Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mākslas zinātnieces Edvardas Šmites lekcija “Teodors Zaļkalns. 1876–2026”
Turaidas muzejrezervātā
9. novembrī / Plkst. 14.00
9. novembrī plkst. 14.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā notiks mākslas zinātnieces Edvardas Šmites lekcija “Teodors Zaļkalns. 1876–2026”, kas veltīta tēlnieka 150. dzimšanas dienai un viņa ieguldījumam Latvijas mākslā.
Lekcijā būs iespēja iepazīt Teodora Zaļkalna dzīves un radošo ceļu, īpašu uzmanību pievēršot viņa saiknei ar Siguldu un Allažiem. Te, “Zaļajā kalnā”, 1876. gadā dzimis mākslinieks, kurš vēlāk šajā apkārtnē atgriezās, lai atpūstos, strādātu un smeltos iedvesmu. Lauku vide un dzīvnieku pasaule kļuva par ierosmi vienai no savdabīgākajām viņa daiļrades šķautnēm – animālijām.
Zaļkalns ir viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem. Mācījies Pēterburgā un Parīzē, tostarp pie Ogista Rodēna, 20. gadsimta 20. gados viņš kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem. Viņa darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi – joprojām aplūkojami Siguldas novadā un Turaidā.
Lekcijas apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī izstādi “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”, kurā eksponēti deviņi mākslinieka radīti dzīvnieku tēli no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. To vidū ir “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte” un vairākas variācijas par vienu no Zaļkalna atpazīstamākajiem darbiem – “Cūku”.
Iepriekšēja pieteikšanās šeit.
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas iela 10, Turaida
Akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” gājiens un koncerts
Rīgā
10. novembrī
10. novembrī Rīgas centrā notiks akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” gājiens par kultūras nozīmi sabiedrībā un kultūras nozares darbinieku atalgojuma uzlabošanu. Savukārt vakarā Rīgas Kongresu namā Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi apvienosies koncertā, kas būs skatāms un klausāms Latvijas Sabiedriskā medija tiešraidē.
Gājienā aicināti piedalīties kultūras profesionāļi un atbalstītāji – muzeju, bibliotēku, teātru, mūzikas un citu kultūras jomu pārstāvji, kultūrizglītības iestāžu darbinieki, studenti, nevalstiskās organizācijas un ikviens, kuram rūp Latvijas kultūras nākotne. Pulcēšanās sāksies plkst. 14.00 pie Latvijas Nacionālās operas un baleta, gājiens sāksies plkst. 14.30 un noslēgsies plkst. 15.30 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
Akcijas mērķis ir atgādināt par kultūras nozīmi sabiedrības dzīvē – tās lomu valodas, kopības un piederības izjūtas veidošanā, kā arī spēju stiprināt sabiedrību grūtos laikos. Vienlaikus organizatori aicina lēmumu pieņēmējus uzņemties atbildību par kultūras nozares ilgtspēju un izstrādāt ilgtermiņa plānu kultūras darbinieku atalgojuma uzlabošanai.
Ilgstoši zemais atalgojums veicina pieredzējušu speciālistu aizplūšanu no nozares un Latvijas, kā arī apgrūtina jaunu profesionāļu piesaisti. Tas ilgtermiņā ietekmē kultūras piedāvājuma kvalitāti, daudzveidību un pieejamību.
10. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā notiks akcijas koncerts, kurā vienā vakarā uzstāsies Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi, apliecinot nozares solidaritāti un aktualizējot nepieciešamību veidot ilgtermiņa atbalsta sistēmu kultūras darbiniekiem. Koncertā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, orķestris “RĪGA”, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, orķestris un koris, kamerorķestra “Kremerata Baltica” mūziķu ansamblis un valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”.
Koncertprogrammā iekļauta Pētera Butāna, Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa, Artura Maskata, Raimonda Paula, Gundara Pones, Karla Orfa un Astora Pjacollas mūzika.
Koncertu iespējams atbalstīt ar brīvprātīgu ziedojumu, kas paredzēts tā tehnisko un māksliniecisko izdevumu segšanai. Ziedot iespējams tiešsaistē vietnē. Koncertu būs iespējams vērot un klausīties Latvijas Sabiedriskā medija tiešraidē LTV7 un LR3 “Klasika”.
Plenēra grupas izstāde “Maņu pārnesumi”
Mākslas un pētniecības laboratorijā “AB12 kabinets”
10.–29. novembris
Šī gada vasarā, saules aptumsuma nedēļā Blankenfeldes muižā, Vilces pagastā, notika skaņai un keramikai veltīts plenērs. Mākslas un pētniecības laboratorijas “AB12 kabinets” pulcēta mākslinieku, skaņas entuziastu, pieredžu pētnieku grupa intensīvi nodevās muižas vides un apkārtnes izpētei, dabas, laikapstākļu un debess ķermeņu uztveršanai, jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai.
Skaņu mākslinieces un enerģiju pētnieces Paulas Vītolas vadībā dalībnieki apguva metodes un praktiskas tehnikas, lai iepazītu un sajustu skaņas materialitāti, dažādu objektu skaniskās īpašības, rezonansi, akustiskas un mehāniskas skaņas modulācijas un pārneses metode; izgatavoja primitīvas plaša pielietojuma elektriskas tehnoloģijas enerģiju transformācijai, skaņu radīšanai un ierakstīšanai.
Keramiķes un Blankenfeldes muižas iemītnieces Annas Ruķeres darbnīcā katrs apguva keramikas tehnikas pamatus, procesu, materiālu un veidoja skaņas objektus, eksperimentējot ar objekta virsmu, izmēriem, formu, iespējas skaņu modulācijai mehāniskā ceļā, izmantojot berzi, pieskārienu, gaisa vai ūdens plūsmu.
Izstādē būs skatāmi, taustāmi, klausāmi, plenēra pētījumu procesā radītie mākslas darbi. Tie ir iespaidu, pieredžu, enerģiju pārnesumi – keramiskos traukos un skaņu rīkos; atrastos, iekustinātos un ieskandinātos objektos; mehāniskās un elektriskās skaņu pārraides sistēmās.
Izstādes atklāšanā 10. novembrī plkst. 18.00 apmeklētāji pieredzēs izstādes mākslinieku grupas kopīgu improvizāciju ar izveidotajiem keramiskajiem instrumentiem; elektroakustisku performanci, izmantojot atrastu objektu virsmas, pārvērstas skaļruņos, un elektromagnētiskus instrumentus; elektromehāniski atdzīvināta koka performani; pavisam mehānisku skaņas transmisijas demonstrāciju; keramiski-elektrisku tālraides sistēmu.
Izstādes mākslinieki: Ieva Filatova, Linda Štrāle, Arvis Ahuns, Laura Švītiņa, Artjoms Tangins, Anna Ruķere, Paula Vītola.
Izstāde atvērta līdz 29. novembrim.
AB12 kabinets
Aristīda Briāna iela 12, Rīga
Agneses Gailes-Irbes lekcija “Kā radās hellēņu kultūras brīnums?”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
11. novembrī / Plkst. 17.00
11. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā notiks klasiskās filoloģes Agneses Gailes-Irbes lekcija “Kā radās hellēņu kultūras brīnums?”, kas pievērsīsies antīkās Grieķijas kultūras rašanās apstākļiem, tās sasniegumiem un joprojām aktuālajai ietekmei. Lekcija papildinās grieķu laikmetīgās mākslas izstādi “Vienmēr saule”, kuras caurviju motīvs ir jautājums par antīkās Helladas mantojuma nozīmi mūsdienu Grieķijas identitātes veidošanā.
Antīkās Grieķijas kultūras mantojums joprojām ir nozīmīgs atskaites punkts, definējot grieķu identitāti un tās attiecības ar pagātni. Vienlaikus šī ietekme var kļūt arī par ierobežojumu laikmetīgās mākslas attīstībai. Kā atgādina izstādes pavadošais konteksts, 1944. gadā dibinātā “Antīko pieminekļu estētisko sabotieru savienība” par savu mērķi izvirzīja “uzspridzināt Partenonu”, kas grieķu māksliniekus “burtiski smacē”.
Lekcijā Gaile-Irbe aplūkos, kā radās hellēņu kultūra, kā paši hellēņi izprata tās nozīmi un kādi ir tās būtiskākie sasniegumi. Tiks meklētas atbildes arī uz jautājumu, kāpēc antīkās Grieķijas kultūras starojums laika gaitā nevis izzūd, bet turpina pieaugt. Sarunā plānots aptvert plašu kultūras mantojuma lauku – no arhitektūras un tēlniecības līdz filozofijai un eksaktajām zinātnēm –, raksturojot hellēņu kultūras savdabību, enerģijas avotus un vadmotīvus.
Agnese Gaile-Irbe, Dr. philol., ir klasiskā filoloģe un sengrieķu tekstu tulkotāja. Viņas tulkojumā latviski izdotas grāmatas “Hipokratiskie raksti. Izlase” un “Epikūrs. Vēstules. Atziņas. Fragmenti”, kā arī Aristoteļa “Valstslietas” (sadarbībā ar Aiju van Hofu). Viņa ir publiciste un konservatīvās domas tīmekļa žurnāla TELOS galvenā redaktore.
Pieteikšanās šeit.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Lotes Vilmas personālizstāde “Meklētājs”
Galerija “Daļa laika”
12.novembris–12. decembris
No 12. novembra līdz 12. decembrim galerijā “Daļa laika” norisināsies dzejnieces un mākslinieces Lotes Vilmas personālizstāde “Meklētājs”.
Izstādes saturs izriet no Lotes Vilmas dzejoļa “Meklētājs”, kas iemājo arī izstādē aplūkojamā dzejas un zīmējumu pašizdoklī. Jaundarbi saistīti ar pieaugšanas tēmu, dzejolis “Meklētājs” un izstāde taujā – kas un kur ir bērnība? Autore raksta: “Īpaši piedomāju pie zīmējuma un teksta mijiedarbības: šķiet, tieši saikne ar bērnību man deva lielu brīvību un iespēju rotaļāties ar abiem medijiem.”
Galerijas “Daļa laika” kuratoriālā vīzija ietver vēlmi pludināt kultūras jomu robežas, un Lotes Vilmas personālizstāde ievadīs dzejas izstāžu sēriju. Lote Vilma salīdzina paslēpes un dzeju: “Dzeja ir forma, kurā bieži notiek paslēpes un lasītājam ir aktīvi jāiesaistās, lai atrastu tajā vērtīgās paslēptās lietas.” Lotes Vilmas prakse ir spilgti starpdisciplināra, brīvi plūstot starp literatūras un vizuālās mākslas jomām. Māksliniece un izstādes kuratori Liene un Oskars Pavlovski meklē atbildi uz jautājumu: Kā izskatās dzejas izstāde? Kad zīmējums ir dzeja? Kad dzejolis ir zīmējums?
Par autori: Lote Vilma aktīvi darbojas ilustrācijā un literatūrā, zīmē arī komiksus. Līdz šim izdoti divi pieaugušo dzejas krājumi – “Meitene” un “Puķainā istaba” –, kā arī grāmatas bērniem un jauniešiem “Dzejnieks un smarža” un “Ūdenstornis”. Viņas grāmatas saņēmušas apbalvojumus par ilustrācijām un tekstu, kā arī ir tulkotas vairākās valodās.
Kuratoriālais atbalsts un telpa: Liene un Oskars Pavlovski. Mediatores: Betija Jakaite un Katrīna Lipšāne.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
Zanda Zībiņa sarunā “Kā hercogs Jēkabs satika “Aiju-2”
jeb Rīgas porcelāns Rīgas kinostudijas filmās”
Cikla “Sarunu vakari par mākslas vēsturi” ietvaros
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
12. novembrī / Plkst. 18.00
12. novembrī plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā notiks cikla “Sarunu vakari par mākslas vēsturi” pasākums. Mākslas zinātniece Zanda Zībiņa sarunā “Kā hercogs Jēkabs satika “Aiju-2” jeb Rīgas porcelāns Rīgas kinostudijas filmās” pievērsīsies Rīgas porcelāna plašajai “filmogrāfijai”, atklājot ar to saistītus interesantus un arī kuriozus piemērus.
Pasākums piedāvās izzinošu, atraktīvu un netradicionālu ieskatu Rīgā rūpnieciski ražotā porcelāna vēsturē, aplūkojot Rīgas kinostudijas filmu kadrus, kuros tas redzams gan vēsturiskās kostīmfilmās, gan filmās par laikabiedriem.
Rekonstruējot konkrētam vēsturiskam periodam raksturīgu vidi, filmu māksliniekiem nereti nākas improvizēt ierobežota budžeta, laika un dažkārt arī nepietiekamas informācijas apstākļos. Tas var radīt kuriozas situācijas, kas parasti paslīd skatītājam garām nemanītas, taču, rūpīgāk ielūkojoties, liek pasmaidīt par ainām, kurās vienā kadrā satiekas personāži un priekšmeti, kurus reālajā dzīvē šķīruši vairāki gadsimti.
Kāpēc, veidojot konkrētam vēsturiskam periodam raksturīgu vidi, filmas mākslinieks izvēlējies tieši šos Rīgā ražotā porcelāna priekšmetus? Vai izvēli noteikusi tikai to vizuālā līdzība ar attiecīgā laikmeta priekšmetiem, vai arī iespējams atrast sarežģītākas saiknes? Kāpēc filmā par aktuālajām norisēm tās tapšanas laikā izmantota tieši šī servīze?
Sarunas apmeklētājiem būs iespēja iegūt vai papildināt zināšanas par Rīgas porcelāna vēsturi, iepazīstot tās nozīmīgākos posmus un māksliniekus, kuri radījuši priekšmetus, kas mūsdienās kļuvuši par Latvijas dizaina vēstures daļu. Kā piemēri tiks demonstrēti gan uzjautrinoši filmu kuriozi, gan veiksmīgi laikmeta un priekšmetu saspēles gadījumi.
Zanda Zībiņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu un guvusi plašu pieredzi muzeju krājumu pārvaldīšanā un saglabāšanā. Viņas pētnieciskās intereses galvenokārt saistītas ar Rīgas porcelāna vēsturi un Sēlijas kultūrvēstures izpēti. Zībiņa ir zinātnisku publikāciju un grāmatu par Rīgas porcelānu autore.
Pasākumu vadīs Dace Vosa, Mg. art.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Galerija “Māksla XO” prezentēs
Ilmāra Blumberga, Andra Kaļiņina un Artura Bērziņa darbi
starptautiskajā mākslas mesē “PAPER POSITIONS Vienna 2026”
12.–15. novembris
No 12. līdz 15. novembrim galerija “Māksla XO” piedalīsies starptautiskajā mākslas mesē “PAPER POSITIONS Vienna 2026”, kas īpašu uzmanību pievērš mākslai uz papīra – zīmējumam, kolāžai, mākslinieku grāmatām, ilustrācijai un skulptūrai. Galerijas stendā (09) būs skatāmi Ilmāra Blumberga zīmējumi no cikla “Venēcijas grāmata”, Andra Kaļiņina jaunākie darbi no sērijas “Venēcijas sarkanais” un Artura Bērziņa mākslinieka grāmata “Vitrupe”.
Ilmāra Blumberga (1943–2016) cikls “Venēcijas grāmata” tapis pēc mākslinieka 2004. gada ceļojuma uz Venēciju. Piecos darbu ciklos – “Dzīves baudīšana”, “Pelēkās miglas un rītu maiņa”, “Cilvēki”, “Vientulība” un “Uvertīra beigās” – Blumbergs pievērsies personiskajām attiecībām ar pilsētu, kuras klātbūtne viņa uztverē savijas ar mīlestības, laika un mirstības jautājumiem. Mākslinieks Venēciju raksturojis kā “apskaidrību par laiku” un vienlaikus bīstamu, vilinošu telpu, kurā katrs ieraudzītais atspulgs kļūst par iespēju sastapt pašam sevi.
Andra Kaļiņina sērijā “Venēcijas sarkanais” (2026) krāsa kļūst par patstāvīgu darba tēmu. Mākslinieks turpina attīstīt savu radošo principu “krāsa kā protagonists”, pētot pigmenta fizikālās īpašības, lietojuma vēsturi un kultūras kontekstu. Akvareļu uz papīra kompozīcijas veidotas kā iedomātas ilustrētas grāmatas lappuses, kurās līdzās pastāv dažādu mākslas un vizuālās kultūras vēstures posmu ainas, ko vieno Venēcijas sarkanais pigments. Sērija tapusi, domājot par darbu dialogu ar Ilmāra Blumberga daiļradi, kas Kaļiņinam bijusi nozīmīga ietekme jau kopš scenogrāfijas studiju laika.
Artura Bērziņa mākslinieka grāmata “Vitrupe” (2026) tapusi, māksliniekam ilgstoši pētot Vitrupes ielejas ainavu. Izdevumā apkopotas 35 autora analogās fotogrāfijas, kas uzņemtas 35 mm filmā un kopētas uz paša sagatavota, ar fotoemulsiju pārklāta rokas lējuma papīra. Attēli saglabāti sākotnējā izmērā, bez kadrēšanas un digitālas manipulācijas. Grāmatas forma un analogais attēla radīšanas process kļūst par veidu, kā fiksēt vietas mainīgo reljefu, augsnes apstākļus un augu savstarpējo līdzāspastāvēšanu. Kā norāda mākslinieks, Vitrupes ieleja nesader ar digitālo – tai piestāv analogais.
Semper Depot – Vīnes Mākslas akadēmijas studiju ēka
Lehárgasse 8, 1060, Vīne
Romāna Korovina izstāde “Atkritumu maiss un stabs”
Galerijā “NISO”, Londonā
12. novembris, 2026–16. janvāris, 2027
No 12. novembra līdz 2027. gada 16. janvārim Londonas galerijā “NISO” būs skatāma Romāna Korovina (1973–2026) izstāde “Atkritumu maiss un stabs”.
Romāna Korovina glezniecība atklājas klusā teritorijā, kur forma veidojas pakāpeniski, it kā tā drīzāk iznirtu no atmiņas, nevis tieša vērojuma. Viņa darbos attēlotas ikdienišķas situācijas: ainavas, kas reducētas līdz minimālām horizonta līnijām, nelielas arhitektūras formas un tukši interjeri, kuros atmesta naratīvā detalizācija un viss koncentrēts gaismas un telpas struktūrās.
Strādājot galvenokārt nelielos formātos un veidojot diptiha un triptiha sērijas, Korovins attīstījis glezniecību kā variāciju procesu. Viņš veido darbu secības, kurās katrs nākamais darbs nedaudz atšķiras no iepriekšējā; nozīme rodas intervālā, kas atveras starp tiem. Glezniecība šeit veidojas kā lēns konstruēšanas process, kurā motīvs laika gaitā mainās un transformējas.
Galerija “NISO”
110 New Cavendish Street, W1W 6XR, Londona
Mākslas notikums “Vadātājs”
Radošās rūpnīcas “Veldze” pagrabos
13.–15. novembris
No 13. līdz 15. novembrim Radošās rūpnīcas “Veldze” pagrabos notiks multimediāls mākslas notikums “Vadātājs”, kurā vizuālās mākslas izstāde savīsies ar performanču programmu. Tajā piedalīsies mākslinieki Edžiņš, Elizabete Tūna (ebsūna), Evisa Petrovska, Eliāna Giptere, V.A.D., Kito Kato, Zanda Butkevica, Liene Lintere, Indrė Butkų un Diāna Šulce.
Notikums iecerēts kā pieredze veļu laikā, kad robeža starp materiālo un garu pasauli kļūst plānāka. Apmaldīšanās kļūst par iespēju pietuvoties ikdienā neredzamajam, bet sastapšanās ar nezināmo – par daļu no mākslinieciskās pieredzes. Notikuma noskaņu raksturo arī kāda kunga no Rāmuļiem teiktais: “Neviens nedrīkstējis lielīties ar savu neticību, ka tādu maldinātāju nav, jo tad tūliņ ticis maldināts.”
Trīs dienu programma veidota kā secīgs ceļojums cauri apmaldīšanās, sastapšanās un atraisīšanās pieredzēm. 13. novembrī notiks Edžiņa performance “Mada”, ebsūnas “Meža spole” un Evisas Petrovskas “Bailes. Satikšanās. Ēnas”, kā arī DJ programma grāmatnīcā EX LIBRIS. Visu notikuma laiku būs skatāms Indrė Butkų darbs “Traces of the Lost”.
14. novembrī apmeklētāji varēs piedzīvot ebsūnas performanci “Meža spole”, Eliānas Giptres “Maldskursiju”, Evisas Petrovskas “Bailes. Satikšanās. Ēnas” un V.A.D. performanci. Savukārt 15. novembrī programma noslēgsies ar Evisas Petrovskas darbu, Kito Kato performanci “Atraisīšanās 69” un Diānas Šulces “Būris vs Diāna”.
Ieeja pasākumā organizēta pie “Veldzes” pagrabiem, apaļās stundās, gida pavadībā, ieeja bez maksas.
Radošā rūpnīca “Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Laikmetīgās mākslas konkursizstāde “Cik vērts?”
Bulduru Izstāžu namā
13. novembris–30. decembris
Evelīna Āboltiņa. Swag #005. 2026. Audekls, eļļa. 30x30 cm
No 13. novembra līdz 30. decembrim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma laikmetīgās mākslas konkursizstāde “Cik vērts?”. Tajā 37 mākslinieki pievērsīsies vērtību jēdzienam mūsdienu pasaulē, rosinot pārdomāt, kas veido mūsu vērtību hierarhiju un kā laiks, personiskā pieredze un sabiedrībā notiekošie procesi ietekmē to, ko uzskatām par nozīmīgu.
Izstādei darbi izraudzīti no 125 iesniegtajiem pieteikumiem. Konkursa mērķis ir veicināt mākslinieku jaunradi un popularizēt Jūrmalu kā mūsdienīgu kultūras telpu. Pieteikumus vērtēja žūrija – mākslas zinātniece Baiba Guste, mākslas zinātnieks Guntars Gritāns un māksliniece Sandra Strēle. Izstādes dalībnieki pārstāv dažādas paaudzes un mākslinieciskās pieredzes: līdzās profesionāliem māksliniekiem piedalās arī jaunie talanti no mākslas skolām un augstskolām. Ekspozīcijā pārstāvēta glezniecība, tēlniecība, tekstilmāksla un grafika.
Mākslinieku darbi pievēršas plašam mūsdienu cilvēkam aktuālu jautājumu lokam – individuālajām un sabiedrības vērtību sistēmām, pašvērtējumam, identitātei un cilvēka attiecībām ar apkārtējo pasauli. Tiek pētītas materiālo un nemateriālo vērtību attiecības, cilvēka un dabas līdzsvars, dzīvības nozīme un tehnoloģiju ietekme uz uztveri un ikdienu. Darbos atklājas arī pārdomas par bailēm, ievainojamību, vientulību, darba un laika vērtību, kā arī spēju saglabāt cilvēcību, līdzcietību un personisko brīvību mainīgajā pasaulē. Mākslas darbi kļūst par telpu, kurā līdzās šaubām un vēlmei patikt tiek meklēts patiesums un dziļāka jēga.
Konkursa laureāts saņems 700 eiro galveno balvu, savukārt diviem māksliniekiem tiks piešķirtas veicināšanas balvas 400 eiro apmērā katram. Apbalvotajiem māksliniekiem būs iespēja tuvāko gadu laikā sarīkot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā. Arī izstādes apmeklētāji varēs balsot par savu favorītu. Skatītāju simpātiju balvas laureāts tiks noskaidrots 12. decembrī, viņš saņems 300 eiro.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Marijas Gvardeicevas personālizstāde “La Petite Mort”
Galerijā “CUT ART”
13. novembris–31. decembris
No 13. novembra līdz 31. decembrim galerijā “CUT ART” būs skatāma Baltkrievijā dzimušās starpdisciplinārās mākslinieces Marijas Gvardeicevas personālizstāde “La Petite Mort”.
Izstāde pievēršas šķiršanās pieredzei un tās vietai mūsdienu kultūrā, izgaismojot pretrunu starp laulības publiskajiem rituāliem un šķiršanās reducēšanu līdz juridiskām formalitātēm un privātām sērām. Pēc divdesmit laulībā pavadītiem gadiem šis jautājums māksliniecei kļuva personisks, rosinot sarunas ar citām šķirtām sievietēm. Viņu pieredzes un stāsti vēlāk pārtapa grāmatā “5-Minute Bedtime Stories” (Skira, 2025) – pasaku žanra pārinterpretācijā, kurā varoņu dzīves sākas tur, kur ierastajā stāstījumā pienāktu tradicionālais laimīgo beigu brīdis. Šīs sievietes netiek izglābtas – viņas aiziet, izdara izvēles un pašas veido savu turpmāko dzīvi.
Balstoties uz antropologa Arnolda van Gennepa pārejas rituālu modeli, Gvardeiceva izstādē dažādos medijos veido personīgu mitoloģiju, kas ved no attiecību izjukšanas un sērām cauri nenoteiktajai telpai starp identitātēm uz ķermenisko autonomiju un baudu. Šķiršanās šeit tiek aplūkota nevis kā neveiksme, bet gan kā pārejas process – vienas identitātes beigas un citas sākums. Izstāde tiecas radīt rituālu, kura šķiršanās kultūrā lielākoties trūkst, piešķirot šai pieredzei savu cieņu un stāstu.
Izstādes nosaukums “La Petite Mort” jeb “mazā nāve” ietver vairākas nozīmes. Tas apzīmē gan attiecību un kādreizējā “es” beigas, gan franču valodā lietotu orgasma apzīmējumu. Virzoties no sērām uz iekāri, māksliniece pēta, kā personiskas pārmaiņas un zaudējums var kļūt par atbrīvošanās un jaunas pašnoteikšanās sākumu.
Galerija “CUT ART”
Pulkveža Brieža iela 15, Rīga
Arhitektūras ekskursijas: no korķa fabrikas līdz mākslas muzejam
Mākslas muzejā “Zuzeum”
14. novembrī
14. novembrī mākslas muzejs “Zuzeum” aicina uz arhitektūras ekskursijām, kurās būs iespēja iepazīt vairāk nekā simt gadu seno korķa fabrikas ēku, tās pārbūvi un pārtapšanu par laikmetīgās mākslas un kultūras telpu. Ekskursija latviešu valodā notiks plkst. 13.00, bet angļu valodā – plkst. 14.00.
No nelielas pop-up iniciatīvas Zuzeum attīstījies par plašākas teritorijas revitalizācijas projektu, radot atvērtu un daudzfunkcionālu kultūras vidi. Pagalmi, ieejas zona, kafejnīca, izstāžu zāles un jumta terase veido savstarpēji saistītu telpu mākslai, izglītībai un sabiedriskām norisēm, atdzīvinot agrāk slēgtu pilsētas daļu.
2026. gada oktobrī Zuzeum teritorijas revitalizācija, vēsturisko ēku pārbūve un interjers saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvas sudraba godalgu. Starptautiskā žūrija īpaši izcēla iekļaujošā dizaina nozīmi muzeja darbībā, kā arī arhitektūras, materialitātes un krāsu valodas saskaņu, kas bijušo industriālo teritoriju pārvērtusi par jaunu publisko telpu.
Ekskursijā apmeklētāji varēs izzināt, kā mūsdienu arhitektūras risinājumi mijiedarbojas ar vēsturisko fabrikas ēku, kā oranžā krāsa kļuvusi par vienojošu transformācijas elementu un kā apkārtējā teritorija iekļauta pilsētvidē. Maršrutā iekļautas arī ikdienas apmeklētājiem parasti nepieejamas telpas – biroji un rezidences dzīvoklis.
Ekskursijas laikā būs iespēja ielūkoties arī muzeja darbības aizkulisēs, uzzinot, kā tiek nodrošināti mākslas darbu eksponēšanai nepieciešamie temperatūras un mitruma apstākļi, kā organizēta loģistika un kā mākslas darbi no piegādes zonas nonāk izstāžu zālēs. Ekskursijas vadīs jaunie arhitekti Madara Vinklere (latviešu valodā) un Timurs Revunovs (angļu valodā), kuri Zuzeum ēku iepazina, gatavojoties arhitektūras festivālam “Open House Riga”.
Madara Vinklere ir arhitektūras studente ar trīs gadu studiju pieredzi Berlīnē. Atgriežoties Rīgā, viņas interešu lokā īpaši izvirzījusies vēsturisko ēku atjaunošana un rekonstrukcija. Timurs Revunovs ieguvis arhitektūras bakalaura grādu, studējis Beļģijā un strādājis projektēšanas birojā Cīrihē. Pašlaik viņš dzīvo un strādā Rīgā, paralēli mācot bērniem zīmēšanu.
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās šeit.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Niedrotāji”
Pārsteigumkalnā, Ērgļos
14.–21. novembris
No 14. līdz 21. novembrim Pārsteigumkalnā, Ērgļos, būs skatāma laikmetīgā starpdisciplinārā mākslas festivāla “Optižūns” līdzdalības mākslas iniciatīvas “Niedrotāji” izstāde. Tajā būs apskatāmi vairāk nekā 20 dizaina objekti, kas radīti no Kāla ezerā ievāktajām niedrēm.
Iniciatīva “Niedrotāji” aizsākās 2026. gada vasarā, apvienojot scenogrāfus, hidrobiologus un Ērgļu apkārtnes iedzīvotājus kopīgā radošā procesā. Tās mērķis ir meklēt veidus, kā Kāla ezera niedres pārvērst funkcionālos un estētiskos dizaina objektos, vienlaikus pievēršot uzmanību ūdens ekosistēmu veselībai. Augusta nogalē tika organizēta talka, kurā brīvprātīgie izpļāva daļu ezera aizaugušo niedru, savukārt septembrī meistarklasēs mākslinieki, biologi un vietējie iedzīvotāji no ievāktā materiāla radīja dažādus objektus.
“Niedrotāju” iniciatīvas idejas autore, hidrobioloģe Marta Dieviņa, uzsver, ka strauja ūdenstilpes aizaugšana ar vienveidīgiem ūdensaugiem var liecināt par nevēlamām pārmaiņām ekosistēmā. Viņa aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību šādām pazīmēm un nepieciešamības gadījumā rosināt ezera izpēti. Iniciatīvas veidotāji vēlas iepazīstināt sabiedrību ar vizuālām pazīmēm, kas var liecināt par ūdens ekosistēmas stāvokli un iespējamām problēmām tās sateces baseinā.
Kāla ezera niedres projektā pārtapušas dzīvnieku tēlos, mēbelēs un mājas rotājumos. Dizainers Dāniels Šatalovs kopā ar scenogrāfēm Mariannu un Ievu Lapiņām un Ildzi Jurkovsku pētīja niedru īpašības un apstrādes iespējas. Šis materiāls ir viegls un ūdensizturīgs, turklāt to iespējams izmantot skaņas slāpēšanai, termoizolācijai un mūzikas instrumentu izgatavošanai. Meistarklašu dalībnieki – vietējie skolēni, seniori un citi interesenti – papildināja mākslinieku ieceres ar saviem radošajiem risinājumiem.
“Niedrotāji” ir daļa no starptautiskas koprades mākslas iniciatīvas, kurā astoņās Eiropas valstīs mākslinieki sadarbojas ar biologiem un vietējām kopienām, pētot ūdens ekosistēmas un to veselības stāvokli.
Pārsteigumkalns, Ērgļi
Jumurdas pagasts, Madonas novads
Svētdienas vēlās brokastis
izstāžu “Vienmēr saule” un “Uztveres malā” ietvaros
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
15. novembri / Plkst. 13.00
15. novembrī plkst. 13.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā notiks svētdienas vēlās brokastis izstāžu “Vienmēr saule” un “Uztveres malā” ietvaros. Neformālā gaisotnē apmeklētājiem būs iespēja piedalīties tūrē pa izstādi “Vienmēr saule”. Par izstādi “Uztveres malā” pastāstīs kuratore Elīza Elizabete Ramza un māksliniece Elizabete Andersone.
Izstāde “Vienmēr saule” ir līdz šim vērienīgākā Grieķijas laikmetīgās mākslas izstāde Baltijā. Kuratores Marinas Fokides veidotajā izstādē 27 grieķu mākslinieki pievēršas saulei nevis kā motīvam, bet kā apstāklim, kas ietekmē domāšanu, uztveri un ikdienas pieredzi.
Izstāde “Uztveres malā” ir Elizabetes Andersones pirmā personālizstāde, kuras kuratore ir Elīza Elizabete Ramza. Jaunradītajā imersīvajā instalācijā māksliniece pēta perifēro pieredzi. Ventilācijas dūkoņa, dienasgaismas lampu noraustīšanās un citi telpas tehniskie elementi, kas parasti paliek uztveres fonā, šeit nonāk uzmanības priekšplānā un aktivizē negaidītas atmiņas.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Elīnas Lūsis-Grīnbergas gobelēnu izstāde “Ceļš, kas noausts”
Mencendorfa namā
Līdz 30. decembrim
Līdz 30. decembrim Mencendorfa nama Izstāžu zālē skatāma tekstilmākslinieces Elīnas Lūsis-Grīnbergas gobelēnu izstāde “Ceļš, kas noausts”. Izstāde atklāj vienu no mākslinieces radošās darbības virzieniem – gobelēnus, kuros ieaustas viņas idejas, vērtības un pasaules redzējums. Darbu poētiskie nosaukumi – “Apsolītā zeme”, “Ozianna”, “Laiku liecinieks”, “Izlaušanās”, “Daudzpunkti”, “Cerība” un “Virsotnes. Veltījums tekstilmāksliniecei Ainai Muzei” – iezīmē izstādes tematisko noskaņu. Māksliniece īpašu uzmanību pievērš kompozīcijai, pretstatot lielas, skaidras formas izstrādātām detaļām, un izmanto vienu no saviem galvenajiem izteiksmes līdzekļiem – “glezniecību” ar diegu.
Elīna Lūsis-Grīnberga tekstilmākslā novērtē tās dekorativitāti, daudzveidīgās izteiksmes iespējas un roku darba unikalitāti. Viņas ieskatā tekstilmākslas centrā ir cilvēks un telpa ap viņu.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Egona Peršēvica skulptūra “Džeirāna dvēsele”
Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku
Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas docenta, tēlnieka Egona Peršēvica jaunākā skulptūra “Džeirāna dvēsele”. Darbs tapis starptautiskā metālmākslas simpozija “Baku Steel Art 2026” un mākslas festivāla “Baku Art Weekend” ietvaros, kas pulcējis 14 tēlniekus no dažādām valstīm.
Mākslas doktors Egons Peršēvics dalībai simpozijā izraudzīts, pateicoties līdzšinējam mākslas darbu portfolio un iesniegtajai skulptūras iecerei.
Simpozijs norisinās sadarbībā ar rūpniecības uzņēmumu “Baku Steel Company”, kura ražotnē no 14. līdz 28. oktobrim mākslinieki veidoja savus tēlniecības darbus. Ik gadu simpozijs pievēršas citai tēmai, un šī gada virstēmas “Lielais piecinieks” centrā ir Kaukāza savvaļas daba un pieci tās faunas pārstāvji – gazele, leopards, brūnais lācis, pelēkais vilks un ērglis. Tēma aktualizē arī trauslo līdzsvaru starp dabu, kultūru un cilvēka atbildību. Katram tēlniekam darba koncepcija un skices bija jāiesniedz un jāsaskaņo ar simpozija rīkotājiem vēl pirms ierašanās Baku.
“Savā darbā vēlējos attēlot azerbaidžāņiem tik nozīmīgās gazeles jeb džeirāna tēlu, īpašu uzmanību veltot tās graciozajiem ragiem. Uzsverot to, ka Azerbaidžāna sevi dēvē par uguns zemi, interpretēju džeirāna ragu nozīmi, pārvēršot tos divās liesmu mēlēs, kas tiecas debesīs,” par skulptūras ieceri un tās vizuālo risinājumu stāsta Egons Peršēvics.
Starptautiskais metālmākslas simpozijs “Baku Steel Art” Azerbaidžānā norisinās jau trešo gadu, un šoreiz tas iekļauts mākslas festivāla “Baku Art Weekend” programmā. Simpozija laikā tapušās skulptūras līdz novembra beigām apskatāmas Baku pilsētvidē – pie Akmens hronikas muzeja (Stone Chronicle Museum), Baku krastmalas teritorijā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā
digitālo ceļvedi “Mākslas pērles Latvijā”
No novembra Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) piedāvā digitālo ceļvedi “Mākslas pērles Latvijā”, kas aicina Latvijas vēstures, kultūras un identitātes stāstus iepazīt četru muzeju kolekcijās. Ceļvedī apkopoti 17 mākslas darbi, kas atklāj nozīmīgus notikumus, personības un kultūras procesus, rosinot valsts svētkus svinēt arī caur mākslas pieredzi.
Digitālais maršruts aptver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja ekspozīcijas. Tajā iekļauti gan latviešu mākslas vēsturei nozīmīgi darbi, gan mūsdienu kultūras sasniegumi.
LNMM galvenajā ēkā ceļvedis pievēršas Jāzepa Grosvalda gleznai “Ziemassvētku kaujas” (1916–1917) un mākslinieku apvienības “Rūķis” darbībai. Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA iespējams izzināt Latvijas vietu Eiropas kultūrtelpā un dažādu kultūru mijiedarbību. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā valstiskuma un nacionālās identitātes idejas atklājas Romana Sutas vāzē “Rīga” un Jēkaba Bīnes servīzē “Tauta”, savukārt Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā var iepazīt starpkaru Latvijas kultūras uzplaukumu.
Ceļvedī iekļauta arī Latvijas Bankas 5 eiro sudraba kolekcijas monēta (2025), kas veltīta Ginta Zilbaloža animācijas filmai “Straume” (2024). Monēta ieguvusi titulu “Latvijas gada monēta 2025” un apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Līdz 30. decembrim LNMM piedāvā arī svētku akciju – iegādājoties ieejas biļeti vienā no četriem muzejiem, cita LNMM muzeja apmeklējumam iespējams saņemt 20% atlaidi. Akcija neattiecas uz Mobilly iegādātajām biļetēm.
Digitālais ceļvedis “Mākslas pērles Latvijā” pieejams no 6. novembra. LNMM aicina valsts svētku mēnesī atklāt Latvijas mākslas daudzveidību un muzeju apmeklējumu pārvērst kopīgā kultūras piedzīvojumā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Klajā nācis rakstu krājums
“Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznācis starpdisciplinārs rakstu krājums “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”, kas pievēršas pilsētas pieredzei latviešu starpkaru literatūrā un mākslā. Grāmata aicina doties pastaigā pa Rīgas, Parīzes, Berlīnes un citu Eiropas pilsētu ielām kopā ar dzejniekiem, māksliniekiem, flanēriem, flanēzēm, dendijiem, kantoristēm un strādniekiem. Krājums turpina Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā šogad notikušās izstādes “Ielu maldos” tematiku un ietver arī tās dokumentāciju.
20. gadsimta sākumā, īpaši starpkaru periodā, pilsēta kļuva par vienu no nozīmīgākajām modernās dzīves un mākslinieciskās jaunrades telpām. Mainījās pārvietošanās iespējas, darba un izklaides paradumi, cilvēku attiecības ar publisko telpu un citam ar citu. Pilsētas ielas, kafejnīcas, skatlogi, rūpnīcu kvartāli un transportlīdzekļi ienāca literatūrā un vizuālajā mākslā, atklājot gan modernitātes vilinājumu, gan tās radīto trauksmi un atsvešinātību.
Kā rakstu krājuma ievadā uzsver tā sastādītāji Eva Eglāja-Kristsone, Artis Ostups un Kārlis Vērdiņš: “Tas, ko mēs šodien saprotam ar latviešu moderno kultūru, lielā mērā veidojies uz ielas.”
Krājuma pirmo daļu veido sešu pētnieku – Aijas Brasliņas, Sanitas Dukas, Ievas Kalnačas, Evas Eglājas-Kristsones, Arta Ostupa un Kārļa Vērdiņa – raksti, kas apvienoti piecās tematiskās sadaļās: “Latviešu modernistu mobilitāte”, “Sieviete”, “Strādnieku kultūra”, “Tehnikas progress” un “Ielas, skatlogi, kafejnīcas”. Tajos aplūkoti latviešu modernistu ceļojumi un pieredze Eiropas metropolēs, sievietes vieta modernajā pilsētā, strādnieku dzīves attēlojums, tehnikas progresa radītās pārmaiņas, kā arī pilsētas publiskās telpas vilinājums un pretrunas.
Grāmatā sastopami gan pazīstami latviešu modernisma pārstāvji, piemēram, Aleksandrs Čaks, Jāzeps Grosvalds, Niklāvs Strunke un Linards Laicens, gan autores, kuru pilsētas pieredze līdz šim pētīta mazāk, tostarp Lūcija Zamaiča, Austra Skujiņa un Tija Banga.
Klajā nācis Džeremija Hovarda rakstu krājums
“Diapazons. Raksti par Latvijas mākslas izplatības apvāršņiem”
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā britu mākslas vēsturnieka Džeremija Hovarda rakstu krājumu “Diapazons. Raksti par Latvijas mākslas izplatības apvāršņiem”. Grāmatā apkopoti pētījumi par Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgiem procesiem, personībām un parādībām, kas, sakņojušās vietējā kultūrvidē, ieguvušas starptautisku dimensiju. Izdevuma zinātniskā redaktore un tulkotāja ir Stella Pelše, literārā redaktore un korektore – Antra Bula.
Hovards pievēršas gan Jaņa Rozentāla un Džeimsa Vistlera mākslas paralēlēm, gan Voldemāra Matveja jeb Vladimira Markova orientālistiskajām interesēm un to nozīmei modernisma kontekstā, gan latviešu trimdas arhitekta Jāņa Miezīša darbībai Skotijā pēc Otrā pasaules kara. Raksti aptver plašus mākslas vēstures naratīvus, vienlaikus pievēršoties arī mazāk pētītām personībām un parādībām. To vidū ir Rīgā dzimušais ornamentālists, restaurators un interjera dizainers Frīdrihs Lieknējs, kura radošā darbība pēc Pirmā pasaules kara aptvēra gandrīz visu pasauli.
Savos pētījumos Hovards sastata vietējos un reģionālos kontekstus ar globālām norisēm, piedāvājot salīdzinošu skatījumu uz mazāk izzinātiem fenomeniem. Ārpusnieka perspektīva papildina Latvijas mākslas vēsturnieku veikumu, paplašinot priekšstatus par Latvijas mākslas starptautiskajām saiknēm un tās vietu plašākā kultūras vēstures kontekstā.
Britu mākslas vēsturnieks Dr. Džeremijs Hovards (Jeremy Howard) ir mākslas vēstures pasniedzējs Sentendrūsas Universitātē (University of St Andrews). Kopš 20. gadsimta 80. gadiem viņa pētnieciskās intereses saistītas ar Austrumeiropas un Centrāleiropas, īpaši Baltijas reģiona, mākslu. Latvijas mākslas materiāls aplūkots gan viņa grāmatās “Art Nouveau: International and National Styles in Europe” (“Jūgendstils: Eiropas internacionālie un nacionālie stili”, 1996) un “East European Art: 1650–1950” (“Austrumeiropas māksla: 1650–1950”, 2006), gan daudzos rakstos, tostarp sadarbībā ar Latvijas mākslas vēsturniekiem tapušos pētījumos, kuru izstrādi veicināja Latvijas neatkarības atjaunošana.
Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga
