Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kates Krolles un Reiņa Bērziņa izstāde “Organizators”
kultūrtelpā “Smilga”
24. septembris–21. oktobris
No 24. septembra līdz 21. oktobrim kultūrtelpā “Smilga” būs skatāma Kates Krolles un Reiņa Bērziņa kopīgi veidotā izstāde “Organizators”. Mākslinieki piedāvā lietu kārtošanai paredzētu priekšmetu, ko mēdz dēvēt par organizatoru, aplūkot kā spēli, nevis disciplinējošu rīku. Mūsdienu produktivitātes kultūrā “kārtība” nereti kļūst par tirgus diktētu disciplīnu, kas izstumj spontanitāti, lēnu vērojumu un rotaļīgumu. Balstoties personiskā refleksijā, Kate un Reinis piedāvā savu pieeju lietu sakārtošanai. Viņi ikdienas notikumus pārvērš zīmējumos, gleznās un instalācijās, kā arī otrādi: gleznas, zīmējumi un objekti tiek pārvērsti ikdienas notikumos. Radītās formas tiek integrētas telpā kā atgādinājums, ka lietu kārtība atkarīga no skatupunkta. Iedvesmojoties no mākslinieka Alana Kaprova (Alan Kaprow) idejām par robežu izpludināšanu starp mākslu un dzīvi, izstāde atklāj ironisku un personisku skatījumu uz organizēšanu.
Kate Krolle (1984) un Reinis Bērziņš (1989) veido mākslinieku tandēmu, kura darbi tapuši brīvdabas mākslas iniciatīvā “Savvaļa”, Dirty Deal Teatro, performances festivālā “Starptelpa” un Valmieras teātra festivālā. Viņi veidojuši izstādes laikmetīgās mākslas telpā “Tur” un Rīgas Mazākajā galerijā. Tandēms 2023./2024. gada “Spēlmaņu nakts” balvā tika atzīts par gada kostīmu māksliniekiem par darbu pie apvienības “Kvadrifrons” izrādes “Ērces”.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34A, Rīga
Izstāde “Sapņotāju piekraste”
Galerijā “Romas dārzs”
No 21. septembra
No 21. septembra mākslas galerijā “Romas dārzs” skatāma grupas izstāde “Sapņotāju piekraste”, kas aicina ieraudzīt ainavu kā iztēles, atmiņu un piederības telpu.
Izstādes darbos ainava kļūst par simbolisku vietu, kur saplūst pagātne un nākotne, realitāte un sapnis. Zeme vairs nav stingra – tā plūst un mainās, horizonts attālinās, meži mirdz neparastās krāsās, bet klintis iegūst ūdens īpašības. Šīs vīzijas atklāj ainavu nevis kā dabas attēlojumu, bet kā emocionālu un kultūras simbolu.
Vēsturiski ainava vienmēr bijusi sabiedrības spogulis: romiešu freskās tā simbolizēja bagātību, nīderlandiešu 17. gadsimta glezniecībā – ikdienas vērtību, romantismā – dabas spēku, bet Ķīnas tradīcijā – iekšēju harmoniju. “Sapņotāju piekrastē” šīs tradīcijas savijas ar mūsdienu pieredzi, kurā arvien vairāk jūtama atsvešinātība un ilgošanās pēc dabas klātbūtnes.
Izstāde uzdod jautājumu: kāda ir mūsu saikne ar pasauli, kur daba bieži sastopama tikai kā attēls ekrānā? Darbos cilvēku gandrīz nav, taču tie runā par mūsu sapņiem, piederības meklējumiem un vēlmi atjaunot līdzsvaru.
Mākslas galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Lekciju cikls “Klasiskās vērtības”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
24. septembris–3. decembris
Edīte Pauls-Vīgnere. Gobelēni no cikla “Saudzēsim dabu! I-VI”. 1986. DMDM kolekcija
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina apmeklētāju iecienīto ciklu “Klasiskās vērtības” un rudens sesijā piedāvā trīs lekcijas, aicinot reizi mēnesī – no 24. septembra līdz 3. decembrim – izzināt aizraujošus mākslas vēstures faktus un interpretācijas.
24. septembrī plkst. 18.00 “Klasisko vērtību” jauno sezonu ievadīs Dr. art. Baibas Vanagas lekcija “Pirmās modernās mākslas vēstneses Latvijā”. Mākslas vēsturniece auditorijai pastāstīs par vairākām Latvijas māksliniecēm, kuras 20. gadsimta 10. un 20. gados ienesa modernisma idejām caurstrāvotas tendences, kā arī atgādinās par labi zināmām autorēm, kuras neatlaidīgi pilnveidoja savu māksliniecisko rokrakstu un ir atzīstamas par klasiķēm.
5. novembrī plkst. 18.00 Mg. hist. Lienes Dreimanes lekcijā “Māksla un diplomātija starpkaru Latvijā. Sieviešu aktīvisms” klausītāji uzzinās par līdz šim mazāk pētīto Latvijas vēstures lappusi – sieviešu lomu valsts tapšanā, attīstībā un mūsdienu valsts ideālu formulēšanā.
3. decembrī plkst. 18.00 cikla noslēgumā PhD Ritas Brokas lekcija “Ainava gobelēnā – austais pasaules tēls” piedāvās ieskatu ainavas attēlojuma izpausmēs gobelēnā, sākot no gobelēna mākslas pirmsākumiem 14. gadsimtā līdz mūsdienām.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Aināra Kamoliņa lekcija “Ieraudzīt attēlā īsteno”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
25. septembrī / plkst. 18.00
25. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā norisināsies filozofa Aināra Kamoliņa lekcija “Ieraudzīt attēlā īsteno”. Pasākums ir daļa no izstādes “Ārpus rāmjiem: 3D un hologrāfiskais visums”.
“Stāstījums fokusēsies uz diviem jautājumu lokiem: no vienas puses – pseidozinātnisko fotogrāfiju, kas atklāj spirituālās vai neredzamās pasaules; no otras – klasisko zinātnisko fotogrāfiju. Ne vienas, ne otras nekad nav tikai mehāniskas reprodukcijas. Attēlu radīšanā vienmēr tiek pieņemti estētiski lēmumi: izvēlētas krāsas, lai vizualizētu citādi neredzamus datus; izceltas objektu īpašības; mērījumi pārvērsti redzamās formās. Šīs izvēles nav patvaļīgas – tās ir datu pārtulkošana krāsās, kas ļauj mums ieraudzīt to, kas cilvēka acij parasti nav redzams. Līdzīgi arī garu fotogrāfijās var argumentēt, ka vizuālais reprezentē neredzamās elektromagnētiskās svārstības telpā.
Šī problemātika raisa jautājumus par objektivitāti un par to, kur sākas reprezentācija un kur beidzas realitāte. Ņemot vērā mūsdienu hipervizualizāciju zinātnē, šī tēma ļauj no jauna aplūkot 19. gadsimta debates par “mehānisko objektivitāti” un izcelt attēlu – gan zinātnisko, gan pseidozinātnisko – saikni ar mūsu pieredzi dzīves pasaulē. Runas vizuālajos materiālos tiks izmantotas gan garu stereogrammas, gan mūsdienu piemēri,” lekcijas saturu ieskicē Ainārs Kamoliņš.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Starptautiskais simpozijs
“Austrumeiropas kuratoriālās prakses – attīstība un izaicinājumi”
Latvijas Mākslas akadēmijā
25.–26. septembris
25. un 26. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijā norisināsies starptautisks simpozijs, kura laikā tiks aplūkotas dažādas kuratoriālās prakses un to attīstības virzieni mākslas un kultūras ekosistēmā. Divu dienu garumā vairāk nekā desmit jomas profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm iepazīstinās ar aktuālajiem pētniecības un radošajiem projektiem.
Simpozija saturisko ietvaru veidos diskusijas par kūrēšanas un kuratoriālajām praksēm mūsdienu politiskajā un sociālajā kontekstā, akcentējot drosmīgas, izlēmīgas un inovatīvas izglītības un mākslas pieejas. Tā mērķis ir veicināt starptautisku dialogu par kuratoriālo diskursu un sadarbības iespējām reģionā, kā arī izpētīt, kā politisko, sociālo un kultūras pārmaiņu ietekmē mainās kūrēšanas stratēģijas un to nozīme sabiedrībā.
Īpašs uzsvars tiks likts arī uz diskusijām par kuratoru prakses internacionalizāciju, identitāti un nozīmi globalizācijas laikmetā. Simpozija programma ietvers dažādu jomu sadarbības modeļus, ko veido partnerībā ar EARN (Expanded Artistic Research Network — Paplašinātais mākslinieciskās pētniecības tīkls) kuratoriālo pētījumu grupu. Tā piedāvās diskusiju platformu, kas pārskatīs kuratoriālos terminus, izaicinot Eiroatlantiskās kultūras dominanci. Tāpat programmā iekļauta sadarbība ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, bagātinot pasākumu ar performatīvām intervencēm un starptautiski nozīmīgu dalībnieku iesaisti.
Simpozija dalībnieki: Antra Priede, Maija Rudovska, Andris Brinkmanis, Evarts Melnalksnis, Cătălin Gheorghe, Mick Wilson, Bige Örer, Carolina Rito, Nontobeko Ntombela, Steven Henry Madoff, Biljana Ćirić, Maria Lind, Nina Liebenberg.
Apmeklējuma pieteikuma anketa.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Grāmatas Arm and Hand in Motion atvēršana
Latvijas Mākslas akadēmijā
26. septembrī / plkst. 18.00
26. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijā notiks starptautiski atzītās izdevniecības “Anatomy For Sculptors” jaunākās grāmatas Arm and Hand in Motion atvēršanas pasākums.
Grāmata, kas veltīta rokas un plaukstas anatomijai kustībā, ir ceturtais sērijas izdevums, ko izmanto mākslinieki visā pasaulē, tostarp Avatar filmu sērijā, Marvel komiksos, Netflix seriālā Arcane un spēlēs Fortnite, God of War u.c.
Pasākumā būs iespēja tikties ar grāmatas autoru Uldi Zariņu, kurš sniegs ieskatu tās tapšanā un radošajā procesā.
“Katra grāmatā iekļautā poza sākās ar reālu cilvēku. Mēs 3D skenējām reālus cilvēkus, un es rūpīgi veidoju katru modeli, atklājot, kā rokas forma mainās kustībā,” stāsta Uldis Zariņš.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Reflections Within: terapeitiska fotogrāfijas darbnīca
ar ukraiņu mākslinieci Aleksandru Klodu
Laidu pilī
26.–28. septembris
Alise Dmitrijeva. Pludmalē. Ap 1911–1913. Papīrs, krāsains kokgriezums. LNMM kolekcija
No 26. līdz 28. septembrim Laidu pils rezidencē norisināsies darbnīca “Reflections Within: ievads fotogrāfijā un terapijā” ar ukraiņu mākslinieci un psiholoģi Aleksandru Klodu. Pielietojot fotogrāfiju kā iekšējās pasaules spoguli un tiltu uz zemapziņu, programma aicina interesentus reflektēt par identitāti un emocionālajām izpausmēm.
Trīs dienu laikā dalībnieki caur fotogrāfiskiem uzdevumiem, meditācijām un grupu diskusijām pievērsīsies savai identitātei, vajadzībām un attiecībām, atklājot jaunas iespējas, kā personīgo pieredzi transformēt vizuālā formā. Darbnīca rosinās atbildēt uz jautājumiem: Kas mūs definē – un kas ne? Kā mūs redz citi un kā mēs redzam sevi? Kā emocijas pārvērst vizuālās metaforās un kā attīstīt pašapziņu caur fotogrāfiju?
Darbnīca nav paredzēta kā terapijas grupa, bet gan kā ceļojums pašizpētē, kurā fotogrāfija, refleksija un dialogs dabiski aptver terapeitiskus ceļus. Apgūstot praktiskas tehnikas, ko izmantot gan individuāli, gan grupās, dalībnieki mācīsies apzināti lietot fotogrāfiju kā pašapziņas rīku, kā arī kā resursu darbam ar kopienām.
Programmas pamatā ir terapeitiskās fotogrāfijas un fototerapijas pētnieku Džūdijas Veizeres, Rutas Deivijas, Nīla Gibsona un Kristinas Nunez prakse.
Darbnīca ir piemērota fotogrāfiem un māksliniekiem, kuri vēlas izpētīt fotogrāfijas terapeitisko dimensiju, kā arī mākslas terapeitiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem profesionāļiem, kas strādā ar dažādām sabiedrības grupām. Iepriekšēja pieredze nav nepieciešama — tikai jāņem līdzi digitālā fotokamera vai viedtālrunis.
Laidu pils
Laidi, Laidu pagasts, Kuldīgas novads
Artura Dimitera personālizstāde “Krāsas svars”
Rietumu bankas izstāžu zālē
No 26. septembra
No 26. septembra Rietumu bankas izstāžu zālē skatāma Artura Dimitera personālizstāde “Krāsas svars”.
Cilvēks meklē zīmi, pēc kuras vadīties, un mākslinieks – zīmi, kuras dēļ vērts radīt.
Izstādes vadmotīvs ir tēlu meklējumi un abstraktu formu paralēlās realitātes, kuras savos kontekstuālajos rāmjos ieliek nevis mākslinieks, bet katrs uzlūkotājs ar savu pienesumu. Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam, neapgrūtinot to ar pārblīvētu saturisko informāciju, bet dodot krāsai kā trīsdimensionālai vielai savu teikšanu.
Katram tēlam ir savs raksturs, sava emocionalitāte. Zoomorfās radības viena pēc otras dod ziņu par sevi – tās nav vienaldzīgas. Tās ir kā liecinieces šķietamajai nejaušībai, kas kā radītās pasaules strāvojums iet cauri jebkurai matērijai.
Siluets ir noreducētākais formas veids, kas palīdz lieko izsvērt un neapgrūtināt darbu ar traucējošiem, otršķirīgiem elementiem. Vienlaikus tas ir arī sarežģīts, jo nedod vietu kļūdām – tajā var paust visu, bet tikai atmetot lieko.
Kur meklēt vārdus, lai izteiktu to, kas ir šie manis uzmeklētie varoņi? Kas ir tie stāsti, kurus viņi jums stāstīs?
Rietumu banka
Vesetas iela7, Rīga
Bruno Birmaņa lekcija “The Untamed.
Nepieradinātās Modes asambleja: Sākums”
Mākslas muzejā Zuzeum
27. septembrī / plkst. 14.00
27. septembrī plkst. 14.00 Mākslas muzejā “Zuzeum” notiks Bruno Birmaņa lekcija “The Untamed. Nepieradinātās Modes asambleja: Sākums”.
Tā būs lekcija par (joprojām) lielākā alternatīvās modes festivāla – Untamed Fashion Assembly – ieceri un organizāciju Latvijā 1990.–1992. gados: radošās utopijas meklējumiem, grandiozu ideju realizāciju un brīvības sajūtas “ietērpšanu”.
Bruno Birmanis ir modes mākslinieks, dizainers un pedagogs. Dzimis teātra aktieru, televīzijas žurnālistu un arhitektu ģimenē, viņš savu pasaules uzskatu veidojis, iedvesmojoties no šīm disciplīnām. 80. gadu beigās kļuva par vienu no alternatīvās modes aizsācējiem Latvijā, dibinājis leģendāro Bruno Birmaņa un Uģa Rūķīša Tērpu teātri un organizējis Nepieradinātās modes asambleju. Šobrīd mākslinieks strādā arī kā pasniedzējs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
Mākslas muzejs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
ISSP kurss “Ievads laikmetīgajā fotogrāfijā” ar Kristīni Krauzi Slucku
Pieteikšanās līdz 30. septembrim
No 4. oktobra līdz 13. decembrim ISSP Skolā norisināsies divu mēnešu kurss “Ievads laikmetīgajā fotogrāfijā”, ko vadīs vizuālā māksliniece Kristīne Krauze-Slucka. Kurss paredzēts ikvienam fotogrāfijas interesentam, kuram jau ir tehniskās pamatzināšanas un vēlme padziļināti iepazīt fotogrāfiju kā radošu un konceptuālu mediju. Nodarbības notiks klātienē sestdienu rītos ISSP telpā Berga Bazārā, Rīgā. Pieteikšanās kursam līdz 30. septembrim.
Laikmetīgā fotogrāfija atšķiras no ikdienas mirkļu fiksēšanas – tā ir apzināta mākslas forma, kurā autors pievēršas personiskām, sociālām vai filozofiskām tēmām, dokumentē realitāti vai izaicina priekšstatus par attēla būtību. Kursa laikā dalībnieki iepazīs dažādus laikmetīgās fotogrāfijas izteiksmes līdzekļus, izpratīs attēla estētiku, ētiku un tehnoloģijas, kā arī apgūs kompozīcijas un vizuālā tēla veidošanas principus. Īpašs uzsvars tiks likts uz estētiski un konceptuāli vienotas foto esejas izstrādi, apvienojot teoriju ar praktiskiem uzdevumiem. Kursa noslēgumā dalībnieku darbi tiks prezentēti kopīgā skatē.
Kursā plānotas astoņas nodarbības, kurās tiks aplūkota fotogrāfiskā stāstījuma uzbūve un materialitāte, fotogrāfiskie žanri, attēlu atlases un ritma principi, kā arī sniegta individuāla atgriezeniskā saite. Kursā varēs piedalīties tikai 12 dalībnieki, nodrošinot individuālu pieeju katram dalībniekam.
Kristīne Krauze-Slucka (1979) ir vizuālā māksliniece, kas savā praksē pievēršas laiktelpas un fotogrāfijas kā eksistenciālu un filozofisku kategoriju izpētei, īpašu uzmanību pievēršot fotogrāfijas materialitātei. Viņa strādā ar bezkameras attēlu, objektu un instalāciju formām, izstādēs piedalās kopš 2017. gada. Māksliniece ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2020), saņēmusi vairākas nozīmīgas balvas, tostarp Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku Grand Prix un “Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021” specbalvu, kā arī publicējusi savu pirmo fotogrāmatu “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes”. Krauze-Slucka divas reizes izvirzīta Purvīša balvas nominācijai.
Ķīnas mākslas izstāde “Kalnos un ezeru dzīlēs”
Liepājas muzejā
līdz 5. oktobrim
Līdz 5. oktobrim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē skatāma Ķīnas mākslas izstāde “Kalnos un ezeru dzīlēs”. Tajā aplūkojami 35 oriģināli darbi, ko radījuši 19 profesionāli mūsdienu mākslinieki – Džedzjanas Mākslinieku asociācijas biedri –, atklājot Ķīnas kultūras tradīcijas un pamatvērtības.
Izstādē eksponētie darbi aptver plašu tēmu loku, atspoguļojot gan seno tradīciju turpinājumu un padziļinājumu, gan inovatīvus meklējumus mūsdienu kontekstā. Tie iemieso mākslinieku pārdomas par dabu un dzīvi, pauž ķīniešu tautas estētiskās vērtības un atklāj garīgo pasauli. Ķīniešu māksla ir viena no senākajām un bagātākajām pasaulē, pazīstama ar savu unikalitāti un gadsimtiem senām tradīcijām. Tradicionālajai ķīniešu glezniecībai piemīt īpašības, kas to padara atšķirīgu un aizraujošu.
Ķīniešu glezniecībai raksturīga otas un tušas lietošana. Ar otu palīdzību tiek veikta kontūrēšana, teksturēšana, punktēšana un pludināšana, savukārt tušas tehnikas atklāj melnā toņa intensitātes gradācijas. Gleznojumi svārstās no bagātīgiem, spilgtiem, piesātinātiem toņiem līdz delikātiem, atturīgiem tonālajiem risinājumiem. Kompozīcijās prasmīgi izmantota izkliedēto punktu perspektīva un tukšās telpas efekts, lai radītu ēterisku atmosfēru.
Viena no tradicionālās ķīniešu glezniecības galvenajām iezīmēm ir harmonijas un līdzsvara meklējumi. Daba ir pastāvīgs iedvesmas avots, kurā kalnu ainavas, mierīgas upes un smalki ziedi ir aktuālas tēmas. Būtiska nozīme ir arī simbolismam – ziedi un dabas elementi pārstāv plašākus jēdzienus un idejas, piemēram, veiksmi, labklājību, ilgmūžību un harmoniju. Katrai gleznas detaļai ir dziļa nozīme, kas var atšķirties atkarībā no tradīcijas un mākslinieka interpretācijas.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Kates Seržānes personālizstāde “slapjie ūdeņi”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 5. oktobrim
Līdz 5. oktobrim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Kates Seržānes personālizstāde “slapjie ūdeņi”.
Izstādē “slapjie ūdeņi” Kate Seržāne, izmantojot ogles un sēpijas zīmējuma tehniku, pievēršas ūdens daudzveidības atveidei – straumei, plūdumam, vēja un gaismas spēlei ūdens virsmā, kurā nereti iepeld arī pati. Māksliniecei izdodas apturēt un pagarināt šo mirkli, paverot iespējas plašākai interpretācijai.
Un, protams, arī zivis, kuru klātbūtne “slapjajos ūdeņos” ir gan tieša, gan reizumis knapi jaušama. Kate ir makšķerniece – un ne tikai; dabas tuvums ir vitāli svarīga mākslinieces ikdienas daļa un iedvesmas avots:
“Mūsu gēnos ir šī nesaraujamība ar dabu. Daba it kā iedod atļauju, tādu kā aicinājumu – ka drīkst apkampt koku, parunāt ar jūru, vienkārši iebāzt roku zemē, kaut ko sajust un kaut kam ļauties. Tas ir laiks, kad notiek darbs ar sevi – tāda radoša eksplozija. Ir jādara tas, kas sanāk vislabāk, jo nevar to nedarīt. Tā ir kā bezgalīga niršana – jo dziļāk tiec, jo aizraujošāk kļūst. Plunkš!”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Vides mākslas izstāde “Kartes”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
līdz 10. oktobrim
Līdz 10. oktobrim Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma skolēnu vides mākslas izstāde “Kartes”. Izstādē apskatāmi “Trīs krāsu” audzēkņu vasaras plenēros tapušie vides pētījumi un kartes.
Pētot arhitektūru un vizuālās komunikācijas piemērus Miera ielas apkaimē Rīgā, mākslas darbus tuvējās galerijās, kā arī augus, putnus un kukaiņus, bērni vizualizējuši pilsētas naratīvu kartēs, kuru pareizība nav topogrāfiska, bet balstās bērnu individuālajās pieredzēs.
Vietas emocionālās identitātes stāstus izstādē papildina ikgadējā konkursa “Dizaina darbi” laureātu dizaina projekti. Konkursa dalībnieki padziļināti pētījuši sev zināmas vietas, domājot par iespējām, kā ar vizuālās komunikācijas metodēm padarīt tās interesantas citiem.
Izstādes ietvaros notiks arī seminārs skolotājiem par to, kā pētīt vidi kopā ar skolēniem, izmantojot gan dizaina metodes, gan mākslā balstītas pieejas.
Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”
Miera iela 15/1, Rīga
Izstāde “Marks Šagāls. Bībele”
Galerijā “Art Platz”
līdz 20. oktobrim
Līdz 20. oktobrim galerijā “Art Platz” skatāma izstāde “Marks Šagāls. Bībele” – unikāls notikums, kas ļauj iepazīt Šagāla radīto Bībeles ilustrāciju un zīmējumu sēriju. Izstāde piedāvā iespēju caur mākslinieka skatījumu savienot Bībeles stāstus ar mūsdienu garīgajām un kultūras vērtībām.
“Jau no agras bērnības Bībele mani ir fascinējusi. Tā vienmēr man šķita kā visu laiku lielākais poēzijas avots. Kopš tā laika es meklēju šo atspulgu dzīvē un mākslā. Bībele ir kā dabas atbalss, un es esmu centies nodot šo noslēpumu.”
Marks Šagāls bija mākslinieks, kura cēlie un mūžīgie darbi nostādīja viņa vārdu mākslas pasaules priekšplānā un kura kompozīciju tēmas svārstījās no romantikas motīviem līdz Bībeles stāstiem. Ilgstošu reliģisku ietekmju iespaidā 1931. gada pavasarī Marks Šagāls devās ceļojumā uz Svēto Zemi, gūstot pieredzi, kas dziļi mainīja gan viņa garīgo pasauli, gan māksliniecisko redzējumu.
Šī ceļojuma rezultātā tapa divi sējumi – “Bībeles ilustrācijas” un “Bībeles zīmējumi” –, kuros kopā iekļautas 41 krāsu litogrāfija, attēlojot Bībeles stāstus. Tās tika drukātas, sākot ar 1956. gadu, Parīzes darbnīcā Atelier Mourlot.
Šagāls iedvesmu šīs sērijas darbiem smēlās ne tikai no ceļojuma uz Svēto Zemi, bet arī no savas bērnības pieredzes Baltkrievijā. Grāmatā “Marks Šagāls. Grafikas darbi” biogrāfs Franks Meijers norāda: “Šagāla saikne ar Bībeli ir patiesi dziļa; formas, kas piepilda viņa (Bībeles) pasauli, ir daļa no viņa paša iekšējās dzīves un no dzīva ebreju mantojuma, un tādējādi tās atklāj plašākus, intensīvākus pasaules arhetipus.”
Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Egona Peršēvica personālizstāde “Mīti un Pasakas”
Liepājas muzejā
līdz 2. novembrim
Līdz 2. novembrim Liepājas muzejā skatāma tēlnieka Egona Peršēvica personālizstāde, kurā caur mītu interpretāciju mākslinieks raugās uz sabiedrību un tās vērtībām. Personālizstādē eksponēta Egona Peršēvica mītisko zirgu skulptūru sērija, ko mākslinieks veidojis kā turpinājumu savai Marka Rotko mākslas centra Daugavpils cietokšņa spoku zirga tēmai.
Šīs sērijas idejas pamatā ir stāsts par mūsdienu racionālā prāta uzvaru pār mītisko domāšanu. “Bet tad nāca Covid laiks, kas spilgti parādīja, ka mīts kā domāšanas forma ir dzīvs un kritiski nepieciešams sabiedrības mentālajai noturībai krīzes brīžos,” atminas tēlnieks.
Izstādē ir izcelti četri mītiskie zirgi: Pēgass, Kentaurs, Vienradzis un Zelta zirgs. Tā ir tēlnieka versija par četru dažādu konceptu mītiskās interpretācijas transformāciju. Savukārt izstādes centrā atrodas lielformāta darbs “Mūsdienu mīts” par visas liberālās Rietumu pasaules ļaunuma avotu – balto heteroseksuālo vīrieti. Mākslinieks uzsver, ka tas ir mīts, kas šodien tiek aktīvi pārdefinēts.
“Lai nesajuktu prātā nedrošajā un mainīgajā pasaulē, mēs atrodam izskaidrojumus notikumiem ap mums vai vismaz izgudrojam to iemeslus, radot mītus un stāstot pasakas,” par tēmas nebeidzamo aktualitāti stāsta tēlnieks Egons Peršēvics. “Tas mums palīdz justies drošāk, sniedzot kārtības un likumsakarību ilūziju.”
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Miniatūrtekstiliju izstāde “Vai ir labi?”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 9. novembrim
Līdz 9. novembrim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas darbu izstāde “Vai ir labi?”. Tas ir jautājums, ko katrs sevi cenzējošs darītājs uzdod sev gana bieži. Arī mākslinieki, domājot gan par savu ideju vērtību un saturisko piepildījumu, gan to formu, vizuālo tēlu, neskaitāmām tehniskām niansēm, rezultāta atbilstību sākotnēji iedomātajam veidolam vai darba procesā nejauši dzimušajam pārsteigumam. Tas ir jautājums par darba un darbības jēgu.
Jautājums var būt arī viltīgi slidens un provocēt ātri un samiernieciski piekrist paviršam un virspusējam veikumam, bet tas var arī likt mocīties, daudzkārt noārdīt paveikto un radīt atkal no jauna cerībā, ka “labi” tiešām būs labi un beidzot apmierinās savu “iekšējo kritiķi” ar godīgi un atdevīgi paveiktu darbu.
Šis ir īss un vienkāršs jautājums, savukārt atbildes, iespējams, liks koncentrēties, sakopot, sakārtot un kristalizēt apkārt klīstošās domas, lai nonāktu pie savas īsās un īstās “labi” formulas. Miniatūrtekstils ar savu ierobežoto izmēru, bet neierobežoto materiālu un iespēju bagātību šajos meklējumos var palīdzēt, norāda Andra Dīriņa, Latvijas Tekstilmākslas asociācijas vadītāja.
Izstādē piedalās 20 mākslinieki ar 29 darbiem, kas radīti miniatūrtekstila tehnikā. Lai arī formāts ir mazizmēra, materiālu un izteiksmes līdzekļu izvēlē tas sniedz plašas iespējas – no tradicionālām tekstila tehnikām līdz laikmetīgām interpretācijām.
Izstāde rosina domāt par to, kā mēs katrs sev atbildam uz jautājumu “Vai ir labi?” – radošajā procesā, ikdienas darbā vai dzīvē kopumā.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
