Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “What Remains. Santa Gaïa Pilens & Inderjeet Sandhu”
Galerijā Æquo, Parīzē
No 20. oktobra
20. oktobrī Parīzes galerijā Æquo tiks atklāta izstāde “What Remains”, kurā mākslinieces Santas Gaïas Pīlēns darbi būs skatāmi līdzās Indijas izcelsmes nīderlandiešu dizainera Inderjeet Sandhu darbiem. Izstādes atklāšana norisināsies laikā, kad Francijas galvaspilsētā notiek starptautiskā mākslas mese Art Basel Paris. Tās ietvaros galerija Æquo pirmo reizi iepazīstinās Parīzes publiku arī ar Santas Gaïas Pīlēns tekstilmākslas sēriju “Dance of Seven Veils”.
Santas Gaïas Pīlēns tekstilmākslas darbu pamatā ir neapstrādāts lins un šellaka. Izmantojot īpašu materiāla apstrādes tehniku, māksliniece veido apjomīgas, reljefas virsmas, no kurām iznirst cilvēku un dzīvnieku tēli, silueti un simboli. Apstrādājot tekstilu ar spiedienu un īpašām formām, viņa piešķir materiālam gandrīz skulpturālu raksturu.
Sērija “Dance of Seven Veils” pievēršas pārvērtību, uztveres un metamorfozes tēmām. Tās iedvesmas avoti meklējami senajā mītā par dievieti Inannu, Salomes tēlā un Oskara Vailda šī stāsta interpretācijā. Būtisku iespaidu uz sērijas attīstību atstājuši arī Tintoreto monumentālie gleznojumi Venēcijas Scuola Grande di San Rocco, kuru mērogs, vizuālais ritms un garīgās pieredzes atklāsme caur tēliem kļuvuši par nozīmīgu iedvesmas avotu mākslinieces radošajos meklējumos.
Izstādes “What Remains” centrā ir jautājums par to, kā materiāli, stāsti un simboli saglabā atmiņas par savu iepriekšējo veidolu un iegūst jaunu nozīmi. Santa Gaïa izstādē prezentēs trīs oriģinālus tekstilmākslas darbus un jaunu darbu, kas tapis sadarbībā ar galeriju Æquo un izšūšanas meistardarbnīcām Mumbajā, Indijā.
Jaunajā darbā mākslinieces raksturīgā tehnika, izmantojot neapstrādātu linu un šellaku, savienota ar Indijas izšūšanas tradīcijām. Izšuvums seko tekstilā jau esošajiem simboliem, vietām tos pārtraucot un turpinot, tādējādi veidojot dialogu starp atšķirīgām amatniecības praksēm un kultūras tradīcijām.
Galerija Æquo pievēršas Indijas amatniecības tradīciju saglabāšanai un attīstībai, veidojot starptautisku platformu, kurā tradicionālās tehnikas sastopas ar mūsdienu mākslu un dizainu.
Galerija Æquo
48 rue Mazarine, 75006, Parīze, Francija
Starptautiskā jauno gleznotāju konkursa “Young Painter Prize 2026”
finālistu darbu izstāde
Latvijas Mākslas akadēmijā
21. oktobris–20. novembris
No 21. oktobra līdz 20. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijā būs skatāma starptautiskā jauno gleznotāju konkursa “Young Painter Prize 2026” finālistu darbu izstāde, kurā pārstāvēti 25 jaunie mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas. No 117 iesniegtajiem pieteikumiem finālistus izraudzījās neatkarīga starptautiska žūrija.
Pēc izstādes Tallinas mākslas halles Lasnamē paviljonā ekspozīcija turpina ceļu uz Rīgu, bet vēlāk būs skatāma Klaipēdas Kultūras komunikācijas centrā. Jauno mākslinieku darbos atklājas mūsdienu dzīvei raksturīgi jautājumi, pieredzes un spriedze. Daļa autoru pievēršas personiskajai vēsturei un privātajai pasaulei, savukārt citi pēta plašākus sabiedrības procesus. Viņus vieno individuālas vizuālās valodas meklējumi un gatavība eksperimentēt.
Konkursa “Young Painter Prize 2026” galveno balvu 18. septembrī Tallinā saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents Andris Kaļiņins par gleznu “Prūsijas zilais Nr. 19”. Viņa mākslinieciskajā praksē krāsa, tās īpašības un vēsturiskās nozīmes kļūst par pamatu sarunai par mākslu, kultūru un varu.
“Priecājos, ka Young Painter Prize finālistu izstāde Rīgā tiks atklāta tieši Latvijas Mākslas akadēmijā! Te pirms dažiem mēnešiem aizstāvēju maģistra darbu, kura pamatā bija mana mākslinieciskā metode ‘Krāsa kā protagonists’. Savukārt pirmā glezna, ko radīju pēc grāda iegūšanas, ir šajā izstādē redzamais darbs ‘Prūsijas zilais Nr. 19’,” stāsta Andris Kaļiņins.
DEMUS Art fonda balvu saņēma lietuviešu gleznotāja Aurelija Zaburaitė, savukārt Luminor balva piešķirta Ukrainas māksliniecei Natallia Brichuk. Žūrijas atzinības rakstus saņēma Armine Hayk, Vladyslav Riaboshtan un Kirke Kits.
Konkursā “Young Painter Prize” iepriekš galveno balvu saņēmušas arī Latvijas mākslinieces Zane Tuča (2013) un Sandra Strēle (2019).
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Noslēdzošā lekcija “Būvēt–nebūvēt. Arhitekta loma”
Arhitektūras un kritiskās telpiskās prakses platformas “Transformācija” ietvaros
Rīgas Kinostudijā
22. oktobrī / Plkst. 18.30
22. oktobrī plkst. 18.30 Rīgas Kinostudijā norisināsies arhitektūras un kritiskās telpiskās prakses platformas “Transformācija” šī gada noslēdzošā lekcija “Būvēt–nebūvēt. Arhitekta loma”, ko vadīs arhitekte, biroja “Brigita Bula arhitekti” vadītāja un Latvijas Arhitektu savienības padomes locekle Brigita Bula.
Lekcijā tiks aplūkota arhitekta lomas maiņa mūsdienu sabiedrībā un būvniecības procesos, kā arī iniciatīva “Būvēt–Nebūvēt”, kas rosina pārskatīt pieeju jaunu ēku būvniecībai un paplašināt arhitekta atbildību. No ēku projektētāja arhitektam jākļūst par stratēģisku plānotāju un procesu vadītāju, kurš iesaistās jau ieceres veidošanas posmā, izvērtē vajadzības un meklē risinājumus, kas ļautu sasniegt mērķus, pēc iespējas taupot resursus un samazinot nepieciešamību pēc jaunas būvniecības.
Lekcija būs sadalīta četrās daļās. Tajā tiks analizēta arhitekta lomas vājināšanās, iepazīstināts ar iniciatīvas “Būvēt–Nebūvēt” rašanās iemesliem un mērķiem, kā arī aplūkota arhitekta iespējamā loma projektā kā procesa virzītājam. Brigita Bula dalīsies pieredzē un prezentēs piemērus no savas prakses, tostarp Medicīnas muzeja Bērnu muzeju, Latvijas Universitātes projektu “Atvērtā universitāte” un viesnīcu Jūrmalā.
Noslēgumā tiks aplūkots iniciatīvas “Būvēt–Nebūvēt” rīcības plāns jauna būvniecības modeļa izveidei, paredzot arhitekta lomas pārdefinēšanu.
Lekciju cikls “Transformācija” pievēršas pārmaiņu procesiem, pētot arhitekta lomas, telpas un tās veidošanas metožu attīstību mūsdienu mainīgajā vidē.
Lekcijas kuratore ir Annija Marija Silanagle.
Rīgas Kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Starptautiska konference “Māksla kā liecība / Art as Witness”
Žaņa Lipkes memoriālā
22. oktobrī
22. oktobrī Žaņa Lipkes memoriālā Rīgā notiks starptautiskā konference “Māksla kā liecība / Art as Witness”, kas pievērsīsies Holokausta laikā tapušās vizuālās mākslas izmantošanai izglītībā, muzeju darbā un jauniešu kūrētos projektos. Konference pulcēs vēsturniekus, mākslas pētniekus, muzeju pedagogus, filmu veidotājus un atmiņas institūciju profesionāļus no vairākām Eiropas valstīm.
Konferences uzmanības centrā būs vizuālā māksla kā vēsturiska liecība un tās iespējas Holokausta izglītībā. Dalībnieki aplūkos vizuālo avotu izmantošanu darbā ar vidusskolēniem un studentiem, skatīšanās un interpretācijas ētiku, vēsturisko kontekstu un avotu kritiku, kā arī traumas un vardarbības attēlojuma izmantošanu izglītībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta vecumam atbilstošai pieejai un muzeju, arhīvu un skolu sadarbībai.
Konferenci ievadīs Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un kultūrvēsturnieka Denisa Hanova lekcija “Holokausta laika māksla kā vizuāla liecība”. Diskusijā “Skatīšanās ētika” kopā ar Vīnes Vīzentāla Holokausta studiju institūta pētnieci Ellu Falldorfu tiks aplūkota vēsturiskā precizitāte, cieņpilna un trauma-jutīga interpretācija, kā arī sarežģītu vizuālo materiālu izmantošana. Savukārt sesijā “No arhīva uz klasi” dalībnieki iepazīs praktiskas pieejas Holokausta mācīšanai, izmantojot vizuālo mākslu, vietējo vēsturi un arhīvu materiālus.
Sarunā “Taipus vārdiem” kinorežisors Stanislavs Tokalovs un Būhenvaldes memoriāla vēsturniece un atmiņas studiju speciāliste Maëlle Lepitre pievērsīsies jautājumam, ko vizuālā māksla spēj atklāt tādu, ko citi liecību veidi nespēj. Konferences noslēgumā paredzēta kuratores vadīta vizīte Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā kopā ar mākslas zinātnes doktori Nataļju Jevsejevu. Tā būs veltīta Aleksandras Beļcovas pēckara zīmējumiem par ebreju dzīvi, Rīgas geto un vajāšanām nacistu okupācijas laikā.
Žaņa Lipkes memoriāls
Mazais Balasta dambis 9, Rīga
Ingas Bunkšes saruna “Kāpēc māksla ir neglīta?”
Cikla “Sarunu vakari par mākslas vēsturi” ietvaros
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
22. oktobrī / Plkst. 18.00
Vilems de Kūnings. Sieviete III, 1950.–1952. gads
22. oktobrī plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā sāksies cikla “Sarunu vakari par mākslas vēsturi” jaunā sezona. Pirmajā pasākumā mākslas zinātniece Inga Bunkše sarunā “Kāpēc māksla ir neglīta?” pievērsīsies jautājumam, kāpēc māksla reizēm šķiet neglīta, deformējoša vai provocējoša.
Kāpēc 20. gadsimtā mākslinieki arvien biežāk pievērsās neglītajam, deformētajam un izaicinošajam? Vai tā ir atteikšanās no skaistuma vai jauns veids, kā izprast pasauli? Sarunā tiks aplūkota “neglītās” mākslas attīstība no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām, pievēršoties sociālo, politisko un filozofisko pārmaiņu ietekmei uz priekšstatiem par skaistumu un mākslas uzdevumu.
Inga Bunkše absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu mākslas zinātnē. Viņa ir vairāku grāmatu un daudzu mākslas publikāciju autore, kā arī izstāžu kuratore. Pasākumu vadīs mākslas zinātniece Dace Vosa (Mg. art.).
Cikla jaunajā sezonā paredzētas četras sarunas ar dažādās jomās strādājošiem Latvijas mākslas zinātniekiem. 29. oktobrī Guna Poķe runās par Latvijas vēsturisko arhitektūru un vēsturiskajām kartēm, 12. novembrī Zanda Zībiņa pievērsīsies Rīgas porcelānam Rīgas kinostudijas filmās, bet ciklu noslēgs Dainas Lāces saruna par Nīcas tautastērpa mūsdienu reprezentāciju, jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12–9, Rīga
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Klimata iztēle”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
22.–23. oktobris
Matrix Vegetal, Patricia Domínguez, 4K video, 21:12 min, 2021/2022. Commissioned by Screen City Biennial with the support of Cecilia Brunson Projects and Galería Patricia Ready
No 22. līdz 23. oktobrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivāla simpozijs “Klimata iztēle”, kas pievērsīsies mākslas, tehnoloģiju un vides pētniecības mijiedarbībai klimata pārmaiņu kontekstā. Divu dienu programmā paredzētas trīs tematiskās sesijas, starptautisku mākslinieku un pētnieku prezentācijas, radošās darbnīcas, demonstrējumi, diskusijas un vieslekcija.
Festivāls aplūko klimata iztēli kā spēju uztvert un pārdomāt cilvēka attiecības ar Zemi laikā, kad klimata pārmaiņas pārveido ekosistēmas un ikdienas dzīvi. Mākslinieciskās prakses piedāvās dažādus veidus, kā pieredzēt vides procesus, izmantojot imersīvos medijus, paplašināto realitāti, datu vizualizāciju un ekoakustiku.
Simpozija pirmās dienas, 22. oktobra, programmā plkst. 13.00 notiks sociologa Filipa Sormani (Philippe Sormani) vadīta sesija “Eksperimentēšanas ģenealoģija”, kurā mākslinieki un pētnieki diskutēs par eksperimentēšanu kā mākslas un zinātnes praksi. Plkst. 16.00 Sormani lasīs vieslekciju “Laboratorijas atgriešana savvaļā”, pievēršoties eksperimentu neparedzamībai, to estētikai un cilvēku un tehnoloģiju sadarbībai. Lekciju papildinās filozofa, kuratora un pētnieka Aināra Kamoliņa komentāri par dabas, tehnoloģiju un zinātniskās eksperimentēšanas attiecībām Latvijas un Baltijas kontekstā.
23. oktobrī plkst. 12.00 māksliniece un pētniece Maija Demitere vadīs sesiju “Ilgtspējīgas prakses digitālās mākslas producēšanā”, kurā tiks aplūkota ilgtspēja mākslas darbu veidošanā un resursu izmantošanā. Plkst. 14.30 Rasa Šmite un kanādiešu māksliniece, kuratore un Jorkas Universitātes asociētā profesore Džeina Tinglija (Jane Tingley) vadīs noslēdzošo sesiju “Paplašinātā klimata realitāte”, iepazīstinot ar starptautiskā SensUs tīkla mākslinieku metodēm un paplašinātās realitātes mākslas darbiem.
Simpozijs veidos konceptuālo ietvaru divām festivāla izstādēm. “Klimata iztēle” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē un Rasas Šmites un Raita Šmita izstādei “Pamudinātā evolūcija” RIXC galerijā.
Dalība festivālā ir bez maksas, un interesenti aicināti iepriekš reģistrēties šeit.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstāde “Klimata iztēle”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
22. oktobris–12. decembris
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2026 centrālais notikums – festivāla izstāde “Klimata iztēle” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē būs skatāma no 22. oktobra līdz 12. decembrim.
Izstāde atklās klimata iztēli kā kultūras un zinātnes jomu, kurā satiekas māksla, tehnoloģijas un vides pētniecība. Izstādes mākslinieki: Maija Demitere (LV), Patricia Dominguez (CL), Anne Duk Hee Jordan (KR/DE), Pauline Doutreluingne (BE/DE), Ryu Furusawa (JP), Marcus Maeder (CH/IE), kennedy+swan (DE), knowbotiq sadarbībā ar Pablo Torres (CH/AT/CO), Jurģis Peters (LV) sadarbībā ar Laura Beloff (FI), Mārtiņš Ratniks (LV), Rasa Šmite (LV/CH), Raitis Šmits (LV), Benedikt Terwiel sadarbībā ar Anohni (DE/US).
Kurators: Raitis Šmits.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Pamudinātā evolūcija”
RIXC galerijā
23. oktobris–12. decembris
No 23. oktobra līdz 12. decembrim RIXC galerijā būs skatāma Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Pamudinātā evolūcija”. Izstādes “Pamudinātā evolūcija” pamatā ir mākslinieku pētījums par savvaļas lupīnām, kas aug ekstremālos apstākļos Andu kalnos. Izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu, mākslinieki radījuši interaktīvus virtuālus organismus, kas reaģē uz cilvēka mijiedarbību un vides datiem, nepārtraukti mainoties un pārsniedzot bioloģiskās formas robežas.
Izstāde ir daļa no RIXC Mākslas un zinātnes festivāla “Klimata iztēle” programmas.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Izstāde “Ceļojums uz Marsiem. Mākslinieks ienāk parkveida pļavā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
22. oktobris–11. novembris
Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics parkveida pļavā Marsos 2025. gada vasarā. Foto: Kristaps Kalns
No 22. oktobra līdz 11. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 3. stāva vestibilā norisināsies Latvijas Dabas fonda un mākslinieku Kristapa Kalna un Sarmītes Māliņas kopdarbībā veidota izstāde “Ceļojums uz Marsiem. Mākslinieks ienāk parkveida pļavā”. Šis projekts ir veltīts Latvijā vienai no retākajām un bioloģiski daudzveidīgākajām ainavām – parkveida pļavām.
Izstāde lielformāta fotogrāfijās rāda astoņu Latvijas mākslinieku un mākslinieku grupu tikšanos ar īpašo parkveida ainavu dažādos gadalaikos, kā arī mākslinieku impresijas un atmiņas, kas saistās ar šo ceļojumu. Lielākā daļa no fotogrāfijām tapusi Valkas novada Marsos – vienā no izcilākajām un senākajām parkveida pļavām Latvijā.
“Parkveida pļavas ir kultūrainava, kas iemieso cilvēka un dabas spēju veidot savstarpēji bagātinošas attiecības. Tās liecina par sadarbību, kurā cilvēka klātbūtne palīdz dabas daudzveidībai uzplaukt, bet daba dāsni apdāvina cilvēku. Tieši tāpēc aicinājām Latvijas mākslas un kultūras procesu virzītājus ienākt šajā ainavā un attīstīt ar to savu sarunu un mijiedarbību, tādējādi gan izceļot parkveida pļavu nozīmi un padarot tās redzamākas, gan piedaloties šobrīd visā pasaulē aktuālajā cilvēka un dabas attiecību pārskatīšanā,” saka Latvijas Dabas fonda direktore Inese Ebele.
2025. un 2026. gadā uz parkveida pļavām Ziemeļgaujā devās Latvijā ievērojami mākslinieki: Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics, apvienība Skuja Braden, tēlnieks Aigars Bikše, dzejnieks Jānis Rokpelnis, komponists Krists Auznieks un māksliniece Krista Vindberga-Auzniece, mākslinieks Andris Eglītis, aktieris Vilis Daudziņš un grupa “Alejas”. Šīs tikšanās tika iemūžinātas Kristapa Kalna fotogrāfijās, kurās cilvēks – Latvijas kultūras ainavas daļa – kļuva par daļu no parkveida pļavas – Latvijas kultūrainavas.
Pēc tam mākslinieki tika aicināti dalīties ar pieredzēto sev tuvā mākslas valodā, un šie iespaidi atšķirīgos formātos arī ir iekļauti ekspozīcijā.
Sarmīte Māliņa, izstādes autore: “Ceļojums uz Marsiem – varenie koki, govju smarža un ganības – tāds dzīvais dabas sajūtu orķestris. Mēs varējām justies kā bērni, sīki pētot ilustrācijas grāmatā. Lieliskie mākslinieki, kas pļavu apciemoja, visi kā viens apliecināja to, ka latviešu cilvēks pieder dabai ļoti.”
Kristaps Kalns, izstādes autors: “Es esmu laimīgais savedējs, kurš savedis kopā cilvēku ar pļavu un laimīgs vēro šo satikšanos. Un parāda.”
Parkveida pļavas – dzīvotne ar izklaidus augošiem lieliem un seniem kokiem, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem, – formējušās gadsimtu laikā līdz ar tradicionālajām saimniekošanas praksēm – siena pļauju, lopu ganīšanu. Cilvēka un dabas mijiedarbībā tās kļuvušas par vienu no sugām bagātākajām ekosistēmām mūsu reģionā, kurās sastopamas divu atšķirīgu ekosistēmu – meža un pļavas – savvaļas sugas, kā arī īpašas sugu sabiedrības, kas apdzīvo skraji augošos, saules apspīdētos kokus. Mūsdienās ir mainījies saimniekošanas veids, līdz ar to parkveida pļavas ir gandrīz izzudušas. Šobrīd Latvijā tās sastopamas tikai 1400 hektāru platībā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Helēnas Demakovas lekcija “1990. gada kūlenis”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
22. oktobrī / Plkst. 17.00
22. oktobrī plkst. 17.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā notiks mākslas zinātnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Helēnas Demakovas lekcija “1990. gada kūlenis”.
Helēna Demakova stāstīs par leģendāro izstādi “Latvija. 20. gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads”, kas notika izstāžu zālē “Latvija” un kuras kuratore bija viņa. Šajā izstādē pirmo reizi bija apskatāms Sarmītes Māliņas objekts “Skatīšanās no malas”, kas šobrīd izstādīts Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā un ir skatāms līdz 25. oktobrim.
“Kūlenis” ievadīja 20. gadsimta pēdējo desmitgadi – periodu, kurā uzplauka talanti, kas veido Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu kopu: Sarmīte Māliņa, Aija Zariņa, Andris Breže, Ojārs Pētersons, Kristaps Ģelzis, Oļegs Tillbergs, Juris Boiko un citi. Tā bija pirmā lielā instalāciju manifestācija Latvijā.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Izstāde “Šķetinātāji. Tekstila manifests”
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā
23. oktobris–20. novembris
Kate Putniņa. Beidz pinkšķēt
No 23. oktobra līdz 20. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma izstāde “Šķetinātāji. Tekstila manifests”, kas pievēršas tekstilam kā daudzveidīgam un laikmetīgam mākslas medijam. Izstādē piedalās 22 mākslinieki: Laura Ābele, Signe Birkova, Baiba Čadore, Ella Bogustova, Elīna Ģibiete, Jolanta Karele, Terēze Juškus, Kate Putniņa, Anna Kustikova, Laima Grasmane, Monta Beca, Baiba Zalcmane, Inguna Sīmansone, Anna Korobeinikova, Daniela Rožkova, Irēna Andrejeva, Ieva Krūmiņa, Lauma Kamerovska, Indriķis Roberts Tilgass, Santa Pētersone, Ieva Lapiņa un Jekaterina Kovaļenko-Gromova.
Izstādē tekstils kļūst par mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, ar kura palīdzību autori runā par personisko pieredzi, sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un pasaulē notiekošo. Darbos būtiska nozīme ir materiāla, tehnikas un idejas savstarpējai saiknei, vienlaikus pievēršoties arī tekstila būtībai un kultūras nozīmei.
Izstādes nosaukumā ietvertā šķetināšana raksturo gan tekstila apstrādes procesus, gan mākslinieku pieeju – iedziļināties, pētīt un meklēt kopsakarības sabiedrībā un apkārtējā pasaulē. Tekstila pieaugošā klātbūtne starptautiskajā laikmetīgajā mākslā rosina no jauna izvērtēt tā vietu arī Latvijas mākslas vidē, pārskatot iesīkstējušus priekšstatus par tekstilmākslas iespējām un ierastās robežas starp mākslas veidiem.
“Šķetinātāji. Tekstila manifests” sniedz ieskatu arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila specialitātes šodienā, atklājot tās dinamiku un attīstību. Atzīmējot 65 gadus kopš tekstila izglītības aizsākumiem akadēmijā un tās iedibinātāja Rūdolfa Heimrāta simtgadi, izstāde apliecina Latvijas tekstilmākslas tradīciju pēctecību un spēju attīstīties.
Izstādes kuratore ir Elīna Ģibiete.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Svetlanas Saveļjevas personālizstāde “POST-regresijas telpa”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
23. oktobris–22. novembris
Svetlana Saveļjeva. Skepse. 2026. h-34 cm. Autortehnika
No 23. oktobra līdz 22. novembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma figurālās tēlnieces Svetlanas Saveļjevas personālizstāde “POST-regresijas telpa”.
Izstāde veidota kā inscenēta cilvēku pāra dzīves aina, kurā skulptūras atklāj gan fizisko telpu, gan atmiņu fantomu dimensiju. Centrālās figūras, tēlu skulptūras un personifikācijas veido daudzslāņainu stāstu par individuālo dzīves pieredzi un personiskajām atmiņām.
“Izstāde aicina skatītāju doties regresijas ceļā, izzinot fantomu stāstus un ielūkojoties cita cilvēka dzīves stāstījumā – starp pieredzēto, atcerēto un iztēloto,” stāsta māksliniece.
Svetlana Saveļjeva (1989) ieguvusi bakalaura un maģistra grādu tēlniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studējusi vizuālo mākslu Escola Massana Barselonā. Personālizstādes rīkošana Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ir balva par mākslinieces sniegumu izstādē “Mākslas dienas 2024. Skats augšup”.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
LMA Stikla mākslas nodaļas pasniedzēju
darbu izstāde “Nākotnes perspektīvas”
Liepājas muzejā
23. oktobris–20. decembris
Viktors Jansons
No 23. oktobra līdz 20. decembrim Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Stikla mākslas nodaļas pasniedzēju darbu izstāde “Nākotnes perspektīvas / Future Horizons”.
Izstādē piedalīsies stikla mākslinieki Agnese Gedule, Ernests Vītiņš, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Inguna Audere, Vineta Groza, Santa Bekmane un Sandra Utāne. Līdzās viņu darbiem būs skatāms arī mūžībā aizgājušā mākslinieka Viktora Jansona darbs “Čiekuriņš no Baireitas”, kurā apvienots stikls, ķieģelis un čiekurs.
Izstāde pievēršas stikla materialitātei, gaismas nozīmei un dažādu materiālu mijiedarbībai, apvienojot tradicionālas prasmes ar laikmetīgu un starpdisciplināru pieeju. Stikls mākslinieku darbos kļūst par caurredzamības un trausluma simbolu, vienlaikus atklājot materiāla spēju mainīties un pielāgoties. Gaisma ekspozīcijā izcels stikla optiskās īpašības un veidos būtisku darbu uztveres dimensiju.
Vinetas Grozas darbā “Uztveres plaknes” stikls uztver gaismu, piešķir tai krāsu un atstaro to apkārtējā telpā. Agneses Gedules apgleznotajās stikla sfērās savijas dabas motīvi un ģeometriskas līnijas, savukārt Santas Bekmanes darbs “Pārdomu atspulgs” ar 12 stikla rokām aicina apstāties un pārdomāt cilvēka dvēseles trauslumu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Luīzes Rukšānes un Annas Orbačevskas izstāde
“Laika migla – pārdomas par attēlu, ko reiz iemūžinājām”
Zachęta Projektu telpā, Varšavā
23. oktobris, 2026–3. janvāris, 2027
Anna Orbaczewsk. 2026
No 23. oktobra līdz 2027. gada 3. janvārim Varšavas Zachęta Projektu telpā (Miejsce Projektów Zachęty) būs skatāma Latvijas mākslinieces Luīzes Rukšānes un poļu mākslinieces Annas Orbačevskas izstāde “Laika migla – pārdomas par attēlu, ko reiz iemūžinājām” (Time Blur – Contemplating That Image We Once Recorded).
Izstāde tapusi gadu ilgā abu mākslinieču dialogā, pievēršoties cilvēka un vides attiecībām, laikam un atmiņai. Rukšānes un Orbačevskas māksliniecisko pieredzi veido Centrāleiropas un Austrumeiropas vēsture, ģeogrāfija un daba, taču katra to pieredzējusi no atšķirīgas paaudzes un vietas perspektīvas – Rukšāne dzīvo un strādā starp Hamburgu un Rīgu, savukārt Orbačevska dzīvo Gdaņskā un Sopotā.
Ekspozīcijā apvienoti kopīgi un individuāli veidoti darbi, kuros mākslinieces pievēršas klusumam, klātbūtnei, rūpēm un atmiņas trauslumam. Izstāde pārdomā mūsdienu laika paātrināto ritmu un centienus tam pretoties, aplūkojot arī ilgstoša laika mirkļus un emocionāli sarežģīto ikdienas pieredzi.
Gleznās, zīmējumos un instalācijās izmantotie tēli, ainavas un situācijas aktualizē cilvēka attiecības ar dabu un tās resursiem, kā arī nepieciešamību no jauna pārskatīt laika un vides nozīmi. Izstādes nosaukumā ietvertais “laika miglas” tēls iezīmē atmiņu kā mainīgu un nepastāvīgu telpu, kurā pagātnes attēli iegūst jaunas nozīmes.
Izstādes kuratores ir Magdalena Kardasz un Andra Silapētere.
Miejsce Projektów Zachęty
Konstantego Ildefonsa Gałczyńskiego 3, 00-362 Warszawa, Polija
“AB12 kabineta” radošās darba burtnīcas
“domas somas dzīvo.
jums”
atklāšanas notikums
24. oktobrī / Plkst. 17.00
Burtnīcas radošā uzdevuma iz/pildījums – kompozīcija. Foto: Diana Lelis
24. oktobrī plkst. 17.00, Aristīda Briāna ielā norisināsies “AB12 kabineta” 1. darba burtnīcas “domas somas dzīvo. jums” prezentācijas notikums. Burtnīcas autore ir Diana Lelis, starpdisciplināra māksliniece, maņu pētniece. Ikdienā mijiedarbojoties ar dažādām vidēm, autore pēta sajūtu un ķermeņa saistītās pieredzes – ar kustību un maņu eksperimentiem, kolekcionēšanu, dokumentēšanu un interpretēšanu dažādās tehnikās.
Darba burtnīcā mākslinieces radošās metodes apkopotas kā izpildāmi uzdevumi un maigi izaicinājumi, kuros no jauna atklāt vidi, materiālus, lietas, prātu, ķermeni, maņas; apvērst dzīves gaitā radušos priekšstatus un nebaidīties no tā, kas šajā procesā varētu atklāties un rasties.
“AB12 kabinets” aicina vērst uzmanību būtiskajam darbam, kuru bērnībā esam veikuši – rotaļājoties, vērojot, garlaikojoties, risinot un izaicinot sevi, esot klāt tur un tad. Ļoti ticami, ka mēs katrs kādas no šīm metodēm jau praktizējam dažādās formās un variācijās, dažādās apzinātības pakāpēs.
Mūsu uztveri nepārtraukti stimulējošajā, prātu nogurdinošajā, ķermeni ierobežojošajā informācijas un tehnoloģiju pārpildītajā pasaulē, burtnīca veidota kā instruments, kurš palīdzēs noorientētēties, atgūt spēju būt, just, pieredzēt un radīt. Burtnīca veidota kā taktīls un interaktīvs mākslas darbs, izgatavots ar rokām, kopēts un pavairots ar pašu resursiem.
“sajūtu uzdevumi līdzēs atbrīvot, kā roku, tā prātu, aizplūst,
ie/klausīties un pazust, telpā un elpā un
atrast arvien jaunas vēsmas. tas ir, kā
dejot tumsā –
kā pavadīt laiku rotaļlaukumā –
uzticies!, spēlējies!”
“uzdevumu izvēlētais laika sprīdis mainīs procesa dziļumus. uzdevumi ķermenim,
dabā – priecāsies par tavu ilgstošu klātbūtni.
jo ilgāk prāto, jo tas vairāk ņem dalību.
impulsīvie – iedarbina zem_apziņu. dod tām gaismas un tumsa kļūs labais raugs.
audz, draugs!
ticu!
– šīs burtnīcas sistemātiska aiz/pildīšana, stiprinās katra viena autentiskumu,
spoguļojoties radošos risinājumos.”
/ Diana Lelis, 2026
Darba burtnīca veidota kā daļa no “AB12 kabineta” mākslas pētniecības un izglītības programmas, ar ieceri šādi arī turpmāk apkopot un izplatīt mākslinieku radošā darba metodes, mākslas izglītības pieejamību un daudzveidību, kā arī attīstīt un popularizēt DIY (dari pats) mediju kultūru.
No 27. oktobra līdz 28. novembrim izstādē “AB12 kabineta” procesu expo” būs aplūkojams burtnīcas veidošanas process un atspoguļotajās metodēs radīti mākslas darbi – pieredžu dokumentācijas un interpretācijas, attēla, teksta, skaņu, atrastu objektu kolāžas. Apmeklētājiem būs iespēja iegādāties burtnīcu, kā arī uz vietas izpildīt dažādus uzdevumus, pēc izvēles tos iekļaut esošajā ekspozīcijā.
Mākslas un pētniecības laboratorija “AB12 kabinets”
Aristīda Briāna iela 12, Rīga
Ojāra Spārīša lekciju “Mākslas vērtība antikvārajā tirgū un
muzeju riski postkoloniālisma diskursā”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
29. oktobrī / Plkst. 17.00
Eksponāti starptautiskajā antikvārās mākslas gadatirgū TEFAF Māstrihtā 2024. gadā. Foto: Ojārs Spārītis
29. oktobrī plkst. 17.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” notiks mākslas vēsturnieka, profesora Ojāra Spārīša lekcija “Mākslas vērtība antikvārajā tirgū un muzeju riski postkoloniālisma diskursā”.
Lekcijā varēs iepazīt mākslas tirgus aizkulises un izsekot kultūras vērtību ceļam cauri gadsimtiem, pievēršoties gan godīgai kolekcionēšanai, gan nelegālai mākslas darbu ieguvei un kultūras mantojuma zaudējumam. Īpaša uzmanība tiks veltīta Latvijas pieredzei un vēsturiskajiem apstākļiem, kas ietekmējuši kultūras mantojuma saglabāšanu.
Mākslas tirgus veidojas līdz ar cilvēku vajadzību pēc nozīmīgiem simboliem un estētiskiem priekšmetiem, taču kultūras vērtības iegūtas arī vardarbīgā ceļā – karu laupījumos, koloniju un ekonomiski atkarīgu zemju izmantošanā, nelegālos arheoloģiskajos izrakumos un muzeju, dievnamu un privātkolekciju izlaupīšanā. Savukārt legālā mākslas tirdzniecība norisinās antikvariātos, izsoļu namos un kolekcionāru vidē.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Beates Poikānes un Georgii Gulliaeva dueta izstāde “Absence Channel”
Galerijā “Keskpuur”, Tallinā
Līdz 15. novembrim
Līdz 15. novembrim mākslinieku vadītajā galerijā “Keskpuur”, Tallinā, būs skatāma vizuālās mākslinieces Beates Poikānes un žurnālista Georgii Gulliaeva dueta izstāde “Absence Channel”, kas pievēršas ideoloģiskajai fragmentācijai un dezinformācijai Baltijas valstīs.
Izstādes centrā ir propagandas valoda un tās paņēmieni, kas balstās vārdu, runas un dokumentālu kadru aizstāšanā vai inscenēšanā. Mākslinieki šīs metodes pārvērš radošā eksperimentā, veidojot DIY fikcijas filmu un instalāciju, kurā izmantots mikroaktīvisms un apzināti apvērstas propagandas stratēģijas.
Filmas pamatā ir prokrieviskās propagandas medijos sastopami vārdu aizvietojumi, no kuriem veidota fragmentēta valodas karte un brīvu asociāciju naratīvs. Piemēram, vārds “putns” aizstāj “drons”, bet “aplausi” – “sprādziens”. Šie šķietami nevainīgie aizvietojumi atklāj, kā valoda var mainīt notikumu uztveri un veidot alternatīvu realitāti.
Pārejot no ģeopolitiskās spriedzes uz personisko attiecību intīmo telpu, darbs rosina jautājumu: kas notiek, kad cilvēkiem vairs nav kopīgas informatīvās realitātes?
Galerija “Keskpuur”
Keskturg tirgus otrais stāvs, Keldrimäe iela 9, Tallina Igaunija
Aicina pieteikt Latvijas Mākslas gada balvas 2027 žūrijas pretendentus
Līdz 16. novembrim
Kultūras ministrija aicina valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas, kuras darbojas vizuālās mākslas jomā, līdz 16. novembrim pieteikt Latvijas Mākslas gada balvas 2027 žūrijas pretendentus.
Izvirzot kandidātu, jāiesniedz pamatojums, pretendenta dzīvesgājums (Curriculum vitae) un rakstisks apliecinājums tam, ka pretendents piekrīt būt par žūrijas locekli un nepretendēs uz kādu no nominācijām un balvām par darbību 2027. gadā.
Žūrijas locekļi tiek apstiprināti uz vienu gadu, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, un katrs žūrijas loceklis var darboties žūrijā divus termiņus pēc kārtas.
Pretendentu pieteikumus izvērtē Latvijas Vizuālās mākslas padome un apstiprina kultūras ministrs.
2026. gadā žūrijā darbojas mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe, kurators Raivis Alksnis, māksliniece Kristīne Krauze-Slucka, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratore un pētniece Anete Skuja, māksliniece Vika Eksta, mākslas zinātniece, kuratore, Mākslas stacijas „Dubulti” vadītāja Inga Šteimane un māksliniece, kuratore, kritiķe Gundega Evelone. Latvijas Mākslas gada balvas žūrijas darbu 2025–2027. gadā organizē biedrība “Collective WW”.
Balva ir augstākais valsts apbalvojums mākslā, novērtējot aizvadītā gada sniegumu Latvijas mākslas vidē, pārklājot daudzveidīgo vizuālās mākslas nozari un ietverot plašu nomināciju spektru.
Latvijas Mākslas gada balva 2027
Irēnas Lūses gleznu izstāde “Gaismā”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 29. novembrim
Līdz 29. novembrim galerijā “Bastejs” skatāma Irēnas Lūses gleznu izstāde “Gaismā”.
Mākslinieces jaunākā gleznu sērija tapusi šovasar Saunagā, piejūras ainavas un mainīgās dabas gaismas tiešā klātbūtnē. Mežs, jūras tuvums un apkārtējie cilvēki veido vienotu vizuālās pieredzes lauku, kurā personiskais un dabas telpa pastāv savstarpējā saiknē.
Lūses glezniecībā gaisma kļūst par nozīmīgu kompozīcijas elementu – tā maina krāsu attiecības, atklāj telpiskumu un piešķir motīviem emocionālu intensitāti. Ikdienišķi novērojumi pārtop gleznieciskā interpretācijā, kurā līdzās redzamajam būtiska ir arī noskaņa un klātbūtnes sajūta.
Izstāde atklāj mākslinieces personiskās attiecības ar vidi, kurā cilvēks nav nošķirts no dabas, bet ir tās organiska sastāvdaļa. “Gaismā” pievēršas piederībai vietai, laika ritējumam un gaismas spējai ierastajā atklāt jaunas vizuālas un emocionālas kvalitātes.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Jūrmala
Vizuālās mākslas konkursa izstāde
“Cēsu novada mākslinieku Gada balva 2026”
Cēsu Izstāžu namā
Līdz 6. decembrim
Līdz 6. decembrim Cēsu Izstāžu namā skatāma vizuālās mākslas konkursa izstāde “Cēsu novada mākslinieku Gada balva 2026”, kurā pārstāvēti 34 mākslinieki: Patricija Brekte-Pannetjē, Valdis Celms, Līva Graudiņa, Ritums Ivanovs, Rasmus Marks, Ojūna Batbajaria, Zigmunds Vilnis, Ērika Māldere, Anete Grīnfelde, Artis Nīmanis, Vivita Zuzule, Reinis Račāns, Anna Baklāne, Ance Dālmane, Ieva Kampe, Dzintra Vilks, Katrīna Marta Riņķe, Monta Beca, Elizabete Atāls, Selga Lapiņa, Linda Villa, Eero Rass, Signe Vanadziņa, Aidars Lenkovskis, Ingūna Briede, Matias Jansons, Laila Balode, Līga Kļaviņa-Raiska, Matilde Sproģe, Emma Rass, Elīza Vanadziņa, Dena Doloresa Sircova, Juris Švalbe un Sigita Enika.
Izstādes ekspozīciju veidojis Dainis Andersons. Apmeklētāji līdz 5. decembrim aicināti balsot par savu favorītu un noteikt skatītāju balvas ieguvēju. Profesionālās žūrijas izvēlētos laureātus paziņos 16. novembrī. Balvas ieguvējiem būs iespēja rīkot personālizstādi Cēsu Izstāžu namā.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Rasas Šmites un Raita Šmita darbs “Sensorās dzīles”
izstādē “Kā sajust realitāti”
MO muzejā, Viļņā
Līdz 29. augustam, 2027
Rasa Šmite, Raitis Šmits. Sensorās dzīles (Deep Sensing), 2023. Izstādē “Kā sajust realitāti”, MO muzejā, Viļņā, 2026. Foto: Domas Rimeika
Līdz 2027. gada 29. augustam MO muzejā Viļņā skatāma izstāde “Kā sajust realitāti. Māksla, tehnoloģijas un mēs” (How to Feel Real. Art, Technology and Us), kurā eksponēts arī latviešu jauno mediju mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita darbs “Sensorās dzīles” (Deep Sensing, 2023). Imersīvais mākslas darbs vizualizē Irbenes radioteleskopa datus, pētot klimata procesu saikni ar notikumiem Saules sistēmā.
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji. Mākslinieki jau ilgstoši sadarbojas ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniekiem, pētot Irbenes radioteleskopa iespējas un interpretējot tā datus vizuālās un skaņas ainavās. Darba pirmsākumi meklējami pirms divdesmit gadiem RIXC rīkotajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā “RT-32. Akustiskās telpas laboratorija”.
“Sensorās dzīles” apvieno zinātniskos datus, skaņu un imersīvu vizuālo pieredzi, pievēršoties kosmosa pētniecības, klimata pārmaiņu un tehnoloģiskā mantojuma jautājumiem. Radioteleskops, kas padomju laikā izmantots militārām vajadzībām, mākslinieku interpretācijā kļūst par instrumentu, ar kura palīdzību pētīt mijiedarbību starp kosmiskajiem procesiem un dzīvību uz Zemes.
Izstāde apvieno starptautiski pazīstamu mediju mākslas pionieru un laikmetīgo mākslinieku darbus, kas tapuši galvenokārt no 20. gadsimta 90. gadiem līdz mūsdienām. To vidū ir Nama Džuna Paika (Nam June Paik), Linnas Heršmanes Līsones (Lynn Hershman Leeson), Kristas Zommereres (Christa Sommerer) un Lorāna Minjonno (Laurent Mignonneau) darbi. Ekspozīcija rosina pārdomāt, kā tehnoloģijas maina realitātes uztveri un ietekmē cilvēka pieredzi.
MO muzejs
Pylimo g. 17, Vilnius, 01141 Vilniaus m. sav., Lietuva
