šī izstāde ir par apzināšanos būt daļai no dabas. Atrasti kāpostu balteņu spārni, putekšnīca, zieda kāts un pūkainas, levitējošas sēklas šoreiz ir galvenie tēli, kuri mani ved tuvāk dabai, dārzam. Fiziska saskare ar augiem, to sēšana, vākšana, smaržošana ir arī saikne ar manām dzimtas sievietēm, kurām dārzs ir asinīs. Augu zīmēšanas un veidošanas procesā vislabāk spēju sajust pagātni un tagadni, un apcerēt nākotni. To varētu saukt arī par sava veida ikdienas piezīmēm vai pierakstiem, kurus veicu zīmējot. Man tā ir dienasgrāmata, kur poētiskā veidā cenšos pierakstīt ikdienas sajūtas,” stāsta Liene Mackus.
“Silta pļava” aicina skatītāju ne tikai redzēt, bet arī just atrasta tauriņa spārna matēto faktūru uz pirkstiem, smilgas garšu un putekšņu stipro pigmentu. Tā ir telpa, kur kultivētais sastopas ar mežonīgo, kur daba apvieno cilvēku un augu ķermeņus.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Gleznošanas, zīmēšanas un mūzikas simpozijs “Māksla. Mūzika. Parks”
Liepājas Jūrmalas parka teritorijā
14. maijā
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola 14. maijā Liepājas Jūrmalas parka teritorijā rīkos ikgadējo radošo simpoziju “Māksla. Mūzika. Parks”. Trīs kilometrus garais Jūrmalas parks – viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā – kļūs par iedvesmojošu vidi gan vizuālās mākslas darbiem, gan mūzikai.
Simpozijā piedalīsies vairāk nekā 130 vidusskolas audzēkņu, kuri mākslas darbus radīs profesionālu pedagogu un mākslinieku vadībā. Meistarklases vadīs Dace Jegorova-Strazdiņa, Laura Dzērve, Egons Peršēvics, Ieva Rubeze, Uldis Rubezis, Kristians Brekte, Artis Bute, Linda Vilka, kā arī talantīgā skolas absolvente Sofija Bumbule.
Pirmo reizi simpozija vēsturē piedalīsies arī Mūzikas izglītības programmu audzēkņi, kuri pedagogu Rustama Bagorova un Zandas Ciemites vadībā simpozija dienā radīs improvizētus mūzikas skaņdarbus, papildinot pasākumu ar skaņu ainavām un dzīvo izpildījumu.
Dienas noslēgumā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” tiks atklāta vienas dienas izstāde brīvdabas galerijas formātā. Tajā būs skatāmi simpozija laikā radītie mākslas darbi.
“Katru gadu meklējam jaunu vidi mūsu simpozija norisei, lai rosinātu audzēkņos jaunas sajūtas un radošos impulsus. Šogad izvēlējāmies Jūrmalas parku – vietu, kur daba, kultūra un Liepājas vēsturiskā ainava veido lielisku fonu mākslai un mūzikai,” par simpoziju stāsta LMMDV Mākslas struktūrvienības radošā direktore Iveta Heinacka.
Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”
emet ezell (ASV) laikmetīgās dzejas personālizstāde “Pārejošā iznīcība”
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā
15. maijs–15. jūlijs
Ezell pašrocīgi veido katru iespieddarbu, pielāgojot burtus, atstarpes un formas.
Foto: Robert Sawa
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā no 15. maija līdz 15. jūlijam norisināsies emet ezell (ASV) laikmetīgās dzejas personālizstāde “Pārejošā iznīcība”. Ekspozīcijā būs skatāmi divdesmit divi oriģinālie iespieddarbi, četri skaņu ieraksti un pavadošā performance. Vairāki iespieddarbi tiks eksponēti gaismas kastēs, izgaismojot pašdarinātā papīra tekstūru un dizainu. Darbi veido vienotu ciklu izstāžu zālē, savukārt, zāles balkonā būs pieejami četri ebreju melodiju ieraksti emet ezell izpildījumā, ierakstīti sadarbībā ar producentu Semu Hačvelu (Sam Hatchwell). Šīs melodijas iedzīvinās tradicionālo “sieviešu sektoru” kādreizējā Sabiles sinagogā, kuras celtniecība tika uzsākta 1875. gadā un sniegs apmeklētājiem visaptverošo izstādes pieredzi.
Izstādē “Pārejošā iznīcība” ezell izceļ tekstuālo materiālu nozīmi ebreju mantojumā un kultūrā. emet ezell darbu veidošana, noformēšana un iespiešana balstās senā, iznīcībā nonākušā ebreju iespieddarbu tradīcijā. Tie rūpīgi radīti ar pirmskara iespiedtehnikas palīdzību, un izstāde “Pārejošā iznīcība” ir centiens veidot jaunu izteiksmes valodu, kas seko pēc iznīcības. Darbu iespiešanai tika izmantoti izglābtie ebreju valodas burtveidoli no Ļubļinas, Polijā, lai angļu valodā rakstītajā dzejā iekļautu ezotēriskus Dieva vārdus, padarot katru iespieddarbu par sava veida amuletu. “Pārejošā iznīcība” ir pētniecībā balstīta mākslas pieeja pagātnei, kas var piedāvāt pretindi atsvešinātībai no senčiem mūsdienās.
emet ezell izstāde atsaucas uz deportācijām, kas tieši skāra viņu ģimeni – 1915. gada maijā, Šavuot ebreju svētkos, cariskās Krievijas karaspēks deportēja 200 000 ebreju no Latvijas. Vardarbīgu pogromu laikā, karavīri dedzināja mājas, izlaupīja īpašumus un ezell ģimene bija starp 1915. gadā deportētajiem. Izdzīti no savas dzimtās pilsētas – Sabiles, viņi tika aizvesti uz darba nometnēm, kur daudzi mira badā vai no slimībām. No visas ģimenes, tikai vecvectēvs Jicaks Šmuels Blūmentāls (Yitzak Shmuel Blumenthal) šīs deportācijas pārdzīvoja. ezell darbs atdzīvina šo vēsturisko kontekstu, kas bieži tiek aizēnots ar holokausta notikumiem un joprojām ir gandrīz pilnībā aizmirsts.
emet ezell (dz.1995, Teksasā, ASV) šobrīd dzīvo Berlīnē, kur pievēršas dzejniecībai un tipogrāfijas mākslai. Apgūstot prasmes Roberta Savas darbnīcā, ezell strādā ar burtu kā juteklisku un taustāmu kompozīcijas vienību. Papildus iespieddarbiem, ezell pašrocīgi veido papīru, praksē saglabājot aizmirstās tehnikas.
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Izstāde “Neironi izmisīgi meklē viens otru”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
Kultūrtelpā “Smilga”
16. maijs–29. jūnijs
Heiki Leiss “The first three days after breaking the second controller were the hardest” no sērijas “Life before us”, digitālā druka, 100x100cm, 2019–2023
No 16. maija līdz 29. jūnijam kultūrtelpā “Smilga” būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 izstāde “Neironi izmisīgi meklē viens otru”, kur tās kuratore un scenogrāfe Laima Daberte (LV) un mākslinieki Agate Tūna (LV), Luīze Nežberte (LV), Heiki Leiss (Heikki Leis, EE) un Kristaps Freimanis (LV) rosinās meklēt atbildes uz jautājumiem: kur rodas domas un kā veidojas pavedieni, kas caurvij prātu?
Par to, kā rodas domas, var izteikt tikai pieņēmumus. Netverams skaits neironu veido savienojumus viens ar otru. Lai izprastu atsevišķo vienību darbību, tā tiek aplūkota plašākā kontekstā, izpētē veidojot neironu kartes. Arī cilvēks aplūkojams apkārtnes ietvarā, rosinot interesi aplūkot dzīvas un mākslīgas sistēmas, kas kalpo kā platformas motivācijai, idejām un rīcībai.
Grupas izstādē “Neironi izmisīgi meklē viens otru” mākslinieki piedāvā atšķirīgus skatpunktus un uzsvarus. Kontrastu un kustības tvērums Agates Tūnas ķīmijgrammās paver ieskatu gaismas un fotoķīmiskās reakcijas analoģijā ar uztveres procesu. Rodas autores vadīti, taču neparedzami nospiedumi uz virsmas. Arī mēs patstāvīgi esam transformācijas plūsmā. Cik apzināta vai kontrolēta tā ir? Nejauši atrastas, aizgūtas detaļas kā personīgās pieredzes izkārtnes parādās Luīzes Nežbertes rotaļās ar mērogu, attēlu, tekstu un dažādu objektu kolekcijām kolāžās. Negaidītas kopsakarības ikdienā nepamanītu vai aizmirstu materiālu un dabas parādību abstrakcijās veido simboliskas kombinācijas Kristapa Freimaņa darbos. Sadarbība ar šiem simboliem, veidojot zemapziņas projicētas kompozīcijas, un savu domu kārtošana ar to palīdzību ļauj pētīt iespaidu kopumu par cilvēku vietu un lomu sabiedrībā, veikt gūtās pieredzes sistematizāciju un var kalpot kā cerības nesēji un jaunu ideju un risinājumu virzītāji. Heiki Leiss pievērš uzmanību jautājumiem, kurus nereti vērojam ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, piedzīvojot mirklīgu iesaistes sajūtu. Mākslinieka patiesībai tuvajā iestudētajā ainā dokumentēti tverami un netverami dzīves izaicinājumi, dažādu uztveres stāvokļu un vērtību līdzpastāvēšana.
Kuratore Laima Daberte ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 un Latvijas Mākslas akadēmijas balvas “Jaunais kurators!” uzvarētāja, biennāles ietvaros veidojot izstādi “Atrastais laiks” mākslas telpā “Pilot”. Laimas interese par telpas un vēstījuma mijiedarbību, uztveres mehānismiem, rīcības motīviem un modeļiem veidojusies, studējot Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē un zināšanas papildinot Florences un Lisabonas Universitātē.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga
Diskusija “Kuratoriālais un ētika”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot”
16. maijā / plkst. 18.00
Skats no NEXT 2023 balvas “Jaunais kurators!” ieguvējas Laimas Dabertes izstādes “Atrastais laiks”
16. maijā plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot” Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programmas ietvaros notiks diskusija “Kuratoriālais un ētika”. Diskusiju vadīs Antra Priede, tajā piedalīses Roberta Atraste, Iveta Gabaliņa, Aleksejs Beļeckis.
Vārda “kūrēt” viena no nozīmēm ir ‘curare – rūpes’, un pēdējo gadu kūratoriālajā diskursā šim aspektam ir pievērsta pastiprināta uzmanība, radot attiecību estētiku, kas balstās padziļinātās ētiskās nostādnēs, rūpējoties par procesu iekļautību, ieklausīšanos un visu pušu skaidru robežu definēšanu. Taču šis fokuss vienlaicīgi tiek kritizēts, jo, apzīmējot kādu aktivitāti kā rūpjpilnu, ir iespējama robežu pārkāpšana un iejaukšanās indivīda pašnoteiksmē un process tiek tikai plakātiski apzīmēts, taču tiek pielietotas pakļaujošas un varas stratēģijas. Kā šīs abas stratēģijas nošķirt un veidot iekļaujošāku kuratoriālo praksi, kas virzās prom no ģēnija postulāta un transformējas kolektīvā praksē?
LMA eksperimentālā izstāžu telpa “Pilot”
Vāgnera iela 3, Rīga
Džeza koncerts izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” noslēdzošajā nedēļā
Mākslas centrā Zuzeum
16. maijā / 19.00
Turpinot tradīciju apvienot mūziku un vizuālo mākslu, mākslas centrā Zuzeum izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” noslēdzošajā nedēļas nogalē – 16. maijā plkst. 19.00 notiks Jurija Natsvlišvili kvarteta “Riga Spring Quartet” īpašs akustiskā džeza koncerts.
Šis instrumentālais koncerts ir veltījums džeza leģendām Ellai Ficdžeraldai un Sārai Vonai, kuru radošais mantojums turpina iedvesmot ar drosmīgu individualitāti, dziļu emocionalitāti un radošu brīvību. Šis vakars ir īpašs arī tāpēc, ka visas piecas sievietes – trīs Baltijas vizuālās mākslinieces un abas džeza zvaigznes – bija aktīvas vienā laikā. No dažādiem pasaules nostūriem un atšķirīgās mākslas formās viņas izpauda 20. gadsimta sievietes identitātes, radošuma un dzīves sarežģītību. Koncerts veido poētisku tiltu starp šīm sievietēm – sarunu pāri laikam un telpai, kur džeza mūzika kļūst par kopīgu valodu.
Mākslas centrs Zuzeum
Lačplēša iela 01, Rīga
Konkursa izstāde “Ogres novada mākslinieki”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
16. maijs–3. augusts
Dārta Madara Cielava. “Opis nezin manu vārdu” 
No 16. maija līdz 3. augustam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma konkursa izstāde “Ogres novada mākslinieki”.
Konkursa – izstādes mērķis ir sniegt māksliniekiem iespēju aktualizēt savus darbus un stiprināt Ogres novada māksliniecisko raksturu un atpazīstamību, veicināt Ogres novada mākslinieku plašāku līdzdalību kultūras, mākslas un sabiedriskajos procesos. Tika aicināti piedalīties ikviens mākslinieks, kuram ir saikne ar Ogres novadu, neatkarīgi no viņa profesionālās pieredzes, kā rezultātā tika saņemti 51 konkursa pieteikums, radot sīvu konkurenci. Darbus vēlāk atlasīja žūrijas komisija: Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Māris Grosbahs, fotogrāfs Georgs Avetisjans, mākslas zinātniece Māra Lāss, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs, scenogrāfe un multimediju māksliniece Ineta Sipunova.
Konkursa Galvenās balvas uzvarētājs un skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs saņems iespēju rīkot personālizstādes muzeja Lielajā zālē 2026. vai 2027. gadā.
Izstādes kurators ir Māris Grosbahs.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Muzeju nakts 2025
Naktī no 17. uz 18. maiju
Naktī no 17. uz 18. maiju norisināsies starptautiskā akcija “Muzeju nakts”.
2025. gadā vērienīgā Eiropas akcija “Muzeju nakts” Latvijā notiks jau 21. reizi, aicinot viesus iegriezties lielos un mazos muzejos it visur. “Muzeju nakti” tradicionāli kuplinās arī vairāki desmiti citu ar kultūras mantojumu saistītu institūciju sagatavotās aktivitātes. Festivāla organizētāji iesaka savlaicīgi iepazīties ar plašo piedāvājumu un izplānot katram savu “Muzeju nakts” maršrutu. Akcijas pasākumu programma ir apkopota interneta portālā latvia.icom.museum.lv/muzeju-nakts/programma/.
Muzeju nakts vienojošā tēma šogad pieteikta – mūsu vērtību stāsti. Tā izvēlēta, lai aicinātu gan valsts, pašvaldību un privātos muzejus, gan citus sabiedriskās dzīves organizatorus dalīties ar savos krājumos esošajām nozīmīgākajām vērtībām un stāstīt par tām sabiedrībai.
Kopš 2005. gada akcija “Muzeju nakts” notiek ik gadu kādā no maija sestdienām vienlaicīgi daudzās Eiropas valstīs. Festivāla iniciators un koordinators ir Francijas Kultūras ministrija. Informācija par akciju Eiropas muzejos ir atrodama vietnē www.nuitdesmusees.culture.fr. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara plkst. 19.00 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.
Akciju “Muzeju nakts” Latvijā organizē Latvija Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju.
Felicitas Pauļukas (1925–2014) simtsgades izstāde “Tornis”
Galerijā “Daugava”
līdz 31. maijam
Pauļuka Felicita Pašportrets 20.gs. 40-gadi papīrs, ogle 42,5x58 foto Renārs Derrings
Atzīmējot māksliniece Felicitas Pauļukas 100. dzimšanas dienu, galerijā “Daugava” līdz 31.maijam skatāma mākslinieces izstāde “Tornis”, kurā eksponēta Felicitas Pauļukas grafika, cikls “Viss bērniem”, viņas izcilie ogles zīmējumi un pasteļglezniecības akti.
Darbi pārsvarā tapuši mākslinieces darbnīcā – Tornītī Avotu un Lāčplēša ielas stūrī. 1998. gada novembrī Jānis Deinats kopā ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu rīkoja foto sesiju, fotografēja Tornīša interjeru un skatus uz Rīgu no Tornīša loga. Tornītis bija Felicitas pasaule, telpa, kur radās viņas māksla, telpa patvērumam no ikdienas, telpa mūzika un draugiem, kuru nebija daudz.
Kārlim Fridriham Augustam Jānkem un Rozālijai Vilhelmīnei Jānkei 1925. gada 8. maijā piedzima meitiņa Felicita Anna Renāte. “Bērns bija kluss, sevī noslēdzies, nosvērts un šķita, ka mūzika būs viņas pasaule. Tā nenotika, lai gan mūzika visu dzīvi viņai ir būtiska, tā ir tikai kā fons viņas radošajiem meklējumiem, viņas ikdienai un svētkiem, kā impulss, vai kā stimuls viņas mākslai. Meitene radīs darbus, kurus paraksta ar savu vārdu – FELICITA, ir arī darbi, kurus viņa parakstījusi kā Felicita Pauļuka, jo no 1943. gada 23. jūnija tāds ir viņas uzvārds, kuru viņa patur visu mūžu, arī pēc laulības šķiršanas ar gleznotāju Jāni Pauļuku (1960.gada 17.jūnjs). Jau pirmajā studiju gadā Mākslas akadēmijā (1940.gads) par Felicitu pasniedzēji izsakās kā par ģeniālu, to ne reizi vien dzird Džemma Skulme, jo tā par Felicitu izteicies Oto Skulme, toreizējais Mākslas akadēmijas rektors, arī profesors Ģederts Eliass. No citiem kursiem nāca skatīties Felicitas zīmējumus, tie bija kaut kas neparasts, īpaši ogles zīmējumi, ogle kļuva par viņas pirmo nozīmīgo materiālu. Tad nāca viss pārējais. Felicita strādāja ar sangīnu, viņas vārds kļuva par sinonīmu pastelim. Viņa bija izteikta sava ceļa gājēju mākslā, viņa uz vienas papīra lapas spēja apvienot pasteli, temperu, eļļu – savienot nesavienojamo – uguni un ūdeni. Lai radītu, bija nepieciešama vientulība, Felicitai tas bija dabīgs stāvoklis. Viņai bija nepieciešams baltais, augstais marmora tornis, kur patvērumu no ikdienas meklējuši dzejnieki. Felicitas tornis bija askētisma paraugs, tā bija telpa, kurā nav nekā lieka, māksliniece uzticējās tikai dabiskajam materiālam – ķieģelim, kokam, apmetumam. Logi ielaida viņas darbnīcā milzīgus plašumus, pa tiem redzama vai puse Rīgas, jo Felicitas Tornītis atrodas Lāčplēša un Avotu ielu krustojuma nama augstākajā punktā, cik vien iespējams tuvu pie debesīm. Tā ir viņas pasaule, viņas valstība, tā ir viņas celle, ja negribam lietot vārdu darbnīca.” / Fragments no “Mīlu Tevi. Gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules māksliniecei Felicitai Pauļukai.” Izdevējs apgāds “Zinātne”’ 2021.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Jūrmalas muzejs izsludinājis ikgadējo izstāžu projektu konkursu
Pieteikšanās līdz 5. jūnijam
Skats no Adrianas Vigneres izstades "Humanas konstrukcijas" Jūrmalas muzejā. Foto: Artis Veigurs
Jūrmalas muzejs izsludinājis ikgadējo izstāžu projektu konkursu, aicinot māksliniekus, kuratorus un mākslas institūcijas iesniegt pieteikumus izstādēm, kuras tiks realizētas Jūrmalas muzeja izstāžu zālēs, Bulduru Izstāžu namā un Aspazijas mājā nākamajā, kā arī aiznākamajā gadā.
Pieteikumu iesniegšana notiek līdz 5. jūnijam (ieskaitot).
Projekta pieteikumam jāpievieno izstādes idejas apraksts un vizuālie materiāli, tehniskā specifikācija, provizoriskā izmaksu tāme, projekta īstenotāju CV, kā arī apliecinājums par finansējuma piesaisti.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Izstāde “Zeme. Arājs”
Jāņa Akuratera muzejā
līdz 26. jūnijam
Eduarda Brencēna ilustrācija
Jāņa Akuratera muzejā līdz 26. jūnijam norisinās izstāde “Zeme. Arājs”. Tajā aplūkojami latviešu mākslinieku darbi, kuru centrā ir tēls, ar kuru identificējis arī pats Jānis Akuraters – arājs.
Izstādē eksponēti Jāņa Jaunsudrabiņa, Ģederta Eliasa, Ādama Alkšņa, Romana Sutas, Indriķa Zeberiņa, Aleksandra Junkera mākslas darbi un Džemmas Skulmes, Jāņa Zegnera, Eduarda Brencēna, Marinas Šuturmas ilustrācijas Jāņa Akuratera stāstam “Kalpa zēna vasara”.
“Viena no Akuratera ģimenes gleznām, kas parasti īpaši piesaista apmeklētāju uzmanību muzejā, ir dzejnieka Kabinetā eksponētā Jāņa Jaunsudrabiņa glezna “Arājs”. Šo gleznu kopā ar 90 citām mākslinieks bija eksponējis savā pirmajā izstādē 1905. gadā. Jānis Akuraters šo izstādi apmeklēja. No visām 90 eksponētajām gleznām Akurateram izstādē esot iepatikusies tieši šī – nelielā, tumšā ainava ar arāju, un Jaunsudrabiņš esot to viņam uzdāvinājis. Glezna, acīmredzot, ir bijusi dzejniekam īpaši tuva, to ir izdevies saglabāt gan ieslodzījuma un emigrācijas laikā, gan kara gados. Kā liecina fotogrāfija, 20. gados Blaumaņa ielas dzīvoklī tā bijusi goda vietā virs klavierēm, savukārt Torņakalnā mājā savu vietu atradusi dzejnieka darbistabā,” stāsta muzeja vadītāja Maira Valtere.
Tieši šī Jaunsudrabiņa glezna ir rosinājums izstādei “Zeme. Arājs”, kurā apkopoti arī citu mākslinieku darbi, kas veltīti nosaukumā definētājai tēmai. Arāja tēlam vairākos savos darbos ir pievērsies Ādams Alksnis. Īpašs skaudrs traģisms ir viņa gleznā “Nogalinātais arājs. Nemierīgi laiki”. Vairākos savos darbos arāju atveidojis arī modernists Romans Suta, ar ekspresīvu melno līniju panākot gan aršanas darba smaguma, gan kustības izjūtu. Ģederts Eliass, kura daiļradē zemnieka mājas norišu gleznošanai ir īpaša vieta, arī ir pievērsies arāja tēlam. Izstādē apskatāmas gan viņa skices, gan 1950. gadā tapusī glezna “Arājs”.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma, ZUZEUM un galerijas “Antonija” kolekcijām.
Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga
Māksliniekam Imantam Tilleram piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis
Imantam Tilleram pasniegts augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis. Viņš iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
2018. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika vērienīga Imanta Tillera personālizstāde “Ceļojums uz nekurieni”. Imants Tillers tiek saukts par “domāt provocējošu mākslinieku”. Viņa darbi ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gs. Eiropas literatūru un filozofiju, latviešu mākslu, Austrālijas aborigēnu kultūru. Tillera mākslas lielo jautājumu lokā ir – indivīds – vieta un identitāte, kas ietver arī latviešu trimdas likteni. Viņa māksla liek domāt par mūsdienu pasaules kompleksitāti.
Imants Tillers kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir viens no vadošajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem. Dzimis latviešu trimdinieku ģimenē Sidnejā (1950), Sidnejas Uiversitātē ieguvis arhitektūras bakalaura grādu (1972). Viņa interese par laikmetīgās mākslas procesiem aizsākās studiju laikā, kā brīvprātīgajam palīgam iesaistoties Kristo un Žanas–Klodas Sidnejas Mazā līča ietīšanā (1969). Tillers pārstāvējis Austrāliju San Paulu Mākslas biennālē (1975), Documenta 7 (1982) un 42. Venēcijas mākslas biennālē (1986). Viņam bijušas personālizstādes Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (1988), Nacionālajā mākslas galerijā Vellingtonā (1989), Nacionālajā Austrālijas mākslas galerijā Kanberā (2006). Starptautisku reputāciju Tillers ieguvis, piedaloties grupu izstādēs Gugenheima muzejā Ņujorkā, Osakas Glezniecības triennālē (1990), Stedelijka muzejā Amsterdamā, viņš regulāri piedalās Sidnejas Mākslas biennālēs (1979, 1986, 1988, 2006). Saņēmis nozīmīgas mākslas balvas – Osakas Triennāles balvas (Zeltu – 1993, Bronzu – 1996, Sudrabu – 2001), Beidžinas mākslas biennālē (2003) un galveno Austrālijas mākslas balvu ainavu glezniecībā – Vinna balvu (2012, Wynne Prize), 2013. gadā iekļuva Austrālijas Arčibalda balvas finālā (Archibald Prize).
Titulbilde: Fragments no Elīzas Māras darba
