Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

20.05.2024

Diskusija un saruna ar māksliniekiem
“Neredzamais dizainā: idejas, sadarbība un integrācija”
Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā
21. maijā

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) ikgadējais noslēguma notikumu cikls, kura centrālie pasākumi ir LMA Modes skate un izstāde “Dizaina dienas”, šogad tiks atklāts 21. maijā ar iesildošo pasākumu “Neredzamais dizainā: idejas, sadarbība un integrācija”. Tas būs notikums divās daļās – nozares diskusija un saruna ar māksliniekiem – ar mērķi atklāt dizaina slēpto pusi. Pirmajā daļā eksperti diskutēs par izglītības un starpnozaru sadarbības nozīmi industrijas attīstībā, savukārt otrajā daļā jaunie dizaineri dalīsies savos pieredzes stāstos.

Šogad LMA Dizaina nodaļas centrālie notikumi tematiski pievēršas studentu radošajam procesam, kas bieži vien paliek apslēpts skatītāju acīm. Tādējādi tiek uzsvērta gan dažādu dizaina jomu sintēzes, gan starpdisciplināras pieejas nozīme jauna dizaina radīšanā.

Lai spilgtinātu šo tēmu aktualitāti Latvijas dizaina nozarē, tostarp iezīmējot arī augstākās izglītības lomu industrijas attīstībā, 21. maijā Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā tiks rīkota publiska diskusija un saruna “Neredzamais dizainā: idejas, sadarbība un integrācija” divās daļās. Pirmajā daļā no plkst. 15.30–17.00 būs nozares speciālistu paneļdiskusija, kuru moderēs Ilze Dobele. Otro pasākuma daļu no plkst. 17.30–18.30 vadīs Rojs Rodžers, kurš četriem jaunajiem dizaineriem – Ilzei Muciņai (MUCINA studio), Reinim Krūmiņam (Backdoor Market), Naurim Jostsonam (Fonetika Grotesk) un Keitai Augstkalnei (Fungo) –  uzdos ērtus un ne tik ērtus jautājumus par viņu eksperimentiem ceļā uz sava radošā projekta iznākumu.

Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais korpuss
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Performatīva foto izstāde “Pielaiko laulību”
Rīgā, Avotu ielā 34
21.
30. maijs

Publicitātes attēla autors: Līva Arnava

No 21. līdz 30. maijam Rīgā, Avotu ielā 34 norisināsies ISSP Skolas 1. kursa studentu performatīva foto izstāde “Pielaiko laulību”, kuras ietvaros visiem interesentiem būs iespēja “pielaikot laulību”, fotogrāfējoties tradicionālajā laulību simbolā – baltajā kāzu kleitā.

“Izstādes norises vieta nav izvēlēta nejauši. Avotu iela jau gadu desmitiem ir kāzu kleitu salonu meka. Ceram, ka fotogrāfiju koprades procesā un sadarbības procesā starp fotogrāfiem un apmeklētājiem, gūsim dažādas pieredzes un emocijas par mūžīgi aktuālo laulību tēmu, kas ir ļoti dziļa un daudzslāņaina. Šis būs radošs, izzinošs un vienlaikus, iespējams, arī dziedniecisks process, kā rezultātā  tapušās fotogrāfijas kalpos kā mūsu pašu ilūziju un sapņu dekonstrukcija“, uzsver performances iniciatori, ISSP studenti.

Laulību loma cilvēka dzīvē ir aktuāls jautājums, kas pētīts, apspriests un analizēts visos laikos. Antropoloģe Geila Rubina vēl 1974. gadā laulības institūcijas izcelsmi un pirmsākumu traktējusi kā vīriešu tirdzniecību ar sievietēm, lai gūtu labumu – ietekmi, titulu, mantu un seksu. Sieviešu tiesības laulībā bijušas ievērojami mazākas nekā vīriešu, kā arī apspiesta to seksualitāte.*

Sabiedrībai attīstoties, laulību būtība ir modificējusies, lai arī atsevišķas tradīcijas, piemēram, – tēvs ved līgavu pie altāra, lai atdotu nākamajam  vīram – liek aizdomāties par šī žesta dziļāko jēgu.

Vēlāk sabiedrība piedzīvojusi laulību romantizēšanu – teju katras meitenes sapnis gadu simtiem bijis uzvilkt balto līgavas kleitu un apprecēties ar sapņu princi. Kamēr pasakas un filmas kopš bērnības mums stāstījušas, ka laimīgās beigas ir kāzas un tad visi “dzīvo ilgi un laimīgi”, tikmēr realitāte bieži izrādījusies atšķirīga. Daudzi jutušies nelaimīgi un nepilnvērtīgi, ja šo stereotipisko sapni, laulības, nav izdevies realizēt, vēl vairāk – saskārušies pat ar sabiedrības nosodījumu un izstumtības sajūtu.

Performances laikā fotogrāfi meklēs atbildi uz jautājumu – ko laulība nozīmē šodien?

Uz performatīvo izstādi aicināti visu vecumu un dzimumu intresenti, kas vēlas piedalīties performancē un iejusties modeļu lomā. Varbūt kāds, kam laulība palikusi nepiepildīts sapnis, uzvelkot kāzu tērpu, dziedinās savu sirdi. Kādam citam, iespējams, tā būs iespēja vēlreiz izdzīvot skaistās pagātnes atmiņas. Savukārt cits vienkārši tiks pie interesantas fotogrāfijas, sola ISSP fotogrāfi. Lūgums pieteikties šeit: https://ej.uz/zr1x

Gaidīti arī tie, kuri vēlas iejusties izstādes apmeklētāju lomā un apskatīt darbus, reizē esot klātesoši performatīvajam procesam izstādē. Performances laikā tapušās fotogrāfijas tiks katru dienu izstādītas, papildinātas  un veidos izstādi, kas būs apskatāma apmeklētājiem katru dienu.

Izziņai pēdējie Centrālās statistikas Pārvaldes dati: Latvijā 1941. gadā tika noslēgtas  23 467 laulības, 1981. gadā - 24 767 laulības,  2022. gadā – 11 848 laulības, no kurām gandrīz puse – 5407 tika šķirtas. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā reģistrētas vien 10 762 laulības, savukārt 2024. gada pirmajos mēnešos to ir par 28,9% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Performances ietvaros fotogrāfēs:Agnese Upmale, Agnija Grīnberga, Aija Vītoliņa, Ainārs Ščipčinskis, Annija Mangale, Bruno Vavers, Dāvis Šķēle, Elizabete Anna Jākobsone, Elza Gaitniece, Inga Bitere, Jevgēnija Frolova, Karīna Šumkova, Liene Ieviņa, Līva Arnava, Maija Sjomkane, Niklāvs Kadiķis, Rūta Jēkabsone, Signe Reinholde – Āboliņa.
Izstādes kuratore: Iveta Gabaliņa

ISSP skola
Izstādes norises vieta: Avotu iela 34, Rīga

 

Miķeļa Fišera personālizstāde “Aklā humanoīda stāsti”
Maxim Boxer Gallery
23. maijs–15. jūlijs

Miķelis Fišers. Aklais humanoīds veic pašapglabāšanās mēģinājumu dzīvnieku kapsētā pilna saules aptumsuma laikā. Kokgrebums, 21 x 29 cm, 2024

No 23. maija līdz 15. jūlijam Maxim Boxer Gallery būs skatāma Miķeļa Fišera personālizstāde “Aklā humanoīda stāsti”. Kopš karjeras pirmsākumiem, Fišera daiļradi nepamet virtuoza glezniecība, taču jau desmit gadus viņa praksē nozīmīgu lomu ieņem kokgrebuma tehnika. Jaunākajā izstādē pirmo reizi būs skatāma trešā kokgriezumu sērija.

Par pirmo Fišers saņēma Purvīša balvu un risināja netaisnības tēmu, ar otro pārstāvēja Latviju 57. Venēcijas mākslas biennālē, un uzdeva jautājumu “kas gan slikts var notikt”? Šoreiz Fišers skatītājiem piedāvā iespēju ieskatīties Aklā humanoīda dzīves pieredzēs, kas metaforiski stāsta par varu un nežēlību, spēku un vājumu, meliem un patiesību, kā arī nedrošību nezināmā priekšā.

Mākslinieku vienmēr ir saistījis starpgalaktisks mērogs, un viscaur savai radošajai praksei viņš ir saglabājis kosmiskās sistēmas un indivīda pretnostatījumu, kas mēdz būt netiešs, bet vienmēr ir klātesošs. Studējot liecības par pagātnes civilizācijām un kultūrām, Fišers ir guvis priekšstatu par nemainīgajiem procesiem; cilvēci pavadošu, fundamentālu eksistences shēmu.

Viņa radītās tēlu sistēmas un attēlotie sižeti aicina skatītāju domāt par indivīda lomu kosmiskajā vienādojumā. Šo tēmu iztirzāšanā būtisku lomu ieņem ironija, kas palīdz bez didaktikas un moralizēšanas izcelt pamatmatricas absurdo un iracionālo dabu. Ironija rada vieglumu, savukārt galaktiskā distance ir gana liela, lai rastos jautājums – kāpēc mēs nespējam šo matricu mainīt?

Kaut arī Fišera darbos jaušama asprātība un vieglums, molekulārā līmenī tajos ieausts cilvēces traģiskais kods. Skatītājs tiek aicināts piedzīvot Aklā humanoīda stāstus, kuros vienlīdz svarīgs ir attēls un tam dotais nosaukums. Radītie mākslas darbi piedāvā gan empatizēt ar to galveno varoni, gan distancēties no tā, vienlaikus gremdējoties sazvērestības teoriju un mistikas kokteilī.

Izstādē neizpaliks arī glezniecība un to papildinās audiāla stimulācija, ko īpaši šim notikumam veidojis skaņu mākslinieks ERROR.

Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga

 

Izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
23. maijs–16. novembris

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) no 23. maija līdz 16. novembrim norisināsies izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”, kas iesāksies 23. maijā plkst. 18.00 ar komponista un izstādes skaņas ainavu autora Platona Buravicka uzstāšanos “Mehānikas, jūtu un magnētisma teksts”.

Izstāde iepazīstinās ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un attīstību visa 20. gadsimta ietvaros. Kā pieturpunkti tiek izcelti nozīmīgākie skaņas nesēji un to atskaņotāji. Izstāde atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par savas identitātes paušanas veidu, kultūras piederības atspoguļotāju un pretošanās paudēju politisko pārmaiņu laikos.

Izstādes scenogrāfija veidota, virzoties no fonogrāfa un turpinoties līdz pat kompaktdiskam. Šāda secīga virzība ieskicē dažādās klausīšanās vai pieredzes telpas un ataino pakāpeniskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā notikušas indivīda attiecībās ar mūziku un skaņu, tās patērēšanas un iegūšanas formu attīstībā. Izstāde ir mēģinājums parādīt, kā fiziskie ieraksti un atskaņotāji, kas nereti apvīti ar pieredzētu vai iemantotu nostalģiju, ietekmējuši ne tikai personīgo atmiņu, bet arī kolektīvās identitātes un kultūras mantojuma veidošanas procesu.

Izstādes radošajā komandā ir LNB izstāžu kuratore Anete Skuja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis, LNB dizainere Dārta Hofmane, LNB Audiovizuālā krājuma vadītāja Zane Grosa, kinooperators Valdis Celmiņš, komponists Platons Buravickis un vizuālais mākslinieks Kaspars Groševs.

Skaņas mantojuma daudzveidība tiek atklāta caur apjomīgo LNB Audiovizuālo krājumu un citu atmiņu institūciju un privātpersonu kolekcijām. Izstādes stāsts atklāsies gan caur fiziskiem atskaņotājiem un klausāmiem ierakstiem, gan īpaši veidotām skaņas ainavām, inscenētu īsfilmu un mākslinieka instalāciju. 

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

 

Performances mākslas festivāls “Starptelpa 2024” - “Rītdienas dumpinieki.”
Rīgas cirkā, ZUZEUM, galerijā “ISSP” un citos kultūrpunktos
23. maijs
2. jūnijs

"Starptelpa 2023": performance Aleksandra Baltā (Latvia) “al ways was, al was will be”. Foto: Ilva Lorence

Protests, robežu pārbaude un pārkāpšana, nepakļaušanās standartiem ir tas, kas raksturo dumpiniekus. Tas ir šī gada vadmotīvs reģiona lielākajam performances mākslas notikumam – jau sestajam festivālam “Starptelpa”, kas risināsies no 23. maija līdz 2. jūnijam Rīgas cirkā, ZUZEUM, galerijā “ISSP” un citos kultūrpunktos.

Šogad festivāls sniegs skatītājiem iespēju piedzīvot hipotētiskus nākotnes scenārijus – gan utopiskus, gan distopiskus. Mākslas valodā pārskatot un saceļoties pret politisku sistēmu hierarhijām un dekonstruējot ierastu attiecības modeļus, vietējie un starptautiskie mākslinieki reflektēs par cilvēka un mašīnas attiecībām, tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un robotu klātbūtni ikdienā. Tāpat festivāls piedāvās darbus arī par aktuālajām sociāli politiskajām problēmām, piemēram, dzimumu līdztiesību, ilgtspējību, izturību krīzes apstākļos utt. Performanti-dumpinieki piešķils uguni ideju revolūcijai, kas varētu sākties jau rītdien.

Šogad festivāls “Starptelpa” paplašinājis savu programmu ar vērienīgu pētniecisko programmu. Tāpat performances pavada dažādas meistarklases un darbnīcas.

Jau 23. maijā ZUZEUM, reaģējot uz pieaugošo interesi par raganu tēmu Latvijas kultūrtelpā,  Latvijas Performances mākslas centrs un LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļa organizē starptautisku simpoziju “Vēlreiz par raganām: citādība no femīno arhetipu analīzes skatpunkta”. Šajā starpdisciplinārajā projektā piedalīsies mākslas zinātnieki, performatīvo mākslu pārstāvji un folkloras pētnieki, lai spriestu par pretrunu plosītajiem raganu arhetipiem un to reprezentācijas problemātiku. Plašākā kontekstā tas rezonē ar kultūru stereotipiem un bailēm no sievietes rīcībspējas, vēlmes to kontrolēt un pakļaut.

29. maijā atbilstoši festivāla tematikai risināsies otrs simpozijs “Performances māksla – Transgresīvā māksla”, kas aktualizēs jautājumus par ķermeņa reprezentāciju mākslā, jo sevišķi pievēršoties radikālajai estētikai. Tajā piedalīsies starptautiski pieredzējuši lektori ar mākslas zinātņu doktora grādu: Laura Luise Schultz (Dānija), Adriana Disman (Kanāda/Vācija), Lauren Barri Holstein (ASV/Lielbritānija), Pablo Alvez Artinprocess (Lielbritānija/Beļģija). Tas notiks ISSP galerijā.

30. maijā ZUZEUM noritēs starptautiskā kuratoru asambleja, kurā pulcēsies performances mākslas festivālu kuratori no Kanādas, Dānijas, Somijas, Lielbritānijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai dalītos pieredzē, labākajos piemēros un diskutētu par izaicinājumiem, kas saistīti ar gaistošu mākslas procesu organizēšanu. Pēc simpozija paredzēta tēmai atbilstoša vakara performanču programma.

Festivāla kulminācija būs Rīgas Cirkā 31. maijā un 1. jūnijā, kur risināsies vairāk kā 30 visdažādākās performances. Skatītāji kļūs par lieciniekiem gan vērienīgiem notikumiem unikālajā arēnā, gan personīgai klātbūtnei ar mākslinieku viens-pret-viens performancēs. Tāpat performanti veidos saspēli ar unikālo cirka nama vēsturi un tā simbolisko nozīmi, kā arī darbosies pilsētvidē. Festivālā piedalīsies tādi atzīti starptautiski mākslinieki kā Jennifer Dubreuil Houthemann un Marion Faure (Francija), Mads Floor Andersen (Dānija), Heather Sincavage (ASV), Stvn Girard (Kanāda), kā arī daudzas citas šī mākslas veida autoritātes.

“Starptelpas” noslēgumā 2. jūnijā Rīgas Centra sporta kvartālā īpašu, dalībniekus un skatītājus iekļaujošu mākslas notikumu radīs konceptuālā māksliniece Laura Prikule, bet pirms tam visu vecumu festivāla viesi būs aicināti piedalīties performatīvā darbnīcā “Visa pasaules vara”.

“Starptelpa” turpina veiksmīgo sadarbību ar VV Fondu. Šoreiz VV fonds sniedz atbalstu trīs Latvijas jauno mākslinieku – Mailo Mēness, Normal Babby un Ivo Krieviņa&Annas Beļānes – performanču sagatavošanai. Šos darbus vērtēs starptautiska žūrija, lai labākajam festivāla noslēgumā piešķirtu radošo stipendiju un iespēju attīstīt savas idejas VV Fonda “Pair” rezidencē Pāvilostā.

Performances mākslas festivāls “Starptelpa 2024

 

RIXC rezidenču mākslinieku Virtuālās Realitātes darbs “Decentrālzeme”
projekta “AUGE – Augmentētā Eiropa” noslēguma izstādē
MEET Digitālās mākslas centrā Milānā
23.–26. maijs

Oleksandrs Sirus, Dmitro Tentjuks, Danils Sjabro. Decentrālzeme. Atklājot invāzijas: Trīs-pakāpju Odiseja. Mākslas darba vizualizācija MEET centrā, Milānā. RIXC publicitātes attēls

Šonedēļ MEET Digitālās kultūras centrā Milānā tiks atklāta vērienīga starptautiska jauno mediju mākslinieku izstāde, kas ir noslēgums vairāku gadu sadarbībai starp tādām vadošām digitālās mākslas organizācijām Eiropā kā RIXC no Rīgas, MEET Digitālā kultūras centra no Milānas, Publiskās mākslas laboratorijas no Berlīnes un citām, kuras ir dibinātājas vērienīgam un augošam Eiropas sadarbības projektam “AUGE – Augmentētā Eiropa”, kas ir īpaši adresēts plašām jauniešu auditorijām. Projekts AUGE tiecās aktualizēt tādus izaicinājumus kā daudzveidība un sociālā iekļaušana, klimata pārmaiņas, nākotnes nodarbinātība un daba un datu naratīvi.

AUGE noslēguma izstādē MEET Digitālās mākslas centrā Milānā tiks izstādīti jauni digitālās mākslas darbi, tostarp arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC producētais virtuālās realitātes (VR) mākslas darbs “Decentrālzeme. Atklājot invāzijas: Trīs-pakāpju Odiseja” (Decentraland. Unraveling Invasions: A Tri-Stage Odyssey), kura autori ir RIXC rezidenču mākslinieki no Ukrainas – Oleksandrs Sirus, Dmitro Tentjuks un Danils Sjabro (Oleksandr Sirous, Dmytro Tentiuk, Danil Siabro). Ukraiņu mākslinieku jauradītais VR mākslas darbs “Decentrālzeme” atklāj kultūras, ekoloģisko un ekonomisko invāziju tādos reģionos kā Ukraina, Latvija un pārējā Eiropa, uzsverot tehnoloģiju veicināto cilvēku mijiedarbības invazīvo raksturu.

Starptautiskā jauno mediju mākslinieku izstāde AUGE būs apskatāma no 23. līdz 26. maijam MEET Digitālās mākslas centrā Milānā, noslēdzot vairāku gadu Eiropas projekta “AUGE - Augmentētā Eiropa” sadarbību.

AUGE Izstādes atklāšana notiks ceturtdien, 23. maijā plkst. 18:00 (CET), savukārt dienas programmā no plkst. 11:00-14:00 (pēc Latvijas laika) norisināsies “AUGE2” noslēguma artatons (mākslas hakatons) jauniešiem, kur varēs pieslēgties arī attālināti. Klātienē MEET Digitālās māksla centrā savu radošo projekta ideju prezentēs RIXC artatona ideju konkursa “Zaļās un digitālās nākotnes izaicinājumi” 1. vietas ieguvējs Lauris Šmits (Latvija), 2. vietas ieguvējs Oleksandrs Sirus (Ukraina), kā arī MEET artatona uzvarētājs Haralds Dravnieks (Latvija), un citu partneru rīkoto ideju konkursu uzvarētāji.

Mākslas darbs “Decentrālzeme. Atklājot invāzijas: Trīs-pakāpju Odiseja” pievērsīsies “slēptās invāzijas” tēmai, apvienojot datus no dažādiem avotiem, tostarp globālām datubāzēm un kartēm. Tas koncentrēsies uz kultūras, ekoloģisko un ekonomisko invāziju tādos reģionos kā Ukraina, Latvija un pārējā Eiropa, uzsverot tehnoloģiju veicināto cilvēku mijiedarbības invazīvo raksturu.

Virtuālās realitātes pieredzes centrā ir liela būtne, kas reprezentē “slēptās invāzijas” dažādos aspektus. Darba interaktīvais aspekts paredz, ka dalībnieki izjauc šo būtni spēles formātā,  simbolizējot būtnes atbrīvošanu un kontroles decentralizāciju. Šis akts kalpo kā metafora par atbildības nodošanu atpakaļ indivīdiem no automatizētām sistēmām, uzsverot personīgās atbildības nozīmi daudzveidības saglabāšanā.

RIXC

 

Izstāde “Tips&Tricks. Padomi izdzīvošanai”
Galerijā LOOK!
24. maijs
–15. jūnijs

No 24. maija līdz15. jūnijam galerijā LOOK!, atzīmējot 5 gadu dzimšanas dienu, būs skatāma plaša grupas izstāde “Tips&Tricks. Padomi izdzīvošanai”.

Tieši 24. maijā galerijai aprit pieci gadi! Kopš 2019. gada galerijā LOOK! norisinājušās 46 izstādes, izrādot neskaitāmu latviešu autoru darbus, kā arī atsevišķos gadījumos iepazīstinot ar Baltijas valstīs darbojošos mākslinieku daiļradi.

Atzīmējot paveikto, LOOK! komanda izveidojusi uzsaukumu, aicinot savas kopienas māksliniekus, ar kuriem noritējusi sadarbība šo piecu gadu laikā, radīt jaundarbu. Sekojot tēmai, mākslinieki aicināti kļūt par daļu no “salona” tipa grupas ekspozīcijas, kurā pausts to skatījums uz veidiem kā mūsdienu realitātē iespējams “dīlot” jeb pieņemt un dzīvot saskaņā ar jauno pasaules kārtību. Teritoriālajiem un sociālajiem nemieriem, individuāliem izaicinājumiem un virtuālās vides nedefinējamajām robežām.

Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga

 

Izstāde “Divi Ģēniji”
Latvijas Arhitektūras muzejā
24. maijs–30. augusts

Vecrīgas reģenerācijas projekts, divlīmeņu autostāvvieta Meierovica bulvārī. 20. gs. 80. gadi. Arhitekts Edgars Pučiņš un līdzutori. Maketa foto: Latvijas Arhitektūras muzejs

No 24. maija līdz 30. augustam Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Divi Ģēniji”. Izstāde iepazīstina ar diviem 20. gs. Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem – Edgaru Pučiņu (1924–2009) un Gunāru Asari (1934–2023), kuriem abiem šogad tiek atzīmētas apaļas jubilejas: Pučiņam – 100, Asarim – 90.

Edgars Pučiņš, Rīgas galvenais arhitekts  10 gadus (1960–1970), rosināja pilsētas attīstību padomju okupācijas režīma ietvaros un pārliecinoši virzīja Vecrīgas reģenerāciju. Arhitekts, kurš dzimis Novgorodas apgabalā, karojis padomju armijā un studējis Maskavā, bija iniciatīvas bagāts, tomēr izrādījās neērts režīmam. 1970. gadā Pučiņš zaudēja amatu, jo atteica atļauju Latvijas komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas būvniecībai Kronvalda parkā. Vēlāk to saskaņoja un projektēja Gunārs Asaris, ne mazāk enerģisks arhitekts, kas vadīja Rīgas izbūvi līdz pat 90. gadu vidum, kad viņa darbību apturēja ar citiem paņēmieniem.

Pučiņš nesekmīgi iestājās par nepieciešamību uzbūvēt augstceltņu grupu Republikas laukumā Citadelē. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas, 90. gadu sākumā kļuva skaidrs, ka Rīgai nav vajadzīgs laukums mītiņiem un parādēm ar valdības ēku koncentrāciju. Nerealizēts palika arī koncertzāles projekts.

Arhitekta ideāls bija vecpilsēta bez komercijas un nakts dzīves. Romantiski noskaņotais Pučiņš daudz darīja, lai sabiedrību iepazīstinātu ar viņa vadībā 80. gados izstrādāto Vecrīgas reģenerācijas projektu. Autostāvvieta “Jēkaba Arkāde” ir vienīgā no arhitekta idejām, kas tika realizēta.

Gunārs Asaris, Rīgas galvenais arhitekts 27 gadus (1971–1998), vadīja pilsētas izaugsmi. Padomju režīms koncentrējās uz lētu un ātru dzīvokļu celtniecību, un Asaris to novirzīja uz nomalēm. Vērienīgs publiskās ārtelpas piedāvājums bija viņa projekts sporta kompleksam Lucavsalā. Arhitekts jau pirms Latvijas valstiskuma atjaunošanas dibināja kontaktus ar ārzemju kolēģiem.

90. gados, paralēli centieniem aizsargāt kultūras mantojumu, uzkarsa nekustamo īpašumu tirgus, investīciju likmes kļuva augstākas un projektu realizācijas klimats – krimināls. Asarim 1996. gadā uzbruka noziedznieki, un policija izteica minējumus, ka uzbrukums noticis sakarā ar viņa nostāju, nepiekrītot degvielas uzpildes stacijas celtniecībai pilsētas centrā. Asaris, atsakoties no pilsētas galvenā arhitekta pienākumiem, varēja teikt, ka vēsturiskā Rīga ir saglabāta par augstu cenu.

Racionāli domājošais Gunārs Asaris vēlējās noteikt Rīgas attīstības vadlīnijas, pilsētai komunicējot ar iedzīvotājiem un investoriem. Mūsdienās individuālo atbildību ir nomainījusi kolektīvā. Globalizācija ir metusi izaicinājumu sabiedrības sociālajiem un kultūras modeļiem. Pilsētas arhitektiem “vecie, labie laiki” ir pagājuši.

Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga

 

Jaunas mākslas telpas “Studija” atklāšana Kuldīgā
Kristinas Molinas un Džonatana Traviesas izstāde
“Par pļavas ziediem un lauvas zobiem + Kontūru meditācijas”
25. maijs–30. jūnijs

Kuldīgā, Kaļķu ielas kvartālā iemājojusi jauna mākslas telpa “Studija”, kas sevi piesaka ar izstādi “Par pļavas ziediem un lauvas zobiem + Kontūru meditācijas”, kuras autori ir mākslinieku duo no Ņūorleānas (ASV) – Kristinas Molinas (Cristina Molina) un Džonatana Traviesas (Jonathan Traviesa). Izstāde būs skatāma no 25. maija līdz 30. jūnijam un tā prezentēs jaunus mākslas darbus, kas tapuši, māksliniekiem pavadot vairākus mēnešus Latvijā. Mākslas telpa “Studija” darbosies galvenokārt kā rezidence un mākslinieku studija, aicinot tajā uzturēties dažādu jomu praktiķus (ar fokusu uz vizuālo mākslu) un teorētiķus, atbalstot laikmetīgu norišu jaunradi, pētniecību un izglītību, ienesot un paplašinot laikmetīgās mākslas un kultūras izpausmes Kuldīgā un Kurzemes reģionā. “Studiju” vadīs neatkarīga kuratore Maija Rudovska, kurai ir 15 gadu pieredze starptautisku mākslas projektu vadīšanā un kūrēšanā.

Māksliniece Kristina Molina ir Fulbraita stipendiāte Latvijā. Uzturēšanās laikā Latvijā viņa ir sadarbojusies ar vietējiem ekspertiem augu zinātnes jomā, piemēram, ķīmiķiem, etnobotānistiem un herbālistiem, lai strādātu pie video darbu sērijas par augu ārstnieciskajām un maģiskajām īpašībām. Molinas video darbu var uzskatīt par dzīvo “herbāriju” – augu stāstu arhīvu, kas skatītājam atklājas ar daudzkanālu attēlu un eksperimentālas skaņu ainavas palīdzību. Šie stāsti tapuši, savijoties Molinas biogrāfijai un latviešu folkloras nostāstiem, kas aizgūti no praktiskām zināšanām, ar ko dalījušies dažādi nozares speciālisti. Instalācijas skaņu ainavā apvienots teksts un no augu elektriskajām frekvencēm iegūts audio. Saskaroties ar globālo vides krīzi, Molina uzdod jautājumus: ko mēs varam mācīties no kopienām, kas ritualizē un godina dabu?; kā varam sadarbojas ar citiem, lai saglabātu vietējo ainavu?; kā kultūras naratīvi veido mūsu attiecības ar dabu, mūsu kolektīvo rīcību un ilgtspējības centienus?

Augu un ģeoloģisko substanču attiecības izstādes ietvaros tiek izgaismotas mākslinieka Džonatana Traviesas darbos, kura foto darbu instalācija pievēršas dzintaram – latviešu kultūrai tik zināmajai vielai, kas iesūcas ūdenstecēs un nokļūst krastā sacietējušu dārgakmeņu veidā. Darbā “Kontūru meditācijas / Baltijas dzintars” Traviesa pēta Fenoskandijas (Baltijas vairoga) ūdens sistēmas(-u) evolūciju, kas palīdzēja ražot un transportēt Baltijas dzintaru, novietojot to pretim Baltijas reģionā sastopamajiem arhitektūras stiliem. Fotodarbu sērijā vērojama spriedze starp lēnām, nepārtrauktām ūdens svārstībām un cilvēka vēlmi veidot, fiksēt un norobežot telpu.

Kristina Molina un Džonatans Traviesa ir mākslinieki no ASV Dienvidiem, kuri šobrīd dzīvo Ņūorleānā un bieži sadarbojas, veidojot izstādes par izzūdošām ainavām. Viņu mākslas galvenie mediji ir foto un video. Mākslinieku darbi ir bijuši izstādīti The Front un Ogdena Dienvidu mākslas muzejā (abi Ņūorleānā), Tempus Projects, Tampā, Polka muzejā, Leiklendā, Floridas štatā, Syros International Film Festival un citviet. Pašlaik viņu mākslas darbos galvenā uzmanība tiek pievērsta Zemes un tās ģeoloģisko materiālu vēsturei, piemēram, kaļķakmens un senu botānisku sugu izzināšanai.

Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu ielas kvartāls 14, Kuldīga

 

Tēlnieces Andas Poikānes mākslas izstāde “Skata laukums”
Červonkas baznīcā, Kaldabruņās
No 25.maija

No 25. maija Červonkas baznīcā, Kaldabruņās būs skatāma tēlnieces Andas Poikānes mākslas izstāde “Skata laukums”, kas veltīta iekšējas pārdomu telpas pētniecībai. Skata punkts izvēlēts, pietuvojoties intravertā vērotāja redzes laukumam. Mākslas instalāciju, kuru veido vairāki lieli dimensionāli objekti, rāda skata pētnieka attiecības ar ķermenisko un gara telpu un ārējo telpu, kas, savukārt, ir citas telpas interjera daļa. Apzināta mākslas darba realizācija Latvijas teritorijā, kas atrodas nomaļā vietā Jēkabpils novada Rubenes pagastā gandrīz 180 km attālumā no Rīgas, dod iespēju vērotājam un dalībniekam būt šī “skata laukuma” centrā.

Kaldabruņas, Jēkabpils novads, Rubenes pagasts

 

Autori aicināti pieteikties “Satori” radošajai nometnei
Pieteikšanās līdz 26. maijam

Interneta žurnāls “Satori” izsludinājis pieteikšanos autoru radošajai vasaras nometnei, kas šogad notiks sešas dienas no 6. līdz 11. augustam Talsu novadā, viesu mājās “Uguņu Dambji”. Dalībnieki varēs darboties vienā no trim virzieniem: prozas, dzejas vai esejistikas meistarklasē.

“Satori” autoru radošā nometne notiek jau 12. gadu, ik reizi citā Latvijas vietā. Par nometnes tēmu un tekstu caurviju motīvu šogad izvēlēts ķermenis. Ķermenis ir vieta, kurā dzimst teksts, un rakstīšana ir ķermenisks process – šī patiesība rakstīšanas procesā nereti tiek aizmirsta, uzlūkojot rakstniecību kā intelektuālu nodarbi. Vēlamies nojaukt robežu starp intelektuālo un ķermenisko, apzinoties ķermeni kā domāšanas rīku, un aicināt nometnes dalībniekus reflektēt par ķermenī uzkrātajām pieredzēm un savām attiecībām ar ķermeni, kā arī sabiedrības un kapitālisma ietekmi uz ķermeni. Nometnes noslēgumā notiks publiski lasījumi, bet labākie teksti tiks publicēti.

Dzejas meistarklasi vadīs Ivars Šteinbergs, prozas – Ieva Melgalve, bet esejistikas – Anna Auziņa. Dalība “Satori” nometnē ir bez maksas, taču dalībniekiem būs jāsedz pašiem savas transporta izmaksas, kā arī jāveic maksājums par kopīgajām ēdienreizēm.

Nometnei var pieteikties ikviens interesents, pieteikumi līdz 26. maijam jāsūta uz satori@satori.lv, e-pasta tematā norādot “Pieteikums vasaras nometnei”. Pieteikumā jāiekļauj:

– izvēlētais virziens (viens!), kurā vēlaties darboties (proza/esejistika/dzeja);
– trīs teikumos jāapraksta savs ķermenis;
– jāpievieno neliela motivācijas vēstule, kurā izklāstīts, ar kādu mērķi vēlaties piedalīties nometnē;
– autoriem, kas iepriekš nav publicējušies “Satori”, pieteikumam jāpievieno arī neliels līdzšinējās pieredzes izklāsts un rakstu darbs izvēlētajā žanrā. Autoriem, kuri ir publicējušies “Satori”, lūgums pievienot saiti uz savu darbu, kas publicēts žurnālā.

Kopā nometnē tiks uzņemti 20–25 autori. Rezultāti tiks paziņoti 4. jūnijā.

Interneta žurnāls “Satori”

 

Kristīnes Guršpones izstāde “Pa gaisu”
galerijā “Bazar’t”
līdz 1. jūnijam

Līdz1. jūnijam galerijā “Bazar’t” skatāma Kristīnes Guršpones izstāde “Pa gaisu”, kas ir kā ceļojums debesīs. Izstāde iepazīstina ar mākslinieces jaunākajām gleznām un ar gleznām, kurās viņa jau iepriekš pieskārusies sev tik aktuālai tēmai par un ap lidmašīnām, lidošanu un debesīm. Šajā izstādē Kristīne pirmo reizi ir dažas gleznas atdzīvinājusi, radot telpiskus objektus – instalācijas.

“Lidmašīnu attēlošana pauž sapņainību un brīvības ilgas. Tās atgādina mums par to, ka cilvēki vienmēr ir sapņojuši par spēju pacelties gaisā kā putni, un izbaudīt brīvību, ko tas sniedz. Esot un zemes un paveroties debesīs, es skatos tā kā uz citu dzīvi. Tas šķiet interesanti – diez kur cilvēki lido, ko domā, kādi izskatās… Tas liek just dzīves plašumu un varenumu. Gleznojot domāju par to, cik daudz kustības, dzīves notiek debesīs vienā brīdī, un centos sevi neierobežot domās, tādejādi lidmašīnas padarot par dzīvām un harmoniskām būtnēm.”

Kristīnes gleznās lidošana ir kā simbolisks atspoguļojums mūsu vēlmēm un cerībām sasniegt nebijušus augstumus un brīvību gan ārēji, gan iekšēji un kā iespēja atbrīvoties no mūsu ikdienas aizņemtības un ierobežojumiem.

Šajā izstādē sastopas dabas skaistums ar cilvēka radīto tehnoloģiju spēku, sapņi un realitāte. Debesīs ir līdzīgi kā tepat uz zemes – katram savs mērķis, domas, cerības un pieredze. Kā skudru pūznis, bišu spiets vai putnu lidojums baros, arī lidmašīnas veido saimi ar savu ikdienas ritmu, dzīvi, notikumiem un noteikumiem.

Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46 / Tc “Mols”, 2 stāvs, Rīga

 

Rasas Jansones izstādes
“Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael” otrā daļa
Galerijā ALMA
līdz 7. jūnijam

Kolāža, Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael. 100 x 70 cm

Līdz 7. jūnijam galerjā ALMA skatāma Rasas Jansones projekta “Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael” otrajā daļa, kur mākslinieces feministiskā pozīcija izvērsta astoņās jaunās kolāžās un objektā. Ekspozīcija sākas ar Gerard David gleznotas Madonnas “Atpūta ceļā uz Ēģipti” (1512–15) lielizmēra melnbaltu izdruku.

“Marija ir nevis vienkārši jaunava, viņai jābūt jaunavai par katru cenu – jo patriarhālā loģika nodala mātišķību no seksualitātes, sašķeļot jaunas mātes apziņu šizofrēniskajā dihotomijā labs/ļauns, tīrs/netīrs. Vēsturiski tikai viens vienīgs mātes ķermenis ticis godāts kā tīrs – un tas ir kalpojis kā žilbinošs aizsegs dziļi Rietumu apziņā sakņotajai aizdomīgajai, neviennozīmīgajai attieksmei pret dzemdējošu vai gaidībās esošu sievietes ķermeni. Bež šiem ķermeņiem iztikt nevar – kas gan dzemdēs jaunus karavīrus un valdniekus? – bet viņas taču varētu kaut kā pašas ar visu tālāk tikt galā. Nost no acīm, neprasot neko. Līdz brīdim, kamēr vara (tēvi, priekšnieki, profesori, ģenerāļi) vēlēsies pievākt viņu bērnus.

Kolāžas ir līksmības un negausības tehnika. Vismaz pagaidām nekas neliecina, ka skaistumžurnāli vairs netiks drukāti un tirgoti, lai gan, salīdzinot ar 2000-šo gadu sākumu, tie tiek drukāti uz aizvien plānāka un nekvalitatīvāka papīra. Un tomēr no šī te šķietami nekā, no paša banālākā un apsmietākā, no dumjajām sievietītēm, kas nekam labākam nespēj pievērsties kā vien matu un nagu kopšana – no masveidīgi uzdrukāta plaša patēriņa tēla tomēr ir iespējams izveidot kaut ko. Reiz kāda paziņa, klausoties manās žēlabās par kārtējām sieviešu žurnālā izlasītajām muļķībām, teica – bet tu nelasi. Pameklē ko augstvērtīgāku, intelektuālāku, – Rīgas Laiku, piemēram. It kā mana novēršanās padarītu neesošu cinisko cietumu, kurā jaunas sievietes spiestas uzturēties tieši savas jaunības, savas gludās ādas dēļ. Un ja es pusdzīva kaut kā no tā esmu izkļuvusi, tad tas nenozīmē, ka tajā patlaban neatrodas mana meita vai manas draudzenes meita – nākamā paaudze, kura jāiedīda neticībā sev, pieticībā un centībā – ka neviena āda nebūs pietiekami gluda, lai kāds jaunākās paaudzes krēms to neuzlabotu vēl labāk. Neviena jaunas sievietes dzīve taču nevar būt tik pašpietiekama, lai netiktu nemitīgi uzlabojama, uz priekšu dzenama – jaunu sieviešu tiekšanās uz ideālu ir ekonomiski izdevīga. Viņas ir aizņemtas ar savu nepilnību, ar savu neperfektumu, nolādētas atrasties gaidīšanas režīmā – kad beidzot kāds pateiks, ka nu gan ir gana, nu tu esi gana laba, Madonna, karaliene – tādējādi mātišķība viņām tiek nopārdota par visaugstāko cenu. Dievmātes statuss ir tikai vēl viena brīnišķīgā iepakojumā iesaiņota krēma kārbiņa, tikai ļoti, ļoti dārga. Ar tālejošām sekām, ar aprautām karjerām, ar nepabeigtām gleznām un nekad neiesāktām dienasgrāmatām – jo Marija taču neraksta savu evanģēliju – toties ar ieguldīšanos savu partneru, vīru un bērnu karjerās. Un kad pirmās sievas noveco vai viņu spēki izsīkst, tiek atrastas nākamās – jaunākas, un tieši tikpat iedresētas ideāla gaidīšanas režīmā kā iepriekšējās. Ideāls vienmēr ir ārpus pašas sievietes, kaut kur ārā, tālu, nekad ne viņā pašā. Tikpat tālu, cik renesanses laika sievietei, kas skaidri apzinājās, ka viņas ķermenis nevar būt diez cik vērts, jo viņa nekad nebūs kā Jaunava Marija – viena vienīgā savā dzimumā.

Tādējādi Rafaels nav tikai brīnišķīgu gleznojumu autors no diženās mākslas vēstures, kuras diženums beidzas pie muzeja izejas steidzīgas burzmā kādā ārzemju pilsētā. Viņš ir tepat, nemitīgi, ikvienā nodrukātā skaistumkopšanas lapā, jo tava pēda uz manas plaukstas, vienmēr, Rafael.

(..) Cik tuvu vienmēr ir atradušies Rafaels un sieviešu glancētie žurnāli tieši caur savu optimistisko “labas pamācības sievietēm” garu, es sāku apzināties tikai tagad,” raksta Rasa Jansone.

Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga

 

Starptautiska ilustrāciju izstāde “Izstāstīt pilsētu”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 10. jūnijam

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā līdz 10. jūnijam skatāma starptautiska ilustrāciju izstāde “Izstāstīt pilsētu”, kurā izlikti 20 atzītu ilustratoru darbi no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas. Katrs mākslinieks aicina skatītājus pavērot pilsētu dziļāk, izjust tās māksliniecisko raksturu, lasīt tās stāstus – patiesus vai iedomātus. Latviju šajā izstādē pārstāv Aleksejs Naumovs, Gundega Muzikante, Līva Ozola, Anita Paegle un Anna Vaivare.

Sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai” iedrošina cilvēkus palūkoties plašāk, ko ietver vārds “lasīt”. Spējam nolasīt emocijas, raugoties mākslas darbā, klausoties mūziku, vērojot deju, skatoties filmu. Ar prieku veldzējamies dabas skaņās, izjūtas rodas saklausot dažādus trokšņus, jo mēs spējam iztēloties. Iztēle ir vislielākā dāvana, “bezgalīgais stāsts”, ar ko apbalvots katrs lasītājs.

Ideja par izstādi “Izstāstīt pilsētu” radās Viļņā, kas 2023. gadā svinēja 700 gadu jubileju. Tas lika aizdomāties par to, kā pilsēta atspoguļojas bērnu literatūrā. Atklājās, ka tā nav izplatīta tēma  bērnu literatūrā, vēl jo mazāk – ilustrācijās. Vēsturiski daba Baltijā tika uzskatīta par drošāku vidi, kur bērniem augt. Tā tika uztverta kā labvēlīgāka, viesmīlīgāka, sniedza patvērumu, mieru un zināšanas. Turpretī pilsētas lielākoties mākslinieki attēloja kā uztraucošas, pat bīstamas vietas. Ar šo izstādi starptautiskā mākslinieku komanda vēlējās izcelt pilsētas daudzveidīgo tēlu un uzsvērt urbānās vides nozīmi bērnu grāmatu ilustrācijā. Ilustrācijas ļauj palūkoties uz pilsētvidi no dažādiem skatu punktiem. Ko pilsēta nozīmē dažādu valstu māksliniekiem? Kā kopīga pilsēta kļūst par individualizētu pilsētu? Kas veido skaistu un drošu vidi, kur dzīvot bērnam?

Ilustrācijas šai izstādei veidojuši mākslinieki: Ieva Balilaite (Ieva Babilaite), Inga Dagile (Inga Dagilė), Simona Jurčukonīte (Simona Jurčiukonytė), Aušra Kjudulaite (Aušra Kiudulaitė) un Martīns Pavilonis (Martynas Pavilonis) no Lietuvas; Aleksejs Naumovs, Gundega Muzikante, Līva Ozola, Anita Paegle un Anna Vaivare no Latvijas; k2rte, Ragne Hoga (Ragne Hoog), Marja-Līsa Platsa (Marja-Liisa Plats), Ulla Sāra (Ulla Saar) un Reda Tomingsa (Reda Tomingas) no Igaunijas; Maceks Blažņaks (Maciek Blaźniak), Katažina Bogucka (Katarzyna Bogucka), Dominika Czerņaka-Hojnacka (Dominika Czerniak-Chojnacka), Gosja Kuļika (Gosia Kulik) un Adams Penkaļskis (Adam Pękalski) no Polijas.

2023. gada nogalē izstāde tika atklāta Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā, tālāk tā ceļoja uz Igaunijas Bērnu literatūras centru Tallinā, vasaras mēnešos to uzņems Magdeburgas pilsētas bibliotēka, bet rudenī tā būs skatāma Baltijas jūras kultūras centrā Gdaņskā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

 

Dirty Romantics izstāde “Artefakti starpgalaktiskam viesim”
PAiR mākslinieku rezidencē, Pāvilostā
līdz 24. jūnijam

Aicinot mūs rast harmoniju, izstādē “Artefakti starpgalaktiskam viesi” Dirty Romantics interpretē pagātnes čukstus un pēta mūsu pasaules liecības ar nejaušības šarmu pārstrādātā atklatībā.

Dirty Romantics veido Ivars Grāvlejs (LV/CZ) un Katerina Berlova (UA/DE).

Ivars Grāvlejs ir dzimis Latvijas dziļākajos mežos un bieži tiek dēvēts par enfant terrible. Viņš spēlējās ar valodu, vārdu un tēlu kombinācijā , situācijām un mistificē skatītāju ar zināmu infantilitāti. Provokācijas māksla ir raksturīga Grāvlejam, kurš, kā jau tas mēdz būt, var izlikties, ka uz spēles nav likts nekas īpašs. Mākslinieks šobrīd Čehijā pasniedz spekulatīvi garīgo fotogrāfiju un cenšas likvidēt savu enfant terrible ego kā Saulainais Bumbulītis. Kādu dienu Saulainais Bumbulītis Karpatu kalnos satika Gumijas Ezīti (ukraiņu mākslinieci Katerinu Berlovu no Dņipro deviņstāvenes). Ezītim patīk šķaidīt kūkas, smaržot un pieskarties interesantām lietām. Viņi nosauca sevi par Netīrajiem romantiķiem (Dirty Romantics). Viņiem patīk iepazīt pasauli un izklaidēties.

Netīros romantiķus iedvesmo kļūdu un neveiklības koncepts. Viņi pievērš uzmanību destruktīvo parādību estetizēšanai.

PAiR mākslinieku rezidence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta

 

Artas Ozolas-Jaunarājas darināto pastmarku izstāde “Pastmarkas portrets. Muzejs pastmarkās”
Dauderos
līdz 14. jūlijam

Līdz14. jūlijam Dauderu muzejā skatāma Artas Ozolas-Jaunarājas darināto pastmarku izstāde “Pastmarkas portrets. Muzejs pastmarkās”.

Mākslinieces trīsdesmit gadu ilgajā sadarbībā ar Latvijas pastu kopumā tapušas ap 100 pasta vērtszīmēm un to sērijām, bet izstādē būs apskatāmas tieši ar Latvijas muzeju tematiku saistītās pastmarkas.

Mākslas zinātniece Irēna Bužinska norāda, ka Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab mākslinieci pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas valsts vizuālā tēla veidotājām. Viņas darinātās pastmarkas Latvijā vairākkārt atzītas par Gada skaistākajām pastmarkām (2011, 2013, 2019), ir guvušas atzinību starptautiskos konkursos. To tematika ir daudzveidīga: Tautastērpi, Ziemassvētki, Cimdi, Etnogrāfiskās rotas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Saeima, Latvijas bākas, Dabas aizsardzība, Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības, Latvijas muzeji, Europa u. c.

Māksliniece īpaši lepojas ar Latvijas bākām veltīto pastmarku sēriju, kurā attēlotas jau 15 bākas.

Dauderu muzejs
Zāģeru iela 7, Rīga

 

Izstāde “Valdis Bušs 100”
Mākslas galerijā “Art Platz”
līdz 17. augustam

Baltie ziedi, 1995, audekls, eļļa, 100x81 cm

Mākslas galerijā “Art Platz” līdz 17. augustam skatāma mākslinieka Valda Buša simtgadei veltītā izstāde “Valdis Bušs 100”. Lai plašāk iepazītu mākslinieka daiļradi, izstādes norisināsies divās daļās, tās I daļa norisināsies līdz 17. augustam. II daļa no 18. augusta, kad ekspozīcija tiks papildināta ar jauniem darbiem.

“Glezniecība ir mana dzīves laime un nelaime. Katra uzgleznota laba glezna man ir devusi laimes sajūtu. Neveiksme rada bezcerību un spītu nepadoties,” teicis Valdis Bušs.

Valdis Bušs ir viens no ražīgākajiem Latvijas ainavu meistariem. Mākslinieks, kurš strādāja pie molberta līdz sava mūža pēdējai dienai, atstādams milzīgu mantojumu – vairākus tūkstošus studiju un gleznu. Mākslas galerijas “Art Platz” veidotajā simtgadei veltītajā izstādē apskatāmie darbi aptver sešas Valda Buša radošās dekādes. Iedvesmodamies no 20. gadsimta franču modernās glezniecības, Valdis Bušs attīstīja savu unikālo stilu. Māksliniekam raksturīgas košas, kontrastējošas krāsas un spilgtu toņu salikumi, spēcīgs, pastozs triepiens un izteikta faktūra, darbi ir ekspresīvi un dinamiski – dzīvi.

Mākslas galerija “Art Platz”
Alberta iela 4–9, Rīga

 

Izstāde “Vivienne Westwood: Personiska tērpu un aksesuāru kolekcija”
Modes muzejā
līdz 31. oktobrim

Modes muzejā līdz 31.oktobrim ir skatāma izstāde “Vivienne Westwood: Personiska tērpu un aksesuāru kolekcija”, kas tapusi sadarbībā ar privātu kolekcionāru Lī Praisu (Lee Price) no Lielbritānijas. Pirmo reizi Rīgā būs iespēja redzēt izcilās britu dizaineres radītos tērpus un aksesuārus.

Dāma Vivjena Vestvuda (1941–2022) allaž bijusi dumpiniece – un vienlaikus viņa kļuvusi par britu modes klasiķi: panku estētikas izveidotāja, britu stila, īpaši tartana un tvīda, apdziedātāja, korsešu aktualizētāja modē, politiskā un klimata aizsardzības aktīviste… Visas šīs spilgtās viņas dizaina šķautnes būs iespēja novērtēt Modes muzeja izstādē. Viens no izstādes vadmotīviem – pašas Vestvudas vārdi: “Dzīve ir daudz labāka, ja tu valkā iespaidīgas drēbes.”

Modes muzeja vadītāja Natālija Muzičkina atzīst: “Vivjena Vestvuda paveica to, ko nereti paveic īsti reformatori – viņa pamatīgi izpurināja noputējušo modes lādi, apskatīdama lietas caur ironijas vai nolieguma prizmu. Bet pēc tam, it kā jokodama, izveidoja pati savu stilu, kas teju uzreiz kļuva par klasiku.”

Vestvudas modes skatēs pirmajās rindās sēdēja izcilākie modes dizaineri, no Vestvudas ietekmējusies nākamā dizaineru paaudze – Džons Galjāno, Aleksandrs Makvīns, Džunja Vatanabe, viņu apbrīnoja Žans Pols Gotjē, Kristiāns Lakruā, Azedīns Alaija, Karls Lāgerfelds, Reja Kavakubo… Pat Džanni Versače 90. gadu sākumā nespēja turēties pretī panku dumpīgajam valdzinājumam un iekļāva šī stila elementus savās kolekcijās.

Tērpi un aksesuāri, kas skatāmi izstādē, ir daļa no brita Lī Praisa privātās kolekcijas. Kaismīgs Vestvudas fans kopš 13 gadu vecuma, Lī pusaudža gados tērēja savu kabatasnaudu, lai aizbrauktu uz Londonu un nopirktu kaut ko no Vestvudas drēbēm – savu pirmo Westwood T-kreklu viņš joprojām atceras…

Modes muzejs
Grēcinieku iela24, Rīga

 

Mākslas muzeji piedāvā jaunāko digitālo saturu
Google Arts & Culture

Ekrānšāviņš no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja profila “Google Arts & Culture” dažādās ierīcēs. 2024. Publicitātes foto

Atzīmējot Starptautisko muzeju dienu, 18. maijā Mākslas muzeji sadarbībā ar “Google Arts & Culture” iepazīstinājauši ar jaunāko digitālo saturu, kas iekļauj muzeju virtuālās tūres un izzinošus stāstus par muzeju vēsturi, ekspozīcijām un kolekciju darbiem.

Jaunākais veikum digitālajā vidē dod iespēju virtuāli izstaigāt muzeju ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas, kā arī interaktīvi iepazīt kolekciju meistardarbus.

Google Arts & Culture” ir Google iniciatīva, kas sadarbībā ar vairāk nekā 3000 muzejiem un kultūras institūcijām no 84 valstīm ar tehnoloģiju palīdzību nodrošina bezmaksas piekļuvi cilvēces kultūras mantojumam visiem un visur. Tā ir unikāla tiešsaistes platforma, kas ļauj apskatīt augstas izšķirtspējas mākslas darbu attēlus un video no dažādiem pasaules muzejiem un galerijām, izpētīt eksponātu vissmalkākās detaļas, doties virtuālās muzeju tūrēs un veidot savas tiešsaistes kolekcijas un stāstus.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un “Google Arts & Culture” sadarbojas kopš 2012. gada, veicinot LNMM krājuma pieejamību plašākai auditorijai un atpazīstamību starptautiskā līmenī – platformu gada laikā apmeklē vairāk nekā 66 miljoni interesentu, savukārt lietotne līdz šim lejupielādēta 14 miljonu ierīcēs.

Kvalitatīvs tiešsaistes piedāvājums ir būtisks tām sabiedrības grupām, kurām nokļūšana muzeju fiziskajā vidē ikdienā ir apgrūtināta, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai esot ārvalstīs. Tāpat šis rīks ir noderīgs mācībspēkiem un viņu izglītojamajiem, jo piedāvā bagātīgu vizuālo materiālu un iespēju interaktīvi darboties: veidot personīgu mākslas kolekciju, eksperimentēt ar paplašināto realitāti un algoritmiem, radīt mākslas darbu iedvesmotus selfijus un izmēģināt citas tehnoloģiju sniegtās funkcijas.

Jaunais piedāvājums iedvesmos kultūras cienītājus virtuāli izstaigāt muzeju unikālās ēkas, novērtēt to arhitektūru un soli pa solim iepazīt pastāvīgās ekspozīcijas. Muzeju speciālistu sagatavotie stāsti paplašinās kontekstu, rosinot ielūkoties detaļās un saprast simbolus.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja profilā ir apskatāmi 199 mākslas darbi no LNMM krājuma, ietverot glezniecību, grafiku un tēlniecību. Starp tiem arī tādi latviešu mākslas klasiķu meistardarbi kā Vilhelma Purvīša “Pavasara ūdeņi (Maestoso)” (1910), Johana Valtera “Peldētāji zēni” (ap 1900) un Jēkaba Kazaka “Bēgļi” (1917). Virtuālā tūre aicina izstaigāt gan vienu no iespaidīgākajām historisma stila celtnēm Rīgas bulvāru lokā, gan muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, to skaitā jaunāko ekspozīciju “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.

Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA glabājas Latvijā lielākais ārzemju mākslas krājums. Muzeja “Google Arts & Culture” profilā apskatāmi 157 darbu attēli augstā kvalitātē, kuru vidū jāizceļ senākie kolekcijas priekšmeti no Senās Ēģiptes un krājuma lepnums – 17. gadsimta Ziemeļeiropas glezniecība. Jaunā virtuālā tūre sniedz iespēju ne tikai aplūkot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – restaurēto 19. gadsimta Rīgas biržas ēku, bet arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja profilā var iepazīties ar daļu no izcilās porcelāna kolekcijas un augstā izšķirtspējā izpētīt 52 priekšmetus. Vēl jebkuram interesentam ir iespēja attālināti paviesoties atvērtā tipa ekspozīcijā “Dizaina process”, kas veltīta Latvijas dizainam no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs piedāvā virtuāli apmeklēt mākslinieku bijušo dzīvesvietu, kurā sajust un izbaudīt 20. gadsimta 20.–30. gadu atmosfēru, ko uzbur saglabājušās mēbeles un citi sadzīves priekšmeti, gleznas, grafikas darbi, skices un fotogrāfijas. Muzeja tiešsaistes kolekcijā skatāmi 50 mākslas darbi, savukārt stāsti ļauj uzzināt vairāk par modernisma un kubisma vēsmām latviešu glezniecībā, kā arī par mākslinieku pāra dzīves gājumu.

Platformas “Google Arts & Culture” saturu iespējams skatīt:

Nākotnē tiešsaistes kolekcijas plānots papildināt un radīt inovatīvus risinājumus, pateicoties platformas tehniskajam potenciālam.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

 

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.06.2024.

10/06 – 16/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.05.2024.

13/05 – 19/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.04.2024.

22/04 – 28/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.04.2024.

02/04 – 07/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.03.2024.

11/03 – 17/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.02.2024.

19/02 – 25/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.01.2024.

29/01 – 04/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.01.2024.

08/01 – 14/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.12.2023.

11/12 – 17/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.11.2023.

21/11 – 26/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.10.2023.

30/10 – 05/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.10.2023.

09/10 – 15/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.09.2023.

18/09 – 24/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.08.2023.

28/08 – 03/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.08.2023.

07/08 – 13/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.07.2023.

17/07 – 23/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.06.2023.

26/06 – 02/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.06.2023.

05/06 – 11/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.05.2023.

15/05 – 21/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvija?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.04.2023.

17/04 – 23/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.03.2023.

27/03 – 02/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.03.2023.

06/03 – 12/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.02.2023.

13/02 – 19/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.01.2023.

23/01 – 29/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.12.2022.

19/12 – 24/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.11.2022.

28/11 – 04/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.11.2022.

07/11 – 13/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.10.2022.

17/10 – 23/010

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.09.2022.

26/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.09.2022.

05/09 ‒ 11/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.08.2022.

15/08 – 21/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.07.2022.

25/07 – 31/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.07.2022.

04/07 – 10/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.06.2022.

13/06 – 19/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.05.2022.

23/05 – 29/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.05.2022.

02/05 – 08/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2022.

11/04 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.03.2022.

21/03 – 27/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2022.

01/03 – 06/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.02.2022.

07/02 – 13/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.01.2022.

17/01 – 23/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.12.2021.

20/12 – 27/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.11.2021.

29/11 – 05/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.06.2024.

03/06 – 09/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.05.2024.

07/05 – 12/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.04.2024.

15/04 – 21/04

Kas šonedēļ notiek Rīga un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.03.2024.

25/03 – 31/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.03.2024.

04/03 – 10/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.02.2024.

12/02 – 18/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.01.2024.

22/01 – 28/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.01.2024.

03/01 – 07/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.12.2023.

04/12 – 10/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.11.2023.

13/11 – 19/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.10.2023.

23/10 – 29/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.10.2023.

02/07 – 08/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.09.2023.

11/09 – 17/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.08.2023.

21/08 – 27/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.07.2023.

31/07 – 06/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.07.2023.

11/07 – 16/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.06.2023.

19/06 – 25/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.05.2023.

29/05 – 04/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.05.2023.

08/05 – 14/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2023.

11/04 – 16/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.03.2023.

20/03 – 26/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.02.2023.

27/02 – 05/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.02.2023.

06/02 – 12/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.01.2023.

16/01 – 22/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.12.2022.

12/12 – 18/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.11.2022.

21/11 – 27/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.10.2022.

31/10 – 06/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.10.2022.

10/10 – 16/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.09.2022.

19/09 – 25/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.08.2022.

29/08 – 04/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.08.2022.

08/08–14/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.07.2022.

18/07 – 24/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.06.2022.

27/06 – 03/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.06.2022.

06/06 – 12/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.05.2022.

16/05 – 22/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.04.2022.

25/04 – 01/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.04.2022.

04/04– 10/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.03.2022.

14/03 – 20/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.02.2022.

21/02 – 27/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.01.2022.

31/01 – 06/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.01.2022.

10/01 – 16/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.12.2021.

13/12 – 19/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.11.2021.

22/11 – 28/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2024.

27/05 – 02/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.04.2024.

29/04 – 05/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.04.2024.

08/04 – 14/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.03.2024.

18/03 – 24/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.02.2024.

26/02 – 03/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.02.2024.

05/02 – 11/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.01.2024.

15/01 – 21/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.12.2023.

18/12 – 24/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.11.2023.

27/11 – 03/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.11.2023.

06/11 – 12/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.10.2023.

16/10 – 22/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.09.2023.

25/09 – 01/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.09.2023.

04/09 – 10/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.08.2023.

14/08 – 20/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.07.2023.

24/07 – 30/07

Kas šonedēļ notiek Rīga un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.07.2023.

03/07 – 09/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.06.2023.

12/06 – 18/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.05.2023.

22/05 – 28/05

Kas šonedēļ un nākamnedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.04.2023.

24/04 – 07/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.04.2023.

03/04 – 09/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.03.2023.

13/03 – 19/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.02.2023.

20/02 – 26/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.01.2023.

30/01 – 05/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.01.2023.

09/01 – 15/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.12.2022.

05/12 ‒ 11/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.11.2022.

14/11 – 20/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.10.2022.

24/10 – 30/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.10.2022.

03/10 - 09/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.09.2022.

12/09 – 18/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.08.2022.

22/08 – 28/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.08.2022.

01/08 – 07/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.07.2022.

11/07 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.06.2022.

20/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.05.2022.

30/05 – 05/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.05.2022.

09/05 – 15/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2022.

19/04 – 24/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.03.2022.

28/03 – 03/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.03.2022.

07/03 – 13/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.02.2022.

14/02 – 20/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.01.2022.

24/01 – 30/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.01.2022.

04/01– 09/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.12.2021.

06/12 – 12/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06