Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Alekseja Beļecka izstāde “Fikcija”
Latvijas Fotogrāfijas muzeja jaunajā izstāžu zālē
No 13. oktobra
No 13. oktobra Latvijas Fotogrāfijas muzeja jaunajā izstāžu zālē būs skatāma Alekseja Beļecka izstāde “Fikcija”.Izstāde radusies, māksliniekam uzturoties rezidencē Latvijas Fotogrāfijas muzejā, un tajā satiksies muzeja krājumā pārstāvētie autori un laikmetīgie mākslinieki. Krājumu pārstāvēs Valters Jānis Ezeriņš (1938–2020), Pēteris Jaunzems (1938–2021), Roberts Auziņš (1947), Jānis Knāķis (1957) u. c., kuru darbi izvēlēti ciešā sadarbībā ar muzeja vadītāju Daigu Jamonti un vēsturnieci Džūliju Rodenkirhenu. Laikmetīgu skatījumu ar jau esošiem un īpaši izstādei tapušiem darbiem piedāvās gan jauni, gan plaši pazīstami mākslinieki: Iveta Gabaliņa, Sandijs Ruļuks, Inga Meldere, Nele Zirnīte, Elza Sīle, Oļa Golovko, Konstantīns Žukovs, Laimdota Malle, Pauls Rietums, Agnese Apine, Mikus Svikulis u. c., pārstāvēdami kā fotogrāfijas, tā arī instalācijas, glezniecības un grafikas medijus.
2025. gada sākumā tika atklātas Latvijas Fotogrāfijas muzeja pagaidu telpas Kronvalda bulvārī 4. Tās ļāva turpināt krājuma, pētniecības un izglītojošo darbu, un apmeklētājiem beidzot kļuva pieejama muzeja specializētā bibliotēka, taču būtisks trūkums bija izstāžu telpu neesamība. Tagad rasts risinājums – papildu telpas, kur piedāvāt gan mainīgās izstādes, gan turpināt darbu pie ekspozīcijas par Latvijas fotogrāfijas vēsturi. “Izstādes ir muzeja balss. Bez tām mūsu iespējas runāt ar sabiedrību ir ierobežotas, tādēļ priecājos, ka mums tā atkal ir dota, atkal ir iespēja stāstīt par fotogrāfiju, par tās dzīvi mūsu vidū,” atzīst muzeja vadītāja Daiga Jamonte.
Izstāžu zāles atradīsies 2. stāvā, bet 1. stāvā turpmāk norisināsies lekcijas, muzejpedagoģiskās nodarbības un krājuma apmeklējumi, kā arī joprojām būs pieejama bibliotēka.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Izstāde “Raimondam Staprānam 100”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
13.–18. oktobris
Raimonds Staprāns. Neglītās Hoknija vāzes variācija. 2005. Zuzānu kolekcija
No 13. līdz 18. oktobrim Mākslas muzeja “Zuzeum” pirmajā stāvā būs skatāma izstāde “Raimondam Staprānam 100”, atzīmējot mākslinieka simtgadi. Ekspozīcijā būs aplūkojami Raimonda Staprāna darbi no Zuzānu kolekcijas, kas atklāj viņa glezniecībai raksturīgo koncentrēšanos uz krāsu, formu un telpisko attiecību mijiedarbību.
Staprāna gleznās ikdienišķi priekšmeti – laiva, auglis, krēsls, kanna vai šķūnis – kļūst par gleznieciskas spriedzes avotu. Saglabājot atpazīstamas aprises, tie pakāpeniski attālinās no tieša realitātes atveidojuma, ļaujot krāsai, mērogam, kompozīcijas līdzsvaram un tukšajiem laukumiem iegūt patstāvīgu nozīmi. Mākslinieka rokrakstu raksturo šķietama vienkāršība, kas veidojusies ilgstošā un intuitīvā darba procesā, vairākkārt pārveidojot un pārgleznojot kompozīcijas.
Pēckara Amerikas Rietumkrasta mākslas vidē veidojusies Staprāna gleznieciskā domāšana apvieno figuratīvu tēlojumu ar abstrakcijas pieredzi. Mākslinieku interesēja nevis atteikšanās no redzamās pasaules, bet iespēja pārbaudīt, cik tālu iespējams reducēt attēlu, nezaudējot tā emocionālo un telpisko intensitāti. Nikolā de Stēla krāsu laukumi, Ričarda Dībenkorna diagonāles un Veina Tibo gaismas izjūta viņa praksē kļuva par atsevišķiem glezniecības instrumentiem, nevis atdarināmiem paraugiem. Staprāna darbi tādējādi saglabā savu savrupību arī Kalifornijas Līča piekrastes figuratīvās glezniecības kontekstā.
Būtiska loma mākslinieka daiļradē ir krāsai, kas vienlaikus izceļ un saplacina formas, dažkārt pietuvinot tās abstrakcijai. Arī pārgleznojumi kļūst par attēla daļu, saglabājot iepriekšējo lēmumu pēdas un piešķirot kompozīcijām laika dimensiju. Jo vairāk Staprāns atsakās no detaļām un naratīva, jo izteiksmīgāk gleznās darbojas tas, kas palicis – krāsu attiecības, attālums starp priekšmetiem un tukšas plaknes fiziskā klātbūtne.
Raimonda Staprāna simtgadei veltīto notikumu programmu papildinās arī režisora Pētera Krilova dokumentālā filma “Sarkanais šķūnis”, kuras pirmizrāde paredzēta 18. oktobrī Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) programmā. Filma savieno mākslinieka gandrīz gadsimtu ilgo dzīves pieredzi ar Latvijas un Eiropas 20. gadsimta vēsturi, izmantojot dokumentālu vērojumu, arhīvu materiālus un inscenētas epizodes. Staprāna gleznā attēlotais sarkanais šķūnis kļūst par centrālo tēlu, caur kuru tiek aplūkoti jautājumi par brīvību, varu un mākslinieka atbildību vēstures priekšā.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Arvīda Priedītes izstāde “Pingpongs ar Leonardo da Vinči”
Galerijā “Istaba”
13–30. oktobris
Arvīds Priedīte. Fra Andželiko
No 13. līdz 30. oktobrim galerijā “Istaba” būs skatāma Arvīda Priedītes personālizstāde “Pingpongs ar Leonardo da Vinči”, kurā renesanses un citu mākslas vēstures meistaru darbu citāti sastopas ar mūsdienu tēmām, veidojot ironiskas un neparastas vizuālas interpretācijas.
Tekstilmākslinieks, dizainers un Latvijas Bankas kolekcijas monētu autors Arvīds Priedīte glezniecībai pievērsies pirms aptuveni desmit gadiem, pēc aiziešanas pensijā. Viņa darbos sastopas Rafaēla, Leonardo da Vinči, Vermēra, Ticiāna, Fra Andželiko, Učello un Jana van Eika mākslas motīvi, kas pārveidoti laikmetīgā, reizēm sirreālā un absurdā kontekstā. Pēc pirmās gleznu izstādes “Skelets skapī” pirms pieciem gadiem mākslinieks galerijā “Istaba” rāda jaunākos darbus.
Mākslas zinātniece Velta Raudzepa uzsver Priedītes prasmi klasiskās glezniecības tēlus un sižetus savienot ar mūsdienu pieredzi, radot darbus, kuros skatītājs aicināts meklēt atsauces, līdzības un pretrunas. Izstādē iekļauti arī divi pašportreti – “Pašportrets Arčiboldo stilā” un “Pašportrets ziemas cepurē” –, kā arī darbi, kuros atklājas gan bērnības atmiņas, gan Bībeles motīvi un absurdi fantāzijas tēli, tostarp “Titānika bojāeja”.
Priedīte Latvijas mākslā pazīstams kopš 20. gadsimta 70. gadiem ar ieguldījumu tekstilmākslā, tostarp konceptuāliem telpiskiem objektiem un lielformāta gobelēniem. Viņš darbojies arī plakāta un lietišķās grafikas jomā, bet vēlāk radījis vismaz piecpadsmit Latvijas Bankas kolekcijas monētu dizainu.
Galerija “Istaba”
Krišjāņa Barona iela 31B, Rīga
SEB stipendiju glezniecībā 2026 saņem Dzimstna Bērziņa
SEB stipendijas glezniecībā 2026 finālistu darbu izstāde
Latvijas Mākslas akadēmijā
Līdz 14. oktobrim
Dzintra Bērziņa. “Aizkulises kontrole”. Audekls, eļļa, 115×125 cm. 2025
Līdz 14. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā Rīgā skatāma SEB stipendijas glezniecībā 2026 finālistu darbu izstāde. Šī gada 7. oktobrī stipendija pasniegta jau 18. reizi, un to saņēma jaunā māksliniece Dzimstna Bērziņa, savukārt skatītāju simpātiju balvu ieguva Katrīna Levāne.
Stipendijas laureāti noteica profesionāla žūrija, vērtējot astoņu finālistu darbus pēc tehniskās meistarības, individuālā rokraksta, radošās pieejas un spējas attīstīt laikmetīgus risinājumus glezniecībā. Abas laureātes apbalvošanas laikā atradās Erasmus+ studiju mobilitātē ārpus Latvijas, tādēļ uzvarētāju paziņošana norisinājās, klātienē Latvijas Mākslas akadēmijā un attālināti pulcējot izstādes dalībniekus un viesus.
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un stipendijas žūrijas loceklis Kristaps Zariņš laureātes glezniecībā izceļ profesionālisma un laikmetīgas izpratnes apvienojumu, kā arī spēju veidot individuālu iztēles telpu, kurā savienojas glezniecība, kompozīcija un izteiksmīga līnija.
SEB stipendija glezniecībā dibināta, lai atbalstītu jauno mākslinieku profesionālo izaugsmi, veicinātu radošo ideju attīstību un sekmētu Latvijas mākslas vides izaugsmi. Stipendiju reizi gadā piešķir vienam Latvijas Mākslas akadēmijas studentam. Tās laureāte saņem 2000 eiro naudas balvu un iespēju doties apmaksātā radošajā braucienā uz kādu no vadošajām laikmetīgās mākslas mesēm Eiropā. Gadu gaitā finālistu darbu izstāde kļuvusi par platformu, kas jaunajiem māksliniekiem ļauj iepazīstināt plašāku auditoriju ar savu radošo veikumu un attīstīt profesionālo karjeru.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā
14. oktobris–17. novembris
No 14. oktobra līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā būs skatāma izstāde “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”, kas atklāj rakstnieka Anšlava Eglīša (1906–1993) mazāk zināmo darbības jomu – kino žurnālistiku un viņa ilgstošo saikni ar Holivudas kinoindustriju. Ekspozīcijā būs aplūkojamas fotogrāfijas, dokumenti, piemiņas lietas un 50 līdz šim nedigitalizēti krāsu diapozitīvi no muzeja kolekcijas.
Lai gan Latvijā Eglītis vislabāk pazīstams kā romānu un lugu autors, trimdā viņš izveidoja arī ievērojamu kino žurnālista karjeru. 1952. gadā kopā ar sievu, gleznotāju un rakstnieci Veroniku Janelsiņu (1910–2001), pārceļoties uz Losandželosu, Eglītis pēc ārsta Pētera Vegera ieteikuma iestājās Holivudas Ārzemju Preses Asociācijā (Hollywood Foreign Press Association). Būdams trimdas laikraksta “Laiks” speciālkorespondents, viņš turpmākos gandrīz četrdesmit gadus informēja latviešu lasītājus par kinoindustrijas aktualitātēm, filmu pirmizrādēm un aizkulišu norisēm.
Asociācijas biedru vidū bija starptautiski kino žurnālisti, kuri vērtēja filmas un noteica “Zelta globusa” (Golden Globe Award) laureātus – vienus no nozīmīgākajiem apbalvojumiem ASV kino un televīzijas industrijā. Eglīša darbs ļāva viņam tuvplānā iepazīt Holivudas vidi, apmeklēt filmu pirmizrādes un satikt kino pasaules personības. Par pieredzēto un pasaules kino vēsturi viņš rakstīja arī grāmatā “Lielais mēmais” (1972).
Īpaša vieta izstādē atvēlēta 1987. gadā saņemtajai piemiņas paplātei, ko asociācija pasniedza Eglītim, godinot viņa 35 gadu darbu. Paplāte ar gravējumu “For your long standing achievements” glabājas rakstnieka kolekcijā un kļuvusi par materiālu liecību viņa profesionālajam mūžam Holivudā. Arī mūža nogalē Eglītis turpināja aktīvi darboties kino žurnālistikā – 1991. gadā viņš gada laikā veicināja 14 filmu publicitāti.
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabājas aptuveni 270 ar Eglīša kino žurnālista darbību saistītu fotogrāfiju, kā arī publikācijas, interviju pieraksti un piemiņas priekšmeti. Izstādē eksponētie 50 krāsu diapozitīvi ļauj ielūkoties laikmetā, kad aktieri kļuva par leģendām un filmas piedzīvoja starptautiskus panākumus. Līdzās kino vēstures liecībām tajos atklājas arī paša Eglīša personība un elegance.
Izstādi sagatavojuši Anita Straume, Roberts Skrajāns un Dārta Ungure.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Pārdaugavas Nākotnes forums
Kultūras centrā “Imanta”
15. oktobrī
15. oktobrī no plkst. 9.30 līdz 17.00 Kultūras centrā “Imanta” norisināsies Pārdaugavas Nākotnes forums, kurā pieredzes stāstos un diskusijās tiks aplūkota sabiedrības līdzdalība, piederības sajūta, kultūras loma un dzīves kvalitāte pilsētvidē.
Kā panākt, lai iedzīvotāju idejas pārtaptu reālās iniciatīvās? Kā veidojas piederības sajūta un sadarbība, kā laikmetīgā māksla var bagātināt apkaimes un kā pilsētvide ietekmē mentālo veselību? Šie jautājumi caurvīs foruma programmu, piedāvājot iespēju iepazīt dažādu jomu pārstāvju pieredzi un viedokļus.
Foruma programmā paredzēti pieredzes stāsti un diskusijas. Pieredzes stāstos dalīsies “Pink Noise Riga” mākslinieciskais vadītājs Dāvis Jurka, olimpietis un uzņēmējs Pauls Pujāts, kultūrvides veidotājs Kaspars Lielgalvis, nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa un sociālantropologs Mārtiņš Daugulis.
Diskusijās piedalīsies Bolderājas skeitparka un velotrases veidotājs Kristaps Pipars, pagaidu telpu izmantošanas mentors Jāzeps Bikše, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Latvijas Radio raidījumu vadītāja Elīna Baltskara, psiholoģijas doktore un psihoterapeite Marija Ābeltiņa, kā arī Pauls Pujāts. Diskusiju par mentālo veselību darbā un pilsētvidē vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Henriete Verhoustinska.
Pēc foruma programmas dalībnieki varēs turpināt sarunas neformālā gaisotnē un doties pastaigā līdz 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra “Dzimšana” vides mākslas objektiem.
Dalība forumā ir bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos šeit.
K/C “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Manta Lesauska personālizstāde “The Sex Appeal of the Inorganic”
Galerijā “ASNI”
15. oktobris–15. novembris
No 15. oktobra līdz 15. novembrim galerijā “ASNI” būs skatāma lietuviešu dizainera, mākslinieka un pētnieka Manta Lesauska (Mantas Lesauskas) personālizstāde “The Sex Appeal of the Inorganic”. Tā ir mākslinieka pirmā personālizstāde Latvijā, kurā materiāli, ķermeņa fragmenti un funkcionāli objekti kļūst par daļu no pētījuma par jutekliskuma un nedzīvās matērijas attiecībām.
Izstādes nosaukums aizgūts no filozofa Mario Perniolas, kura domāšana izaicina nošķīrumu starp jūtošu ķermeni un šķietami nejūtīgo matēriju. Šajā skatījumā vēlme vairs nav tikai cilvēka subjektam piemītoša īpašība – tā cirkulē starp ķermeņiem, virsmām un lietām. Mants Lesausks šo ideju iemieso materiālā formā, piešķirot metālam, akmenim, keramikai un stiklam jaunas, jutekliskas nozīmes.
Izstādē alumīnijs, alabastrs, keramika un stikls kļūst par sava veida ķermeņiem, savukārt cilvēka ķermeņa fragmenti pārtop funkcionālu tēlniecības objektu sērijā. Keramikas trauki tiek atlieti no kāju formām, klasiskās skulptūras no jauna parādās attēlu veidā, iestrādātas lampās, bet akmens un metāls pārtop traukos un svečturos. Šajos darbos ikdienišķais un skulpturālais, funkcionālais un jutekliskais savijas, rosinot pārskatīt ierastos priekšstatus par ķermeni, priekšmetu un materiālu.
Manta Lesauska prakse apvieno dizainu, mākslu un pētniecību, pievēršoties attiecībām starp materiālu, formu un cilvēka uztveri. Izstāde “The Sex Appeal of the Inorganic” aicina domāt par to, kā matērija var iegūt ķermeniskuma un jutekliskuma īpašības un kā priekšmeti spēj iedarboties uz cilvēku ārpus to ierastās funkcijas.
Galerija “ASNI”
Krišjāņa Valdemāra iela 17A, Rīga
Reiņa Bērziņa izstāde “Lietas, kas liek justies labi”
Galerijā “MĀKSLA XO”
15. oktobris–28. novembris
Kartona kronis. Audekls, eļļa. 200×250 cm. 2026
No 15. oktobra līdz 28. novembrim galerijā “MĀKSLA XO” būs skatāma gleznotāja Reiņa Bērziņa izstāde “Lietas, kas liek justies labi”, kurā mākslinieks pievēršas gaismas, krāsas un attēla attiecībām, meklējot līdzsvaru starp haosu un harmoniju, abstrakto un konkrēto.
Reiņa Bērziņa gleznu pamatā ir monohromas krāsu masas, kurās ikdienišķi objekti, atmiņas, materiālu īpašības un darbnīcā piedzīvotā gaisma kļūst par sākumpunktu gleznieciskam pētījumam. Mākslinieku interesē krāsas uzvedība, caurspīdība un gaismas gradācijas, kā arī veids, kā attēls atklājas un vienlaikus izšķīst krāsu laukumos. Viņa darbos savijas reprezentatīvais un abstraktais, pabeigtais un nepabeigtais, nejaušība un vizuāla kārtība.
“Daudz domāju par gaismu un krāsu. Par sava veida kairinājumu un pārsteigumu, ko sniedz gleznošanas process, ja to pārlieku nepakļauj. Par iespēju pieredzēt ko gaišu, nedaudz sakārtot kaut ko pārlieku haotisku, atstāt kustību un nejaušību, un saturēt to kopā savā vizuālajā valodā,” par savu radošo procesu stāsta Reinis Bērziņš.
Mākslinieku saista attēla nolasīšanās mirklis – brīdis, kad krāsu laukumi savienojas vai, gluži pretēji, kļūst grūti nošķirami. Šajā procesā nozīmīga ir vizuālā svara izjūta: formas un krāsas radītais smagums, kā arī gaismas šķietamais bezsvars. Tiecoties nepateikt ne par daudz, ne par maz, Bērziņš saglabā savos darbos nepabeigtību un absurduma klātbūtni, ļaujot pašam gleznošanas procesam kļūt tikpat nozīmīgam kā attēlotajam.
Izstādes nosaukums atklāj mākslinieka interesi par ikdienišķos motīvos un vizuālajā pieredzē atrasto gaišumu. Kā atzīmē galerijas vadītāja Ilze Žeivate: “Mani pārsteidza un uzrunāja gaisma viņa lielās un mazās gleznās, sirsnība un vienkāršība, ko nes Reiņa Bērziņa gleznu attēlojamais objekts vai tēls.”
Galerija “MĀKSLA XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Micēlija. Organiskie savienojumi”
Mākslas stacijā “Dubulti”
16. oktobris, 2026–31. janvāris, 2027
No 16. oktobra līdz 2027. gada 31. janvārim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma mākslinieču grupas “Mycelia” izstāde “Micēlija. Organiskie savienojumi”.
Mākslinieču grupa “Mycelia” apvieno sievietes mākslinieces no Vācijas un Latvijas, kuras ilgstoši sadarbojas, kopīgi veidojot izstādes, darbnīcas un citus radošus projektus. Grupas darbība sakņojas māsības (sisterhood) un savstarpēja atbalsta principos, kas ļauj realizēt savu potenciālu sadarbības un mijiedarbības formātos – no koprades un dialoga līdz procesuāliem, performatīviem un smalkjūtīgiem individuāliem risinājumiem.
Izstādi “Micēlija. Organiskie savienojumi” veido 10 mākslinieces – Karina Frēliha, Patrīcija Linke, Penelope Ričardsone, Sabīne Šlunka, Silke Bahmane no Vācijas un Laura Feldberga, Ingrīda Pičukāne, Sandra Strēle, Izolde Cēsniece un Anna Auziņa no Latvijas.
Visi objekti un instalācijas šajā izstādē ir jaundarbi. Tos vieno vēlme padarīt pasauli plašāku, uzdodot jautājumus vispirms sev un tad skatītājiem. Izstādes darbus vieno materiāli un tehnikas, kā arī tā īpašā attieksme pret pasauli, kurā ieklausīšanās, izzināšana, uzmanības dāvāšana, ir svarīgas. Faktiski visos izstādes darbos liela nozīme ir mākslinieču pašu klātbūtnei, viņu ķermenim, kas tiešākā vai netiešākā veidā ir veidojis darba saturu un formu. Sociālos jēdzienos runājot, izstāde modelē cilvēcīga mēroga iekļaujošu pasauli, kurā atvērtība, tolerance un neizsīkstošs prieks par kopīgo ir vērtības. Izstāde ir kā kopiena, kuras dažādie dalībnieki sadarbojas, ietekmējas viens no otra un palīdz atklāties cits cita talantiem, nezaudējot savu identitāti.
Izvēloties tikai vienu, kā izstādes kopsaucēju gribas izcelt tīkla metaforu. Tīkls, tīklojums, sistēma, pinums, saruna un laiktelpa.
Jau Mākslas stacijas “Dubulti” fasādēs redzami divi Lauras Feldbergas lielizmēra darbi “Ziemas dārzs”, kuros poliestera tīkls burtiskā nozīmē ir darba pamats, bet mākslinieces rokām darinātie krāsainie tekstilpinumi pārvērš šo tīklu vibrējošā sedzošā struktūrā. Tīkls izskatās kā dekoratīva māksla par excellence, bet reizē ir sociāli uzlādēts vēstījums. Kopš Ukrainas kara sākuma Laura Feldberga darina tīklus, kas norāda uz aizsardzībai nepieciešamajiem kamuflāžas tīkliem. Arī miera laikos mēs darinām simboliskus aizsargtīklus, lai kliedētu nedrošību un sargātu savus sapņus.
Sabīnes Šlunkas instalācija “Čuksti zālē” aicina sadzirdēt iepriekšējo paaudžu un īpaši sieviešu pieredzi. Māksliniece mudina intuitīvi ieklausīties šajās neuzbāzīgajās liecībās, ar ko caurausta pasaule un ko glabā zāles, koku, zemes, ūdens, mākoņu atmiņa; saskatīt tīklojumu, ko audis iepriekšējo paaudžu dzīves gājums. Sabīnes Šlunkas darbu materiāls lielā mērā ir viņas ķermenis, dvēsele un gars. To pašu viņa vēlas no skatītāja – ķermenisku, dvēselisku un garīgu iesaisti.
Jautājumu par to, kā cilvēks var sadraudzēties ar savu vājumu, saviem neizmantotajiem resursiem, neizmantotajām iespējām un padarīt tās par savu palīgu, nevis ļaut šai nepabeigtībai kontrolēt un apdraudēt dzīvi, instalācijā “Kā adata bez acs” uzdod Izolde Cēsniece. Uz tējā krāsota aizkara un vecu tapešu gabaliem māksliniece montē pašrocīgi pārrakstītu tekstu fragmentus no trīs atšķirīgiem avotiem un no visiem kopā pin atziņu tīklu par dzīvi un laimi – no ebreju leģendas par golemu, no latviešu teikas par pūķi jeb vilci un no mūsdienu pētnieces Janas Kukaines grāmatas “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā” (2024). Iespējams, neparastākā dzīves mākslas stratēģija, kādu nācies redzēt.
Slāņos citu uz citas klātas caurspīdīgas tekstila struktūras savos objektos “Saistītais #1”, “Saistītais #2”, “Saistītais #6” un “Saistītais #7” veido Patrīcija Linke. Māksliniece pēta saistību starp robežām un to izzušanu, starp ikdienišķo un pārdabisko, starp iekšpusi un ārpusi, starp apslēpto un atklāto. Objektos savienojas tekstilmākslas gleznieciskā kapacitāte un trīsdimensiju skulpturālais potenciāls.
Glezniecības, zīmējuma un animācijas krustpunktā ir veidots Ingrīdas Pičukānes komikss “Allegria Floralis” un viņas monumentālais sienas gleznojums “Pūkainais apskāviens”. Puķu un sieviešu motīvi sižetā veido neparastu salikumu, kur idealizētu laumiņu mītisko dzīvi vairs nevar atšķirt no feministiska ķermeņa politiskas demonstrācijas. Pičukānes īpašais žanrs, kas izveidots tā it kā būtu saistīts ar bukoliku un tam raksturīgu dabas un lauku lirismu, bet patiesībā ir feministiska manifestācija, kas svin sievietes maiguma pilno vitalitāti, ir feminisma kultūras daudzveidības un radošuma apliecinājums. Komiksa nosaukumā un sižetā izmantotie vārdi ir mākslinieces radītā mākslīgā valodā.
Penelope Ričardsone stāsta par lielām sistēmām un kosmiska mēroga sakarībām, bet formā, kas radniecīga fluxus radikālismam un panku kultūras entuziasmam. Apskaužams vieglums! Viņas videoinstalācijā ar sentimentālo nosaukumu “Tāpat kā zvaigznes kustas debesīs un mūs vieno, tā arī kūstošais ledājs (VIII Antarktikas projekts)” sievietes baltos tērpos tēlo aisbergus. Viņas laužas caur brikšņiem, acīmredzami pārsteigtas, par jaunajiem apstākļiem. Lūk, klimata pārmaiņu stāsts autentiskā versijā! Video, tušas zīmējumi un putuplasta objekti nebaidās no spēcīgām emocijām un hiperbolizācijas.
Ne mazāk atraktīvas, jautras un sociālas ir Sandras Strēles gleznu instalācijas, kas veltītas sieviešu kārtas dārza rūķiem – Rūķenēm Rodām. Līdzīgi kā Pičukānes laumiņas, Strēles Rūķenes manifestē tiesības izpaust sievietes identitāti par spīti tradīcijām un standartiem. Rūķu pasaulē viņas ir revolucionāres – sieviešu dzimtes dārza rūķi datējami tikai ar 20. gs. 60. gadiem. Bet 2004. gadā “Dārza rūķu aizsardzības asociācija” iebilda pret populārākās Vācijas dārza rūķu ražotnes (Zwergstatt Philipp Griebel Gräfenroda) radītajām Ruķenēm Rodām, argumentējot, ka vēsturiski dārza rūķis ir bijis tikai vīrietis. Gleznu raksturs ir uzsvērti dekoratīvs un komiksveidīgs, gleznas papildina Rūķeņu skulpturālie oriģināli.
Silke Bahmane praktizē 20. gadsimta sirreālistu manifestēto psihisko automātismu kā mākslas tehniku savos zīmējumos. Izstādē ir redzami vairāki “Dzejoļu zīmējumi”. Tie zīmēti uz rokas lējuma papīra, kas tos papildina ar faktūru nejaušībām un padara par grezniem artefaktiem. Zemapziņas plūsma tiek zīmēta vairākos seansos. Glezna “Tukšais aplis” ir speciāli izstādei “Micēlija. Organiskie savienojumi” radīts darbs, kas veltīts harmonijai un sievietes lomai harmonijā.
Par savu videodarbu “Sejas”, kurā māksliniece sarunājas ar savu meitu, Anna Auziņa saka: “Starp mātēm un meitām pastāv dziļi organiski savienojumi. Lisas Irigarajas eseja mani iedvesmoja radīt mātes un meitas attiecībām veltītu darbu, kas rotaļīgi parāda centienus nostiprināt savstarpējo saikni. Video redzamais process apvērš ierastās mātes un meitas lomas, bet tā laikā risinātās sarunas izvaicā dažādus priekšstatus un variē feministiskas nostādnes.” Annas Auziņas centrālais mākslinieciskās izteiksmes veids ir dzeja.
Sumi-e, kopš 14. gadsimta Japānā tradicionāla monohroma melnas tušas glezniecība balstās uz koncentrēšanos, klātbūtni un dialogu starp otu, tušu, ūdeni un papīru. Karina Frēliha savā mākslā praktizē šo tehniku un glezno spirālveidīgas formas uz gara, pēc apgleznošanas rullī satīta papīra. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēku attiecības ir dzīva un mainīga struktūra un ka spirāles formas atkārtojumi viņas darbos spēj savstarpēji savienot tos iespaidus, ko rada satikšanās, draudzība, ģimenes saiknes, šķiršanās, atmiņas un pārvērtības. Viņas instalācija “Kopīgie pavedieni”, ko veido trīsdesmit metru garš tušas gleznojums, kuru var aplūkot gan dabā, gan spogulī, ir jābauda klusumā un kontemplatīvā mierā.
Izstādes publisko programmu no 19. līdz 25. oktobrim veido 10 radošās darbnīcas, ko vadīs izstādes mākslinieces.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 4, Jūrmala
Izdota Līvijas Rezevskas simtgadei veltīta grāmata
“Zila, zila debess”
16. oktobrī plkst. 17.00 Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā notiks mākslas grāmatas “Zila, zila debess” atvēršana. Izdevums veltīts tēlnieces, Kuldīgas Goda pilsones Līvijas Rezevskas (1926–2004) simtgadei, pievēršoties viņas radošajam mantojumam un tā nozīmei mūsdienu kultūrtelpā.
Līvijas Rezevskas daiļradē nozīmīgu vietu ieņem mātes un bērna tēli, kā arī liriskas, emocionāli piesātinātas sieviešu figūras. Lielāko mūža daļu māksliniece pavadīja Kuldīgā, kur radīja daudzus darbus. Viens no pazīstamākajiem viņas veikumiem ir skulptūru dārzs Kuldīgas Pils parkā, kurā apskatāmas 22 tēlnieces veidotās skulptūras.
Grāmata tapusi laikā, kad Kuldīgas 1905. gada parkā plānots demontēt divus Rezevskas darbus – pieminekli 1905. gadā kritušajiem revolucionāriem (1957, kopā ar Leju Novožeņecu) un 1919. gada upuru piemiņas sienu (1976). Šis konteksts piešķir izdevumam papildu nozīmi, aktualizējot jautājumus par mākslinieces mantojuma saglabāšanu un tā vietu mūsdienu kultūrvidē.
Izdevumā iekļauts rakstnieces Andras Manfeldes oriģinālteksts, Ingas Melderes darbu reprodukcijas un Alises Volanskas un Maijas Rudovskas esejas. Grāmatu papildina fotogrāfijas no Kuldīgas novada muzeja un privātajiem arhīviem. Izdevuma sastādītāja ir Maija Rudovska, literārā redaktore – Ingmāra Balode, dizaina autore – Paula Buškevica. Grāmatu izdevis “Blind Carbon Copy”.
Kuldīgas galvenā bibliotēka
1905. gada iela 6, Kuldīga
Pop-up mākslas izstāde “Artists Runway”
Ķīpsalā
16.–18. oktobris
No 16. līdz 18. oktobrim starptautiskās izstādes “Riga Furniture & Interior” laikā Ķīpsalā trešo reizi notiks pop-up mākslas izstāde “Artists Runway”, kurā būs skatāmi vismaz 200 50 Latvijas mākslinieku darbi. Šogad izstādes platība sasniegs aptuveni 400 kvadrātmetrus, piedāvājot mākslu pieredzēt ārpus ierastās galerijas vides.
“Artists Runway” veidota ar mērķi paplašināt Latvijas mākslinieku auditoriju, piedāvājot viņu darbus skatītājiem, kuri ikdienā galerijas un muzejus neapmeklē. Izstāde norisinās “Riga Furniture & Interior” vidē, veidojot saikni starp mākslu, interjeru un ikdienas telpu. Apmeklētājiem būs iespēja mākslas darbus arī iegādāties.
Viena no izstādes raksturīgākajām iezīmēm ir katru gadu no jauna veidota scenogrāfija. Arhitekts un “Artists Runway” līdzautors Andis Alksniņš arī šogad izstrādājis telpas koncepciju, atsakoties no ierastā galerijas principa ar darbiem uz baltām sienām. Šī gada vadmotīvs ir skaitlis trīs, kas telpā interpretēts ar trijstūra ģeometriju, izteiktiem leņķiem un dažādiem telpiskiem elementiem. Ekspozīcijai būs divas ieejas, veidojot apļveida apmeklētāju kustību. Īpaša uzmanība pievērsta arī apgaismojumam, kas paredzēts ne tikai darbu izgaismošanai, bet arī skatītāja uzmanības virzīšanai cauri ekspozīcijai. Izstādes kurators ir Uldis Jaunzems-Pētersons.
Šogad izstādes pieredzi papildinās NFC tehnoloģija. Sadarbībā ar starptautisko mākslinieku atbalsta platformu “Follow.Art” izveidotajā zonā “Pietuvini mākslu” pie mākslas darbiem būs izvietoti NFC čipi. Pietuvinot tiem viedtālruni, apmeklētāji varēs uzreiz piekļūt konkrētā mākslinieka digitālajam profilam, iepazīt viņa biogrāfiju, radošo praksi un portfolio, iegūt kontaktinformāciju, kā arī finansiāli atbalstīt mākslinieku. Tādējādi skatītāja saskare ar mākslas darbu varēs turpināties arī ārpus izstādes telpas.
“Artists Runway” pirmoreiz notika 2024. gadā. Izstādes organizatore un idejas autore ir Ildze Ose, līdzautors – arhitekts Andis Alksniņš.
Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā
Ķīpsalas iela 8, Rīga
Izstāde “Sentimentālās vērtības. Brants un Vorkale”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
16. oktobris–6. decembris
No 16. oktobra līdz 6. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Sentimentālās vērtības. Brants un Vorkale”, kurā apvienoti keramiķes Ineses Brants porcelāna darbi un gleznotājas Irīnas Vorkales tēlotājmāksla. Abas mākslinieces pievēršas jūgendstila mantojumam, ornamentam, rokdarbu tradīcijām un ģimenes atmiņām.
Inese Brants porcelāna darbos izšuvumu motīvus pārnesusi trauslajā materiālā, veidojot zilas un sarkanas krāsas kompozīcijas uz kafijas un tējas servīzēm, šķīvjiem un krūkām. Māksliniece porcelāna glazūrā iekausē krāsu pigmentus, piešķirot tradicionālajiem izšuvumu rakstiem jaunu materiālu un izteiksmi. Šī pieeja turpina viņas 2019. gadā muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aizsākto eksperimentu ar izšuvumu motīvu interpretāciju porcelānā.
Irīnas Vorkales gleznās atklājas sievietes pasaule, mode un šūšanas tradīcijas. Iedvesmu māksliniece guvusi no ģimenes mantojuma – vecmāmiņai Elzai Kundziņai, izslavētai šuvējai, piederējušās melni lakotās “Singer” šujmašīnas. Vorkales darbi rada 20. gadsimta sākuma šuvējas darbnīcas noskaņu, personiskās atmiņas pārvēršot mākslinieciskā stāstā.
Abas mākslinieces vieno interese par ornamentu, materiāla estētiku, modi un rokdarbiem. Izstādē šīs tēmas kļūst par pamatu dialogam starp porcelānu un glezniecību, personisko pieredzi un kultūras mantojumu.
Inese Brants ir viena no pazīstamākajām Latvijas porcelāna māksliniecēm, Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Keramikas asociācijas biedre. 2025. gadā viņa saņēma zelta godalgu nacionālajā kategorijā Pētera Martinsona starptautiskajā keramikas biennālē. Irīna Vorkale darbojas glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, scenogrāfijā un kostīmu mākslā; viņas darbi atrodas Latvijas muzeju un privātkolekcijās arī ārvalstīs.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Izstāde “Divi SONI Liepājā”
Liepājas muzejā
16. oktobris–6. decembris
No 16. oktobra līdz 6. decembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma grafiķa un tēlnieka Aivara Vilipsōna un tēlnieka Ivara Miķelsona darbu izstāde “Divi SONI Liepājā”. Tā būs abu mākslinieku pirmā izstāde Liepājas muzejā, kurā satiksies grafika, glezniecība un tēlniecība, atklājot autoru individuālos rokrakstus, personiskos vērojumus un kopīgo humora izjūtu.
“Ja Liepāja nenāk pie mums, tad mums jānāk pie Liepājas!” gaidāmo izstādi ar humoru piesaka mākslinieki. Tās nosaukumā rotaļīgi savijas abu autoru uzvārdi, bet pati izstāde turpina aptuveni 45 gadus ilgu draudzību un radošo sadarbību. Aivars Vilipsōns un Ivars Miķelsons iepazinās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā, vēlāk abi absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Lai gan katrs izkopis savu māksliniecisko valodu, viņus vieno tēlniecība kā veids, kā sarunāties ar apkārtējo pasauli, kā arī pieredze kopīgu lielformāta darbu īstenošanā. Viens no viņu kopdarbiem ir režisora Oļģerta Krodera piemiņai veidotais vides objekts “Krodera ābele” (2020) pie Valmieras teātra.
Izstādē Aivara Vilipsōna grafikas darbi, zīmējumi un gleznojumi sastapsies ar Ivara Miķelsona skulptūrām. Sievietes tēls, cilvēka ķermenis un personiski vērojumi atklāsies līnijās un krāsu laukumos, kā arī bronzas, koka un čuguna formās. Abu mākslinieku darbos nozīmīga ir cilvēka figūra un tās interpretācijas iespējas, savukārt darbu nosaukumi atklāj autoru ironiju un iztēli – no Vilipsōna “Mūza tā arī neatnāca” līdz Miķelsona “Dzelzs lēdijām” un “Rotaļām ar planētu”.
Raksturojot abu mākslinieku darbus vienojošo, Ivars Miķelsons tos dēvē par “vienkārši mirkļiem no mūsu dzīves”, kas nav pakļauti ainavas, klusās dabas vai sarežģītas konceptuālas konstrukcijas definīcijām. Šie mirkļi katra autora daiļradē iegūst atšķirīgu formu: Vilipsōna darbos tie izpaužas sievietes tēlos un neparastos zīmējumu motīvos, bet Miķelsona skulptūrās – torsos un figurālās kompozīcijās.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izsoles izstāde “Art Index”
ZEISS biroju lobijā
Līdz 23. oktobrim
Līdz 23. oktobrim ZEISS biroju lobijā skatāma izsoles izstāde “Art Index”, kurā apvienojušās četras Latvijas mākslas galerijas: LOOK, izsoļu nams / galerija “Jēkabs”, mākslas galerija “Stella” un galerija “Birkenfelds”. Katra galerija piedāvā īpaši atlasītu darbu izlasi, kopā veidojot plašāku ieskatu mūsdienu mākslas piedāvājumā Latvijā. Izstādē redzami gan jauni autori un laikmetīgas izpausmes, gan darbi, kas jau ieguvuši kolekcionāru un mākslas tirgus uzmanību.
Nosaukums “Art Index” domāts kā rādītājs un virziens mākslas pasaulē. Izstādes mērķis ir padarīt mākslas iegādi saprotamāku un pieejamāku un stiprināt kolekcionēšanas kultūru Latvijā. Galerijas vēlas parādīt skatītājiem, pircējiem un topošajiem kolekcionāriem, kā mākslas darbi ienāk mūsdienu cilvēka dzīvē, kā veidojas to vērtība un kādu lomu tirgū ieņem galerijas.
Izstādes laikā apmeklētāji var satikt galeristus, iepazīt darbu atlases kritērijus un sarunās jautāt par galeristu izvēli, mākslas darbu cenām un kolekcionēšanas tradīcijām.
ZEISS biroji
Dēļu iela 2, Rīga
Kristīnes Abikas izstāde “Magnētiskais lauks”
Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 28. oktobrim
Līdz 28. oktobrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieces Kristīnes Abikas izstāde “Magnētiskais lauks”, kurā lietots metāls kļūst par atmiņu, nejaušu sastapšanos un pārtapšanas materiālu.
Izstādes sākumpunkts meklējams mākslinieces bērnības atmiņās par opja darbnīcu Latgalē, kur šķūņa griesti bija izoderēti ar skārda plāksnēm ar ziliem emu putnu zīmogiem – tēlu, ko māksliniece raksturo kā savu “metāla galaktiku”.
“Tas sākās jau sen, bērnībā. Opim Latgalē bija darbnīca – mazs koka šķūnis, kam griesti bija izoderēti ar skārda plāksnēm, kurām bija zili emu putna zīmogi. Tos viņš bija dabūjis Rīgas Centrāltirgū, kur strādāja. Šie zīmogi uz skārda manā apziņā ir kā ūdenszīmju tetovējumi prātā: metāla galaktika ir mana paralēlā pasaule,” par izstādi stāsta Kristīne Abika.
Jau gadiem māksliniece meklē materiālus metāllūžņu nodošanas punktos, krāmu tirgos, šķūņos un citās vietās, kur nonāk cilvēkiem vairs nevajadzīgi metāla priekšmeti. Šajos meklējumos nozīmīga loma ir nejaušībai un skatienam – spējai pamanīt materiālu, kura iepriekšējā dzīve šķiet noslēgusies, un ieraudzīt tajā jaunu iespēju.
“Gadiem esmu trenējusi skatienu, lai starp simtiem metāla gabalu ieraudzītu tieši to, kas mani pievelk. Nejaušības faktors, kad mana trajektorija sakrīt ar tieši šīs plāksnes vai objekta atrašanās vietu, ir neparedzams. Mēs pievelkamies savstarpēji, jo atrodamies neredzamajā, savstarpējā magnētiskajā laukā,” stāsta māksliniece.
Izstāde “Magnētiskais lauks” veidota kā personiskās arheoloģijas procesa pārskats un dienasgrāmata. Gatavais mākslas objekts tajā ir viens no posmiem ilgākā materiāla dzīves ciklā – tas mainās, korodē, transformējas un iegūst jaunus veidolus.
Kristīne Abika ir scenogrāfe, kostīmu māksliniece un vizuālā māksliniece. Viņas profesionālā darbība aptver teātri, kino, izstāžu un ārtelpas scenogrāfiju, vidi uztverot kā stāsta un pieredzes nesēju. Mākslinieci saista detaļas, materiālu faktūras un šķietami nesaprotami priekšmeti – tas, kā no ikdienišķām lietām iespējams atklāt vietas raksturu un atmosfēru.
Savā darbā Kristīne Abika meklē neparastus skatpunktus un fiziskus veidus, kā pētīt telpu.
Vizuālajā mākslā īpaša vieta viņas praksē ir lietotam metālam – tā faktūrai, estētikai un iespējām materiālam iegūt jaunu nozīmi.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Diānas Dimzas-Dimmes izstāde “Vai krāsas bija pirms radās zeme?”
Galerijā “Stella”
Līdz 28 oktobrim
Jūras zvaigzne/Stella Maris. 2023. Koks, akrils, 60x40 cm. Foto: Ingrīda Burāne
Līdz 28 oktobrim galerijā “Stella” skatāma Diānas Dimzas-Dimmes izstāde “Vai krāsas bija pirms radās zeme?”. “Darbi, kuri izdzīvoja ar mani sāpīgu dzīves posmu, restaurēti, ceru arī es… šie darbi palīdzēja man atgriezties pie zaudētām emocijām un domām,” par izstādi stāsta māksliniece.
Šoreiz izstādē izlikti 17 gleznojumi, kas jau tikuši reiz eksponēti.
Mākslas galerija “Stella”
Ģertrūdes iela 2, Rīga
LMA studentu darbu izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2026”
LVM klientu centrā
Līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Rīgas klientu centrā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu darbu izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2026”. Jau desmito gadu rīkotā konkursa dalībnieki šoreiz pievērsušies tēmai “Skābeklis”, mākslas darbos pētot meža vidi, dabu un cilvēka attiecības ar apkārtējo pasauli.
Šogad konkursa darbi pirmo reizi tapuši īpašā plenērā, kas vasarā norisinājās LVM dabas parkā Tērvetē. LMA Glezniecības katedras pirmā un otrā kursa studenti noteiktā laikā radīja darbus uz gleznošanai sagatavota bērza saplākšņa, ko dāvināja AS “Latvijas Finieris”. Arī izstādes iekārtojums veidots brīvā, izkliedētā kompozīcijā, turpinot plenēram raksturīgo radošo pieeju.
Izstādē apskatāmi 21 konkursa finālista darbi, kuros atklājas dažādi skatījumi uz meža ainavu, dabas daudzveidību un mākslas mijiedarbību ar vidi. Vienotais materiāls – koksne – sasaista māksliniecisko procesu ar Latvijas mežu resursiem.
Konkursa uzvarētājs tiks paziņots 30. oktobrī un saņems vienreizēju stipendiju 1500 eiro apmērā. Stipendiju konkurss sadarbībā ar LMA tiek rīkots kopš 2017. gada. Uzvarētāju noteiks LVM un LMA pārstāvju žūrija, vērtējot darbu māksliniecisko kvalitāti un atbilstību konkursa tēmai.
AS “Latvijas valsts meži” Rīgas klientu centrs
Vaiņodes iela 1, Rīga
Izstāde “Aizmirst un Atcerēties”
Bauskas muzejā
Līdz 8. novembrim
Jānis Murovskis. “Naktsputni”. 2018. Audekls, sietspiede
Līdz 8. novembrim Bauskas muzejā skatāma izstāde “Aizmirst un Atcerēties”, kas pievēršas divu mākslinieku – tēva, tēlnieka Imanta Murovska (1925–2001), un dēla, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jāņa Murovska – radošajam mantojumam. Izstādi veidojusi kuratore Inga Bunkše, aktualizējot atmiņas, aizmirstības un mākslas vēsturiskās nozīmes tēmas.
Jāņa Murovska, kuru līdzgaitnieki dēvē par Muri, darbos atmiņas un vīzijas atklājas abstraktās krāsu plūsmās, faktūrās un laukumos. Mākslinieks eksperimentē ar sietspiedes tehniku, radot kompozīcijas, kurās iespējams saskatīt dabas organiskās struktūras, ūdens plūsmas un Visuma rakstus. Darbu tapšanas procesā nozīmīga ir rūpīgas tehniskās sagatavošanās un nejaušības mijiedarbe, kas piešķir tiem īpašu intensitāti.
Izstādes otrais uzdevums ir atgādināt par Jāņa Murovska tēva, tēlnieka Imanta Murovska, radošo devumu un viņa vietu Latvijas pēckara modernisma vēsturē. Lai gan mākslinieka vārds plašākai publikai ir maz zināms, viņa darbi apliecina laikmeta māksliniecisko meklējumu daudzveidību. Imants Murovskis veidojis skulptūras un arhitektūras māksliniecisko noformējumu sabiedriskām ēkām, tostarp Saldus kultūras namam, Filharmonijai un Dailes teātrim, kura fasādes bareljefs tapis sadarbībā ar Oļegu Feldbergu.
Viens no nozīmīgākajiem viņa darbiem ir 1971. gadā kopā ar arhitektu Imantu Prauliņu veidotais memoriāls holokausta upuriem Likvertenu mežā, Vecsaulē. Lai gan memoriāls tapis padomju laikā un sākotnēji bijis pakļauts oficiālajam ideoloģiskajam diskursam, tā lakoniskā mākslinieciskā forma ļauj arī mūsdienās pievērsties vēsturiskajai patiesībai un piemiņas ētiskajai dimensijai.
Aktualizējot abu mākslinieku darbus, izstāde veido dialogu starp paaudzēm un laikmetiem, vienlaikus pievēršoties tam, kā mākslas mantojums tiek saglabāts, interpretēts un no jauna atklāts.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Ulda Pīlēna personālizstāde “U.P. OTRA PUSE”
Kultūrtelpā “Ola Foundation”
Līdz 9. janvārim, 2027
Izstāde U. P. OTRA PUSE. Foto: Jānis Deinats
Līdz 2027. gada 9. janvārim kultūrtelpā “Ola Foundation” skatāma arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna jubilejas personālizstāde “U.P. OTRA PUSE”. Tā pirmoreiz vienkopus atklāj dažādus mākslinieka radošās darbības posmus – Bauhaus studiju laikā Veimārā tapušos darbus, teātra scenogrāfiju un jaunāko glezniecību –, iezīmējot radošās domāšanas līniju, kas turpinājusies visa viņa profesionālā ceļa garumā.
Lai gan Uldi Pīlēnu (dz. 1956) sabiedrība visbiežāk pazīst kā arhitektu un UPB holdinga dibinātāju, izstāde pievēršas viņa radošās darbības mazāk redzamajai pusei. No personīgā arhīva eksponēti studiju gados Veimārā tapuši plakāti, fotogrāfijas, akvareļi, zīmējumi un arhitektūras skices. Izstādē iekļauti arī Liepājas teātrim veidotās scenogrāfijas materiāli un jaunākie glezniecības darbi, kurus autors dēvē par savām krāsu meditācijām.
Studiju gadiem Veimārā (1976–1980) Ulda Pīlēna radošajā biogrāfijā ir īpaša nozīme. Bauhaus mantojums viņam kļuvis par domāšanas veidu, kas rosina nepalikt vienas disciplīnas robežās, bet meklēt kopsakarības starp telpu, cilvēku, materiālu, krāsu un ideju. Precizitāte un brīvība, racionālais un intuitīvais viņa darbā pastāv līdzās. Šī pieeja atklājas gan agrīnajos darbos, gan glezniecībā, kur arhitekta skatiens sastopas ar krāsu, ritmu un ļaušanos radošajam procesam.
Izstāde norisinās Ola Foundation telpās – vienā no Ulda Pīlēna personiskākajiem arhitektūras darbiem. Viņa īstenotie arhitektūras projekti izstādē apzināti nav eksponēti, tomēr arhitektūra ir klātesoša gan kā domāšanas veids, gan kā telpa, kurā sastopas mākslas darbi.
Izstādei radīti arī tēlniecības darbi. Ola Foundation dārzā skatāma 1,80 metrus augsta pulēta metāla skulptūra “Ola”, savukārt izstādes centrā eksponēta skulptūra “Tapšana” – mazāka ola, kas šķietami atkārto to pašu formu, taču ir ieplēsta. Plaisa kļūst par vienu no izstādes būtiskākajām zīmēm. Tā nav defekts vai formas beigas, bet gan atvērums – brīdis, kurā noslēgtā forma pārstāj būt noslēgta un rodas vieta kam jaunam.
“U.P. OTRA PUSE” ir viens punkts uz daudz garākas laika ass – stāsts nevis par pabeigto, bet par to, kas turpina mainīties. Izstādi papildina Ulda Pīlēna filozofiskais teksts “Forma seko apziņai”.
Izstādes radošā komanda: Ilze Pīlēna, Aleksejs Beļeckis, Estere Betija Grāvere un Sandra Strapcāne.
Kultūrtelpa “Ola Foundation”
Ogļu iela 12A, Rīga
Roberta Koļcova jubilejas izstāde “Klusuma inerce un vilkme”
Kultūrtelpā “Ola Foundation”
Līdz 9. janvārim, 2027
Līdz 2027. gada 9. janvārim kultūrtelpā “Ola Foundation” skatāma mākslinieka Roberta Koļcova jubilejas izstāde “Klusuma inerce un vilkme”, kurā eksponēti galvenokārt pēdējā gada laikā tapuši darbi – gleznas un tēlniecības objekti, kuros sastopas māksliniekam raksturīgā precīzā līnija, cilvēka ķermenis, daba un mitoloģiski tēli.
Klusums šajā izstādē nav tukšums vai pauze. Tas kļūst par patstāvīgu telpu ar savu intensitāti, kustību un inerci – vidi, kurā var rasties forma un saturs. Kā formulē pats mākslinieks: “Statikai arī piemīt inerce. Klusums ir skaļums.”
Izstādes uzbūvē Roberts Koļcovs turpina sev būtisko polaritātes principu – spriegumu starp pretstatiem, līdzsvaru un vilkmi, kas saglabājas arī kustībā no viena pola uz otru. Šī attiecība izpaužas gan darbu saturā, gan formālajā valodā, kurā savienojas cilvēka ķermenis, augu pasaule, mīts, grafiskas līnijas ritms un dažādi materiāli.
Atšķirībā no citām mākslinieka izstādēm šoreiz ekspozīcijā nav tušas zīmējumu uz papīra – medija, ko Koļcovs uzskata par vienu no savas radošās prakses pamatiem. Darbi uz audekla, kuros izmantota tuša un akrils, veido dialogu ar telpiskiem objektiem – metināta un slīpēta tērauda skulptūrām.
Koļcovam forma nav pašmērķis, bet instruments, ar kura palīdzību iespējams tuvoties saturam. Savukārt darbu nosaukumi kalpo vien kā virziena norādes, atstājot skatītājam telpu personiskai uztverei un interpretācijai.
Roberts Koļcovs ir viens no savdabīgākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas māksliniekiem, kura radošais ceļš aizsākās 20. gadsimta 80. gadu beigās. Plašāku ievērību viņš guva kā viens no mākslinieku apvienības “Pasīvā dekadence” dibinātājiem, bet savu individuālo rokrakstu gadu gaitā attīstījis grafikā, glezniecībā un tēlniecībā. Viņa darbos būtiska ir interese par cilvēka ķermeni, dabu, ritmu, līniju un formas spēju kļūt par patstāvīgu nozīmes nesēju.
Kultūrtelpa “Ola Foundation”
Ogļu iela 12A, Rīga
