Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Keramikas simpozijs “Ceramic Laboratory 2026”
Rotko muzejā
6.–7. maijs
Keramikas Simpozija norise. Foto: Pavels Terentjevs
6. un 7. maijā Rotko muzejā Daugavpilī plkst. 15.00 notiks publiskas tikšanās ar starptautiskā keramikas simpozija “Ceramic Laboratory 2026” māksliniekiem. Simpozijs noslēgsies ar jaundarbu izstādi, kas tiks atklāta 15. maijā Rotko muzejā un būs skatāma lidz 30. augustam. Savukārt simpozijas norises sākumu iezīmēja ievadizstāde Latvijas Laikmetīgās keramikas centra galerijā “4METRI”.
Keramikas mākslas simpozijs “Ceramic Laboratory 2026” Daugavpilī pulcē piecpadsmit māksliniekus trīs nedēļu radošai rezidencei. To jau četrpadsmito gadu rīko Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko muzeju, veidojot platformu eksperimentiem un profesionālai apmaiņai laikmetīgajā keramikā. Simpozija ietvaros mākslinieki strādā ar materiālu kā precīzu, prasīgu un daudzveidīgu izteiksmes līdzekli, pārbaudot tehnoloģiskās iespējas un attīstot individuālās metodes.
“Simpozija laboratorijā top darbi ar ilgtermiņa vērtību. Šeit satiekas dažādas skolas, pieredzes un estētikas, māksliniekiem attīstot laikmetīgās keramikas mediju ar konsekventu kvalitāti un mērķtiecību un veidojot Daugavpili par vienu no reģiona vadošajiem keramikas mākslas centriem,” uzsver simpozija kurators Aivars Baranovskis.
Šogad simpozijā piedalās seši Latvijas mākslinieki un deviņi ārvalstu mākslinieki no Šveices, Kanādas, Itālijas, ASV, Vācijas, Polijas, Portugāles.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “No Jūrmalas līdz Roņu salai.
Gleznotājam Voldemāram Caunem – 125”
Bulduru Izstāžu namā
7. maijs–5. jūlijs
Voldemārs Caune. Vecie zvejnieki. 1950. Audekls, eļļa. 60x155 cm
No 7. maija līdz 5. jūlijam Bulduru Izstāžu namā būs skatāma izstāde “No Jūrmalas līdz Roņu salai. Gleznotājam Voldemāram Caunem – 125”, kas veltīta mākslinieka jubilejai. Izstādi veidojis Jūrmalas muzejs sadarbībā ar mākslinieka ģimeni, piedāvājot plašu darbu un dokumentālo materiālu kopumu.
Ekspozīcija izceļ vienu no būtiskākajām Voldemāra Caunes daiļrades līnijām – jūras piekrastes ainavas un zvejnieku dzīves attēlojumu. Līdzās Jūrmalas motīviem izstādē redzamas arī Roņu salas ainavas un tās iedzīvotāju portreti, atklājot Baltijas jūras piekrastes cilvēku dzīvesveidu, raksturu un ikdienu. Mākslinieks ar psiholoģisku niansētību fiksējis gan zvejnieku skarbo darbu, gan noslēgto salas vidi.
Voldemārs Caune (1901–1975) bija viens no latviešu figurālās glezniecības pārstāvjiem un aktīvs pirmskara Rīgas Jūrmalas kultūras dzīves dalībnieks. Viņš studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesora Jāņa Roberta Tillberga, kura vadībā izveidojās par spilgtu figurālās glezniecības skolas pārstāvi ar raksturīgu kolorītu un kompozicionāliem risinājumiem. Mākslinieka diplomdarbu “Zvejnieki” savulaik iegādājās Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals.
Izstādē īpaša vieta atvēlēta arī mākslinieka un viņa skolotāja attiecībām – eksponēts darbs “Prof. Tillbergs glezno studijā Jaunmīlgrāvī” (1942), kā arī Jāņa Roberta Tillberga radītais Voldemāra Caunes portrets. Ekspozīciju papildina lielformāta kompozīcija “Senā mūzika. Alšvangas spēlmaņi” (1940), kas iezīmē robežšķirtni starp pirmskara un pēckara periodu mākslinieka dzīvē.
Izstādi papildina pasākumu programma: 23. maijā plkst. 18.00 notiks mākslas zinātnieces Ievas Oses lekcija par Voldemāra Caunes daiļradi, savukārt 30. maijā plkst. 13.00 – portretu zīmēšanas meistarklase ar mākslinieku Haraldu Saknīti.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Frančeskas Kirkes personālizstāde “Venēcijas spoguļi”
Kultūrtelpā “Ola Foundation”
7. maijs–30. augusts
Frančeska. Kirke. Uovo della laguna. 2025. Stikls. 25 cm
No 7. maija līdz 30. augustam kultūrtelpā “Ola Foundation” būs skatāma mākslinieces Frančeskas Kirkes personālizstāde “Venēcijas spoguļi”.
Izstādē eksponētas sešas lielformāta gleznas, vienpadsmit nelieli darbi un četri stikla objekti. Par izstādi māksliniece saka: “Venēcijas spoguļi” ir izaicinājums man pašai un skatītājam – meklēt veidu, kā runāt par Venēciju, izvairoties no stereotipiem. Savu Venēcijas krāsu un tekstūru kodu es atrodu spoguļu definīcijā. Venēcijas liektie spoguļi, kas, pēc zinātnieku atzinuma, saglabā informatīvi enerģētisko nospiedumu. Aprakstos atrodu, ka divi spoguļi, novietoti viens otram pretī, kļūst par “laika mašīnu” – veidojas laika koridors, kurā pazūd robeža starp pagātni un nākotni.
Spoguļu atmiņa glabā gadsimtiem senus siluetus, gaismu un tekstūras, intrigas, serenādes, mīlnieku skūpstus, parfīmu aromātus, kanālu ūdens smaržu, Murāno stikla mirdzumu, zivju tirgus smaržu un amatnieku darinātās rotas – tas viss atspīd satumsušajos spoguļos. Īstajā laikā, noskatoties raidījumu par stikla meistariem LTV, atklāju izcila stikla meistara Aleksandra Logvina vārdu no Līvānu stikla un amatniecības centra. Sadarbībā ar viņu pēc manām skicēm šai izstādei radās stikla objektu kolekcija, kurā sastopas murīni tehnika, pigmenti un virtuozā stikla pūtēja meistarība – šo procesu iemūžināju iespaidīgā fotosesijā.
Vēl viens iedvesmas avots reiz tika atrasts kādā nomaļā Venēcijas laukuma grāmatveikaliņā – Donna Leon grāmata “Gondola” un CD ar venēciešu barkarolām Cecilia Bartoli izpildījumā. Līdzās klausīšanās baudai tajā atrodami arī dziesmu teksti itāļu un angļu valodā – dažus no tiem esmu ierakstījusi savās gleznās. Itāļu valoda ir bauda ausīm un acīm.”
Darbu nosaukumi izstādē skan kā muzikālas atsauces uz šo noskaņu: “Lo specchio rotto”, “Rosso Veneciano”, “Maschera d’oro”, “Acqua alta”, “Vecchio dipinto”, “Memoria dello specchio”, “Il grande canale”.
Frančeska Kirke ir viena no spilgtākajām un intelektuāli niansētākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā. Viņas darbos vienmēr klātesoša ir domāšana – par kultūras slāņiem, laiku, atmiņām, vienlaikus jūtīgi uztverot noskaņu un aktualitātes pasaulē. Mākslinieces rokraksts ir atpazīstams ar spēju savienot vizuālo estētiku ar dziļu konceptuālu saturu, radot darbus, kuros skatītājs tiek aicināts ne tikai vērot, bet arī domāt un sajust.
Izstāde “Venēcijas spoguļi” ir mākslinieces personisks mēģinājums formulēt Venēciju, izvairoties no ierastajiem priekšstatiem un meklējot savu, unikālu Venēcijas krāsu un faktūru kodu.
Kultūrtelpa “Ola Foundation”
Ogļu iela 12a, Rīga
Mākslinieču apvienības https://vide izstāde
“Jauku dienu vēlot,” / “Have a nice day,”
Kultūrtelpā “Smilga”
7.–30. maijs
No 7. līdz 30. maijam kultūrtelpā “Smilga” notiks mākslinieču Danas Vetrovas, Ļenas Kiseļčukas, Paulas Ikases un Katrīnas Lipšānes grupas izstāde “Jauku dienu vēlot,”. Mākslinieces kritiski un ar humoru aplūko pozitivitāti kā konceptu, kā arī pievēršas herestiskai (“būs jau labi”) lēmumu pieņemšanas praksei. “Saka, ja pirmais pavasara tauriņš, ko ieraudzīsi būs dzeltenā krāsā, būs karsta vasara. Ja no rīta izkāpsi ārā no gultas ar pareizo kāju, diena būs veiksmīga. Ja atvērsi mammas sūtīto MI ģenerēto bildi un pārsūtīsi vismaz 3 radiniekiem, tad būsi pasargāts no nelaimes.” Kā lai ļaujas jaukas dienas atklājumam, neslēpjot patiesu prieku aiz nodeldētām pozitīvām frāzēm?
Zem metaforiskā lietussarga, kurš apdrukāts ar izstādes nosaukumu “Jauku dienu vēlot,” mākslinieces dalās ar atziņām par radīšanas praksi un ceļa meklējumiem pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas. Izstādē tas izpaužas kā aicinājums saglabāt uzticību patiesumam, praksē tas ir mēģinājums saprast, vai dienas jaukumu var atrast, izveidot vai vienkārši pamanīt.
“Tas, kuram piemīt potencialitāte – vai ir iemaņas –, var to gan likt lietā, gan nelikt lietā.” (Džordžo Agambems).
Pēc kopējā krustceļa - Mākslas akadēmijas absolvēšanas, četru mākslinieču ceļi ir šķīrušies dažādos virzienos, tomēr pēc apieta refleksijas apļa tie atkal ir krustojušies un ir radīts pēctecīgs apvienības https://vide mākslas notikums, jeb otra kopīgā izstāde “Jauku dienu vēlot”, kas notiek gadu pēc izstādes “Uzgaidi! Uzkod maizīti, ieraugi un pieņem”, kas notika 2025. gada maijā.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga
Performatīvi procesuāls notikums – seanss “Present Perfect Process”
“Radošajā rūpnīcā Veldze”
7. maijā / Plkst. 21.00
7. maijā, ap Saules rieta laiku un pēc, plkst. 21.00-23.00 “Radošajā rūpnīcā Veldze” biedrība KLĀT.BŪTNE aicina uz performatīvu procesuālu notikumu – seansu “Present Perfect Process”, ko īstenos Elīza Eikerte un Diana Lelis.
PPP – ilgstošās tagadnes process = scenogrāfisks “drošības sajūtas” risinājums ķermeniskām izpausmēm, kas formē un formatē dabu; caur maņām piedzīvot ilgstošās tagadnes procesu, pieredzēt ķermeni un vidi, kā savstarpēji saistītus meta-kontekstus, somatiskus un sensorus medijpastarpinājumus, mēģinājumā sastapt drošu radīšanas salu, velt apli, atrast kodolu, sacentrēties, ie/grimt straumes plūsmā/s, un koki ir t/elpa, process, tuvāk Sev.
Elīza darbojas starpdisciplīnās, fokusējoties uz cilvēka iekšējo pasauli, akcentējot iekšējā miera meklējumus – tā smalkos procesus, psiholoģiskos izaicinājumus un transformācijas potenciālu, kā neizsakāmo pārvērst kustībā, klātbūtnē un sajūtā.
Lelis radošo darbību raksturo multimedialitāte un starpdisciplinaritāte, teksta un mediju sintēze, performatīvi notikumi un poētiskas intervences. Diana pēta rakstītā un runātā vārda klātbūtni dažādās vidēs, kā arī zemapziņas procesus un to perifērās, plūstošās un neparedzamās izpausmes.
“Present Perfect Process” norisinās starptautiska smaržu mākslas festivāla “Scent Art Festival 2026” ietvaros. Festivāls norisinās “Radošajā rūpnīcā Veldzē” Rīgā no 6. līdz 10. maijam, un tā galvenais mērķis ir dažādu jomu mākslinieku radoši-mākslinieciskie eksperimenti smaržu integrācijai savos darbos.
“Radošā rūpnīca Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
LMA studentu pop-up izstāde “Atrodi mani. Es esmu šeit”
Kultūrtelpā “RAA”
8.–10. maijs
No 8. līdz 10. maijam kultūrtelpā “RAA” norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas studentu pop-up izstāde “Atrodi mani. Es esmu šeit”, kurā topošie mākslinieki pievērsušies pārdomām par savu ideālo skatītāju. Grupas izstāde ir studiju procesa rezultāts, kas noslēdz jaunizveidotu lekciju kursu “Izstāžu veidošanas prakse māksliniekiem”. Tās veidošanā piedalās studenti no glezniecības, grafikas, scenogrāfijas, kā arī mākslas vēstures un teorijas apakšnozarēm.
“Mēs strādājām divus semestrus. Rudenī vairāk pievērsāmies teorijai un iztēlojāmies savas personālizstādes, taču pavasarī ķērāmies pie grupas izstādes realizēšanas un esam ļoti pateicīgi kultūrtelpai “RAA”, kas piekrita atbalstīt mūsu ieceri. Šajā semestrī izveidojās arī pilnvērtīga izstādes komanda. Studenti strādā visos līmeņos – mākslas darbi, scenogrāfija, tekstuālais materiāls, publiskā komunikācija. Es tikai konsultēju,” atklāj māksliniece un LMA vieslektore Ieva Stalšene.
Izstāde pievēršas mākslinieka un skatītāja attiecībām, radot satikšanās vietu, kur iepazīt jauno autoru vizuāli un tekstuāli formulētās domas. Mākslas zinātnes un teorijas katedras studenti papildina izstādi ar tekstiem, pievēršoties tādām tēmām kā “vai skatītājs ietekmē mākslas darba kvalitāti” (Estere Neimane) un “vai mūsdienu mākslas darbus varēs atrast pēc mūsu nāves” (Alise Vorkale). Telpas iekārtojumu veidojusi scenogrāfijas apakšnozares studente Aleksandra Visocka.
9. maijā no plkst. 16.00 līdz 18.00 interesenti aicināti apmeklēt sarunas ar izstādes māksliniekiem, kuras moderēs māksliniece Ieva Stalšene.
Kultūrtelpa “RAA”
Matīsa iela 8, Rīga
Izstāde “Janis Šternbergs. No Liepājas līdz Leksingtonai”
Liepājas muzejā
8. maijs–28. jūnijs
Jaanis Šternbergs. Grafikas darbnīca. 1932. Papīrs, rasējums. LNMM
No 8. maija līdz 28. jūnijam Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Janis Šternbergs. No Liepājas līdz Leksingtonai”, kas pirmo reizi tik plaši atklāj grafiķa radošo darbību vairāk nekā sešdesmit gadu garumā.
Izstādē apvienoti darbi no Liepājas muzeja krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī citu institūciju un privātkolekciju materiāli. Ekspozīcijā iekļauti gan agrīnie darbi, tostarp Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbs “Grafikas darbnīca” (1932), gan vēlāk radītie darbi Vācijā un ASV. Īpaši šai izstādei restaurēti vairāki mākslinieka darbi.
Janis Šternbergs (1900–1981) bija viens no nozīmīgākajiem Liepājā dzimušajiem grafiķiem, kura darbi 20. gadsimta 30. gados bija plaši izplatīti Latvijā – no grāmatu ilustrācijām līdz lietišķajai grafikai. Viņš ir arī Latvijas Bankas 100 latu banknotes (1939) un pastmarku dizaina autors.
Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks darbojās Fišbahas bēgļu nometnē, bet vēlāk izveidoja ievērojamu akadēmisko karjeru ASV, pasniedzot University of Kentucky.
Šternbergs izcēlās ar meistarību klasiskajās grafikas tehnikās, vienlaikus attīstot arī eksperimentālas pieejas. 1960. gados viņš radīja savu unikālo “smilšu rakstu” tehniku, kas kļuva par nozīmīgu viņa vēlīnās daiļrades daļu.
Izstādes kurators ir Jānis Kalnačs.
Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē
“Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises”
9. maijs–22. novembris
No 9. maija līdz 22. novembrim Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē Latvijas paviljonā būs izstāde “Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises”. Ekspozīcijā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām (NMA) – eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu, kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados.
NMA norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē (1990–1999). Tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības. Notikumam parādoties tādos medijos kā Vogue, The Guardian, BBC, MTV Rīga tika iezīmēta kā pārsteidzošs avangarda centrs – eksperimentāla, karnevāliska, bezbailīga. Latvijas paviljons atgriežas pie NMA, lai vaicātu – kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas, un ko no šo festivālu utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd.
MAREUNROL’S veidotā instalācija aplūko NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās.
Iedvesmojoties no asambleju vēstures un performanču vizuālajiem elementiem, viens no ikdienišķākajiem aizkulišu elementiem – drēbju pakaramais – ekspozīcijā kļūst par paviljona stāstu nesēju un arhitektūras daļu. Citi motīvi, kas caurstrāvo MAREUNROL’S darbību, piemēram, putni, ienes telpā atsauces uz lidojumu, risku un trauslumu. Instalācijā vienlaikus ievijas arī MAREUNROL’S refleksija par personīgo pieredzi modes industrijā, vēsturiskajiem artefaktiem un tekstila skulptūrām kļūstot par telpisku metaforu spiedienam, kas ietekmē jauna dizainera radošo ceļu un utopijas meklējumus.
Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī MAREUNROL’S un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē
Edija Pālena meistarklase “Fotožurnālistika: profesija un stāstniecības forma”
ISSP telpās “Berga Bazārā”
9. maijā
9. maijā ISSP telpās “Berga Bazārā” norisināsies Edija Pālena meistarklase “Fotožurnālistika: profesija un stāstniecības forma”, kas piedāvās padziļinātu ieskatu fotožurnālistikā kā profesijā un vizuālās stāstniecības formā. Meistarklases laikā dalībnieki iepazīs dažādus fotožurnālistikas žanrus – ziņu fotogrāfiju, reportāžu, dokumentālo, portretu, sporta un ielas fotogrāfiju, kā arī kultūras un izklaides notikumu atspoguļojumu. Programma aptver arī būtiskus profesionālās prakses aspektus: fotožurnālista ētiku, darba plānošanu un sagatavošanos, nepieciešamo prasmju attīstīšanu, tehnikas izvēli un tās pielietojumu dažādās situācijās, kā arī attēlu arhivēšanas principus un ziņu un fotoaģentūru darbību.
Meistarklases praktiskajā daļā dalībnieki dosies pilsētvidē, lai neatkarīgi no laikapstākļiem izmēģinātu reportāžas fotogrāfijas principus. Pēc tam viņi iejutīsies fotoredaktora lomā, atlasot kadrus potenciālai publikācijai un analizējot vizuālā stāsta veidošanu.
Meistarklase paredzēta fotogrāfiem un vizuālās stāstniecības interesentiem, kuri vēlas attīstīt prasmes reportāžā un dokumentālajā fotogrāfijā, kā arī iepazīt fotožurnālista darba specifiku gan teorijā, gan praksē.
Edijs Pālens ir viens no LETA fotogrāfiem, kura profesionālā darbība saistīta ar aktuālo notikumu dokumentēšanu Latvijā un ārvalstīs. Viņa darbi regulāri publicēti Latvijas un starptautiskajos medijos, izceļoties ar precīzu kompozīciju, dinamiku un spēju fiksēt sabiedrībai nozīmīgus mirkļus.
ISSP
“Berga Bazārs”, Marijas iela 13-k.3, rīga
Ekskursija izstādē “Kastanis un Visums” ar Robertu Rūrānu
Mākslas muzejā “Zuzeum”
9. maijā / Plkst. 12.00
9. maijā plkst. 12.00 mākslas muzejā “Zuzeum” izstādes “Kastanis un Visums” ietvaros notiks ekskursija ar Robertu Rūrānu, piedāvājot iespēju iepazīt mākslinieka darbus kopā ar pašu autoru.
Ekskursijas laikā Rūrāns dalīsies stāstos par darbu un izstādes tapšanas aizkulisēm, pieredzi sadarbībā ar starptautiskiem un vietējiem zīmoliem, kā arī atbildēs uz apmeklētāju jautājumiem.
Roberta Rūrāna pirmā institucionālā personālizstāde atklāj plašu daiļrades amplitūdu – no starptautiski atpazīstamām ilustrācijām līdz personiskām, garīga rakstura gleznām, kurās laikmetīga vizuālā valoda savijas ar kristīgās tradīcijas motīviem.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Andrejs Ķiģelis. Lielo formu meistars”
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
9. maijs–26. septembris
No 9. maija līdz 26. septembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Andrejs Ķiģelis. Lielo formu meistars”, kas veltīta vienam no nozīmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu keramiķiem. Andrejs Ķiģelis (1939) ir lielformāta keramikas aizsācējs Latvijā, viņa darbi izceļas ar mērogu, tehnisko meistarību un individuālu plastikas valodu.
Ekspozīcijā skatāmas arhitektoniskas formas, dārza skulptūras, izstāžu darbi un funkcionāli keramikas priekšmeti, kas atklāj mākslinieka interesi par keramikas un arhitektūras mijiedarbību. Līdzās darbiem izstādē iekļauti arī foto un video materiāli, kas sniedz ieskatu radošajā procesā, kā arī pievēršas nerealizētu un zudušu projektu tematikai.
Ķiģeļa daiļradē būtiska ir tieksme uz lielām formām un materiāla iespēju robežu paplašināšana. Viņa darbi atspoguļo gan laikmeta estētiku, gan personisku, eksperimentā balstītu pieeju keramikai, kurā praktiskais un monumentālais savijas vienotā mākslinieciskā valodā.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
Izstāde “Emerging Artists 2026: The Baltics & Finland”
Fotografiska Tallinn
9. maijs–1. novembris
No 8. maija līdz 1. novembrim prestižajā laikmetīgās fotomākslas centrā Fotografiska Tallinn (3. stāvā) būs skatāma platformas “Emerging Artists: The Baltics & Finland” pirmā izstāde, ar kuru tiek uzsākta jauna iniciatīva, izceļot reģiona jaunos un daudzsološos fotogrāfus no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas.
Šajā starptautiskajā grupas izstādē sastopama jauna fotogrāfu paaudze no Baltijas un Somijas, kuru darbus raksturo spēcīgs dokumentāls skatījums, jutīgs mākslinieciskais redzējums un prasme veidot rotaļīgas, iestudētas ainas.
Izstādē “Emerging Artists 2026: The Baltics & Finland” piedalās Annemarija Gulbe, Krišjānis Elviks un Anna Ansone (Latvija), Ieva Baltaduonytė (Lietuva), Shia Rówan Conlon (Somija), Karl Ketamo (Somija), Anna-Liisa Kree (Igaunija), Andra Rahe (Igaunija), Filips Šmits (Latvija) un Pavelas Šalaikiskis (Lietuva).
Izvēlētie mākslinieki ar fotogrāfijas materiālu strādā atšķirīgos veidos: veido rūpīgi iestudētas ainas kamerai; vērīgi un godīgi, vienlaikus arī rotaļīgi un ar humoru, vēro sevi un apkārtējo vidi; kā arī savās sērijās konstruē laikmetīgas noskaņas, izgaismojot sabiedrības smalkākās, bieži nepamanītās nianses. Izstāde piedāvā daudzveidīgu ieskatu laikmetīgās fotogrāfijas pieejās, vienlaikus ļaujot iepazīt mākslinieku personiskās pieredzes, kas izteiktas šajā medijā. Vietējā auditorija darbos varēs atpazīt arī reģionam raksturīgus vizuālus motīvus.
Fotografiska Tallinn iniciatīva “Emerging Artists” ir daļa no globālās Fotografiska Emerging platformas, kuras mērķis ir atbalstīt un izcelt jaunus autorus attēlu mākslā. Tā sniedz māksliniekiem iespēju prezentēt savus darbus gan tiešsaistē, gan Fotografiska muzejos visā pasaulē, veidojot vidi radošai izaugsmei pāri kultūru un valstu robežām.
Izstādes kuratore ir Kulla Laas.
Fotografiska Tallinn
Telliskivi tn 60a-8, 10412 Tallinn, Igaunija
Aigara Bikšes skulptūra “Zvēra savaldīšana ar sirdi”
izstādē “Personal structures”
Eiropas Kultūras centrā, Venēcijā
9. maijs–22. novembris
No 9. maija līdz 22. novembrim Eiropas Kultūras centrā Venēcijā izstādes “Personal Structures” ietvaros būs skatāma latviešu tēlnieka Aigara Bikšes monumentālā skulptūra “Zvēra savaldīšana ar sirdi”. Izstāde norisinās paralēli Venēcijas mākslas biennālei, pulcējot māksliniekus, arhitektus un domātājus no dažādām pasaules valstīm, lai reflektētu par laiku, telpu un cilvēka eksistenci.
Darbs Venēcijā ienāk brīdī, kad Eiropā no jauna aktualizējas diskusijas par spēku, agresiju un kultūras atbildību kara kontekstā. Bikšes skulptūra pievēršas nevis ārējam konfliktam, bet cilvēka iekšējai spriedzei, aktualizējot jautājumu par spēju kontrolēt sevī mītošo spēku.
Skulptūras centrā ir lāča tēls – viens no senākajiem Eiropas mitoloģiskajiem simboliem. Mākslinieka interpretācijā tas nav ārējs ienaidnieks, bet cilvēkā klātesošā pirmatnējā spēka metafora. Piesaistīts ar ķēdi un smagu svaru, tas atsedz civilizācijas radītos mehānismus, ar kuriem sabiedrība cenšas regulēt spēku, to neiznīcinot.
Nosaukumā ietvertā “sirds” iezīmē konceptuālu pavērsienu – Bikše piedāvā domāt par varu nevis dominances, bet atbildības kategorijās. Skulptūra akcentē iespēju savaldīt spēku caur empātiju, apziņu un kultūras struktūrām, piedāvājot alternatīvu vienkāršotai spēka izpratnei.
Darbs veidots kokā – materiālā, kas nes sevī laika, augšanas un ievainojamības pieredzi. Šī materialitāte padara skulptūru par refleksiju par spēku, kas vienlaikus pieder gan dabai, gan cilvēka kultūrai.
Projektu īsteno “Mākslai vajag telpu”. Kuratore ir Katrīna Jaunupe.
The European Cultural Centre
Riva dei Sette Martiri, Castello, 30122 Venice, Italy
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā 35. jubilejai veltītas izstādes
Berga Bazārā
Līdz 17. maijam
Bolatas Sīlis-Hēgas (Bolatta Silis-Høegh) instalācijas fragments Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā. Foto: Roberts Blaubuks
Līdz 17. maijam Berga Bazārā, atzīmējot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā 35. gadadienu, skatāmas divas izstādes – “Kaaviiaarneq cikls” un retrospektīva ekspozīcija par organizācijas darbību.
Izstāde “Kaaviiaarneq cikls” apvieno inuku/kalaaleku un latviešu izcelsmes mākslinieces Bolatas Sīlis-Hēgas (Bolatta Silis-Høegh) gleznas un tekstila instalāciju. Darbi veido personisku un vienlaikus universālu stāstu par ievainojamību, izturību un dziedināšanos. Nosaukumā ietvertā cikliskuma ideja – sievietes, gada un dzīves ritmi – kalpo par pamatu refleksijai par identitāti, feminismu, varas attiecībām un traumas pieredzi, vienlaikus rosinot domāt par kopienām, kurās vēlamies dzīvot.
Savukārt retrospektīvo izstādi par Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā vēsturi veidojušas mākslinieces Marta Veinberga un Ilze Kalnbērziņa-Prā. Ekspozīcija piedāvā vizuāli vieglu un daudzslāņainu ieskatu 35 gadu darbībā, izmantojot tekstila mediju kā naratīva nesēju. Tajā apkopoti nozīmīgākie sadarbības mirkļi – no oficiāliem dokumentiem un starptautiskām vizītēm līdz kultūras iniciatīvām un personībām, kas veidojušas Ziemeļvalstu un Latvijas attiecības.
Izstādes izgaismo gan individuālus pieredzes stāstus, gan plašāku institucionālo kontekstu, akcentējot mākslas lomu dialoga un atmiņas veidošanā.
Ziemeļvalstu Ministru padome
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Maijas Muižnieces personālizstāde “Desmit tūkstoši soļi”
Laikmetīgās mākslas galerijā “Berga Bazar’t”
Līdz 7. maijam
Līdz 17. maijam laikmetīgās mākslas galerijā “Berga Bazar’t” skatāma Maijas Muižnieces (1981) personālizstāde “Desmit tūkstoši soļi”.
Nosaukumā ietvertais pieredzes un kustības veids ir krasā pretstatā ar straujo un motorizēto mūsdienu steidzīgās ikdienas formātu. Izstādes ainavās svarīgs ir intīms, mierpilns sevis un vides izzināšanas ceļš, esot saiknē ar dabu, tās niansēm, smaržām un pārmaiņām. Šajā kustībā pakāpeniski atklājas gan apkārtējā vide, kur klātesošs dabas piesātinātais miers tā dažādajos stāvokļos, gan cilvēka iekšējās pasaules plašumi. Virzība, gan fiziska, gan iekšēja, kļūst par galveno pieredzi, kur nozīme rodas pašā procesā, vērojot, atkārtojot un iegrimstot. Zāle, gaisma, ūdens, mākoņi un takas gleznās kļūst par simboliem, veidojot sajūtu telpas, kur piestāt, vērot un… atgriezties pie sevis, pie pazīstamā, pie miera.
Izstādē skatāmi mākslinieces pēdējo gadu laikā tapušie darbi. Detalizētais darbs pie gleznām bieži vien prasa mēnešus, lai smalkie ritmi, dabas krāsu toņi un atmosfēra kondensētos uz audekla, slāni pa slānim.
Laikmetīgās mākslas galerija “Berga Bazar’t”
Elizabetes iela 87, Rīga
Zanes Priedes izstāde “Marmoleum Real 2mm”
RTU Liepāja galerijā
Līdz 22. maijam
Līdz 22. maijam RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerijā (2. stāvā) skatāma mākslinieces Zanes Priedes personālizstāde “Marmoleum Real 2mm”. Izstāde “Marmoleum Real 2mm” ir vizuāls pētījums par 20. gadsimta 90. gadu estētiku un materiālo kultūru. Caur lielformāta fotogrāfijām un studijā veidotām klusajām dabām māksliniece analizē laikmetam raksturīgo “imitācijas kultūru”, kur lēti materiāli – linolejs, reģipsis un plastmasa – centās atveidot ilgotās pārticības simbolus.
Izstāde pievēršas priekšmetu “autotopogrāfijai” – to spējai glabāt emocionālas atmiņas un veidot mūsu kopīgo identitāti. Košie darbi reflektē par pāreju no padomju pelēcības uz kapitālisma patēriņa kultūru, meklējot pagātnes nospiedumus un nostalģiju mūsdienu sadzīves scenogrāfijā.
RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerija
Kūrmājas prospekts 13, Liepāja
Elzas Ābeles personālizstāde “kotlete”
Radošajā telpā “Sābrs Workroom”
Līdz 28. maijam
Līdz 28. maijam radošajā telpā “Sābrs Workroom” (ceturtdienās–svētdienās no plkst. 17.00 līdz 21.00) skatāma mākslinieces Elzas Ābeles pirmā personālizstāde “kotlete”. Tās centrā ir jau atpazīstamais kinētiskais objekts – “kotlete”, kā arī vairāki īpaši izstādei radīti darbi, kuros apvienoti fiziski un digitāli mediji.
Izstāde pievēršas ikdienišķa un kultūrvēsturiski piesātināta tēla transformācijai. Kotlete – pazīstams bērnības un kolektīvās identitātes simbols – iegūst monumentālu mērogu un dinamiku, kļūstot vienlaikus ironiska un konceptuāli ietilpīga. Māksliniece izaicina priekšstatus par “labu gaumi” un mākslas nopietnību, balansējot starp banalitāti un nozīmes piesātinājumu un aicinot skatītāju pārskatīt ierastās uztveres robežas.
Elza Ābele strādā starpdisciplināri, apvienojot video, fotogrāfiju, 3D vidi un vides objektus, radot savstarpēji saistītu darbu ekosistēmu. Darbs “kotlete”, kas tapis studiju procesā, ieguvis plašu ievērību un ticis nominēts balvai “Kilograms kultūras 2025” kategorijā “Pārsteigums”.
Izstādes kuratore ir Kornēlija Ābele.
Radošā telpa “Sābrs Workroom”
Meža iela 4, Rīga
Ekaterinas Kostas (Ekaterina Costa) izstāde “All the Doors Were Swinging Softly”
Galerijā “Maxim Boxer”
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam galerijā “Maxim Boxer” skatāma Ekaterinas Kostas (Ekaterina Costa) izstāde “All the Doors Were Swinging Softly”, kurā apvienotas mākslinieces trīs darbu sērijas – “Souvenirs de Poche” (2024–2026), “The Gambler: Reasonable Doubt” (2025) un “Zodiac” (2025–2026), kurās māksliniece pēta personīgās un kolektīvās atmiņas mehānismus, strādājot ar ģimenes arhīvu un atrastiem objektiem.
Pievēršoties savas biogrāfijas fragmentiem, Ekaterina Kosta apkopo fotogrāfijas, ierakstus, mantotus un iegūtus materiālus, transformējot tos mākslinieciskā novērojumā. Viņas interešu lokā ir robežstāvokļi, kuros pieredze atraujas no sākotnējās nozīmes un turpina pastāvēt mainīgā, kaleidoskopiskā kontekstu plūsmā.
Šūpojošos durvju tēls, aizgūts no Henrija Millera, iezīmē mākslinieces skatiena optiku: durvis kļūst par portālu uz atmiņu un metaforu nepārtrauktai slīdei starp mirkļa pieredzi un tās nospiedumu atmiņā.
Galerija “Maxim Boxer”
Lāčplēša iela 48, Rīga
Porcelāna dekorēšanas darbnīca “Plaukst un zied”
Rīgas Porcelāna muzejā maijā
Radošā porcelāna dekorēšanas darbnīca Rīgas Porcelāna muzejā. Foto: Gvido Kajons
Maijā interesenti aicināti īstenot savas mākslinieciskās idejas Rīgas Porcelāna muzeja porcelāna dekorēšanas darbnīcā “Plaukst un zied”. Piedāvājumā – dažādu izmēru un tipu porcelāna trauki un īpašas virsglazūras keramiskās krāsas.
Darbnīcas dalībniekiem būs iespēja gleznot uz muzeja piedāvātajiem traukiem, izmantojot siltās un vēsās krāsu paletes toņus, kā arī īpašās uzlīmes – dekolus. Ikviens varēs veidot savas kompozīcijas un realizēt radošās ieceres. Pēc apdedzināšanas trauki būs piemēroti lietošanai ikdienā vai arī lieliski kalpos kā dāvanas radiem un draugiem. Apdedzinātos traukus varēs saņemt muzejā dažu nedēļu laikā pēc radošās darbnīcas.
Šī būs iespēja iejusties porcelāna mākslinieka lomā, uzzināt par Latvijas kultūras mantojuma atzaru – industriālo mākslinieku sniegumu, iegūt iemaņas un prasmes strādājot ar porcelāna mākslinieku inventāru un krāsām. Pēc apdedzināšanas virsglazūras krāsas iekusīs glazūrā un trauki iegūs raksturīgo mirdzumu un izturību. Radošo dekorēšanas darbnīcu vadīs muzejpedagoģes, mākslinieces Vita Lukstiņa un Astra Kaprāne.
Darbnīcā ir aicināti piedalīties apmeklētāji sākot no 7 gadu vecuma, individuāli vai grupās līdz 12 dalībniekiem. Pasākums pieejams arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Obligāta iepriekšējā pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 katru dienu no plkst. 11.30 līdz 17.30, izņemot pirmdienas un svētdienas.
Rīgas Porcelāna muzejs
Konventa sēta, Kalēju iela 9-11, Rīga
Atklāta pieteikšanās LLMC Vasaras skolai 2026
Pieteikšanās līdz 12. jūnijam
LLMC Vasaras skola 2025. Foto: Klāvs Vasiļevskis
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina pieteikties ikgadējai neformālās izglītības programmai “LLMC Vasaras skola”, kas norisināsies no 6. līdz 10. augustam Madonā. Pieteikšanās atvērta līdz 12. jūnijam.
Šī gada programmas tēma “Atburtās pasaules: laikmetīgās prakses un tradicionālās zināšanas” pievēršas tradicionālajām zināšanām kā iedvesmai laikmetīgai radošajai praksei un kā veidam, kā no jauna atvērt telpu pieredzei, intuīcijai un iztēlei. Programma apvienos lekcijas, darbnīcas, diskusijas un ekskursijas, fokusējoties uz arhetipiem, mitoloģiju, iemiesotām zināšanu formām un cilvēka attiecībām ar vidi.
Vasaras skola piedāvās starpdisciplināru skatījumu uz to, kā mākslinieki un pētnieki šodien reflektē par sekularizāciju un meklē jaunus veidus, kā mākslā aktualizēt maģisko, afektīvo un pieredzē balstīto zināšanu dimensiju.
Programma atvērta māksliniekiem, kuratoriem, mākslas vēsturniekiem un humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, īpaši aicinot pieteikties maģistrantūras un doktorantūras studentus. Dalība ir bez maksas; dalībniekiem jāsedz izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas (200 EUR).
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Veronikas Plaudes izstāde “Poēzija tuvplānā” un
rotu mākslinieces Ingas Hermanes izstāde “Rota. Sieviete. Skatuve”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam Ojāra Vācieša muzejā skatāmas divas izstādes – mākslinieces Veronikas Plaudes izstāde “Poēzija tuvplānā” un rotu mākslinieces Ingas Hermanes izstāde “Rota. Sieviete. Skatuve”.
Abas autores ir cieši saistītas ar laikmetīgās mākslas norisēm – Veronika Plaude strādā ar jaunajiem talantiem, savukārt Inga Hermane veido rotas Operetes un muzikālā teātra iestudējumiem.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Izstāde “Otas trajektorija 2026”
Inčukalna tautas namā
Līdz 1. jūlijam
Līdz 1. jūlijam Inčukalna Tautas namā skatāma Inčukalna Mākslinieku kopas dalībnieku darbu izstāde “Otas trajektorija 2026”
Inčukalna tautas nams
Atmodas iela 1A, Inčukalns
Ievas Muzikantes personālizstāde “Latvija – gadalaiki”
Rīgas Latviešu biedrībā
Līdz 31. jūlijam
Līdz 31. jūlijam Rīgas Latviešu biedrībā skatāma Ievas Muzikantes personālizstāde “Latvija – gadalaiki” – vizuāli un emocionāli piesātināts gleznu cikls, kas veltīts Latvijas dabai, cilvēkiem un laika ritējumam.
Izstādes centrā ir lielformāta portreti, kuros attēloti dažādu paaudžu cilvēki. Tos vieno simbolisks motīvs – atspoguļojošas saulesbrilles, kuru stiklos redzamas Latvijas ainavas. Šis vizuālais risinājums kļūst par metaforu skatienam un piederībai, iezīmējot saikni starp cilvēku un vidi.
Cikla koncepcija balstīta paralēlē starp cilvēka dzīves posmiem un gadalaikiem – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu –, akcentējot katra dzīves posma nozīmību. Muzikantes glezniecībā nozīmīga ir psiholoģiskā niansētība, krāsu laukumu attiecības un apzināti saglabāta nepabeigtības izjūta, kas uzsver dzīves procesa nepārtrauktību.
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Līgas Purmales personālizstāde “Izrāde turpinās”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
Līdz 9. septembrim
Līdz 9. septembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma Līgas Purmales personālizstāde “Izrāde turpinās”, kas atzīmē mākslinieces vairāk nekā 50 gadus ilgo radošo darbību. Izstāde piedāvā ieskatu dažādos viņas daiļrades posmos, apvienojot darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas muzeja “Zuzeum” un mākslinieces privātkolekcijas. Izstādes kuratore ir Agnese Zviedre.
Līgas Purmales (1948) māksliniecisko rokrakstu raksturo nepārtraukta formāla un tematiska attīstība – no 20. gadsimta 70. gadu fotoreālisma eksperimentiem līdz atmosfēriskām ainavām, urbānās vides fiksācijām un refleksijām par atmiņu. Viņas darbos būtiska ir interese par laika pieredzi – kā to iespējams uztvert, dokumentēt un transformēt gleznā.
Nozīmīga vieta mākslinieces agrīnajā praksē ir fotoreālisma attīstībai Latvijā, ko viņa 20. gadsimta 70. gados aizsāka kopā ar Miervaldi Poli. Vēlāk Purmale pievērsās dabas un ainavas studijām, radot niansētas miglas gleznas, kurās realitāte pakāpeniski izšķīst. 20. gadsimta 90. gados viņas uzmanības centrā nonāk pilsētvide un tās vizuālie kodi, savukārt vēlākajos darbos dominē atmiņas, gaismas un uztveres tēmas.
Izstāde “Izrāde turpinās” iezīmē Līgas Purmales konsekvento un daudzslāņaino radošo ceļu, kurā savijas dokumentalitāte, subjektīva pieredze un glezniecības medija iespēju paplašināšana.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Titulbilde: MAREUNROL'S darba skice
