Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ievas Stalšenes pop-up izstāde “MĀKSL1N13KA R3Z1D3NC3”
Maxim Boxer Gallery
15.–18. aprīlis
Noslēdzot septiņas nedēļas ilgušo mākslas rezidenci, Maxim Boxer Gallery no 15. līdz 18. aprīlim norisināsies mākslinieces Ievas Stalšenes pop-up izstāde “MĀKSL1N13KA R3Z1D3NC3” (Mākslinieka rezidence). Izstādē līdzās pastāvēs gan aizvadītās rezidences vizuālie meklējumi, gan mākslinieces dabiskā darba telpa, ļaujot gūt padziļinātu ieskatu lēmumu pieņemšanas un darba tehniskajos procesos.
Rezidences laikā Stalšene pievērsusies galvenokārt tehniskiem meklējumiem glezniecībā un attīstījusi konceptuālo kodolu savam topošajam maģistra darbam, ko šī gada jūnijā paredzēts aizstāvēt Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozarē.
Radošais pētījums, kuru šī izstāde ievada, aizsācies 2023. gadā, kad Stalšene savam maģistra darbam veltīja avangarda izdevuma “Avīzes Nosaukums” maija numuru, uzdodot jautājumu: “Kam tic mākslinieks?” Turpmākais pētījums veidojies kā mākslinieces introspektīvs, emocionāls pārdzīvojums, kas ietver ticības zaudējumu un tās atkārtotus meklējumus, zvaigzni kā vizuālā koda centrālo tēlu.
“Arī zvaigznes mirst... Tās tiešās un pārnestās nozīmes zvaigznes, pret kurām esam vērsušies ilgās un cerībās, siltuma un gaismas meklējumos. Gāzes giganti gaismas gadu attālumā – tiešām mirst. Kosmosa likumi – ko tur skumt? Bet mirst arī tuvās zvaigznes. Mirst ideju un ideālu zvaigznes, beidzas Rīgas Laiks. Un, ja laiks ir beidzies – kas ir palicis? Kas paliks, kad beigšos es?” komentē māksliniece, atklājot koncepta aizmetņus.
Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja tikties ar mākslinieci klātienē, pārrunājot gan darbu tapšanas procesu, gan konceptuālos aspektus.
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
Latvijas Mākslinieku savienības izstāde
“Mākslas dienas 2025. Dažādie rakursi”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
15. aprīlis–18. maijs
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā no 15. aprīļa līdz 18. maijam būs apskatāma LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2025. Dažādie rakursi”, kurā piedalās LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālo vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Mākslinieku darbi “Mākslas dienu” izstādē netiek žūrēti, un rīkotāji akceptē autoru iesniegtās radošās izpausmes dažādos mākslas veidos. Ekspozīciju veidos mākslas darbi glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, instalācijās, stikla dizainā, tekstilmākslā u.c., kas radīti pēdējos 3 gados un kurus piedāvās vairāk nekā 100 autoru.
“Mākslas dienu” tradīcija pastāv kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām un ir neatņemama LMS un Latvijas vizuālās mākslas dzīves sastāvdaļa. Ikgadēji svētku norise aizsākas 15. aprīlī – Leonardo da Vinči dzimšanas dienā, kad starptautiski tiek atzīmēta Pasaules mākslas diena.
Izstādes tēma “Dažādie rakursi” rosinājusi māksliniekus uzsvērt, ka garīgums ir radošo meklējumu dominance. Mākslā ir akūti nepieciešami radošie eksperimenti un to rastās atziņas, kas norobežojas no ideju kapsētām projektu pieteikumos, atbrīvo daiļradi no “festivālu estētikas” un projektu laikmeta domāšanas veida. Mākslinieka izaugsme un radošā darba motorika nespēj attīstīties bez veiksmēm un kļūdām. Nereti “kļūdās” rodas jauni radošo ideju pavērsieni, formu un faktūru meklējumi, jaunas tehnikas.
Izstādes ietvaros tiks paziņoti “Mākslas dienu” laureāti, kas saņems LMS balvu par radošo sniegumu un par mūža ieguldījumu vizuālajā mākslā.
“Mākslas dienu” laikā tiks rīkoti pasākumi “Mākslinieks talko”. 26. aprīlī talka notiks LMS muzeja lokācijas vietās – LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA” un Zvārtavas pilī, un 3. maijā arī “Mākslinieku kalniņā” Rīgas 1. Meža kapos.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Portugāļu māklsinieces Katarinas Rīlas (Catarina Real) radošās darbnīcas
mākslas telpā “Studija” Kuldīgā
17. un 26. aprīlī
Mākslas telpā “Studija” 17. un 26. aprīlī notiks radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, kuras vadīs portugāļu māksliniece Katarīna Rīla (Catarina Real), kura aprīļa mēnesī atrodas “Studijas” starptautiskajā rezidenču programmā. Šīs darbnīcas tiek organizētas, lai iepazīstinātu vietējo publiku ar Katarīnas radošo praksi.
Darbnīca “Mīlošās ausis” (Ears Love) paredzēta tieši bērnu auditorijai. Tajā dalībnieki iepazīs un izmēģinās vizuālās dzejas tehniku. Par atskaites punktu ņemot čukstu ausī kā pieķeršanās un siltu jūtu izpausmes formu, skaņas tiks pārvērstas attēlos. Otra darbnīca “Čukstētas mīlestības vēstules” (Whispered Love Letters) ir paredzēta pieaugušajiem. Šajā darbnīcā dalībnieki iepazīs metodes, kā pārvērst emocijas un skaņas vizuālās formās, izstrādājot grafiskus materiālus, kas apvieno zīmējumu un vizuālo dzeju.
Rezidences laikā “Studijā” Rīla strādās pie projekta “Dievietes biogrāfija” (Biography of a Goddess), kurā, iedvesmojoties no trīs reālu sieviešu mākslinieču biogrāfijām, radīts izdomātas mākslinieces-feministes tēls, kuras stāstu Katarina stāsta 13 video dzejoļos un dzejoļu krājumā.
Māksliniece strādā ar dažādām mākslas formām: video, attēlu, tekstu un kustību, tās dažādi kombinējot. Viņas projekti nereti ir feminisma ideju iedvesmoti, un viņa tajos izmanto eksperimentālas un poētiskas stāstniecības pieejas, piemēram, veidojot vizuālus dzejoļus vai tulkojot skaņas attēlos.
Katarīna Rīla ir doktorantūras studente Humanitāro pētījumu centrā Minjo Universitātē (The Center for Humanistic Studies at the University of Minho), kur viņas pētījumi aptver mākslas, mīlestības un kapitāla mijiedarbību. Viņa aktīvi komentē savas paaudzes māklinieku darbus un procesus, rakstot reflektīvus tekstus, ievadtekstus izstādēm, veicot intervijas un moderējot sarunas, ar mērķi veicināt veselīgu kritikas vidi un kolektīvu, kopienas radošumu.
Radošās darbnīcas ar Katarīnu Rīlu ilgums ir 2–2,5 stundas. Darbnīcā ir ierobežots dalībnieku skaits: 10–15 cilvēki. Tā notiks angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Dalība darbnīcā ir bezmaksas, bet iepriekš jāpiesakās, rakstot uz gundega.melberga@gmail.com
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu ielas kvartāls 14, Kuldīga
Andas Munkevicas izstāde “Vieta Gaismai”
kultūras centrā “Siguldas devons”
18. aprīlis–29. maijs
No 18. aprīļa līdz 29. maijam kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas izstāde “Vieta Gaismai”.
“Vieta Gaismai. Mūsu rokas ir mūsu dvēseles antenas. Tās ir savienotas ar sirdi. Kad tepat kaimiņos jau ceturto gadu brutāli tiek grautas mājas un dzīves, man ir jādomā par cilvēku stiprumu tajās. Tumšos laikos ļoti labi var redzēt gaišus ļaudis. Lūgšana humānismam, mieram, cilvēcībai. Mūsu griba ir mūsu debesis. Ir tikai viens likums – tā ir sirdsapziņa. Saknes un debesis. Veselais saprāts. Personīgā atbildība ikvienā dzīves situācijā. Ne katrs pats par sevi, bet domājot par mums visiem. Ievainojums ir vieta, caur kuru ieplūst gaisma,” teikts izstādes pieteikumā.
Anda Munkevica ir viena no vadošajām un atzītākajām Latvijas stikla māksliniecēm, kura šajā jomā strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Viņas radošā darbība izceļas ar spēju apvienot tehnisko meistarību un plašu stikla apstrādes tehniku spektru ar dziļām, filozofiskām un simboliskām tēmām. Māksliniece bieži pievēršas pārejas, laika ritējuma, cilvēka iekšējās pasaules un eksistenciālām tēmām, radot darbus, kas ir vizuāli spēcīgi, emocionāli iedarbīgi un intelektuāli piesātināti.
Munkevica meistarīgi izmanto stikla plastiskās un vizuālās īpašības – materiāls tiek kausēts, tonēts, liekts, plēsts, griezts, pulēts, gravēts un apstrādāts autortehnikā. Viņas darbos būtiska ir gaismas un krāsas mijiedarbe, kas piešķir tiem unikālu jutekliskumu. Papildus stiklam viņa izmanto arī citus materiālus – metālu, koku u.c. – radot sarežģītas telpiskas instalācijas un objektus.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Izstāde “Es mīlu Art Deco”
Modes muzejā
18. aprīlis–20. oktobris
No 18. aprīļa līdz 20. oktobrim Modes muzeja būs skatāma izstāde “Es mīlu Art Deco”, kas veltīta 20. un 30. gadu elegantajai Art Deco modei.
1925. gadā Parīzē notika iespaidīga dekoratīvās mākslas izstāde, kas ne vien deva nosaukumu jaunam dizaina virzienam, Art Deco, bet arī ietekmēja arhitektūru, interjera, modes un grafisko dizainu vēl daudzas desmitgades. Modes muzeja izstāde ir veltījums žilbinošajai, eksotiskajai un satriecoši skaistajai Art Deco modei, kas tapa 20. gadsimta 20. un 30. gados – un turpina valdzināt arī teju 100 gadus vēlāk.
Izstādē apskatāmi tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un no Modes muzeja krājuma.
Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga
Pētera Līdakas izstāde “Teleporti”
Galerijā “Bastejs”
līdz 4. maijam
Līdz 6. maijam galerijā “Bastejs” skatāma Pētera Līdakas izstāde “Teleporti”. Izstāde piedāvā unikālu metālu skulptūru sēriju, kas veidota kā abstrakti, pie sienas izvietojami objekti, kas atspoguļo lidojošus, fantāziju pilnus priekšmetus. Katrs darbs ir kā liecība par teleportēšanos uz citu pasauli – uz vietu, kur realitāte ir mainīga, un iespējas ir bezgalīgas.
Izstādes autors dalās ar personīgu pieredzi: “Kad es sēžu pie rakstāmgalda, darbojos vai vienkārši domāju, roka reizēm sāk pati no sevis švīkāt uz papīra dažādus lidaparātus, kosmoskuģus un citus noslēpumainus objektus. Es nezinu, no kurienes tie rodas, taču sajūta ir, ka tajā mirklī es kādā veidā teleportējos uz citu realitāti. Šis neapzinātais process ļauj man pilnīgi iegremdēties citā, fantastiskā pasaulē.”
Izstādes objekti ir līdzīgi netveramiem, zīmētiem un iztēlotajiem radījumiem, kuri tāpat kā zīmējumi piedāvā iespējamu ceļu uz kaut ko citu – brīvu no fiziskām robežām, bet pilnu ar personisku iztēli un pārdomām. Izstāde aicina skatītājus apstāties un domāt par iztēles spēku, par to, kā dažādas pasaules var saplūst caur mākslu, un kā mūsu domas un idejas var pārvērsties realitātēs, kas nekad nav bijušas ierobežotas
“Teleporti” ir ceļojums cauri fantāzijām, kas var aizvest ikvienu uz jaunu, neizpētītu pasauli, kur zīmējumi kļūst par tiltiem uz nākotnes idejām un nezināmiem apmēriem.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Priedaine, Jūrmala
Zigfrīda (Siegfried Debrebant) izstāde “Kino klejotājs”
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
līdz 8. jūnijam
Līdz 8. jūnijam Izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Lielajā zālē ir skatāma Zigfrīda (Siegfried Debrebant) izstāde “Kino klejotājs”.
Izstāde ir ieskats Franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja (vai drīzāk – nomada!) Sig (Siegfried Debrebant, bet latviskojot – Zigfrīds) daiļradē. Lai arī Zigfrīda pēkšņā nāve pagājušā gada rudenī ir radikāli mainījusi šīs izstādes veidošanas procesu, un, visticamāk, to, kā mēs uzlūkojam viņa daiļradi, kura nu atklājas savā pabeigtības totalitātē, tā ir viņa ideju un klātbūtnes caurvīta manifestācija.
Ekspozīcijas kodolu veido kino filma “Kinogamma I & II”, kas ir vairāk kā divas stundas garš ekstātiskā pasaules tvēruma šedevrs. To papildina viņa klejojumos uzņemtās melnbaltās analogās fotogrāfijas, kuras ir skatāmas gan kā papildinājums Zigfrīda kinemātiskajam pasaules redzējumam, gan kā ceļojuma piezīmes, vai arī kā māksliniecisks pētījums par cilvēku pasaules un eksistences mistērijām.
Zigfrīda kino un foto darbus caurvij nemaskēta, varbūt pat romantiska aizrautība ar šķietami parasto, ikdienišķo, nesvarīgo, gandrīz vai neredzamo cilvēku pasaules substanci. Attēls te parādās kā laika un esības mistērijas liecinieks un interprets, kur Bresona “izšķirošais mirklis” saplūst ar Mītiskā laika klātbūtni, kurā sadzīvo visas tagadnes, pagātnes un nākotnes, kur mirklīgais un pārlaicīgais savijies vienā neatšķetināmā veselumā.
Zigfrīda (Siegfried Debrebant,1973–2024) pirmā pilnmetrāžas kino filma “Louise (take 2)” 1998. gadā tika demonstrēta Kannu kinofestivāla oficiālajā atlasē. Tālāk sekoja vēl sešas pilnmetrāžas filmas, kuras tika uzņemtas dažādās pasaules vietās un ar panākumiem rādītas Kannu, Roterdamas, Sandensas un citos prestižos starptautiskos kino festivālos. 2004. gadā filma “Sansa” tika rādīta kinofestivālā “Arsenāls”. 2017. gadā Rīgā Zigfrīds uzņēmis filmu “Riga, take One”. Viņa Kalkutā filmētā spēlfilma “Bengali Variation” 2022. gadā tika izrādīta arī Rīga IFF kinofestivālā.
Zigfrīds sarakstījis mūziku ne tikai visām savām, bet arī citu režisoru veidotām kinofilmām. Kā mūziķis, zem pseidonīma – Sig, viņš sadarbojies ar tādiem slaveniem mūziķiem kā Ivry Gitlis, Erik Truffaz, Steve Lacy, Le mystère des voix Bulgares, Thomas Bangalter, Vladimir Volkov, Lewis Pragasam, Joy Frempong, un latviešu mūziķi Arti Orubu.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Skuja Braden personālizstāde “Augšā, lejā un visapkārt”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 8. jūnijam
Skuja Braden. “Ugi (peldētāji)”, 2008 un “Acs”, 2022. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 8. jūnijam skatāma Latvijas keramikas tandēma Skuja Braden jaunākā personālizstāde “Augšā, lejā un visapkārt”. Pēc vairāk kā 10 gadu pārtraukuma Skuja Braden atgriežas muzejā un ar saviem jaunākajiem darbiem muzeja pirmā stāva skatlogos, pazemes stāva izstāžu telpā un citur ekspozīcijā transformēhot fragmentēto vidi vienotā, mākslinieciskā vēstījumā.
Tā nav īsta izstāde, drīzāk – panikas lēkme porcelānā, skatīta palēninājumā. Pārvietojoties pa Rīgas Porcelāna muzeja labirintveidīgajām telpām – no augšstāva līdz pazemes stāvam un tām pa vidu – Skujas Braden darbi aptver telpisko haosu ar plaši izplestām rokām un cieši sažņaugtām dūrēm”, tā savu personālizstādi “Augšā, lejā un visapkārt” raksturo Skuja Braden – mākslinieču Ingūnas Skujas-Breidenas un Melisas Skujas-Breidenas kopējā identitāte, kas jau 25 gadus piedāvā pasaulei savu redzējumu, vērojumus un kritiku, izteiktu porcelānā.
“Šī ekspozīcija ir pasaulei, kas ir zaudējusi veselo saprātu (vai tas kādreiz tai ir bijis?). Mēs labprāt pieņemam fragmentāciju, uzslāņojam barokālu stāstījumu, ģeopolitisku kritiku un absurdas mitoloģijas, sasaistot ekspozīciju vitrīnas gluži kā porcelāna pierādījuma dēli. Leda dzemdina gulbi, kamēr mūzikas lādīte maigi uzstāj: “Let it be.” Bērzu birztala ietērpta augstās modes līķautā. Savvaļa postapokaliptiski defilē pa mēli. Orvela “Dzīvnieku ferma” piedzīvo Antropocēna uzlabojumus un kļūst par totēmu mulsinošajam mirstīgumam. Mūsu jaunākā izstāde ir kā šūpuļdziesma klimata šausmu laikā – mīts, kas sastopas ar mīmu. Augšā ir lejā, lejup ir augšup, un visapkārt ir porcelāna haoss – rūpīgi izkārtots, nedaudz ārprātīgs un pilnīgi mērķtiecīgs,” saka mākslinieces.
Mākslinieču aktuālās jaunrades trajektorijas iezīmē aizvien jaunus formveides meklējumus, eksperimentus ar materiāliem un tehnoloģiskajām iespējām, kā arī nekautrīgu un neapoloģētisku iesaistīšanos dialogā ar sociālpolitisko realitāti un kultūras naratīviem. Izstādes darbi pēc tam ceļos uz Bāzeli Šveicē, Milānu Itālijā, un Ņujorku ASV. Ekspozīciju papildinās drukāti un digitāli materiāli muzejā un tiešsaistē muzeja kanālos.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9–11, Rīga
Birutas Delles darbu izstāde “Esības dāvana”
Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
līdz 30. jūnijam
Biruta Delle. Nakts.1989. Audekls, eļļa
Līdz 30. jūnijam koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā ir skatāma nesen mūžībā aizsauktās latviešu mākslinieces Birutas Delles darbu izstāde “Esības dāvana”. Šī ir unikāla iespēja iepazīties ar spožu gleznu izlasi no dažādiem mākslinieces radošās dzīves posmiem, darbiem, kas nav plaši zināmi un atraduši cieņas pilnu mājvietu Helmuta Štrauha privātajā kolekcijā. Kuratore ir Inese Baranovska.
Birutas Delles dzīves esības apliecinājums vairāk nekā sešdesmit gadu garumā bija pašaizliedzīga atdeve glezniecībai. Visos laikos viņa ir spējusi saglabāt savu individuālo neatkārtojamo rokrakstu, gleznot ar sirdi, ne racionālo prātu – suģestējuši neparastās figurālās kompozīcijas, groteskie portreti, kolorītā izsmalcinātas ainavas – tas viss ir dziļākas patiesības atklāsmes veids.
Pirmais mākslinieces talantu saskatīja viņas pedagogs Ansis Stunda, Vilhelma Purvīša skolnieks. Viņš nešaubīgi mudināja Delli gleznot, arī pēc neuzņemšanas Latvijas Mākslas akadēmijā (1962), kurā viņa tomēr iestājās (1963), bet pēc pāris gadu studijām pie Konrāda Ubāna augstskolu pameta. Delle turpināja apgūt meistarību skolotāja Anša Stundas vadībā, sekojot viņa novēlējumam atmest visu lieko un par prioritāti dzīvē izvēlēties mākslu, vienmēr atceroties, ka jāglezno tik ātri, it kā šī būtu pēdējā stundiņa, un tik uzmanīgi, it kā priekšā būtu mūžība.
Mīlestību, draudzību un atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā “Kaza”. Padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: viņas darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi autsaideri. Neskatoties uz nepabeigto izglītību, Birutas Delles darbus no 1967. gada pieņēma izstādēs. 1979. gadā viņa sarīkoja pirmo no vairākām personālizstādēm Latvijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, 1993. gadā – Valsts mākslas muzejā (tagad – LNMM). Biruta Delle līdz pat mūža beigām turpināja gleznot, kā arī regulāri rīkoja jaunāko darbu personālizstādes. Vēl pavisam nesen (27.01. – 28.04.2024.) Latvijas Nacionālā mākslas muzejā ciklā “Paaudze” bija skatāma Birutas Delles darbu izstāde “Gleznot katru dienu”(kurators Vilnis Vējš).
Birutu Delli raksturo fanātiska uzticība glezniecībai, mākslinieces unikālais rokraksts izpaužas gan niansētās gaismēnās, silto un vēso laukumu attiecībās balstītās dabas studijās, gan daudzfigūru kompozīcijās un portretos, kur realitāte savijas ar spilgtas iztēles un zemapziņas radītajiem tēliem. Neskatoties uz personiskās dzīves sarežģījumiem – depresijas epizodēm, meditācijas pieredzi, veselības traucējumiem un konfliktiem tuvāko cilvēku lokā – glezniecība un ticība Dievam vienmēr ir devuši spēku, lai traģiskais pārtaptu jaunā skaidrībā un augstākā dzīves apliecinājumā.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Rotu mākslas biedrības izstāde “Skārien-jūtīgs”
Viļņas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā
līdz 30. jūnijam
Foto: Mārtiņš Cīrulis
Līdz 30. jūnijam Viļņas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā Rotu mākslas biedrības izstāde “Skārien-jūtīgs”.
2024. gada pavasarī izstāde notika Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā. Tā apliecināja auglīgu sadarbības sinerģiju starp māksliniekiem un muzeju. Izstāde arī ieguva Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras 2024” kategorijā “Vizuālā māksla”.
Rotu mākslas biedrības izstādē “Skārien-jūtīgs” piedalās 23 latviešu rotu mākslinieki, kuru darbi pauž attiecības ar rotu īpašniekiem, parādot dažādu paaudžu mākslinieku rokrakstu plašo amplitūdu, kā arī uzsverot nozares attīstību un pēctecību. Ekspozīciju papildina Mārtiņa Cīruļa rotu īpašnieku portreti un Pētera Pāsa speciāli radīta skaņu instalācija.
Viļņas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs
Arsenalo g. 3A, Viļņa
Fotoizstāde “7x6 mirkļi”
Pedvāles mākslas parkā
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Pedvāles mākslas parkā skatāma analogās fotogrāfijas izstāde “7x6 mirkļi”. Izstādē redzami Intas Rukas, Aivara Liepiņa, Gvido Kajona, Māras Brašmanes, Ulda Balgas, Valda Brauna un Daiņa Kārkluvalka darbi. Katrs fotogrāfs eksponējis sešus savus analogās fotogrāfijas darbus.
Vienlaikus ar izstādes atklāšanu Pedvāles mākslas parkā durvis vēra arī analogās fotogrāfijas laboratorijas darbnīca, kas tagad būs pieejama māksliniekiem no visas pasaules, kuri dodas uz Sabili rezidencēs.
Baibas Baibas zīmējumu izstāde-hepenings “Ja es būtu pavārs”
galerijā “Istaba”
Galerija “Istaba” īsteno senu savu ideju – par pavāru Istabas bufetē aicinot mākslinieku, vienlaicīgi bufetes telpu atvēlot nelielai izstādei. No 10. aprīļa galerijas “Istaba” 2. stāvā – bufetes telpā sākusi darboties mākslinieces Baibas Baibas zīmējumu izstāde - hepenings “Ja es būtu pavārs”.
Baiba Baiba pazīstama kā izcila zīmētāja. Vairāk kā 20 gadus dzīvojusi un strādājusi Amerikā. Radījusi zīmējumus kino, kostīmiem, Brodvejas teātrim, tekstila apdrukām, animācijai, grāmatām. Arī šobrīd Latvijā turpina strādāt ilustrācijas jomā.
Ēst gatavošana ir Baibas aizraušanās. Arī pirmais darbs Amerikā ir bijis restorānā... “Istabas” bufetē izstādīto Baibas oriģinālzīmējumu izlase veidota par tēmu “ēdiens”.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31 B, Rīga
Tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra “Labrīt”
Uz nama balkona Elizabetes ielā 10B
Foto: Jānis Deinats
9. aprīlī uz nama balkona Elizabetes ielā 10B tika izstādīta tēlnieka Aigara Bikšes veidotā skulptūra “Labrīt”. Līdz ar to 122 gadus pieredzējušais Rīgas vēstures liecinieks – Mihaila Eizenšteina projektētais jūgendstila nams Elizabetes ielā 10B – ir ieguvis jaunu iemītnieku. Uz leģendārā ēkas balkoniņa iznācis ekspresīvs vīrs, kurš ar platu žestu un saucienu “labrīt!” sveicina gan rīdziniekus, gan daudzos pilsētas viesus.
Tēlnieks Aigars Bikše, atsaucoties uz šīs telpas iemītnieku aicinājumu, radījis skulptūru nerūsējošā tērauda lējumā ar pulētu virsmu, kas atspoguļo sevī visu apkārt esošo. Tas ir jaunā un mūžīgā rīdzinieka tēls.
Skulptūras tēla izveidē mākslinieks lietojis vizuālās atsauces uz ievērojamā kino režisora, ēkas arhitekta dēla, Sergeja Eizenšteina portretu. Tādejādi darbs ieaudzina sevī arī kultūrvēsturisku slāni, kurā sastopas arhitektūra, kino māksla un laikmetīgā tēlniecība. Skulptūra “Labrīt” sveicinās un uzrunās ikkatru, kas pie ēkas Elizabetes ielā 10B pavērsīs savu skatienu augšup.
Izdota grāmata “Indijas māksla Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā”
Izdevuma “Indijas māksla Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā” vāks. 2025.
Dizains: Kristīne Jansone. Publicitātes foto
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA aizsāk jaunu Āzijas mākslas kolekcijai veltītu izdevumu sēriju, un pirmā grāmata ir veltīta Indijas mākslai.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā ir lielākā Āzijas mākslas kolekcija Latvijā un viena no apjomīgākajām Baltijas valstīs, iepazīstinot ar Indijas, Japānas, Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas kultūrām. Pirmā Āzijas kolekcijas izdevumu sērijas grāmata aplūko Indijas mākslas kolekciju, kuras jaunā pastāvīgā ekspozīcija Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Āzijas mākslas galerijā tika atvērta 2024. gada rudenī.
Izdevums “Indijas māksla Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā” stāsta par muzeja krājumā esošajiem rituālajiem un ikdienas priekšmetiem, skaidrojot to nozīmi Indijas kultūrā, izceļot plašāk pārstāvētās darināšanas tehnikas un iezīmējot kolekcijas nozīmīgākos darbus.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas vairāk nekā 500 Indijas materiālās kultūras priekšmetu. Katrs no tiem ir mākslas darbs ar savu izsmalcinātu ornamentu, motīviem, simboliem, sižetu un dizainu. Indijas civilizācijai ir daudzslāņaina vēsture, kas sniedzas piectūkstoš gadu senā pagātnē. Tādējādi izveidojusies liela etniskā, kultūras, valodu, reliģiju, mākslas un paaudzēs pārmantotu amatniecības prasmju dažādība.
Krājuma izpētes gaitā muzejs apzinājis kolekcijas veidošanās vēsturi, pārskatījis ar Indijas mākslu saistīto terminoloģiju un sadarbībā ar Indijas pētniecības organizāciju “Eka Archiving Services” (Ņūdeli) veicis pilnīgu kolekcijas kontekstualizāciju. Priekšmeti tagad redzami, respektējot to izcelsmes kultūras skatpunktu, izvairoties no koloniālisma ideju atkārtošanas un artefaktu uzlūkošanas citādības un eksotikas gaismā.
Nākotnē plānots grāmatu sēriju papildināt ar Dienvidaustrumāzijas, Japānas un Ķīnas kolekciju apskatiem, kā arī veltīt atsevišķus izdevumus kādam ievērojamam māksliniekam vai mākslas parādībai.
