Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Viena priekšmeta izstāde ciklā “Āzijas mākslas stāsti” – Irānas kvēpināmais trauks
mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
31. maijs–28. augusts
Aromātu kvēpināmais trauks. Fragments. Irāna, 19. gs. Cinks, vara pārklājums, bronza. LNMM kolekcija. Foto: Kristiāna Zelča
No 31. maija līdz 28. augustam mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs skatāma viena priekšmeta izstāde, kas iepazīstina ar Irānas kvēpināmo trauku.
Irānas metālapstrādes tradīcijas cieši saistītas ar islāmu, un to sākums meklējams persiešu Sasanīdu dinastijas laikā (224–651), kad meistari pārņēma un attīstīja romiešu, bizantiešu un Vidusāzijas priekšmetu paraugus. Islāma metālapstrādes paņēmienus visbiežāk saista tieši ar Irānas teritoriju, jo tur atrodas metālrūdas ieguves vietas.
Izstādītais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas aromātu un vīraka kvēpināmais trauks pēc izgatavošanas tehnikas un dekoratīvo motīvu pēctecības pieder Irānas metāla 19. un 20. gadsimta izstrādājumiem, kas reflektē iepriekš nostiprinātās tradīcijas Rietumu ceļotāju tirgum. Ekspozīcijā redzamais stāsts ļauj tuvāk iepazīt uz priekšmeta attēlotos ornamentus un to nozīmi. Trauka noformējumā vērojama tradicionālu dekoru pārmantojamība: ģeometrisks ornaments – aplis, floras un faunas elementi, kā arī dzīvnieki, kas parādīti kā cilvēki, un cilvēki. Eksponētais aromātu un vīraka kvēpināmais trauks ar savu 19. gadsimta simboliem un motīviem bagāto ornamentu liecina par Dienvidrietumāzijas metālapstrādes vēsturi un tradīcijām.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm. Cikla “Āzijas mākslas stāsti” ietvaros, eksponējot vienu mākslas darbu vai priekšmetu grupu, tiek atklāti neparasti stāsti, kas bieži paliek nepamanīti.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Denisu Hanovu
par etniskajām minoritātēm un integrāciju
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
1. jūnijā
1. jūnijā pulksten 18:00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks noslēdzošā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 sarunu sērijas “Pašizolācija” saruna. Tajā pasākuma kuratore Agnese Zviedre ar humanitāro zinātņu doktoru, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Denisu Hanovu pārrunās jautājumus par etniskajām minoritātēm un viņu integrācijas situāciju Latvijas sabiedrībā.
Kopš neatkarības atgūšanas pirms 32 gadiem, Latvijā vēl joprojām ir jūtama sabiedrības sašķeltība, kas īpaši tiek aktualizēta politisko partiju diskursos ar tendenci veidot polemiku “mēs” un “citi”. Kādas varētu būt metodes integrācijas veicināšanai un kā būtu iespējams šo sabiedrības šķelšanās procesu mainīt?
Dr. art. Deniss Hanovs (1977) ir vairāku integrācijas problēmām veltītu zinātnisko rakstu, monogrāfiju un mācību līdzekļu autors. Viņš vada raidījumu par integrācijas politiku “Kuļtprosvet” radio “Baltkom”.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Kungu iela 3, Rīga
Diskusijā “Kolekcionēt vai krāt?”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
2. jūnijā
2. jūnijā pulksten 18:00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks diskusija “Kolekcionēt vai krāt?”, kurā piedalīsies publicists, grāmatas “Palimpsests” par kolekcionārisma vēsturi Latvijā autors Pēteris Bankovskis, mākslas mecenāte un kolekcionāre, zvērināta advokāte Vita Liberte, muzeoloģe Astrīda Rogule, fotogrāfs Andrejs Strokins un uzņēmējs, laikmetīgās mākslas kolekcionārs, starptautisku kultūras projektu vadītājs un izstāžu kurators Māris Vītols.
Diskusijas dalībnieki pievērsīsies mākslas kolekcionēšanas pieredzēm un praksēm, dažādām kolekcionēšanas formām un metodēm, kolekciju saglabāšanas un tālākas izmantošanas jautājumiem, kā arī – spriedīs, kā tehnoloģiju attīstība ietekmēs kolekcionēšanu.
Diskusijas tematu iezīmē tās vadītāja, Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izglītības pasākumu programmas kuratore Agnese Zviedre: “Lai gan mākslas darbu kolekcionēšana lielākoties tiek asociēta ar elitāru praksi – mākslas mecenātismu, valsts mākslas institūciju darbību vai privātu fondu kolekcijām, tai tomēr var būt visdažādākās formas un motivācijas. Arī Latvijā ir izskanējušas dažādas diskusijas gan par institūciju kolekcionēšanas pieredzēm, gan arī individuālajām jeb privātkolekcionāru praksēm. Kas notiek ar mākslas darbiem, kad tie nonāk kolekcijās? Darbu uztveri un reprezentāciju ietekmē arī mūsdienu tehnoloģijas. Kā tas maina kolekcionēšanas paradumus un iespējas? Ja kolekcijas tiek veidotas, lai identificētu un saglabātu nesenās pagātnes un mūsdienu materiālo un nemateriālo kultūru – kādi kritēriji tiek izmantoti, nosakot, kam nākotnē piemitīs vēsturiska nozīme?”
Diskusija “Kolekcionēt vai krāt?” ievadīs izstādi “ЛАВ = LOVE”. Tā skatītājiem būs pieejama izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē no 17. jūnija līdz 10. jūlijam un sniegs ieskatu trīs – Andreja Strokina, Irēnas Bužinskas un Bolderājas grupas – fotogrāfiju, atklātņu un diapozitīvu privātkolekcijās.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Kungu iela 3, Rīga
Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstāde
“Vilhelms Purvītis. Gadalaiki”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
2. jūnijs–31. jūlijs
Vilhelms Purvītis plenērā Mārcienā. 1943. Foto: Jānis Maršāns. Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājums
No 2. jūnija līdz 31. jūlijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma gleznotāja 150 gadu jubilejas izstāde “Vilhelms Purvītis. Gadalaiki”. Tajā būs eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Zuzānu kolekcijas. Izstādi papildinās video un fotomateriāli par gleznotāja dzimtajām mājām “Vecjauži” Ogres novada Taurupes pagastā un viņa dzīves gājumu.
4. jūnijā plkst. 13.00 ieplānota mākslas vēsturnieces, Dr. art. Kristiānas Ābeles lekcija “Purvīša apvārsnis dzīvē un glezniecībā”.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Ēvalda Dajevska glezniecības izstāde “Dajevskis Amerikā”
Liepājas muzejā
2. jūnijs–31. jūlijs
Ēvalds Dajevskis. Revolūcija Fultonas zivju tirgū (no Liepājas muzeja krājuma)
No 2. jūnija līdz 31. jūlijam Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma gleznotāja un scenogrāfa Ēvalda Dajevska (1914–1990) darbu izstāde “Dajevskis Amerikā”.
Izstādē būs skatāmas mākslinieka gleznas, izrāžu meti un skices, kas tapušas Amerikas Savienotajās Valstīs, kur aizritēja Ēvalda Dajevska dzīves un mākslas perioda lielākā daļa.
Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks darbojās kā scenogrāfs un gleznotājs Amerikas Savienotajās Valstīs, kas viņu iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā nelika aizmirst latviešu teātri, kas Ēvalda Dajevska lielā mīlestība. Viņš Amerikā veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām.
1951. gadā ierodoties Ņujorkā, Ēvalds Dajevskis sastapās ar ainavu glezniecību, kas radikāli atšķīrās no Eiropā pazīstamās. Viņa mākslinieka aci piesaistīja Ņujorkas vizuālā komplicētībā ar tās daudzajām ēkām, tiltiem, tuneļiem, skursteņiem un rūpniecības rajoniem. Īpaši viņu saistīja tieši rūpniecības rajoni, iedvesmojot uz fantastiski jaunām formām darbos, kas bija saistīti ar pilsētu, kuru viņš drīz pieņēma par savām mājām.
Savās gleznās viņš centās notvert pilsētas ainavas būtību un raupjo skaistumu ar tās krāsu un faktūru dažādību, tāpat kā viņš to darīja savās jaunības dienās, dzīvojot Liepājā, un laikā no 1941. līdz 1944. gadam strādājot par dekoratoru Liepājas Drāmas, operas un baleta teātrī.
Esot Amerikas Savienotajās Valstīs, Ēvalds Dajevskis gleznoja ne tikai tuvo un pazīstamo, bet arī attēloja vietas izplatījumā, kas viņam nebija tik tuvas, piemēram, Mēnesi.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Elzas Sīles personālizstāde “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
3. jūnijs–14. augusts
No 3. jūnija līdz 14. augustam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma līdz šim lielākā Rīgā dzimušās mākslinieces Elzas Sīles personālizstāde – “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul”. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
“Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” tapšanu iezīmējusi autores atgriešanās pie agrīni piedzīvotas saskares ar kriptisko Latvijas padomju enciklopēdijas saturu. Nostalģijas, no vienas puses, un kritiskas izvaicāšanas, no otras, puses pārņemta, šī izstāde atkāpjas no stingrās (alfabētiskās) sējumu struktūras, lai Sīles redakcijā un izstādes telpu perimetrā pieteiktu šodienas kontekstā aktualizētu nozīmju-kategoriju kopas.
Sīles darbi turpina apšaubīt varu/vareno izmantoto retoriku, atsedzot to kā bailēs, melos un maldos eļļotu mehānismu. Tapšanas procesā atduroties pret kultūrnaratīvā dominējošiem ideoloģiskajiem konfliktiem, izstādes darbu pamatā nolasāmie vizuālie kodi iedalāmi pēc to mnemoniskajiem, semantiskajiem un formālajiem paņēmieniem. Līdznostādot krimināla rakstura notikuma vietas, laboratoriskas vides un “mākoņu” zonēšanu dzelzs priekškara ielocēs, Sīle pilda robus starp tām, dodot mājienus par nepieciešamību pārskatīt tajos ietverto retoriku.
Aizbildinoties ar astoņus, deviņus gadus veca bērna saskari ar biezo, smago, bībelisko enciklopēdiju, Sīle to pārceļ šodienas realitātē, lai atsegtu mudžekļaino – apzināto un neapzināto – sabiedrības attiecību bagāžu ar pagātni. Uz joprojām nerimstošās, asiņainās konfrontācijas Eiropā fona šāda veida pārdomas kļūst vēl skaudrākas.
“Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” sastāv no trīs sējumiem.
Pirmais (“Bi-Dža”) ir veidots no lielformāta paneļiem ar ādas pārklājumu. Tajos redzami vizuāli naratīvi nelielu attēlu un teksta aplikāciju formā. Vienlaikus tie ir karikatūra par tēmu “terapeita-dīvāns-satiek-padomju-dzīvokļa-durvju polsterējumu-satiek-enciklopēdijas-muguriņu”.
Otrais (“Ge-Ilk”) ir “speciālā operācija”, kas norisinās uz vidēja formāta alumīnija plāksnēm. Lai gan zīme, ko Sīle uz tām atstājusi, ir heterogēns krāsainu, pusšķidru materiālu sajaukums, kas izgreznots arī ar želatīnu/grafīta zīmuli, galvenais vēstījums te atgādina par kara laika maldināšanas stratēģiju kamuflāžas tehnikām (Otrais pasaules karš, Aukstais karš, tagadējais…).
Trešo (“Mir-Nul”) var uzlūkot kā limitētu cuteness. Pārsteidzīgi, jo šī darbu kopa radusies, lietojot spēku un gleznas standartizēto rāmi un to saturošo krāsu kārtu reducējot uz vienu, šauru dimensiju. Sarullēta un uzstutēta uz tievas nūjiņas, apgleznotā virsma pārtop “kaķastē”. Apzināts pretstats Sīles darbu atsaucēm, kurus virzījušas balto vīriešu noteiktā, klaji apšaubāmā pasaules kārtība, “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” autoru kolektīvs – to vidū Elza Sīle, Maja Lama (Maya Lama), Evija Sīle, Ludmila Ivaščuka, Zane Onckule, Evita Goze un Elīna Drāke – ieņem ar sievieti identificētu pozīciju.
Latvijas padomju enciklopēdija ir latviešu valodā sarakstīta universāla enciklopēdija 10 sējumos, kas publicēti no 1981. līdz 1988. gadam. Tajā iekļauts aptuveni 60 000 šķirkļu, 20 000 ilustrāciju un vairāk nekā 600 karšu. Enciklopēdija bija iecerēta kā visaptverošs visu zināšanu nozaru atlass, kurā, paredzami, ideoloģisks uzsvars tika likts uz tā laika padomju ietekmes sfērā radītajām publikācijām. Enciklopēdija iznāca sekojošos sējumos- turpinājumos: “A-Bh” (1981), “Bi-Dža” (1982), “Dže-Hain” (1983), “Hait-Karta” (1983), “Karte-Lauk” (1984), “Latvijas PSR” (1984), “Lauk-Monr” (1985), “Mons-Plato” (1986), “Platp-Singa” (1986), “Singo-Trien” (1987), “Tries-Žvīgu” (1987), papildsējums (1988).
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Iļja Lipkina personālizstāde
“YOU are the model! YOU are the majority!”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
3. jūnijs–14. augusts
No 3. jūnija līdz 14. augustam Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā apskatīt Berlīnes fotogrāfa Iļja Lipkina jauno darbu sēriju, kas tapusi divu fotosesiju laikā šopavasar Rīgā un Berlīnē.
14 fotogrāfiju turpinājumā caur Instagram atlasīti vēlīni padsmitgadnieki ir iemūžināti kādreiz apdzīvotā, šobrīd pamestā mikroskopiskā dzīvoklī Rīgas centrā. Fotogrāfijās šie savstarpēji nesaistītie fotogēniskie svešinieki atklājas kā draugu kopa, kuri, sēžot, atslienoties vai guļot uz gadu gaitā nolietota dīvāna, kas izvietots uz raibi rakstainas tapetes fona, vai nu nepārtraukti fokusē skatienus tuvumā esošajos ekrānos vai šķietami skatās nekurienē.
Bez stilistiski uzspiestiem tēla nosacījumiem no Lipkina puses jaunieši ieradās uz fotografēšanos savā apģērbā, ikdienas matu sakārtojumā un ar ierasto kosmētiku vai pilnībā bez tās. Viņi ieradās nolūkā tēlot sevi, zinot, ka, visticamāk, netiks iemūžināti kā viņi paši. Stundas pavadot kopā, šie reālās dzīves modeļi caur fotogrāfijām caurstrāvo uzskatāmu garlaikošanos, neieinteresētību un zināmu pasivitāti, vienlaicīgi, ik pa laikam imitējot citam citu ar mērķi izcelties, pagaistot vai saplūstot ar grupu.
Rezultāts ir darba kopums, kas patiesībā ir par neko. Tāda rakstura nekas atmiņā atsauc populāro 90. gadu amerikāņu sadzīves komēdiju Seinfeld. Seriāla galvenais varonis komiķis Džerijs Seinfelds nāca klajā ar izcili trulu ideju izveidot šovu par sevis paša fiktīvo “es”, kas uz ekrāna izdzīvo savas īstās dzīves peripetijas. Poētiski godinot, Seinfelda mūsdienu “kolēģi” – Alise Gaile, Betija Liza Gersone, Darja Kapitonova, Ļena Kiseļčuka, Sabrina Race, Elīna Rancāne, Toms Sargelis, Agnese Upmale, Francis Alberts Virtmanis – uzskatāmi nēsā 90. gadu stilistikā ieturētu apģērbu. Gluži kā Seinfelds pats sevi, tā arī šī grupa “performēja” vien Lipkina orķestrēto fotosesiju.
Izvietotas secībā, kas atklāj gan sērijas saturisko, gan formālo paņēmienu loģiku, Lipkina fotogrāfijas variē no tīrām, komponētām un perfekti “asām” līdz apzināti izplūdušām, miglainām un šķietami nejauši tvertus momentus atspoguļojošām. Izstādē eksponētie kadri vienlaicīgi ir bezscenārijā un savstarpējā sadarbībā balstīti: tā vienā attēlā modeles pašas rokās turētā telefona gaismojums tiek izmantots, lai izgaismotu kadru, savukārt citā modeles seju Lipkins tver pastarpināti – datora ekrāna atspulgā. Ekrānu patērēšanas izraisītais acu nogurums ir klātesošs modeļu sejās visas sērijas garumā, taču skatītājs nekur nevar saskatīt patērēto saturu, kas to varētu būt izraisījis.
Lakoniskais, bet emocionāli precīzais uz seju fiksāciju un pašprezentācijā balstītais dokumentālais pētījums ir saistāms ar Lipkina pastāvīgo interesi pievērsties reālā un hiperreālā konceptiem. Nolūkā atklāt vispārinātu versiju par mūsdienu globālās kultūras un sabiedrības attīstības pamata apstākļiem, Lipkins tver impulsu šķietami nejauši, gandrīz kā “izklaidībā”.
Vienatnē nofotografētā ukraiņu jauniete, kas pozējusi fotogrāfa Berlīnes studijā, pilnībā izprot šo stāvokli, Lipkinam bilstot: “Tas tiešām bija tā, mēs visi bijām vienkārši pielipuši pie saviem ekrāniem.”
Pēc Rīgas izstāde būs apskatāma Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepājas Mākslas foruma 2022” ietvaros septembrī un oktobrī.
Iļja Lipkins (Ilya Lipkin, dz. 1982, Rīgā) ir Berlīnē dzīvojošs mākslinieks, kurš darbojas tehnoloģiju, jaunatnes un reklāmas krustpunktā. Rīgā dzimušo fotogrāfu darbina laikmeta gaisotne, radot tiešu, drosmīgu un robežas izvaicājošu darbu sērijas, kas aptver mākslu un patērētāju kultūru. Lipkina prakse ir intuitīva, dinamiska, un tā sakņojas apkārtējās pasaules realitātē. Lipkins ir absolvējis Vitnijas neatkarīgo studiju programmu un viņa darbi ir izstādīti High Art, Arlā, “Svetlana” galerijā Ņujorkā, Autocenter, Hamburger Bahnhof, Lars Friedrich Gallery un Silberkuppe Berlīnē, kā arī Nousmoules Vīnē, starp citām norises vietām.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule. Kastings un fotosesijas producente: Evita Goze.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Grieķu mākslinieku grupas izstādes “Does it matter?”
mākslas centrā “NOASS”
3. jūnijs–1. jūlijs
Diversity’s Ark, Tolis Tatolas, 2022 (detail)
No 3. jūnija līdz 1. jūlijam mākslas centrā “NOASS”, AB dambī būs skatāma izstāde “Does it matter?” (“Vai tam ir nozīme?”), kas veidota par godu Latvijas un Grieķijas diplomātisko attiecību simtgadei.
Izstāde 3. jūnijā plkst. 18.00 tiks atklāta ar grieķu mākslinieka Filipa Cicopula performanci “Es esmu kā murgs, tērpies sapnī”. Savā mākslinieciskajā darbībā Cicolups pēta sociāli konstruētus uzvedības modeļus, radot situācijas, kurās performances dalībnieki pārrauj vai pārvar iekšējās atgriezeniskās saites, kas kontrolē viņu rīcību. Kā performanci raksturo pats mākslinieks: “tas ir maskēts eksistenciāli dramatisks monologs – sapnis par kādu, kurš ir pārvērsts par nebūtību un ir palikusi viena lieta, proti, atmiņas.”
Kā vienojošs elements izstādē “Does it matter?” ir mākslinieku pieeja fotogrāfijai, kuras pamatā ir tās materiālā dimensija. Mēģinot uzsvērt matērijas un materiāla nozīmi, izstādes uzmanības centrā ir uzskats, ka mākslas ietvaros matērijas un jēgas ir nedalāmas un ar izšķirošu nozīmi. Kā norāda izstādes kuratore māksliniece Hloja Akritaki (Chloe Akrithaki): “Izstādē galvenā uzmanība pievērsta mākslinieku attiecībām ar fotogrāfijas mediju, attiecībām, kas atklājas kā vienlaicīgas atkarības un apbrīnas, bezgalīga dinamika vai vienīgais veids, kā realizēt darbu.” Izstādes kodolu veido 11 Grieķijas vizuālās mākslas parstāvji: Hloja Akritaki (Chloe Akrithaki), Marta Dimitropulu (Martha Dimitropoulou), Katerina Zaharopulu (Katerina Zacharopoulou), Atina Joannu (Athina Ioannou), Lizija Kalliga (Lizzie Calligas), Marianna Lurba (Marianna Lourba), Aleksijs Papazaharijs (Alexios Papazacharias), Georgija Sagri (Georgia Sagri), Tolis Tatols (Tolis Tatolas), Filips Cicopuls (Filippos Tsitsopoulos), Efija Haliori (Efi Haliori). Izstādē apvienotie mākslinieki aktīvi darbojas Grieķijā un ārzemēs un radoši strādā dažādos medijos, tostarp tēlniecībā, performances mākslā, glezniecībā, video mākslā un instalācijā.
Izstādi papildinās mākslas centra “NOASS” ārtelpai pielāgota instalācija “Daudzveidības šķirsts” (Diversity’s Ark), kuru veidojis mākslinieks Tolis Tatols, kā arī Filipa Cicopula trīs kanālu videoinstalācija “Beketa lietus” (Beckett Rain), kas būs apskatāmi uz mākslas centra klāja līdz 2022. gada 30. septembrim.
Mākslas centrs “NOASS”
AB dambis, Rīga
Izstāde “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā”
mākslas centrā Zuzeum
4. jūnijs–20. novembris
Amanda Ziemele. Monotips no sērijas Nēģi, 2019. Papīrs, eļļa. VV Foundation kolekcija. Foto: Ansis Starks
No 4. jūnija līdz 20. novembrim mākslas centrā Zuzeum būs skatāma izstāde “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā”, kas iepazīstinās ar dinamiskām laikmetīgās mākslas kolekcijām, akcentējot arī privātās kolekcionēšanas sociālos aspektus. Projekta mērķis ir radīt satikšanās iespēju kolekcionāriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī pilnveidot publisko un starptautisko piekļuvi mākslai privātajās kolekcijās un augošajai mākslas infrastruktūrai Baltijas valstīs.
Mazas privātas kolekcijas šodien ir kļuvušas par fondiem, muzejiem, mākslas centriem un zināšanu ieguves vietām. No privātas kaislības 20. gadsimta 90. gados mākslas kolekcionēšana ir izaugusi par neatkarīgu infrastruktūru, kas ik dienas gādā par tūkstošiem Baltijas reģiona mākslas darbu saglabāšanu, aprakstīšanu, restaurāciju, pētīšanu, eksponēšanu un deponēšanu kā vietējos, tā ārvalstu mākslas muzejos un galerijās. Izstāde pievērš uzmanību kolekciju starptautiskajai dinamikai un to apjoma un institucionālās izaugsmes ambīcijām. Tā uzdod arī jautājumu: kāda ir mākslas kolekcionēšanas nākotne?
Mākslas darbus un kolekcijas izstādei izraudzījās Tallinā dzīvojošā galeriste un mākslas konsultante Olga Temnikova: “Šajā izstādē es gāju vienkāršu ceļu un izvēlējos izcelt kolekcijas un kolekcionārus, neņemot vērā kolekciju lielumus, bet gan to jaudu un potenciālu. Es vēlos savest kopā aizrautīgus cilvēkus.
Mēs pārsvarā rādām jaunieguvumus kā aktuālā kolekcionēšanas procesa raksturotājus. Tāpat pievēršam uzmanību pārrobežu patērētājiem un māksliniekiem, kas pārstāvēti vairākās kolekcijās.
Būdama galeriste un pieredzējusi Baltijas jūras reģiona mākslas pārstāve, es nemitīgi analizēju vietējās mākslas ainas īpatnības – to pozitīvās un negatīvās puses. Es sapņoju par sociālo kontaktu uzlabošanu, kultūras un mākslas bāzes veidošanu Baltijas lepnumam – kopējai identitātei un sākumpunktam, kas ir kritiski svarīgs pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.”
Izstādē pārstāvētās kolekcijas: Lewben Art Foundation, MO Museum Collection, Vitols Contemporary mākslas kolekcija, Zuzānu kolekcija, VV Foundation, Collection Kruus, kā arī Borisa Simuleviča, Rīvo Antona, Edgara Aronova un Marijas Avdjuško mākslas kolekcijas.
Projektu iniciēja un izstrādāja Ieva Zībārte, arhitekte, autore un kuratore, mākslas centra Zuzeum izstāžu vadītāja, sadarbībā ar Kai māksliniecisko vadītāju Karinu Lānso, Lewben Art Foundation direktori, un mākslas kuratori Ugni Bužinskaiti, un Lietuvas Ekspatriācijas mākslas fonda izpilddirektori, mākslas kuratori Giedri Marčulaiti. Izstādi Rīgā organizē un finansē mākslas centrs Zuzeum, un tai sekos patstāvīgi veidotas izstādes Viļņā un Tallinā, ko organizē projekta partneri Lewben Art Foundation un Kai Art Center.
Izstādē dažādas laikmetīgās mākslas prakses dažādās pasaules malās pārstāv vairāk nekā 70 mākslinieku.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Kanādiešu cirka apvienības “Machine de Cirque” iestudējums “Ghost Light”
Rīgas cirkā
5. un 6. jūnijā
5. un 6. jūnijā plkst. 19.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī Rīgas cirks piedāvā mūsdienu cirka mākslinieku apvienības “Machine de Cirque” (Kanāda) viesizrādes – iestudējumu “Ghost Light” jeb “Spoku gaisma”.
Izrāde ir spoku stāstos balstīts vēstījums par draudzības spēku un gaismas uzvaru pār tumsu. Izrāde piemērota visām skatītāju paaudzēm – pasaulē tā tiek rādīta gan kā ģimenes izrāde, gan cirka un teātru festivālu publikai.
Izrādes “Ghost Light” pamatā ir angļvalodīgajā telpā populārs mīts par teātra spokiem, kas uz skatuves kāpj brīdī, kad teātru, operu un cirka darbinieki devušies mājup un zālē atstājuši vien dežūrgaismiņu, kas angliski tiek dēvēta par spoku gaismu. Šī ir izrāde par pasaules cēloņsakarībām – par to, ka bezrūpīgajai lidojuma burvībai seko neizbēgamais kritiena brīdis, – un otrādi. Izrādē piedalās divi apvienības mākslinieki – Maksims Lorēns (Maxim Laurin) un Ugo Dario (Ugo Dario), kas kā akrobātu duets kopā uzstājas jau teju 15 gadus. Abi kopā atsperdēļa (angliski – teeterboard) disciplīnā uzstādījuši Ginesa rekordu – apmetuši pasaulē lielāko skaitu pēc kārtas veikto atmugurisko salto.
Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers ir pārliecināts, ka “Ghost Light” Rīgas publikai būs vērtīgs un aizraujošs piedzīvojums: “Varu apgalvot, ka Machine de Cirque triumfs turpinās – arī šī izrāde ir mākslinieku izdomas un pārsteidzošo prasmju apliecinājums.”
Rīgas cirks / Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Kaļķu iela 16, Rīga
Vides objekts “Laika kapsula”
Grīziņkalnā
no 30. maija
30. maijā plkst. 18.00 Grīziņkalnā, netālu no Glass Point studijas tiks atklāts vides objekts “Laika kapsula”, kura veidotāji ir stikla māksliniece Anna Varnase, kuratore Vaida Andrijauskaite un analogais fotogrāfs Dan Hermouet. Viņi, iesaistot sabiedrību, nolēmuši uzbūvēt skulptūru, kas attēlos laika ritējumu caur emocionālu stāstu. Tiks iekapsulēts un apspriests laiks kā jēdziens – plūstošs un bezgalīgs.
“Ievietot emociju atmiņas stikla kapsulā un pārvērst tās vides objektā, kuru var apskatīt un sajust arī citi, norādīs uz mūsu kā cilvēku sarežģīto skatījumu un attiecībām ar laiku kopumā – tā izprašanu, izjušanu un izteikšanu” stāsta mūsu stikla māksliniece Anna.
Glass Point studija
Pērnavas iela 33, Rīga
energART. Arterritory galerija – klejotāja
Ivetas Gabaliņas, Artūra Virtmaņa un Ata Jākobsona darbi
Mazirbē
līdz 11. jūnijam
Līdz 11. jūnijam Unas Meisteres un Aināra Ērgļa ģimenes mājā viesiem, iepriekš piesakot vizīti un saskaņojot laiku ar saimniekiem, ir iespēja apskatīt energART. Arterritory galerijas - klejotājas pirmo projektu, kurā iekļauti Ivetas Gabaliņas, Artūra Virtmaņa un Ata Jākobsona darbi. Projekts tiek īstenots mākslas un kultūras portāla Arterritory.com aizsāktās inicatīvas “Māksla kā dziedniecības instruments” ietvaros. Tas ir jauns formāts un pieredze, ko ar piedāvā Arterritory komanda.
Kādreizējā 20. gadsimta 60. gados celtajā tīklu šķūnī izstādītās gleznas, fotogrāfijas, zīmējumi un objekti, saplūstot ar apkārtnes dabu, kas ienāk caur lielajiem logiem, un mājas saimnieku dzīvi, atklājas no neierastāka, iespējams, intīmāka un vienlaikus emocionālāka skatpunkta. Tie ieguļas vidē, kļūstot par organisku daļu no ļoti personiskas teritorijas, zaudē mākslas atsvešinātību un atklājas daudz pieejamākā veidolā. Atvērti dialogam un vienkārši klusumam, tie telpā ienes radīšanas mirkļa klātesamības sajūtu un iespēju būt tam līdzās, tādējādi kļūstot par līdzradītāju.
Projekta norises vietas nemitīgi mainīsies, tomēr ikreiz tā būs kāda privātā telpa, piepildīta ar tās saimnieku un apkārtējās vides enerģiju. Un ar katru īslaicīgo mākslas intervenci šai enerģijā, mēs radīsim jaunu sajūtu un pieredzes telpu, kur piedzīvot atklājuma prieku, iespēju paraudzīties uz lietām un notikumiem no cita skatpunkta un vienlaikus ļauties mierpilnai apceres plūsmai. Sajust enerģiju, ko mūsu dzīvēs spēj ienest patiešām lieliski mākslinieki, mūsu laikabiedri.
Pieteikties var, rakstot uz: energart@arterritory.com
Mākslas un kultūras portāls Arterritory.com
Izsludināta pieteikšanās ISSP vasaras fotogrāfijas nometnei
“Radošā fotogrāfija jauniešiem”
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola pirmo reizi organizē vasaras fotogrāfijas nometni jauniešiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem. Nometnes vadītāju Līvas Graudumnieces un Adelīnas Kalniņas vadībā, sešu dienu garumā no 4. līdz 9. jūlijam (no plkst. 8.30 līdz 18.00) pusaudži varēs radoši iepazīt laikmetīgo fotogrāfiju un mākslas daudzveidību, kā arī attīstīt savas kritiskās analīzes spējas un individuālo izteiksmes brīvību.
Nometnes dienas gaitu veidos teorētiskās, praktiskās un radošās daļas, kuras tiks pielāgotas, reaģējot uz pusaudžu vajadzībām un interesēm. Sasaistot praktiskus uzdevumus ar jauniešiem aktuālām tēmām, piemēram, attēlu nozīme mūsdienās, personīgās pieredzes paušana caur fotogrāfiju un dažādu sociālu jautājumu aktualizēšana ar attēlu palīdzību, tiks apgūta vizuālā lasītprasme un spēja kritiski analizēt attēla sniegto informāciju. Apmeklējot izstādes un piedaloties vienas dienas izbraukuma plenērā, pusaudži kopīgi mācīsies diskutēt par mākslu, kā arī paust un argumentēt savu viedokli.
Nometnes nodarbības notiks ISSP skolas telpā un galerijā Rīgā, Berga Bazārā. Lai piedalītos, nepieciešama vienkārša digitālā fotokamera vai mobilais telefons ar fotokameras funkciju. Ja kameru nav iespējams nodrošināt, tad ISSP uz nodarbību laiku piedāvās iespēju to aizņemties. Pieteikties vasaras nometnei var šeit.
Daiņa Gudovska akvareļu izstāde “Nabassaite”
Siguldas Jaunās pils salonā
līdz 26. jūnijam
Līdz 26. jūnijam Siguldas Jaunās pils salonā ir skatāma stikla mākslinieka un akvarelista Daiņa Gudovska izstāde “Nabassaite”.
Par izstādes konceptu mākslinieks raksta: “Gauja – mana nabassaite. Metafora, kuras pavadā un sazobē es izdzīvoju savu fiziskās un mentālās, emocionālās sajūtas satvaru. Šī ainava – fenomens, kas cilvēku un dzīvo būtni, kā tādu, būtiski skar. Un tomēr, tā, šķiet, nepakļaujas nekādām definīcijām, vienīgi filosofiskā apsvērumā tā varētu atklāt savu patiesību. Definēt ainavu – Gaujas ainavu – tad jāsāk ar šī jēdziena saikni ar vidi un pasaules eksponēšanu. Gaujas vides inspirētas vizuālas ainavas – mani subjektīvo emociju pārnesumi, ne tiešas, reproducētas diagrammas un naratīvi.”
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Izstāde “Laimdota Mūrnieka skaistais laikmets”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam klasiskās mākslas galerijā “Antonija” ir skatāma mākslinieka-modernista Laimdota Mūrnieka 100 gadu atcerei veltīta izstāde “Laimdota Mūrnieka skaistais laikmets”. Izstādē apskatāmas vairāk kā 40 dažāda žanra gleznas.
Laimdots Mūrnieks (1922-2011) dzimis 1922. gada 23. maijā Madonas apriņķa Vestienas pagastā zemnieku ģimenē. Studējis Cēsu un Jelgavas skolotāju institūtos (1938–44), beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu 1953. gadā ar diplomdarbs “Spārnotais palīgs”, vadītājs Vladimirs Kozins. Izstādēs piedalās kopš 1953. gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, Pēterburgā, Maskavā, Tokijā, Kobē, Osakā, Kioto, kā arī ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Šveicē u.c.
Mākslinieks gleznojis savā īpašā un neatkārtojamā Laimdota Mūrnieka stilā, gan monumentālajā, gan stājglezniecībā, gleznojot stilizētas ainavas, klusās dabas un portretus. Izmantojis darbam eļļas krāsas, pasteli un temperu.
Vienlaikus galerijā “Antonija” skatāma arī Ilzes Laizānes personālizstāde un Genādija Suhanova piemiņas izstāde.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Kristīnes Kutepovas personālizstādes “Dabas portreti”
Sējas kultūras namā
līdz 1. augustam
Kristīne Kutepova. "Paslaucīt zem paklājiņa", 180x150 cm, akrils, audekls. 2022
Līdz 1. augustam Sējas kultūras namā skatāma gleznotājas Kristīnes Kutepovas personālizstāde “Dabas portreti”. Darbos atrodami stāsti par liepu ziediem upes krastos, meža gariem un par pāreju no viena posma citā. Gleznas atspoguļo un atgādina par dabas klātbūtni visur.
Māksliniece ar šo izstādi apmeklētājus mudinās aizdomāties par to, ka dabā viss ir īpašs, pilnīgi katram un visam šajā pasaulē esot savai vietai un nozīmei kopējā ritmā. Kā uzsver māksliniece, dabas portreti ir tieši par to, kam savā ikdienas reibumā paskrienam garām, mīdām, raujam, neredzam. “Cilvēkam ir jāspēj sajust sevi pa vidu debesīm uz zemei, tā, kā tas ir. Cienīt visu dzīvo un nedzīvo, ļaut būt,” sacīja Kristīne Kutepova.
Sabīnes Līvas izstāde “#izstāde.mēnessakmens”
Aleksandra Čaka muzejā
līdz 20. septembrim
Aleksandra Čaka muzejā līdz 20. septembrim skatāma mākslinieces Sabīnes Līvas izstāde “#izstāde.mēnessakmens”. Sabīne Līva savās gleznās ataino harmoniskas kompozīcijas ar sev raksturīgu gaišo toņu niansēto mirdzumu un precīzu līniju rakstu. Māksliniece iedvesmu smēlusi Čaka daiļdarbu gleznainajos vārdos, domu graudos par Rīgu, kultūras mantojumu un pilsētas apkaimes savdabīgajā elpā. Darbu motīvus māksliniece savieno ar laikmetīgām grafiskām zīmēm, kur vizuālais saturs aicina vērotāju piedalīties redzējumā, attieksmē un emocijās.
Aleksandra Čaka muzejs
Lāčplēša iela 48-8, Rīga
