Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvija?
Izrāde “Declaration of Independence” (“Neatkarības deklarācija”)
ar Danielu Vētru, Artūru Virtmani un Kašeru galvenajās lomās
Rīgas mākslas telpā
17. un 19. aprīlī
Foto: Sandijs Ruļuks
17. un 19. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas mākslas telpā būs skatāma izrāde “Declaration of Independence” (“Neatkarības deklarācija”) ar Danielu Vētru, Artūru Virtmani un Kašeru galvenajās lomās.
Izrāde ir mākslinieciskās un reproduktīvās brīvības manifests, kas iestājas par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni. Dzīvības turpināšana izrādē atainota kā dehumanizējošs, rūpnieciskai ražošanai līdzīgs process, kas savā būtībā ir varmācība pret sievieti. Dzemdību krēslā iesprostotais galvenās varones ķermenis līdzinās mašīnai, kuras vienīgā funkcija ir pavairot cilvēkus, taču izrādes gaitā tas kļūst par atbrīvošanās cīņas arēnu ar neparedzamu iznākumu.
Iedzīvinot feminisma saukli “personiskais ir politisks”, Daniela Vētra liek savai personiskajai pieredzei rezonēt ar neskaitāmu sieviešu dusmām un sāpēm, iedvesmojot viņas uz transformāciju, kurā upura lomas vietā stājas autonomijas apliecinājums.
“Declaration of Independence” ir Danielas Vētras debija teātra režijā, kas tapusi pēc britu dramaturga Adama Donena lugas motīviem. Līdzās pašai māksliniecei galvenās lomas izrādē atveido Artūrs Virtmanis, Kašers un duets SKARTA (Sanita un Sanija Rozes). Izrādes komponists ir Toms Auniņš, vokāla partijas tajā izpilda Viktorija Pakalniece un Mārtiņš Zvīgulis.
Būdama ass sociāls komentārs dusmu kliedziena formā, izrāde vienlaikus piedāvā dziļu refleksiju par ķermeņa autonomijas attiecībām ar seksuālo un emocionālo varmācību, kā arī sniedz imersīvu totālā mākslas darba pieredzi, kurā performance iedzīvina kustīgā attēla, skulptūras, skaņu mākslas un vokāla radītu sinerģiju.
Izrāde ietver kailuma un vardarbības ainas, tā nav piemērota bērniem, jauniešiem līdz 16 gadu vecumam un cilvēkiem, kuru jūtas spēj aizskart transgresīva māksla.
Izrāde ir kulminācija multimediju izstādei “Declaration of Independence”, kas no līdz 21. maijam skatāma Rīgas mākslas telpā. Izrādes gaitā izstādes telpa pārtop par skatuvi un skatītāju zāli vienlaikus, bet tajā apskatāmie objekti iegūst jaunus nozīmju slāņus.
Izrādi un izstādi “Declaration of Independence” pavada Igora Gubenko kūrēta publiskā programma, kuras ietvaros notiks ekspertu un viedokļa līderu diskusijas par transgresīvo mākslu un sieviešu ķermenisko autonomiju, mākslas zinātnieces un kuratores Līnas Birzakas-Priekules lekcija par sociāli aktīvu mākslu, kā arī dusmu un agresijas produktīvai manifestācijai veltīta Danielas Vētras meistarklase.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
“Kas ir tavā galvā?” / Latvijas Mākslas akadēmijas dalība
Starptautiskajā dizaina mesē Salone del Mobile
18.–23. aprīlis
Latvijas Mākslas akadēmija no 18. līdz 23. aprīlim piedalīsies starptautiskās dizaina meses Salone del Mobile dizaina skolu un jauno dizaineru sadaļā SaloneSatellite. Latvijas Mākslas akadēmijai šī būs jau piektā piedalīšanās reize tik nozīmīgā dizaina notikumā. Latvijas Mākslas akadēmija ir pamanīta ar savām spilgtajām ekspozīcijām un aktuālajiem dizaina vēstījumiem, kas tikuši atspoguļoti arī starptautiskajos medijos. Tādēļ šogad tā ir īpašā aicināto viesu statusā kā skola ar pamanāmu nostāju dizaina izglītībā.
Dizaina kopīgā atbildība ir ietverta SaloneSatellite izstādes dalībnieku un apmeklētāju uzrunājošā retoriskā jautājumā “Dizain, kurp tu dodies?” (“Design, where are you going?”), uz kuru LMA ekspozīcija atbildēs ar līdzvērtīgu pretjautājumu “Kas ir tavā galvā?” (“What’s in/on your head?”). Tādejādi LMA grafiskās identitātes zīme – kronis – kļūst par apliecinājumu tam, ka mākslā un dizainā allaž tiek kronēta radošākā, atbildīgākā un tolerantākā pieeja gan globāli samilzušu sarežģījumu risinājumos, gan katra indivīda personisko izaicinājumu dimensijās.
LMA mākslas un dizaina studenti savā pētniecības procesā mēģināja noskaidrot, kas notiek cilvēku galvās laikmeta izaicinājumu kontekstā. Tika konstatēts, ka visaptverošā informācijas gūzmā cilvēka skats joprojām paliek ļoti šaurs, ka trokšņu piesārņojumā nevar sadzirdēt būtiskāko. Ir zināms, ka pasaules daudzos punktos notiek karš, tādēļ brīvībai šoreiz tiek dota ložu vainaga rota kā pretmets dzīvības trauslajai matērijai. Monarhiju aktualitāte un ietekme šobrīd ir pabalējusi, arī grēka jēdziena aprises ir izplūdušas, tā, ka, šķiet, indulgence drīz varētu būt nopērkama lielveikalā kopā ar patēriņa precēm.
LMA piecu specialitāšu – produktu, metāla, modes, grafikas dizaina un tekstila mākslas – studenti kopā ar saviem docētājiem pētniecības procesu pārvēršot dažādos materiālos ir interpretējuši kroni kā varas un gribas simbolisku sinerģiju sociālo, ētisko un filozofisko kategoriju mijiedarbībā.
LMA ekspozīcijas autori:
Latvijas Mākslas akadēmijas docētāji: Māris Mortukāns (projekta vadītājs), Maija Rozenfelde, Matīss Zvaigzne, Ervins Pastors, Rasma Pušpure, Agnese Narņicka, Sarmīte Poļakova, Beate Šņuka, Evija Štelpa, Modris Svilāns, Arvīds Endziņš, Andrejs Puķītis, Līga Dubrovska, Jānis Gailītis, Elīna Ģībiete, Ieva Krūmiņa un Barbara Ābele.
Latvijas Mākslas akadēmijas produktu, metāla, modes un grafikas dizaina un tekstila specialitāšu studenti: Emīlija Lūse, Paula Leismane, Marta Cīrule, Rūdolfs Kuncītis, Laura Dzērve, Lūkass Segliņš, Anete Trifanova, Elīza Dzērve, Anastasija Bikova, Dāniels Šatalovs, Laima Grasmane, Rūdolfs Kesenfelds, Katrīna Bināte, Sintija Sorokina, Reinis Lozda, Luīze Kalniņa, Egija Ziediņa.
Ruckas mākslas fonda lekciju cikls par kopienu mākslas praksi
Ruckas mākslas rezidenču centrā un tiešsaistē
18., 25 aprīlī, 2., 10. maijā
Foto: Kristaps Mednis
Lai attīstītu kopienu mākslas praksi Latvijā, Ruckas mākslas fonds aprīlī un maijā aicina uz izglītojošu lekciju ciklu par to, kā dažādu sabiedrības grupu pārstāvji var iesaistīties mākslas procesos un ar tiem panākt pozitīvas izmaiņas savā ikdienā.
Latvijā ir kopienu mākslas piemēri, taču tas joprojām ir diezgan nepētīts un neapjausts darbības lauks. Tādēļ Ruckas mākslas fonds pievērsies kopienu mākslas pētīšanai un popularizēšanai. Sadarbojoties ar kultūras pārstāvjiem, kuriem ir pieredze kopienu mākslas veidošanā, tiks īstenots bezmaksas lekciju – vebināru cikls, kurā katru lekciju veidos teorijas un prakses apskats. Ciklu uzsāks ievads kopienu mākslas projektu specifikā un turpinās šim mākslas veidam īpaši nozīmīgais ētikas un sociālo aspektu izcēlums. Noslēgumā tiks aplūkoti finansējuma meklējumu un projektu veidošanas izaicinājumi, akcentējot jautājumu par mākslas aspekta klātbūtni iesaistošos un kopienās balstītos projektos. Katrā vebinārā ar lekcijām uzstāsies divi lektori, kuri pievērsīsies lekciju dienas centrālajai tēmai gan teorētiski, gan praktiski.
Lekciju cikls norisināsies gan klātienē Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs, gan Ruckas Facebook lapā.
Lekciju – vebināru programma
18. aprīlī / 18:00 – 20:00
Vebinārs #1 / Kas ir kopienu māksla?
25. aprīlī / 18:00 – 20:00
Vebinārs #2 / Kopienu māksla un ētika
2. maijā / 18:00 – 20:00
Vebinārs #3 / Kopienu māksla un sociālie aspekti
10. maijā / 18:00 – 20:00
Vebinārs #4 / Kā kopienu projektos nepazaudēt mākslu?
Projekta ietvaros norisināsies arī mākslas rezidence jeb sešu starpdisciplināru mākslinieku sadarbība ar dažādām Cēsu kopienām – pusaudžiem, senioriem, vājredzīgo kopienu, cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem, pilsētas “čempioniem” jeb kultūrvietu un sabiedrisko procesu veidotājiem. Rezultāts izstādes formā būs skatāms Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs, 2023. gada vasarā. Projekta mākslinieki: Aleksejs Beļeckis, Alberto Di Gennaro, Henrijs Laķis, Liene Mackus, Vivianna Maria Staņislavska un Rvīns Varde.
Projektu īsteno Ruckas mākslas fonds un tā kuratori ir Oskars Goba un Līga Lindenbauma.
Ukraiņu mākslinieka OL’SVOL’D izstāde “Daļa no dievišķā”
Latvijas Nacionālās bibliotēkā
20. aprīlis–20. maijs
No 20. aprīļa līdz 20. maijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) skatāma ukraiņu mākslinieka OL’SVOL’D izstāde “Daļa no dievišķā”. Izstādē būs skatāmas gleznas, ko autors OL’SVOL’D dēvē par jaunā laikmeta sakrālo mākslu – tsvetnosti (no senslāvu vārda “dvēseles gaisma”). Mākslinieks 2009. gadā pameta savu biznesu un sāka veidot savas gleznas meditācijas stāvoklī. No 2017. līdz 2022. gadam viņa darbi ir saņēmuši balvas Kijevā, Parīzē, Milānā, Londonā, Bāzelē, Nicā, Varšavā, Salerno, Venēcijā, Tbilisi, Prāgā un Dubaijā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
SALONS #3 pavasara epizode
ar igauņu arhitektu, pētnieku un kuratoru Johanu Tali
Kultūrtelpā “Smilga”
20. aprīlī / 19.00
Foto: Matīss Markovskis
20. aprīlī plkst. 19.00 kultūrtelpā “Smilga” notiks SALONS #3 pavasara epizode, kurā uzstāsies igauņu arhitekts, pētnieks un kurators Johans Tali un stāstīs par savu pieredzi, domāšanu, telpisko un kuratoriālo pieeju arhitektūras eksponēšanai. SALONA otrajā daļā šī gada arhitektūras bienāles paviljona T/C Latvija komanda pasākuma dalībniekus aicinās uz diskusiju par Latvijas kultūras produktu, tostarp arhitektūras un mākslas, izrādīšanu starptautiskos forumos.
Pasākumu organizē LMA Jaunā arhitektūras skola un LMDA institūts sadarbībā ar T/C Latvija, Latvijas paviljonu 18. arhitektūras bienālē Venēcijā, un kultūrtelpu “Smilga”.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34A, Rīga
Vaim Sarv performance
Izstādes “Starpesamība: tehnokultūra un Baltijas valstis” noslēgumā
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
21. aprīlī / 18:00
Vaim Sarv. “Rituāls uz aizlaistas zemes Paljasārē”, 2022 
21. aprīlī plkst. 18:00 Kim? Laikmetīgās mākslas centrā notiks viena vakara performance, kas noslēgs izstādi “Starpesamība: tehnokultūra un Baltijas valstis”.
Igauņu mākslinieku Normana Orro un Jūnasa Timmi instalācijas “Wind as murmur, cypher and enchanted reckoner” ietvaros norisināsies īpašs priekšnesums, kas demonstrēs pilnu šī arfai-līdzinošā objekta skanisko potenciālu un atdzīvosies mūziķes/ķa un vokālistes/ta Vaim Sarv mutējušo balsu pavadībā.
Uzdodot jautājumu: “Ja vēji varētu aprēķināt, ko tie aprēķinātu?” Orro un Timmi pēta bezpiesārņojuma tehnoloģiju lomu mītu veidošanā (un, gluži pretēji, mītus par tehnoloģiju radīšanu). Darba “Wind as murmur, cypher and enchanted reckoner” ietvaros tiek attīstīta poētiska koncepcija, sekojot mākslinieku piezīmēm: “Pieņemsim, ka vējš darbojas kā enerģijas plūsma pār ainavu, savukārt šķēršļi tā ceļā darbojas kā loģiski vārti, kodējot to ar turbulenci un informāciju. Mēs varētu teikt, ka vējš klejodams skaidri redzamā vietā slēpj visa veida sarežģītās dinamikas, tostarp kļūdas un ieskatu. Piemēram, kad vējš pūš vaļā durvis un logus, paceļ ūdens līmeni un pārpludina slūžas – šis darbs rada atveres tur, kur tām nepieder, tās izšķirot, līdz iejaucas kaut kāda veida normalitāte, lai pārņemtu ainavu. Normalitāte mūsu kultūrās tiek piedzīvota kā vilšanās, skata atkāpšanās. Ja mītu nav, neorganiskās Ēdenes džezs plūst pret vēju.”
Vaim Sarv (EE/US) ir eksperimentāls mūziķe/is un vokālists/e. Viņa/s praksē brīvā improvizācija ir apvienota ar troksni un pagānu mutvārdu tradīcijām. Mutējot viņa/s balsi ar dzīvo elektroniku, viņš/a strādā pie dzīvnieciskas, mašīnai līdzīgas skaņas, ko caurvij teksti un runāts vārds. Viņa/s rituālistiskās uzstāšanās un kuratoriālie projekti, kas nereti notiek šādai mākslai neierastās vietās, paspilgtina kopienas pieredzējuma graujošo un svinīgo spēku.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2k-1, Rīga
Dienvidaustrumāzijas mākslas kolekcija
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
21. aprīlis, 2023–14. aprīlis, 2024
Lelle Rama no eposa “Ramajana”. 21. gs. Java, Indonēzija. Āda, akrils, zelta lapiņas, rags. Fragments. Publicitātes foto
No 21. aprīļa līdz 2024. gada 14. aprīlim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 3. stāva Āzijas mākslas galerijā būs apskatāma Dienvidaustrumāzijas mākslas kolekcija, kas muzeja apmeklētājiem piedāvās ieskatu šī reģiona daudzveidīgajā krāsu, rakstu, materiālu, tehniku, simbolu un tradīciju pilnajā kultūras mantojumā, kur gadsimtu gaitā vietējās tradīcijas saplūdušas ar blakus esošajām Indijas, Ķīnas, Austrālijas un Okeānijas kultūrām.
Baltijas valstīs reti sastopami šo tālo zemju darbi, un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā līdz 20. gadsimta otrai pusei bija tikai daži priekšmeti. 20. gs. 70. un 80. gados muzejs iegādājās 28 Laosas, Kambodžas, Vjetnamas un Taizemes amatniecības darinājumus. Savukārt, 21. gadsimta sākumā saņemti nozīmīgi dāvinājumi no Indonēzijas un Taizemes vēstniecībām, dažādām institūcijām un privātpersonām.
Šobrīd mākslas kolekcija ar 114 darbiem pārstāv sešas no vienpadsmit Dienvidaustrumāzijas valstīm – Indonēziju, Laosu, Kambodžu, Taizemi, Vjetnamu un Mjanmu. Skaitliski apjomīgākā ir Indonēzijas kolekcija – 76 darbi, kas izvietoti divās zālēs. Tā parāda amatnieku prasmes, unikālas tehnikas, materiālus un gadsimtos izkoptas tradīcijas. Sarežģītiem rakstiem klātās vaska batikas, rituālais duncis – kriss, un vissenākais leļļu teātra veids vajang, iekļauti arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Pirmo reizi eksponētas Laosas tekstilijas, kas darinātas matmi un papildu audu jeb čok tehnikās, kā arī rituālie trauki. Kopā ar Taizemes, Kambodžas, Mjanmas un Vjetnamas mākslas darbiem tie atspoguļo Dienvidaustrumāzijas kultūru mijiedarbību.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Lindas Vilkas personālizstāde “Mēs drīkstam nogurt”
K. K. fon Stricka villā
21. aprīlis–4. jūnijs
No 21. aprīļa līdz 4. jūnijam K. K. fon Stricka villā būs skatāma Lindas Vilkas personālizstāde “Mēs drīkstam nogurt”.
Lindas Vilkas 400 tūkstošu kristālu klātajā domu kartē atmirdz radošu impulsu sērija, iezīmējot pārslēgšanos starp fiziskiem un mentāliem skatupunktiem dažādās noguruma stadijās. Pārvarēto distanci var mērīt vairākos simtos kilometru, ko mērojusi roka, pārvietojot ik katru kristālu no trauka līdz tam paredzētajam kvadrātmilimetram uz auduma virsmas. Attālināšanās palīdz izkristalizēt domas. Tuvināšanās ļauj pievērsties to detalizētai analīzei. Apvienojot darbu sēriju, kurai māksliniece piešķīrusi apzīmējumu “dažāda izmēra secinājumi”, izstāde kalpo kā atklāsme par noguruma klātesamību kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu un atkopšanos no tā.
Linda Vilka (1995) ir multidisciplināra māksliniece un stāstu veidotāja, kura mākslas izglītību apguvusi Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē un turpina studijas LMA doktorantūrā. Māksliniece strādā ar atmiņu, tās fiksācijas nozīmīgumu un uzmanības piesaisti lauku teritorijām. Savus novērojumus Linda Vilka izklāsta instalācijās, video darbos un performatīvās darbībās publiskajā vidē, tam visam cauri vijot tekstuālo formu – abstraktas un reizēm visai absurdas frāzes un rindas, kuras visbiežāk fiksētas no apkārtējās vides, cilvēkiem un izdzīvotajām situācijām.
K. K. fon Stricka villa
Aristina Briāna iela , Rīga
Kristīnes Luīzes Avotiņas jaundarba “Gaismas atgriešanās” animācija
Pilsētvides ekrānos
Sadarbojoties vides reklāmas uzņēmumam “Clear Channel Latvia”, video māksliniekam Mārtiņam Vamzim un gleznotājai Kristīnei Luīzei Avotiņai, pilsētvides ekrānos izstādīts Kristīnes Luīzes Avotiņas jaundarbs, kura pamatā ir mākslinieces šī gada februārī tapusī glezna “Gaismas atgriešanās” un vairāku viņas nesenāko gleznu fragmentu animācija.
“Esmu laimīga, ka mans gleznojums var būt šādi noderīgs mūsdienās, tādējādi atgādinot arī par glezniecības ilgtspējību. Brīnišķīgi, kad jaunākās tehnoloģijas satiek gleznotāja otas triepienu,” par sadarbību saka gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa.
Kristīne Luīze Avotiņa ir viena no atpazīstamākajām mūsdienu latviešu māksliniecēm, kuras darbiem raksturīgs spilgtums, psihedēliska krāsu un motīvu spēle, spēja attiecības ar dabu un ikdienas vērojumus atklāt netipiskā, greznā un emocionāli piesātinātā veidā, par izteiksmes līdzekli bieži izmantojot lielformātu. Māksliniece savos darbos runā tieši, taču aizved vērotāju emocionālā abstrakcijā.
Šobrīd māksliniece gatavojas glezniecības izstādei, kura tiks atklāta šī gada augusta sākumā, Ungurmuižā kopā ar mammu – gleznotāju Ilzi Avotiņu.
9. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā konkursa izstāde
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā
līdz 4. maijam
Foto: Elmārs Orniņš
Līdz 4. maijam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skatāma 9. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā konkursa izstāde, kurā ar darbiem piedalās 40 mākslinieki. Astoņi šī gada balvas nominanti – Dita Lūse ar darbu “Vasaras skaņas”, Ilze Smildziņa ar darbu “Laikā”, Inga Jurova ar darbu “Lielais klusums”, Agnese Kurzemniece ar darbu “Gaidītāji”, Anna Afanasjeva ar darbu “Pie jūras”, Elmārs Orniņš ar darbu “Divi koki saulrietā”, Gita Šmite ar darbu “Vaides ozols” un Anita Markeviča ar darbu “Atspulgi” – cīnīsies par galveno balvu, kuras pasniegšanas ceremonija notiks 2023. gada 16. septembrī Preiļos. Preiļu novada pašvaldība ne vien pasniedz galveno balvu, bet visiem nominantiem dāvina iespēju piedalīties profesionālu mākslinieku plenērā Preiļos.
9. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā konkursa izstādei 135 mākslinieki iesniedza 227 darbus, kurus vērtēja profesionāla žūrija. Galvenais darbu atlases kritērijs šogad, kā uzsvēra žūrijas komisijas locekle Sandra Krastiņa, bija cilvēks kā dabas un ainavas sastāvdaļa, īpaši kara kontekstā. Uz ainavu vairs nevar tikai skatīties un priecāties. Mēs ainavā dzīvojam.
Papildinot ekspozīciju ar vēl vairāk konkursam pieteiktajiem darbiem, izstāde dosies arī uz reģioniem.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Tekstilmākslinieces Aijas Baumanes darbu izstāde “Laika upe audeklā”
Ikšķiles tautas namā
līdz 9. maijam
Līdz 9. maijam Ikšķiles tautas namā skatāma tekstilmākslinieces Aijas Baumanes (1943–2019) darbu izstāde “Laika upe audeklā”.
1961. gadā absolvēja Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (RLMV), bet 1967. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā. Strādāja par pasniedzēju RLMV (1962—1972); bija LMA Tekstilmākslas katedras pedagoģe (no 1972. gada), Tekstilmākslas katedras vadītāja (1992—2013), asociētā profesore (1992– 1994), un profesore (no 1994). Kopš 1963. gada Aija Baumane piedalījās izstādēs, rīkojusi personālizstādes, piedalījusies nozaru un mākslinieku grupu izstādēs, kā arī starptautiskajās žūrētajās skatēs. Darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Lietuvā u.c. Strādājusi galvenokārt gobelēna un jauktajās tehnikās, arī šķiedras mākslas jomā. Māksliniece audusi monumentāla izmēra gobelēnus, kā arī radījusi telpiskas formas darbus.
Ikšķiles tautas nams
Centra laukums 2, Ikšķile
Grupas izstāde “Re-Misija Vol II”
Cēsu Izstāžu namā
līdz 14. maijam
Foto: Agnese Kurzemniece
Mākslas dienu ietvaros līdz 14.maijam Cēsu Izstāžu namā skatāma mākslas izstāde “Re-Misija Vol II”. Izstādē aplūkojami mākslas darbi, kas tapuši pēdējo sešu gadu laikā kopš satikšanos mākslā pēc vairāk kā 30 gadiem svinēja desmit mākslinieki Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas absolventi un viņu pasniedzēji kopīgā izstādē “Re-misija” Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā 2017. gadā. Izstāde “Re-Misija Vol II” ir gluži kā nākamā lapa mākslinieku grupas atmiņu kladē vērienīgas mūsdienu mākslas izstādes formātā.
Izstādē piedalās: Vilnis Bulavs, Mikus Čavarts, Ilze Egle, Dmitrijs Frolovs, Agija Jansone, Agnese Kurzemniece, Ilze Makstniece, Viktorija Matisone, Gita Šmite, Juta Treija, Signe Vanadziņa, Ēstere Zemīte, Rolands Gross un Ivars Andris Vijups. Izstādes “Re-misija Vol II” darbi atklāj katra mākslinieka skatījumu un dzīves pieredzi attēlos, instalācijās, skaņas mākslas objektos un video darbos ar atšķirīgu vides uzslāņojumu un vēlmi paust savu nostāju pret notikumiem personīgajā dzīvē, Latvijā un pasaulē šodien. Izstāde runā par to, ka pārmaiņas un izaugsme ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un ka mākslas valoda ir spēcīgākais vienojošais spēks šodien, kad sabrūk struktūras un viss, kas iepriekš šķita tik stabils un mūžīgs.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
