Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024
Rīgā un Siguldā
18. aprīlis–14. jūlijs
Sinnēve Sizu G. Vetena (Synnøve Sizou G. Wetten), fragments no video “Vai šis ir tagad? XXYX”, 2019
Šogad jau piekto reizi norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB). Turpinot sekot līdzi attēla kultūras attīstībai, RFB no 18. aprīļa līdz 14. jūlijam ar plašu izstāžu un izglītības programmu Rīgā un Siguldā aicinās domāt par identitāti.
Biennāles tematika, kā ierasts, aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem, koncentrējoties uz Baltijas, Ziemeļvalstu un Eiropas reģionu. Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 starptautiskā programma deviņās izstādēs, plašā izglītības programmā, kā arī ikgadējā RFB izdevumā pievērsusies tādiem eksistenciāliem jautājumiem kā tehnoloģiju ietekme uz cilvēka būtību, cilvēka un dabas attiecības, mūsdienu attēla informatīvais kods. “Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās – starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Kā digitālo tehnoloģiju ietekmē ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju un attēlu, un kā tā sevi piesaka mākslas darba ietvaros? Biennāles veidotājiem šie ir būtiski jautājumi, ko analizēt un reprezentēt, piedāvājot Latvijas skatītājiem aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstinot ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju un publikāciju veidā izstāžu un performanču formātos,” par Rīgas Fotogrāfijas biennāli 2024 stāsta tās vadītāja un viena no izstāžu kuratorēm Inga Brūvere.
Biennāles centrālais notikums – izstāde “Cilvēks-dators” izstāžu zālē ‘’Rīgas mākslas telpa’’ – meklē mūsdienu cilvēka būtību, kas mainījusies steidzīgā dzīves ritma un nemitīgās tehnoloģiju attīstības ietekmē. Starptautiskajā grupas izstādē no 19. aprīļa līdz 16. jūnijam būs apskatāmi astoņu mākslinieku darbi. Paralēli izstāžu zāles ‘’Rīgas mākslas telpa’’ Intro zālē norisināsies britu mākslinieku Lindsejas Sīrsas (Lindsay Seers) un Kīta Sārdženta (Keith Sargent) izstāde “Vamp(ire) Reality”, kuras uzmanības centrā ir apziņas daba un tās ietekme uz cilvēka dzīvi. Savukārt mākslīgā intelekta un fotogrāfijas attiecībām pievērsīsies izstāde “Lūzuma punkts, smalka balansēšana”, kas būs apskatāma no 20. aprīļa līdz 15. jūnijam galerijā “RIXC”.
Programmu papildinās arī izglītības programma, lekcijās un diskusijās turpinot analizēt izstādēs skartās tēmas un tiecoties izzināt fotogrāfijas lomu mūsdienu pasaulē, savukārt bērni un jaunieši aicināti piedalīties radošajās darbnīcās kopā ar mākslinieci Līgu Spundi.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gs. turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024
Modes mākslinieka Bruno Birmaņa izstāde “Starpskate”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
16.–24. aprīlis
Foto: Kārlis Volkovskis
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē no 16. līdz 24. aprīlim būs skatāma modes mākslinieka un LMMDV izglītības programmas Vizuālā tēla stilists vadītāja Bruno Birmaņa izstāde “Starpskate”.
Bruno Birmanim šī ir pirmā izstāde Liepājā, un tajā ir iekļauti dažādu jomu darbi – fotogrāfijas, tērpi, kā arī videoarhīvs no iepriekšējām izstādēm. Interesenti kopumā varēs aplūkot aptuveni 60 dažādu jomu darbus, kas tapuši vairākus desmitus gadus atpakaļ, gan salīdzinoši nesen radītus modes un stila objektus.
“Tie, kas grib saprast, kas es esmu, un, ko es daru, laipni aicināti uz izstādi, jo mana misija ir nodot savu pieredzi, savas zināšanas un savu skatījumu. Domāju, ka garlaicīgi nebūs nevienam apmeklētājam,” ar idejas konceptu iepazīstina Bruno Birmanis.
17. aprīlī no pulksten 12.00 līdz 14.00 un 23. aprīlī no pulksten 17.30 līdz 20.00 būs iespēja klātienē tikties ar mākslinieku.
Mākslinieks Bruno Birmanis strādā stila dizaina, alternatīvās modes, valkājamās modes, vides, interjera un komunikāciju dizaina jomās, arī kā ir izstāžu un pasākumu radošais direktors un producents.
Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1986. gada, pirmā tērpu kolekcija radīta 1987. gadā izstādei “Tērps laikabiedram”. Bruno Birmanis ir lielākā un nozīmīgākā Austrumeiropas alternatīvās (un ne tikai) modes pasākuma idejas autors un organizators. No salīdzinoši maza pasākuma, “Nepieradinātās modes Asambleja” (NMA) jau 1994. gadā kļuva par Eiropas nozīmes radošās modes skašu nedēļu. Lielākie modes mediji (“GLAMOUR” un “Officiel”) ierindoja Rīgu modes un stila apskatos līdztekus Londonai, Parīzei un citām pilsētām.
Modes mākslinieks ir veidojis Latvijas Olimpiskās izlases formas Albērvilas, Barselonas, Riodežaneiro, Phjončhanas un Tokijas Olimpiskajām spēlēm.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Ineses Margēvičas personālizstāde “Ciklamenas slepenā dzīve”
Rīgas Porcelāna muzejā
19. aprīlis–9. jūnijs
Rīgas Porcelāna muzejā no 19. aprīļa līdz 9. jūnijam būs skatāma mākslinieces Ineses Margēvičas jaunāko darbu izstāde “Ciklamenas slepenā dzīve”. Izstāde būs aplūkojama muzeja izstāžu zālē, tās daļa – arī pirmā stāva skatlogos.
Izstādē redzami pēdējos četros gados tapušie keramiķes darbi – sižetiski apgleznotas porcelāna oriģinālformas. Figūru izgatavošanā izmantoti dažādi porcelāna veidošanas paņēmieni, apvienojot liešanu un veidošanu, kā arī eksperimentēšanu ar porcelāna plastiku, to burzot un krokojot. Delikāts, polihroms apgleznojums virsglazūras tehnikā ir veikts ar roku, iedvesmojoties un pielietojot porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (1924–1928) lietotos krāsu laukumu ieklāšanas principus. Salīdzinot ar mākslinieces agrākajiem darbiem, kuriem raksturīgs monohroms, klusināts kolorīts ar cēlmetālu akcentiem, šīs izstādes darbos ir uzplaukusi krāsainība. Sārtie un zaļie toņi aicina pašķirt ziedu stublājus un ienākt iztēles slepenajā dārzā, ienirt siltā upes ūdenī, atmodināt jutekļus un visbeidzot – uzelpot.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Amandas Ziemeles ekspozīcija
“O day and night, but this is wondrous strange…
and therefore as a stranger give it welcome”
Latvijas paviljonā Venēcijas biennāles 60. Starptautiskajā mākslas izstādē
20. aprīlis–24. novembris
No 20. aprīļa līdz 24. novembrim norisināsies Venēcijas biennāles 60. Starptautiskā mākslas izstādē, kur Latvijas paviljonā būs skatāma mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija “O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome”. To organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru “Indie”. Paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators ir Adams Budaks (Adam Budak), mākslas biedrības Kestner Gesellschaft (Hanovere, Vācija) direktors, un arhitekts ir Niklāvs Paegle (ĒTER).
Smalkā, bet vienlaikus arī drosmīga veidā Amanda Ziemele (1990) pārvērš paviljona interjeru par dzīvu organismu, piejaucējot telpu, atdzīvinot dimensijas, ļaujot mums, skatītājiem, attīstīt savu polifoniskas telpas romantiku. Amandas Ziemeles ekspozīcija ir atbrīvojoša: izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā, kur valda dāsnums un mierinājums, saudzība un ievainojamība – un to veido astoņas izkaisītas telpiskas gleznu struktūrās.
Amanda Ziemele, atklājot ekspozīcijas ieceri, saka: “Gribētos, lai, ienākot paviljonā, rodas tāds kā neliels apmulsums. Lai skatītājs ar šejienes būtnēm sastaptos iepriekš nepieredzētā veidā. (..) Mans nolūks ir mazliet nojaukt pēdas, jo šeit viss pastāv arī pats savās attiecībās. Es vēlētos, lai skatītāji drīzāk uz mirkli apstātos un ienirtu nepieredzētajā situācijā.”
Paviljona klusais naratīvs ir angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele “Plakanzeme. Tas ir izdomāts stāsts vairākās dimensijās” (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Sekojot pavedienam, ko Abots patapinājis no Šekspīra (“O day and night, but this is wondrous strange... And therefore as a stranger give it welcome”), Amanda Ziemele rada apdraudētu mikrokosmu, kas mūs ieskauj savā bezierunu viesmīlībā.
“Pretojoties gravitācijai, formas levitē – vienlaikus ar prieku un bezcerību. Tā ir Amandas versija par nobriedušu telpu – kontrafantasmagorija, pretošanās izsīkumam un pagurumam, telpa ar attieksmi, gatava domāt un uzņemt mūsdienu sabiedrības neparasto pasauli. Galu galā tas, ko mums piedāvā Amandas projekts, ir dziedināšana – dziedināšanas nepieciešamība.” Tā ekspozīcijas kurators Adams Budaks.
“Amandas žestiem raksturīga negaidītība un izaicinājums – taču ne šokējošs, drīzāk tāds, kas spēj savu skatītāju, pašam negaidot, katapultēt kaut kur, no kurienes paveras no ierastās atšķirīga aina. Un no šī skatpunkta raugoties, tiek dota iespēja saprast, ka dzīvot palīdz spēja pieņemt, priecāties un akceptēt,” saka paviljona komisāre Daiga Rudzāte.
Amandas Ziemeles ekspozīciju Venēcijā papildinās Agneses Krivades veidotais izdevums, kas sarunu un eseju formātā izvērš ekspozīcijas idejisko ieceri.
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. Starptautiskā mākslas izstādē
Arsenale - Artiglierie (Sestiere Castello, Campo della Tana 2169/F, Venice, Italy
Izsludināta pieteikšanās Latvijas Mākslinieku savienības
ikgadējai vizuālās mākslas izstādei
Pieteikšanās līdz 21. aprīlim
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) izsludinājusi pieteikšanos LMS ikgadējai vizuālās mākslas izstādei “Mākslas dienas 2024. Skats augšup”, kurā aicināti piedalīties LMS biedri, profesionālie mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālo vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi ar vienu vizuālās mākslas darbu, kas tapis laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam. Pieteikto darbu izpildījuma tehnika nav ierobežota, taču multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku.
Aizpildītu pieteikuma anketu – failiem.lv/u/nhgx2uhzh5, autora CV, kā arī pieteiktā darba attēlu sūtīt uz e-pastu: lms.makslasdienas@inbox.lv.Pieteikumi dalībai izstādē tiek pieņemti līdz 21. aprīlim.
Mākslas dienu izvēlētā tēma “Skats augšup” aicina doties jaunas mākslinieciskās identitātes meklējumos laikā, kad nabadzība nav grēks, kad asinskārā kara Ukrainā kontekstā cilvēciskie instinkti mudina radīt un bailes pāraug nākotnes uzminēšanā. Izstādes nosaukums aicina māksliniekus meklēt jaunas radošas formas un ar vizuālās valodas līdzekļiem risināt šo tēmu klātbūtni.
“Mākslas dienas 2024. Skats augšup” ir izstāde, kurā Latvijas mākslas vecmeistaru darbiem līdzās apskatāms arī jauno mākslinieku sniegums. Ikgadēji ekspozīciju veido glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas, foto mākslas, instalācijas u.c. mākslas veidu darbi. Izstāde kā process vizuālajā mākslā veido savu pienesumu, ieskicējot demokrātiskās mākslas pašportretu, taču tā var kalpot arī kā platforma, kur uzmirdzēt kādam spilgtam jaunajam talantam vai nobriedušam māksliniekam radīt intrigu par novitātēm savā daiļradē.
Izstādei “Mākslas dienas 2024. Augšup” iesniegtie darbi tiks eksponēti LMS galerijā no 26. aprīļa līdz 26. maijam. Izvērtējot izstādes “Mākslas dienas 2024. Skats augšup” dalībnieku māksliniecisko sniegumu, izstādes atklāšanā 26. aprīlī LMS piešķirs Mākslas dienu balvu diviem māksliniekiem – par mūža ieguldījumu un par pārliecinošu radošo sniegumu. Mākslas dienu izstādes balva ir iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Diānas Dimzas-Dimmes jubilejas izstāde “Piedzimšanas diena”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 27. aprīlim
Līdz 27. aprīlim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes 60 gadu jubilejas izstāde “Piedzimšanas diena”, kura apkopo mākslinieces gadu gājuma spilgtākos darbus kā simbolus dažādiem dzīves posmiem. “Mana izstāde esmu es, bet katram māksliniekam tā vienmēr ir piedzimšanas diena. Dažādi darbi, kuri nonākuši vienkop kādam dzīves posmam noslēdzoties,” tā Diāna Dimza-Dimme.
Diāna Dimza-Dimme patlaban ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore, kopš 1986. gada piedalījusies vairāk nekā 100 izstādēs Latvijā un ārzemēs, tostarp aizvadījusi vairāk nekā 30 personālizstādes. Mākslinieces darbi atrodas dažādu Latvijas un Nīderlandes muzeju kolekcijās, kā arī privātkolekcijās 20 valstīs.
Izstādes norises laikā plānots dejas meditācijas brīdis (konkrētam laikam sekot līdz Kalnciema iela sociālajos kontos), savukārt mākslinieces dzimšanas dienā, 23. aprīlī, Diāna visu dienu būs satiekama galerijā, aicinās kopā zīmēt un aprunāties.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Jāņa Grabovska gleznu izstāde “Metamorfozes”
Liepājas Latviešu biedrības namā
līdz 30. aprīlim
Liepājas Latviešu biedrības namā līdz 30. aprīlim skatāma Jāņa Grabovska gleznu izstāde “Metamorfozes”.
Būdams profesionāls mūziķis, Jānis Grabovskis mērķtiecīgi pievērsies meklējumiem vizuālajā mākslā. Mācījies pie Kuldīgas mākslinieka Viļņa Rasas un kā autodidakts iepazinis profesionālo mākslas literatūru.
Tieši eksperimenti ar dažādām faktūrām un materiāliem palīdzējuši atrast savu unikālo rokrakstu. “Esmu centies izstrādāt pats savu glezniecības tehnoloģiju – veidot faktūras, izmantot netradicionālus materiālus (foliju, smiltis, metālu, zāģu skaidas, stiklu), lai ieintriģētu skatītājus. Pakāpeniski sāku pievērsties abstrakcionismam un nosacītībai. Mani interesē kontrasti, atspīdumi uz virsmām, reljefi, laukumu pārvērtības. Dažreiz meklēju filozofisku ievirzi”.
Jānis Grabovskis (1954) izstādēs piedalās no 1982. gada. Par savu desmito personālizstādi, kurā skatāmi jaunākie darbi, viņš saka: “Saviem šīs izstādes darbiem nosaukumus neesmu devis, ļaujot skatītājiem pilnīgu iztēles un fantāzijas brīvību. Darbi ir tikai numurēti. Vēlos radīt iespaidu, ka dažreiz no tā, ko mīdām kājām, var izveidot ko īpašu. Vai tā ir māksla – spriest jums. Svarīgs ir nevis tas, ko attēloju, bet kā attēloju…”
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Izstāde “Leo Kokle 100 gadi”
Rietumu bankas galerijā
līdz 3. maijam
Līdz maija sākumam Rietumu bankas galerijā skatāma izstāde “Leo Kokle – 100 gadi”, kas veltīta Leo Kokles (1924–1964) simtgadei. Tajā ir eksponētas vairāk nekā 40 vērtīgas gleznas no mākslinieka atraitnes Terēzes Kokles privātās kolekcijas, sniedzot unikālu iespēju aplūkot šos darbus jebkuram mākslas cienītājam. To vidū ir tādi mākslinieka 20. gadsimta 40.-60. gados radīti darbi kā “Līgo”, “Dvēseles simfonija”, gleznotāja mūzas Terēzes Kokles, šaha meistara Mihaila Tāla un operdziedātājas Belas Rudenko portreti, kā arī ainavas un klusās dabas.
Leo Kokles daiļradei raksturīga uzdrīkstēšanās pielietot jaunus glezniecības paņēmienus un tehnikas, atteikties no formālajiem kanoniem, eksperimentēt ar krāsas uzklāšanu un faktūrām, rast savu īpatnēju pieeju toņu jaukšanai un spilgtiem krāsu salikumiem.
Savā mākslā Leo Kokle pārstāvēja dažādus žanrus, bet noteicošo vietu ieņēma portrets, īpaši pēdējos dzīves gados. Viņš portretēja gan mazāk zināmus, gan sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, piemēram, Paulu Stradiņu, Mihailu Tālu un Raimondu Paulu. Viņa darbos virmo cilvēciskums, patiesums un gleznieciskās vērtības. Mākslinieks pratis auditoriju arī pārsteigt. Piemēram, 1964. gadā viņa personālizstāde Mākslinieku namā bija pirmā, kurā skanēja mūzika, tādējādi izvēršoties par īpašu notikumu mākslas dzīvē.
Pašlaik mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, Alūksnes muzejā un privātās kolekcijās.
Rietumu Bankas galerija
Vesetas iela 7, Rīga
Fotomākslinieka Jāņa Gleizda simtgadei veltīta izstāde “GAISMĀ. punkts.”
Latgales vēstniecības “Gors” mākslas galerijā
līdz 19. maijam
Līdz 19. maijam Latgales vēstniecības “Gors” mākslas galerijā un pirmā stāva semināru telpā skatama fotomākslinieka Jāņa Gleizda simtgadei veltīta izstāde “GAISMĀ. Punkts”. Izstāde sastāv no Jāņa Gleizda aktu fotogrāfiju reprodukcijām, kā arī no konkursa melnbaltajā fotogrāfijā “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024” finālistu darbiem.
Izstāde simboliski savieno gan fotogrāfijas, gan cilvēka gaismjūtīgo dabu, kurā ikviens gaismas punkts spēj mainīt apkārtējās pasaules uztveri un tās attēlojumu.
Jānis Gleizds (07.05.1924.–17.04.2010.) ir nopelniem bagāts, pasaulē atzīts fotomākslinieks, Starptautiskās fotomākslas federācijas goda titula “ekselence” (EFIAP) saņēmējs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Fotomākslinieks darbojies retajā un sarežģītajā izholēlijas tehnikā, kā arī katru darbu mākslinieciski pārveidoja ar retušēšanu – skrāpējumu, punktojumu un gleznojumu palīdzību, kas ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Vispirms savu vīziju uzskicējot uz papīra un tikai pēc tam to realizējot fotogrāfijā, pēcapstrādē Gleizds realizēja savu vīziju un uzņemtās fotogrāfijas padarīja par patiesiem mākslas darbiem. Mākslinieka gribasspēku un talantu pastiprina fakts, ka 24 gadu vecumā negadījuma rezultātā mākslinieks zaudēja plaukstas, taču tas nav bijis šķērslis pilnveidoties mākslas jomā un pievērsties melnbaltajai fotogrāfijai, radot risinājumus ne vien fiziskiem, bet arī radošiem ierobežojumiem. Fotomākslā Gleizdam viena no galvenajām tēmām vienmēr ir bijusi sievietes skaistums. Iemūžinot sievietes ķermeni, mākslinieks arī tiek uzskatīts par akta žanra celmlaužiem Latvijā.
Sagaidot foto mākslinieka Gleizda simto gadskārtu, Rēzeknes novada pašvaldība sadarbībā ar Latgales fotogrāfu biedrību izsludināja foto konkursu melnbaltajā fotogrāfijā “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024.” Darbus iesūtīja 282 dalībnieki no dažādām Latvijas pilsētām. Izstādē var aplūkot 30 žūrijas komisijas visaugstāk novērtētos darbus, no kuriem viens ir arī Grand Prix jeb Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024 godalgas saņēmējs. Foto konkursa noslēgums notiks 10. maijā Latgales vēstniecībā “Gors”.
Latgales vēstniecība “Gors”
Pils iela 4, Rēzekne
Zanes Balodes personālizstāde “III”
Galerijā “Romas dārzs”
līdz 9. jūnijam
Līdz 9. jūnijam galerijā “Romas dārzs” skatāma Zanes Balodes personālizstāde “III”. Jaunākais gleznu cikls tapis pēc ilgākas klusēšanas pauzes. Tas ir pašizziņas ceļojums cauri dvēseles klusākajiem nostūriem, iepazīstot Dievu nevis kā ārēju esību, bet kā iekšējo būtību, kuru māksliniece pauž dabas atspoguļojumā. Izstādes nosaukumā ir skaitlis trīs. Šis skaitlis simbolizē Svēto Trīsvienību un ietver sevī arī dzīvi, dzīvību un pieredzi. Izstādē šo trīs elementu vienība ir akcentēta triptihos. Katrs nākamais mākslinieces gleznu cikls vienmēr bijis organisks turpinājums iepriekšējiem, kuri nekad neatkārtojas, jo vēlme eksperimentēt vienmēr kalpojusi kā dzinējspēks radīt tehniski ko jaunu un nebijušu. Tomēr visos ciklos ir arī vienojošais faktors – nekā lieka. Gleznas atspoguļo fiziski netveramu konkrēta brīža sajūtu kopumu.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
