Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
RIXC ikgadējais Mākslas un zinātnes festivāls
“Kripto, māksla un klimats”
Rīgā un tiešsaistē
festivāla izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
20. septembris–11. novembrim
Šogad no 20. līdz 22. septembrim Rīgā un tiešsaistē norisināsies RIXC ikgadējais Mākslas un zinātnes festivāls, kura šī gada tēma ir “Kripto, māksla un klimats”. Festivālā diskutēs, kā šobrīd mainās mākslas un kultūras ainava, kuru no vienas puses ietekmē mākslīgā intelekta, blokķēžu un imersīvo tehnoloģiju attīstība, bet no otras – vēl viens mūsdienu sabiedrības izaicinājums – vides jautājumi un klimata pārmaiņas. Kāda kriptomākslai ir saistība ar klimata izmaiņām? Vai mākslīgais intelekts spēs atrisināt vides problēmas, kuras nav izdevies atrisināt cilvēku intelektam? Un vai ilgstošā “dabas intelekta” ignorēšanas dēļ mums patiešām būs jādzīvo metevarsā – savienotā virtuālājā un paplašinātājā realitātē?
Festivāla programma sāksies 20. septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā plkst. 17:00 ar vieslektoriem – festivāla izstādes mākslinieci Annu Ridleri (Anna Ridler) no Lielbritānijas, un profesoru no Cīrihes mākslas universitātes un Imersīvās mākslas telpas direktoru Krisu Salteru (Chris Salter).
Festivāla galvenais notikums būs starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kas LNB 1.stāva izstāžu zālē būs skatāma no 20. septembra līdz 11. novembrim. Digitālo mediju mākslinieki ir to vidū, kas vieni no pirmajiem pētī, izmanto un kritiski reflektē jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas jaunu formu, estētikas vai pieredzes radīšanā. Taču digitālos māksliniekus ne mazāk interesē, kāda ir šo dominējošo tehnoloģiju ietekme uz vidi, un vai pastāv jēgpilni risinājumi klimata izmaiņu mazināšanā. Izstādē būs skatāmi 13 mākslas darbi, ko radījuši Eiropas mediju mākslas rezidenču platformas EMAP mākslinieki, kā arī latviešu mākslinieki un citi starptautiski atzīti mākslinieki: kriptomākslas celmlauzis Memo Akten (TR/US), Nico Angiuli (IT) & Katerina El Raheb (GR), Emanuel Gollob (AT), Nicolas Gourault (FR), Carolin Liebl & Nikolas Schmid-Pfähler (DE), Rosa Menkman (NL), Joana Moll (ES), Paula Nishijima (BR/NL), Jurģis Peters (LV), Anna Ridler (UK/US), Līga Vēliņa (LV), Ieva Vīksne (LV), Zane Zelmene (LV). Kuratori: Rasa Šmite, Raitis Šmits (RIXC / LV).
21. septembrī, pl. 12.00 festivāls turpināsies ar Augmentētās Realitātes (AR) izstādes – “SensUs. Augmented Nature-Cultures” atklāšanu Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā un izstādes mākslinieku vadītu ekskursiju Esplanādes parkā. Augmentētās realitātes mākslas darbi, ir vienlaicīgi apskatāmi gan Rīgā, gan Karlsrūē, UNESCO mediju mākslas pilsētā Vācijā. “SensUs” mākslas darbus paplašinātajā realitātē veidojuši mākslinieki: Jung Eun Lee (DE/KR), Isabella Münnich (DE), Anna Manankina (UA/DE), Jurģis Peters (LV), Sabīne Šnē (LV), Rihards Vītols (LV), Zane Zelmene (LV). Kuratori: Daria Mille (DE/NAIA), Rasa Šmite, Raitis Šmits (LV/RIXC).
Virtuālie mākslas darbi pilsētvidē ir apskatāmi, lejuplādējot Sensus Art aplikāciju.
Festivāla programmas ietvaros 21. septembrī plkst. 15.00, norisināsies starptautisks “artatons” (mākslas hakatons) par “Zaļās un digitālās nākotnes izaicinājumiem”, kurā piedalīsies ap 30 dalībnieku klātienē LNB un vēl 100 dalībnieku virtuāli no Vācijas, Itālijas, Spānijas un Polijas. Artatona programma sāksies ar aizraujošām vieslekcijām, kas adresētas īpaši jauniešu auditorijām; tematiskie vieslektori būs: profesors, ilgstpējības un klimata finanšu eksperts Eriks Novaks (Eric Nowak) no Šveices; digitālās un kriptomākslas kuratore no Itālijas – Eleonora Brizi; kā arīmāksliniece, kas strādā ar dabas datu vizualizācijām, un kuratore Džeina Tinglija (Jane Tingley) no Kanādas. Vieslekcijām sekos radošās darbnīcas, kurās jaunieši kopā ar vieslektoriem un festivāla izstādes māksliniekiem diskutēs par tādām tēmām kā “Mākslīgais intelekts un blokķēdes”, “Māksla, mākslīgais intelekts un metaverss”, “Zaļā digitālā utopija” un “Digitālās nākotnes izaicinājumi”. Jaunieši (līdz 30 gadu vecumam) aicināi reģistrēties artatonam, iegūstot festivāla bezmaksas biļeti.
Artatona dienas noslēgumā no pl. 19.00 norisināsies skaņu mākslas performanču programma RIXC galerijā, Lenču ielā 2.
22. septembrī no pl. 11.00 LNB un tiešsaistē norisināsies simpozijs “Kripto, mākslas un klimata”, kurā vairāk kā 30 starptautiski mākslinieki, pētnieki un eksperti diskutēs par mākslīgo intelektu un Eiropas mediju mākslas nākotni, “zaļo diskursu” digitālajā mākslā, NFT un kriptomākslu, imersīvajiem medijiem un mākslu metaversā.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls
Dizaina sarunas: Artūrs Analts atgriežas
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
20. septembrī / plkst. 18.00
20. septembrī plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā programmas “Vārds dizainam” 10. jubilejas svinību cikla ietvaros tiek piedāvāts atkārtoti satikties ar pirmās sezonas dalībniekiem. Pirmais uz sarunu aicināts godalgotais un pasaulē atzītais mākslinieks un dizainers Artūrs Analts.
Artūrs Analts “Vārds dizainam” pirmajā sezonā piedalījās sarunā ar nosaukumu “Jaunie dizainā. Noticēt sev”, taču šobrīd viņš jau ir pierādījis sevi kā spēcīgu profesionāli, darbojoties un īstenojot idejas dizainā, tēlniecībā, arhitektūrā, grafikas, produktu un izstāžu dizainā. Tāpat Analts ir plaši pārstāvēts arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ekspozīcijā “Dizaina process”.
Lielu atpazīstamību dizainers guva 2018. gadā, kad, pārstāvot Latviju, saņēma zelta medaļu Londonas Dizaina biennālē. Interaktīvā instalācija, kas uz brīdi bija apskatāma arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, palikusi atmiņā kā unikāls dizaina produkts. Citi Artūra projekti bijuši skatāmi arī citās izstāžu zālēs un galerijās ne tikai Rīgā, bet arī Ķelņē, Madridē, Milānā u.c.
Pēdējo gadu laikā Analts ir īpaši daudz sadarbojies ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un bijis mākslinieks trīs dažādām, bet vienlīdz aizraujošām izstādēm – Latvijas Bankas simtgadei veltītajai izstādei “Vērtību zīmes”, kurai tikai veidots vērienīgais objekts “Mūsu Saule” pie LNMM ieejas, interaktīvajai izstādei bērniem “Zaļš un vēl zaļāks” un fotogrāfa Sandro Millera izstādei “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Alises Builevicas personālizstāde “LAIKA”
galerijā LOOK!
21. septembris–14. oktobris
No 21. septembra līdz 14. oktobrim galerijā LOOK! būs skatāma Alises Builevicas personālizstāde “LAIKA”.
Koši degošs koks rajona vidū, kurš hipnotizējoši velk tevi tam klāt. Zirneklis, kurš aizmidzis lidmašīnas logā, tevi sagaida galamērķa muzejā pie sienas. Zolitūdes hipodroms, uz kura notiek un ir notikušas uzacu paceļošas parādības. Melnā laika, kura skrien no tevis prom, bet aicina tevi līdz. Sen nesatikts cilvēks, kuru tu vari satikt tikai caur sapņiem. Tavs fiziskais ķermenis, kurs izšķīst tavā priekšā, tev zem kājām atstājot zemi. Tie ir tēli un ainas, no kā sastāv Alises Builevicas glezniecība.
Sapņos balstītu realitāti un tieksmi uz harmoniju nomaina pēkšņa atrašanās murgos. Kā atgādinājums un atkalredzēšanās ar cilvēkiem no pagātnes, kas no līdzsvara izsit ikdienas stabilitāti. Saldsērīgā garša, kas mūs pārņem pēc pamošanās un sašķoba pašsajūtu. Ieciklēšanās uz piedzīvotām ainām, kur atrodies vietās, kuras vairs nav daļa no tavas ikdienas, un plēš uz pusēm ne vien garīgo, bet arī fizisko ķermeni.
Builevicas izstāde veltīta ikdienas stāvokļiem, kuru nozīmi un svaru mēs paši neizvēlamies, bet vienkārši tajā nonākam. Sakritības, skaistas kļūdas, fascinējoši stāsti un saldsērīgas atkalsatikšanās. Fonu, kurā tapuši darbi, māksliniece raksturo līdzīgi it kā iekšpusē mītinātos svešinieks, jo šī sajūta ir kā atgādinājums nevis par paša pieredzēto, bet gan stāsts par kādu citu. Tas mudina izjautāt sevi kā personu caur šīm nosapņotajām situācijām un izvaicāt, kas ir dzīves posms, kurā atrodies – biežāk pretrunīgs, no malas veiksmīgs un plaukstošs, bet iekšēji mentālo stāvokli novārdzinošs.
Caur jaunākajiem Alises Builevicas audekliem iespējams izjust un novērēt latviešu jaunākās paaudzes glezniecībai aktuālo spēju runāt simbolos un reflektēt par mentālajiem izaicinājumiem un balansa meklējumiem.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Izstāde “Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums”
jaunajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izstāžu zālē “New Hanza Biroji”
23. septembris–19. novembris
No 23. septembra līdz 19.novembrim jaunajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izstāžu zālē “New Hanza Biroji” būs skatāma izstāde “Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums” – Venēcijas biennāles iespaidīgais Dānijas paviljons, kas pārradīts eksponēšanai Rīgā.
Mākslinieka Ufes Isoloto (Uffe Isolotto) un kuratora Jākoba Lilemozes (Jakob Lillemose) radītā hiperreālistiskā fantāzija, kurā saplūst vizuālās mākslas, kino, scenogrāfijas, dizaina un literatūras jomas, stāsta par cilvēces nākotni vizuāli krāšņā nezināmu augu un dabas elementu vidē ar atsaucēm uz Rīgas jūgendstila arhitektūru.
“Stāsta centā ir kentauru ģimene, kas apdzīvo pasauli, ko raksturo gan dramatiski, gan dīvaini dabas procesi, kas radikāli mainījuši dzīves un izdzīvošanas apstākļus. Tā lūkojas nākotnē, iekļauj elementus no pagātnes. Tā ilustrē neskaidro šodienu, kurā cilvēki navigē starp bioloģiju un tehnoloģiju, ekoloisko katastrofu un planētas mīletību, bezcerību un cerību, atklāj izstādes kurators Jākobs Lillemoze (Jacob Lillemose).
“Lai arī Latvijā vēl arvien nav sava nacionālā laikmetīgās mākslas muzeja, nedrīkstam piemirst par topošā muzeja kolekcijas mākslas darbiem, māksliniekiem un kolekcijas ģeogrāfisko tvērumu – Baltijas jūras reģions. Šī gada laikā esam atbalstījuši jaunākās paaudzes mākslinieku centienus, māksla sākusi apdzīvot muzeja zemi, nupat Baltajā naktī notika kolekcijas video darbu skate, un šo gadu noslēdzam ar grandiozu izstādi jaunā izstāžu zālē, kas ir vistuvākā iespējamā lokācija nākotnes muzejam,” stāsta izstādes producente, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.
Izstādes neatņemama sastāvdaļa ir stāsts “No zemes klēpja” par pieaugšanu un jaunas, nezināmas pasaules iepazīšanu pēc “Uzplaukuma” no jauna kentaura perspektīvas. Tas pārvaicā mūsu priekšstatus par uzplaukuma nozīmēm, nākotnes dzīvi uz Zemes un cilvēka lomu tajā. Stāsts apmeklētājiem būs pieejams kā drukātā, tā audio versijā.
Pavadošā programma iekļauj mākslinieku lekcijas, izglītības programmu vidusskolēniem, kas tiks iekļauta “Latvijas Skolas somas” programmā, kā arī diskusiju ciklu.
Ufe Isoloto darbojas telpiskajā un digitālajā tēlniecībā, videomākslā un animācijā. 2007. gadā absolvējis Dānijas Karalisko mākslas akadēmiju. Dzīvo un strādā Kopenhāgenā, piedalās izstādēs Dānijā un ārvalstīs, tostarp, eksponējies ARKEN laikmetīgās mākslas muzejā, Dānijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, Sv. Nikolaja baznīcas laikmetīgās mākslas centrā un Malmes mākslas galerijā. Darbi iekļauti Dānijas Nacionālās galerijas un Holstebro mākslas muzeja kolekcijās. 2022. gadā pārstāvējis Dāniju Venēcijas mākslas biennālē.
Jākobam Lillemozem ir Kopenhāgenas Universitātē iegūts doktora grāds mākslas vēsturē ar fokusu uz jauno mediju mākslu un katastrofu pētniecību. Viņš sarakstījis vairākas grāmatas par Amerikas kino, bijis mākslas žurnāla “Frieze” korespondents un autors mākslas kritikas platformā Kunstkritikk.dk.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda izstāžu zāle “New Hanza Biroji”
Mihaila Tāla iela 1 (blakus Hanzas Perons), Rīga
Skuja Braden izstādes “Piedod manam ķermenim” un “Dīvainais darījums”
“kaufmann repetto” galerijās Ņujorkā un Milānā
Skuja Braden. Vāze “Rozā saspiešana”. 2022. Porcelāns, autortehnika. Autoru īpašums. Publicitātes foto
Pazīstamajā “kaufmann repetto” galerijā Ņujorkā no 8. septembra norisinās mākslas dueta Skuja Braden – latvietes Ingūnas Skujas (1965) un amerikānietes Melisas D. Breidenas (Melissa D. Braden, 1968) – izstāde “Piedod manam ķermenim” (“Pardon My Body”), savukārt otra – “Dīvainais darījums” (“Strange Bargain”) – 13. septembrī tika atklāta galerijas “kaufmann repetto” izstāžu telpā Milānā.
Mākslinieču radītie darbi tiek raksturoti kā komplicēti būvēti tēlniecības šedevri, kuros asprātīgi un ar humoru tiek runāts par feminismu un kvīru kultūru, iemiesojot gan autobiogrāfiskus motīvus, gan starpkultūru atsauces un pasaules vēsturē un politikā būtiskus jautājumus. Viņu porcelāna apgleznojumos Rietumu “pin-up” kultūras estētika saplūst ar japāņu erotiku (šunga) un budisma motīviem, tiek izmantoti arī mūsdienu patērētājsabiedrības pielūgtie zīmoli un ikoniski animāciju filmu varoņi.
Izstādē Ņujorkā Skuja Braden pievēršas stāstam par sievietes ķermeni, kas tiek skatīts no patriarhālā viedokļa. Ciklā “Labdarības kolekcija” (“Charity Collection”) atklājas ideja, kā ķermenis kļūst par preci. Mākslinieces izmantojušas pašu radīto piena reklāmu – sievietes krūtis pārtapušas par piena pudelēm. Šajā darbā slaucami kļuvuši dažādi dzīvnieki, tostarp groteskie un fantastiskie radījumi, kas itin kā iznākuši no viduslaiku bestiārija, parādoties arī Rozā panterai un Minnijai.
Milānas izstādē gleznojumos prevalē blondās Merilinas Monro un pavedinošās Geišas tēli, kas ir galvenās darbojošās personas abu daiļradē. “Dīvainais darījums” ir ironisks autoru redzējums par biznesa paradoksālo dabu un vilinošu darījumu slēgšanu – veiksmīgu pirkumu par neticami lētu naudu. Mākslinieces uzdod jautājumu – kāda ir alkatības cena?
Jāatgādina, ka 2022. gadā abas mākslinieces ar izstādi “Tirgot ūdeni upes malā” (“Selling Water by the River”) pārstāvēja Latviju 59. Venēcijas biennālē.
Starptautiskais glezniecības simpozijs “Marks Rotko 2023”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
līdz 29. septembrim
Līdz 29. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā norisinās Starptautiskais glezniecības simpozijs “Marks Rotko 2023”, kas ik gadu Daugavpilī pulcē mākslinieka Marka Rotko sekotājus un daiļrades cienītājus, kuri caur savu unikālo māksliniecisko redzējumu savā daiļradē turpina iemiesot Marka Rotko paustās idejas. Mākslinieki divas nedēļas dzīvo ārpus ierastās vides: mijiedarbojas, iedvesmojas un rada unikālus darbus, ko nodot skatītāju vērtējumam kopīgā izstādē un pēcāk – Rotko centra kolekcijā.
Uz simpoziju ieradušies mākslinieki no visas pasaules. Atlases žūrija šoreiz izvēlējusies deviņus māksliniekus: Sjū Baieri (Sue Beyer, Austrālija); Kevorku Džordžu Kasabjanu (Kevork George Kassabian, Armēnija); Rūtu Filo (Ruth Philo, Lielbritānija); Zbigņevu Oļšinu (Zbigniew Olszyna, Polija); Annu Tarantino (Ann Tarantino, ASV/Itālija); Ritumu Ivanovu (Latvija); Kristu Autio (Beļģija); Agatu Borovu (Agata Borowa, Polija); Ingunu Liepu (Latvija).
Simpozija programma aizritēs Rotko 120. gadadienas zīmē. Divas dienas, 21. un 22. septembrī, plkst. 15.00 Rotko centrā ikviens varēs sekot simpozija dalībnieku prezentācijām. Simpozijs noslēgsies 29. septembrī plkst. 16.00 Rotko centrā ar tajā jaunradīto darbu izstādes atklāšanu.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma izstāde “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”, kurā ar mūsdienīgiem dizaina paņēmieniem izcelts unikāls vēsturiskais materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma.
Hernhūtiešu jeb Brāļu draudzes kustība ir viens no neparastākajiem stāstiem Latvijas 18.–19. gadsimta vēsturē. Sākusies kā reliģiska kustība, nākamās paaudzes tā ietekmējusi daudz plašāk – modinājusi cīņai par latviešu tiesībām, cēlusi pašapziņu, veicinājusi izglītības un kordziedāšanas attīstību. Dažādās jomās tās iespaids uz Latvijas sabiedrību un kultūru sniedzas līdz pat mūsdienām.
Dizaineres Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane izstādes telpu veidojušas, radot apmeklētājam apstākļus, kas palīdz stāstu par hernhūtiešiem – 18. un 19. gs. zemniekiem un amatniekiem – uztvert ar dažādām maņām un sasaistīt ar savu pieredzi. Īsta koka smarža, skala apgaismojumu imitējoša tumsa, animācijās iekustināti Johana Kristofa Broces 18. gadsimta zīmējumi, gaiša koka un sulīgi zaļa toņa mijiedarbe ar autentiskiem, 200 gadu seniem rokrakstiem un grāmatām – tas viss apmeklējuma laikā veido tiltu no pagātnes uz šodienas mirkli “šeit un tagad”.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Ilzes Pauliņas un Alberta Pauliņa izstāde “Dzīves telpa”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 15. oktobrim
Līdz 15. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā skatāma Tukuma mākslinieku Ilzes un Alberta Pauliņu glezniecības izstāde “Dzīves telpa”. Izstāde iecerēta kā ceļojums laikā un abu mākslinieku dzīves telpas redzējums, kas vienlaikus veido gan retrospektīvu atskatu, gan eksponē mūsdienu dzīves vides aktuālo jautājumu interpretāciju mākslā.
Alberta Pauliņa glezniecībā nozīmīgu vietu ieņem Tukuma un apkārtnes ainavu fiksējumi, bet Ilzes Pauliņas mākslu pēdējos 20 gadus raksturo blakus esošās dzīves vides – mājas un darbnīcas noskaņu brīži, garīgo pārdzīvojumu attēlojums caur dabas tēlu un sakrālās mākslas tēmas.
Dievs un daba – tā lakoniski var raksturot abu izstādes mākslinieku galvenos iedvesmas avotus. Dievs kā ideja un saturs, kas caurstrāvo un piepilda ne vien mākslinieku dzīvi, bet arī glezniecību. Un daba, kas aizrauj un iedvesmo, ļaujot smelties enerģiju un idejas arvien jauniem krāsu salikumiem un formas risinājumiem. Un tas viss ir tepat līdzās – mūsu dzīves telpā esošs un veidojošs.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Vija Celmiņa – Japānas Mākslas asociācijas balvas Praemium Imperiale 2023 laureāte
Foto: Praemium Imperiale 2023 
ASV dzīvojošā latviešu māksliniece Vija Celmiņa kļuvusi par Japānas Mākslas asociācijas balvas Praemium Imperiale 2023 laureāti!
“Tā ir pasaules prakse, ka mākslinieki, kas visu mūžu ir strādājuši un kļuvuši par pasaules līmeņa personībām, kas ietekmējuši veselas paaudzes, mākslas apgabalus, tiek novērtēti ar ļoti prestižām balvām, un šī noteikti ir viena no tādām,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.
“Praemium Imperiale 2023” ir augsta līmeņa starptautisks novērtējums mākslas pasaulē. Balvu ikgadēji piešķir Japānas imperatora ģimene piecās kategorijās – glezniecībā, tēlniecībā, arhitektūrā, mūzikā un teātra/kino mākslas.
Vija Celmiņa šo apbalvojumu glezniecībā saņēma ceremonijā Baltajā namā, piedaloties arī pirmajai lēdijai Džilai Baidenai. Balva paredz arī naudas prēmiju 15 miljonu jenu jeb gandrīz 95 000 eiro apmērā.
Līdzās gleznotājai “Praemium Imperiale” apbalvojumu tēlniecībā ieguva dāņu un islandiešu mākslinieks Olafurs Eliasons, arhitektūrā Burkino Faso dzimušais arhitekts Fransis Kerē, mūzikā balvu saņēma amerikāņu trompetists, komponists Vintons Marsalis, bet teātra mākslā amerikāņu režisors Roberts Vilsons.
Vija Celmiņa visvairāk pazīstama ar saviem skrupulozi detalizētajiem okeāna viļņu un zvaigžņoto nakts debesu gleznojumiem, pie kuriem viņa strādā kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Vijas Celmiņas darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu mākslas kolekcijās pasaulē – Mūsdienu mākslas muzejā, Vitnijas mākslas muzejā, Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā, Pompidū mākslas centrā Parīzē, Nacionālajā Teita galerijā Londonā u. c.
Japānas Mākslas asociācijas balva “Praemium Imperiale” tika nodibināta 1988. gadā un pirmo reizi tika pasniegta 1989. gadā.
Iznāks grāmata “Juris Poišs. 1957–1983” sērijā “Republika attēlos”
Grāmatas atvēršana Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
19. septembrī / 18.00
19. septembrī plkst. 18.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja trešajā stāvā notiks fotogrāmatas “Juris Poišs. 1957-1983” atklāšana.
Tā ir bilingvāla fotogrāmata, kas veltīta latviešu preses fotogrāfam Jurim Poišam (1933–1984). Juris Poišs ir viens no 60. un 70. gados aktīvajiem fotožurnālistiem, kurš strādāja gan ziņu aģentūrā LTA (tagad LETA), gan kā vairāku laikrakstu fotokorespondents. “Poiša darbos redzams kā atpazīstamu paņēmienu kopums, tā arī savs fotogrāfiskais stils – iezīmes, kas raksturīgas tikai nedaudziem padomju perioda preses fotogrāfiem,” grāmatas ievadā uzsver tās sastādītāji, vēsturnieks Toms Zariņš un dizainers Aleksejs Muraško.
Izdevumā publicētas 80 melnbaltas vidējā formāta fotogrāfijas, kas izseko viņa soļiem fotogrāfijā no 1957. gada līdz pēdējiem mēnešiem pirms nāves. Izdevumam ir dubultais apvāks – vienā pusē redzama skats uz saulainu Rīgas krustojumu, otrā pusē – attēls ar kundzi, kura mazgā Ekes konventa ēkas logus Vecrīgā.
Šo grāmatu izdevusi biedrība “Kultkom” un tā turpina izdevumu sēriju “Republika attēlos”, kurā tiek publicēti vairāku Latvijas padomju perioda preses fotogrāfu arhīvi ar mērķi veicināt jaunu vizuālu vēstures liecību parādīšanos publiskajā telpā, kā arī aizpildīt zināšanu robus Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Sērija jau iznākusi grāmata ar Dominika Gedzjuna fotogrāfijām, bet turpinājumā tiks izdota grāmata par fotogrāfi Alisi Iļjinu.
Grāmatas veidotāji: Toms Zariņš un Aleksejs Muraško, eseju autori Santa Remere un Sergejs Kruks, izdevējs Arnis Balčus. Izdevums no 19. septembra būs pieejams gan lielākajās grāmatnīcās, gan nopērkams tiešsaistē fotokvartals.lv/veikals.
Literatūras žurnāla “Strāva” 8. numurs
Prezentācija grāmatu bārā “Bolderāja”
19. septembrī / plkst. 19.00
19. septembrī plkst. 19.00 grāmatu bārā “Bolderāja” notiks literatūras žurnāla “Strāva” 8. numura prezentācijas pasākums, kurā ar lasījumiem uzstāsies žurnāla autori – dzejnieki, rakstnieki un tulkotāji, tostarp Inga Gaile, Emija Grigorjeva, Arvis Viguls, Ieva Melgalve un Elvīra Bloma. Pasākumu vadīs dzejniece un rakstniece Anna Auziņa.
Kolekcionēt, vākt, krāt, apkopot – cilvēku dzīves sastāv gan no darbiem, ko tie veic, gan lietām, kam tie piešķir jēgu. Žurnāla “Strāva” 8. numurs sniedz ieskatu leģendārā amerikāņu dzejnieka un zinātnieka Berna Portera (Bern Porter) atrastās dzejas kolekcijā, kas nu daļēji skatāma un lasāma arī latviešu valodā, viens no Portera dzejoļiem arī uz žurnāla vāka.
Numurā publicēta arī latviešu jaunākā īsproza dzejnieku un rakstnieku Ingas Gailes, Andra Kalnozola, Andra Ogriņa, Emijas Grigorjevas izpildījumā, kā arī Semjona Haņina, Andras Manfeldes, Ingas Gailes un Elvīras Blomas jaunākā dzeja. No tulkotās prozas žurnāla 8. numurā iekļauta igauņu rakstnieces Mārjas Kangro īsproza Maimas Grīnbergas tulkojumā un Latvijā dzimušā krievu klasiķa Leonīda Dobičina stāsti, ko tulkojis Dens Dimiņš. Jaunā numura teorētiskajā sadaļā lasāma amerikāņu filosofes Džeinas Benetas eseja “Krājumu vara: tālākas piezīmes par materialitātes aģenci” Ievas Melgalves latviskojumā, savukārt no ārzemju dzejas pavisam negaidīti – ASV prozas klasiķa Ernesta Hemingveja panti. Numura galvenā redaktore Elvīra Bloma aicina lasītājas, kas identificējas kā sievietes, rakstīt un žurnālam iesūtīt autobiogrāfisko dzeju, par ko vairāk būs iespējams uzzināt sociālo tīklu akcijas laikā – tā tiks izsludināta pēc jaunā numura atvēršanas pasākuma.
Grāmatu bārs “Bolderāja”
Avotu iela 29, Rīga
Titulbilde: Līga Vēliņa. Pagrieztās realitātes (Shifted Realities), 2023
