Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Projekta “Amats + dizains” tiešsaistes vieslekcijas
par materiālu izpēti, to pielietojamību dizainā un ilgtspēju
16. jūnijā un 26. jūnijā / Plkst. 11.00
Mākslu izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” (LMMDV) programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros turpina projektu “Amats + dizains” un aicina interesentus uz divām publiskām tiešsaistes vieslekcijām par materiālu izpēti, ilgtspēju un to pielietojumu dizainā.
Projekts pievēršas materiālu apritei, atkārtotai izmantošanai un videi draudzīgu alternatīvu izpētei.
16. jūnijā plkst. 11.00 gaidāma mākslinieces, dizaineres un pētnieces Dr. Zanes Bērziņas lekcija;
26. jūnijā plkst. 11.00 – dizaineres Sarmītes Poļakovas lekcija.
Pieteikšanās lekcijām aizpildot elektronisko anketu.
Lekcijas sniegs teorētisku pamatu LMMDV audzēkņu turpmākajam darbam, vienlaikus piedāvājot arī plašākai sabiedrībai iespēju iepazīt aktuālas tendences dizaina un materiālu pētniecības jomā.
Projekta praktiskā daļa norisināsies no 2026. gada septembra līdz 2027. gada februārim. Tās laikā LMMDV audzēkņi sadarbībā ar amatniekiem, dizaineriem, RTU Liepājas Dabas un inženierzinātņu centra pētniekiem, pedagogiem un mentorēm Barbaru Ābeli un Gunu Pogu izstrādās eksperimentālus dizaina prototipus, apvienojot tradicionālās prasmes ar mūsdienīgām tehnoloģijām un materiālu izpēti.
Dr. Zane Bērziņa ir starptautiski atzīta māksliniece un pētniece, kuras darbība saistīta ar inovatīvu tekstilmateriālu, mīksto tehnoloģiju un biomimētikas izpēti. Savukārt dizainere Sarmīte Poļakova vada materiālu dizaina un pētniecības studiju “Studio Sarmīte”, kas specializējas rūpniecisko atkritumu un blakusproduktu pārveidē jaunos aprites ekonomikas risinājumos.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
LMMDV Apģērbu dizaina izglītības programmas studentu
tērpu kolekciju un kvalifikācijas darbu modes skate
Koncertzālē “Lielais dzintars”
17. jūnijā / Plkst. 18.00
17. jūnijā plkst. 18.00 koncertzāles “Lielais dzintars” Lielajā zālē notiks Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) ikgadējā Apģērbu dizaina izglītības programmas audzēkņu tērpu kolekciju un kvalifikācijas darbu modes skate. Šogad tā būs viena no spilgtākajām LMMDV simtgades programmas norisēm, skatītājiem piedāvājot vairāk nekā 80 tērpu un dizaina uznācienus.
Modes skate ir nozīmīga Mūzikas, mākslas un dizaina dienu sastāvdaļa, kas ik gadu atklāj jauno dizaineru radošo potenciālu, profesionālās prasmes un individuālo skatījumu uz modi.
Šī gada kolekciju vienojošā tēma ir “LMMDV – Mākslai 100”, kas tērpu dizainā pārtapusi daudzveidīgos vizuālos stāstos par skolu, tās vēsturi un Liepāju. Katrs autors tēmu interpretējis individuāli, radot konceptuāli pamatotus un laikmetīgā dizaina valodā veidotus darbus.
Modes skatē piedalīsies Apģērbu dizaina programmas 1., 2. un 3. kursa audzēkņi, savukārt īpaši nozīmīga diena tā būs Apģērbu dizaina un Modes aksesuāru dizaina programmu 4. kursa studentiem, kuri prezentēs un aizstāvēs savas kvalifikācijas darbu kolekcijas. Tajās atspoguļoti gan personiski stāsti un sabiedrībā aktuālas tēmas, gan mācību laikā iegūtās profesionālās prasmes.
Turpinot ilggadējo sadarbību, modes skatē viesosies arī Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļas studentes Milana Mihailova, Santa Kirmuža Svilāne un Letīcija Orlova, prezentējot jaunākās kolekcijas, kas tapušas bakalaura studiju programmas ietvaros.
Par modes skates scenogrāfisko risinājumu, vizuālo identitāti un modeļu koptēlu rūpēsies LMMDV izglītības programmas “Vizuālā tēla stilists” audzēknes kopā ar programmas vadītāju Bruno Birmani un pasniedzējām Daci Aivari un Maiju Gundari.
Līdztekus modes skatei no 17. jūnija koncertzāles “Lielais dzintars” Mākslas telpā Civita Nova būs skatāma arī LMMDV audzēkņu darbu izstāde “Mākslai 100”. Tā atspoguļos skolas simtgades radošo mantojumu un mūsdienu mākslas, dizaina un amatniecības izglītības procesus, ļaujot iepazīt audzēkņu veikumu dažādās specialitātēs.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Anda Sīļa lekcija “Paradigmas maiņa un arhitektūras transformācija”
Lekciju ciklā “Transformācija”
Kvartālā “KUBI”
18. jūnijā / Plkst. 19.00
18. jūnijā plkst. 19.00 kvartālā “KUBI” notiks lekciju cikla “Transformācija” atklāšana. Arhitektūras un kritiskās telpiskās prakses platforma “Transformācija” pievēršas pārmaiņu procesiem, pētot, kā mūsdienu strauji mainīgajā vidē transformējas arhitekta loma, telpa un tās veidošanas metodes.
Pirmo lekciju ciklā vadīs arhitekts Andis Sīlis, biroja “SZK un Partneri” līdzdibinātājs. Lekcijā uzmanība tiks pievērsta laikmeta paradigmas maiņai un transformācijas ontoloģijai, analizējot stabilā un mainīgā mijiedarbību arhitektūras procesos. Tiks aplūkota ģeneratīvā mākslīgā intelekta ietekme uz projektēšanas un lēmumu pieņemšanas metodēm, kā arī jaunāko projektēšanas un būvniecības tehnoloģiju radītās iespējas. Lekcija rosinās domāt par arhitekta un algoritma attiecībām, autorības jēdziena transformāciju, profesijas nākotni un jaunajiem virzieniem arhitektūras praksē.
Lekciju cikla “Transformācija” idejas autore un kuratore ir Annija Marija Silanagle.
Kvartāls “KUBI”
Daugavgrīvas iela 114, Rīga
Profesionālās kvalifikācijas diplomdarbu izstāde “Halaza”
Jaņa Rozentāla Mākslas skolā
18.–29. jūnijs
Ance Korņejeva
No 18. līdz 27. jūnijam Jaņa Rozentāla Mākslas skolā būs skatāma 4. kursa audzēkņu profesionālās kvalifikācijas diplomdarbu izstāde “Halaza”.
Izstāde “Halaza” apvieno topošo mākslinieku noslēguma darbus un iezīmē pārejas brīdi no mācību procesa uz patstāvīgu radošo darbību. Tās nosaukums aizgūts no bioloģijas – halaza ir smalka, bet izturīga olbaltuma saite olā, kas metaforiski simbolizē saikni starp kodolu un aizsargājošo apvalku. Arī diplomandu darbi atklāj četru gadu laikā uzkrāto pieredzi, meklējumus un personiskās identitātes veidošanos.
Ekspozīcijā aplūkojami darbi dažādās specialitātēs – fotogrāfijā, video, 3D grafikā, klasiskajā animācijā, glezniecībā, grafikā un tēlniecībā. Kopīgajās tēmās dominē interese par cilvēka būtību, attiecībām ar dabu, ķermeniskumu un laikmeta pārmaiņām. Diplomandi reflektē par mūsdienu vizuālo vidi un mākslīgā intelekta klātbūtni, apzināti izvēloties darbu radīšanu caur personisku pieredzi, roku darbu un individuālu māksliniecisko valodu.
Jaņa Rozentāla Mākslas skola ir viena no vadošajām profesionālās mākslas izglītības institūcijām Latvijā, kur tradicionālās mākslas prakses tiek attīstītas līdzās laikmetīgām tehnoloģijām un starpdisciplinārām pieejām. Kvalifikācijas darbi tapuši divu semestru laikā ciešā sadarbībā ar darbu vadītājiem un atspoguļo autoru individuālo rokrakstu un profesionālo izaugsmi.
Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Slokas iela 52AB, Rīga
Kristiana Fuksa izstāde
Galerijā “ALMA”
18. jūnijs–21. augusts
No 18. jūnija līdz 21. augustam galerijā “ALMA” būs skatāma Kristiana Fuksa izstāde, kuras centrā ir īsmetrāžas filma “Francis un Hermanis” un to papildinoša instalācija, paplašinot filmā radīto telpu un pieredzi.
Darbs stāsta par draudzību starp Hermani un Franci, kuri iepazīstas skautu nometnē. Filmā skautisma vide atklājas kā alternatīva sociālā telpa ar saviem noteikumiem, kur nozīmīga loma ir solidaritātei, disciplīnai, pašveidošanās procesiem un autentiskām savstarpējām attiecībām. Skautisma prakse kļūst par vidi, kurā neatkarīgi no sociālās izcelsmes iespējams piedzīvot kopienu un kopīgu vērtību apguvi.
Īsmetrāžā mežs un tajā notiekošās nodarbības darbojas kā telpa ārpus urbanizētās un digitalizētās ikdienas – vieta, kur iespējams atgriezties pie tiešas, jutekliskas pieredzes. Sūnas, zeme un zāle kļūst par būtiskiem filmas elementiem, veidojot varoņu sensorās pieredzes ainavu. Darbs Latvijas kino kontekstā aktualizē skautisma pieredzi nevis kā sociālu parādību, bet kā eksistenciālu un simbolisku telpu.
Galerija “ALMA”
Tērbatas iela 64, Rīga
Anitas Paegles ilustrāciju izstāde “Smalkās pasaules”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
18. jūnijs–5. decembris
No 18. jūnija līdz 5. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 6. stāvā būs skatāma ilustratores Anitas Paegles izstāde “Smalkās pasaules”, kas veidota kā retrospektīvs skatījums uz mākslinieces veikumu kopumā; tajā redzama īpaša, konkrētu tēlu dzīve – no bērnības brīnuma līdz intelektuālai struktūrai, no akvareļa viegluma līdz konceptuālai precizitātei.
Anita Paegle ir Latvijā iemīļota bērnu grāmatu ilustratore. Mākslinieces ilustrāciju īpašais rokraksts ir atpazīstams, oriģināls un fascinējošs. Tam raksturīgs īpašs reālisms, katras formas unikalitāte tiek apvienota neparastā mērogu un rakursu kompozīcijā, kurā tēli un arhitektūras elementi atdzīvojas kā pasakā.
Izstādē ir eksponētas oriģinālās ilustrācijas Māras Cielēnas grāmatām “Sfinksas Albertas smaids” (2023), “Ņau un murr” (2005), “Pilsētas pasakas un pasaules pasakas” (2001), “Kad karaliene bija Rīgā” (2001) un “Pulksteņu nakts gaitas” (1997), Jura Zvirgzdiņa grāmatai “Ziemas pasaka” (2014), Ineses Zanderes grāmatai “Kaķis uz klavierēm” (2021), kā arī gaismas festivālam STARO RĪGA veidotās videoinstalācijas “Sprīdītis” Vecrīgas namu skices (2018) un mākslinieces bērnības pierakstu klade.
Mākslinieces Anitas Paegles un rakstnieces Māras Cielēnas grāmata “Sfinksas Albertas smaids” iedvesmoja režisori Daci Rīdūzi veidot leļļu animācijas filmu par Rīgas Alberta ielas iemītniekiem – putniem, dzīvniekiem un jūgendstila ēku fasāžu akmens tēliem –, kuri atdzīvojas un dodas ceļojumā uz Ēģipti, lai atdotu smaidu akmens sfinksai Albertai. Izstādē ir iespēja apskatīt Alberta ielas maketu, kas veido animācijas filmas “Sfinksas Albertas smaids” (2026) scenogrāfiju.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Karlīnas Mežeckas personālizstāde “Veries manī”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
19. jūnijs–9. augusts
No 19. jūnija līdz 9. augustam Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” būs skatāma Karlīnas Mežeckas personālizstāde “Veries manī” / Stare Up At Me.
Līdz šim vērienīgākajā personālizstādē Karlīna Mežecka pievēršas ķermeniskajam kā nestabilai un mainīgai formai, kas balansē starp materiāli klātesošo un iztēlē konstruēto, starp redzamo un tikai nojaušamo. Iedvesmojoties no Madonnas dziesmas Don’t Tell Me (2000) emocionālās un simboliskās spriedzes, izstāde strukturēta četrās daļās – “Dzīve”, “Nāve”, “Dominance” un “Pēcvārds”.
Ekspozīcijā jaunradīti skulpturāli objekti un instalācijas veido daudzslāņainu vidi, kur savijas ķermeniskums, transformācija, trauslums un spriedze. Viens no centrālajiem tēliem ir monumentāls saaugušu teliņu motīvs – simbolisks tēls, kurā sastopas reliģiskas atsauces, upurķermenis un atsvešināta klātbūtne.
Mežeckas darbos keramika, stikls, metāls un telpiskās struktūras funkcionē kā savstarpēji saistītas sistēmas. Mākslinieces izstrādātā tehnika – kausēta stikla pūšana pašas veidotās keramikas veidnēs – rada formas, kas šķiet organiski izaugušas no iekšienes un vienlaikus atklāj robežu starp ornamentu un pārrāvumu.
Izstādes vizuālajā valodā nozīmīga loma ir netiešām atsaucēm uz ķermeniskumu un jutekliskumu – caur gaismu, ūdeni, atspīdumiem un atmosfērisku telpas uztveri. Ekspozīciju papildina nepārtraukta trīsdaļīga skaņu kompozīcija, kas savieno atsevišķās izstādes zonas un pastiprina tās telpisko un emocionālo pieredzi.
“Veries manī” veido telpu, kurā ķermeniskais svārstās starp dzīvniecisko un sakrālo, tuvību un atsvešinātību, vienlaikus iezīmējot pārejas stāvokļus un iespējamas nākotnes formas.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Lido Riko personālizstāde “Atklāsme”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
19. jūnijs–23. augusts
Lido Riko. “Trase”. 2016. Lido Riko fonds
No 19. jūnija līdz 23. augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma spāņu mākslinieka Lido Riko (Lidó Rico) personālizstāde “Atklāsme”.
Izstāde veidota kā dialogs starp laikmetīgo mākslu un muzeja pastāvīgo ekspozīciju, aicinot apmeklētājus doties īpašā ceļojumā laikā un pieredzēt muzeja telpu no jauna skatpunkta. Mākslinieka darbi organiski iekļaujas RĪGAS BIRŽAS vēsturiskajā vidē, radot negaidītas saiknes starp pagātni un tagadni un rosinot daudzslāņainu emocionālu un juteklisku pieredzi.
Izstādes sākumpunkts ir muzeja ātrijā izvietotā skulptūra “Gondoljers” – simbolisks pavadonis, kurš ievada skatītāju ekspozīcijā. Virzoties cauri muzeja zālēm, apmeklētāji sastop bērnu tēlus, kas mijiedarbojas ar pastāvīgās ekspozīcijas mākslas darbiem, radot jaunus stāstus un interpretācijas.
Bērnības tēma ir viens no izstādes centrālajiem motīviem. Tieši bērnībā veidojas cilvēka pasaules uztvere, un Lido Riko aicina paraudzīties uz vēsturi, kultūras mantojumu un atmiņām ar bērna skatienu – atvērtu, zinātkāru un spējīgu saskatīt brīnumu ikdienišķajā.
Lido Riko ir viens no redzamākajiem mūsdienu Spānijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Viņa radošā darbība aptver vairāk nekā trīs desmitgades, kuru laikā sarīkotas vairāk nekā simt personālizstādes dažādās pasaules valstīs. Mākslinieks pārstāvējis Spāniju starptautiskās biennālēs un saņēmis virkni nozīmīgu apbalvojumu, tostarp Lielo balvu Aleksandrijas biennālē Ēģiptē. Viņa darbi atrodas ievērojamās publiskās un privātās kolekcijās Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Amerikā.
Izstādes kuratore ir spāņu mākslas vēsturniece un kultūras projektu vadītāja Mirjama Veskara (Míriam Huéscar), kuras profesionālā darbība saistīta ar laikmetīgās mākslas izstāžu veidošanu un inovatīvu muzeju projektu attīstību starptautiskā mērogā.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Spānijas Karalistes vēstniecību Latvijā un Lido Riko mākslas un kultūras veicināšanas fondu.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukuma 6, Rīga
Izstāde “Es un Līvija”
Mākslas telpā “Studija”
19. jūnijs–30. septembris
Kristīne Mifsuda. “I.W.Y.H.O.M”. 2026.
No 19. jūnija līdz 30. septembrim mākslas telpā “Studija” Kuldīgā skatāma izstāde “Es un Līvija”, kas veltīta Kuldīgas goda pilsonei, tēlniecei Līvijai Rezevskai (1926–2004), atzīmējot mākslinieces simtgadi. Izstāde veido dialogu starp Rezevskas radošo mantojumu un mūsdienu mākslinieču darbiem, pievēršoties sieviešu pieredzēm, pasaules redzējumam, sapņiem, šaubām un izaicinājumiem.
Līvija Rezevska ir viena no ievērojamākajām latviešu tēlniecēm, kuras daiļradē līdzās monumentālajām skulptūrām nozīmīgu vietu ieņem arī smalki un emocionāli piesātināti kamerplastikas darbi. Kuldīgas pilsētvidē viņas klātbūtne īpaši jūtama Pils parkā, kur atrodas 22 skulptūras, kas veidotas tieši šai vietai un kļuvušas par neatņemamu pilsētas ainavas sastāvdaļu.
Atzīmējot mākslinieces simtgadi, mākslas telpa “Studija” aicina paraudzīties uz Rezevskas mantojumu no mūsdienu skatpunkta. Izstādē līdzās pašas mākslinieces darbiem aplūkojami arī mūsdienu latviešu un ārvalstu mākslinieču veikumi, kas dažādos veidos atsaucas uz Rezevskas radošo sniegumu un aktualizē jautājumus par mākslu, atmiņu un identitāti. Izstādē piedalās Kristīne Mifsuda (Kanāda/Latvija), Dārta Sidere (Latvija/Francija), Inga Meldere (Latvija/Somija), Liene Pavlovska, Paula Buškevica, Ingvilda Melberga Eikelenda (Norvēģija) un Liene Rumpe.
Izstāde un to papildinošā publiskā programma rosina pārdomāt, kādu vietu pagātnes kultūras mantojums ieņem mūsdienu sabiedrībā. Tā aktualizē jautājumus par padomju perioda mākslas uztveri, tās lomu pilsētvidē un veidiem, kā par šo mantojumu runāt ar jaunāko paaudzi. Šie jautājumi iegūst īpašu aktualitāti laikā, kad Kuldīgā plānota 1905. gada parka pārbūve, kuras ietvaros paredzēta divu Līvijas Rezevskas veidotu pieminekļu demontāža.
Izstāde iecerēta kā dzīvs organisms, kas vasaras gaitā pakāpeniski transformēsies. Līdzās Kristīnes Mifsudas, Dārtas Sideres, Lienes Rumpes un Ingas Melderes darbiem ekspozīciju papildinās arī “Studijas” rezidencē esošo mākslinieču – Ingvildas Melbergas Eikelendas un Ilgas Leimanis –, kā arī Lienes Pavlovskas veikums.
Augustā un septembrī izstādi papildinās publiskā programma ar lekcijām un radošajām darbnīcām, kurās piedalīsies Veronika Trojanska (Polija), Ilga Leimanis un Ieva Zībārte, paplašinot izstādē aizsākto sarunu par mākslu, atmiņu un kultūras mantojumu.
Izstādes kuratore ir Maija Rudovska.
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu iela 14, Kuldīga
Ivetas Šmitas personālizstāde “Meža dihtomija”
Cēsu Izstāžu namā
20. jūnijs–9. augusts
Iveta Šmita. “Dūksnājs”
No 20. jūnija līdz 9. augustam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma mākslinieces Ivetas Šmitas personālizstāde “Meža dihtomija”.
Izstāde pievēršas Latvijas mežu nākotnes jautājumiem, veidojot vizuāli un emocionāli daudzslāņainu stāstu par pārmaiņām dabā, cilvēka attieksmi pret vidi un robežu starp dzīvu ekosistēmu un resursu patēriņu.
Izstādes centrā ir mežs kā dzīvs organisms – daudzveidīga vide, kurā līdzās pastāv koki, sēnes, ķērpji, dzīvnieki un neskaitāmi dabas procesi. Māksliniece aktualizē pretrunu starp priekšstatu par Latviju kā zaļu un mežiem bagātu valsti un realitāti, kurā dabiskās mežu teritorijas arvien biežāk aizstāj selektīvi veidotas jaunaudzes, kailcirtes un cilvēka darbības atstāti tukšumi.
“Meža dihtomija” runā par divām savstarpēji izslēdzošām realitātēm – mežu kā pašregulējošu ekosistēmu un mežu kā resursu nebeidzamam patēriņam. Izstāde aicina ieraudzīt to, kas bieži paliek ārpus ikdienas uztveres – izpostītas ainavas, risu izvagotās zemes, celmu laukus un vientuļus kokus, kas kļuvuši par simbolu cilvēka attiecībām ar dabu.
Izstādes pieredzi papildinās īpaši radīts aromāts, kas atgādina rasas pielijušu vasaras rīta mežu pilnbriedā, ļaujot apmeklētājiem izstādi uztvert caur vairākām maņām.
Iveta Šmita savā radošajā darbībā apvieno tekstila, glezniecības un telpiskās vides elementus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēka un dabas attiecību tematikai. Par darbu, kas veltīts meža tēmai, māksliniece saņēmusi “Latvijas valsts mežu stipendiju mākslā 2025”.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Pētera Jansena izstāde “Wasteland”
Cēsu Izstāžu namā
20. jūnijs–9. augusts
Pētera Jansena darbs. Foto: Inese Kalniņa
No 20. jūnija līdz 9. augustam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma nīderlandiešu izcelsmes mākslinieka Pētera Jansena izstāde “Wasteland”.
Izstādē apkopoti līdz šim Latvijā publiski neizstādīti darbi, kas tapuši vairāku desmitgažu laikā Nīderlandē un Latvijā, atklājot mākslinieka radošā rokraksta tematisko un mediju daudzveidību. Nosaukums Wasteland – “pamestā”, “aizmirstā” vai “tukšā zeme” – ietver daudzslāņainas nozīmes, kas vienlaikus atsaucas gan uz postindustriālām ainavām, gan neskartu dabu, gan cilvēka iekšējo telpu.
Izstāde seko mākslinieka radošajam ceļam no 20. gadsimta 70.–80. gadu postindustriālās Rietumeiropas noskaņām līdz interesei par arhaiskām kultūrām, rituāliem un dabas cikliem, noslēdzoties ar Latvijā tapušām ainavām, kurās dominē klusums, meditācija un cilvēka attiecības ar apkārtējo vidi.
Ekspozīcijā iekļauti agrīnie grafikas un glezniecības darbi, keramikas objekti, portreti un asamblāžas, kas veidotas no jūras izskalotiem kokiem un citiem dabas materiāliem. Savukārt jaunākajos lielformāta darbos atklājas Latvijas ainava kā simboliska telpa, kurā sastopas noriets un atjaunotne, zudums un dzīvības turpinājums.
Izstāde aicina skatītājus pievērsties pašrefleksijai un meklēt savas nozīmes starp kultūras atmiņu, dabas klātbūtni un cilvēka pieredzi.
Pēters Jansens dzimis Amsterdamā un jau vairāk nekā piecpadsmit gadus dzīvo Latvijā. Viņa darbi eksponēti Nīderlandē un Latvijā, un atrodas privātās kolekcijās abās valstīs.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Tautas lietišķās mākslas studijas “Rītausma” izstāde “Rokdarbu stāsti”
Ventspils muzeja Amatu mājā
Līdz 16. jūlijam
Līdz 16. jūlijam Ventspils muzeja Amatu mājā skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Rītausma” izstāde “Rokdarbu stāsti”.
Tautas lietišķās mākslas studija “Rītausma” darbojas kopš 1970. gada. Tās dalībnieces vieno interese par latviešu kultūras mantojumu un vēlme saglabāt, izkopt un nodot nākamajām paaudzēm tradicionālās rokdarbu prasmes.
Izstādē aplūkojami dažādās tehnikās tapuši darbi – adījumi, tamborējumi, mezglojumi, izšuvumi un mežģīnes. Daudzveidīgās tehnikas ļauj radīt gan izsmalcinātus interjera priekšmetus – galdautus, spilvenus un segas –, gan oriģinālus apģērbus un aksesuārus.
Vairākas studijas dalībnieces apguvušas arī tekstilmozaīkas tehnikas, kā arī smalko frivolitē, knipelēto un adatas mežģīņu darināšanu. Izstāde atklāj rokdarbu tradīciju bagātību un meistaru prasmes, kas tiek koptas un attīstītas arī mūsdienās.
Ventspils muzeja Amatu māja
Skolas iela 3, Ventspils
Andreja un Jura Ģērmaņu 85 gadu jubilejas izstāde “Brāļi gleznotāji”
Rīgas kultūras centrā “Iļģuciems”
Līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma gleznotāju Andreja un Jura Ģērmaņu 85 gadu jubilejas izstāde, kas veltīta divām spilgtām un nozīmīgām personībām Latvijas mākslā.
Andrejs Ģērmanis darbojies ne tikai kā gleznotājs, bet arī kā grafiķis un mākslas kritiķis, savukārt Juris Ģērmanis līdztekus glezniecībai strādājis par pedagogu. Diemžēl Andrejs Ģērmanis savu jubilejas gadu nesagaidīja, taču viņa vitālā, dzīvespriecīgā un krāsām bagātā māksla turpina dzīvot laikabiedru atmiņās un mākslas kolekcijās. Savukārt Juris Ģērmanis joprojām aktīvi strādā – ik dienu glezno Kultūras centra “Iļģuciems” studijā vai plenērā, kā arī vada glezniecības studiju “Grīva”.
Abi mākslinieki izglītību ieguvuši Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Par savas mākslas vadmotīvu viņi izvēlējušies realitātes emocionālu atspoguļojumu, īpašu uzmanību pievēršot gaismas un krāsas attiecībām glezniecībā. Interese par gaismas iedarbību uz krāsu un tās izteiksmes iespējām kļuvusi par vienu no būtiskākajām abu mākslinieku daiļrades iezīmēm.
Jura un Andreja Ģērmaņu daiļradē sastopami dažādu 20. gadsimta modernisma virzienu – fovisma, ekspresionisma un abstrakcionisma – gleznieciskie paņēmieni. Tomēr abu mākslinieku darbu pamatā vienmēr bijusi dzīva saikne ar realitāti, vienlaikus tiecoties pēc vispārinājuma un emocionālas noskaņas atklāsmes. Viņu gleznās būtiska ir ne vien redzamās pasaules atainošana, bet arī personiska attieksme pret attēloto.
Vitalitāte, optimisms un interese par apkārtējo dzīvi un cilvēkiem raksturo abu brāļu personību un mākslu. Vienlaikus katra mākslinieka tēmas un sižeti cieši saistīti ar individuālo pieredzi un pasaules izjūtu. Arī gleznieciskais rokraksts, triepiens un kolorīts atspoguļo katra autora raksturu un temperamentu, ļaujot skatītājam skaidri sajust abu radošo individualitāti.
Rīgas kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Izstāde “Mala”
Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē
Līdz 26. augustam
Līdz 26. augustam Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” un keramikas studijas “Māl-pils” izstāde “MALA”.
Izstāde uzdod filozofisku jautājumu – kur sākas un kur beidzas mala? Kur sākas viena pasaule un otra noslēdzas? Kur sastopas daba, cilvēks, domas un sajūtas?
Izstādes darbos tēma “Mala” atklājas daudzveidīgi – dekoratīvos rakstos, keramikas formās, personīgos stāstos un filozofiskās pārdomās. Tā rosina domāt par robežām un pārejām, par vietām, kur satiekas atšķirīgais un rodas jaunas nozīmes.
Apmeklētāji aicināti ieraudzīt malu nevis kā robežu, bet gan kā satikšanās vietu, kur iespējams jauns sākums.
Mālpils Kultūras centrs
Nākotnes iela 5, Mālpils
Izstāde “Mūzu galms. Kurzemes hercogienes Dorotejas salons
Lēbihavas pilī Ernsta Velkera karikatūrās”
Mežotnes pilī
Līdz 6. septembrim
Līdz 6. septembrim Mežotnes pilī skatāma izstāde “Mūzu galms. Kurzemes hercogienes Dorotejas salons Lēbihavas pilī Ernsta Velkera karikatūrās”, kas apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīt vienu no spilgtākajiem 19. gadsimta Eiropas aristokrātiskajiem un intelektuālajiem saloniem. Izstādes centrā ir austriešu mākslinieka Ernsta Velkera asprātīgās karikatūras, kas savulaik tapušas Kurzemes hercogienes Dorotejas salonā.
Izstāde ir pirmais vērienīgais šāda veida projekts Mežotnes pilī kopš tās nonākšanas Rundāles pils muzeja pārraudzībā un simboliski iezīmē pirmo gadadienu kopš pils atkārtotas atvēršanas apmeklētājiem. Šā gada 7. jūnijā apritēja gads, kopš Mežotnes pils pēc ilgstošas slēgšanas atkal ir pieejama sabiedrībai.
Kurzemes–Zemgales hercogiene Doroteja (1761–1821) bija viena no sava laikmeta ievērojamākajām Eiropas aristokrātēm. Viņas salons Lēbihavas pilī Tīringenē, Vācijā, tika dēvēts par “Mūzu galmu” un bija pazīstams kā izsmalcinātu sarunu, mākslas un intelektuālās dzīves centrs, kur pulcējās rakstnieki, mākslinieki, politiķi un aristokrāti no dažādām Eiropas valstīm.
Izstādes centrā ir austriešu mākslinieka un grafiķa Ernsta Velkera (1784–1857) karikatūras, kas tapušas viņa uzturēšanās laikā Dorotejas salonā 1819. un 1820. gadā. Ar asprātīgu skatījumu mākslinieks tajās iemūžinājis salona viesu raksturus, paradumus un savstarpējās attiecības, radot unikālu liecību par tā laika aristokrātisko sabiedrību.
Izstādes kuratore ir Līva Daniniece.
Mežotnes pils
Pils iela 1, Bauskas novads
Izdots digitāls krājums “Industriālā mantojuma dienas”
Izdots digitāls krājums “Industriālā mantojuma dienas”, kas apkopo arhitektūras lekciju cikla IMD lekcijas un diskusijas no 2022. līdz 2025. gadam. Lekciju cikls norisinājās kā sadarbības projekts starp radošo kvartālu “Provodņiks” un Latvijas Arhitektu savienību. Krājums publicēts četros sējumos, kopā aptverot 28 arhitektus, pētniekus, publicistus un māksliniekus sarunā par industriālo mantojumu. Teksti veidoti, balstoties uz lekciju un diskusiju saturu, tos saīsinot un saglabājot galvenās idejas.
Digitālos sējumus var iegādāties lasāmā un drukājamā versijā radošā kvartāla “Provodņiks” mājaslapā, kā arī lasīt Latvijas bibliotēkās. Projekta vadītāja, lekciju cikla un krājuma idejas autore ir Annija Marija Silanagle.
Krājuma “Industriālā mantojuma dienas I” digitālais izdevums dokumentē lekcijas un diskusiju, kas norisinājās 2022. gadā. Sējums apkopo Pētera Bajāra, Mantena Devrīnta, Lienes Jākobsones, Reiņa Liepiņa, Ulda Lukševica, Artūra Tola, Kristiānas Ertas, Kārļa Jaunromāna un Anda Sīļa lekcijas, kā arī diskusiju Venta Vīnberga vadībā.
Krājuma “Industriālā mantojuma dienas II” digitālais izdevums dokumentē lekcijas un diskusiju, kas norisinājās 2023. gadā. Sējums apkopo Zaigas Gailes, Dagnijas Smilgas, Niklāva Paegles, Gilmas Teodoras Gilītes, Jāņa Krastiņa un Arta Zvirgzdiņa lekcijas, kā arī diskusiju Venta Vīnberga vadībā.
Krājuma “Industriālā mantojuma dienas III” digitālais izdevums dokumentē lekcijas un diskusiju, kas norisinājās 2024. gadā. Sējums apkopo Austra Mailīša, Jāņa Saukas, Lienes Griezītes, Kaspara Lielgalvja, Jāņa Aufmaņa, Daigas Skujānes un Arta Zvirgzdiņa lekcijas, kā arī diskusiju Venta Vīnberga vadībā.
Krājuma “Industriālā mantojuma dienas IV” digitālais izdevums dokumentē lekcijas un diskusiju, kas norisinājās 2025. gadā. Sējums apkopo Ingas Karlštrēmas, Anša Zītara, Tabitas Ozoliņas, Andra Kronberga, Anitas Antenišķes un Visvalža Sarmas lekcijas, kā arī diskusiju Venta Vīnberga vadībā.
