Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Paulas Zariņas-Zēmanes personālizstāde “Pārmaiņas”
“Māksla XO” galerijā
20. decembris, 2021–17. janvāris, 2022
Paula Zariņa-Zēmane. Pārmaiņas 1. Pārmaiņas 2. Pārmaiņas 3. 2021, finieris, eļļa, 3x(50x40cm)
No 20. decembra līdz 2022. gada 17. janvārim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Paulas Zariņas-Zēmanes personālizstāde “Pārmaiņas”.
“Līdz šim manu uzmanību bija piesaistījusi ainava ar vienkāršu dalījumu debesu un zemes daļās, un neatņemamo horizontu. Šobrīd šķiet, ka esmu pietiekoši izpētījusi šādu ainavas uztveršanas modeli un gatava iet tālāk, dziļāk šajā ainavā. Manu jauno gleznu transformācijas procesu varētu salīdzināt ar marmora atradnēm dabā - marmora skaistie veidojumi kā dabas padziļināts skatījums un mani darbi ar manām personīgajām uztveres, sajūtu atradnēm. Tur ir gan pazīstamās tāles, dziļumi, atmosfēriskums un dažādas noskaņas, gan mans iemīļotais maģiskais reālisms tikai pārvērsts citās vizuālās formās, kas joprojām ataino dabu un ainavu, tikai no cita skatu punkta,” stāsta Paula Zariņa-Zēmane.
“Aplūkot Paulas Zariņas-Zēmanes jaunāko gleznu sēriju, kuras nosaukums ir “Pārmaiņas” (2021), ir tas pats, kas, aplūkot mākoņu kustību debesīs. Daudziem ir atmiņas par pludmalē vai dārzā pavadītām vasaras dienām, ar skatu debesīs, vērojot aizejošos mākoņus. Dažas no formām šķiet pazīstamas – tās atgādina kādas valsts kontūras kartē, dzīvnieka galvu vai milzīgu degunu. Bet tas ir tikai mirklīgs iespaids; mākoņi virzās tālāk, zīmējums bija vien iztēles radīts un īslaicīgs. ZariņasZēmanes gleznās sastopamā figurācija ir līdzvērtīga šai pieredzei. Darbi ir iespēju, kā arī – ja tā var teikt – krāsu mākoņu pilni, un šajās aprisēs ir saskatāmas formas, kas plūst un mainās, gluži tāpat, kā mainās gaisma. Nekas nav statisks; mākslas darbu pamatā ir kustība jeb, kā to vēsta virsraksts, pārmaiņas.” (Jurriaan Benschop, 2021.)
Paula Zariņa-Zēmane (1988) ir viena no jaunās paaudzes latviešu gleznotājām ar jau izteiktu personīgo rokrakstu- glezniecisku, jutīgo kolorītu un smalkām, tonālām krāsu attiecībām. Viņa ir arī viena no retajām gleznotājām Latvijas laikmetīgajā mākslā, kura pievērsusies ainavas žanram un tā dažādiem tulkojumiem un transformācijām.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīgā
Jauno mediju mākslas izstāde “Ekonauti”
Liepājas ZIIC Dabas mājā
20. decembris, 2021–12. februāris, 2022
Paula Vītola. “Privāta atmosfēra”. Foto: Artūrs Kalvāns
No 20. decembra līdz 2022. gada 12. februārim Liepājas ZIIC Dabas mājā būs aplūkojama izstāde “Ekonauti”, kas apvieno 8 jauno mediju mākslinieku kolektīvos lauka pētījumos Liepājas ezera un jūras piekrastē tapušus audiovizuālus darbus, instalācijas un datu vizualizācijas, kas vēstī par starpsugu attiecībām Antropocēnas laikā.
Ekonauti ir uzauguši tehnopasaules sterilajā izolācijā un, apbruņojušies ar tehnoloģijām un zinātnieku pētījumiem, dodas dabā – sev tik svešādajā visumā –, lai iepazītu citādas esamības formas: kā kustēties, kā patērēt, kā būt līdzās. Tehnoloģijas ļauj labāk saprast procesus dabā – ieskatīties dziļāk, sadzirdēt skaļāk, sajust ar neapbruņotu aci neuztveramus procesus, tādējādi gūstot izpratni un veicinot empātiju pret dabas objektiem un dzīvām būtnēm. Viņi iedvesmojas no zinātnes pētījumiem un atklājumiem, kas dabu neromantizē un nenostāda atkarīgā, draudīgā vai kādā citādi sagrozītā pozīcijā pret cilvēku. Ekonauti atzīst citu sugu svešādību, bet iedvesmojas no šīs vides daudzveidības un sadarbojas ar citām sugām, veidojot kopīgu kultūru.
Izstādē apskatāmi tādi darbi, kā “UV Laboratorijas eksperiments Nr.7”, kas atklāj dzintara fluoriscējošās īpašības, “Sānpeldes”, kas iepazīstina ar bieži sastopamu, taču ne visai pazīstamu Liepājas ezera iemītnieku, “Sveika jūra” kurā reflektēts par jūras piesārņojumu, “Purva radio”, kurā var ieklausīties Liepājas ezera zemūdens pasaulē u.c. mediju mākslas darbi audio, video, datu vizualizācijas un paplašinātās realitātes formā.
Piedalās mākslinieki: Maija Demitere, Krista Dintere, Lelde Gūtmane, Uldis Hasners, Kaspars Lēvalds, Elza Ozola, Andrejs Poikāns, Pēteris Sīlis, Paula Vītola u.c. Izstādes kuratore ir Anna Priedola
ZIIC Dabas māja
Zirgu sala 2, Liepāja
Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde
galerijā “Jēkabs”
20. decembris, 2021–22. janvāris, 2022
No 20. decembra līdz 2022. gada 22. janvārim mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Jāņa Ziņģīša (1973) gleznu izstāde. Tajā būs eksponētas 20 pēdējā gada tapušas gleznas – dabasskati un pilsētainavas dažādos gadalaikos.
Jānis Ziņģītis ir viens no nedaudziem latviešu mūsdienu māksliniekiem, kurš ir uzticīgs reālisma žanram un izkopis to līdz pilnībai. Viņa darbos realitāte atklājas meistarīgā sajūtu tvērumā – saules apspīdētas kraukšķīga sniega kupenas dziļi mežā, vai dzintara krāsas ūdens Baltijas jūras piekrastē, rīta migla un zelta stunda vakarā. Ziņģīša mākslu caurvij dažādu gadalaiku nokrāsas un izteikts atmosfēriskums. Viņš ir arī viens no retajiem reālisma pārstāvjiem, kas gleznās pievēršas kustībai – gleznojot lidojošus putnus mākslinieks ir notvēris plīvojošu spārnu kustības ar teju fotogrāfisku precizitāti.
Gleznotājs un pedagogs Jānis Ziņģītis ir apguvis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un papildinājis zināšanas Dienvidmenas universitātē, Portlandē, ASV. Laikā no 2006. līdz 2016. gadam bijis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors un kopš 2016. gada ir Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors. Mākslinieku savienības biedrs kopš 2004. gada. Jāņa Ziņģīša darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Izraēlā, Krievijā, Norvēģijā, Polijā un Vācijā.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Antoņinas Paškēvičas personālizstāde “Flora un fauna”
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos
21. decembris, 2021–30. janvāris, 2022
Servīze. Forma “Sigulda”, dizaina autors Ēriks Ellers, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 20. gs. 70. gadi. Apgleznojums – Antoņina Paškēviča, autordarbs, 2020. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos no 21. decembra līdz 2022. gada 30. janvārim būs skatāma mākslinieces Antoņinas Paškēvičas darbu personālizstāde “Flora un fauna”.
Ekspozīcijā muzeja skatlogos būs aplūkojami Antoņinas Paškēvičas pēdējo trīs gadu laikā tapušie mākslas darbi: apgleznoti šķīvji, vāzes, kašpo un citi priekšmeti, kuru formas ir radījusi pati autore. Flora un fauna, līdzās antīkajām tēmām un mitoloģiskiem sižetiem, Antoņinai Paškēvičai ir bijusi iemīļota jau sen. Mākslinieci iedvesmo dabas formu dažādība, kam par godu rada oriģinālus priekšmetus un smalki izstrādātus apgleznojumus. Viņa aicina skatītāju iegrimt dabas pasaulē – tuvplānā aplūkot vardes, sienāžus, zivis, ķirzakas, putnus un meža zvērus, zāles stiebrus pļavā, dīķa ūdeni un rasas pilienus; sajust dabas plašumu, gaismu un atmosfēru.
Antoņinai Paškēvičai piemīt oriģināla apgleznošanas maniere un tehnika. Tajā viņa apvieno meistarīgu virsmas dekorējumu ar glazūras un porcelāna pastas reljefiem un virsglazūras apgleznojumu ar pigmentiem, lustrām un cēlmetāliem, kas gleznojumam piešķir īpašu spožumu un attēlotajam sižetam – svinīgu krāšņumu. Izstādē redzamajos mākslas darbos apgleznojumi veikti ne vien uz Antoņinas Paškēvičas radītām oriģinālformām, bet arīdzan uz Rīgas Porcelāna rūpnīcas traukiem – šķīvjiem, servīzēm – tādējādi veidojot pārnesi starp šodienu un pagātni. Kā nekā – Antoņina Paškēviča ir bijusi viena no vadošajām autorēm Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskajā laboratorijā laikposmā no 1978. gada līdz 1994. gadam. Ražotnē viņas uzdevums bija izstrādāt dekoru metus rūpnieciski ražotās produkcijas rotāšanai. Taču Maskavas Tehnoloģiskajā institūtā iegūtā izglītība bija saistīta ar mazo formu tēlniecību, un visai drīz, kolēģu iedvesmota, Antoņina Paškēviča pievērsās arī formveidei – sāka no porcelāna radīt pati savus, orģinālas formas traukus, priekšmetus un to komplektus.
20. gs. 90. gados, kad rūpnīca jaunajā valsts iekārtā virzījās uz galu, Antoņina Paškēviča pārtrauca sadarbību un, sākotnēji kopā ar rūpnīcas kolēģi Valentīnu Aksjonovu, bet pēc tam jau patstāvīgi iekārtoja savu darbnīcu – studiju, kurā strādā kā autore, individuāla māksliniece vēl joprojām. Nu jau daudzus gadus viņa radoši darbojas savā studijā, apvienojot abas šīs nozares – porcelāna formu radīšanu un apgleznošanu – un radot oriģinālus autordarbus.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Kristapa Ancāna veidota vietai piesaistīta instalācija “ko tik mēs nevaram uztaisīt”
Daugavpils cietoksnī
No 21. decembra
Kristaps Ancāns “ko tik mēs nevaram uztaisīt” (fragments) 2021/2022, vietai piesaistīta instalācija
21. decembrī plkst. 15.00 Daugavpils cietoksnī tiks atklāta mākslinieka Kristapa Ancāna veidota vietai piesaistīta instalācija “ko tik mēs nevaram uztaisīt”.
Darbā “ko tik mēs nevaram uztaisīt” (2021–2022), kas ir Ancāna pirmais liela mēroga projekts Daugavpilī, viņa radošā jauda ir augusi gan formā, gan koncepcijā. Projektā ir apvienoti monumentāli baneri ar noteiktai vietai radītu skulptūru – teksti melnā burtveidolā uz balta fona (rakstīti latviešu, krievu un angļu valodā), krāsainas fotogrāfijas un palmas skulptūra. Viss izvietots uz šobrīd nelietotas ēkas, kurā kādreiz atradās topošie piloti un kara tehnika. Darbs tieši uzrunā Daugavpili un pilsētas iedzīvotājus, vēršot uzmanību uz pastāvīgas kara gatavības nosacīto vēstures pieredzi un nacionālās pašnoteikšanās radītajām traumām. Daugavpilī joprojām dzīvo šīs pagātnes paliekas, lai cik strauji pilsēta attīstītos. Ancāna projekts bijušajā militārajā cietoksnī ir par valodas un konteksta konstrukcijām un šo mehānismu saplūšanu vietā, kas aktīvi pārtop par dinamisku reģiona kultūras un administratīvo centru.
“Rakstītais vārds joprojām ir viens no mūsu iztēles galvenajiem rosinātājiem; arī laikā, kad stāstījumu veidošanas un salīdzināšanas spēli piedāvā pārņemt digitālo attēlu kultūra. Iztēles potenciāls ir vienmēr klātesošs. Es ceru, ka mēs neesam ķīlnieki pašu izveidotajās struktūrās un neapzināti neiesprostojam sevi plakanās pasaulēs, kurās tiek konstatēta tikai viena dimensija,” piebilst Ancāns.
Latviešu/britu mākslinieks Kristaps Ancāns strādā starpdisciplināri, savos darbos izmantojot tēlniecības, glezniecības, foto, teksta un instalācijas elementus.
“Mākslas projekts vizualizē identitātes, valodas un ģeogrāfijas sasaisti – no integrācijas uz citādību, no verbālā uz neverbālo, no ķermeniskā uz nemateriālo, no toņa uz ēnu. Pašreizējā vēstures veidošanās posmā to kopums piedāvā ieskatu noteiktas vietas kontekstā un ar to saistītajās emocijās, akcentējot to formu, sarežģītību un “nokrāsas”. Asprātīgās nenoteiktības ir atslēga uz mākslinieka radošā repertuāra izpratni. Vide tiek transformēta par ludisku sfēru, kas piepildīta ar pašapzinātiem smiekliem, kurā skatītājs var tikai reflektēt par attēloto realitāti, balstoties uz bijību, diskomfortu un paša vēlmi izjautāt. Ancāns pretstata šķietami atšķirīgus elementus, kas sagādā pārsteigumu attiecībā uz mūsu cerībām un uzskatiem par identitātēm un mantojumu. Un mēs nervozi iesmejamies, apzinoties, ka visi kopīgi saskaramies ar šiem grūtajiem un komplicētajiem jautājumiem,” savos novērojumos dalās projekta kuratore Dr. Korina L. Apostole.
Daugavpils cietoksnis
Nikolaja iela 2, Daugavpils
Elgas Grīnvaldes izstāde “Vertikāles”
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ
21. decembris, 2021–6. februāris, 2022
No 21. decembra līdz 2022. gada 6. februārim mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Elgas Grīnvaldes personālizstāde “Vertikāles”. Izstādes darbos ir tiešas atsauces uz Romas baziliku, kurā Dievišķais skaistums ieved klusā harmonijā. Elgas Grīnvaldes glezniecībai ir raksturīga gaismas un krāsu mijiedarbības spēle, kas rada īpašas vibrācijas un ierauj skatītāju meditatīvā stāvoklī. Ar plašām dimensijām, simplicētām formām un meistarīgām niansēm tiek atklāts krāsas potenciāls, bet krāsainu slāņu mirdzums veido dziļuma sajūtu.
Māksliniece Elga Grīnvalde paskaidro izstādes ideju plašāk: “Skatiens no punkta uz augšu, aizvien augstāk un augstāk līdz pazūd robeža. Vertikāles, katedrāles, kalni un debesis, milzu meži, koki, baznīca, debesskrāpji, zvaigznes un tālums nezināmais. Svītru kods, segu raksti, tautiskie brunči, līnijas un raksti, pārklājumi ar bezgalīgām domām. Vertikāles - kāpšana kalnā, neatlaidīgs darbs, krišanas un augšāmcelšanās, iedziļināšanās lietas būtībā, jaunas atklāsmes, iešana uz dziļuma bezgalīgo vertikāli. Mēs paši meklējam savu vertikāli un savas virsotnes. Izstādes pamatā ir krāsu un gaismas mijiedarbības spēle neatkarīgi no mākslinieka. Par pamatu ņemot zeltu. Zelts kā fons jau no Bizantijas viduslaikiem. Dievišķā skaistuma spēle bazilikā ar saules un sveču gaismām un vibrējošo korāļu skaņām, cilvēku zemapziņu pārceļ vertikālās līnijās. Skatoties uz izstādēs gleznām, katrs apmeklētājs ieraudzīs savu redzējumu. Cilvēks ir tas, ko viņš redz, dzird, sajūt. Gleznas ar attiecīgo noskaņojumu var katru cilvēku individuāli ievest klusuma harmonijā jeb savā vertikālē.”
Elga Grīnvalde (1966), dzimusi Valkā. Kopš 1996. gada regulāri organizējusi personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ziemassvētku izstāde - pārdošana
Mākslas galerijā MuseumLV
22. decembris, 2021–29. janvāris, 2022
Anna Kustikova. “Ziemassvētku pudiņš”. 2021
No 22. decembra līdz 2022. gada 29. janvārim galerijā MuseumLV norisināsies Ziemassvētku izstāde – pārdošana, kas iecerēta kā krāsu sniegputenis, kuram ļauties un caur gleznām notvert dažādu gadalaiku sajūtas, ceļot fantāzijas pasaulē un mākslinieka acīm ieraudzīt visparastāko ikdienišķo lietu skaistumu.
Izstādē ar saviem darbiem piedalīsies Ilze Muceniece Ademaite, Andris Biezbārdis, Andrejs Bovtovičs, Maija Brašmane, Dagnija Čerevičnika, Agnija Ģērmane, Matiass Jansons, Inga Jurova, Laine Kainaize, Ieva Kalēja, Līga Kalniņa, Linda Kozule, Anna Kustikova, Ilze Laizāne, Ieva Liepiņa, Dita Lūse, Irēna Lūse, Vadims Markevičs, Silvija Meškone, Eduards Mihelovičs, Jana Mikosa, Aleksejs Naumovs, Nukzars Paksadze, Karine Paronyanc, Aleksandrs Petrovs, Rita Pranča, Rakhmets Radžepovs, Olga Smirnova, Rita Uļjanova, Evija Veidemane, Nele Zirnīte, Dina Zoldnere, Jurijs Zujevs, Vivita Zuzule un citi mākslinieki.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša “Biežņa”
koncertzālē “Latvija”
26. decembris, 2021–9. janvāris, 2022
No. 26. decembra līdz 2022. gada 9. janvārim koncertzāles “Latvija” apmeklētājiem būs iespēja nokļūt biežņā – mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša veidotā telpā-instalācijā, kam dots tāds pats nosaukums.
Ierasts un pašsaprotami, ka svētku laikā, gadumijā visapkārt veidojas biežņa. Drūzmējas ēdiens uz galdiem, drūzmējas cilvēki veikalos un pasākumos, drūzmējas svētku simboli – egles, no meža ienākot ierobežotas platības telpās. “Biežņa” koncertzālē “Latvija” būs mākslinieku tandēma Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša, kā arī koncertzāles radošās komandas kopīgi veidots skats jeb šīs drūzmēšanās metafora, kurai cauri sava mūža garumā iet egle.
“Ventspilī veidotā egļu instalācija “Biežņa” ir kā salidojums. Dažādu paaudžu un vecuma, ķermeņa formu un izmēru šīs priežu dzimtas ģints koku satikšanās jeb sadrūzmēšanās pilsētas centrā, kādā ļoti īpašā notikumā,” joprojām saglabājot intrigu par koncertzālē gaidāmo, teic Katrīna Neiburga.
Apmeklētāji būs aicināt piedalīties “Biežņas” veidošanā. Proti, no 26. decembra pie ieejas “Biežņā” (no koncertzāles brīvdabas skatuves puses) atradīsies savu mūžu nokalpojušo eglīšu savākšanas punkts. Ģimenē vai kolektīvā svētkus pavadījušās eglītes aicināts nest ikviens, tādējādi audzējot biežņu, kas atrodas koncertzāles iekšpusē. Atnestās eglītes ik dienu papildinās instalāciju.
“Biežņas” noslēgumā, 8. un 9. janvārī, ar vairākiem koncertiem ierobežotam klausītāju lokam pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos komponista Maikla Gordona (Michael Gordon) darbs “Timber” perkusionistu ansambļa “Koksnes sekstets” jeb Guntara Freiberga, Mikus Bāliņa, Elvija Endeļa, Ernesta Mediņa, Reiņa Tomiņa un Edgara Zaura izpildījumā. Ar šī skaņdarba atskaņojumu iesāksies jau ilgi plānotā un lolotā “Gordoniāde” Latvijā – četru komponista skaņdarbu cikla atskaņojums dažādos kontekstos ilgākā laika periodā, koncertzālei “Latvija” sadarbojoties ar procesuālās mākslas izstādi “Savvaļa” Drustu apkaimē un festivālu “Zemlika” Latvijas mazākajā pilsētā Durbē.
Koncertzāle “Latvija”
Lielā iela 1, Ventspils
Izstāde “Izcilā azerbaidžāņu dzejnieka un domātāja Nizami Gandžavi daiļdarbu miniatūras”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 10. janvārim, 2022
Līdz 2022. gada 10. janvārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas M stāva ātrija galerijā skatāma izstāde “Izcilā azerbaidžāņu dzejnieka un domātāja Nizami Gandžavi daiļdarbu miniatūras” (Miniatures Based on Poems of Nizami Ganjavi, the Great Azerbaijani Poet and Thinker).
Nizami Gandžavi – 12. gs. azerbaidžāņu dzejnieks, rakstnieks un domātājs. Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs ir pasludinājis 2021. gadu par Nizami Gandžavi gadu, šogad tiek atzīmēta dzejnieka 880. dzimšanas gadadiena.
14. decembrī LNB saņēma īpašu grāmatu dāvinājumu no Heidara Alijeva fonda (Heydar Aliyev Foundation). Dāvinājums nākamos trīs mēnešus vienkopus būs apskatāms LNB Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavas dāvinājumu plauktos, bet vēlāk tiks integrēts LNB kolekcijā.
Izstāde ir LNB, Azerbaidžānas vēstniecības Latvijā, Azerbaidžānas Republikas Nacionālās UNESCO Komisijas un Azerbaidžānas Nacionālās bibliotēkas sadarbības projekts.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Bulduru Izstāžu nama retrospekcijas izstāde
“10 gadi, 8 mēneši un 26 dienas”
Līdz 4. februārim
Līdz 2022. gada 4. februārim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma retrospekcijas izstāde “10 gadi, 8 mēneši un 26 dienas”.
Izstādē būs apskatāma Mākslinieku nama (2012–2018) un Bulduru Izstāžu nama (2018–2021) notikumu retrospekcija – izstāžu, pasākumu, akciju plakāti, materiāli un suvenīri, kuri notikuši, tapuši un bijuši klātesoši nama vadītājas Agneses Bules darbības laikā no 20212. gada 2. aprīļa līdz šī gada 30. decembrim sadarbībā ar biedrību “RAD-DAR”, mākslas un sociālo projektu “Latviešu sapnis” un laika gaitā izveidojušos vietējo kopienu.
Agnese Bule (1972) – māksliniece, grafiskā dizainere, animācijas filmu, multimediālu un sociālās mākslas projektu autore. Latvijas Mākslas akadēmijā mācījusies grafisko, vides un interjera dizainu, kur ieguvusi bakalaura grādu (1996) un maģistra grādu, studējot Vizuālās komunikācijas nodaļā (2010). Stažējusies Dienvidmeinas Universitātē, ASV (1996-1997). Latvijas mākslinieku savienības (no 1999. gada) un Latvijas Dizaineru savienības (no 2019. gada) biedre, biedrības RAD-DAR dibinātāja un multimediāla mākslas projekta “Latviešu sapnis” autore. Izstādēs piedalās kopš 1993. gada, nozīmīgākās personālizstādes – “Latviešu sapnis” (1999), “Pasaules radīšana”, “Pīlīšu pūšanas kampaņa jeb Kāpēc es?” (2003), ikgadējā izstāde “Eņģeļu diena” (no 2000), “Latviešu gaisa dārzi” Mākslas stacijā Dubulti, Jūrmalā (2018). Bijusi Jūrmalas pilsētas Bulduru izstāžu nama vadītāja (2012-2021), savas darbības laikā iedibinājusi ikgadējus grupu izstāžu ciklus “JĀ/NEatkarība”, “Gada NeDarbs”, “Marināde”, bijusi kuratore vairāk nekā 50 Jūrmalas, Latvijas un citu valstu mākslinieku personālizstādēm.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Paplašinātās realitātes izstāde “Augmentētās pieredzes”
pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Līdz 2022. gada 30. novembrim
Sabīne Šnē. Soil Mate. 2021.
Līdz 2022. gada 30. novembrim pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas no Esplanādes puses, lejupielādējot “Sensus Art” lietotni, ir skatāma paplašinātās realitātes izstāde “Augmentētās pieredzes”. Izstādei paplašinātās realitātes mākslas darbus radījuši mākslinieki Jurģis Peters, Sabīne Šnē, Rihards Vītols un Zane Zelmene, izstādes kuratori ir Raitis Šmits un Rasa Šmite. “Sensus Art” ir jauna RIXC paplašinātās realitātes izstāžu aplikācija.
Pētot vēstures materiālus un liecības, Zanes Zelmenes paplašinātās realitātes darbā “Omnisence” tiek rekonstruētas Esplanādes parka ainavas dažādos laika posmos – sākot ar aizvēsturi un viduslaikiem, kad tur atrādās Kubes kalns, un beidzot ar pagājušo gadsimtu 360 grādu foto sfēru formātā.
Sabīne Šnē darbā “Soil Māte” pēta attiecības starp mākslu, mitoloģiju un zinātni. Smeļoties iedvesmu no akmens laikmeta Venēru figūrām, māksliniece izveidoja trīsdimensionālu skulptūru, kas ir versija par Gaju - grieķu zemes dievieti. Augsne ir daļa no Zemes, daļa no Gajas. Tā ir noklāta ar dažādiem augsnes veidiem, kas fiksēti Esplanādē – mākslas darba atrašanās vietā.
Jurģa Petera darbā “Pazīstams, taču citāds” redzamajās dažādajās autora portreta stadijās ir fiksēts mākslīgā intelekta (MI) treniņa process, kura laikā no nulles tiek radīts sintētisks attēls, kurš ar aci ir neatšķirams no autora fotogrāfijas oriģināliem. “Laikā, kad šīs ikdienā neredzamās, taču visurersošās tehnoloģijas ir atbildīgas par arvien vairāk kritiski svarīgu uzdevumu veikšanu – sākot no kredītvēstures pārbaudēm līdz militāro dronu vadīšanai – gribot negribot, rodas hipotētisks jautājums – kad būs tas brīdis, kad varēsim sākt runāt par vienotu globālo mākslīgo intelektu jeb superintelektu?”
Riharda Vītola darbs “Mežs” ir mākslas darbs ar spekulatīvu skatījumu uz iespējamajām nākotnes koku sugām, kas pārklātu Zemi, lai saglabāto dabisko balansu. “Apvienojot dažādu koku sugu datu krātuves ar mākslīgā intelekta palīdzību tika radīta jaunu koku sugu kolekcija. Šī jaunā kolekcija ir alternatīva neiedomājama, abstrakta un absurda nākotnes dabas simulācija. Izstādē var apskatīt dažus kokus no šim jaunajām sugām,” skaidro autors.
Tēlnieks Kristaps Gulbis veidos Okupācijas muzeja piemiņas zīmi Radio ielā
Latvijas Okupācijas muzeja un domu biedru grupas izsludinātajā metu konkursā piemiņas zīmei, vides objektam “Garā pupa” konkursa žūrijas komisija par labāko atzinusi tēlnieka Kristapa Gulbja piedāvāto metu ar devīzi “Svešo varai spītējot”. Piemiņas zīmi paredzēts uzstādīt Rīgā, Radio ielā, vietā, kur 22 gadus vecais students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā 76 metrus augstajā radiotornī blakus toreizējās pilsētas milicijas pārvaldei uzvilka paša šūtu Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu. Bruno Javoiša protesta akts nebija noslēpjams, Latvijas karogs tornī plīvoja gandrīz visu dienu. PSRS varas iestādes sevišķi saniknoja tas, ka 5. decembris bija oficiāli PSRS svētki – Konstitūcijas diena. Saistībā ar gaidāmajiem svētkiem tornī bija novietots Latvijas PSRS karogs, ko Bruno Javoišs nomainīja ar neatkarīgās Latvijas valsts simbolu.
Tēlnieks Kristaps Gulbis stāsta, ka piedāvājuma “Svešo varai spītējot” koncepcijas pamatā ir Latvijas karogs, tā krāsas un proporcijas. Plānots, ka piemiņas zīme tiks izgatavota no pulēta tumši sarkana granīta un nerūsējošā tērauda loksnēm. Paredzēts, ka diennakts tumšajā laikā piemiņas zīmi izgaismos no iekšpuses. Bijušos radio torņa četrus balstus plānots saglabāt, iekļaujot tos kopējā kompozīcijā.
Konkursā 14 iesniegtos darbus vērtēja žūrijas komisija astoņu cilvēku sastāvā: mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, tēlnieks Bruno Strautiņš, literatūrzinātniece, valodniece Janīna Kursīte, uzņēmējs Bruno Lielkāja, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Dzintra Bungs, Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība un vēsturnieks Gints Apals.
Piemiņas vieta godinās Latvijas cilvēkus, kas uzdrīkstējās nepakļauties padomju varai, visus, kas atgādināja par zaudēto Latvijas valsts suverenitāti un nāciju un valsti apliecinošām sarkanbaltsarkanām krāsām, visus, kas uzdrošinājās paust kritiku padomju varai un kas aktīvi gatavoja pretošanās aktus. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne norādīja: “Vēsturiskā plānā piemiņas zīmes idejā nolasāma atsauce uz Bruno Javoiša uzvilkto karogu 1963. gada 5. decembrī Rīgas radio tornī un ir godinājums visiem, kuri Latvijas karogu saglabāja nacionālo partizānu bunkuros vai savu viensētu, dzīvokļu slēptuvēs.”
Izdevniecībā “Neputns” iznākusi art. Kristiānas Ābeles monogrāfija
par gleznotāju Voldemāru Zeltiņu
Mākslas zinātnieces Kristiānas Ābeles monogrāfija par agri un traģiski mirušo gleznotāju Voldemāru Zeltiņu (1879–1909) ir apliecinājums skrupulozas pētniecības varenībai. Voldemārs Zeltiņš dēvēts par “kaisli drūmo, dzīvei nederīgo krāsu dzejnieku, latviešu Vangogu” (J. Siliņš), taču pēc Oļģerta Bietes domām: “Nē, Zeltiņu nevar nosaukt par skumju gleznotāju – viņš drīzāk ir straujš, nepacietīgs un dzīvespriecīgs – un žēl, ka dzīves sīkumu “bromkālijs” viņu tik ātri noindēja.” Lai vai kā – Zeltiņš ierindojies to mākslinieku vidū, kurus vienmēr uztvers kā leģendu, kā spožu talantu, kam pietiek ar pāris darbiem, lai kļūtu par apbrīnas objektu un atstātu pēdas vēsturē.
Lai gan Voldemārs Zeltiņš ir atzīts par savas paaudzes un mākslinieku loka turpat vai visspožāko talantu, par viņu nav nedz izsmeļošu biogrāfisku ziņu, nedz citu dokumentālu materiālu, kas pilnvērtīgi liecinātu par mākslinieka daiļrades ceļu. Arī saglabājušos darbu skaits ir neliels. Taču Kristiānas Ābeles apņēmīgu pētījumu rezultātā ir tapusi pilnvērtīga un apjomīga leģendārā mākslinieka Voldemāra Zeltiņa monogrāfija, kas ietver gan laikmeta un radošo centienu raksturojumu, gan mazaplūkoto, taču zīmīgo 20. gs. sākuma jauno literātu un mākslinieku, vēlāko klasiķu, bohēmu, gan ieskatu paša Voldemāra Zeltiņa dzīves gaitās, gan plašu viņa atstātā mākslas mantojuma analīzi un vērtējumu. Grāmatā ietverti visi līdz šim apzinātie Voldemāra Zeltiņa darbi. Tukšums grāmatplauktā, kas līdz šim disonējis ar mākslas vēsturnieku atziņām par Voldemāru Zeltiņu, nu ir aizpildīts.
Grāmatas dizainu veidojis Armands Zelčs. Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
“Neputns” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Top Izabellas Krolles dzīvesstāsta izdevums
Izabella Krolle. Vēju patvērums (1997). Šamots, porcelāns, pigments, redukcija. H 70 cm
Rotko centra iniciētā pētnieciskā projekta “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti” sērijā top piektais izdevums, kas ir izcilās Daugavpilī dzimušās mākslinieces, keramiķes Izabellas Krolles dzīvesstāsta publikācija. Izabella Krolle ir viena no Latvijas laikmetīgās keramikas pamatlicējām, spilgta Ķīpsalas keramikas grupas pārstāve un neskaitāmu izstāžu dalībniece. Mākslinieciskajā jaunradē māksliniece izmanto dažādus keramikas materiālus, veidojot savu unikālo radošo rokrakstu, kur keramikas kompozīcijas un objektus papildina gleznojumi, radot spilgtus un pārsteidzošus radošās fantāzijas tēlus.
Izdevums sēriju “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti” īsteno Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs sadarbībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un saglabāšanas biedrību “DIVRUNA”. Dzīvesstāstu izdevumu projekts tika uzsākts 2013. gadā ar mērķi liecināt par reģionā dzimušu izcilu mākslinieku dzīvi un radošo mantojumu, iekļaujot ne tikai vēsturiskās reālijas, bet arī mākslinieku individuālo redzējumu un vēsturisko procesu skaidrojumu. Līdz šim publicēts Pētera Martinsona dzīvesstāsts un Silvas Linartes dzīvesstāsts latviešu un angļu valodā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Ragnara Sīla videolekcija
“Ievads “radošo pilsētu” darba kārtībā”
Pirms 10–15 gadiem publiskā vidē sāka parādīties vārdi “radoša pilsēta”. Tajā laikā tikai daži bija “radoši”, bet šobrīd radoši ir, šķiet, visi. Un, ja visi ir radoši, ko tas patiesībā nozīmē?
Viens no “radi!” akadēmijas veidotājiem un Creativity Lab valdes loceklis Ragnars Sīls (Ragnar Siil) skaidro kādas radošo pilsētu un reģionu stratēģijas pielietot? Kādu vietu mēs, kā pilsēta vai reģions, vēlamies radīt? Vai mēs vēlamies redzēt kultūru kā atpazīstamības zīmi, pievilkšanās objektu, kas paredzēts tikai priviliģētai cilvēku grupai, vai drīzāk mēs vēlamies redzēt cilvēkus un kopienas, kas aktīvi iesaistās apkārt notiekošajā un ir apveltīti ar iniciatīvu un enerģiju?
Visu lielumu pilsētas un reģioni var gūt labumu no kultūras un radošo nozaru potenciāla iesaistīties un iedvesmot, radīt darbavietas un piedāvāt vērtību gan vietējiem, gan apmeklētājiem. Tomēr tām nevajadzētu būt nokopētām stratēģijām, kas būtu piemērotas citās, lielākās vietās. Katram vajadzētu atrast savu atšķirīgo veidu, kā rīkoties. Ragnars aicina atcerēties šos piecus ieteikumus veidojot savu stratēģiju:
* Nemēģiniet būt viss un piedāvāt visu visiem!
* Nedomājiet, ka jums ir visas atbildes un ka jūs labāk zināt, ko cilvēki vēlas!
* Domājiet stratēģiski!
* Balstieties uz savām stiprajām pusēm, koncentrējieties uz tiem aspektiem, kas palīdzētu jūsu pilsētai vai reģionam piedāvāt tādas ērtības, ko radošās personas un arī cilvēki kopumā meklē!
* Un, visbeidzot, domājiet pāri nozaru, departamentu un disciplīnu robežām!
Visus “radi!” akadēmijas video būs iespējams noskatīties vietnē www.radilatvija.lv un akadēmijas sociālo tīklu lapās Twitter, Youtube un Instagram.
Tiek piedāvāts video materiāls - ievads radošo pilsētu darba kārtībā: Ragnars Sīls
