Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lienes Griezītes lekcija “Industriālā mantojuma apgūšana. Pieredzes stāsts”
Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas ietvaros
Brūzis Manufaktūrā
26. jūnijs / plkst. 19.00
Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas ietvaros 26. jūnijā plkst. 19.00 Brūzis Manufaktūrā notiks lekcija “Industriālā mantojuma apgūšana. Pieredzes stāsts”, ko vadīs “Lienes Griezītes studijas” vadītāja arhitekte Liene Griezīte.
Liene Griezīte ir darbojusies pie dažādiem projektiem kā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma Tehnoloģiju centra pārbūve, koka ēku rekonstrukcijas projektiem Kalnciema kvartālā, kā arī Āgenskalna tirgus. Lekcijas ietvaros paredzēts apskatīt tieši tos objektus, kuros arhitektes Lienes Griezītes darbība bijusi saistīta ar Industriālā mantojuma tēmu. Pārsvarā tās ir vecās 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma rūpnīcas.
Apgūstot šādas būves arhitekti un attīstītāji pārsvarā sastopas ar līdzīgiem jautājumiem – piesārņojums, siltumizolācija, konstruktīvā noturība. Bet kā būtiski jāuztver arī autentiskuma un pilsētbūvniecības aspekti.
Arhitekte pieskarsies tādiem objektiem kā Ģipša fabrikas 1.kārta, Aldara ielas noliktava, ražotne - muzejs “Aldaris”, ekskursiju centrs “Latvijas Balzāma” rūpnīcā un dažiem konkursu darbiem.
Lekcijas apmeklējums ir bezmaksas.
Brūzis Manufaktūra
Brīvības iela 401c, Rīga
Irēnas Bužinskas lekcija
“Mākslinieks rada pasauli. Fotomontāža Latvijas starpkaru presē un bērnu grāmatas ar fotogrāfijām”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
27. jūnijs / plkst. 17.30
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izglītības programmas ietvaros 27. jūnijā plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču zālē A notiks mākslas zinātnieces Irēnas Bužinskas lekcija “Mākslinieks rada pasauli. Fotomontāža Latvijas starpkaru presē un bērnu grāmatas ar fotogrāfijām”. Lekcijā abu LNB telpās iekārtoto Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izstāžu – “Radi/rādi citu pasauli! Fotomontāža Latvijas presē starpkaru posmā” un “Foto, šķēres, zīmulīts. Latvijas bērnu grāmatas ar fotogrāfijām” – kuratore Irēna Bužinska sniegs plašāku ieskatu par izstāžu autoriem un darbiem.
Izstāde “Radi/rādi citu pasauli! Fotomontāža Latvijas presē starpkaru posmā” ir apskatāma līdz šī gada 13. jūlijam, bet izstāde “Foto, šķēres, zīmulīts. Latvijas bērnu grāmatas ar fotogrāfijām” ir apskatāma līdz 17. septembrim. Izstādes un lekciju iespējams apmeklēt bez maksas
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Ilzes Helgelandes gleznu izstāde “Nostaļģija”
Rīgas Motomuzejā
27. jūnijs–25.augusts
Rīgas Motormuzeja 0.stāva zālē no 27. jūnija līdz 25.augustam būs skatāma Ilzes Helgelandes gleznu izstāde Nostaļģija.
2021. gadā Ilzes Helgelandes darbs Dio Nostalgia tika izstādīts Londonas mākslas biennālē. Par izstādi Latvijā māksliniece Ilze Helgelande saka: “Turpinot iesākto tēmu, nu jau esmu radījusi veselu “Nostaļģija” darbu sēriju. Rīgas Motormuzejā būs izstādīti četrpadsmit darbi, kas liek aizdomāties par ātri ritošo laiku, tehnoloģiju lielajām pārmaiņām un attīstību. Mana jaunākā gleznu sērija ir par ikdienas triviālām lietām, kuras mēs šajā laikā un laikmetā pamazām aizmirstam. Šie darbi atspoguļo aizejošo laiku, atgādinot par tehnoloģijām un lietām, kas agrāk bija būtiskas un atradās gandrīz katra cilvēka mājās. Tagad tās ir tikai slāņainas atmiņas, kas asociējas ar vecāko paaudzi un bērnības atmiņām.”
Ilze Helgelande apguvusi dažādu veidu stāstniecību, studējusi gan aktiermākslu, gan grafisko dizainu un strādājusi par televīzijas korespondenti, taču viņas lielākā mīlestība ir glezniecība. Pēc Sanfrancisko Mākslas akadēmijas (Academy of Art University) absolvēšanas 2018. gadā māksliniece pilnībā nododas glezniecībai. Māksliniece dzīvo un strādā Norvēģijā, uzturot ciešu saikni ar Latviju.
Ilzi Helgelandi kā gleznotāju iedvesmo laika netveramība, par ko uzskatāmi atgādina tehnoloģiju attīstība. Nemitīgajā laika skrējienā daudzi kādreiz cildināti un cienīti tehnoloģiju brīnumi pamazām aiziet otrajā plānā, ko aizēno jaunāku, ātrāku un efektīvāku inovāciju mirdzums. Priekšmeti, kas tikai pirms dažām desmitgadēm sabiedrībā tika vērtēti kā neatņemama sadzīves sastāvdaļa un pat luksusa preces, tagad mētājas bēniņos un lūžņu kaudzēs. Relikvijas ir piesātinātas ar sava laikmeta būtību, glabā stāstus un atmiņas, kas runā par cilvēces progresa pārejošo dabu un rūgti saldo laika ritējumu. Šīs ierīces nebija tikai rīki, bet arī simboli, kas liecināja par dzīvesveidu, saziņu un izklaidi. Gleznu sērijā “Nostaļģija” māksliniece atgriež šos priekšmetus dzīvē uz audekla. Objekti uz audekla šķiet nedaudz maldinoši un netverami tāpat kā mūsu atmiņas par tiem. Vērojot gleznas, ir iespēja uz mirkli atgriezties atmiņās un izvērtēt pagājušā laika sadzīvi retrospektīvā.
Rīgas Motormuzejs
Sergeja Eizenšteina iela 8, Rīga
Interaktīva skaņu mākslas izstāde “Dzirdes reljefi”
RIXC galerijā
28. jūnijs–24. augusts
Dzirdes reljefi, 2024. RIXC publicitātes attēls
No 28. jūnija līdz 24. augustam RIXC galerijā būs skatāma imersīva skaņas izstāde “Dzirdes reljefi”, kas apvieno divas skaņas instalācijas.
Komonistes Agitas Reķes skaņu mākslas darbā “Trauslums” klausīšanās sinhronizējas ar katru sperto soli – sajūtot dabas klātbūtni, apmeklētājiem tiek piedāvāts uz-taustīt skaņas, radot specifisku astoņiem kanāliem paredzētu skaņas kompozīciju. Instalācija ir kā atgādinājums dabas un cilvēka trauslumam, kā arī mūsu uztverei, zemapziņai un intuīcijai. Tikmēr komonista Platona Buravicka un mākslinieces Kristas Dinteres skaņu kompozīcijas vienotā instalācijā ļauj piedzīvot vairākas skaņu telpas vienuviet. Buravicka dinamiskā skaņas kompozīcija “Paraboliskā. Pakavs” aicina domāt par pārlaicīgo, bet tik cilvēcīgo “laimes” konceptu, ko raksturo kā nenotveramība, tā arī nepārtrauktība un visaptveroša klātbūtne. Taču Dinteres “Laika Tramvajs”, kas pēta vietas-laika-skaņu attiecības, ir veltījums vidē izmirstošām skaņām un nogādā klausītāju Liepājas skaņu ainavās, lai apzinātu, kā novecojušu tehnoloģiju nomaiņa pret jaunām maina pilsētvides skanējumu.
Grupas izstāde tapusi sadarbībā ar DirtyDealAudio, un visu trīs mākslinieku jaunākie darbi tiecas izzināt un definēt telpiskas skaņas imersijas spēju ļaut klausītājam ceļot uz citu, iztēles un sajūtu radītu telpu, kuras akustiku un apjomu nosaka mākslinieks. Skaņas ierakstu tehnoloģijas mākslinieku darbos atklāsies kā cilvēka dzirdamības robežu paplašinājums, un apmeklētāji tiks aicināti iepazīties ar augmentētu sajūtu pasauli no izstādes mākslinieku perspektīvas, kā arī attīstīt apzinātās klausīšanās praksi.
Atgādinot par cilvēka un dabas trauslumu, kā arī neparedzamību, izstāde “Dzirdes reljefi” sniegs skaņu pieredzi nesteidzīgiem un introspektīviem novērojumiem un aicinās pievērsties apzinātai klausīšanās praksei caur taustes un dzirdes maņām.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Vikas Ekstas personālizstāde “Sapnis par jūru”
mākslinieku rezidencē PAiR Pāvilostā
29. jūnijs – 12. augusts
No 29. jūnija līdz 12. augustam mākslinieku rezidencē PAiR Pāvilostā būs skatāma Vikas Ekstas personālizstāde “Sapnis par jūru”.
Fotogrāfe, video un performanču māksliniece Vika Eksta (1987) rezidencē pavadīja divus nošķirtus periodus 2023. gada martā un 2024. gada martā. Atšķirībā no daudziem citiem rezidences iemītniekiem, kuri PAiR rezidentūras laikā strādā pie tematiski un ģeogrāfiski tuvākiem vai tālākiem tematiem, Eksta par savas mākslinieciskās izpētes objektu izvēlējusies pašu vietu, kurā izpēte norisinās – Pāvilostu, tās cilvēkus, pilsētvidi un dabas diktētos apstākļus.
Jūra kā stihija, dabas fenomens, nenovēršama klātbūtne, simbols un valdzinājums ir būtisks tēls izstādē, kurā tas veido savienojumu starp attēla un skaņas formām: statiski kadri saspēlējas ar dinamiskiem skaņdarbiem, kuru kompozīcijā jūra bijusi iedvesmas avots. Fascinācija ar jūru vēsturiski un mūsdienās ir bijusi gan politiski, gan ekonomiski, gan romantiski determinēta, un šīs noteiksmes joprojām izpaužas Pāvilostā. Pilsēta, kuras protoversija vēstures annālēs pirmoreiz minēta 1253. gadā, mūsdienās varbūt nav ekonomiski visnozīmīgākais piejūras tirdzniecības mezgls, taču jūras romantizētais (vai izsapņotais) aspekts savu izpausmi koncentrētā veidā atradis tieši Pāvilostā, kas vasaras sezonā lielam skaitam “iekšzemes” Latvijas iedzīvotāju kļūst par savu ieceru galamērķi, ik gadu uz dažiem mēnešiem izmainot pilsētu līdz nepazīšanai.
Vienlaikus Pāvilosta eksistē cauru gadu, un Ekstas kamera to fiksējusi tieši “nesezonā” – laikā, kad viesnīcas un viesu nami ir tukši, kafejnīcas lielākoties slēgtas un pludmalē sērferu un atpūtnieku vietā pastaigājas tikai vietējie iedzīvotāji ar vai bez suņiem. Bagātīgajā fotogrāfiju kolekcijā, ko fiksējusi Ekstas kamera, izšķirami trīs galvenie motīvi. Pirmkārt, tā ir daba – jūra, jūras viļņi un jūras krasts savā skarbumā un nepielūdzamībā, kāpas un Kurzemes piekrastes priedes. Otrkārt, tā ir Pāvilostas pilsētvide – pludmale, osta, simetriskās ieliņas, kuru apbūvē sajaucas vēsturiskais un mūsdienīgais, pierastais un svešādais. Treškārt, tie ir cilvēku portreti, seju tuvplāni un atmiņā paliekoši vaibsti: vietējie un iebraucēji, kas piekrituši nostāties Ekstas kameras objektīva priekšā un reprezentē piejūras dzīves dimensiju, kas ir īstāka par izsapņoto.
Izstādē būs Vikas Ekstas foto un video darbi, kā arī kompozīcijas no ērģeļmūziķes Unas Cintiņas albuma “Songs of the Sea”. Izstādes kurators ir filozofs Helmuts Caune.
PAiR rezidence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Grupas izstāde “Kontakti”
Tallinas ielā 6
27. jūnijs – 12. jūlijs
Tallinas ielā 6, Rīgā no 27. jūnija līdz 12. jūlijam būs skatāma grupas izstāde “Kontakti”, kura piedalās mākslinieki Laura Pika, Nikita Belovs, Liāna Antone, Amanda Sofija Grosberga, Vivi Alistratova, Rasa Grīnberga, Ilze Grīnberga, Laura Tuča. Izstādes kuratore ir Laura Tuča.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur viena klikšķa attālumā var pietuvoties un sakontaktēties ar kādu nezināmu sev cilvēku; caur saviem kontaktiem iegūsti citus kontaktus, utt. Komunikācija, kā vēl nekad, ir kļuvusi ļoti vienkārša. Paplašināt savu paziņu loku noder arī dažādās profesijās. Arī šīs izstādes dalībnieki, kuri lielākoties ir svešinieki, satikās caur kāda informācijas plūsmu. Kontakts nepieciešams var būt ne tikai darba sakarā, bet nozīmīga ir arī saskarsme starp draudzīgām paziņām vai citiem ikdienā sastopamiem cilvēkiem. Fizisks vai mentāls kontakts. Kontakts ar sevi – cik ļoti ieklausos savās vēlmēs. Sociālo kontaktu ieguvumi psiholoģiskajai un fiziskajai veselībai ir tik lieli, ka var pat atsvērt citu riska faktoru kaitīgo ietekmi un palielināt paredzamo dzīves ilgumu.
Izstādē būs darbi, kuri ietver tādas tēmas, kā vientulība, steiga, mijiedarbība vienam ar otru. Interneta vietnē varēsiet apskatīt astotā izstādes dalībnieka Vivi Alistratovas darbus – lielus sienas gleznojumus, kuros atainoti zemes un kosmosa elementi.
Tallinas iela 6, Rīga
Agnese Bules izstāde “Latviešu sapņa līgotava”
Siguldas koprades telpā Stacijas laukumā
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Siguldas koprades telpā Stacijas laukumā apskatāma Agneses Bules izstāde “Latviešu sapņa līgotava”.
Mākslas un sociālā projekta “Latviešu sapnis” pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā, kad notika pirmā “Latviešu sapņa” izstāde galerijā “Noass”. Joprojām “Latviešu sapnis” uzrāda savu dzīvotspēju un iešanu līdzi laikam. “Latviešu sapnis” ir mākslinieces domu un radošo iespēju meklējumi un atradumu latviešu mītu, vēstures, poētikas un identitātes pasaulē. Mākslas darbos ar labsirdīga humora izjūtu aplūkotas latviešu tautas izcelsme, attīstība, esamības, ikdienas eksistences un iespējamās nākotnes tēmas. Siguldas koprades telpā izveidotā izstāde veltīta līgo svētku tematikai.
Izstādi “Latviešu sapņa līgotava” veido divas daļas: “Latviešu sapņa līgo skaidrojošās vārdnīcas kabinets” un “Vainagošanās kabinets”. Katrs garāmgājējs, garāmskrējējs, vilciena un autobusa gaidītājs, parasts smaidītājs un dzīves, mākslas un līgo noskaņas baudītājs aicināts piestāt un palikt Latviešu sapņa līgotavā uz īsāku vai garāku laika sprīdi. Te var iepazīties ar latviešu līgošanas visizplatītākajiem paņēmieniem ikonogrāfisku zīmējumu veidolā. Blakus kabinetā var ienirt miglainā, Saules apspīdētā madaru pļavā un rotāties lielākiem vai mazākiem vainagiem, kā arī iemūžināt sevi paš-foto vai cit-foto režīmā.
Izstāde atvērta visu diennakti.
Siguldas koprades telpa
Ausekļa iela, Sigulda
Atvērta pieteikšanās ISSP Skolas izglītības programmai “Attīstot fotogrāfijas valodu”
Pieteikšanās līdz 21. jūlijam
Attēla autore Agate Tūna
Līdz 21. jūlijam atvērta pieteikšanās ISSP Skolas divu gadu neformālās izglītības programmai “Attīstot fotogrāfijas valodu”, ko vada Latvijā un starptautiski pazīstami fotogrāfi un mākslas profesionāļi. Programmā aicināti pieteikties laikmetīgās fotogrāfijas interesenti ar priekšzināšanām fotogrāfijā. Nodarbības sāksies 2024. gada septembrī.
ISSP Skolas mācību programma “Attīstot fotogrāfijas valodu” ir vadošā praksē balstītā laikmetīgās fotogrāfijas izglītības programma Latvijā, kas piedāvā radošu un kritisku vidi, kurā attīstīt savu vizuālo valodu, iemācīties strādāt autorprojektu formātā un izkopt individuālo rokrakstu fotogrāfijā.
Divu mācību gadu garumā programmas dalībnieki apgūst plašu zināšanu un iemaņu spektru un saņem visaptverošu ieskatu laikmetīgās fotogrāfijas norisēs Latvijas un pasaules kontekstā. Dažādu mācību kursu laikā studenti apgūst gan teorētisko bāzi, gan veido radošus mājasdarbus. Otrajā mācību gadā tiek veidoti individuālie autorprojekti, ko programmas noslēgumā prezentē kopīgā izlaiduma izstādē. Programmas ietvaros regulāri notiek arī vieslekcijas, kurās ar savu pieredzi dalās mākslinieki, dažādu radošo profesiju pārstāvji un eksperti.
Nodarbības notiek darba dienu vakaros ISSP telpā Berga Bazārā, Rīgā. Programma ilgst divus mācību gadus jeb 18 mēnešus (no septembra līdz jūnijam), un tā ir paredzēta jaunajiem fotogrāfiem un fotogrāfijas interesentiem neatkarīgi no vecuma un līdzšinējās profesionālās pieredzes. Dalībai programmā nepieciešamas tehniskās zināšanas fotogrāfijā.
Nodarbības vada Latvijas kompetentākie mācībspēki - praktizējoši mākslinieki, pasniedzēji un kuratori: Ieva Epnere, Iveta Gabaliņa, Reinis Hofmanis, Vika Eksta, Arnis Balčus, Liāna Ivete Žilde, Ieva Balode, Elena Kononova, Evita Goze, Solvita Krese u.c., kā arī regulāri tiek iesaistīti ārzemju eksperti no plašā ISSP starptautiskā sadarbības tīkla.
Liela daļa programmas absolventu turpina pilnveidoties fotogrāfijā vai vizuālajā mākslā, attīstot karjeru mākslas vai profesionālās fotogrāfijas jomā, turpinot studijas Latvijas vai ārzemju augstskolu maģistrantūras programmās vai pasniedzot fotogrāfiju izglītības iestādēs. Starp programmas absolventiem ir virkne aktīvu jaunās paaudzes mākslinieku un fotogrāfu – Agate Tūna, Kristīne Krauze-Slucka, Annemarija Gulbe, Adelīna Kalniņa, Toms Harjo, Elīna Semane, Ieva Vīksne, Zanda Puče, Paulis Jakušonoks, Ģirts Raģelis, Kārlis Bergs, Ieva Raudsepa un citi. Absolventu darbi tiek regulāri publicēti vietējos un ārvalstu medijos un ar panākumiem piedalās fotogrāfijas konkursos Latvijā un starptautiski.
Rēzeknes Mākslas un dizaina skolas audzēkņu izstāde “Pašportrets”
Latgales Kultūrvēstures muzejā
līdz 21. jūlijam
Šogad līdz ar kvalifikācijas darbu aizstāvēšanu MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” (LMMV) Rēzeknes Mākslas un dizaina skolu (RMDS) absolvēs 33 jaunie vizuālās mākslas un dizaina speciālisti. Katra audzēkņa noslēguma darbs ir viņa personības, mākslinieciskā rokraksta un četru gadu laikā iegūto zināšanu pašportretējums, kas Latgales Kultūrvēstures muzejā no 21.jūnija līdz 21.jūlijam būs skatāms izstādē “Pašportrets”.
Visu izglītības programmu audzēkņi savos darbos demonstrēs gan laikmetīgu, gan tradicionālu izteiksmes līdzekļu pielietojumu. Jauniešu kvalifikācijas darbi ir stilistiski, tematiski un tehniski dažādi.
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
Jauno mākslinieku grupas jaunā izstāde “der*”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā PILOT
Līdz 2. augustam
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT līdz 2. augustam skatāma jauno mākslinieku grupas izstāde “der*”.
Tuvojoties studiju noslēgumam, katrs topošais mākslinieks nonāk neizbēgamajā (derības) mērīšanas posmā, kurā vairāk kā iepriekš jāsaprot, kas tad īsti katram der. Visas iegūtās zināšanas studiju laikā, protams, ir noderīgas, taču savu reizi šis apjoms ir traucējošs sapratnei par to, kas no tā visa ir patiesi saderīgs un lietderīgs indivīda turpmākajās gaitās. Brīžiem, nestabilās pārliecības dēļ, ir sajūta, ka tiek likta liela likme neparedzamās derībās, taču tā tiek likta, jo vairāk par bailēm nederēt, ir nepamēģināt un nekad neuzzināt. Šajā kopizstādē autori ekspozīcijas nosaukumā ietver vārdu spēli, kurā manāmi jautājumi, kas iespējams katram autoram, māksliniekam, arī absolventam, ir aktuāli gan uzsākot savu personīgo ceļu mākslas telpā, gan sadarbojoties ar citiem māksliniekiem, domubiedriem, laikabiedriem, kā arī mākslas vai sevis iekļaušanās sabiedrībā.
Izstāde kļūst par autoru savstarpējās sadarbības un līdzgaitas pēdējo četru gadu laikā iekapsulējumu, reizē uzsverot tās paralelitāti un gan kopīgo, gan individuālo izaugsmi studiju laikā.
Izstādē piedalās Paula Betija Antenišķe, Franciska Anna Beļāne, Justīne Emīlija Brieze, Ivo Krieviņš, Grieta Vītoliņa.
LMA eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Riharda Vāgnera 3, Rīga
Madaras Auzenbahas izstāde “Zeme ar zilo puķi”
Latgales vēstniecībā GORS
Līdz 18. augustam
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā līdz 18. augustam skatāma Madaras Auzenbahas izstāde “Zeme ar zilo puķi”. Tas ir stāsts par piederību un saknēm, kur māksliniece simbolu valodā ataino notikušu mirkļu, pieredzētā, sajūtu un dažādu emociju fiksācijas.
Zilā krāsa vienmēr ir bijusi tālo debesu simbols. Bet tad cilvēks iemācījās aizsniegt zilās debesis, un izrādījās, ka, augstu no debesīm skatoties, arī planēta Zeme ir spoži zila. Zilā ir Zemes – cilvēces māju – krāsa. Tā apzīmē piederības sajūtu. Zili ziedi dabā ir sastopami visretāk. Tie kļuvuši par ilgu un cerību simboliem. Tie apzīmē metafizisku tiekšanos pēc bezgalīgā un nesasniedzamā.
Izstādes gleznu galvenais iedvesmas avots ir mākslinieces dzimtas mājas – viņas laimīgā zeme. Tā ir vieta, kurā atgriežoties, kaut tikai domās, var rast spēku un mieru. Māksliniecei glezniecība ir piederības pasaulei meklējumi. Zilā puķe simbolizē cerību uz laimi – te, uz Zemes, tagad.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
