Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 37. gadadienā saņem dāvinājumu –
zīmola FYODOR GOLAN kolekcijas vakartērpu
Zīmola FYODOR GOLAN vakarkleita no 2013. gada pavasara/vasaras kolekcijas “Svētais kalns”. 2012. Skats no izstādes “Sadursmes harmonija” Muzeju krātuves telpās 2024. gadā. Foto: Reinis Hofmanis
2026. gada 6. jūlijā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atzīmē savu 37. gadskārtu. Muzejs ir pagodināts saņemt dāvinājumā starptautiski atzītā laikmetīgās modes zīmola FYODOR GOLAN kimono stila vakarkleitu no kolekcijas “Svētais kalns”, kas no 7. jūlija būs skatāms DMDM 3. stāva ekspozīcijā “Dizaina process”.
Modes zīmola FYODOR GOLAN (Fjodors Podgornijs (Latvija) un Golans Frīdmans (Golan Frydman, Izraēla)) kolekcija “Svētais kalns” (“The Holy Mountain”) tika prezentēta Londonas modes nedēļā 2012. gada septembrī kā dizaineru piedāvājums 2013. gada pavasara/vasaras sezonai. Savukārt Rīgā tās atsevišķi spožākie paraugi, tostarp arī unikālā augstās modes kimono stila vakarkleita, bija eksponēti FYODOR GOLAN pirmajā retrospekcijā “Sadursmes harmonija”, kas notika 2024. gadā Muzeju krātuves telpās.
Kolekcijas iedvesmas avots bija Alehandro Hodorovska (Alejandro Jodorowsky) filma “Svētais kalns” (“The Holy Mountain”, 1973), kuras sirreālā vizuālā valoda tērpos savienota ar etnogrāfiskiem, vēsturiskiem un popkultūras elementiem. Papildu atsauces veidotas uz Margo Miflinas (Margot Mifflin) grāmatu “The Blue Tattoo”, kas vēsta par Olivas Otmēnas (Olive Oatman) dzīvi Amerikas pamatiedzīvotāju kopienā. Šie motīvi atspoguļojas gan kleitu dekoratīvajos elementos, gan kolekcijas kopējā vizuālajā tēlā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam uzdāvināto oranžo zīda tērpu papildina kobaltzils tetovējumam līdzīgs izšuvums, kurā apvienoti divi kolekcijas centrālie motīvi – mohauku cilts sejas tetovējumu tradīcijas un vācu dabaspētnieka un mākslinieka Ernsta Hekela (Ernst Haeckel) zooloģiskās ilustrācijas. Izšuvuma zīmējumu un tehniskos risinājumus izstrādājis Fjodors Podgornijs. Kobaltzilais ornaments izšūts uz oranža zīda, izmantojot fliteru un zamšādas detaļas.
Modes zīmolu FYODOR GOLAN 2009. gadā Londonā dibināja dizaineri Fjodors Podgornijs un Golans Frīdmans. Vairāk nekā desmit gadu laikā zīmols ieguva starptautisku atzinību ar spilgtu un daudzslāņainu dizaina valodu, kurā savijas dažādas kultūras atsauces, formas, krāsas un materiāli. 2011. gadā dizaineru duets saņēma prestižo Fashion Fringe Award balvu, viņu kolekcijas tika demonstrētas Londonas, Berlīnes, Singapūras un Šanhajas modes nedēļās, kā arī Viktorijas un Alberta muzeja (Lielbritānija) programmā “Mode kustībā” (“Fashion in Motion”). Zīmola darbi publicēti izdevumos “Vogue”, “Dazed & Confused”, “Financial Times” un citos starptautiskos medijos.
FYODOR GOLAN tērpus valkājušas Madonna, Rianna (Rihanna), Dženifera Lopesa (Jennifer Lopez), Ariana Grande un citas slavenības. Latvijā zīmola darbi saistīti ar sadarbību ar operdziedātāju Kristīni Opolais, mūziķēm Kristīni un Margaritu Balanas, mākslinieci Kristu Vindbergu Auznieci un citām kultūras personībām.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Aktivitātes vasarā bērniem kopā ar vecākiem pētniecības laboratorijā
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
No 8. jūlija / Jūlijā un augustā
No 8. jūlija visa jūlija un augusta garumā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs aicina ģimenes ar bērniem apmeklēt īpaši izveidoto Pētniecības laboratoriju – interaktīvu vidi, kurā iespējams izzināt dzīvo dabu un cilvēka organismu. Muzeja konferenču zālē iekārtotajā telpā ar dizaina studijas MAREUNROL’S veidoto daudzslāņaino gobelēnu bērni kopā ar vecākiem varēs gan patstāvīgi pētīt, gan piedalīties muzejpedagogu vadītās nodarbībās.
Pētniecības laboratorijā apmeklētāji varēs ar stetoskopu klausīties sirds darbību, mikroskopā pētīt, kur rodas skābeklis, iepazīt dažādus dabas materiālus un eksperimentēt ar zinātniskiem instrumentiem, izzinot cilvēka ķermeni un apkārtējo vidi.
Vasaras programma piedāvā arī vairākas muzejpedagoģiskās nodarbības dažāda vecuma bērniem. Ģimenes ar bērniem no 10 gadu vecuma aicinātas iepazīt asinsrites sistēmu un medicīnas tehnoloģijas, mikroskopā salīdzinot cilvēka un vardes asins šūnas, izmēģinot asinsspiediena mērītāju un pulsa oksimetru.
Savukārt nodarbībā “Leonardo da Vinči skeleta noslēpums” bērni vecumā no 5 līdz 12 gadiem iepazīs cilvēka skeleta uzbūvi un, iedvesmojoties no Leonardo da Vinči pētījumiem, praktiskajā daļā veidos mugurkaula zīmējumus.
Piektdienās norisināsies trīs daļu darbnīcu cikls par skābekli un elpošanu, kurā dalībnieki pētīs elpošanas sistēmu, mikroskopā vēros hloroplastus un iepazīs fotosintēzes procesu, kā arī iestādīs savu augu, ko varēs ņemt līdzi uz mājām.
Pētniecības laboratorija būs atvērta darba dienās plkst. 13.00–16.00 (ceturtdienās līdz plkst. 18.00). Muzejpedagoģiskās nodarbības norisināsies trešdienās, ceturtdienās un piektdienās. Dalības maksa katrā nodarbībā – 7 eiro vienam pieaugušajam un vienam bērnam.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela 1, Rīga
Lietuvas mākslinieku apvienības “Bendradarbiai” izstāde “Abstract Porn”
Kultūrtelpā “1983”
9.–23. jūlijs
No 9. līdz 23. jūlijam kultūrtelpā “1983” būs skatāma Lietuvas mākslinieku apvienības “Bendradarbiai” piektā grupas izstāde “Abstract Porn”.
“Bendradarbiai” (lietuviski – līdzstrādnieki) ir Šauļos dibināta vizuālo mākslinieku, domubiedru un draugu apvienība, kuras kodolu veido Tomas Andrijauskas, Vaiva Kovieraitė-Trumpė un Dainius Trumpis. Līdz šim apvienība rīkojusi vairākas grupas izstādes Viļņā, Jonišķos, Šauļos un Paņevežā, katrā projektā sadarbojoties arī ar vietējiem māksliniekiem.
Apvienības nosaukums simbolizē tās galveno vērtību – sadarbību, kurā dažādu paaudžu un disciplīnu autori kopīgi veido vienotu māksliniecisku naratīvu. Draudzība, savstarpējs atbalsts, demokrātija, mākslinieciskā brīvība un starpdisciplinaritāte veido izstādes kā dzīvu procesu, paplašinot tradicionālās izstāžu telpas izpratni un akcentējot attiecības starp mākslinieku, telpu un skatītāju.
Rīgas izstādē “Bendradarbiai” sadarbojas ar Latvijas māksliniekiem Gynth von Kehle, Ievu Saulīti, Kati Seržāni, Lāsmu Pujāti un Ievu Nagliņu, ar kuriem iepriekš īstenoti kopīgi projekti Šauļos un izveidojusies cieša radošā sadarbība.
Izstādes “Abstract Porn” nosaukums kalpo kā kritisks un provokatīvs komentārs par laikmetīgās mākslas uztveri. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekmētajā informācijas vidē, kur arvien vairāk izzūd robežas starp profesionālu un amatieru radošo praksi, izstāde aicina reflektēt par mākslinieka autonomiju, radošo brīvību un sabiedrības priekšstatiem par to, kādai mākslai “vajadzētu” būt. Tā konfrontē skatītāju ar darbiem, kas provocē iztēli, vienlaikus aizstāvot mākslas daudznozīmību un interpretācijas brīvību.
Kultūrtelpa “1983”
Vagonu iela 21, Rīga
Izstāde “Latvijas Jūrmalas puķītes:
Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē”
Bulduru Izstāžu namā
9. jūlijs–13. septembris
Izstādes vizuālis – cianotipija. Māksliniece – Signija Joce
No 9. jūlija līdz 13. septembrim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma izstāde “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē”, kas veltīta jūrmalniecei Katrīnai Reinovskai (1845–1923) – autodidaktei un pirmajai latviešu dzejniecei sievietei, kuras dzeja izdota drukātā grāmatā. Viņas krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” (1875) mūsdienās kļuvis par bibliogrāfisku retumu.
19. gadsimta izskaņā sievietes loma Latvijas sociālajā un kultūras dzīvē vēl tikai veidojās, un Reinovskas debijas krājums iezīmē nozīmīgu ieguldījumu laikmeta literārajā ainā. Viņas dzīves un darbības aktualizēšana paplašina skatījumu uz sieviešu pārstāvniecību kultūrā un Jūrmalas kultūrvēsturē.
Krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” tika uztverts kā viens no pirmajiem impulsiem sieviešu iesaistei latviešu literatūrā, ko tālaika redaktors Lapas Mārtiņš raksturoja kā iedvesmu “citas tautietes latviski just un domāt”. Šodien sievietes balss literatūrā ir pašsaprotama, taču kādam bija jābūt pirmajam.
Izstāde veidota kā simboliska, poētiska telpa, kas atsaucas uz Reinovskas dzejas tēlainību un biogrāfijas motīviem. Centrā ir metaforiska “dzejnieces istaba”, kas dialogā ar Virdžīnijas Vulfas “savas istabas” ideju izgaismo sievietes rakstniecības iespēju vēsturiskos nosacījumus.
Ekspozīciju veido gan arhīvu materiāli un muzeju priekšmeti, gan laikmeta estētikas iedvesmoti tēli – jūras tuvums, zvejas atribūtika un apkārtnes reālijas. Izstāde tapusi sadarbībā ar vairākiem muzejiem un privātkolekcijām. Izstādi papildinās arī publiskā programma – spiesto ziedu un cianotipijas meistarklases, muzikāls notikums “Nepasakāmais” un Elzas Vildaus audio instalācija.
Izstādes autori – Līvija Baumane-Andrejevska un Ernests Sviklis, māksliniece – Signija Joce, skaņas ainavas autors – Rihards Zelezņevs. Audio lasījumus ierunājusi Agate Marija Bukša, atdzejojuma autors angļu valodā – Lauris Veips.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
Ingas Melderes un Elīnas Vītolas izstāde “Sievietes būve”
Laimetīgās mākslas telpā “TUR”
10. jūlijs–8. augusts
No 10. jūlija līdz 8. augustam Laikmetīgās mākslas telpā “TUR” būs skatāma Ingas Melderes un Elīnas Vītolas izstāde “Sievietes būve”, kas pievēršas zināšanu formām, kas vēsturiski veidojušās kopīgā darbā, amatnieciskajās prasmēs un starppaaudžu pieredzes nodošanā. Iedvesmojoties no arheoloģiskajiem pētījumiem, vietējām tradīcijām, ģimenes stāstiem un ikdienas sadzīves praksēm, mākslinieces pēta, kā kopienas pastāv un attīstās ne tikai caur redzamiem radīšanas un būvēšanas procesiem, bet arī caur ikdienišķām rūpēm, atkārtošanu un zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē. Izstādes pamatā ir pārdomas par kultūras modeli, kurā zināšanas uzkrājas, balstoties kopīgā pieredzē, novērojumos un kopienas dzīvē.
Vēsturiskās atsauces – no aizvēsturiskām figūriņām un viduslaiku baznīcu interjeriem līdz mūsdienu mājsaimniecībām – izstādē tiek uztvertas nevis kā pierādījumi, bet gan kā fragmenti. Meldere un Vītola iedvesmojas no Marijas Gimbutas spekulatīvās pētniecības pieejas, savienojot attēlus, materiālus un stāstus no dažādiem laikmetiem. Tas ļauj veidoties asociācijām, kas pārvar gadsimtu robežas un atklāj jaunas kopsakarības ārpus lineāras laika izpratnes. Izstāde rosina uzlūkot vēsturi kā nepārtrauktu veidošanās un pārveidošanās procesu, kurā nozīmīga loma ir atcerēšanās, aizgūšanas un pārinterpretēšanas praksēm.
Izstādē “Sievietes būve” sadzīves priekšmeti, freskas, daudzslāņainas papīra kolāžas, arheoloģiskas ilustrācijas, bērnu zīmējumi un gatavie objekti kļūst par uzkrātu zināšanu nesējiem. Tie atklāj bieži vien neredzamās struktūras, kas uztur kopienu un nodrošina tās nepārtrauktību. Līdzīgi kā drenāžas aka, kas nemanāmi balsta apkārtējās sistēmas, neprasot sev uzmanību, arī izstāde pievēršas tam, kas visbiežāk paliek nepamanīts – uzturēšanai, nepārtrauktībai un kopīgam darbam. Šīs ikdienišķās rūpes reti kļūst par pieminekļiem, taču tieši tās veido kopienas dzīves pamatu.
Arī izstādes tapšanas process balstās attiecībās, kurām tā ir veltīta. Līdzās Ingas Melderes un Elīnas Vītolas darbiem instalācijā iekļauti arī māšu, meitu un māsu devumi, paplašinot izstādes robežas ārpus individuālas autorības. Tādējādi “Sievietes būve” piedāvā paraudzīties uz māksliniecisko praksi kā kopīgu veidošanas procesu, kurā nozīmīga loma ir pieredzes apmaiņai, pārmantošanai un sadarbībai. Zināšanas tajā nepārtraukti top un tiek uzturētas attiecībās, kas saista vienu paaudzi ar nākamo.
Laikmetīgās mākslas telpa “TUR”
Tallinas iela 10 – 3, Rīga
Reiņa Hofmaņa personālizstāde “Pierobeža”
ISSP Galerijā
10. jūlijs–3. septembris
No 10. jūlija līdz 3. septembrim ISSP Galerijā būs skatāma fotogrāfa Reiņa Hofmaņa personālizstāde “Pierobeža”, kas pievēršas Latvijas austrumu robežas teritorijai, tās ainavai un cilvēku ikdienai.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā robeža no salīdzinoši nemanāmas administratīvas līnijas kļuvusi par pastāvīgi apsargātu un nocietinātu telpu, kur ainavā parādījušies žogi, novērošanas torņi, patruļceļi un citas drošības infrastruktūras būves. Vienlaikus būtiski samazinājušies pārrobežu kontakti, kas ilgstoši bijuši daļa no vietējo kopienu ikdienas, savukārt pierobeža arvien biežāk tiek uztverta kā Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.
Vizuāli dokumentējot Latvijas austrumu pierobežu, fotogrāfs Reinis Hofmanis pēta robežu kā mainīgu telpu, kas ne tikai pārveido ierasto ainavu, bet arī ietekmē cilvēku ikdienu, vidi un piederības sajūtu.
Projekta centrā ir vizuāls pētījums par robežas materializēšanos ainavā. Tas atklāj, kā ģeopolitiskā spriedze un drošības politika pakāpeniski pārvērš abstraktu robežas jēdzienu fiziskā realitātē, kas ieņem arvien redzamāku vietu apkārtējā vidē. Pierobežas teritorija ir daudzslāņaina zona: no vienas puses – redzamā fiziskā ainava ar žogu un militāro infrastruktūru, no otras – nemateriālais slānis ar cilvēku stāstiem un atmiņām, kas šķērso fiziskās robežas, kā arī nākotnes dimensija, kurā robeža tiek uzturēta kā potenciālu apdraudējumu pārvaldīšanas un gatavības infrastruktūra. Darbs fokusējas uz ainavas izmaiņām, militāro un civilo infrastruktūru, kā arī cilvēku klātbūtnes pēdām, atklājot, kā globāli politiski procesi iemiesojas konkrētā teritorijā un vizuālās detaļās.
Satiktie cilvēki stāsta par dzimtajām vietām, kas vēsturisku notikumu rezultātā nonākušas citās valstīs, par ģimenes mājām, kuras šobrīd atrodas aiz robežžogiem, un par ikdienu teritorijās, kur robeža kļuvusi par pastāvīgu klātbūtni.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Māra Čačkas personālizstāde “Telpa starp apziņu un uztveri”
Liepājas muzejā
10. jūlijs–6. septembris
Māris Čačka. “ZZ”. 190×190 cm, 2026
No 10. jūlija līdz 6. septembrim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma laikmetīgās abstraktās glezniecības mākslinieka Māra Čačkas personālizstāde “Telpa starp apziņu un uztveri”.
Izstāde aicina skatītāju ieiet īpašā uztveres telpā – brīdī, kad sajūta rodas vēl pirms vārdiem un nozīme veidojas dialogā starp mākslas darbu un skatītāju. Mākslinieka daudzslāņainajā glezniecībā organiski savienojas glezniecības un grafikas elementi, radot dinamisku vizuālo vidi, kurā katrs skatītājs kļūst par aktīvu līdzdalībnieku nozīmes veidošanā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja
Izstāde “Zvīņu spoguļos”
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā
Līdz 12. jūlijam
Līdz 12. jūlijam Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā skatāma ceļojošā ekspresizstāde “Zvīņu spoguļos”, kas aizraujošā un izzinošā veidā iepazīstina ar Latvijas saldūdeņu zivju daudzveidību un to nozīmi ūdens ekosistēmās.
Dabas muzeja atbalsta biedrības veidotā izstāde iepazīstina ar lielu daļu Latvijas saldūdeņos sastopamo zivju sugu, atklājot to izskatu, barošanās paradumus, migrāciju un vairošanos. Apmeklētāji varēs iepazīt gan labi zināmas zivis, gan uzzināt vairāk par to dzīves ciklu un pielāgošanos videi.
Izstādes īpašo vērtību veido interaktīvas aktivitātes, kas ļauj apmeklētājiem pašiem iesaistīties izziņas procesā. Gan bērni, gan pieaugušie varēs noteikt zivju vecumu pēc zvīņām, izzināt barošanās tīklus, iepazīt ūdensaugus, mācīties atpazīt dažādas zivju sugas un salīdzināt to svaru. Šīs praktiskās nodarbes palīdz labāk izprast saldūdeņu pasaules daudzveidību un rosina interesi par dabas izpēti.
Par izstādes materiālu zinātnisko precizitāti rūpējies hidrobiologs Dāvis Ozoliņš, savukārt nozīmīgu ieguldījumu sniedzis arī zivju audzētavas “Tome” vadītājs Ivars Putviķis.
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs
Riņķa iela 2, Ventspils
Raminas Saadatkhanas izstāde “Joy of Being”
Galerijā “Cut Art”
Līdz 15. jūlijam
Ramina Saadatkhan. “Sleep of Reason Breeds Chimeras”. 2026
Līdz 15. jūlijam galerijā “Cut Art” skatāma Raminas Saadatkhanas personālizstāde “Joy of Being”.
Ramina Saadatkhan ir viena no vadošajām mūsdienu māksliniecēm no Azerbaidžānas. Strādājot ar akrila krāsām uz audekla, viņa veido bagātīgi slāņotas virsmas, uzklājot slāni pēc slāņa krāsu, faktūras un organiskas formas. Tas nav vienkāršs glezniecības process, bet pakāpeniska uzslāņošana, kurā viss nosēžas kā nogulsnes. Kolāžas izjūta, kas caurvij viņas daiļradi, nav saistīta ar fragmentāciju, bet gan ar savienošanas procesu – pacietīgu vizuālās atmiņas slāņu apvienošanu vienotā, elpojošā virsmā.
Tieši šajā slāņotajā arhitektūrā savienojas mākslinieces idejas. Saadatkhanas gleznas pēta identitāti, kultūras atmiņu un iekšējās pārvērtības nevis kā nemainīgus tematus, bet kā dzīvus procesus. Cilvēku, dzīvnieku un dabas formas viņas darbos saplūst cita ar citu, priekšroku dodot līdzāspastāvēšanai, nevis hierarhijai, un caurlaidībai, nevis robežām. Identitāte viņas darbos nav kaut kas, kas pieder, bet gan kaut kas, ko nes – cauri vēsturei, kustībai un dzīvei, kas rit starp pasaulēm. Savos darbos Ramina Saadatkhan klusi izaicina priekšstatus par to, ko nozīmē būt sievietei savā dzimtenē, vienlaikus pievēršoties cilvēka zemapziņas izpētei.
Saadatkhanas darbi eksponēti nozīmīgās institucionālās un starptautiskās izstādēs, tostarp 59. Starptautiskajā mākslas izstādē Venēcijas biennālē (2022), grupas izstādēs Baku Modernās mākslas muzejā un vairākās Contemporary Istanbul izstādēs, kā arī izstādēs visā Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos.
Galerija “Cut Art”
Strēlnieku iela 5, Rīga
Zigurta Poļikova personālizstāde “Pie galdiņa”
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī
Līdz 28. jūlijam
Līdz 28. jūlijam Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils galerijās skatāma Kurzemes mākslinieka Zigurta Poļikova personālizstāde “Pie galdiņa”. Izstādē eksponēti spilgti, abstrakti gleznojumi. Šķietami naivais izstādes nosaukums sasaucas ar vienu no lielformāta darbiem, kurā bezgalīgā zilumā klīst apmaldījies, teju cilvēciskai būtnei līdzvērtīgs galdiņš. Līdzīgi nosacītas realitātes akcenti sastopami arī citās mākslinieka gleznās.
Zigurta Poļikova radošo rokrakstu raksturo abstrakta, emocionāli piesātināta un pārliecinoša glezniecība, kurā galvenokārt atklājas mākslinieka iekšējā ainava.
Zigurts Poļikovs glezniecību studējis pie latviešu avangarda mākslinieces Aijas Zariņas (1986–1991). Viņš ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2007. gada, sarīkojis vairāk nekā 15 personālizstāžu Latvijā un ārvalstīs, bet izstādēs piedalās kopš 1988. gada.
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Mārītes Klušas personālizstāde “Zīmējumu stāsti”
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī
Līdz 28. jūlijam
Līdz 28. jūlijam Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils Mazajā zālē skatāma grafiķes Mārītes Klušas jaunāko darbu izstāde “Zīmējumu stāsti”.
Jau teju pusgadsimtu grafiķe Mārīte Kluša pazīstama kā ventspilniece, kura izskolojusi vairākas mākslas interesentu paaudzes. Tomēr mākslinieces saknes meklējamas Sēlijā – viņa dzimusi 1951. gadā Pļaviņās.
Izstādē “Zīmējumu stāsti” māksliniece aicina ielūkoties lakoniskos tušas un spalvas zīmējumos, kas grupēti komiksiem raksturīgās secībās. Atšķirībā no tradicionāla komiksa, šeit stāstījums neveidojas caur sižetisku darbību, bet gan caur dažādiem skatpunktiem uz mākslinieci ieinteresējušu objektu.
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Gunta Granta gleznu izstāde “Laika ainavas”
Mencendorfa namā
Līdz 30. jūlijam
Guntis Grants. Vasara. Audekls, eļļa
Līdz 30. jūlijam Mencendorfa nama – Rīdzinieku 17.–18. gadsimta mājas muzeja Izstāžu zālē skatāma mākslinieka un liliju selekcionāra Gunta Granta gleznu izstāde “Laika ainavas”.
Gunta Granta eļļas glezniecībā tonalitāte apvienojas ar reālisma elementiem, ko akcentē drosmīgi otas triepieni. Mākslinieks koncentrējas uz krāsu harmoniju un precīzām attiecībām starp krāsu laukumiem, veidojot līdzsvarotas un vizuāli saistošas kompozīcijas. Viņa rokrakstu raksturo atturīgs, poētisks un viegli nostalģisks reālisms.
Guntis Grants dzimis Rīgā mākslinieku ģimenē un specializējas ainavu un kluso dabu glezniecībā. Iedvesmu viņš rod dabā, savos darbos atklājot tās harmoniju, krāsu bagātību un noskaņu daudzveidību.
Izstādē “Laika ainavas” eksponēti gan pēdējā gada laikā tapuši darbi, gan jaunībā radītas etīdes.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Izstāde “Štrunti”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 14. augustam
Līdz 14. augustam Ojāra Vācieša muzejā skatāma tulkotājas un žurnālistes Justīnes Verneras izstāde “Štrunti”, kuras kuratore ir Rūta Lūse. Izstāde, kas tapusi zīnu festivāla “Sābrs” ietvaros, pievēršas ikdienišķiem atradumiem, personīgām kolekcijām un hobiju radošumam, atklājot tos kā personisku un kolektīvu atmiņu glabātājus.
Ekspozīcija veido dialogu starp Justīnes Verneras un dzejnieka Ojāra Vācieša personīgajām kolekcijām un muzeja krājuma materiāliem. Tās centrā ir šķietami nenozīmīgi priekšmeti – iepirkumu saraksti, zīmējumi, akmeņi un citi “štrunti”, kas izgaismo ikdienas pieredzes poētisko un dokumentālo vērtību.
Izstāde rosina pārdomāt drukātā formāta un personisko kolekciju nozīmi laikā, kad informācija arvien biežāk ir īslaicīga un digitāla. To papildinās arī publiskā programma, tostarp 15. jūlijā paredzēta meistardarbnīca interjera zīmēšanā datorprogrammā MS Paint.
Justīne Vernera ir tulkotāja un žurnāliste, kura kopš 2018. gada veido Rīgas ielās atrastu iepirkumu sarakstu kolekciju. Izstāde “Štrunti” ir veltījums hobiju mākslai un ikdienas atradumiem, kuros atklājas negaidīti stāsti par cilvēkiem, atmiņu un pilsētvidi.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Izstāde “mūsu rokas satiekas, lūdzu, paliec”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
Līdz 23. augustam
Jamieson Edson. Alejandro’s hand in mine. 2024
Līdz 23. augustam Mākslas muzeja “Zuzeum” Siltumnīcā apskatāma ASV dzīvojošo mākslinieku Ginta Virgilija Tilka un Džeimiesona Edsona īpaši šai telpai radītā izstāde “mūsu rokas satiekas, lūdzu, paliec”. Ekspozīcija apvieno abu autoru atšķirīgās, taču dialogā balstītās mākslinieciskās prakses – Tilka monumentālās telpiskās struktūras un Edsona analogās fotogrāfijas –, pētot tuvības, distances un pieskāriena robežstāvokļus.
Izstādes centrā ir spriedze starp vēlmi sasniegt otru cilvēku un nepieciešamību saglabāt savas robežas. Roku, pieskārienu un apturētu žestu motīvi, kā arī modulāras konstrukcijas, lāzergravēti tekstili, slāņoti saplākšņa paneļi un fragmentētas virsmas veido vidi, kurā savienojumi vienlaikus kļūst arī par barjerām. Mākslinieki pēta, kā fiziskas formas glabā emocionālu atmiņu un kā uztvere veidojas robežās starp sevi un otru.
Izstādes autori uzsver, ka viņus interesē, kā objekti spēj nest ievainojamību un personisko pieredzi, aicinot skatītāju ieiet nestabilā telpā, kur nozīmes nepārtraukti mainās. Instalācija rosina domāt par to, ko nozīmē satikt otru cilvēku, vienlaikus nezaudējot savu individualitāti.
Džeimisons Edsons ir Bostonā dzīvojošs mākslinieks, kura radošās prakses centrā ir analogā fotogrāfija. Savukārt Gints Virgilijs Tilks, Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents, pēc studijām pārcēlies uz Bostonu, kur darbojas kā mākslinieks un kurators, savos darbos apvienojot skulptūru, fotogrāfiju un digitālos medijus, pētot fiziskās un digitālās telpas mijiedarbību.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 10, Rīga
LMA Zīmēšanas katedras izstāde “Dzīvā gaisma”
Kuldīgas Mākslas namā
Līdz 25. augustam
Līdz 25. augustam Kuldīgas Mākslas namā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras izstāde “Dzīvā gaisma”, kas iepazīstina ar zīmējumu kā akadēmiskās izglītības pamatu un patstāvīgu laikmetīgās mākslas izteiksmes veidu. Ekspozīcija atspoguļo Zīmēšanas katedras radošo un profesionālo darbību, kur klasiskā zīmējuma tradīcijas un akadēmiskie principi savienojas ar mūsdienīgu skatījumu uz zīmējumu kā daudzveidīgu mākslas mediju. Studiju procesā īpaša nozīme pievērsta figurālajam zīmējumam, kompozīcijai, profesionālo prasmju pilnveidei un individuālās vizuālās valodas attīstībai.
Izstādē piedalās katedras pasniedzēji un studenti, demonstrējot darbus dažādos medijos – no zīmējuma un glezniecības līdz objektiem –, kuros zīmējums saglabājas kā būtiska domāšanas un radošā procesa sastāvdaļa.
Izstāde “Dzīvā gaisma” aicina iepazīt zīmējumu kā dzīvu, daudzslāņainu un laikmetīgu vizuālās izteiksmes valodu, kurā akadēmiskā precizitāte savijas ar autora individuālo redzējumu.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Izstāde “RE-AKCIJA”
Teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 28. augustam
Līdz 28. augustam Teātra nama “Jūras vārti” Izstāžu zālē skatāma grupas izstāde “RE-AKCIJA”, kas apvieno māksliniekus, kuru kopīgais radošais ceļš aizsācies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Ekspozīcija veidota kā vienots, savstarpēji saistīts veselums, kurā katra autora individuālais rokraksts saplūst kopīgā stāstā par mūsdienu pasauli un mākslinieka vietu tajā.
Izstādes autori uzsver, ka viņus vieno ne tikai gandrīz četrdesmit gadu sena draudzība, bet arī kopīga pieredze – klasiskas mākslas izglītības pamati un radošā brīvība, kas iegūta pēc padomju režīma sabrukuma. Izstāde nav retrospektīvs atskats uz pagātni, bet gan dzīva reakcija uz šodienas realitāti – tehnoloģiju ietekmi, sabiedrības pārmaiņām un nepieciešamību saglabāt cilvēciskas saites.
Nosaukumā ietvertais prefikss “re” simbolizē nevis atgriešanos, bet atjaunotni un spēju no akadēmiskajiem pamatiem radīt jaunas idejas. Mākslinieki uzsver, ka māksla viņiem ir ilgtermiņa process un dzīvesveids, kas palīdz saglabāt līdzsvaru laikā, kad pasaule piedzīvo straujas pārmaiņas.
Ekspozīcija veidota kā viens organisms, nevis atsevišķu autoru darbu kopums, apliecinot, ka individuālie rokraksti var veidot vienotu un daudzbalsīgu vēstījumu par mūsdienu pieredzi. Izstāde aicina skatītāju paraudzīties uz mākslu kā nepārtrauktu dialogu starp personisko, kolektīvo un laikmetu.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Ventspils fotokonkursa laureātu darbu izstāde “Mirklis Ventspilī”
Teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 28. augustam
Līdz 28. augustam Teātra nama “Jūras vārti” galerijā skatāma Ventspils fotokonkursa “Mirklis Ventspilī” laureātu darbu izstāde, kurā eksponēts 41 labākais fotoattēls, ko žūrija atlasījusi no 741 darba, kurus konkursam iesniedza 43 fotogrāfi.
Darbi tika vērtēti četrās kategorijās – reklāmas foto, mākslas foto (krāsainais un melnbaltais) un drona foto –, nosakot katras kategorijas laureātus. Par Ventspils 2025. gada fotokonkursa uzvarētājiem kļuva Monta Zīle (divās kategorijās), Andra Alīte, Larisa Cekanaviča, Vladimirs Ozoliņš un Ivars Skudra. Savukārt interneta balsojumā uzvarēja Raimonds Stīpnieks, bet žūrijas simpātiju balvu saņēma Ilze Ozola.
Izstāde piedāvā daudzveidīgu skatījumu uz Ventspili, atklājot pilsētu caur fotogrāfu individuālo redzējumu un dažādām vizuālās stāstniecības pieejām.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Izstāde “Jānis Seiksts. Atstātās liesmas”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
Līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mansarda zālē skatāma izstāde “Jānis Seiksts. Atstātās liesmas”, kas veltīta keramiķa Jāņa Seiksta radošajam mantojumam un ieguldījumam Latvijas keramikas tradīcijās.
Izstāde iecerēta kā pateicība cilvēkam, kura vārds vairāk nekā piecdesmit gadus bijis cieši saistīts ar Madonas kultūras dzīvi, Latvijas keramikas tradīcijām un daudzu cilvēku personīgajām atmiņām. Tajā eksponēti Jāņa Seiksta pēdējos gados izstādēm īpaši saglabātie keramikas darbi, kā arī akvareļi – klusāka, retāk publiski redzēta, bet meistaram ļoti nozīmīga radošās darbības daļa.
Izstādē līdzās keramikai pirmo reizi plašākā apjomā skatāmi arī meistara akvareļi, kas atklāj vēl vienu būtisku viņa personības šķautni. Tie apliecina, ka Jānim Seikstam māksla nekad nebeidzās pie amata robežām – viņš bija vērīgs vērotājs, stāstnieks un dabas sajūtu tulkotājs.
Dzīves laikā Jāņa Seiksta darbi eksponēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Čehijā un citviet. Tie glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latgales Kultūrvēstures muzeja un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijās, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā un keramikas tradīciju saglabāšanā Jānis Seiksts 2018. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2019. gadā saņēma Kultūras ministrijas kvalitātes zīmi “Latviskais mantojums”.
Izstādes nosaukums “Atstātās liesmas” simbolizē ne tikai uguni, kas visu mūžu dega meistara ceplī, bet arī liesmu, ko viņš atstājis savos darbos, skolēnos, ģimenē, draugos un Madonas kultūras dzīvē. Tā turpina degt arī pēc viņa aiziešanas.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 10A, Madona
Imanta Lancmaņa jubilejas izstāde “Pagātne Tagadnē”
Kultūrtelpā “Ola Foundation”
Līdz 26. septembrim
Līdz 26. septembrim kultūrtelpā “Ola Foundation” skatāma mākslinieka Imanta Lancmaņa 85 gadu jubilejai veltīta izstāde “Pagātne Tagadnē”.
Jubilejas izstāde piedāvā konceptuālu darbu izlasi, ko papildina pēdējā gada laikā tapušie darbi. Vienlaikus tā veidota arī kā retrospekcija, kurā līdzās jaunākajām gleznām eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja, ABLV Bank mākslas kolekcijas un privātkolekcijām.
Imants Lancmanis ir viena no nozīmīgākajām un daudzpusīgākajām personībām Latvijas kultūrā – gleznotājs, mākslas vēsturnieks, publisks intelektuālis un ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors. Vairāk nekā pusgadsimta garumā viņš ar savu radošo darbību, erudīciju un ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā būtiski ietekmējis Latvijas kultūras ainavu. Līdzās darbam muzeja jomā glezniecība vienmēr bijusi neatņemama viņa radošās dzīves daļa – personisks un intelektuāli piesātināts vēstījums par cilvēku, laiku un pasauli.
Imanta Lancmaņa daiļradē īpaša vieta atvēlēta sava laikmeta satricinājumu refleksijai. Savienojot divas pēdējos gados pasauli būtiski ietekmējušas krīzes – globālo pandēmiju un Krievijas agresiju Ukrainā –, mākslinieks veido daudzslāņainu stāstu par mūsdienu pasaules trauslumu, cilvēces ievainojamību un humāno vērtību nozīmi.
Mākslas zinātniece Ginta Gerharde-Upeniece izstādi raksturo kā iespēju kopā ar Imanta Lancmaņa darbiem pārvarēt racionālā laikmeta gravitāciju un nonākt telpā, kurā atdzimst emocionālas un kultūras atmiņas, rosinot pārdomas par to, kas paliek pāri no pasaules un mūsu laikmeta.
Kultūrtelpa “Ola Foundation”
Ogļu iela 12a, Rīga
Apvienības “Bedre” izstāde “0. laika tips – nenosakāms”
Liepājas muzejā
Līdz 27. septembrim
Līdz 27. septembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma mākslinieču apvienības “BEDRE” izstāde “0. laika tips – nenosakāms”. Jauktu mediju instalācijā mākslinieces Patrīcija Krūmiņa un Marija Slaidiņa laikapstākļus interpretē ne vien kā atmosfēras parādības, bet arī kā domāšanas veidu un metaforu pārmaiņām, spriedzei un cilvēka iekšējiem procesiem.
Izstādes centrā ir trīs kanālu videoinstalācija, ko papildina stereo skaņa, vēja zeķes un ventilatori. Tajā apvienoti trīs video darbi – “Kāds ir kurmja uzdevums?”, “No kuras puses vējš pūtīs” un “Vēja zeķe”, kas nepārtrauktā ciklā veido vienotu stāstījumu par kustību, nenoteiktību un cilvēka vēlmi izprast un kontrolēt apkārt notiekošo.
Nosaukumā ietvertais “nulltais laika tips” apzīmē stāvokli pirms definīcijas – brīdi, kad laikapstākļi vēl nav kļuvuši par prognozi, sajūta vēl nav pārtapusi simptomā, bet kustība vēl nav ieguvusi virzienu. Izstāde aicina pievērsties procesiem, kas norisinās nepārtraukti, taču ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi vai nosaucami.
Apvienību “BEDRE” 2024. gadā izveidoja mākslinieces Patrīcija Krūmiņa un Marija Slaidiņa. Savā radošajā praksē viņas strādā ar video, instalāciju, skaņu un grafiskajiem elementiem, pētot sadzīviskā un eksistenciālā mijiedarbību. Par apvienības vizuālo identitāti kļuvuši zilie strādnieku tērpi un lāpstas, kas simbolizē nepārtraukto rakšanas procesu kā domāšanas un izziņas metaforu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Kristīnes Luīzes Avotiņas izstāde “Spēka Avots”
Kultūrtelpā “Ola Foundation”
Līdz 3. oktobrim
Līdz 3. oktobrim kultūrtelpā Ola Foundation skatāma mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas jaunāko gleznu izstāde “Spēka Avots”.
Izstādē eksponēti pēdējo mēnešu laikā tapušie darbi. Kristīnes Luīzes Avotiņas glezniecībai raksturīga niansēta krāsu izjūta, poētiska noskaņa un spēja ikdienišķo pārvērst emocionāli piesātinātā pieredzē. Šajā izstādē par centrālo motīvu kļuvuši ziedi. Tie mākslinieces darbos nav tikai dabas motīvs, bet veids, kā pievērsties trauslumam, izturībai un nepārtrauktajai pārmaiņu klātbūtnei.
Izstādes ideja dzimusi pašā radošajā procesā. Ikdienas disciplīna, koncentrēšanās un atkārtota atgriešanās pie gleznošanas māksliniecei kļuvusi par veidu, kā rast līdzsvaru, enerģiju un prieku. Tieši šī pieredze devusi izstādei tās nosaukumu – “Spēka Avots”.
Par izstādes tapšanu Kristīne Luīze Avotiņa saka: “Kamēr gleznoju, izjutu gandarījumu par katru uzgleznoto ziedu. Likās, ka katrs no tiem ir kā neliela, atsevišķa pasaule. Aizrautība, ar kādu es tos gleznoju vienu pēc otra, man sniedza arvien lielāku prieku, un, kad glezna bija gatava, es to aplūkoju un jutos laimīga par padarīto. Šajā brīdī sapratu, ka ziedi kļūs par vadošo motīvu manā topošajā izstādē. Ziedi manos darbos nav vienīgi dabas motīvs – tie kļūst par emocionāliem tēliem, kas vienlaikus atklāj gan to trauslumu, gan izturību. Ar katru nākamo izstādei uzgleznoto darbu, ik dienu disciplinēti gleznojot, sajutu, cik daudz spēka man sniedz tas, ko daru. Kādu dienu sapratu, ka izstādei došu nosaukumu “Spēka Avots”.”
Izstāde aicina pievērst uzmanību ne tikai pašiem darbiem, bet arī radīšanas procesam kā nozīmīgai pieredzei. Ikdienišķs impulss – mājās atnests ziedu pušķis – kļuvis par sākumpunktu jaunai darbu sērijai, kas pakāpeniski izvērtusies pārdomās par klātbūtni, uzmanību un spēju rast spēku šķietami vienkāršās lietās.
Kultūrtelpa “Ola Foundation”
Ogļu iela 12a, Rīga
Izglītības platforma “AB12 kabinets” izdevusi
elektroniskās mūzikas albumu “AB12 vol. 1. Tekno-Briāni”
Līdz ar eksperimentālās izglītības platformas “AB12 kabinets” pirmā semestra noslēgumu izdots elektroniskās mūzikas albums “AB12 vol. 1. Tekno-Briāni”, kurā apkopoti kursa “Mūzikas producēšana un menedžments” dalībnieku oriģināldarbi. Albums iezīmē pirmā mācību cikla noslēgumu un atklāj jaunu autoru balsis Latvijas elektroniskās mūzikas vidē.
Albumā iekļauti mc mc mc, PaulaK, Shh, ppppavl (Paul), VENU un Spoku Radio skaņdarbi, kā arī kursa vadītājas Sabīnes Moores jeb Waterflower kompozīcija “Aizved tālāk”, kas tapusi kā radošs eksperiments līdzās studentu darbiem. Albuma skaņdarbi aptver plašu elektroniskās mūzikas spektru – no hipnotiska tehno un industriālām noskaņām līdz eksperimentālai skaņu mākslai un personiskiem poētiskiem vēstījumiem.
Pirmajā “AB12 kabineta” semestrī līdzās mūzikas producēšanai norisinājās arī kursi skaņu mākslā, DIY tehnoloģijās un dzīvajā programmēšanā (live coding). Dalībnieki izgatavoja paši savus elektroniskos instrumentus, veidoja skaņu objektus, apguva lauka ierakstu un skaņu sintēzes metodes, kā arī iepazinās ar algoritmiskās mūzikas un audiovizuālās performances iespējām.
Dzīvās programmēšanas kursā tapušos audiovizuālos priekšnesumus būs iespējams pieredzēt 25. jūlijā bārā un kultūrvietā “Möku Riga”, kur notiks pirmā live coding koncertu sērija. Savukārt jau no 7. jūlija “AB12 kabinetā” norisināsies regulāri Open Studio jeb “Atvērtais kabinets” vakari ar tematiskām darbnīcām un viesmākslinieku vadītām nodarbībām.
2026. gada rudenī paredzēts īstenot atkārtotu kursu ciklu, turpinot attīstīt platformu kā vidi eksperimentālai skaņu mākslai, elektroniskajai mūzikai un starpdisciplinārai radošajai praksei.
“AB12 kabinets”
Aristīda Briāna iela 12, Rīga
Survival Kit 17: Izziņoti festivāla mākslinieki un norises vieta
Daina Dagnija Catskills kalnos, Ņujorkā, ap 1970. gadiem. Foto: Voldemārs Avens. No Rolanda Krumiņa un Daina Dagnija mantojuma kolekcijas
No 28. augusta līdz 27. septembrim Rīgas Kongresu namā norisināsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotais starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 17”. Ar nosaukumu “Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu” festivāls piedāvās izstādi un performanču programmu, pulcējot vairāk nekā 25 māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm.
Šogad festivāls notiks Rīgas Kongresu namā – vietā, kas no padomju modernisma reprezentācijas telpas pakāpeniski pārtop par Latvijas topošo koncertzāli. Kā uzsver LLMC direktore Solvita Krese, festivāls šajā simboliski piesātinātajā vidē aicina nevis uz tiešu konfrontāciju, bet uz dziedināšanu, vienlaikus nezaudējot kritisku skatījumu uz mūsdienu ģeopolitisko realitāti.
“Survival Kit 17” kuratores Elena Sorokina un Simona Markela Dvorāka festivālu veido sadarbībā ar Initiative for Practices and Visions of Radical Care. Festivāla nosaukums aizgūts no seniem latviešu buramvārdiem, savukārt koncepcija balstīta latviešu dziedināšanas tradīcijās un rituālajās praksēs. Pievēršoties mākslas un dziedināšanas saskares punktiem – terapijai, buramvārdiem, rituāliem, kā arī fiziskajai un garīgajai veselībai –, festivāls pēta noturības un atjaunošanās iespējas klimata, ekoloģiskās un ģeopolitiskās krīzes apstākļos.
Festivāls apvieno māksliniekus, kuru prakses pievēršas senču zināšanu, tradicionālo dziedināšanas prakšu un mūsdienu veselības aprūpes mijiedarbei, stiprinot kopienu saites, kultūras atmiņu un cilvēka attiecības ar apkārtējo vidi. Līdzās laikmetīgās mākslas darbiem izstādē būs skatāmas arī piecas vēsturiskas pozīcijas, kas piedāvā atšķirīgus skatījumus uz dziedināšanas tēmu.
Festivālā piedalīsies Brook Andrew, Daina Dagnija, Ieva Kraule-Kūna, Zhanna Kadyrova, Angelica Mesiti, Betty Muffler, Imants Tillers, Timo Tuhkanens un citi mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm. Performanču programmā piedalīsies Naima Karlsson, Zora Snake, T.I.E un Zbyněk Baladrán, savukārt video dejas arhīvs top sadarbībā ar Centre Pompidou performanču kuratoru Linus Gratte.
Plašāka informācija par festivāla programmu, atklāšanu un apmeklējumu Rīgas Kongresu namā tiks izziņota augustā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Titulbilde: Reiņa Hofmaņa darbs
