Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Marettas Staprānes Bārlovas izstāde “Laima. Raimonds: Ģimenes laimes portreti”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
19. augusts–19. oktobris
No 19. augusta līdz 19. oktobrim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā būs skatāma Marettas Staprānes Bārlovas izstāde “Laima. Raimonds: Ģimenes laimes portreti”, kas tapusi fonda “Mākslai vajag telpu” programmas STAPRĀNS100 ietvaros.
Izstādes centrā ir 27 Staprānu ģimenes locekļi no četrām paaudzēm, kuru portreti veidoti, apvienojot fotogrāfijas, personisko informāciju, mūziku, iecienītās krāsas un vietas, kā arī elektroencefalogrāfijas (EEG) datus. Projekta sākumpunkts ir jautājums – kā izskatās laime?
Vairāku gadu garumā Maretta Staprāne Bārlova izstrādājusi mākslīgā intelekta tehnoloģiju jeb “AI otu”, kas palīdz šos dažādos personiskās pieredzes slāņus komponēt jaunā vizuālā valodā. Autore kontrolē radošo procesu, savukārt mākslīgais intelekts kalpo kā instruments. “MI nav autors, bet gan ota cilvēka rokās,” uzsver Maretta Staprāne Bārlova.
“AI otas” vizuālais pamats iedvesmots no Raimonda Staprāna glezniecības, īpaši viņa darbā nozīmīgajiem krāsas, gaismas, telpas un kompozīcijas principiem. Tā nav viņa darbu kopēšana vai rokraksta imitācija, bet gan jauna mākslinieciska metode, kurā ģimenes pieredze sastopas ar mūsdienu tehnoloģijām.
EEG dati izstādē netiek izmantoti emociju diagnosticēšanai vai laimes zinātniskai mērīšanai. Smadzeņu elektriskās aktivitātes rādījumi tiek pārvērsti parametros, kas ietekmē vizuālā darba intensitāti, struktūru, detalizāciju un asumu. Tādējādi rezultāts nav psiholoģisks profils vai zinātniska ilustrācija, bet mākslas darbs, kurā personiskā pieredze iegūst vizuālu formu. Izstādē būs skatāmas arī dalībnieku, tostarp Raimonda Staprāna, smadzeņu aktivitātes datu vizualizācijas.
Izstādes digitālais turpinājums būs SmileSpace™ – virtuāla, interaktīva vide, kurā apmeklētāji varēs iepazīt portretus, ģimenes stāstus, mūziku un individuālo laimes pieredzi. Virtuālā galerija nav fiziskās izstādes digitāla kopija, bet tās interaktīvs turpinājums.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca izstādei izvēlēta apzināti – Jūrmala ir nozīmīga Staprānu ģimenes vēstures daļa, un te joprojām atrodas ģimenes māja. Staprānu ģimeni ar Raini saistīja arī personiskas attiecības, tādējādi izstādes norises vietā ģimenes atmiņa sastopas ar Latvijas kultūras mantojumu.
“Laima. Raimonds: Ģimenes laimes portreti” ir pirmais publiskais starpdisciplinārās iniciatīvas LAIMA projekts, kas programmas STAPRĀNS100 ietvaros aktualizē Raimonda Staprāna mantojumu mūsdienu kultūrā un rosina sarunu par ģimeni, laimi, identitāti un cilvēka klātbūtni mūsdienu mākslā.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 7, Jūrmala
Andas Lāces personālizstāde “Psihoneiroloģiskajā slimnīcā mīlēties ir aizliegts”
TUR telpā
19. augusts–19. septembris
No 19. augusta līdz 19. septembrim TUR telpā būs skatāma Andas Lāces personālizstāde “Psihoneiroloģiskajā slimnīcā mīlēties ir aizliegts” – gleznu instalācija, kas pievērš uzmanību slēgtās institūcijās dzīvojošu cilvēku pieredzei un viņu vajadzībai pēc fiziskas tuvības un ciešām attiecībām. Vēlme pēc pieskārieniem, tuvības, seksualitātes un mīlestības ir cilvēka pamatvajadzība, kas nezūd, nonākot institucionālā aprūpē. Tomēr institucionālās aprūpes apstākļos šo vajadzību izpausme kļūst sarežģītāka, aktualizējot jautājumus par aprūpi, drošību, privātumu un piekrišanu. Šīs cilvēciskās pieredzes var viegli palikt nepamanītas, ja cilvēks galvenokārt tiek uztverts caur viņa psihiskās veselības stāvokļa un institūcijas, kurā viņš dzīvo, prizmu.
Lāce šai tēmai pievēršas gan kā gleznotāja, gan balstoties ilgstošā personīgā pieredzē, strādājot ar cilvēkiem psihoneiroloģiskās aprūpes iestādēs. Gleznās uzmanības centrā nonāk cilvēki, kuru dzīvi un savstarpējās attiecības joprojām apvij ievērojama sabiedrības stigma. Veidojot izstādi TUR, Lāce pievēršas arī pašas vietas vēsturei. Ēkā savulaik atradās neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un tika veikts to remonts. Šī vēsturiskā saikne izstādes tēmu papildina ar citu skatījumu uz palīdzību un aprūpi, kā arī atsauci uz ierasto apzīmējumu “ātrā palīdzība”. Apvēršot šo jēdzienu, Lāce aicina domāt par to, ko varētu nozīmēt “lēnā palīdzība”. Tā nav novēlota palīdzība, bet gan tāda, kurai ir pietiekami daudz laika un resursu, lai iedziļinātos katra cilvēka individuālajās vajadzībās.
TUR telpu piepildīs divdesmit cilvēka auguma gleznas, kas izvietotas dažādos leņķos un atšķirīgos attālumos cita no citas. Lāce tās raksturo kā “ļoti dažādus cilvēkus, kuri brīvi piepildījuši telpu”. Gleznas ir atbrīvotas no ierastā izvietojuma pie sienām, ļaujot tām pastāvēt telpā katrai atsevišķi, tomēr to atrašanās vietas ir rūpīgi noteiktas un visas izstādes laikā paliek nemainīgas. Apmeklētāji pārvietojas starp gleznām un tām apkārt, sastopot tās no dažādiem skatpunktiem un vērojot, kā mainās to savstarpējās attiecības. Visas gleznas atrodas vienā atvērtā telpā, kur iespējama tuvība, taču privātumam atvēlēts pavisam maz vietas. Katru gleznu vertikāli notur pie betona grīdas piestiprināta metāla konstrukcija, ko papildina neregulāras formas putu elementi. Lāce tos dēvē par “amorfiem balstiem”. Porolons un citi putu materiāli mākslinieces darbos parādās jau kopš 2016. gada, kalpojot kā absorbējošs materiāls, aizsargājoša virsma un drošības matracis. Šajā izstādē tie balsta un aizsargā gleznas, kuras, neraugoties uz šķietamo brīvību telpā, joprojām ir stingri nostiprinātas savās vietās.
Izstāde turpina Lāces ilgstošo interesi par cilvēka pieredzi, ievainojamību un robežām, ko veidojam gan ap sevi, gan citiem. Ieguvusi izglītību glezniecībā, māksliniece savu praksi laika gaitā paplašinājusi, pievēršoties performancei, instalācijai un tēlnieciskām formām, un šie izteiksmes veidi viņas darbos bieži savstarpēji pārklājas. Kopš 2019. gada Lāce ir iesaistīta sociāli aktīvajā Sansusī Labklājības rezidenču programmā, kur ilgstoši strādā ar dažāda vecuma cilvēkiem ar atšķirīgām fiziskajām un mentālajām spējām. Viņas daiļradē atkārtoti sastopama interese par neviennozīmību un empātiju, kā arī situācijām, kurās ierastie priekšstati par to, kas ir normāls, pieņemams vai iespējams, sāk mainīties.
Izstādes kurators un teksta autors: Edvards Shautens (Edd Schouten).
TUR telpa
Tallinas iela 10-3, Rīga
Latvijas stikla mākslinieku darbi Baltijas stikla izstādē “Layers”
Galerijā “Arka” Viļņā
20. augusts–27. septembris
Karlīna Mežecka. Wings. Foto: Klaudija Avotiņa
No 20. augusta līdz 27. septembrim galerijā “Arka” Viļņā norisināsies Baltijas stikla mākslas izstāde “Layers”, kur varēs skatīt laikmetīgā stikla autoru darbus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Izstāde ir turpinājums 2025. gada Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notikušajai, tā pat dēvētajai izstādei “Slāņi”, tomēr šis nav tipisks ceļojošās izstādes piemērs, drīzāk Latvijā iesāktas sadarbības otrā nodaļa. Saglabājot kopējo ideju un kuratoriālo ieceri, ekspozīcija veidota no jauna. Šai izstādei no visām trim Baltijas valstīm arī atlasīti vairāki jauni autori un darbi. Tādējādi “Layers” turpina iepazīstināt ar Baltijas stikla nozarē strādājošo autoru veikumu, šoreiz Lietuvas galvaspilsētā.
Latviju šogad pārstāvēs 7 autori: Ieva Birģele, Kārlis Bogustovs , IRMA (Inguna Audere, Maikls Rodžers), Karlīna Mažecka, Anda Munkevica, Bārbala Gulbe, Marta Ģibiete. Izstādes scenogrāfiju veido lietuviešu scenogrāfe Renata Valčika.
Līdzās izstādei norisināsies publiskā programma – divas bezmaksas lekcijas par Latvijas stikla mākslas un vitrāžas attīstību, ko vadīs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Inguna Audere un mākslas vēsturniece Ilona Audere.
Projektu starptautiskā sadarbībā īsteno galerija “Arka”, Lietuvas Mākslinieku savienība, Igaunijas Stikla mākslinieku asociācija un Baltijas kuratoru grupa MaBaDaKa, ko veido Marta Ģibiete, Bārbala Gulbe, Kati Kerstna un Dalia Truskaitė.
Izstāde aicina iepazīt stiklu kā laikmetīgu dizaina un mākslas materiālu. Baltijas stikla māksla nav vienots stils – tā ir dažādu personību, pieredžu un domāšanas veidu izpausme. Izstāde rosinās Baltijas dialogu par daudzslāņainību gan materiālā, gan mūsu kultūras telpā.
Arkos dailės galerija
Aušros vartų g. 7, LT – 01304 Vilnius
Izstāde “Latvieshi International”
Mākslas telpā “Toinen Kerros” Helsinkos
21.–28. augusts
No 21. līdz 28. augustam Helsinku mākslas telpā “Toinen Kerros” būs skatāma audiovizuālās mākslas izstāde “Latvieshi International”, kurā seši Latvijā, Īslandē un Somijā dzīvojoši latviešu mākslinieki pievērsīsies fona trokšņa fenomenam. Izstādē būs skatāmi Uģa Albiņa, Ainas Bikšes, Jurģa Petera, Mārtiņa Ratnika, Sandija Ruļuka un Lidijas Zaneripas jaundarbi.
Izstādes centrālais jautājums ir robežšķirtne starp signālu un troksni – kas to nosaka un kā mainās mūsu uztvere atkarībā no konteksta. Mākslinieki fona troksni aplūko kā materiālu, ar kuru iespējams mērķtiecīgi strādāt, pētot mašīnu komunikāciju, algoritmiskās sistēmas, industriālo skaņu, uztveres un uzmanības mehānismus, kā arī pārvietošanās un dzīves citās kultūrtelpās atstātās pēdas atmiņā un identitātē.
Izstādi papildinās publiskā programma. 21. augustā notiks atklāšanas vakars ar mākslinieku muzikāliem priekšnesumiem, 23. augustā – izglītojoša izstādes tūre bērniem un jauniešiem, bet 26. augustā paredzēta moderēta Latvijas un Somijas kultūras jomas pārstāvju diskusija par signāla un trokšņa attiecībām kultūrvidē. Pēc tās notiks Maikla Hollanda vadīta dzīvās skaņas performance, kurā seši mūziķi izpildīs īpaši izstādei radītu partitūru, apvienojot laikmetīgo skaņu, Latvijas tautas mūzikas arhīvu senākos slāņus un latviešu un somu muzikālās tradīcijas.
Mākslas telpa “Toinen Kerros”
Nokiantie 2–4, 00510 Helsinki, Somija
Pāvela Hafizova izstāde “AIR 4.0”
Ķekavas novadpētniecības muzejā
21. augusts–29. septembris
No 21. augusta līdz 29. septembrim Ķekavas novadpētniecības muzejā skatāma Pāvela Hafizova izstāde “AIR 4.0”. Vairāk nekā desmit gadus mākslinieks glezno mākoņus – apzināti paliekot pie vienas gaistošas un nepārtraukti mainīgas tēmas, kurā aizvien meklē jaunus skatpunktus.
Mākonis māksliniekam ir gan izteiksmes valoda, gan izpētes objekts – vizuāli vienkāršs, taču neizsmeļams savā formu, gaismas un ritma daudzveidībā. Glezniecībā tas kļūst par veidu, kā runāt par klātbūtni, telpu un kustību, kā arī par cilvēka uztveri un attiecībām ar apkārtējo pasauli.
Izstāde “AIR 4.0” turpina Hafizova ilgstošo interesi par mākoņa tēlu, pievēršoties tā mainīgajai dabai un iespējām glezniecībā fiksēt to, kas pēc būtības nav noturams. Mākoņu mainība ļauj māksliniekam vienas tēmas ietvaros nepārtraukti pārskatīt attiecības starp formu, gaismu, telpu un skatītāja uztveri.
Ķekavas novadpētniecības muzejs
Rīgas iela 26, Ķekava
ROW BALTICS 2026 – lielākais Baltijas ielu mākslas un kultūras festivāls
Sarkandaugavā, Zāģeru, Hāpsalas, Lāpstu un Ziemeļu ielu kvartālā
22. augustā
22. augustā no plkst. 10.00 līdz 22.00 Sarkandaugavā, Zāģeru, Hāpsalas, Lāpstu un Ziemeļu ielu kvartālā, ceturto reizi notiks ielu mākslas un kultūras festivāls “ROW BALTICS 2026”. Festivāls pilsētvidi pārvērtīs par atvērtu laikmetīgās mākslas galeriju, vienuviet pulcējot ielu māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm, hiphopa kultūras pārstāvjus, BMX un skeitborda sportistus, dejotājus, mūziķus un pilsētvides kultūras entuziastus.
Šāgada festivāla centrālā tēma ir “Battle” jeb radoša, nevardarbīga sacensība, kurā mākslinieki un kultūras pārstāvji izaicina cits citu, apliecina savu individualitāti un rada ko jaunu. Grafiti un hiphopa kultūrā sacensība kļūst par dialogu, bet atšķirīgie stili – par iespēju iedvesmoties un attīstīties.
Festivāla kulminācija būs Baltijas un starptautisko mākslinieku 400 m² lielformāta sienas gleznojuma tapšana Daiņa Rudens vadībā, kā arī anša un DEFSET Baltijas bītu cīņa, kurā oriģinālbītus prezentēs 12 Baltijas bītmeikeri. “Šogad mēs negribam vienkārši izveidot kārtējo sienas gleznojumu. Mēs gribam parādīt, ka ielu māksla ir dzīva pilsētas kultūras daļa, kas spēj sarunāties ar cilvēkiem un mainīt to, kā mēs redzam savu pilsētu,” norāda festivāla idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Dainis Rudens.
Festivāla skatuves programma norisināsies visas dienas garumā – no DJ Suns un DJ Kaķis rīta setiem līdz Ūgas, March, gočas, VIŅAS, Rokas (LT), f6lex, xantikvariāta un citu mākslinieku uzstāšanās. Vakara programmā paredzēti Roberts Gobziņš x NiklāvZ, slepenais viesis, bet muzikālo kulmināciju veidos BASECK (ASV) x KODEK.
Cīņas turpināsies arī breika deju laukumā un uz rampām, kur notiks starptautiskās BMX un skeitborda sacensības “Simple Session Street Series Riga”. Apmeklētāji varēs piedalīties ielu mākslas ekskursijās un spēlē, darboties koprades grafiti sienā, apmeklēt stencilu un grafiti burtveidolu darbnīcas, radīt savus bītus kopā ar Erica Synths un ļaut māksliniekiem uz vietas izveidot savu portretu.
Pasākumā tiks nodrošināta piekļūstamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt atsevišķas programmas daļas būs pielāgotas nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem apmeklētājiem.
Izstāde “Māksla kustībā – vasara Ogrē”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
22. augusts–13. septembris
No 22. augusta līdz 13. septembrim Ogres Vēstures un mākslas muzeja Mazajā zālē būs skatāma izstāde “Māksla kustībā – vasara Ogrē”, kurā vienkopus eksponēti darbi, kas tapuši muzeja vasaras radošo darbnīcu ciklā.
Izstāde ir noslēgums septiņu mākslas darbnīcu programmai, kas no 8. jūlija līdz 19. augustam pulcējusi bērnus un jauniešus, aicinot profesionālu mākslinieku vadībā iepazīt dažādus mākslas veidus un radošās izpausmes formas. Dalībnieki izmēģinājuši batikas, radošās rakstīšanas, performances, tēlniecības, eļļas un akrila glezniecības, kā arī abstraktās mākslas tehnikas.
Izstādē skatāmie darbi atspoguļos ne tikai apgūtās tehnikas, bet arī dalībnieku individuālo skatījumu, drosmi eksperimentēt un radošo izaugsmi. Katras darbnīcas laikā tapušie darbi pakāpeniski papildināja ekspozīciju, veidojot stāstu par jauniešu radošo procesu visas vasaras garumā.
Darbnīcas vadīja modes dizainere Liena Subatiņa–Brazeviča, rakstniece Laura Ikauniece, performances māksliniece Māra Gaņģe, tēlnieks Oto Holgers Ozoliņš, gleznotāja Dārta Madara Cielava, monumentālās glezniecības māksliniece Ilze Krastiņa un vizuālās komunikācijas māksliniece Auce Biele.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Sarunas muzejā: Apsēstība – 50 gadi Itālijas keramikā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
23. augustā / Plkst. 14.00
Foto: Aija Vītoliņa
23. augustā plkst. 14.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks noslēguma saruna izstādē “Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā” kopā ar tās veidotājiem Latvijas Laikmetīgās keramikas centra kuratoriem Aivaru Baranovski un Valentīnu Petjko, kā arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja porcelāna un keramikas krājuma glabātāju Daci Ļaviņu.
Izstāde “Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā” pirmo reizi Latvijā piedāvā spilgtu ieskatu Itālijas laikmetīgās keramikas attīstībā, apvienojot piecdesmit autoru darbus no pēckara perioda līdz mūsdienām. Ekspozīcijā līdzās nozares klasiķiem pārstāvēti arī ievērojami laikmetīgie mākslinieki un jaunā paaudze, atklājot keramiku kā daudzveidīgu un aktuālu mākslas izteiksmes formu.
Norises noslēgumā izstādes kuratori prezentēs izstādes “Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā” katalogu.
Katalogā pārstāvētie autori atklāj daudzveidīgas pieejas keramikas medijam, tā formām un interpretācijām dažādos laikos. Līdzīgi kā izstāde, arī katalogs veidots kā vairāku skatpunktu krustpunkts, aptverot Itālijas keramikas attīstību no 20. gadsimta vidus līdz mūsdienām un izceļot materiāla nozīmi mākslinieciskajā procesā.
Izdevumā apkopoti kuratores Klaudijas Kazāli pētnieciskie teksti un vizuālais materiāls, kas ļauj pilnvērtīgāk “ieraudzīt” un izprast izstādes darbus un izsekot to stilistiskajām un konceptuālajām līnijām.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izdevniecībā “Aminori” iznākusi Marinas Abramovičas autobiogrāfija
“Ejot cauri sienām”
“Performanču mākslas vecmāmiņa”, kā sevi pati dēvē Marina Abramoviča, dzimusi 1946. gadā Belgradā. Viņas vecāki ieņēma augstus amatus Dienvidslāvijas Komunistiskajā partijā un mājās bērniem bija noteikuši militāri dzelžainu režīmu. Abramoviča studēja Mākslas akadēmijā Belgradā un Zagrebā, 29 gadu vecumā devas uz Amsterdamu, kur iepazinās ar vācu mākslinieku Ūleju, ar kuru kopā bija gan dzīvē, gan mākslā līdz 1988. gadam. Pēcāk Abramoviča pievērsās solo karjerai, par vadmotīviem viņas performancēs, instalācijās, video darbos un fotogrāfijās kļuva Balkānu folklora, Dienvidslāvijas kara sekas, dzīves un nāves saspēle. Par performanci “Balkānu baroks” māksliniece saņēma 1997. gada Venēcijas biennāles galveno balvu “Zelta lauva”. 2001. gadā Abramoviča pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, kur viņas māksla kļuva pieklusinātāka un meditatīvāka.
Grāmatas “Ejot cauri sienām” tulkotāja Kārina Pētersone raksta: “Marina Abramoviča ar savām performancēm, kas balansē uz cilvēcisko spēju robežas, ir kļuvusi leģendāra un joprojām turpina pārsteigt. Tāpēc tik saistošs ir viņas dzīvesstāsts, kas ir ārkārtīgi emocionāli piesātināts un savā ziņā piedāvā atslēgu uz viņas mākslas pasauli. Tas ir satriecoši atklāts un iespaidīgs. Ja tas būtu romāns, varētu teikt, ka dzīvē tā nenotiek. Neiedomājamas sāpes, skarbums, apbrīnojama neatlaidība, jūtas ar orkāna spēku un teju neticami, brīnumiem līdzīgi dzīves pavērsieni – viss piedzīvotais paver skatu uz viņas unikālās radošās metodes būtību. Var teikt, ka, lasot par Marinas bērnībā pieredzēto un pārciesto, mēs labāk saprotam, kāpēc viņa tā rīkojas ar savu ķermeni. Pat tad, ja neesat mākslas mīļotājs, šis stāsts apbur ar savu valdzinošo intensitāti un neļauj nolikt grāmatu malā.”
Izdevniecība “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Kristīnes Rubenes izstāde “Zudušo laiku meklējot”
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā
Līdz 27. septembrim
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā lidz 27. septembrim skatāma Kristīnes Rubenes izstāde “Zudušo laiku meklējot”. Izstādes nosaukums ir atsauce uz Marsela Prusta romānu, bet tās stāsts ved bērnības atmiņu un sajūtu pasaulē – tur, kur gaiss smaržo pēc meža, zemenēm un piena, kur skatiens klejo mākoņos un ikdienišķajā vēl iespējams ieraudzīt brīnumu.
Kristīne Rubene savos darbos apzināti atgriežas pie dabas, skaistuma un estētikas. Ziedi, saulrieti un citi dabas motīvi kļūst par iespēju runāt par to, ko ikdienas steigā mēdzam nepamanīt vai pazaudēt. Māksliniecei vienlīdz nozīmīga ir gan darba ideja, gan meistarība un rūpīgs izpildījums.
Mākslinieku rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga, 2. stāvs
