Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mairitas Coņevas gleznu izstāde
“Industriālais skaistums Čiekurkalnā, Brasā, Sarkandaugavā”
Čiekurkalna filiālbibliotēkā
3.–31. janvāris
No 3. līdz 31. janvārim Čiekurkalna filiālbibliotēkā skatāma Mairitas Coņevas gleznu izstāde “Industriālais skaistums Čiekurkalnā, Brasā, Sarkandaugavā”.
Kopš bērnības Mairitu aizrāva trīs jomas – zīmēšana, dzīvības zinātnes un novadpētniecība. Absolvējot Rīgas Tehnisko universitāti ar ķīmiķa-inženiera-tehnologa diplomu, daudzi gadi ir pavadīti ķīmiskajā rūpniecībā, bet pienāca brīdis, kad bez glezniecības vairs nevarēja.
Trīs gadi tika pavadīti, mācoties starptautiskajā zīmēšanas skolā Let’s paint school, apgūstot grafikas un drukāšanas metodes, klāt nāca arī zīmēšanas kursi Lielbritānijā.
Tehniskā izglītība Mairitu mudināja izmēģināt jaunas metodes, kombinācijas, eksperimentēt, tāpēc lielākā darbu daļa veidota jauktā tehnikā. Pēdējos gados Mairitu aizrāva arī “zaļā domāšana”, bieži gleznojot uz jau drukātiem materiāliem. Arī lielākā daļa izstādes darbu gleznoti uz kalendāru lapu otrās puses. Mairita Coņeva izstādēs piedalās kopš 2018. gada.
Čiekurkalna filiālbibliotēka
Čiekurkalna 1. līnija 64, Rīga
Elīnas Rukas multimediāla izstāde “Mūžīgā šalkoņa”
Bulduru Izstāžu namā
5. janvāris–2. marts
No 5. janvāra līdz 2. martam Bulduru Izstāžu namā būs skatāma fotogrāfes Elīnas Rukas personālizstāde “Mūžīgā šalkoņa”. Māksliniecei fotogrāfija kalpo kā līdzeklis mākslas darba radīšanai, tradīciju pārskatīšanai fotogrāfijā.
Darbu sērija “Mūžīgā šalkoņa” radusies, domājot par attiecībām un komunikācijas problēmām. Ar kādām emocijām mēs dzīvojam, kuras mākam izpaust, kuras paturam sevī un kurām vēl nemākam rast vārdisku ekvivalentu? Kā atrast kopīgu valodu? Cik daudz mēs runājam aplinkus? Kā sarunāties, kad neesam blakus?
Darba iedvesma un arī tēma meklējama stāstos par un ar jūrnieku sievām, tādās sajūtās kā ilgas, dusmas un pielāgošanās, kā arī paralēlajā dzīvē, kad partneri kādu dzīves daļu pavada šķirti, dažkārt neesot klāt svarīgos brīžos, bieži pazaudējot būtisko neklātienes sarunā. Dažādu profesiju, pandēmijas un kara pašķirtie, kam dzīve rit atsevišķi, bet uz priekšu.
Jūrnieka sieva vēro horizontu. To darot, rodas iluzora sajūta, ka viņi ir viens otram tuvāk. Tur, aiz neredzamā, kas varbūt ir tuvāk, kā šķiet. Viņa laiku pavada rokdarbos, izšujot ar zīda diegu – smalku un stipru reizē. Viņa ada, šajā nodarbē atstājot raizes, sāpes, pārdomas un piedzīvojumus. Adījums izplešas, diegs savieno, sajūtas atmaigst.
Izstāde iekārtota Izstāžu nama 1.stāva zālēs un arī ārtelpā. Trīsdimensionālais metāla rāmis šķiet stabils, pamatīgs, taču laikapstākļu ietekmē, atstāts neapstrādāts, tas sāk rūsēt. Rāmī ievietotais vijums ir no raupjas virves, ar to var pietauvot laivu, tas ir stingrs, izturīgs materiāls, bet to var arī izmantot kā pietiekami elastīgu izstrādājumu. Savukārt objekta sarkanā krāsa asociējas gan ar ziedošanos, drosmi, gan mīlestību un dusmām.
Viena no mākslinieces interesēm fotogrāfijā ir medija robežas un tradīciju pārskatīšana. Fotogrāfija ir līdzeklis, lai radītu mākslu. Viņa uzņem fotogrāfijas, lai no tām izveidotu jaunus attēlus. Savā mākslā Elīna Ruka koncentrējas uz cilvēka un dabas attiecībām, darbus visbiežāk veidojot par ūdens tēmu. Ūdens nepārtrauktā kustība, amorfā daba, daudzveidīgums un dažādība, mainība un noslēpumainība ir stimuls padziļinātai tēmas izpētei un mākslas radīšanai. Strādāt ar šo tēmu vienlaikus ir vērot un domāt par vienmēr mainīgo dzīvē, mūsos un fotogrāfijā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde “Klusā daba neklusē”
Jūrmalas muzejā
5. janvāris–11. februāris
No 5. janvāra līdz 11. februārim Jūrmalas muzejā būs skatāma Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde “Klusā daba neklusē”, kura veidota sadarbībā ar Jūrmalas muzeja mākslas krājumu.
Klusās dabas žanrs vijas cauri gadsimtiem un savu aktualitāti joprojām nav zaudējis – tas kā laikmeta liecība vēsta par laiku, kurā dzīvojam, par lietām ap mums un uztveres mainību. Jūrmalas mākslinieki savos darbos stāsta par šodienu, par vienkāršo un sarežģīto, par prieku un pārdzīvojumiem, par zināmo un jau pārbaudīto un par vēl nezināmo. Caur priekšmetisko naratīvu klusajās dabās, autori paver durvis uz savu pasauli un ļauj tajā ieskatīties arī skatītājam.
Nozīmīgu daļu izstādes veido Jūrmalas muzeja mākslas krājuma kluso dabu izlase, kura aptver plašu laika periodu sākot no 18. gadsimta otrās puses līdz pat mūsdienām. Katrs no darbiem raksturo savu laikmetu, tradīcijas un stilu.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Gleznotāja Valda Opmaņa 80 gadu piemiņas izstāde
Jūrmalas muzejā
5. janvāris–11. februāris
No 5. janvāra līdz 11. februārim Jūrmalas muzejā skatāma gleznotāja Valda Opmaņa 80 gadu piemiņas izstāde.
Valdis Opmanis (1944–2018) savā gleznotāja karjeras sākuma posmā pagājušā gadsimta 70. gados ir bijis viens no tiem māksliniekiem, kurš piederējis pie “fotogrāfiskās glezniecības” pārstāvjiem, izteikts latviešu reālistiskās glezniecības turpinātājs.
“Latvijas Mākslas akadēmijas gados un pēc tās beigšanas gleznotāja Valda Opmaņa kolēģi domāja, ka radies spēcīgs konkurents figurālās glezniecības un portreta žanros… Sirdij tuvo pedagogu, īpaši Arnolda Griķa, Edgara Iltnera, Konrāda Ubāna un Leo Svempa ietekmē, gleznoti arī portreti, ainavas un klusās dabas,” par Valdi Opmani 1992. gadā paudusi mākslas zinātniece Tatjana Suta.
“Es pratu zīmēt un gleznot visu, izņemot skaisto. Skarbā sociālisma manierē iemūžināju milici, traktoristu, gājējus Rīgas ielās, 15 republiku karogus… Sapratu, ka tam visam nav jēgas. Negribēju vairs gleznot pēc pasūtījuma un tā, kā to lika. Ieturēju pauzi, negleznoju, un tad sāku gleznot kluso dabu: ziedus, vāzi, cepumu trauku. Gleznoju tā, kā jutu,” tā Valdis Opmanis.
Deviņdesmitajos gados un līdz mūža beigām Valdis Opmanis pārsvarā gleznoja ziedus. Gleznojot tos, viņš tiecies uz vienkāršību, jo atzina, ka šis motīvs viņam bija vistuvākais. Viņa gleznās koši iezaigojas ziedi, kas tverti izteikti naturāli, tā, kā pļavā vai krūmā auguši.
Ar piemiņas izstādei Jūrmalas muzejā izvēlētajiem darbiem skatītājs tiek aicināts vērot mākslinieka radošās izpausmes dažādos laika posmos un dažādu žanru darbos – ainavās, portretos un ziedu klusajās dabās.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Patricijas Brektes-Pannetjē (Pannetier) izstāde “Neiedomājamais Visums”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 20. janvārim
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 20. janvārim skatāma Patricijas Brektes-Pannetjē gleznu izstāde “Neiedomājamais Visums / Unimaginable Universe”, kas apvieno gan mākslinieces jaunākās gleznas, gan iepriekšējo gadu veikumu.
Jaunāko gleznu sērijā par iedvesmas avotu ir kalpojusi vieta, kur māksliniece Patricija Brekte-Pannetjē dzīvo pašreiz – tā ir Siguldas pilsētas ainava ar Gauju, tiltu, mežiem, pilīm, aizsargtorni, bobsleja trasi, bet – sakombinējot to visu ar Visumu. Braukājot siltajās vasaras naktīs ar velosipēdu un supojot apkārtējos Vidzemes ezeros un upēs, pētot zvaigznes un plašo debesu apvārsni, māksliniecei radās ideja uzgleznot savas sajūtas par tukšumu un attēlot pilsētas ainavu, apvienojot to ar nezināmo kosmosa pasauli.
Tā ir mākslinieces interpretācija par Visumu. Viņas gleznās neiedomājamais Visums attiecas uz visu redzamo un neredzamo kosmosu kopumu. Tas ietver zvaigznes, planētas, galaktikas, tukšumu un visu to, kas ir atrodams mums zinātniski izskaidrojamajā pasaulē un arī aiz tās, un mākslinieces darbos tas ietver arī zemūdens pasauli un vietas, kurās viņa ir bijusi un kuras ir uzgleznojusi savos iepriekšējos darbos.
Gleznot pilsētas ainavu un kombinēt to ar neskaitāmiem punktiņiem, tādējādi interpretējot zvaigznes un planētas, uzburot savu kosmisko ainavu, izmantojot lielus melnus laukumus kā neskarto tumsas plašumu, kur ir maz vai nav nekādu vielu, zvaigžņu, planētu vai kādu citu kosmisku objektu – tas ir fascinējoši un ļauj neierobežoti un radoši izpausties brīvi izdomātās tēmas ietvaros.
Jaunākā gleznu sērija ir tapusi uz melna audekla, tas ir Patricijas Brektes-Pannetjē dialogs par piedzīvoto personīgo tukšumu, par ceļa meklēšanu un iziešanu no tukšuma. Tas ir tukšums Visumā, kas nav pilnīgs “nulles elementu” stāvoklis, bet atspoguļo atvērtās telpas un objektu klātbūtni - bez telpas aizpildījuma. Tā ir intīma saruna par tukšumu, kuras laikā – gleznojot tiek analizēta tukšuma nozīme no fizikas, kosmoloģijas un mākslinieces personīgā viedokļa.
Tā ir pētniecība un zinātkāre, jo kosmosa izpēte un zinātnes atklājumi ir lielisks veids, kā attēlot cilvēka iekšējās pasaules attīstību, izmantojot kosmosa elementus. Tā ir kosmosa mistika un neskaidrība, kas māksliniekam piedāvā iespēju pārdomāt cilvēka vietu un mūsu planētas nelielo lomu kosmosa milzīgajā plašumā. Gleznās izmantoti kosmosa motīvi un simboli pārspīlētā lielumā, lai skatītājs nojaustu dabas varenību.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas “Gada izstāde”
Rīgas Latviešu biedrības namā
līdz 4. februārim
Līdz 4. februārim Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē aplūkojama Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas “Gada izstāde” – mākslinieku 2023. gada radošais veikums glezniecībā un tēlniecībā. Izstādē piedalās mākslinieki Ilgnese Avotiņa, Kaspars Bērziņš, Gunta Brakovska, Ģirts Burvis, Nadežda Demidova, Vija Ilze Dzintare, Juris Ģērmanis, Anita Jansone-Zirnīte, Laine Kainaize, Jānis Streičs un Jānis Strupulis.
Rīgas Latviešu biedrības un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas kopīgais projekts bija izstāžu sērija “Ukrainas varonīgajai cīņai”, kas sekmīgi tika realizēta daudzos Latvijas novados. Mākslas darbus varēja apskatīt Limbažu Kultūras namā, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā, Ā. Alunāna memoriālajā muzejā Jelgavā.
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
Modra Tenisona darbu izstāde “Kustība un zīme”
Kauņas mākslas galerijā
Līdz 18. februārim
Līdz 18. februārim Kauņas mākslas galerijā skatāma Modra Tenisona darbu izstāde “Kustība un zīme”.
Modris Tenisons (1945-2020) bija latviešu izcelsmes teātra režisors, pirmās profesionālās pantomīmas trupas dibinātājs bijušajā Padomju Savienībā (1966). Savu karjeru sāka un slavu ieguva Lietuvā. Aktieru ķermeņi, tērpti trikotāžas tērpos, pauda humānisma vērtību idejas. Šāda aktiermākslas forma pārsniedza toreizējo oficiālo mākslas izpratni. Modra trupas izrādes neatbilda ne teātra, ne dejas jēdzienam.
1972. gadā režisors bija spiests pamest Lietuvu un atgriezties dzimtajā Rīgā. Vienlaikus Tenisons sāka interesēties par baltu simboliem un zīmēm. Izpētījis tās Latvijā, viņš nonāca pie lietuviešu, arī pie lietuviešu nacionālo jostu pētīšanas muzejos. Viņš izveidoja arī baltu zīmju darbības sistēmu un bieži ieradās Kauņā, lai lasītu lekcijas par baltu zīmēm. Ap 2000. gadu Modra Tenisona sekotāju loks paplašinājās no teātra māksliniekiem līdz gleznotājiem, etnologiem, muzeju darbiniekiem un vēstures pētniekiem.
Ar Modra Tenisona un Simonas Orinskas māksliniecisko sadarbību 2008. gadā sākās jauns pantomīmas mākslas un performanču laikmets. Viņi apvienoja visas Modra Tenisona idejas un aktivitātes, sākot no kustības līdz zīmēm.
Modra Tenisona interese par pantomīmu un baltu zīmēm nav atšķirīgs viņa darbības lauks, tie ir virzieni, kas izriet viens no otra. Pantomīmas kustības vienkāršība un domas dziļums tiek pārnests uz Baltijas zīmes vienkāršoto formu.
Pēc Modra Tenisona nāves Rīgā palika zīmējumu, skiču, baltu zīmju studiju arhīvs, kā arī pantomīmas videoieraksti. Modra dēls Pēteris Tenisons, kurš ilgu laiku strādāja kopā ar tēvu, kļuva par Modra Tenisona darbības starpnieku un turpinātāju. Viņš ir arī šīs izstādes arhitekts, dizainers un idejas autors.
Izstāde “Karnevāla un tautas tradīciju maskas”
Mencendorfa namā
līdz 23. februārim
Līdz 23. februārim Mencendorfa namā skatāma izstāde “Karnevāla un tautas tradīciju maskas”.
“Par masku tradicionāli uzskata sejas aizsegu, kurš nosedz seju, atklātas atstājot tikai acis, atveres degunā un, ja nepieciešams, muti. Maskas nosacījums ir sejas aizklāšana. Masku darināšanai pievērsos pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2001. gadā, kad LMA atjaunojās karnevālu tradīcija. Tā tapušas gandrīz 20 venēciešu tipa maskas. Šis masku tips, apvieno atsvešinātu, nepieejamu cēlumu, noteiktu skaistuma ideālu un klusēšanu. Šo masku lūpas ir slēgtas.
Lai izveidotu šādu masku, nepieciešams veidot matrici no māla, plastikas vai ģipša. Uz matrices klāj papīra un līmes kārtas, krāsojumu, izvēlas rotājumu, darina matus. Šuj vai piemeklē tērpu un aksesuārus.
Bet sākotnēji, protams, ir nojauta par veidojamo tēlu, un tajā nav nejaušību. Izvēlēto tēlu atpazīstu un veidoju tā seju, saprotot, ka vēlos būt šajā tēlā, jo esmu apzinājusies sevī šī tēla īpašības,” stāsta māksliniece Sandra Sabīne Jaundaldere.
Izstādē aplūkojamas apmēram 40 maskas, 13 masku fotogrāfijas un 12 zīmējumi, kuru autores ir Sandra Sabīne Jaundaldere, Anita Saka, Evita Skrebinska, Gunta Terēzija.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Ilvas Ievānes gleznu izstāde “Atmiņas par jūru”
Jaunmoku pilī
Jaunmoku pils Torņu zālē apskatāma mākslinieces, dizaineres un pedagoģes Ilvas Ievānes gleznu izstāde “Atmiņas par jūru”, kurās atspoguļotas mākslinieces atmiņas par laiku, kurš pavadīts Zviedrijas salā Grunsundē.
Izstādē apskatāmie mākslas darbi tapuši, māksliniecei vairākus mēnešus dzīvojot vienā no skaistākajām un tūristu apmeklētākajām salām Zviedrijā – Grunsundē. Ilva Ievāne caur gleznām dalās ar saviem iespaidiem, sajūtām un vērojumiem par dzīvi uz salas – ainava ar pelēkiem miglainiem rītiem un biedējoša ar zibeņainām vētrām, krāšņa ar dzelteno narcišu puduriem un nomierinoša ar sapņaini zilo lavandu smaržu.
Izstāde no Latvijas muzeju krājumiem “Pašnoteikšanās: globālā perspektīva”
Īrijas Modernās mākslas muzejā
līdz 21. aprīlim
Dublinā, Īrijas Modernās mākslas muzejā (Irish Museum of Modern Art, IMMA) līdz 21. aprīlim skatāma izstāde “Pašnoteikšanās: globālā perspektīva”, kurā aplūkojami nozīmīgi artefakti no Latvijas muzeju krājumiem (no Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumiem, kā arī no privātās kolekcijas), kā arī “Purvīša balvas 2019” laureātes Ievas Epneres darbi.
Izstāde “Pašnoteikšanās: globālā perspektīva”/Self-determination: A Global Perspective” ir nozīmīga Īrijas neatkarības simtgades programmas daļa, atzīmējot gadsimtu kopš Īrijas pašnoteikšanās un tai sekojošās brīvvalsts izveidošanas 1922. gadā.
Izstāde akcentē mākslas un mākslinieku nozīmīgo lomu nācijas pašapziņas un brīvvalsts veidošanā. Vēstījumu izvēršot ar starptautisku darbu kolekciju, izstāde piedāvā iepazīt jauno valstu, kas radās pēc Pirmā pasaules kara, kopīgo pieredzi, kas parādīta caur mākslas darbiem – gan vēsturiskiem, gan mūsdienu.
Vērienīgā izstāde ir kulminācija trīs gadu pētniecības projektam, kas koncentrējas uz jaunajām nacionālajām valstīm, kas radās pēc Pirmā pasaules kara. Tā pēta mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar nacionālās identitātes izpausmēm, valsts un tās pārvaldes veidošanos. Izstāde apvieno īru un starptautiskos darbus – gan modernisma, gan laikmetīgās mākslas, kas izgaismo jauno valstu kopīgo pieredzi.
No LNMM izstādē eksponēti Rīgas mākslinieku grupas modernistu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa gleznas, kā arī Jūlija Madernieka nacionālā ornamenta stilizācijas un Anša Cīruļa zīmētās ziedojumu markas par labu latviešu strēlnieku pulkiem.
Kopskaitā tie ir četrpadsmit mākslas darbi, kuri iekļauti dažādās izstādes tematiskajās sadaļās, veidojot Latvijas stāsta sabalsojumu ar izstādes kuratoru radīto vēstījumu. Reflektējot par mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar neatkarīgu valstu veidošanos un nacionālo identitāti, kuratoru uzmanības centrā atrodas jaunās nacionālās valstis, kas radās impēriju sabrukuma un ģeopolitisko pārmaiņu laikmetā pēc Pirmā pasaules kara.
Izstādē piedalās 22 mūsdienu mākslinieki, uzaicināto vidū ir arī latviešu māksliniece Ieva Epnere ar multimediālo darbu “Zaļā skola”, kas pēc pirmizrādes 2017. gadā ir piedzīvojis attīstību un turpinājumu.
Jauni ART+ mākslas darbi Liepājā
Pagājušā gada nogalē ART+ platformā publicēti 8 jauni mākslas darbi Liepājā – Karostā, Jūrmalas parkā un pilsētas centrā. Jaunie ART+ darbi ir vēstures liecību 3D vizualizācijas, datu un pētījumu vizualizācijas, kā arī mākslinieku refleksijas par laikmetu un notikumiem. ART+ ir mobilā lietotne un mājas lapa, kurā skatāmi darbi paplašinātajā realitātē. Digitālie darbi ir ievietoti noteiktās atrašanās vietās kartē, lai apskatītu darbu, lietotājam ir jālejuplādē ART+ lietotne un jādodas uz mākslas darba atrašanās vietu. ART+ ļauj apskatīt darbu “caur” telefona vai planšetdatora logu. Paplašinātā realitāte māksliniekiem ļauj veidot nereālas ainas, interaktīvus darbus, izstādīt skaņas mākslas darbus, kā arī lielizmēra skulptūras, ko citādi radīt un apskatīt nebūtu iespējams.
Karostā redzamie objekti ir lidmašīnas KOD-1 3D modelis, kuras ražošana saistīta ar Liepājas Kara ostas darbnīcu no 1936. līdz 1938. gadam. Liepājas cietokšņa 3. baterijā skatāms 19. gadsimta beigās izmantotais lielgabals. Skaņas māksliniece Krista Dintere ir radījusi veltījumu Liepājas vecajiem tramvaju vagoniem; skaņdarbu var noklausīties pie tramvaja, kas novietots pie Ziemeļu mola. ART+ atdzīvināta arī Karostas līkā priede. Līdzās Karostas tiltam skatāms tilta 3D modelis attēlots kā atslēgas piekariņš, rosinot pārdomas par tūrismu, Liepājas atpazīstamajiem simboliem, to nozīmi un vēsturi.
Liepājas Jūrmalas parkā redzams interaktīvs darbs – Kaspara Lēvalda veidotais industriālā robota UNIMATE modelis, kas reflektē par pārmaiņām radošajās industrijās un mūsu ikdienā, ko ir ieviesusi mākslīgā intelekta izmantošana.
Laukumā pie Kurzemes redzama Annas Priedolas pētījuma vizualizācija, ko veidojusi 3D māksliniece Santa France. Darbā redzamas Priedolas apkopotās receptes “mentālās labbūtības veicināšanai”, ko māksliniece ieguva no apmeklētāju stāstiem izstādē un radošo darbnīcu ciklā “Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos”.
Jaunizbūvētajā promenādē Kārļa Zāles laukumā skatāms krāsains konfeti lietus, kas brīdina par mikroplastmasas izplatību. Māksliniece Maija Demitere nodarbojas ar ekoloģijas pētīšanu, un meklē veidus, kā māksla var veicināt pārmaiņas cilvēku ikdienas ieradumos.
Lai lietotu ART+ un apskatītu darbus, jādodas uz mobilo lietotņu veikalu un jālejuplādē (vai jāatjauno) aplikācija (Google Play vai Apple Store). Saites uz aplikāciju veikaliem ir pieejamas mājas lapā: https://artplus.app. Lai apskatītu mākslas darbus, būs nepieciešams telefons vai planšetdators ar interneta pieslēgumu un GPS. ART+ darbosies uz iPhone, kas jaunāki par 6S; un Android ierīcēm, kam pieejams ARCore. ART+ diemžēl nedarbosies uz ierīcēm, kurās nav pieejami Google pakalpojumi (Google Services).
ART+ platforma ir veidota Liepājā, to uztur Liepājas mediju mākslinieki un biedrība ASTE.
Sērijā “Direktora izvēle” izdota grāmata par Mākslas muzeju RĪGAS BIRŽA
Grāmata “Direktora izvēle: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA” (“Director’s Choice: Art Museum RIGA BOURSE”). Izdevniecība “Scala Arts & Heritage Publishers Ltd”, Londona, Lielbritānija, 2023. Publicitātes foto
Londonas izdevniecība “Scala Arts & Heritage Publishers Ltd” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju sērijā “Direktora izvēle” laidusi klajā grāmatu, veltītu Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA krājuma meistardarbiem.
Grāmatu sērija “Direktora izvēle” (“Director’s Choice”) ir Eiropas un Āzijas mākslas institūciju aprindās augsti vērtētās izdevniecības “Scala Arts & Heritage Publishers Ltd” (Lielbritānija) starptautiskais projekts, kas iepazīstina ar lielāko pasaules mākslas muzeju kolekcijām. Līdz šim publicētas jau aptuveni 60 grāmatas, pārstāvot tādus muzejus kā Londonas Nacionālā galerija, Dānijas Nacionālā galerija, Jaunā un Vecā Pinakotēka Minhenē, Albertīna Vīnē, Mauritshuis Hāgā, Polijas Nacionālais muzejs Varšavā, Frika kolekcija Ņujorkā, Gugenheima muzejs Bilbao, Āzijas civilizāciju muzejs Singapūrā un daudzi citi.
Katras grāmatas saturs ietver konkrēta muzeja un tā kolekciju raksturojumu, īsu autora biogrāfiju un apmēram 30 mākslas priekšmetu aprakstus. Iestāžu direktori un vadītāji paši izvēlas tos eksponātus, kas, viņuprāt, ieņem īpašu vietu muzeja krājumā. Viņi dalās ar savām zināšanām, emocijām un stāstiem, kas uzkrāti īsākā vai ilgākā pētniecības periodā. Valoda ir viegla, taču teksta apjoms ir stingri noteikts, aicinot rakstītāju pateikt būtiskāko koncentrēti un reizē saistoši.
Latvijā šādu grāmatu radīt bija uzaicināta Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece, kura atlasījusi 30 izcilus darbus no glezniecības, tēlniecības un sudraba kolekcijām, stāstot par Nīderlandes un Itālijas 16.–17. gadsimta, Francijas, Austrijas, Baltijas un Vācijas 19. gadsimta glezniecību, Itālijas 19. gadsimta tēlniecību, kā arī Eiropā slavenās 20. gadsimta sākuma Meisenes manufaktūras porcelānu. Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA kļuvis par pirmo Baltijā, kas piedalās “Scala” grāmatu sērijā “Direktora izvēle”.
Grāmata angļu valodā, tajā ir 80 lapas un 40 krāsu ilustrācijas.
Grāmatu “Direktora izvēle: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA” (“Director’s Choice: Art Museum RIGA BOURSE”) var iegādāties Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kasē.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
