Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristīnes Mileres mozaīku izstāde “Liepāja dimantu mirdzumā”
Jelgavas Kultūras namā
Līdz 31. martam
Līdz 31. martam Jelgavas Kultūras namā skatāma Kristīnes Mileres mozaīku izstāde “Liepāja dimantu mirdzumā”. Dimantu mozaīka ir salīdzinoši jauna, bet pasaulē un Latvijā arvien populārāka rokdarbu tehnika, kas apvieno gleznošanas pēc skices un mozaīkas principus. Tās būtība – fotogrāfija pārtop shēmā, bet gala rezultātu rada pacietīgs roku darbs, liekot simtiem sīku “dimantiņu”. Šis process ir gan meditatīvs, gan vizuāli iespaidīgs, jo piešķir gleznām īpašu dzīvīgumu un mirdzumu.
Sākotnēji Kristīne Milere pievērsās kvilinga tehnikai, kurā tapušās izstādes “Mana Liepāja” un “Austrumu deja”, tomēr vēlme radīt ko atšķirīgu un personisku viņu aizveda pie dimantu mozaīkām – tehnikas, kuru Kristīne atklāja 2024. gadā.
Izstādē “Liepāja dimantu mirdzumā” skatāmi pirmie piecpadsmit Kristīnes Mileres darbi, radīti par godu Liepājas 400 gadu jubilejai. Tie ir mirdzoši apliecinājumi pacietībai, radošumam un mīlestībai pret savu pilsētu – darbi, kas ikvienam ļauj uz Liepāju paskatīties ar jaunām, starojošām acīm.
Jelgavas kultūras nams
Krišjāņa Barona iela 6, Jelgava
Krišjāņa Beļavska personālizstāde “Luftslott: Dagnes Dauderes fenomens”
Laikmetīgās māklas telpā “TUR”
1. aprīlis–2. maijs
No 1. aprīļa līdz 2. maijam Laikmetīgās mākslas telpā “TUR” būs skatāma Krišjāņa Beļavska personālizstāde “Luftslott: Dagnes Dauderes fenomens”.
Izstādes “Luftslott: Dagnes Dauderes fenomens” centrā ir jautājums par brīdi, kad ideja sāk dominēt pār realitāti. Tās sākumpunkts ir Daudera kunga tēls – vīrietis, kurš trīs reizes bijis precējies ar sievietēm vārdā Dagne. Šī atkārtojuma rezultātā pakāpeniski veidojas priekšstats par to, kādai, viņaprāt, būtu jābūt “Dagnei Dauderei”. Rezultātā rodas nevis konkrēta persona, bet ideāls – tēls, ko veido gaidas un projekcijas. Ar katru nākamo mēģinājumu attālums starp reālo cilvēku un iztēlē radīto Dagni palielinās, līdz ideja kļūst svarīgāka par realitāti.
Šajā kontekstā “Dagne Daudere” kļūst par fenomenu – piemēru tam, kā konstruēts tēls var iegūt autonomiju. Izstāde izmanto šo situāciju kā pamatu pārdomām par mūsdienu tendenci, kur identitātes un pilnības ideāli tiek veidoti un nostiprināti, nereti uz reālās pieredzes rēķina.
Izstādes telpa tiek pārveidota par šī mentālā stāvokļa telpisku analogu. Arhitektoniskie elementi parādās it kā nepabeigtā stadijā – struktūras nesaslēdzas, darbības paliek neatrisinātas, un materiāli šķiet iestrēguši starp ieceri un tās realizāciju. Instalācija rada iespaidu par prātu, kas mēģina konstruēt kaut ko, ko nav iespējams pabeigt.
Nosaukums Luftslott (no zviedru valodas – “gaisa pils”) apzīmē struktūru, kas veidota iztēlē: pārliecinošu savā loģikā, bet bez pamata realitātē. Izstāde uzturas spriedzē starp ideālu un tā sabrukumu, ļaujot skatītājam pieredzēt telpu, kur reprezentācija sāk aizvietot realitāti.
Izstādes kurators ir Edvards Shautens (Edd Schouten).
Laikmetīgās mākslas telpa “TUR”
Tallinas iela 10-3, Rīga
Kim? Laikmetīgās mākslas centra RTRU kūrētā grupas izstāde “RTRU”
Izstāžu telpā “KAJE”, Ņujorkā
5. aprīlis–17. maijs
Ka Baird. Mobilais mikrofons: interferences pētījumi, 2024
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Ņujorkas izstāžu telpu KAJE piedāvā kuratoriālā kolektīva RTRU* (Raudive Technoculture Research Unit) grupas izstādi, kas veltīta latviešu rakstnieka, filozofa un parapsiholoģijas pētnieka Konstantīns Raudive (1909–1974) mantojumam. Izstadē piedalīsies Ka Baird, Skots Benzels (Scott Benzel), Valdis Celms, Cal Fish, Džeisons Izolīni (Jason Isolini), Voldemārs Matvejs, Karlīna Mežecka, Adriana Ramiča (Adriana Ramič), Konstantīns Raudive, Ieva Rubeze.
Izstāde pievēršas Raudives pētījumiem par elektronisko balss fenomenu (EVP) – iespējamu bezķermenisku balsu uztveršanu un ierakstīšanu magnētiskajā lentē. Pēckara Eiropas kontekstā, eksperimentējot ar radio trokšņiem, tukšām lentēm un improvizētām ieraksta konfigurācijām, Raudive apgalvoja, ka dokumentējis tūkstošiem fragmentāru daudzvalodīgu izteikumu, kurus vēlāk analizēja savā grāmatā Breakthrough (1971).
RTRU izstādē Raudives arhīvs kļūst par materiālu atkārtotai klausīšanās un interpretācijas praksei, nevis viennozīmīgai skaidrošanai. Ekspozīcijas arhitektūra atsaucas uz improvizētām ierakstu studijām, savukārt mākslas darbi, dokumenti un audio pasūtījumi veido daudzslāņainu vidi, kurā balsis, tehnoloģijas un liecības savstarpēji sasaistās, nekad pilnībā nenoslēdzoties vienā naratīvā. Izstāde rosina jautājumu, vai Raudive uzskatāms par jauna uztveres aparāta izgudrotāju vai subjektu, kura pieredzi noteikušas dzirdes halucinācijas, vienlaikus aktualizējot ieraksta tehnoloģiju kā iespējamu traumas un atmiņas “protezēšanas” mehānismu.
Raudives darba recepcija dažādos kultūras kontekstos ir pretrunīga – Latvijā viņš pazīstams arī kā eseju autors un tulkotājs, savukārt ASV viņa ieraksti biežāk cirkulē paranormālo subkultūru apritē. Vienlaikus viņa idejas un skaņu arhīvs ietekmējuši plašāku kultūras lauku – no eksperimentālās mūzikas un skaņu mākslas līdz populārajai kultūrai.
RTRU* projektā piedalās starppaaudžu autoru grupa, kuras darbi balansē starp arhīva materiāliem un jaunradītiem skaņas darbiem, padarot klausīšanos par aktīvu, spekulatīvu procesu. Izstāde piedāvā uztvert signālus kā migrējošas formas – nozīmes, kas nepazūd, bet transformējas līdz ar to reproducēšanas sistēmām.
RTRU: Zane Onckule, Elizaveta Šneidermane.
KAJE
74 15th St., Brooklyn, NY 11215, Ņujorka
Aicina pieteikties LMS ikgadējai vizuālās mākslas izstādei
“Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība”
Pieteikšanās līdz 6. aprīlim
Līdz 6. aprīlim Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) izsludinājusi pieteikšanos ikgadējai vizuālās mākslas izstādei “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība”, kurā aicināti piedalīties LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālo vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi.
Laikā, kad viss sacenšas par uzmanību, kad algoritmi nosaka redzamo un klusums bieži tiek pārprasts kā tukšums – māksla kļūst vēl svarīgāka. Tā nav tikai estētika. Tā ir pretestība, saruna un spēja ieraudzīt dziļāk par virsrakstiem. Šodien kultūra dzīvo starp ātrumu un virspusību, starp klikšķiem un klusām, nepamanītām idejām. Tieši tāpēc vajag mākslinieku ar savu skatījumu, savu balsi, savu patiesību.
“Mākslas dienās” LMS aicina māksliniekus radīt nevis tā, lai patiktu algoritmam, bet ar godīgumu pret sevi, nebaidīties no sarežģītā – vienkāršais jau ir visur, iestāties par to, kas svarīgs, pat ja tas nav ērti. Māksla šodien ir arī drosme būt klātesošam. Ne tikai patērēt, bet radīt. Ne tikai skatīties, bet runāt. Bliez pirmais. Tev taisnība. Jo, ja mākslinieks neradīs, tukšumu aizpildīs kas cits. Radi. Domā. Neesi vienaldzīgs.
“Mākslas dienu” tradīcija, nezaudējot nepārtrauktību kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām, ir neatņemama LMS un Latvijas vizuālās mākslas dzīves sastāvdaļa. LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālo vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi ir aicināti pieteikt savu dalību izstādei “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība” ar 1 (vienu) vizuālās mākslas darbu, kas tapis laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam. Pieteikto darbu izpildījuma tehnika nav ierobežota, taču multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku.
Izstādei “Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība” iesniegtie darbi tiks eksponēti LMS galerijā no 2026. gada 17. aprīļa līdz 31. maijam.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala, Rīga
Andas Buškevicas personālizstāde “Saskarsme”
Jelgavas Kultūras namā
Līdz 14. aprīlim
Līdz 14. aprīlim Jelgavas Kultūras nama 1. stāva galerijā skatāma Andas Buškevicas personālizstāde “Saskarsme”.
Jelgavas kultūras nams
Krišjāņa Barona iela 6, Jelgava
Jaņa Rozentāla prēmijas kandidātu izstāde “Saldus laikmetīgais portrets”
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
Līdz 18. aprīlim
Līdz 18. aprīlim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Jaņa Rozentāla prēmijas kandidātu izstāde “Saldus laikmetīgais portrets”.
Par godu latviešu glezniecības klasiķa Jānis Rozentāls 160. jubilejai Saldus novada pašvaldība sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju pēc desmit gadu pārtraukuna rīkoja konkursu māksliniekiem. Tā mērķis bija aktualizēt Rozentāla iedibinātās glezniecības tradīcijas un veicināt Saldus atpazīstamību laikmetīgās mākslas kontekstā.
Konkursā ar moto “Saldus laikmetīgais portrets” varēja piedalīties profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un mākslas vidusskolu audzēkņi un absolventi, kā arī tēlotājmākslas studiju dalībnieki. Kopumā konkursā piedalījās 17 autori, iesniedzot 23 glezniecības darbus.
Jaņa Rozentāla prēmijas laureātu, kuram tiks piešķirta 2000 eiro naudas balva, noteiks žūrijas komisija. Vienlaikus tiks pasniegta arī skatītāju simpātiju balva darbam, kas guvis vislielāko sabiedrības atzinību. Izstādes apmeklētāji aicināti iesaistīties balsojumā un līdzdarboties laureāta noteikšanā.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
Jeļenas Kundičas izstāde “Pārāk kluss, lai ignorētu (Miera Pieskāriens)”
Jelgavas Kultūras namā
Līdz 22. aprīlim
Līdz 22. aprīlim Jelgavas Kultūras nama 2. stāva galerijā skatāma Jeļenas Kundičas izstāde “Pārāk kluss, lai ignorētu (Miera Pieskāriens)”.
Jeļenas autordarbu rokraksts izveidojās personīga lūzuma brīdī, kad iepriekšējie orientieri zaudēja nozīmi. Tieši tad viņa sāka radīt, balstoties nevis ārējos konceptos, bet sajūtās. Tā pakāpeniski izveidojās viņas mākslinieciskā valoda – taktila, daudzslāņaina un iekšēji koncentrēta.
Darbi veidoti autortehnikā ar izteiktu faktūru: blīvi akrila slāņi, dzīva virsma un niansētas krāsu pārejas. Šajos darbos klusums nav tukšums, bet iekšējas koncentrācijas forma. Krāsa un faktūra veido uztveres dziļumu, savukārt abstrakcija šeit ir atvērta nozīmes struktūra ar iespēju personīgai interpretācijai.
Glezniecība organiski iekļaujas mūsdienu arhitektūrā un interjeros – minimālismā, loft tipa telpās, augstas klases privātās rezidencēs, boutique viesnīcās un mūsdienīgos biznesa centros. Tā ir domāta auditorijai, kas novērtē estētisku atturību, intelektuālu dziļumu un materiāla kvalitāti.
Jelgavas kultūras nams
Krišjāņa Barona iela 6, Jelgava
Haralda Jegodzinska izstāde “Zeme tevi vēro!”
Galerijā “4METRI”
Līdz 28. aprīlim
Līdz 28. aprīlim galerijā “4METRI” skatāma Haralda Jegodzienska izstāde “Zeme tevi vēro”.
Mākslas darbi tapuši Latvijas Laikmetīgās keramikas centra studijā Daugavpils cietoksnī, kur Jegodzienskis tiecas “nonākt līdz lietu būtībai” – pārvērst iekšējo noskaņu materiālā formā. Šīs sērijas darbi tapuši, māksliniekam strādājot ar diviem radošiem paradoksiem: vēlmi radīt abstraktas formas, kas vienlaikus saglabā atpazīstamas, reālistiskas iezīmes, un ieceri veidot monohromu virsmu, kur tomēr “mīt” visas krāsas.
Nosaukums “Zeme tevi vēro” atspoguļo mākslinieka pārliecību, ka planēta nav tikai mūsu darbības fons, bet dzīvs organisms, kas novēro un reaģē uz cilvēces rīcību – uz to, kas nosaka mūsu pašu pastāvēšanas apstākļus. Izmantojot kā instrumentus materiālu, formu un virsmu, Jegodzienskis aicina skatītāju pārdomāt savas attiecības ar modro, jutīgo Zemi.
Haralds Jegodzienskis dzimis Kaselē, Vācijā. Studējis Kaseles Universitātē, ieguvis diplomu tēlotājmākslā un keramikā. Šobrīd dzīvo un strādā Latvijā. Jegodzienskis attīsta radošo darbību glezniecībā, tēlniecībā, keramikā, fotogrāfijā un dzejā. Viņa darbi guvuši starptautisku atzinību, tostarp Grand Prix balvu keramikas skulptūrā izstādē “Vācijas keramika” (1985) un Grand Prix starptautiskajā keramikas simpozijā Izraēlā (1993). Saņēmis arī bronzas godalgu starptautiskajā keramikas biennālē “Martinsons Award” Latvijā (2023).
Galerija “4METRI”
Hospitāļa iela 8, Daugavpils
Diskusija “Saruna par mākslas kolekcionēšanu Latvijā.
Privātā iniciatīva un publiskā atbildība”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
1. aprīlī / plkst. 17.30
1. aprīlī plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādes “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā” ietvaros notiks diskusija “Saruna par mākslas kolekcionēšanu Latvijā. Privātā iniciatīva un publiskā atbildība”.
Diskusijā piedalīsies Māra Lāce, uzņēmējs un kolekcionārs Jānis Zuzāns, Jeļena Buraja un kurators, mākslas kritiķis Vilnis Vējš. Sarunu moderēs muzeja vadītāja Inese Baranovska.
Tiks aplūkota privāto kolekciju nozīme mākslas saglabāšanā un pieejamībā, kolekcionēšanas motivācija un kolekcionāru atbildība sabiedrības priekšā. Diskusija pievērsīsies arī privāto iniciatīvu un publisko institūciju sadarbībai, kā arī kolekciju nākotnei Latvijas kultūras telpā.
Pasākums ir daļa no izstādes publiskās programmas, kas iepazīstina ar nozīmīgiem kolekciju piemēriem no Francijas un Latvijas privātkolekcijām.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izstāde “Divi žanri”
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī
Līdz 7. maijam
Līdz 7. maijam Ventspils Livonijas ordeņa pilī skatāma izstāde “Divi žanri”.
Izstādē skatāmi 20. gadsimta latviešu gleznotāju darbi, kas tapuši pārsvarā no 20.-90. gadiem. Īpašs prieks ieraudzīt pazīstamās latviešu gleznotājas Birutas Baumanes darbu. Biruta Baumane savā tiešajā un godīgajā manierē 20. gs.70. gados daudz gleznojusi arī Ventspils ostas zvejniekus un pilsētas skatus, tomēr mākslas krājumā nonākusi šī 1958. gadā tapusī košā klusā daba, kurā, iespējams, jaušamas tieši tajā gadā notikušā Francijas apmeklējuma mākslas iespaidu pēdas.
Izstādē skatāma arī pazīstamā grafiķa un vēlākos gados karikatūrista Gunāra Vīndedža drosmīgiem triepieniem radītā ainava, Nikolaja Breikša klusā daba un, protams, Ventspils mākslas krājuma zelta fonds – Kārļa Dannes caurspīdīgi pavasarīgās ainavas. Īpaša ir iespēja ieraudzīt arī Laimdotas Junkaras reālistiskās un apgarotās ikdienišķo priekšmetu kompozīcijas.
Ventspils muzejs
Livonijas ordeņa pils, Jāņa iela 17, Ventspils
Tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko izstāde “Senču upe III”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 9. maijam
Līdz 9. maijam Siguldas kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko izstāde “Senču upe III”.
Izstāde ir trešā cikla “Senču upe” ietvaros, kas ir veltīts dzimtai un tās sistēmai septiņās paaudzēs, un tā apvieno gan iepriekš izstādītus, gan tieši šai izstādei radītus darbus.
Tekstilmāksliniece un mākslas pedagoģe Zane Šumeiko strādā intuitīvi, pētot darba procesu un ļaujot tam aizvest pie rezultāta. Šumeiko strādā brīvgaitas mašīnizšuvuma tehnikā, interpretējot un eksperimentējot ar to, meklējot jaunas izteiksmes formas un veidus. Liela daļa mākslinieces darba ir veltīta dzimtas vēstures izpētei un mākslas darba radīšana viņai ir pašterapijas process, kas ļauj izdzīvot un izpaust subjektīvu pārdzīvojumu izstrādi un ir maigi dziedējošs.
“Šī ir jau trešā izstāde ar šo nosaukumu, kas pabijusi dažādās Latvijas vietās. Ik reiz pievienoju jaunas pieredzes un jaunus mākslas darbus, ko esmu radījusi īpaši šai izstādei. Cenšos pievērst uzmanību vēstures, sakņu un dzimtas spēka apzināšanai, pētot dažādo formu bagāžu un mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, tādējādi izzinot un saprotot sevi pašu.” Sena, senču mājās Vidzemē, Kalncempju pagastā atrasta atspole nes mani šodien kā laivā pa upi, ar pavedienu savienojot un saaužot vienā audeklā laikus, cilvēkus, daudzslāņainu dzimtas vēsturi, vietas, atmiņas pieredzes un sajūtas. Es runāju par dzimšanu, bērnību, vecumu, sievišķo un vīrišķo, traumu, laiku, atmiņu, sāpēm, prieku un mīlestību.
Ar tekstilmateriālu un glezniecības izteiksmes līdzekļu palīdzību es portretēju dzimtas sievietes, kuras mani ir uzrunājušas un iespaidojušas. Ar izšūtu, rakstītu vārdu, adatu un diegu es cenšos verbalizēt un iedot vietu savas dzimtas vīriešiem. Es sāku ar pašportretu, tad dzimtas sieviešu portretiem. Pēdējā gada laikā kolekcijai pievienoju mātes un tēva portretus. Darbu radīšanas process ir bijis ceļojums cauri iekējiem pašizziņas procesiem, izstrādājot tēlus, kas pašai šķiet kā ikonas, dievietes, raganas, burvji, sargeņģeļi vai arhetipiskie iekšējā spēka un resursu nesēji. Katrs darbs ir autoetnogrāfisks pētījums, meditācija un personīga pašterapijas pieredze caur mākslu.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Gunta Švītiņa fotogrāfiju izstāde “Miglu bildes”
Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā
Līdz 9. maijam
Līdz 9. maijam Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā skatāma fotogrāfa Guntis Švītiņš izstāde “Miglu bildes”. Ekspozīcijā apkopotas fotogrāfijas, kas tapušas pēdējo trīsdesmit gadu laikā, piedāvājot skatītājiem iejusties dažādās noskaņās, vērojot miglainus rītus un dienas.
Autora darbos migla kļūst par emocionālu un vizuālu pieredzi – tā vienlaikus slēpj un atklāj, aicina uz apceri un klusāku pasaules uztveri. Izstāde izgaismo autora ilgstošo interesi par šo dabas parādību, kas viņa fotogrāfijās pārtop noskaņu un atmiņu telpā.
Par savu radošo impulsu autors raksta: “Vai tev patīk migla? Man patīk, bet citiem nepatīk. Autobraucējiem, kuģotājiem un medniekiem tā nepatīk. Es viņus saprotu. Ar mani ir vienkāršāk, jo kopš agras bērnības priecājos par miglu burvību. Kaut arī reizēm esmu salis, gaidot brīnumu, kaut arī reizēm neesmu sagaidījis to, ko gaidīju. Vienalga, man patīk migla.”
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Filozofu iela 3, Jelgava
Daiņa Gudovska un Jāņa Rokpelņa izstāde “Teksti stiklā”
Mencendorfa namā
Līdz 12. maijam
Dainis Gudovskis. Kompozīcija – Jāņa Rokpeļņa dzejas rindas uz stikla
Līdz 12. maijam Mencendorfa namā skatāma Daiņa Gudovska un Jāņa Rokpelņa izstāde “Teksti stiklā”. Izstāde tapusi divu dažādu mūzu kalpu – stikla mākslinieka Daiņa Gudovska un dzejnieka Jāņa Rokpeļņa – sadarbībā.
“Ceru, ka šīs grāmatas – stikla tekstu – lasīšana, jums radītu iespaidu, ka esat kūlušies cauri valdzinošam murgam. Tas, kas reiz bija morāls, tagad mums ir estētisks. Tas, kas bija sociāls, tagad ir individuāls. Domāt ir aizmirst. Teksts ir patīkamākais veids, kā ignorēt dzīvi,” stāsta mākslinieks Dainis Gudovskis.
Daiņa Gudovska stikla skulptūras var pārsteigt – tās ir piesātinātas un tai pašā laikā vieglas, slēpjot saspringto nervu, kas uztur dzīvības vibrācijas sajūtu. Savos darbos viņš apzināti abstrahē tiešu realitātes izpausmi. Mākslinieka Daiņa Gudovska rokraksts gan stikla mākslā, gan akvareļglezniecībā ir dinamisks un izteiksmīgs, dzīvs un jauneklīgs – kā viņš pats. Viņa talants izpaužas rotaļīgumā, dažkārt izaicinot ritmu, bet ar izcilu formas izjūtu, bieži provocējot skatītāja intelektu.
Jānis Rokpelnis latviešu dzejā ienesis ironijas un dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu. Dzeja balansē starp lirismu un grotesku, meistarīgi savienojot dažādus valodas slāņus. Viņš publicē dzeju kopš 1968. gada. Viņa pirmais dzejoļu krājums Zvaigzne, putna ēna un citi (1975) kļuva populārs jaunatnes vidū, pateicoties provokatīvajai tēlainībai, kas apvienota ar lirismu un ironiju, kā arī dažkārt iracionāliem tēliem.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Jaņa Rozentāla 160 gadu jubilejas izstāde
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
Līdz 18. martam, 2027
Janis Rozentāls (1866–1916). No kapsētas. 1895. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā atvērta iemīļotajam latviešu gleznotājam veltīta izstāde, kas visa jubilejas gada garumā – līdz 2027. gada 18. martam – būs aplūkojama par Sapņu torni dēvētajā mākslinieka darbnīcā.
Izstādē eksponētas 11 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kurā glabājas liela, daudzveidīga un laika gaitā mērķtiecīgi veidota klasiķa darbu kolekcija – ap 150 gleznu un vairāk nekā 100 grafikas vienību. Saldus muzeja izlasē šoreiz iekļautas un dominē agrīnā daiļrades perioda liecības, kas atklāj Jaņa Rozentāla (1866–1916) saikni ar dzimto pusi, atbalsojot Pēterburgas mākslas augstskolās studējušo “Rūķa” apvienības biedru patriotiskos un mākslinieciskos ideālus. Lai atgrieztos dzimtajā pilsētā un strādātu savas tautas vidū, gleznotājs 1899. gadā nopirka zemes gabalu Saldū, Striķu ielā 22, un nākamajā gadā uzbūvēja darbnīcu, taču, plašāku profesionālo apvāršņu un iespēju izaicināts, jau 1901. gada nogalē pārcēlās uz Rīgu. Centrālo vietu ekspozīcijā ieņem nacionālā reālisma meistardarbs “No kapsētas” (1895), kas vienlaikus ar kanonisko akadēmijas diplomdarbu “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”, 1894) pirms 130 gadiem rādīts Rīgā sarīkotās Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā un kādreiz piederējis uzņēmējam, mecenātam un atsaucīgam Rozentāla atbalstītajam Augustam Dombrovskim. Lielizmēra daudzfigūru kompozīcijā tēlotais vietējo ļaužu gājiena motīvs variēts arī gleznieciski atraisītajā studijā “No kapsētas” (1897), kas starpkaru periodā iegādāta no gleznotāja dzīvesbiedres Ellijas Rozentāles. Tajos pašos gados no Rozentāla līdzgaitnieka fotogrāfa Jāņa Rieksta pirktas žanriskās kompozīcijas “Uz lieveņa” (1896) un “Veļas mazgātājas” (1904), kuru ieceri atklāj neliels, veikli tverts motīva uzmetums (1896). Divās ziemas ainās ar laucinieku figūrām “Pie strauta” (1901), tāpat kā vasarīgajās, impresionistiskas plenēra gaismas caurstrāvotajās kompozīcijās ar veļas mazgātajām, pārradīti saldenieka vērojumi Cieceres upes krastos. Savukārt pavasara saules pielietajā “Parka ainavā ar fauniem” (ap 1900) labi pazīstamajā apkārtnē simbolisma ietekmē rotaļīgi ieviestas fantastiskas būtnes. Studijveida ekspromts “Saldus” (1900) aizmetnī rosinājis vēlāk tapušo ainavu “Miests Kurzemē” (1912), kas tagad atrodas Saldus muzeja kolekcijā.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
