Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lasīšanas darbnīca par aukstā kara infrastruktūru mantojumu
ar kultūras vēsturnieci un kultūras socioloģi Egli Rindzevičūti
tiešsaistē
29. novembrī
Irbenes Radioteleskops RT-32. Akustiskās telpas laboratorija (2001 / 2021). Rasa Šmite, Raitis Šmits, no topošā VR mākslas darba
29. novembrī plkst. 18.00 interesenti ir aicināti pievienoties tiešsaistes lasīšanas darbnīcai, kas tiek rīkota sadarbībā ar socioloģijas profesori Egli Rindzevičūti. Lasīšanas darbnīcas uzmanības centrā ir aukstā kara jeb disonējošais mantojums un tehnoloģiski politisko infrastruktūru ainavas Baltijas valstīs un citviet. Lūkojoties uz tām no antropocēna laikmeta, planetāru rūpju un dekolonizācijas perspektīvas, šis mantojums ir nevis ignorējams vai izdzēšams, bet transformējams, lai pielāgotu šodienas tehnoloģiskajiem, sociālajiem un kultūras apstākļiem.
“Eiropas civilizācija ilgstoši ir aizrāvusies ar fosilijām—it sevišķi ar mamutu fosilijām. Mamutu atliekas tika ievītas senajā folklorā. Piemēram, senie grieķi domāja, ka fosilizējušies ziloņu kauli pieder ciklopiem. Tomēr vairums Eirāzijas milzu fosiliju tika atrastas Austrumeiropā. Tās, kā redzēsim, bija svarīgas, lai vienotu austrumus ar rietumiem laikā, kad ledus laikmeta arheoloģija pārklājās ar Auksto karu,” raksta Egle Rindzevičūte esejā “Dīvainās fosilijas”.—“Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daudz lietu, ko atstājuši tie, kas bijuši pirms mums, taču mūsu uzmanību un rūpes pievēršam vien dažām no šīm lietām. Mēs prasām noteiktām ēkām, objektiem un ainavām darboties kā mnemoniskām ierīcēm, lai atcerētos pagātnes, kuras tās radījušas. Mēs runājam par neaizsargātām vietām un lietām, kurām nepieciešama aizsardzība un saglabāšana. Iejaukšanās un rūpju mērķis ir pasargāt lietas no iznīcināšanas vai atstāšanas novārtā, arī no erozijas, laikapstākļu, sabrukšanas procesiem. Bet kas notiek, ja izvēlamies neiejaukties? Vai mēs varam atsaistīt atmiņas darbu no materiālās nastas? Kādas iespējas rodas, ja pārmaiņas tiek pieņemtas, nevis tām pretojas?” savukārt vaicā kultūrģeogrāfe Keitlīna Desilveja.
Darbnīca notiks Zoom tiešsaistē.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Izstāde “Rīgas jūgendstils. Arhitektūra un māksla”
Prāgas Rātsnamā
30. novembris–30. decembris
Prāgas Rātsnamā no 30. novembra līdz 30. decembrim būs skatāma izstāde “Rīgas jūgendstils. Arhitektūra un māksla”. Plašā un krāšņā izstāde iepazīstinās ar Rīgas jūgendstila arhitektūru, glezniecību, dekoratīvi lietišķo mākslu, grāmatu grafiku un muzeju. Izstādi atklās Prāgas mērs Zdeņeks Hržibs (Zdeněk Hřib), Rīgas domes vicemērs Edvards Smiltēns un Latvijas vēstniece Čehijā Gunta Pastore. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” direktore Dr. arch. Agrita Tipāne iepazīstinās ar Rīgas jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu.
Izstāde “Rīgas jūgendstils. Arhitektūra un māksla” guvusi plašu starptautisku atzinību un jau bijusi eksponēta gan vairākās Eiropas valstīs (Austrija, Slovākija, Luksemburga, Francija, Lietuva), gan Ķīnas Tautas Republikā un Izraēlā.
LMA Simtgades projekta noslēdzošā izstāde
“Nākotnes māksla / Nākotnes pilsēta”
Rīgas pilsētvidē pie Māras dīķa
1. decembris–31. janvāris, 2022
No 1. decembra līdz 2022. gada 31. janvārim Rīgas pilsētvidē pie Māras dīķa norisināsies izstāde “Nākotnes māksla / Nākotnes pilsēta”, kurā būs apskatāmi piecu mākslinieku vides objekti. Izstādē piedalās Egons Peršēvics ar darbu “Jūras mātes nolaupīšana”, Baiba Ābelīte ar darbu “Korekcija”, Māra Lorberga ar darbu “Ieradusies (Laetiporus sulphureus)”, Krišjānis Beļavskis ar darbu “Lielais Brālis” un Krists Janstevics ar darbu “Aisbergs”.
“Izstāde “Nākotnes māksla/ Nākotnes pilsēta” norisinās nebijušā kontekstā, kad mākslas un pilsētas dzīvi būtiski ietekmējusi pandēmija un aktualizējusies klimata krīze. Sabiedrība ir ne tikai institucionāla vai valstiska struktūra. Sabiedrība ir sociāla izvēle – indivīdi dažādu apstākļu rezultātā vienojas dzīvot pilsētā un valstī. Sabiedrības kā sociālas struktūras jēdziens tiek pārbaudīts ar sociālo distancēšanos un sabiedrisko jautājumu saasināšanos. Katra indivīda ikdienā, kā arī diplomātiskajā dialogā nozīmīgs jautājums ir klimata krīze. Nozīmīgs ir pozitīvs piemērs, kādu var dot katrs sabiedrības loceklis. Nākotnes mākslas un nākotnes pilsētas simbioze ir dzīvs process, kad katrs mākslinieks personiski vēršas pie skatītāja ar savu vēstījumu,” saka izstādes tekstu autore Linda Sīle.
Pilsētvides izstāde “Nākotnes māksla / Nākotnes pilsēta” ir Latvijas Mākslas akadēmijas Simtgades projekta “Mākslas nākotne / Nākotnes zīmes”, kuru izstrādāja un vadīja profesors Andris Teikmanis, noslēdzošā izstāde 2021. gadā.
Interaktīvā izrāde “Mental POP-Up Therapy Garden”
izstāžu telpā “Tu jau zini kur”
1.–4. decembris, 16:00-19:00
“Mental POP-Up Therapy Garden” veidota kā interaktīva izrāde, kur tās rezultāts balstīts apmeklētāja gatavībā iesaistīties. Nāc, izstaigāsim UN izravēsim kopā! Izstādes mākslinieki un jaunie Dārznieku asociācijas biedri ir Beate Rubine, Guntars Sprieslis, Kaspars Gobiņš, Jānis Pedecis, Kristiāna Grasmane, Vilnis Grīnbergs, Agnese Zvirgzde, Līga Cīrule, Dana Vetrova, Jānis Kaminskis, Marija Gladiševa un Liene Nicmane.
Aknīstes Dārznieku asociācijas pirmsākumi meklējami Sansusī labklājības rezidences ietvaros, kur scenogrāfe Līga Zepa un māksliniece Linda Vilka, sadarbībā ar TAAT (TheatreArchitecture-Architecture-Theatre) Collective un Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientiem izstrādāja interaktīvo pastaigu dārzu “Aknīstes Rozā piena upe”. Mēneša laikā tika organizētas nodarbības, kur to apmeklētāji un mākslinieces kopīgi iejutās dārznieku lomās, lai pilnvērtīgi veiktu jau esošā dārza izpēti, meklētu veidus kā no jauna piedzīvot ierasto ārtelpu un to papildināt.
Izstāžu telpā “Tu Jau Zini Kur” no1. līdz 4. decembrim būs iespējams iepazīt projekta nākamo soli - ar mākslinieču gūto pieredzi un ievākto materiālu iepazīstināti Latvijas Mākslas Akadēmijas Vides mākslas katedras studenti. Šīs tikšanās rezultātā radīta telpa - interaktīvais dārzs, no Aknīstes pieredzes saglabājot nozīmīgāko - spēli, kustību, dabu. Studenti tika aicināti domāt par mentālās un fiziskās telpas attiecībām, rezultātā izstāžu telpā radot jaunu mentālā dārza posmu. Ar šī dārza starpniecību Aknīstes Dārznieku asociācijas Rīgas filiāle vēlas mēģināt atbalstīt un sakārtot katra apmeklētāja mentālo telpu, palīdzot visu iekrāto izteikt mazliet skaļāk par vien klusu čukstu.
Izstāžu telpa “Tu jau zini kur”
Tallinas iela 10 – K3, Rīga
LMA Grafikas katedras POP-UP veikals “GRAKATS”.
galerijā “Istaba”
No 1. decembra
1. decembrī galerijā “Istaba” tiks atklās Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju POP-UP veikalu “GRAKATS”. Tajā būs apskatāmi un nopērkami studentu un pasniedzēju darbi, kas izpildīti dažādās grafikas tehnikās – linogriezumā, litogrāfijā, ofortā un citās roku darbā pavairojamajās tehnikās.
Tā būs iespēja iepazīties ar topošajiem grafikas māksliniekiem to daiļrades pirmssākumā, ielūkoties jaunajiem māksliniekiem aktuālajās tēmās, drosmīgajos vizuālajos un tehniskajos eksperimentos, kas raksturīgi jauniem cilvēkiem. Tāpat veikalā būs pieejami arī atsevišķi pieredzējušo Grafikas katedras pasniedzēju darbi: Guntara Sietiņa, Vitas Lēnertes, Sabīnes Vekmanes, Rūtas Briedes u. c., kas citādi reti redzami vienkopus.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Jāņa Žīmanta personālizstāde “Kalto lietu sapņi”
Rucavas tūrisma informācijas centrā
1.–31. decembris
No 1. līdz 31. decembrim Rucavas tūrisma informācijas centrā “Centra dzirnavās” būs skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Kalto lietu sapņi”, kas tapusi sadarbībā ar Liepājas muzeju un Bernātu viesu nama “Sīpoli” mākslas galeriju.
Izstāde atklāj pārsteidzošo Jāņa Žīmanta koktēlnieka plastikas virtuozitāti, tēlaino, latviešu un lietuviešu folklorā balstīto tēlu iztēli un prasmes darbā ar koku. Šajā izstāde Jānis Žīmants koktēlniecības darbos apvieno māksliniecisku daudznozīmību ar sen Latvijā jau aizmirstiem un ikdienā vairs nepielietotiem zemes apstrādes un saimniecības darbarīkiem. Izstādi papildina arī Sandra Jūras dokumentālā filma, kas atklāj mākslinieka personību, dzīvesveidu, pasaules skatījumu un atspoguļo pašu mākslas darbu radīšanas procesu.
Jānim Žīmantam nav akadēmiskas mākslinieciskās izglītības. Taču, neskatoties uz grādu neesamību, viņa darbi guvuši profesionāļu atzinību un iemantojuši skatītāju mīlestību. Jānis Žīmants dzīvo savu vecvecāku mājās Rucavā, kur atrodas arī viņa koktēlniecības darbnīca. Mākslinieks ar pietāti izturas pret savu senču mantojumu, ģimenes vērtībām un bērnībā gūtajām atmiņām. Strādā ne tikai pie koka sīkplastikas darbiem, bet arī lielas formas darbiem, regulāri piedalās mākslinieku grupu vizuālās mākslas izstādēs, rīko personālizstādes Liepājas muzejā un citās izstāžu vietās Latvijā un Lietuvā.
Rucavas tūrisma informācijas centrā vēl līdz decembra beigām aplūkojama arī Edgara Trankaļa fotogrāfiju izstāde “Rucavas novads no putna lidojuma”.
Rucavas tūrisma informācijas centrs
Zanes Biķes izstāde “Ticības liecības”
Siguldas Jaunajā pilī
1. decembris–3. janvāris, 2022
Zane Biķe. "Baiļu slazdā"
No 1. decembra līdz 2022. gada 3. janvārim Siguldas Jaunās pils Salonā būs skatāma mākslinieces Zanes Biķes gleznu izstāde “Ticības liecības”. Izstādes darbos attēloti teoloģiski sižeti, mākslinieces vīzijas, kuras viņu piemeklējušas lūgšanu laikā. Katru gleznu papildina īpaša Zanes rakstīta vēsts, kura paskaidro gleznās atainoto.
Zanes Biķes gleznu sērija “Ticības liecības” aicina izstādes apmeklētājus izvērtēt to, kā šis brīdis iezīmē mūsu bailes, dusmas un neapmierinātību. Tomēr atgādina, ka mīlestība un līdzcietība nedrīkst pazust, lai mēs būtu patiesi cilvēcīgi. Katra mākslinieces glezna ir papildināta ar īpašu vēstījumu, kas vēl dziļāk ļauj katram ieskatīties sevī. Zane Biķe pauž, ka viņas gleznu mērķis ir uzrunāt skatītāju ieraudzīt Dievu. Lai caur Dievu cilvēki taptu stiprināti un taptu stiprināta viņu ticība, kā arī spēja sajust un iepazīt Dieva sirdi.
Siguldas Jaunās pils Salons
Pils iela 16, Sigulda
Lasījumi “Jumts aizbraucis”
Ievas Kraules-Kūnas personālizstādes “Kur manas kārtis kritušas” ietvaros
Tiešsaistē
3. decembrī
Ieva Kraule Kūna, “Jumts aizbraucis”, 2021, video kolāža, izmantoti materiāli no LTV arhīva, foto: Ansis Starks
3. decembrī no plkst. 15:00 līdz 19:00 Ievas Kraules-Kūnas personālizstādes “Kur manas kārtis kritušas” ietvaros tiešsaistē notiks Kim? Laikmetīgās mākslas centra organizēti lasījumi “Jumts aizbraucis”, kuros piedalīsies teorētiķi, kritiķi un kuratori - Helēna Demakova, Dace Dzenovska, Anastasija Fjodorova (Anastasiia Federova), Santa Hirša, Jana Kukaine un Marks Alans Švēde (Mark Allen Svede), kas no dažādām pozīcijām un personiskā pieredzējuma atskatīsies un dalīsies ar savu skatījumu uz lietu kārtību “neuzvarētajā” desmitgadē – deviņdesmitajos, kas vēl joprojām ir šeit.
Programmas autores ir Līna Birzaka-Priekule, Zane Onckule.
Aizgājušā gadsimta pēdējā desmitgade postpadomju Baltijas teritorijā bija radikāls pārmaiņu laiks – reibonis politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā sfērā, kuru, no vienas puses, pildīja nacionālā pacilātība, no otras puses – bailes, nedrošība un apjukums. Intensīvs pārmaiņu periods, kurā neskaitāmās dzīves jomās noritēja atjaunošanās un pārdefinēšanās procesi. Vienlaicīgi ar jaunās valsts koncepcijas ieviešanu reālajā dzīvē radās dīvaina paralēlā pasaule un noteikumu apiešana. Visu bija (no jauna) jāiepazīst un jāpatērē, (kultūras) laiktelpa ņirbēja neorganizētā haosā, nekādu karšu, ceļa norāžu un navigācijas rīku, tā vietā – (valdīja) postmodernismam piemītošs vienlaicīgums, mainība un konteksta un pēctecības trūkuma izraisīta “miglainība”. Jaunā valsts un “jumts”, finanšu piramīdas, kukuļi un viltojumi, reivi un banketi, viegla peļņa un vardarbība, ēnu ekonomika un augoša plaisa starp latviski un krieviski runājošajiem vietējiem, dažādu garīgu prakšu un ideoloģiju uzplaukums.
Referātu tēmas:
Helēna Demakova referātā “Kāpēc Iveta?” izstāstīs par šo noslēpumaino personu un tās nopelniem Latvijas 90.gadu mākslā,
Dace Dzenovska “Haosa kārtība: brīvības pieradināšana un civilizācijas process deviņdesmitajos”,
Jana Kukaine “Bailes no feminisma Latvijā”,
Anastasija Fjodorova “Adidas mani padarīja krutu”,
Marks Alans Švēde “Pilns vēders valūtas, pilna pilsēta “Šanel”: mākslas darbu iegāde postpadomju un protokapitālisma Rīgā”,
Santa Hirša “Mežonīgo kapitālismu gaidot: Latvijas māksla un postsociālisma stāvoklis 1990. gados”.
Lasījumi norisināsies latviešu un angļu valodās. Pasākumam noslēdzoties, lasījumu ieraksts būs pieejams publikai.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Bezmaksas atvērtā mākslas terapijas nodarbība ar Džūliju Volonti
Tiešsaistē
3. decembrī
Foto: Monta Kaiva Konovalova
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina pieteikties bezmaksas mākslas terapijas nodarbībai, kas tiešsaistē, ZOOM platformā notiks 3. decembrī plkst. 16.00. Nodarbība notiks angļu valodā un to vadīs sertificēta mākslas terapeite Džūlija Volonte (Julia Volonts) un tā ir paredzēta ikvienam interesentam, kurš vēlas iepazīt gan laikmetīgo mākslu, gan mākslas terapiju un kā to iespējams piedzīvot laikmetīgās mākslas izstādēs. Nodarbībā tiks izmantoti laikmetīgās mākslas darbu piemēri no festivāla Survival kit 12, tajā varēs radoši darboties un uzlabot savu pašsajūtu caur mākslu un iemācīties izmantot mākslu pašizaugsmei. Lai piedalītos nav nepieciešamas zināšanas vai iepriekšējas prasmes mākslā, bet svarīga ir vēlme radoši darboties. Nodarbība sastāvēs no iepazīšanās, sarunas, radošas darbošanās.
Pieteikšanās anketa interesentiem jāaizpilda līdz 29. novembrim 23:59. Dalībnieku skaits ir ierobežots.
Džūlija Volonte ir mākslas terapeite no Ņujorkas. Viņa ir ieguvusi mākslas terapijas maģistra grādu Vizuālās mākslas skolā un nesen ieņēma amatu Ņujorkas radošās mākslas terapeitos, kas ir ilggadēja grupas privātprakse Ņujorkā. Viņas klīniskā pieredze ir izglītības, sabiedriskās un privātās prakses vidē, un tā ir no darba ar bērniem un ģimenēm, pusaudžiem un pieaugušajiem. 2019. gadā Jūlijai tika piešķirta Fulbraita stipendija mākslas terapijas pētījumu veikšanai Rīgā, Latvijā, kur viņa šobrīd dzīvo. Pandēmijas laikā viņa ir sadarbojusies ar bezpeļņas un sabiedriskām organizācijām, lai nodrošinātu mākslas terapijas darbnīcas un grupas, lai apstrādātu šo nenoteiktības laiku. Latvijā šī sadarbība ietvēra darbu ar MARTA centru, Rīgas Stradiņa universitāti, ISSP galeriju un LGBT māju Rīga. Papildus klīniskajai pieredzei viņa ir aktīva Eiropas Mākslas terapijas federācijas (EFAT) biedre un bijusī Ņujorkas Mākslas terapijas asociācijas (NYATA) valdes locekle, kas ir Amerikas Mākslas terapijas asociācijas (AATA) filiāle. Viņa arī sadarbojās vairākās mākslas terapijas izstādēs Ņujorkā un piedalījās Vizuālās mākslas skolas absolventu mākslas terapijas mākslinieku rezidencē 2017. gadā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Itāļu mākslinieces Silvijas Rozani interaktīva skaņas izstāde “Amotion”
RIXC galerijā
3. decembris–12. februāris, 2022
Silvija Rozani. AMOTION, 2021. Foto: Falk Wenzel
No 3. decembra līdz 2022. gada 12. februārim RIXC galerijā būs apskatāma un saklausāma itāļu mākslinieces Silvijas Rozani interaktīva skaņas izstāde “Amotion”, kuras ietvaros ar īpaši radītas aplikācijas un mākslīgā intelekta emociju noteikšanas algoritma starpniecību apmeklētāji būs aicināti mijiedarboties ar hibrīdajiem elektro-akustiskajiem instrumentiem, kas centīsies atdarināt un “atskaņot” emocijas, kas ir saklausāmas balsī.
Izstādes atklāšana notiks ceturtdien, 2. decembrī plkst. 18.00, kad māksliniece uzstāsies ar skaņas performanci un iepazīstinās ar eksperimentāliem mūzikas instrumentiem, kas ir šīs izstādes mākslas darbi. Vēlāk Silvijas Rozani atklāšanas performance būs pieejama RIXC imersīvajā platformā.
Skaņas izstāde sastāv no vairākiem metāliskiem objektiem un liela tamburīna. Objekti atskaņo Pure Data programmas radītas audio cilpas, kas liek objektiem rezonēt, pārvēršot tos par hibrīdiem elektro-akustiskiem instrumentiem. Izstāde ir interaktīva un īpaši izveidota interneta aplikācija dod iespēju galerijas apmeklētājiem izmantot savu balsi kā sava veida mūzikas instrumentu, ar kuru var mijiedarboties ar instalāciju. Izmantojot aplikāciju, apmeklētājs var kontrolēt audio instalāciju ar savu balsi – aplikācija nosaka kādas emocijas ir saklausāmas balsī un savieno šīs emocijas ar instalāciju, kurā eksperimentālie mūzikas instrumenti ar algoritma palīdzību cenšas atdarināt tās pašas emocijas. Dialogs starp izstādes rīkiem un apmeklētājiem ir balstīts uz emociju fiksēšanas tehnoloģiju, ko reāllaikā realizē aplikācijā iestrādāts neironu tīkla modelis, kas sūta informāciju uz Pure Data programmu, lai radītu skaņu sintēzi.
Māksliniece mākslas darbu “Amotion” izstrādāja šogad RIXC Eiropas mediju mākslas rezidences “EMAP / EMARE” laikā. Rezidences ietvaros jaunie mūziķi Laima Ratniece - Miltiņa un Lauris Šmits ierakstīja klarnetes un vijoles spēli, lai “trenētu” mākslīgā intelekta emociju noteikšanas algoritmu un mācītu to atšķirt dažādas emocijas. “Amotion” sapludina divus jēdzienus – emocijas un mākslīgo intelektu, un risina vairākus jautājumus – kā mākslinieki varētu radīt skaņdarbus, kas spētu aizsniegt auditoriju un līdz ar to iekarot viņu uzticību? Vai ir iespējams atstāt kādas specifiskas emociju pēdas skaņā un, tajā balstoties, izveidot dialogu starp izpildītāju un elektroniku? Vai emocijas ir atslēga laikmetīgās skaņu mākslas performanču apmeklētāju skaita palielināšanai? Vai tās varētu uzveikt sociālo nevienlīdzību, kas valda mūzikas producēšanas un patērēšanas praksē? Izstāde risina dialogu starp mūzikas instrumentiem un hibrīdajiem elektroakustiskajiem instrumentiem. Dialogs tiek risināts, salīdzinot producēto skaņu emocionālo saturu un uz emocijām balstītu modeli, kas ir fiksētas cilvēku un ne-cilvēku balsīs.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Vikas Ekstas saruna ar Grāveru iedzīvotājiem “Purva ļaudis”
Grāveros, Krāslavas novadā
3. decembrī
3. decembrī notiks Vikas Ekstas saruna ar Grāveru iedzīvotājiem. Vika Eksta kā iemeslu sarunai ar Grāveru iedzīvotājiem aicina viņus uz 2004. gadā tapušās dokumentālās filmas “Seda. Purva ļaudis” (režisors Kaspars Goba) seansu. Filmā attēlotā etniski dažādās sabiedrības dzīve Sedā 2000. gadu sākumā sabalsojas ar ikdienu Grāveros šodien, jo arī šajā ciematā tālu no galvaspilsētas dzīvojošie cilvēki ir iemācījušies paļauties tikai uz pašu spēkiem. Pēc filmas seansa skatītāji mudināti sarunā ar mākslinieci dalīties pieredzē par to, kā viņi dzīvo un jūtas šodien. Kādas ir būtiskākās pārmaiņas pēdējās desmitgadēs Grāveros? Kā viņi sadzīvo vai cīnās ar izmaiņām apkārtējā dabā? Vai un kā viņi viens otram palīdz ar to tikt galā?
Pasākums notiek sadarbībā ar Grāveru tautas namu.
Saruna ir daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā māksliniecisko pētījumu, sarunu, ceļojumu un pieredžu cikla “Pārmaiņu ekosistēmas”. Pagātnes mantojums, vietas nozīme un pieredze, identitātes un piederības jautājumi, atmiņa, vēsturiski nozīmīgu un ikdienišķu norišu savīšanās—tie ir tikai daži aspekti, kam pievēršas šī cikla notikumi.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Annas Baklānes personālizstāde “Laimes sajūta”
izdevniecības “Aminori” mākslas telpā
no 25. novembra
No 25. novembrī izdevniecības “Aminori” mākslas telpā ir skatāma gleznotājas Annas Baklānes personālizstāde “Laimes sajūta”.
“Dzīves jēga ir atrast veidu, kā būt laimīgam, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem,” uzskata gleznotāja Anna Baklāne. “Pandēmijas laikā sāku apzināti piefiksēt, kuros brīžos jūtos laimīga – kad eju pa meža taku vai sēžu pie Gaujas un skatos ūdenī; kad gleznā kaut kas sanāk tā, kā gribēju, vai, kad sanāk gluži netīšām; kad bērni guļ un tu skaties, cik viņi ir skaisti; kad samiegojusies iedodu vīram buču no rīta; kad filigrāni noparkoju auto šaurā vietā; kad pārvaru bailes un ar sniegadēli paveicu kādu īpašu triku; kad perfekti izravēju dobi; kad pati izaudzēju dārzeņus un pabaroju ar tiem bērnus. Šīs izstādes darbi ir mani laimes sajūtas meklējumi.”
Izstāde “Laimes sajūta” noslēdz intensīvo un piepildīto laiku, kurā tapušas šīs gleznas. Vērojot Annas Baklānes košos darbus, kuros netrūkst eksotisku ziedu un dzīvnieku, rodas iespaids, ka māksliniece dzīvo sapņu pasaulē, bet izrādās, ka tā nemaz nav. “Es neko neizgudroju,” viņa saka, “gleznoju, to, kas man apkārt.” Cīnoties ar pandēmijas laika stresu, māksliniece sākusi kopt dārzu, stādīt puķes un audzēt dārzeņus, tāpēc augu motīvi ienākuši arī viņas glezniecībā. Arī brīnumi paši nāk pie viņas – piemēram, pavisam īsta baltā lapsa, kas satikta uz ceļa, braucot no Cēsīm uz Raunu.
Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Jāņa Šneidera izstāde “Ibidem”
Galerijā “LOOK”
Līdz 4. decembrim
Līdz 4. decembrim galerijā “LOOK” skatāma Jāņa Šneidera izstāde “Ibidem”. Izstādē ir apskatāmi jaunākie mākslinieka darbi, kas veidoti ar grafītu, akrila tinti un eļļas krāsām. Tas ir turpinājums izstādes “Vieta” (2019, “LOOK” galerija) aizsāktajam “telpas alfabētam”. Darbi atklāj iepriekš neaplūkotus vārdus, telpiskas situācijas un pieredzes. Arhitektonika kļūst par metaforu prāta bezgalīgajam interjeram, gleznās iekšpusei sajaucoties ar ārpusi un otrādi. Neiespējamība palūkoties aiz uzzīmēta stūra un neiespējamība izgaismot to, kas atrodas uzgleznotā tumsā, kļūst par atslēgu darbu uzlūkošanā.
“Satekpunkts ir seklumam dāvāts dziļums. Līniju zīmes rada telpu, un virsma kļūst par vietu, kas tiek apdzīvota. Šis ir lineāla rokraksts, perpendikulāri vārdi. Es darbos atklājos tikai pacietībā, krāsā, proporcijās, kompozīcijā un neprecizitātē. Joprojām turpat - izģērbtā vietā bez mēroga, kas sākas un beidzas sevī. Debesis ir virs galvas un arī zem kājām. Ejot uz priekšu, notiek virzība arī atpakaļ, kāpjot uz augšu - lejup. Es jau gaidu sevi aiz stūra. Šī vieta ir pazīstama, bet ne iepazīstama. Tā diži neatšķiras no skaidras nakts debesīm - vārgi izgaismota, klaustrofobiska bezgalība.”
Galerija “LOOK”
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Dagmāras Prībergas izstāde “Baltais rokdarbu ceļš”
Aspazijas mājā
līdz 23.decembrim
Aspazijas mājā līdz 23.decembrim būs apskatāma tautas lietišķās mākslas meistares Dagmāras Prībergas darbu retrospekcija “Baltais rokdarbu ceļš”. Izstādē iekļauti meistares izšuvumi, mezglojumi, adījumi, tamborējumi un knipelējumi. Dagmāra Prīberga savu darbu parādi sauc tikai par “pieskārienu” lielajai rokdarbu pasaulei, kas ir viņas dzīves daļa jau vairāk nekā 40 gadus. “Tā ir vienreizēja sajūta, kad uz gluda auduma maziem, smalkiem dūrieniem klājas un veidojas rotājošs raksts,” stāsta meistare, neslēpjot, ka nav iespējams saskaitīt stundas, kas pavadītas pie katra darba.
Izstāde “Baltais rokdarbu ceļš” ir apliecinājums latviešu tautas tradīcijām, meistara spējām un pacietības līmenim. “Mēs visi ceram, ka globālajā pasaulē nekad nepazaudēsim savu valodu. Tieši tāpat ir ar šīm tradīcijām. Ir lietas, kas aizies. Tur neko nevar darīt, bet būs lietas, kas saglabāsies. Meistaru kustība noveco. Ir kursi, studijas, bet tas iet mazumā,” rokdarbu kultūras nākotni vērtē meistare, kuras pašas ģimenē mīlestība uz rokdarbiem tiek nodota ar gēniem. Izstādē iekļauti arī meitas Gitas Prībergas darbi.
Aspazijas māja
Zigfrīda Meirovica prospekts 20, Jūrmala
Izstāde “Autsaideru māksla”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 30. decembrim
Līdz 30. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) skatāma dažādās mākslas tehnikās veidotu radošo veikumu ekspozīcija – izstāde “Autsaideru māksla”. Šāda veida izstāde Latvijā notiek pirmo reizi.
Fonds “Nāc līdzās!” 2020. gada rudenī aicināja cilvēkus ar īpašām vajadzībām – gan fiziskiem, gan mentāliem funkcionāliem traucējumiem, piedalīties projektā “Autsaideru māksla”. Projekta mērķis ir atklāt jaunus, reizēm pie sevis klusībā paslēptus, radošus darbus; dot darbu autoriem iespēju kļūt publiski redzamiem ar saviem darbiem un saņemt sabiedrības atzinību par viņu veikumu. “Ļoti gribējās iepazīstināt sabiedrību ar talantīgiem cilvēkiem, kas dzīvo un savu ikdienu vada valsts sociālās aprūpes centros jeb institūcijās. Daudzi no viņiem ļoti reti viesojas ārpasaulē, un tieši tādēļ jo vairāk gribējās, lai sabiedrība, kas savukārt neviesojas centros, iepazītu tuvāk šos talantīgos ļaudis. Un lai Latvijas sabiedrība pirmo reizi ieraudzītu autsaideru mākslu publiskā izstādē,” stāsta fonda pārstāvji.
Izstādē skatāmi 51 dažādās tehnikās veidoti radošie darbi no visas Latvijas, kurus žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā atlasīja no iesūtītajiem 189 darbiem. Arī autoru vecums ir ļoti plašā diapazonā – jaunākajam māksliniekam ir 15 gadi, bet vecākajam – 88!
Darbu vērtēšanā strādāja žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā. Fonds pieaicināja talantīgās jaunās mākslinieces – Elīnu Brasliņu, Austru Hauks, Viviannu Mariu Stanislavsku. Vērtēšanā piedalījās arī fonda valdes locekle Marta Bieriņa un valdes priekšsēdētāja un izstādes idejas autore Sarma Freiberga.
Pēc klātienes izstādes visi iesūtītie darbi tiks parādīti publikai digitālā veidolā, arī veidojot izstādi e-vidē. Izstādi iekārtoja māksliniece scenogrāfiste Austra Hauks.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Jāņa Rudzīša foto darbu izstāde “Pasaule ir mīļa”
Liepājas muzejā
līdz 30. decembrim
Līdz 30. decembrim Liepājas muzejā pirmā stāva anfilādē skatāma Jāņa Rudzīša foto darbu izstāde “Pasaule ir mīļa”. Tajā aplūkojamie foto tvērumi stāsta par autoram mīļo Liepāju un tās ļaudīm dažādos, bieži vien nejauši notvertos, taču stipru simboliku un māksliniecisko izteiksmi ietverošos brīžos. Kā uzsver pats fotogrāfiju autors: “Tie ir sen loloti, apmīļoti, izjusti un krāsās ietverti foto mirkļi”.
Izstādei izvēlētā tēma - “Pasaule ir mīļa” - ietver ne tikai gaismu, mīlestību un pozitīvo domāšanu, bet arī atbildību par notiekošo, par padarīto un ieguldīto nākotnē. “Proti, katrs pilsētvides nostūris, pelēkā vārtrūme vai drūmais vaigs, pieprasa uzmanību un cieņpilnu attieksmi. Liepāja ir sirds pilsēta, kurā mīt skaisti, garā stipri un pārliecināti cilvēki. Tos stiprākus dara arī senie mūri, konfekšu krāsās tērptie bruģakmeņi un vēju sapūstie smilšu graudi aiz krekla. Foto kadrējumi, lai pauž un runā paši, atstājot mazliet nepateikto skatītāja ziņā,” par izstādi stāsta tās autors.
Veidojot izstādes ekspozīciju un domājot par tās vēstījumu, Jānis Rudzītis uzrunājis arī savus draugus, domubiedrus, māksliniekus, dzejniekus un kolēģus, kuriem ar asociatīvu vārdu, teikumu vai dzejas rindu palīdzību lūdza ilustrēt izstādē aplūkojamās fotogrāfijas.
Tāpēc papildus foto tvērumiem ikvienam izstādes apmeklētājam būs iespēja iepazīties ar dzejnieku - Intas Kampares, Lauras Andersones, Valentīna, Guntas Šnipkes, žurnālistes Lindas Kilevicas, rakstnieces Sandras Vensko, fotomākslinieces Jekaterinas Karpovas, katoļu priestera Andra Vasiļevska un citu uzrunāto līdzcilvēku asociatīvo lidojumu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
“Pateikts neonā. Latvija” mākslas darbi Tukumā, Aizputē, Rēzeknē un Rīgā
Līdz 31. decembrim
Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) projekts “Pateikts neonā” uzsācis savu ceļojumu Latvijas reģionos. Pilsētvides instalāciju autori – Santa Remere, Jānis Balodis, Kirils Ēcis un Inta Balode – aicina ikvienu doties ekspedīcijās un aplūkot “Pateikts neonā. Latvija” objektus dažādās neierastās publiskās vietās Tukumā, Aizputē, Rēzeknē un Rīgā. Ainaviskie mākslas darbi, kuri tapuši sadarbībā ar starptautiski atzīto teātra režisoru, dramaturgu un vizuālo mākslinieku Timu Etčelsu, būs aplūkojami līdz 31. decembrim.
Britu leģendārās teātra apvienības “Forced Entertainment” dibinātāja, rakstnieka un skatuves mākslinieka Tima Etčelsa neona un LED apgaismojuma darbus raksturo interese par valodas pretrunīgo dabu, ātrumu, skaidrību un izteiksmību, ar kādu valoda spēj nodot stāstu, ideju vai attēla vēstījumu, kā arī valodai piemītošo tieksmi radīt plašus nenoteiktības un neskaidrības laukus. Izmantojot vienkāršas neonā atveidotas frāzes, Etčelss veido miniatūrus stāstījumus, neskaidrības, neveiklības, pārdomu un tuvības brīžus dažādās sabiedriskās vietās.
Publiciste Santa Remere, teātra veidotājs Jānis Balodis, dejas tekstu autore Inta Balode un dzejnieks Kirils Ēcis šovasar piedalījās Etčelsa tekstveides meistarklasēs, kuru laikā, transformējot tekstu un pašu valodu, atbrīvojot no teatrāliem uzslāņojumiem, padarot vārdus, to skanējumus, nozīmes un svešādi atpazīstamus virknējumus, reflektēja par aktuālām tēmām un vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Katrs no māksliniekiem nonāca pie sava īpašā pilsētai un tās iedzīvotājiem veltītā mākslas darba.
Projekts “Pateikts neonā” no š.g. augusta līdz oktobrim norisinājās Rīgā, taču novembra vidū trīs no pieciem darbiem devušies ceļojumā uz Tukumu, Aizputi un Rēzekni. Divas instalācijas joprojām aplūkojamas galvaspilsētā.
Kirila Ēča darbs “kā iemācīties nemest ēnu?” atrodams Tukumā - Pasta ielā 26 / topošajā starptautiskajā kultūras un mākslas centrā Tukku Magi,
Santas Remeres darbs “MĪĻĀ SIRDS” atrodams Aizputē - Pasta ielā 6 / Linmeijera nams,
Jāņa Baloža darbs “mums ir kaut kas kopīgs” atrodams pie Rēzeknes teātra “Joriks”, Atbrīvošanas alejā 97,
Intas Balodes darbs “mēs tieši tāpēc satikāmies” skatāms pie Āgenskalna tirgus, Nometņu ielā 64,
Tima Etčelsa darbs “Kad tu šo lasi” skatāms Miera ielā 39, Rīgā.
Latvijas Jaunā teātra institūts
Izstāde “Līnijas”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
Līdz 28. janvārim, 2022
Izabela Mutē. Bez nosaukuma. 2007. Audekls, akrils. 100 x 100 cm
Līdz 2022. gada 28. janvārim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Līnijas”, kas piedāvā vairāk nekā 20 starptautisku mākslinieku darbus. Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Inga Brūvere, Sigita Daugule, Romualds Gibovskis, Edvards Grūbe, Silva Linarte, Ilona Linarte-Ruža, Jānis Murovskis, Dace Pudāne, Ilze Volonte (Latvija), Romualds Balinsks, Ričards Garbačausks (Lietuva), Maibrita Ulvedāla Bjelke (Lielbritānija), Stefans Dauzings (Lielbritānija, Spānija), Hosē Hērkens (Nīderlande), Vībeke Glarbo (Dānija), Andruss Jonass (Igaunija), Pamela Kampanja (Itālija), Kataržina Kovaļska (Polija), Izabela Mutē (Francija).
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Līnijas” var dēvēt par pētniecisku projektu, kura uzmanības centrā ir līnijas definējumu izpēte un to nozīmju analogu atklāšana mākslas darbos. Izstādes mākslinieciskajā konceptā līnija nav tikai vizuālās mākslas valodas elements, saskatot mākslas darbos taisnes, liekumus, lauzumus, vertikāles, horizontāles vai krustojumus. Tas ir arī priekšstatu un vērtību sistēmu atspoguļojums mākslā, kas norāda uz garīgām dimensijām, radnieciskām saitēm, trauslām robežām un paralēlēm. Būtībā tā ir spēle… Pieredzē, emocijās un prasmēs balstīta mākslinieka spēle ar materiāliem un tehniku. Atklājumiem tuvinoša un sevis izzināšanā sakņota skatītāja saspēle ar katru mākslas darbu.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Marinas Medvedevas izstāde “Pasaule ir tik liela, ka nav nekā tāda, kas tajā nebūtu!”
galerijā “Art Platz”
Līdz 28. janvārim, 2022
Mākslas telpā “Art Platz” līdz 2022. gada 28. janvārim skatāma mākslinieces Marinas Medvedevas personālizstāde “Pasaule ir tik liela, ka nav nekā tāda, kas tajā nebūtu!”.
Marinas Medvedevas gleznu unikalitāte veidojas no vairāku elementu apvienojuma – autora tehniskā izpildījuma un semantiskās slodzes, kas izpaužas kā citāts, kas saskan ar pašas mākslinieces filozofiju. Gleznas nav iespējams atkārtot.
Jau vairākus gadus Marina rada savus darbus, savienojot divas enerģijas – “krāsas spēku” un “vārda spēku”. Uz gleznām ir rakstīti citāti, kas ir tuvi pašai māksliniecei. Tie ir rakstīti ar roku uz vecas grāmatas lapas, it kā kāds skrienot garām būtu pierakstījis interesantu domu, lai to neaizmirstu. Citātus ieskauj vairāki krāsas slāņi, tomēr ir saskatāmi, veidojot asociācijas ar procesu, kad tīrot vecu sienu atklājas kādi attēli. Apstājoties un ieskatoties, neizprotamajos plankumos un nelīdzenajā virsmā glezna sāk atdzīvoties. Abstraktās kompozīcijas veidotas kā saikne ar zemapziņu, ļaujot gleznas vērotājam nodoties emociju plūdumam un asociācijām, ko raisa krāsas, otas triepiena raksts un gleznas faktūra.
Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Kristaps Epners piedalās grupas izstādē “Diversity United”
Jaunajā Tretjakova galerijā Maskavā
Līdz 2022. gada 13. martam
Izstādes publicitātes attēls
Līdz 2022. gada 13. martam Maskavā Tretjakova galerijā skatāma izstāde “Diversity United” (“Daudzveidība vieno”), kas tiecas parādīt Eiropas mākslas seju. 90 mākslinieku darbi no 34 valstīm demonstrē Eiropas laikmetīgās mākslas ainas fenomenālo daudzveidību un vitalitāti - no Portugāles līdz Krievijai, no Norvēģijas līdz Turcijai. Izstādē piedalās arī Kristaps Epners.
Pirms izrādīšanas Maskavā bija skatāma Berlīnē – ikoniskajā, nu jau slēgtajā Berlīnes Tempelhofas lidostas hallē, kas vairākus mēnešu šī gada vasarā bija pārvērsta par izstāžu telpu.
Jaunā Tretjakova galerija
Krymsky Val 10, Maskava
Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA stāstu projekts “Sākt ar mākslu – Start with Art”
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA no 2021. gada jūlija līdz novembrim īstenojis projektu “Sākt ar mākslu – Start with Art”. Tā rezultātā izveidotas astoņas īsfilmas, kurās ar saviem stāstiem par muzeja kolekcijas priekšmetiem dalās projekta dalībnieki no Baltkrievijas, Austrālijas, Lielbritānijas, Itālijas, Ķīnas, Vācijas, kā arī Latvijā dzīvojoši krievi - Emma Beikere (Emma Baker), Paulīne Letermane (Pauline Letermann), Kristīne Romanova (Кристина Романова), Izabella Koltone (Izabela Colton), Džiordžia Žanga (Giorgia Zhang), Viktorija Petriščeva (Виктория Петрищева), Džiovanni Dominoni (Giovanni Dominoni) un Lūks Velšs (Luke Welsh)
Īsfilmas tapušas latviešu un angļu valodā ar dalībnieku personīgo interpretāciju par Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojamajiem darbiem, aicinot iepazīt tos no nebijuša un unikāla skatpunkta.
Astoņu projekta dalībnieku vidū ir mākslas, kultūras un filoloģijas studenti, literāti un topošie audiovizuālās jomas speciālisti. Viņus visus vieno interese par kultūru un tās procesiem, vizuālo mākslu un radošā vēstījuma izveidi. Viena no stāsta autorēm Emma Beikere dalās: “Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA iepazīšana no stāstnieka skatpunkta bija patiesi vērtīga un atklāsmju pilna. Mani apbūra vairāki mākslinieki, par kuriem iepriekš nebiju neko zinājusi, piemēram, gleznotājs Hanss Makarts un nenogurdināms ceļotājs un mistiķis Nikolajs Rērihs. Nemaz nerunājot par kādu citu atklājumu – keramiku. Iesaku apskatīt brīnišķīgo keramikas lustru! Šajā projektā bija grūti izvēlēties tikai vienu mākslas darbu, jo muzejā ir tik daudz stāstu, kas gaida to izstāstīšanu.”
Trīs mēnešu laikā tika attīstītas un stiprinātas zināšanas par mākslas mediāciju, stāstījuma veidošanu un digitālo stāstniecību. Sadarbībā ar valodnieci Aigu Veckalni dalībnieki apguva iemaņas, kā sagatavot audiovizuālam saturam atbilstošu un interesi piesaistošu vēstījumu. Aiga par projektu saka: “Tā ir lieliska iespēja apvienot dalībnieku pieredzi un skatījumu, krāšņo muzejā pieejamo mākslas kolekciju un stāstniecības spēku. Īsfilmu pamatā ir dalībnieku asociācijas par mākslas darbos attēlotajām tēmām, notikumiem, tēliem, kā arī viņu pieredze, vēsturiskās un vizuālās atsauces. Mani aizrāva iesaistīto ārvalstnieku radošās idejas, un esmu priecīga, ka ar šiem stāstiem varēs iepazīties ikviens.”
Īsfilmas radītas sadarbībā ar video studiju “Later” un būs aplūkojamas pie dalībnieku izvēlētajiem mākslas darbiem divās muzeja pastāvīgās ekspozīcijas telpās – Eiropas mākslas galerijā un Rēriha gleznu galerijā, kā arī muzeja sociālo tīklu kanālos YouTube, Instagram un Facebook.
Projekta autores ir Krista Gabrāne, Sandra Ķempele.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Izdots kalendārs ar unikālām Latvijas fotogrāfijas vecmeistara
Roberta Johansona Rīgas fotogrāfijām
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība izdevusi 2022. gada fotomākslas kalendāru “Cilvēki un gadalaiki Roberta Johansona fotogrāfijās. Rīga, 20. gs. 30. gadi”. Sienas kalendārā izmantoti Latvijas fotogrāfijas vecmeistara Roberta Johansona darbi, kuros iemūžināti Rīgas dārzi un parki, Vecrīga, cilvēki un gadalaiki.
Nozīmīgu daļu Roberta Johansona (1877–1959) radošā mantojuma glabā Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kalendārā pirmo reizi publicētas Johansona Rīgas fotogrāfijas no albumiem, kurus bibliotēka šogad saņēma dāvinājumā no fotogrāfa mantiniekiem.
Kalendāra māksliniece ir Daiga Brinkmane, ievadsleju autores - Katrīna Teivāne, Liāna Ivete Beņķe.
Fotogrāfijas vēsturniece, LNB Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas vadītāja Katrīna Teivāne stāsta, ka Johansons, tāpat kā Vilis Rīdzenieks, Jānis Rieksts, Mārtiņš Lapiņš un citi viņa laikabiedri, pārstāvēja profesionālo fotogrāfu loku 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Viņa ikdiena pārsvarā saistījusies ar darbu fotosalonā. Tomēr ievērojama darbības joma bija dokumentālā fotogrāfija. Katrīna Teivāne atklāj: “Dažādās Latvijas vietās Johansons fotografēja ainavas, pilsētvidi un arhitektūras objektus. Kā plašāko attēlu krājuma sēriju var izcelt Rīgas uzņēmumus, kas estētiskā ziņā vairāk uzlūkojami kā galvaspilsētas senākās daļas mākslinieciska dokumentācija.”
Liāna Ivete Beņķe, vizuālās kultūras pētniece: “Kalendārā izmantotie Roberta Johansona attēli aicina doties nesteidzīgā pastaigā pa Rīgas ielām, pagalmiem un parku alejām pirms teju simt gadiem, izteiksmīgi izrādot pilsētu dažādos gadalaikos. Uzmanīgam vērotājam urbānā vide ir kā dzīvs organisms, kas aug, mainās un transformējas. Par modernās, steidzīgās pasaules klātbūtni liecina automašīnu rinda Pulvertorņa pakājē. Šaurās Vecrīgas ieliņas pārmaiņām pakļaujas lēni, bet tolaik nesen atjaunotais Grīziņkalna parks un baseins jau sola jaunu un laikmetīgu pilsētvides pieredzi. Fotoattēlos sastaptie cilvēki atļaujas būt laiski – atgulties zālienā, nesteidzīgi sarunāties uz parka soliņa, eleganti izbraukt ar airu laivu pa centra kanālu loku. Tomēr galveno lomu šajā kolekcijā ieņem pati pilsēta – tās senā un modernā arhitektūra, izteiksmīgie ielu stūri, Rīgas galvenā dārznieka Georga Kūfalta izlolotie parki, to paviljoni, tiltiņi, trepes un takas. Johansons meistarīgi izspēlē lapotņu gaismēnas, arhitektūras detaļu ritmu, ēku veidotās ģeometriskās kompozīcijas.”
Kalendārs aplūkojams un nopērkams LNB veikalā Draugu telpa, bibliotēkas 1. stāvā.
