Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lienes Gustas izstāde “Meža epifānijas”
Siguldas Jaunajā pilī
7. februāris–31. marts
No 7.februāra līdz 31. martam Siguldas Jaunajā pilī būs skatāma gleznotājas Lienes Gustas pirmā lielā personālizstāde “Meža epifānijas”.
Sengrieķu vārds “epifānija” apzīmē uzplaiksnījumu, atklāsmi jeb mirkli, kas ļauj ierasto pēkšņi ieraudzīt citādu – un Lienes gleznas kā nejauši izlauzies gaismas stars ļauj ieskatīties tieši acīs lapsai, staltbriedim vai vilkam, izgaismojot meža noslēpumaino pasauli. Varbūt pat katra no tām ir kā maza epifānija. Un ne tikai meža, bet arī pļavas un dārza epifānijas, kas ļauj ieraudzīt puķes dvēseli, bites spārna smalkumu un zirga silto purnu.
Izstādē apskatāmas krāšņas eļļas gleznas, visas tapušas 2023.gadā, un kolekcijas kodols ir meža iemītnieku portreti. Aizraušanās ar mežu sākās 2022.gadā, kad Lienei nāca interesants izaicinājums – gleznot savvaļas putnus mācību centrs BUTS 2023. gada kalendāram. Uzgleznot putnus tā, lai tie būtu atpazīstami, bet neatgādinātu sausas ornitoloģijas ceļveža ilustrācijas, bija liels un laikietilpīgs darbs. Un putni gleznās atlaidās tik dzīvīgi, ka Lienei tika uzticēts arī nākamais kalendārs – ar lielajiem meža iemītniekiem.
Liene ir divu bērnu mamma, un gleznojot bieži vien blakus ar lielu atbildības sajūtu stāv divi asistenti – Olivers un Odrija. Daudzās gleznās kāds otas triepiens pieder arī viņu mazajām rociņām, turklāt Odrijai īpaši patīk krāsot mammas gleznu maliņas!
Siguldas Jaunā pils
pils iela 16, Sigulda
Georgija Hazankina grafikas personālizstāde “Deep Press”
Maxim Boxer Gallery
8. februāris–1. marts
No 8. februāra līdz 1. martam Maxim Boxer Gallery būs skatāma Georgija Hazankina eksperimentālās grafikas darbu izstāde “Deep Press”. Mākslinieks Georgijs Hazankins izstādē eksponēs termogravīras, kas veidotas eksperimentējot ar tradicionālām grafikas tehnikām, kā arī izmantojot netipisku spiedmašīnu – ceļa rulli.
“Veidojot šo darbu sēriju, man radās ideja izmantot ceļa rulli kā instrumentu, reflektējot par stāvokli, ko var definēt kā smagu vai nospiedošu. Tas kļuva par veidu kā atbrīvoties no uzkrātajiem eksistenciālajiem pārdzīvojumiem. Ceļa rullis darbojās kā iespiedmašīna, kļūstot par atbrīvošanās metaforu. Vizuālais naratīvs tajos kļuvis sekundārs, darbiem pārtopot šī performatīvā procesa liecībās,” atklāj jaunais mākslinieks.
Angļu valodā lietotais apzīmējums “deep pressure” rīmējas ar vārdu “depression” jeb depresija. Hazankina grafikas darbi, pirmkārt un galvenokārt, ir performatīvs akts, kas ļauj viņam vismaz uz brīdi atbrīvoties no bailēm un murgiem, kas mūsdienās vajā tik daudzus no mums. Savas milzu izdrukas mākslinieks visbiežāk veido ar asfalta veltņa palīdzību, izmantojot tipogrāfijas tehniku, kad zīmējums ir balts, bet fons aizpildīts ar krāsu. Ceļa rullis kļūst par iespiedmašīnu, kas ļauj izgatavot izdrukas vērienīgos izmēros. Preses milzu spiediens māksliniekam kļuvis par metaforu viņa personīgās drāmas un bēdu pārnešanai uz trauslā papīra.
“Georgijs Hazankins dažādās tehnikās šķetina sarežģītu formas anatomiju, kurā iespiestas gan personiskās drāmas un apjukums, gan tiekšanās pēc brīvības, gaismas un miera. Pasaules salauzto stāvokli viņš tulko mūžīgās kustības dimensijās, nepakļāvīgā dzīves spožumā. Balansējot uz robežas ar abstrakciju un tēlainību, Georgijs atklāj mums žilbinoši baltā mirdzuma pulsācijas, zelta un sudraba mirdzuma oreolā,” stāsta mākslas zinātnieks un kurators Sergejs Hačaturovs.
Georgijs Hazankins (1994) ir multimēdiju mākslinieks, kurš savā radošajā praksē tradicionālo grafikas žanru apvieno ar digitālo tēlniecību. Sākotnēji mācījies Grekova Odesas mākslas skolā, pēcāk absolvējis Sanktpēterburgas I. Repina Tēlotājmākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Hazankins eksperimentē digitālās un materiālās realitātes krustpunktā, pētot attēlu transformāciju jaunās vidēs.
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
Zīmēšanas praksei veltīta izstāde “Pāreja”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā PILOT
8. februāris–23. marts
Maija Kurševa. Sala
No 8. februāra līdz 23. martam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT būs skatāma izstāde “Pāreja”, kas tapusi sadarbībā starp pasniedzējiem un studentiem, lai izceltu un aktualizētu mūsdienu zīmējumu Latvijas Mākslas akadēmijas studiju procesā. Izstādes darbus vieno zīmējuma medijs un saruna par redzi, redzes fenomenu – krāsu un melnbalto spektru. Kā to attiecināt uz procesiem mūsdienu zīmējumā, kā redze skar katra autora radošo darbu?
Risinot šo tēmu, tiek pieminēts britu autors Olivers Sakss (Oliver Sacks) un viņa darbs “The Island of the Colorblind” jeb “Krāsu aklo sala”. Tā vēsta par tādu redzes īpatnību, kad cilvēks neredz krāsu un pasauli uztver tikai caur melnbalto spektru: “Redzi, (..) mēs nevadāmies vienīgi pēc krāsas. Mēs skatāmies, sajūtam, saožam, mēs zinām – mēs ņemam vērā to visu, un tad jūs izvēlaties tikai krāsu!”
Redzēšanu kā hipotētiski vai daļēji kulturāli iemācītu lietu var apskatīt salīdzinājumā ar mūsdienās aktuālo neredzamo jeb apslēpto informāciju, proti, spēju redzēt, uztvert un šķetināt informāciju tās pārbagātības apstākļos.
Amerikāņu māksliniece Eimija Silmana (Amy Sillman) saka: “Zīmēšana it kā nav loģikā balstīta darbība, bet veidojas no kaut kā nejauša, plūstoša un klīstoša – tā drīzāk darbojas neredzīgi cilvēki vai kurmji, rokot alas, un bebri, būvējot aizsprostus.”
Mūsdienu digitāli ietekmētajā uztverē zīmējums nereti šķiet lēns, laikietilpīgs, pacietību prasošs medijs, un pirksti atrod no līniju vilkšanas ar roku. Taču cilvēka acs uzbūve ar tajā (retinā) iekodētajiem melnbaltā un krāsainā sensoriem joprojām nodrošina noteiktu redzamā uztveri. Zīmējumu ierasti asociē ar melnbaltu, precīzāk, monohromu attēlu, taču izstādes autoru darbos iekļauta smalkā robeža un pāreja uz krāsu pasauli. Pāreju var uzzīmēt, izdomāt, ieraudzīt, vai tā vienkārši notiek.
Izstādes ideja radusies Zīmēšanas kontekstuālās kompozīcijas kursa gaitā, kas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmā Glezniecības apakšnozarē pastāv kopš 2018. gada sadarbībā ar Zīmēšanas katedru.
“Pāreja” tapusi sadarbībā starp māksliniekiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem Elīnu Zundi, Maiju Kurševu un Juri Petraškeviču, kuri kā pārstāvji no Latvijas Mākslas akadēmijas kopīgi iesaistījušies NDS (Northern Drawing School – Ziemeļvalstu mākslas augstskolu kopprojekts jaunām perspektīvām par zīmējumu mākslas izglītībā) un dažādu apakšnozaru studentiem. Izstādē piedalās Zīmēšanas specialitātes, Grafikas, Kustība.Attēls.Skaņa, kā arī Scenogrāfijas apakšnozaru studenti. Ar dalību šajā izstādē NDS piesaka savu klātbūtni Rīgā un uzsāk tālāku starptautisku sadarbību.
LMA eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Oto Holgera Ozoliņa izstāde
“Kā atmest smēķēšanu un noskriet maratonu”
Māksla XO galerijā
8. februāris–2. marts
No 8. februāra līdz 2. martam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Oto Holgera Ozoliņa izstāde “Kā atmest smēķēšanu un noskriet maratonu”.
“Kāpēc lai kāds gribētu skriet maratonu un atmest smēķēšanu? Par maratona smēķēšanas atmešanu iedomājos kā jau katru gadu. Tā ir doma, kas bieži vien pārņem smēķētāju pēc pamatīgi nosmēķētas darba dienas, tikai šoreiz bija rīcības plāns, iespējams absurdākais, taču varbūt tieši tas var šo mēģinājumu atšķirt no pārējiem. Ir skaidrs, ka patīk smēķēt, bet nepatīk skriet. Vai iespējams izdarīt tā, ka patīk skriet un nepatīk smēķēt? Līdz maratona startam ir tieši pusgads... Nezinu, ko sagaidīt? Piecas minūtes pēc pamošanās iedomājos par smēķēšanu. Sapni nespēju atcerēties (14.11.22. 06:10) Pirmais dienasgrāmatas ieraksts...” tā izstādi piesaka Oto Holgers Ozoliņš.
Oto Holgers Ozoliņš nolēma, ka ir laiks atmest smēķēšanu. Vēlējās, lai šis atmešanas mēģinājums nebūtu tāds pats, kā visi iepriekšējie, un nolēma, ka vienu neizdarāmu lietu jāaizstāj ar citu. Līdzvērtīgi neiespējami šķita maratona noskriešana (42 km). Līdz skrējienam bija tieši pusgads. Maratons tika noskriets un mākslinieks joprojām nesmēķē. Izstādes telpā tēlnieks Oto Holgers Ozoliņš plāno noskriet vēl vienu maratonu. Skulptūras tapušas paralēli gatavošanās maratona distancei.
Oto Holgers Ozoliņš, izmantojot tēlniecības metodes un dažādus materiālus, asprātīgi un ironiski runā par indivīdu un sabiedrībā aktuālām tēmām. Caur iedziļināšanos sevī mākslinieks piedāvā jaunus veidus, kā domāt par pasauli un sevi – pašdisciplīna un meditācija, makšķerēšana, veļas karināšana, arī smēķēšana. Oto Holgers Ozoliņš aicina māksliniekus nebaidīties no tā, ko viņi dara – drīzāk darīt tā, lai gribētos baidīties.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Rotu mākslas biedrības izstāde “Skārien-jūtīgs”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
8. februāris–21. aprīlis
Ginta Grūbe. Kaklarota no kolekcijas “Roturīki”. 2023. Atrasti priekšmeti, gumija. Foto: Mārtiņš Cīrulis
No 8. februāra līdz 21. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies vērienīga Rotu mākslas biedrības izstāde “Skārien-jūtīgs”, kurā 23 autoru darbi atklāsies attiecībās ar rotu īpašniekiem, parādot dažādu paaudžu un mākslinieku rokrakstu plašo amplitūdu, uzsverot nozares attīstību un pēctecību.
Izstādes ideja balstās stāstos par cilvēkiem, viņu izvēlētajām rotām un darbu autoriem. Arī projekta nosaukums raksturo rotas dabu – būt saskarē ar cilvēku. Ekspozīcijā skatāmi mākslinieku oriģinālie jaundarbi, stāsti par katra dizainera radošo pieredzi un brīdi, kad rota satiekas ar īpašnieku.
Scenogrāfe Ilze Ķēniņa parūpējusies par muzeja telpas iespaidīgo un oriģinālo iekārtojumu, kas vilinās ikvienu uz brīdi pazust rotu mākslas pasaules burvībā. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja vērot rotas pievilcības maģisko spēku, mūsdienīgu izteiksmes līdzekļu daudzveidību, iepazīt rotu specifiku un dažādo materiālu sinerģiju.
Mākslinieki darinājuši rotas ārstiem, diplomātiem, filologiem, gleznotājiem, pasniedzējiem, studentiem, sev, radiniekiem, kolēģiem. Tāpēc līdztekus autordarbiem ekspozīcijā redzami fotogrāfa Mārtiņa Cīruļa veidotie portreti, kuros atspoguļojas rotu un to valkātāju vizuālais dialogs. Papildus Pēteris Pāss radījis skaņu instalāciju, kas iekļauj rotu tapšanas procesa audio fragmentus, elektroniskās mūzikas elementus un verbāli atklāj rotu nēsātāju domas un emocijas par rotaslietas nozīmi savā ikdienā.
Vērtīga projekta sastāvdaļa ir pašu mākslinieku komentāri izstādes objektiem, sniedzot padziļinātu ieskatu radošajā darbā. Piemēram, Annas Faniginas gaisīgās kompozīcijas veltītas klasiskās filoloģijas profesorei Ilzei Rūmniecei: “Daudzi dzejoļu fragmenti ir Ilzes ieteikti, un tos esmu iegravējusi uz caurspīdīgu akmeņu lauskām, kas iemieso tās senās sajūtas, noskaņas, idejas un noslēpumus, kā tālu zvaigžņu gaisma turpina dot lādiņu mūsu dvēselei vēl pēc vairākām tūkstošgadēm”.
Mākslinieces Mārītes Rudzātes veidotā kaklarota “nepanESAMĪBA” satur konceptuālo vēstījumu “memento mori” jeb “atceries par nāvi”: “Doma par savu neesamību mūsdienu cilvēkam ir nepanesama, tai pašā laikā apzināta dzīve ietver skaidru un skaudru mirstīguma apziņu un, iespējams, tieši tā dara eksistenci jēgpilnāku”.
Par iedvesmas avotu rotu kolekcijai “112” dizainere Daria Svirel saka: “Rotaslietas ir atmiņas. Tāds ir arī manas kolekcijas stāsts – man piedzimstot, tētis mammai uzdāvināja auskarus, tomēr pēc kāda laika tie pazuda. Tad brālis antikvariātā atrada tādus pašus, un tā tie piedzima no jauna un tagad pieder man. Tas ir tik skaisti! Man radās vēlme veidot darbus, kas stāstītu par patieso un svarīgo, par dārgām atmiņām”.
Izstādē piedalās Rotu mākslas biedrības dalībnieki: Māris Auniņš, Jānis Brants, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs, Anna Fanigina, Ginta Grūbe, Aleksandra Federika Krastiņa, Andris Lauders, Guntis Lauders, Una Mikuda, Rasma Pušpure, Pēteris Ripa, Mārīte Rudzāte, Anita Savicka, Laura Selecka, Gints Strēlis, Jelizaveta Suska, Daria Svirel, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Zane Vilka, Jānis Vilks, Maija Vītola-Zitmane
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izstāde “Kur lai paslēpjās!”
Mākslas centrā “Zuzeum”
9. februāris–19. maijs
Džemma Skulme. Tautasdziesma
No 9. februāra līdz 19. maijam mākslas centra “Zuzeum” Lielajā izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Kur lai paslēpjās!”. Izstādē būs izlikti vairāk kā 350 padomju okupācijas gados tapuši Latvijas mākslinieku mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, privātajām kolekcijām, kā arī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli.
“Kur lai paslēpjās!” – ne jautājums, bet konstatējošs kliedziens, apzinoties padomju realitāti, izskan mākslinieka Roberta Stārosta 1954. gada zīmējuma spontānajā parakstā. Autora rakstītais, ar gramatiski nekoriģēto izteiksmi, skaudri iezīmē eksistenciālās izvēles, kādas cilvēkiem bijis jāizdara. Šis nosaukums pasvītro kuratores Sandras Krastiņas ieceri veidot izstādi ap diviem atskaites punktiem – varas angažētajām tematikām un mākslinieku meklējumiem brīvas izteiksmes valodā. Mākslas darbi, kas tapuši padomju okupācijas laikā, no 1945. gada līdz 1990. gadam, ir autentiskas liecības varai maksātajiem mesliem, kā arī pretstāvības un nepakļāvības garam, ko mākslinieki spējuši iestrādāt savos darbos, veidojot no padomju ideoloģijas attīrītu telpu. Vienlaicīgi izstāde aktualizē Laikmetīgās mākslas muzeja un padomju okupācijas laika ekspozīciju trūkumu.
“Kā attēlot veselu laikmetu vienas telpas ietvaros? Kā attēlot mākslinieka personības spēku vai nespēku pretoties vai sadarboties ar okupācijas varu viena laikmeta ietvaros? Ko izlikt apskatei un ko atstāt plauktā? Un vai atstāt plauktā uz visiem laikiem? Kur lai paslēpjas?”, izstādes scenogrāfijā šos jautājumus risina arhitekts Reinis Liepiņš un arhitektu birojs “Sudraba arhitektūra”. Lai esences formātā izsekotu mākslas mantojumam gandrīz piecdesmit gadu garumā, Sandra Krastiņa izstādē izceļ artefaktus no dažādām mākslas disciplīnām: glezniecības, grafikas, tēlniecības, grafiskā dizaina, plakāta, fotogrāfijas, unikālā un rūpnieciskā dizaina.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Rūdolfa Piņņa darbu izstāde “Es dzīvoju krāsās”
Mākslas centrā “Zuzeum”
9. februāris–28. aprīlis
Rūdolfs Pinnis. Vasara Iecavā. 1967. Audekls, eļļa. 45x195 cm
No 9. februāra līdz 28. aprīlim mākslas centra “Zuzeum” Mazajā izstāžu zālē būs skatāma Rūdolfa Piņņa darbu izstāde “Es dzīvoju krāsās”. Ar šo izstādi mākslas centrs aizsāk jaunu izstāžu konceptu, kur Mazā izstāžu zāle tiek izmantota kā neatkarīga mākslas telpa – baltais kubs, ļaujot apmeklētājam padziļināti ielūkoties viena autora mākslas pasaulē.
Izstādē tiks eksponēti 30 mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, kas radīti laikā no 1936. līdz pat 1990. gadam un ļauj ielūkoties dažādos Rūdolfa Piņņa daiļrades posmos.
Izstādes kuratore Dace Lamberga raksta: “Rūdolfs Pinnis (1902–1992), viena no spilgtākajām personībām latviešu 20. gadsimta glezniecībā, allaž ir fascinējis ar savas daiļrades temperamentīgo krāsainību, ar simtprocentīgo, nenogurstošo atdevi radošajam mērķim. Mūsdienu cilvēkam Zuzānu kolekcijas izstāde “Es dzīvoju krāsās” ļauj atklāt meistara drosmīgi daudzveidīgos meklējumus vairāk nekā 50 gadu garumā. 60. gadu ainavas fascinē ar tā laika latviešu mākslai neierasti stilizēto dabas formu atspoguļojumu un skanīgo kolorītu. Meistara spēks slēpās neierastu krāsu salikumu pretstatos, plašos triepienos, radot savus individuālos “krāsu kauju” variantus. Kad 1972. gadā Rūdolfam Pinnim pēc ilgiem gadiem radās iespēja apmeklēt jaunības pilsētu Parīzi, viņa glezniecība kļuva tēlaini emocionālāka un formā sarežģītāka.”
Īpaši jāizceļ tas, ka izdevniecības “Neputns” sērijā “Latvijas mākslas klasika” pavisam drīz iznāks jau divdesmit septītais izdevums – “Rūdolfs Pinnis”, kura teksta autore ir Dace Lamberga. Izdevumu varēs iegādāties arī mākslas centrā “Zuzeum”.
Izstādes scenogrāfs – Reinis Liepiņš un arhitektu birojs “Sudraba Arhitektūra”.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
84. LMA karnevāls “Dekadences jātnieki”
Latvijas Mākslas akadēmijā
9. februārī
9. februārī Latvijas Mākslas akadēmijā jau 84. reizi norisināsies tradicionālais Mākslas akadēmijas karnevāls un šogad tā tēma ir “Dekadences jātnieki”. Pasākums apmeklētājiem durvis vērs no plkst. 21:00 līdz 5:00 rītā un tā laikā aicinās ikvienu baudīt mūziku un mākslas performances visā akadēmijas ēkā.
Pasākuma laikā LMA gaiteņi pārtaps gaismas un skaņas biezokņos, vadmotīvā iekļaujot pāreju no gaišā uz tumšo. Karnevāla viesi tiks aicināti baudīt mūziku uz četrām skatuvēm un veldzēties performanču kabinetos, kur apmeklētājus aizraus MC Pitons, Latvijas Performances mākslas centra mākslinieki un citi. Būs iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs, kā arī novērtēt neatkārtojamas jauno mākslinieku veidotas dekorācijas un skatīt Starptautiskā īsfilmu festivāla “2Annas” sagatavoto kino programmu. Turklāt trešā stāva gaiteņa galā norisināsies apokalipses jātnieku vadībā radīti elektroniskās mūzikas un instalāciju eksperimenti.
Jau plkst. 23:00 uz lielās skatuves kāps grupa “Dzeltenie pastnieki” un kopumā par pasākuma atmosfēru rūpēsies grupas: “PND”, “Origo Boys”, “Bēdu brāļi”, “Purple negative”, dziedātāji Juris Simanovičs un Keitija Bārbale, komiķi no “Comedy Latvia”, DJ Krankenwagen un daudzi citi mākslinieki. Būs vēl citi ievērojami mūziķi, kuru vārdi šobrīd tiek turēti noslēpumā – par tiem karnevāla viesi uzzinās īsi pirms pasākuma.
Biļetes uz Karnevālu var iegādāties mākslas preču veikalā “Vilhelms” Krišjāņa Valdemāra ielā 9 un vietnē “Bezrindas.lv”. Biļešu skaits ir ierobežots.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Sirds izšūšanas darbnīca “Adatomija”
mākslinieces Elīzas Māras vadībā
RSU Anatomijas muzejā
10. februārī
10.februārī plkst. 12:00 visu mīlētāju dienas noskaņās RSU Anatomijas muzejā notiks mākslinieces Elīzas Māras vadīta sirds anatomijas izšūšanas darbnīca “Adatomija”. “Adatomija” ir sadarbības kopprojekts, kas aizsākās jau 2022. gadā ar mērķi iepazīt anatomiju caur adatas dūrieniem. Šo projektu iedvesmoja Elīzas Māras izšūtā anatomiskā sirds, kas tika eksponēta muzeja sirds vitrīnā. Kopprojekta laikā ir īstenotas vairākas darbnīcas sirds, mugurkaula, skeletu un pat eglīšu mantiņu tematikā, kas ne tikai pulcējušas dažādu sfēru medicīnas profesionāļus, bet arī rokdarbu entuziastus. Pirms darbnīcas dalībnieki ir aicināti apmeklēt muzeja ekspozīciju iedvesmai un tad četru stundu garumā izšūt savu sirds orģinālu pēc Elīzas Māras dūrienu demonstrējumiem. Uz darbnīcu aicināti gan iesācēji, gan arī pieredzējuši rokdarbnieki.
Lai piedalītos “Adatomijas” darbnīcā iegādājies biļeti elizamara.com internetveikalā. Darbnīcā tiks nodrošināti visi nepieciešamie materiāli, darbnīcas ilgums ir 4 stundas. Biļetes tiek tirgotas līdz ceturdienai, 8.februārim.
Elīza Māra ir māksliniece un profesionāla izšuvēja, kas ir absolvējusi Karalisko Rokdarbu skolu Lielbritānijā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku. Elīza ir strādājusi arī pie tādiem nozīmīgiem projektiem kā Līgo karoga kopijas izveide, kas tika darināts speciāli Dziesmu svētku 150-gadei un šobrīd atrodas Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmusvētku telpas ekspozīcijā. Savā radošajā praksē Elīza pievēršas tradicionālo izšūšanas tehniku pielietošanai laikmetīgos kontekstos.
Anatomijas muzejs
Kronvalda bulvāris 9, Rīga
Izstāde “Rozā piedzīvojums”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
līdz 29. februārim
Līdz 29. februārim Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Rozā piedzīvojums”, kuras ierosmes avots ir Jāņa Kudiņa glezna “Ainava”.
Jau pagājušā gada nogalē Mākslas izglītības centra “Trīs krāsas” audzēkņi pētīja Jāņa Kudiņa gleznu, domājot ar tās tēliem saistītus notikumus. Izstādes būvēšana notika lēnām, meklējot atbildes uz jautājumiem par konkrēto gleznu, kas trīs mēnešus atradās centra “Trīs krāsas” vidē un provocēja to interpretēt.
Jānis Kudiņš savā gleznā risinājis satura un darba formāta saspēli – mākslinieks reflektē par “smagāko” tradicionālā glezniecības izteiksmē risināto ainavu, gan “pavieglo” popkultūras tēlu – Rozā panteru. Mākslinieks spēlējas ar līdzsvara konceptu, saliekot vienā gleznā šķietami nesaistītos Rozā panteras un Ainavas tēlus, stilus, formātu un gleznas novietojuma nosacījumus.
Paplašinot gleznas tēlu sistēmu, tapis filmas cienīgs sižets par Rozā panteru un tās piedzīvojumiem. Gleznas izpētes rezultātā radītais sižets virza izstādes dramaturģiju, kopā veidojot bērnu izdomātu tēlainu stāstu, kas ietver iztēles un pieredzē balstītas ainavas, sabiedrības aktualitātes un atsauces uz tēliem kultūrvidē. Izstādē aplūkojami bērnu zīmējumi, gleznas, objekti un instalācijas vairākās tematiskās zonās – Ievads – Ceļojums un pasaules ainavas – Notikumi, kas maina Panteras dzīvi – Ieeja portālā.
Intervences un saspēle ar mākslas darbiem un viena no iemīļotām mācīšanās metodēm Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”. Izmantojot laikmetīgajā mākslā balstītus paņēmienus, izstādes veidošanas process paredz bērnu personisku un spontānu iesaisti dialogā ar mākslas darbu.
Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”
Miera iela 15/1, Rīga
Līgas Skariņas izstāde “Māls”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 8. aprīlim
Foto: Dagnija Bernāne / Latgales vēstniecība GORS
Līdz 8. aprīlim Latgales vēstniecībā GORS Mākslas galerijā skatāma Līgas Skariņas izstāde “Māls”. Tā tapusi kā pētījums par Latvijas teritorijā sastopamajiem māliem, to ģeoloģiskajiem toņiem un pustoņiem un vēsta par mākslinieces ciešo emocionālo saikni ar šo zemes materiālu.
Izstāde “Māls” atklāj spēku, ar kādu izpausties mēdz gadu desmitiem krātas domas, emocijas un briedināta izpratne par dabas un personības radošo saskarsmi. Savu darbu jaunāko ekspozīciju viena no redzamākajām Latvijas keramiķēm, Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras asociētā profesore Līga Skariņa pavada ar atziņu: “53 gadus ikdienas man rokās ir šis zemes materiāls. Ar mālu esmu mācījusies iepazīt, izprast sevi un Kosmosu. Sajust procesu un rezultātu, baudīt meditatīvo nodarbi un sakārtot domas. Māls kā medijs man ļauj tēlaini izjust dabu, pietuvoties tās esībai un apzināties sevi. Māls ir manā DNS.”
Mākslas zinātniece Aiga Dzalbe par ekspozīcijas vēstījumu stāsta: ”Izstāde tapusi kā pētījums par Latvijas teritorijā sastopamajiem māliem, to ģeoloģiskajiem toņiem un pustoņiem. Nemanot pētījums pārvērties par stāstu – jaudīgu vēstījumu, kas uztverams, vienlīdz aktīvi izmantojot gan ķermeņa maņas, gan prātu, gan arī personisko un kolektīvo atmiņu pieslēgumus. Ekspozīcijā vienotā veselumā iekļaujas dažādas vizuālās izteiksmes formas: instalācijas, gleznas un fotogrāfijas. To visu centrā ir zeme, kas, kā zināms, pārstrādā neaptveramu un nekontrolējamu informācijas daudzumu, glabā sevī bezgalīgi daudz pagātnes nogulšņu, kas baro nākotni. Zemes sastāvdaļa ir arī māls, no kura top formas un tēli, trauki, tai skaitā – cilvēks, saskaņā ar Bībeli.”
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
