Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Andras Otto-Hvoinskas izstāde “Gaiši zilas debesis”
Galerijā ISTABA
6.–23. maijs
No 6. līdz 23. maijam galerijā ISTABA būs skatāma gleznotājas Andras Otto-Hvoinskas darbu izstāde “Gaiši zilas debesis”.
Andras gleznas ir kā pasakas pieaugušajiem. Caur vienkāršiem motīviem uzmirdz brīnumainais, sadzīve kļūst par dzeju un skatītājs top saviļņots. Triepiena enerģija un laukumu caurspīdīgais vieglums valdzina. Virmojošais kolorīts un gandrīz naivā uzticēšanās pielaist sev klāt, atver skatītājā neapbruņotu aizkustinājumu. Viņas gleznās debesis noguļas zem pašas izaudzētiem ķirbjiem, burkāniem un bietēm. Debesis iekrīt bērna jaciņā, sievietes peldkostīmā, vīrieša bārdā un tulpju vāzē. Andras gleznotie cilvēki ir īsti. Niecīgs galvas pagrieziens, sakumpuši pleci vai skatiena virziens nodod tālāk dziļi atpazīstamas emocijas. Glezniecības krāšņumā paslēpjas ikdienas varonība, sāpes un prieks, visi vecumi un visi gadalaiki. Putni lido ļoti tuvu un mazā ainavā atklājas episka mīlestība. Tā ir bagāta ikdiena un laimīgi tie, kam tā liek atvērt acis.
Andra Otto-Hvoinska glezno klasiskā eļļas glezniecības tehnikā. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, māksliniece konkretizē attēloto. Gleznu tematikā ir klusās dabas, ainavas, tomēr figurālā glezniecība Andru fascinē visvairāk. “Īpaši mani saista cilvēka portrets. Gleznojot portretus, ļoti patīk atveidot gleznojamā cilvēka dziļākos slāņus, ne to ārējo, ko rādām citiem. Tāpēc mana glezniecība nav “glancēta”. Arī skumjas emocijas ir skaistas. Arī vecums ir skaists. Visbiežāk uzgleznotais ir pašas piedzīvotais. Pārdzīvojumi vai gluži parastas ikdienišķas lietas rada noskaņu gleznai. Tehniski eļļas glezniecībā mani interesē krāsas, gaisma un līnija. Gleznoju kārtu kārtām un lazēju. Izmantoju ogli. Ar ogli es velku līnijas, ar krāsu veidoju formu. Mani fascinē šie divi senie materiāli – eļļa un ogle. Šo savu “personīgo tehniku” esmu izstrādājusi gadu garumā. Krāsas mīlu košas, bet smalkas. Man patīk baudīt dzīvi, bet es to daru lēni un klusi,” stāsta Andra Otto-Hvoinska.
Galerija ISTABA
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Kim? Laikmetīgās mākslas centra dalība alternatīvajā mākslas mesē Esther
pārstāvot latviešu māksliniekus Indriķi Ģelzi un Viktoru Timofejevu
Ņujorkas Igauņu namā
7.–10. maijs
Indriķis Ģelzis, Four Sky Knots, 2025. Nerūsējošais tērauds, pulverkrāsojums, tekstils, finieris, MDF, 74cm x 61 x 4cm
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs izziņojis dalību alternatīvajā mākslas mesē Esther, kas notiks Ņujorkas Igauņu namā (Estonian house), pārstāvot latviešu māksliniekus Indriķi Ģelzi un Viktoru Timofejevu.
Mākslas mese Esther ir alternatīvs galeriju sadarbības projekts, kas veidots ārpus tradicionālās mākslas meses formāta. Esther dibinājusi Temnikova & Kasela Gallery vadītāja Olga Temnikova un Margot Samel Gallery vadītāja Mārgota Samela. Notikums vēsturiskajā Igauņu namā Ņujorkā otro gadu pēc kārtas apvienos 25 starptautiskas galerijas, piedāvājot alternatīvus veidus, kā izstādīt un pieredzēt mākslu, izaicinot tradicionālo mākslas meses modeli.
Kim? mākslas mesē Esther piedalās otro reizi – šogad pārstāvot latviešu mākslinieku Indriķi Ģelzi un Ņujorkā bāzēto latviešu mākslinieku Viktoru Timofejevu.
Indriķa Ģelža jaunradītie darbi Three Square Sand Knots un Four Sky Knots ir materiālā balstīta meditācija par nenoteiktību un nenovadītu spriedzi. Mākslinieks raksturo tos kā nelielus mēģinājumus “saturēt lietas kopā” – metāls, krāsa, finieris un audums ir savīti līdz galam neatrisināmos žestos. Sky Knots iemieso trauksmaini piesātinātu gaisotni, kamēr Sand Knots atspoguļo nepiepildītas ilgas pēc kārtības. Ģelzis ļauj materiālo formu mezglojumiem atklāt trauslumu, pretestību un neredzamās struktūras, kas veido un uztur mūsu pieredzes telpu.
Savukārt Viktors Timofejevs jaunradījis divus darbus ar atsauci uz viņa izstādi “Citi pasažieri”, kas šobrīd skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Attēlojot rēgainu ciematu rītausmas un krēslas gaismā, šie darbi pārvērš arhitektūru par skatuvi atmiņai, mītam un iztēlotai piederībai – turpinot mākslinieka izpēti psiholoģiskās ainavās un spekulatīvos iekšējos pasaules redzējumos.
Estonian House in New York
243 East 34th Street, Manhattan, New York
Aigara Bikšes personālizstāde “Neizrunājamās lietas”
Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīcā
7. maijs–2. augusts
No 7. maija līdz 2. augustam Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīcā būs skatāma Aigara Bikšes personālizstāde “Neizrunājamās lietas”. Ekspozīcijā būs darbi, kas radīti no 2022. gada līdz šim brīdim, veidojot tematiski daudzslāņainu sēriju laikmetīgās mākslas un sakrālās telpas krustpunktā, kas aplūko nozīmju piešķiršanas procesus, simbolu valodu un to, kas paliek ārpus nosaucamā.
Personālizstāde atzīmēs Aigara Bikšes 35 gadu ilgo darbību Latvijas laikmetīgās mākslas vidē un starptautiskā mērogā, izstādes centrā novietojot mākslinieka filozofiskās pārdomas par to, kā mēs piešķiram nozīmi lietām un simboliem, kā arī ticības un pārliecības loma šajā procesā.
Simbolā ir milzīgs spēks un vienlaikus tā forma var neizteikt neko. Skatītājam šajā sakarā ir noteicēja jeb nozīmju ierosinātāja loma. Mākslinieka izvietotie elementi baznīcas telpā – sakrālas norādes, savvaļas raupjums, materialitātes spēles un abstrakcijas – rosina skatītājus veidot savas nozīmes un dialogu ar telpu.
Izstādes vizuālo stāstījumu papildina Jāņa Lūsēna jr. komponēts mūzikas pavadījums, Izstādes vēstījumu papildina Piņķu draudzes mācītāja Andreja Irbes radīti mākslas darbu apraksti.
Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca
Mārupe, Babītes novads
Katrīnas Tračumas izstāde “ZEMNIEKI Zeme. Nieki. Zemgale. Zemieši”
Jelgavas Kultūras namā
7.–25. maijs
No 7. līdz 25. maijam Jelgavas Kultūras nama 1. stāva galerijā būs skatāma Katrīnas Tračumas izstāde “ZEMNIEKI Zeme. Nieki. Zemgale. Zemieši”.
Kā debija dzimtajā pilsētā, izstādi veido daži galvenie mākslas darbi no Katrīnas Tračumas profesionālās mākslinieciskās prakses pēdējiem deviņiem gadiem, tostarp astoņi darbi kas tapuši šogad. Vīzijas ar ainavām no mūsu šobrīdējā, antropocēnā laikmeta. Izglābto govju ganāmpulks un pāris vistas. Klejojoša aita un mazs sivēns, kā arī pēdējā atmiņa par kādu tālu tā senci. Lauku kaķis, kurš aizbēga uz jaunu dzīvi lielpilsētā. “Brīvā laika aktivitātes,” ko daži sauc pat par sportu. Kā arī savvaļas dzīvnieki, kuri mūsdienās sastāda tikai 4% no kopējās Zemes biomasas.
Izstādē gan caur intersekcionālu prizmu, gan mākslinieces personīgo pieredzi tiek apskatīts arī vistopijas (eksistenciālas krīzes, redzot un apzinoties dzīvnieku ekspluatāciju) jēdziens, laika gaitā aizvien papildinot bibliotēku ar pašradītām mākslas grāmatām. Visam caurvijas arī pieskāriens no vienreiz lietojamās plastmasas radītā piesārņojuma.
Izstādes atklāšanas pasākumā 8. maijā plkst. 19.00 notiks diskusija ar Sandri Ādmini, kas veido dzīvnieku aizstāvības projektu “Zootēka”. Notiks arī trīs mākslinieces vadītas izstādes ekskursijas (12. maijā plkst. 19:00, 16. maijs plkst. 10:00 un 19. maijā plkst. 10:00).
Katrīnas Tračumas mākslinieciskās prakses vadošā tēma ir cilvēces atsvešinātība no dabas, pētot mūsu attiecības ar citām sugām, galvenokārt izpaužoties glezniecības tehnikā - izmantojot spilgtus pigmentus un neparastas krāsu kombinācijas, uzkrītošus otas triepienus līdzsvarojot ar smalkām detaļām.
Jelgavas Kultūras nams
Kr. Barona iela 6, Jelgava
Izstāde “Metuzāls. No Šveices līdz Jūrmalai”
Aspazijas mājā Jūrmalā
7. maijs–27. septembris
Eduards Metuzāls. Jūrmala. 1967. Papīrs, pastelis. 35x25 cm
No 7. maija līdz 27. septembrim Aspazijas mājā norisināsies izstāde “Metuzāls. No Šveices līdz Jūrmalai”. Izstādē iekļauti Aspazijas un Raiņa Kastaņolas kaimiņa Eduarda Metuzāla (1889–1978) darbi, kuri līdz šim nav publiski eksponēti un ir gleznotāja ģimenes īpašums.
Mālpilī, kurpnieka ģimenē dzimušais Eduards Metuzāls Šveicē ieradās 7 gadus vēlāk nekā Aspazija un Rainis. Iekšējās apdares meistara arodu apguvušais jauneklis bija aizrāvies ar marksisma idejām un bija spiests bēgt no cariskās Krievijas režīma represijām 1910. gadā. Jaunais vīrietis, kurš zīmēšanu bija mācījies kursos pie Bernharda Borherta, nākamos divus gadus ar kājām apceļoja vienu Eiropas valsti pēc otras, nemitīgi zīmējot un skicējot. 1913. gadā viņš ieradās Kastaņolā, Šveicē. “Tūliņ devos uz “Stella d’Oro”. Kuram gan no latviešu emigrantiem tad nebija zināma šī vieta! Tad arī pirmo reizi tikos ar Raini un Aspaziju. Man sevišķi laimējās: ar Raiņa palīdzību izdevās šajā pašā namā noīrēt mēbelētu istabiņu,” vēlāk atmiņās rakstīja Eduards Metuzāls. Viņš savu jauno dzīves posmu raksturoja kā “universitāti”. “Rainis lika man noskārst mākslas patieso jēgu. Kamēr vēl nebiju uzturējies Raiņa tuvumā, dzīve man likās nenoteikta, bezsaturīga. Ar visu savu personību viņš veidoja manu sociālistisko pasaules uzskatu un mākslā – dvēseli.” Rainis sūtījis Metuzālu uz zīmēšanas vērtām vietām, lai vakarā gaidītu mājās un novērtētu paveikto: “Reizēm pārnācu ar tumsu. Tomēr labais Rainis gaidīja. Aspazija jau bija devusies pie miera. Viss no Raiņa puses tik aizkustinoši, tēvišķi.”
Eduards Metuzāls Latvijā atgriezās 1921. gadā, drīz vien ieguva Kultūras fonda stipendiju studijām Diseldorfā un izstādes sekoja viena otrai. Metuzāls turpināja slīpēt savas prasmes, līdz mūža galam paliekot uzticīgs pasteļu tehnikai un impresionismam. “Ja Šveices laika darbos dominē sajūsma un gaisma, tad atgriežoties Latvijā, darbi kļūst tonāli izsmalcinātāki un detaļām bagātāki,” norāda izstādes kuratore Jana Rāve.
Izstādē “Metuzāls. No Šveices līdz Jūrmalai” redzami Eduarda Metuzāla agrīnie darbi, kuriem ir liela kultūrvēsturiskā vērtība, jo tie atklāj Aspazijas un Raiņa trimdas laika Šveici. Metuzāla Jūrmalas ainavas, kas zīmētas no 1932. līdz 1970. gadam, dokumentē piekrastes dzīvi šajā laika posmā.
Aspazijas māja
Z. Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska izstāde “Gaujas manuports Nr. 2”
RIXC galerijā
8. maijs–21. jūnijs
No 8. maija līdz 21. jūnijam RIXC galerijā būs skatāms dabas stūrītis pilsētas galerijā – Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska izstāde “Gaujas manuports Nr. 2”. Tā ir turpinājums autoru pētījumam par brīvās enerģijas izmantošanu mākslā un aicina apmeklētājus pieredzēt Gaujas krasta ainavu kinētiskā instalācijā, izgaismojot dabas enerģiju kā radošu materiālu.
Izstāde balstīta antīkajā priekšstatā par mākslu kā dabas reprodukciju. 2024. gada vasarā plenēru ietvaros Strenču sonifikācijas stacijā tika eksperimentēts ar “brīvo enerģiju” skaņas radīšanai, izmantojot gan inovatīvas metodes, gan tradicionālus atjaunojamos resursus. Tika veikti arī paplašināti lauka ieraksti, kuros apvienota akustiskā atmosfēra un nesadzirdamās elektriskās svārstības, ko radīja dabas procesi.
Galerijā šie ieraksti pārtop par “ainavas mēroga modeli” – kinētisku instalāciju, kas atspoguļo plenēra vidi miniatūrā formātā. Manuports darba nosaukumā atsaucas uz arheoloģijas un antropoloģijas jēdzienu, ar kuru apzīmē atradumus, kas savulaik tikuši pārvietoti – manuāli pārcelti no citurienes un nav raksturīgi izrakumu lokācijai.
Visbiežāk tas ir kāds skaists gliemežvāks vai akmentiņš, ko senais cilvēks atzina par pietiekami pievilcīgu un interesantu, lai paņemtu līdzi un aiznestu tālu prom no jūras krasta – uz savu dzīves vietu. Līdzīgi darbojas arī šī darba autori – manuāli “pārceļot” veselu dabas stūrīti pilsētas galerijā.
Šī instalācija ir otrā “manuportu” sērijā. Pirmā tapa, autoriem dodoties kopā ar Gaujas plostniekiem lejup pa straumi 2023. gadā, un tika izstādīts Strenčos tajā pašā gadā. Darbā bija iekļauti uz plosta veikti lauku ieraksti un veco plostnieku stāstu fragmenti.
Artūrs Punte ir dzejnieks, mākslinieks un viens no apvienības “Orbīta” dibinātājiem, kurē projektus “Strenču sonifikācijas stacija” un “Rīgas dzejas karte”. Pēdējos gados pievērsies skaņas instalācijām un netradicionālu instrumentu radīšanai.
Jēkabs Voļatovskis ir metālmākslinieks un viens no ievērojamākajiem, un vienlaikus iespējams “neredzamākajiem”, Latvijas eksperimentālās mūzikas skatuves pārstāvjiem. Viņa aizrautība ir netradicionāli un pašdarināti mūzikas instrumenti un to skaņojumu lietojums, kas uzstāšanās reizēm piešķir to neatkārtojamību.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Pasākumu cikls “ZinātMāksla”
Latvijas Kultūras akadēmijā
8.–10. maijs
No 8. līdz 10. maijam radošajā kvartālā Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina uz trīs dienu pasākumu ciklu “ZinātMāksla”, kurā norisināsies diskusijas, radošas aktivitātes, studējošo konference un citi notikumi, kas pievērsīsies studentu radošumam, pētnieciskajai domāšanai un profesionālajām karjeras iespējām.
8. maijā no plkst. 14.30 līdz 19.00 Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) norisināsies karjeras diena. Plkst. 14.30 norisināsies paneļdiskusija “Piķis nav problēma”, kurā piedalīsies mūzikas menedžere Inese Saulāja-Dobele, kino producents, režisors, uzņēmējs Andrejs Ēķis, komunikācijas speciāliste Dita Šķēle, LKA docētājs un Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš. Diskusiju moderēs Anete Ašmane - Vilsone. Atslēgas jautājumi – vai tiešām kultūrā nav iespējams pelnīt? Kā piesaistīt sponsorus un finansējumu, ja esi radošajā nozarē? Kā sasniegt lielus mērķus ar mazām vai pat nekādam finansēm? Diskusijā tiks runāts par radošuma un finanšu savstarpējo saistību, ideju īstenošanas iespējām, finansējuma piesaisti un karjeras attīstību kultūras nozarē.
Plkst. 18.00 Nacionālās Filmu skolas paviljonā, notiks “Neražu stāstu vakars” – neformāla un iedvesmojoša saruna par neveiksmēm un to pārvarēšanu. Savos pieredzes stāstos dalīsies LKA Kultūras un mākslas institūta pētniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane, Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš, dramaturģe un komiķe Aiva Birbele.
9. maijā LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā norisināsies LKA studējošo konference “ZinātMāksla”, kurā tiks prezentēti bakalaura un maģistra studiju pētījumi kultūras, mediju, mākslas, sabiedrības un identitātes jautājumos, kas LKA noslēguma darbu priekšaizstāvēšanās novērtēti kā labākie. Vairāk nekā desmit prezentācijas, kas atspoguļos aktuālās tendences un atšķirīgas pētniecības pieejas radošajās nozarēs. Konferencē tiks aplūkotas tādas tēmas kā ilgtspēja, papildinātā realitāte, zīmolvedība, dzimumu reprezentācija un laikmetīgās mākslas izaicinājumi.
10. maijā plkst. 12.30–20.00 norisināsies simpozijs “Zinātnes ritms: no racionālā līdz poētiskajam”, aicinot studējošos sarunās, radošās darbnīcās un darbsemināros atklāt emociju, kultūras, labbūtības un zinātnes savstarpējo mijiedarbību.
Plkst. 12.30 norisināsies pētniecībā balstītas jaunrades darbnīca “Ķermenis kā arhīvs”, kuru vadīs LKA Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente Katrīna Dūka. Darbnīcas dalībnieki tiks aicināti domāt par ķermeni kā atmiņu un emociju nesēju – par vietu, kur stāsti glabājas un atdzimst mijiedarbībā ar vidi, priekšmetiem un citiem cilvēkiem. Plkst. 14.20 tiks prezentēti studentu īstenotie pētījumi, kas pievēršas tādām tēmām kā emocionālā un klimata trauksme, jauniešu labbūtība un ielu mākslas potenciāls.
Lai ļautu apmeklētājiem pašiem izjust pētniecības procesa dinamiku, plkst. 14.50 LKA Jauno pētnieku skolas vadībā notiks fokusgrupu diskusiju simulācija “Labbūtības sarunas”, kur nelielās grupās tiks pārrunātas tēmas, kas radušās pētījumu gaitā. Plkst. 16.00, norisināsies radošā darbnīca “Materiāls kā vēstījums: labbūtības konteksts ielu mākslā”, kur māla ķieģeļi pārtaps par virsmu emociju un sajūtu izpausmei, iedvesmojoties no “GrafiitO!” pētījumā aplūkotajām metodēm.
Dienas noslēgumā, plkst. 17.00 norisināsies LKA Studējošo pašpārvaldes un Latvijas Mākslas akadēmijas kopīgi organizētais “Dzejas simpozijs”, kas aicinās uz dzejas lasījumiem, muzikāliem priekšnesumiem un vizuālās mākslas performancēm.
Latvijas Kultūras akadēmija
Miera iela 58a, Rīga
Jāņa Miglava izstāde “Imigranta Stāsti Viņa Mazbērniem”
Mencendorfa namā
8. maijs–31. augusts
No 8. maija līdz 31. augustam Mencendorfa namā būs skatāma Jāņa Miglava izstāde “Imigranta Stāsti Viņa Mazbērniem”. “Te es stāvu mūsu ģimenes sētā Latvijā un raudu. Kāpēc šķiet, ka beidzot esmu atgriezies mājās? Kāpēc šķiet, ka šī ir mana dzimtene? Mana Dzimtene? Bet es neesmu dzimis Latvijā. Esmu dzimis pārvietoto personu nometnē savu vecāku sešus gadus ilgas bēgšanas laikā, kad padomju vara iebruka Latvijā. Šīs dvēseles dziļās asaras iesēja sēklu visam šim trīs gadu projektam,” tā Jānis Miglavs.
“Tas attīstījās tāpat kā straume mainās, plūstot uz okeānu. Piemēram, kad es lasīju, ka vecāku traumas var tikt nodotas bērniem, es atcerējos, kā mamma ar asarām stāstīja, kā viņi apraka savus sudraba priekšmetus mežā, iesaiņoja zirga pajūgos, cik vien varēja, un pēc tam bēga pēc dzīvības. Tātad, cik daudz no šiem sešu gadu bēgšanas traumām tiek nodotas viņu bērniem, manai māsai un man?
Manu vecāku dramatiskie stāsti mani iedvesmoja radīt attēlus, meklējot emocionālas atmiņas, iespējams, dzimušas ārpus dzemdes.
Tad es lasīju pētījumus, kas parādīja, ka koki vecā mežā var sazināties, faktiski nodot informāciju, piemēram, tuvojas vaboļu invāzija, izmantojot mikroskopisku sakņu tīklu. Vai varētu būt, ka kaut kādā veidā ir neredzamas saknes, kas mani savieno ar dzimtas senču mežu, kas aizsākās vismaz 1700. gados? Kādu informāciju tie senie cilvēki man nodeva?
Un kā ar kultūras komposta kaudzi, kur aug mūsu saknes? Es joprojām atceros, ka pirmajā amerikāņu skolas dienā mācījos angļu valodu. Bērnībā es tik ļoti gribēju kļūt par amerikāni. Taču tagad pastaiga pa Latvijas zemi sniedz citu skatījumu. Baznīcas zvans manā mīļākajā ciematā ir 200 gadus vecāks par Ameriku. Latviešu kultūra ir vismaz 5000 gadu sena. Cik daudz no tā ir daļa no manas dziļās neapzinātās atmiņas, kas padara mani par to, kas esmu šodien?
Projekts sākās kā veids, kā izprast manu emocionālo Dzimtenes asaru avotu. Taču drīz vien es sapratu, ka tas ir arī palūriens pa pagraba durvīm, kādas pēdas Dzīves mežā es nododu saviem mazbērniem un viņu mazbērniem?
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Izstāde “Miervaldis Polis: Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi”
Ola Foundation telpās
9. maijs–1. septembris
Miervaldis Polis. Performance Bronzas cilvēks. Process. Ata Ieviņa foto dokumentācija. 1987
No 9. maija līdz 1. septembrim Ola Foundation telpās norisināsies izstāde “Miervaldis Polis: Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi”.
Miervalža Poļa izstādes uzmanības fokusā ir mākslinieka ceļojumu piezīmes laikā un telpā, kur viņš (vai Līga Purmale) pozējis starp milzu kolosiem – senas kultūras drupām, klejojis pa Venēciju, Ameriku un svešām gleznām – esot klātesošs gan Žaka Luija Davida gleznotajā “Marata nāvē”, gan sveicinot Napoleonu Bonapartu Alpos. Polis pats saka, ka “jebkurā mirklī varēju “aizlaisties” uz jebkuru gadsimtu, uz jebkuru vietu.”
Miervaldis Polis ir vērotājs un apzināts provokators, kas 1987. gadā pirmo reizi Rīgas ielās parādījās ielīdis Zelta cilvēka ādā. Viņš pats to nesauc par performanci, bet gan par izrādi. “Tā sākas ar ķermeni, ar emocijām, ar visu cilvēka būtību un beidzas ar instalāciju, kas pēc savas būtības arī ir performance. Tikai izrāde ar aksesuāriem.” Tā bijusi gan pašizpausme, gan vēlme izzināt apkārtējo reakciju – “ko viņi teiks, kad es tāds parādīšos”.
Latvijas mākslas ainā Miervaldis Polis pazīstams arī kā portretu gleznotājs. Taču šī ir reize, kad izstādes ietvaros tiks eksponēts tikai viens portrets. Vienīgais, kur gleznotājs ļāvies visām savām dziņām un kaislībām. Kādu labi zināmu personību katapultējot pasaulē, kur vienkopus sapulcējušies Rembrants un viņa jaunā sieva Saskija, Velaskēza punduris, Ticiāna meitene ar augļu paplāti, Bušē Odeliska, Tenīra suns un tēli no Engra Turku pirts.
“Manu darbību kopumā, manu dzīvi un līdz ar to mākslu un visu, kas ar to saistās, nosaka kaut kas, ko aptuveni varētu nosaukt par dziņu. (...) es nenodalu savu dzīvi no mākslas, nestādu vienu pāri otrai. Tās atrodas nepārtrauktā cēloņu un seku mijiedarbībā. Kā es gleznoju, tā es dzīvoju,” rakstīja gleznotājs Miervaldis Polis 1988. gadā intervijā pats ar sevi žurnālā “Māksla”.
Izstādē eksponēti darbi no Jāņa Zuzāna, Gunta Belēviča un Ainara Gulbja kolekcijas.
Izstādes kuratores ir Una Meistere un Daiga Rudzāte
Ola Foundation
Ogļu iela 12A, Rīga
Lesjas Vasiļčenko personālizstāde “Hronosfēra”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2025 ietvaros
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
9. maijs–6. jūlijs
Lesja Vasiļčenko. No sērijas “Hronosfēra”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2025 ietvaros no 9. maija līdz 6. jūlijam izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Lesjas Vasiļčenko (UA/NO) personālizstāde “Hronosfēra”.
Spekulatīvais jēdziens “hronosfēra” konceptuāli ierāmē Lesjas Vasiļčenko pirmo personālizstādi Rīgā. “Hronosfēra” ir savstarpēji saistītu darbu virkne, kuru sarežģītā saspēle atklāj to, cik dažādi mērogojams laiks: sākot no mikrolaika nogriežņiem (piemēram, attālināto datu ievākšanas no planētu virsmām vai datu apstrādes posmiem) līdz makrolaika piemēriem, kā ekoloģiskajām traumām un atomlaikam. Papildu kontekstu laika pētniecībai “Hronosfērā” piešķir patlaban Ukrainā notiekošais karš. Izstāde atklāj, kā karš sarauj, pārplēš, pārklāj un pārveido cilvēciskās un pārcilvēciskās esības laika struktūru, iespiežoties gan personīgajā, gan kolektīvajā laikā.
Izstādes tēma izaugusi no Eduarda Suesa izstrādātā Zemes sfēru jēdziena, kā arī Volodimira Vernadska idejas par “noosfēru” jeb “cilvēka domu sfēru”. “Hronosfēra” pievieno vēl vienu slāni – tādu, kur mijiedarbošanās vide sastāv no laika. “Tagadne” ir tapusi no vēsturiskiem naratīviem, kultūras artefaktiem un sistēmiskas nevienlīdzības atstātajām rētām. No šī mantojuma savukārt dzimst tehnoloģiskie paredzējumi par nākotni.
“Hronosfērā” notverta spraigā mijiedarbība starp laika mērogiem, rādot kā individuāli pieredzējumi savijas ar planētu struktūrām un tehnoloģiskām vīzijām. Tās pamatā ir Vasiļčenko aicinājums no cita skatpunkta paraudzīties uz mūsdienu eksistences laika dimensiju. Viņa mūs mudina lūkoties tālāk par lineāriem naratīviem un nonākt savstarpēji savītu un vienlaicīgu temporalitāšu pasaulē. Izstāde apmeklētājiem piedāvā ienirt dažādu “laicīgumu” kontinuumā, kurā atklājas trauslie un bieži vien neredzamie pavedieni, kas mūs saista vienu pie otra, kā arī pie pasaules ap mums.
Lesja Vasiļčenko strādā ar dažādiem medijiem – video, fotogrāfiju, instalācijām, kā arī darbojas kā kuratore. Viņas radošo darbu pamatā ir pētniecība, un tajos Vasiļčenko iedziļinās dažādu vizuālo kultūru, mediju tehnoloģiju un hronopolitikas saskares punktos.
Kuratores: Inga Brūvere (LV), Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO)
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Ilzes Aulmanes izstāde “Ļoti lēni bet ļoti ātri”
LOOK! Galerijā
9.–24. maijs
No 9. līdz 24. maijam LOOK! galerijā būs skatāma Ilzes Aulmanes izstāde “Ļoti lēni bet ļoti ātri”.
Savos darbos Ilze Aulmane reaģē uz daudzveidīgu materiālu – sākot ar bērnu mākslas dzīvesprieku un masu mediju blakusproduktiem, cilvēka eksistences dīvainībām un mūžīgā dialoga dziļumu par eksistenciāliem jautājumiem. Pētot idejas, kas pēkšņi iegūst personisku un universālu nozīmi, savos darbos apvienojot instalācijas, performances, muzikālās improvizācijas, glezniecību, skulptūru, fotogrāfiju un video. Krāsa, materialitāte, siltums un vēsums, cilvēka pieskāriens, kustība un ķermeņa klātbūtne, iztēles un dokumentācijas attēli, skaņas vai klusuma produkti, kā arī to atrašanās telpā – veido viņas darbu materiālo pamatu.
“Es sēžu, bet pārvietojos daudz ātrāk, kā kad no visa spēka skrietu, jo esmu lidmašīnā. Dažreiz, tikai šķiet, ka nekas nenotiek. Visu laiku viss notiek un ātrāk nekā liekas. Neatturami.
Es esmu nelielā baltā telpā – šajā galerijā, bet vienlaikus manī rotē visādi lifti, es stāvu, bet kaut kādas daļas no manis šaujas augšup un laižas lejā, apmaldās kaut kur astrālī, urķējas kaut kādos kosmiskos apziņas miglājos.
Es varu skriet taisni uz priekšu vai čūskiņā, bet asinis manī sistemātiski dzenas uz priekšu pa savām noteiktajam trajektorijām, un visas tās mazītiņās bioloģiskās mašīnītes darbojas savā nodabā manī savos kambarīšos.
Un es maz ko no tā visa saprotu, jo mans prāts kaut kur pludo, citreiz kā tāda pamirusi medūza, citreiz kā kaut kas cits,” tā ideju vārdos ietērpj māksliniece.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Arvila Lindes izstāde Angel Midnight / “Enģelis Pusnakts”
jaunatvērtajā studijā-mākslas telpā
No 9. maija
No 9. maija jaunatvērtā studijā - mākslas telpā Zaļajā ielā 10 būs skatāma Arvila Lindes izstāde Angel Midnight / “Enģelis Pusnakts”, kurā būs apskatāmi Arvila Lindes smalki zīmētie darbi, piešķirot telpai īpašu noskaņu – starp materiālo un nemateriālo.
Arvils Linde ver durvis savai jaunajai mākslas telpai, kas apvieno vairākas dimensijas vienuviet: mākslas un dizaina šovrūmu/veikalu, , piedāvājot iespēju ieskatīties mākslinieka plašajā radošajā spektrā – sākot no vizuālās mākslas un skulptūrām, līdz dizainam un modei, darbnīcu un izstāžu galeriju. Tā ir telpa, kurā māksla tiks ne tikai eksponēta, bet arī radīta, ielūdzot skatītājus kļūt par daļu no šī radošā procesa.
Jaunā mākslas telpa piedāvās dinamisku programmu: regulāras mākslinieka personālizstāžu rotācijas, jaunāko darbu prezentācijas, eksperimentālas sadarbības ar citiem radošo jomu pārstāvjiem un radošās darbnīcas. Nākotnē galerijas sadaļu plānots atvērt arī citu mākslinieku projektiem, padarot šo telpu par dzīvu, mainīgu un pulsējošu vietu.
Zaļā iela 10, Rīga
Latvijas paviljons / izstāde “Aizsardzības ainava”
Venēcijas biennāles 19. starptautiskās arhitektūras izstādē
10. maijs–23. novembris
No 10. maija līdz 23. novembrim norisināsies Venēcijas biennāles 19. starptautiskās arhitektūras izstāde, kur Latvijas paviljonā tiks eksponēta izstāde “Aizsardzības ainava”.
“Ko nozīmē dzīvot uz NATO ārējās robežas ģeopolitiska konflikta laikā? – atbildi uz šo jautājumu piedāvā mūsu veidotais Latvijas paviljons. Ekspozīcija aplūko Latvijas valsts militāro aizsardzību no pierobežas iedzīvotāju perspektīvas. Ar tās starpniecību vēlamies aicināt ne tikai arhitektus, bet arī politikas veidotājus un militārās aizsardzības speciālistus iesaistīties diskusijā par telpiskajām kvalitātēm un mudinām izvērtēt aizsardzības stratēģiju fizisko ietekmi uz teritoriju un emocionālo iespaidu uz tās iedzīvotājiem,” akcentē SIA “Sampling” arhitekte un pētniece Liene Jākobsone.
Latvijas paviljona “Aizsardzības ainava” autoru komanda ir kuratores Liene Jākobsone un Ilka Rūbija (Ilka Ruby), SIA “Sampling” arhitekti Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Solvita Kārkliņa, Zane Saulīte-Zvaigzne un SIA “Nomad architects“ arhitekti Marija Katrīna Dambe un Florians Betats (Florian Betat).
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 19. starptautiskās arhitektūras izstādē
Vāgnera teātra makets izstādē No Doubt About It
Venēcijas biennāles 19. starptautiskās arhitektūras izstādes ietvaros
Magazzino galerijā
10. maijs–23. novembris
No 10. maija līdz 23. novembrim Venēcijā ar vadmotīvu “Inteliģence. Dabiska. Mākslīga. Kolektīva” norisināsies 19. Arhitektūras biennāle. Līdzās oficiālajai biennāles programmai laikmetīgās mākslas telpā – Magazzino galerijā būs apskatāma arī izstāde No Doubt About It, kuras viens no centrālajiem eksponātiem būs Vāgnera teātra makets mērogā 1:30.
Izstādes kurators ir Ņujorkā dzīvojošais arhitekts Vladimirs Belogolovskis (Vladimir Belogolovsky). Viņs skaidro, ka šīs ekspozīcijas mērķis ir vērst uzmanību uz sešu augstvērtīgu projektu iecerēm un dizaina stratēģijām. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar trīs teātru, divu muzeju un viena dzīvojamā kvartāla projektiem. Līdzās Zaigas Gailes biroja izstrādātajam Vāgnera teātra maketam būs aplūkojami arhitektūras projekti no Armēnijas, Ķīnas, Gruzijas, Vācijas un Polijas.
Ivetas Leinasares vadībā pie Vāgnera teātra maketa strādājusi liela komanda, tostarp 12 brīvprātīgie praktikanti – studenti un skolēni, kas vēlējušies gūt pieredzi un iesaistīties šī nozīmīgā projekta tapšanā. Katra maketa detaļa ir rūpīgs roku darbs, vien atsevišķi elementi, piemēram, logi, drukāti ar 3D printeri. Makets palīdz noorientēties mājas sarežģītajā struktūrā un atspoguļo to, kā ēka izskatīsies pēc atjaunošanas darbiem. Namā atgriezīsies pirms būvdarbu uzsākšanas saudzīgi demontētās krāšņās podiņkrāsnis, savukārt grīdas segs pēc atrastajiem oriģinālajiem paraugiem darināts parkets. Pēc Arhitektūras biennāles izskaņas makets atkal atgriezīsies Rīgā un gaidīs Vāgnera teātra atklāšanu, kur makets kļūs par vienu no topošā Vāgnera muzeja eksponātiem.
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) un Zaigas Gailes birojs (ZGB) uzsver, ka ar Vāgnera nama un teātra projekta prezentāciju Venēcijā noslēdzas laika loks, kas savieno Rīgu, Baireitu, Venēciju un atkal Rīgu. Trijstūris jeb “Vāgnera trijstūris” Eiropas kartē iezīmē trīs Rihardam Vāgneram būtiskas vietas. Rīgā Vāgners no 1837. līdz 1839. gadam Pilsētas pirmajā teātrī strādāja par diriģentu. Tieši šeit viņš saprata trīs operas zāles principus, kas pilnīgi atšķīrās no tradicionālajiem – orķestris ir novietots bedrē skatuves priekšā un daļēji zem tās; diriģents orķestra bedrē stāv ar muguru pret skatītājiem; publikas zāle ir aptumšota. Rīgā Rihards Vāgners piedzima kā jaunās operas komponists – strādādams par diriģentu, viņš iesāka komponēt operu “Rienci”. Savukārt bēgot no Rīgas kreditoriem ar kuģi “Thetis”, Vāgners Baltijas jūrā piedzīvoja vētru, kuras iespaidā parādījās vīzija par “Klīstošo holandieti”.
Baireitā 1876. gadā Rihards Vāgners uzbūvēja jauno operas namu, kur īstenoja Rīgā apgūtos trīs zāles uzbūves principus un kur vēl līdz pat šodienai ik gadu notiek prestižais Baireitas festivāls. Baireitā Vāgners uzbūvēja arī savu māju – Villa Wahnfried.
Venēcijā, Palazzo Vendramin pie Lielā kanāla Rihards Vāgners mira 1883. gadā. Vāgnera šķirstu pa Lielo kanālu aizveda uz dzelzceļa staciju un ar vilcienu uz Baireitu, kur viņš tika apglabāts savas mājas pagalmā. Un tagad Venēcijā būs aplūkojams Rīgas Vāgnera teātra makets.
“Visas pasaules ūdeņi ir savienoti, un mums bija svarīgi savienot ar 142 gadu atstarpi pa Lielā kanāla ūdeņiem peldošo Vāgnera šķirstu un peldošo teātra maketu,” skaidro arhitekte Zaiga Gaile.
Atjaunotā Vāgnera nama atklāšana plānota 2028. gadā.
Izsludināta pieteikšanās mākslas plenēram “Simbioze 2.0”
Pieteikšanās līdz 20. maijam
No 3. līdz 11. augustam Skujenes mācītājmuižā norisināsies starptautisks laikmetīgās mākslas plenērs “Simbioze 2.0”, ko rīko mākslas apvienība KEFIRSSTUDIO, turpinot 2024. gadā uzsākto veiksmīgo iniciatīvu. Projekta galvenais mērķis ir attīstīt laikmetīgās mākslas procesus ārpus lielpilsētu centriem, veidojot vidi, kas atvērta radošiem eksperimentiem, starpdisciplinārai sadarbībai un ideju brīvai plūsmai. Šobrīd izsludināts Open Call – mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm aicināti pieteikties līdz 20. maijam.
Plenērs pulcēs 40–50 māksliniekus, piedāvājot četras intensīvas meistarklases, ko vadīs starptautiski atzīti mākslas profesionāļi:
- Paula Vītola (Latvija) – skaņu māksla un dabas signālu interpretācija;
- Pernilla Weinholz (Lielbritānija) un Bourzma – ilgtspējīgs modes dizains un tekstila rituāli;
- Katrīna Biksone (Latvija) – glezniecība un ainavas emociju vizualizācija;
- Lisette Ros (Nīderlande) – performanču māksla un ķermeņa attiecības ar laiku.
Plenēra laikā taps aptuveni 20 gleznojumi, 10 performances, 10 skaņu darbi un viena modes kolekcija. Darbi tiks radīti no vietējiem un otrreizēji izmantojamiem materiāliem, akcentējot ilgtspēju kā neatņemamu radošā procesa sastāvdaļu.
“Simbioze 2.0” ir unikāla iespēja jaunajiem un profesionālajiem māksliniekiem piedalīties starptautiskā, intensīvā rezidencē dabas iedvesmotā vidē, attīstīt prasmes, dibināt kontaktus un radīt mākslu sadarbībā ar pieredzējušiem mentoriem.
Plenēra laikā radītie darbi būs skatāmi arī publiskā brīvdabas izstādē Skujenē no 9. līdz 11. augustam.
Papildus, plenēra rezultāti tiks prezentēti arī Rīgā oktobrī, kur tiks atklāta adaptēta izstāde un piedzīvota projekta dokumentālās īsfilmas pirmizrāde, ļaujot plašākai auditorijai iepazīt Skujenē radītos darbus. Lokācija vēl tiks izziņota.
Mākslas plenēra “Simbioze 2.0” Open Call
CUT ART AWARD izstāde The Garden of Fractured Paths
CUT ART galerijā
līdz 21. maijam
Anastasijas Šnepes-Šnepess darbs
Līdz 21. maijam CUT ART galerijā norisinās CUT ART AWARD izstāde The Garden of Fractured Paths, kurā skatāmi trīs jauno latviešu mākslinieku – Jegora Buimistera, Anastasijas Šnepe-Šnepes un Vincenta Jerņeva – darbi.
CUT ART AWARD ir ikgadēja iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt topošos māksliniekus. 2025. gada laureāti ir Jegors Buimisters, Anastasija Šnepe-Šnepe un Vincents Jerņevs.
Izstādes The Garden of Fractured Paths nosaukums atsaucas uz Horhes Luisa Borgesa stāstu Garden of Forking Paths un liecina par skatījumu uz mākslas darbu nevis kā pabeigtu aktu, bet gan kā uz dzīvu, nemitīgi attīstošu procesu, kas ir pakļauts pārmaiņām un ietekmei. Tā ir nenoteiktības un potenciāla telpa, kurā laika un personiskās robežas vienmēr mainās.
Jegora Buimistera projekts Scenes from the Ode to the Confederate Dead – An Intermediary Report ir gleznieciska refleksija par atmiņas trauslumu un vēstures kūtrumu. Akvareļa tehnikā uz audekla izpildītos darbus iedvesmojis Alana Teita dzejolis Oda konfederātu mirušajiem, un tie pēta robežstāvokli starp vēsturiskajām zināšanām un nezināmo.
Anastasijas Šnepe-Šnepes projektā Angelica svētā dārza tēls no feministiskās perspektīvas tiek interpretēts kā neiespējamā mātes ideāla metafora. Izmantojot trauslas stikla skulptūras un fotogrāfijas, māksliniece pēta mātes subjektivitāti kā mainīgu stāvokli, kurā mijas rūpes, spēks, ievainojamība un ambivalence. Darbs atsaucas uz Jūlijas Kristevas filozofiju, piedāvājot jaunu vizuālo ētiku par mātes pieredzi.
Vincenta Jerņeva projekts “0024” pēta pašu radošo procesu, sākot ar instalāciju GroundLoop, kas ir ikdienas zīmējumu prakse, kas pāraug lielās gleznās. Viņa pieeju iedvesmo metafiziskais un futūristiskais mantojums, taču tā vietā, lai tiektos pēc radikāla lūzuma, mākslinieks parāda klusos transformācijas spēkus un rutīnas nodarbju vērtību. Noslēguma darbos, tostarp sērijā EarthBox, ir iemūžināta sarežģīta idejas evolūcija, atklājot skatītājam autora teiktā iekšējo loģiku.
CUT ART telpa / Atvērta pēc iepriekšēja pieraksta. Apmeklējumu var rezervēt, izmantojot CUT ART tīmekļa vietni
Strēlnieku iela 5, Rīga
Amerikāņu multimākslinieka Stīva Vanoni izstāde “Elviss ar zaļajām acīm”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 24. maijam
Līdz 24. maijam Kalnciema kvartāla galerijā skatāma amerikāņu multimākslinieka Stīva Vanoni (Steve Vanoni) izstāde “Elviss ar zaļajām acīm” (Green-Eyed Elvis).
Stīva Vanoni darbus caurstrāvo optimisms un humors, ar atsaucēm uz “rockabilly” stilam raksturīgo frizūru un ar Elvisa Preslija iedvesmota galvas elementa atkārtojumiem. Izstādē aplūkojami gan mākslinieka oriģināldarbi, gan izlase no Vanoni kolekcijas – tajā apkopoti tādu amerikāņu naivistu kā Thornton Dial Sr., John Ezell, Howard Finster un citu mākslinieku darbi.
Jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem mākslinieks aktīvi darbojas avangarda mākslā un mūzikā (šobrīd arī Latvijā), apvienojot eksperimentālus izteiksmes veidus un pārkāpjot tradicionālās robežas. Vanoni raksturīga radoša brīvība un daudzpusīga interese – viņš apvieno glezniecību ar grafiku, veido skulptūras un rada performances, spēlē saksofonu un uzstājas kā dīdžejs.
Vanoni desmit gadus vadījis galeriju “Horsecow” ASV un aizraujas ar naivo mākslu – darbiem, ko radījuši ne-akadēmiski skoloti mākslinieki, kuru rokrakstā jūtams patiesums, spilgtas krāsas, vienkāršas formas un simboliski vai vizionāri vēstījumi. Viņš ir bijis kurators vairākām šī virziena izstādēm un, laika gaitā uzkrājis ievērojamu kolekciju ar amerikāņu autoru darbiem.
Kuratore ir Ieva Nagliņa
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Stikla mākslas izstāde “CitāDi”
galerijā “Bazar’t”
līdz 30. maijam
Līdz 30. maijam galerijā “Bazar’t” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas nozares pasniedzēju, stikla mākslinieku darbu izstāde “CitāDi”.
Mūsdienu stikla mākslas izteiksmes valoda ir asociatīva, uz iekšējām, reizēm ļoti subjektīvām sajūtām balstīts dialogs starp mākslinieku un skatītāju, kurā uzsvars likts uz iekšējo pārdzīvojumu transakciju, un to metaforisko vēstījumu.
Stikla mākslas izstāde “CitāDi” vizualizē skatītāju un mākslas darbu radītāju savstarpējo komunikācijas mijiedarbību, piedāvājot unikālu perspektīvu domāt, radot asociācijas par telpas un materiāla sadarbību, veicinot radošu drosmi to pielietojamībā. Izstāde atkārtoti pierāda to, ka stikla mākslas izglītības tradīcija var turpināties, un būt dzīvotspējīga daudzpusīgi integrējoties laikmetīgās mākslas un dizaina apritē, respektējot globālo dialogu laikmetīgās mākslas jomā.
Autori, strādājot ar atšķirīgām stikla apstrādes tehnikām, ir radījuši daudznozīmīgus stikla mākslas darbus, kuri tiek realizēti tehniski unikālos ar stikla materiālu pat nesaistītos apstrādes paņēmienos, piedāvājot jaunu vizuālās pieredzes estētiku. Izstādē piedalās Inguna Audere, Santa Bekmane, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Agnese Gedule, Vineta Groza, Sandra Utāne, Ernests Vītiņš.
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, 2. stāvs, t/C “Mols, Rīga
Latgales vēstniecība GORS izsludinājusi izstāžu projektu konkursu 2026. gadam
Pieteikšanās līdz 1. jūnijam
Latgales vēstniecība GORS izsludinājusi izstāžu projektu konkursu GORS Mākslas galerijā 2026. gadā skatāmajām izstādēm. Projektu konkursā aicināti piedalīties gan mākslinieki, gan izstāžu kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes. Pieteikumi konkursā tiek pieņemti līdz šī gada 1. jūnijam.
GORS Mākslas galerijā 2026. gadā plānotas piecas līdz sešas izstādes, vienas izstādes apskatei paredzot aptuveni divus mēnešus.
Plašāka informācija par izstāžu projektu konkursu un pieteikšanās iespējām atrodama Latgales vēstniecības GORS mājaslapas sadaļā “Mākslas galerija”.
Konkursa nolikums PDF formātā: ŠEIT
Informācija par tehnisko nodrošinājumu: ŠEIT
Pieteikuma anketas SAITE.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Titulbilde: Miervaldis Polis. Performance Bronzas cilvēks. Process. Ata Ieviņa foto dokumentācija. 1987
