Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ārtelpas projekts
“Acīm redzamais – ne/ticamais”
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās
10.–23. jūnijs
Konstantīns Koks. Pašportrets, sudraba želatīna kopija, 20. gs. 30. gadu beigas, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums
No 10. līdz 23. jūnijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles ilggadējais sadarbības partneris Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā ielūkoties tematiskā krājuma atlasē “Acīm redzamais – ne/ticamais” – 20. gs. pirmās puses fotogrāfu eksperimentos, kas veido iluzoru attēlojumu. Ārtelpas projekts būs apskatāms Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās.
Vizuālā uztvere ir sarežģīta sistēma, kur iesaistīta redze, prāts un atmiņas procesi, kas mūsdienās kļuvuši par nozīmīgu fotogrāfijas medija izpētes lauku. Līdz ar fotogrāfijas tehnoloģiju attīstību mainījusies arī redzēšanas kultūra, tomēr fotogrāfiska attēla ticamības jeb dokumentalitātes aura Photoshop, viedtālruņu un interneta laikmetā joprojām ir klātesoša. Jauno tehnoloģiju iespējas manipulēt ar attēliem un tos ģenerēt rosina pārskatīt un izvērtēt analogās fotogrāfijas mantojumu, jo pašreizējais samulsums par vizuālo viltojumu dominanci ir daļa no diskusijas, kas eksistē jau kopš fotogrāfiska attēla aizsākuma 19. gs. vidū. Piemēram, fotogrāfijas attēlam ir piedēvēta zinātniska objektivitāte, kas pamatota ar mehānisku metožu izmantošanu, lai iegūtu realitātes fiksāciju jeb “dabas kopiju”. Šāda retorika nav zudusi arī mūsdienās un pastāv līdzās sintētiskam attēlojumam (synthetic imagery), kas ģenerēts, izmantojot mākslīgā intelekta sistēmas.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma projekta “Acīm redzamais – ne/ticamais” atlasīto autoru darbos ir pārstāvētas dažādas tehnikas – retuša, kolorēšana, montāža u. c. –, kā arī eksperimenti ar uzņemšanas skatu punktu jeb rakursu, kur plaknē objekta fotoattēlojums ir deformēts. Pārstāvētie autori ir gan profesionāla aroda lietpratēji kā Lūcija Alutis-Kreicberga, gan amatieri kā Konstantīns Koks. Kolekcija tiks izstādīta Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un reklāmas stendos, kuras kā ilūziju salas pilsētvidē apturēs steidzīgos pilsētas iemītniekus un viesus reflektēt par redzamā ne/ticamību.
Kuratore ir Baiba Tetere. Dalībnieki: Alfrēds Polis (1894–1975), Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985), Eduards Gaiķis (1881–1961), Konstantīns Koks (1921–1943) un Strenču fotodarbnīcas fotogrāfi (1909–1983)
Pieturvietu karte / Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024
Voldemāra Johansona izstāde “My feed”
Čehova teātra galerijā
No 10. jūnija
No 10. jūnija Čehova teātra galerijā būs skatāma Voldemāra Johansona izstāde “My feed”.
Izstāde ir kritisks pētījums par algoritmu varu, kurai mēs esam pakļauti sociālo tīklu laikmetā. Mākslinieks ir radījis pats savu algoritmu, kas no neskaitāmiem sociālo tīklu attēliem ģenerē apjomīgu visumu. Izstādītais jaundarbs aicina doties psihedēliskā vizuālā ceļojumā cauri savstarpēji pārklātu stopkadru biezoknim.
Dzīvespriecīgi hipnotiskais vizuālais risinājums apvieno soctīklu saturam raksturīgo pozitīvismu ar kritisku refleksiju par nebeidzama vizuālā pārsātinājuma radītu pārslodzi un neomulīgu tukšuma sajūtu.
Voldemāra Johansona “My feed” Čehova teātra galerijā būs apskatāms līdz rudenim, simboliski ievadot arī teātra jaunās sezonas vadmotīvu – mīlestība –, kas caurvīs nākamos lielās formas iestudējumus.
Čehova teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Oskara Mikāna tēlniecības darbu izstāde
Raunas pilsdrupu tornī
10. jūnijs–10. augusts
No 10. jūnija līdz 10. augustam Raunas pilsdrupu tornī skatāma Oskara Mikāna tēlniecības darbu izstāde. Atšķirībā no sev ierastā materiāla – bronzas, šoreiz Oskars Mikāns savā personālizstādē izlicis arī darbus, kas atlieti silumīnijā. Izstādē būs skatāmi arī apvienoti vienā veselumā bronzā un silumīnija darbi. Izstādē skatāmi darbi, kas dažādos veidos izmanto vienu no klasiskajiem tēlniecības elementiem – figūru. Daudzi Oskara darbi veidoti un arī prezentēti pa divi – “MA” – no japāņu valodas telpa starp, kad vēl kaut kas ir, tai pat laikā, vēl nav. Darbs “Sirds” ar vīrieti un sievieti, “Pirmsākums”, divas pusītes, kas veido pirmsākumu, kam jaunam.
Izstāde ir gana ietilpīga – tajā tverama šī brīža vizuālās tēlniecības aktualitātes. Tāpat, izstādē būs skatāmi vairāki darbi, kurus mākslinieks ir veidojis kā dizaina un gaismas objektus. Oskars Mikāns ir viens no tiem Latvijas tēlniekiem, kurš savus darbus veido tā, lai tie gaumīgi un pārskatāmi izskatītos no visiem mākslas darba rakursiem. Būs skatāmi 5 jaundarbi, kas veidoti tieši Raunas izstādei.
“Man patīk materializēt un iemūžināt sajūtas – maigumu, mīlestību, mulsumu, vieglumu, nedrošību, prieku. Man patīk pakļaut materiālu, tāpēc izvēlos bronzu un silumīniju. Koks un akmens man ir par trauslu, kaut strādāju arī ar šiem materiāliem. Izstādē eksponēti darbi no dažādiem daiļrades periodiem.
Raunas pilsdrupu tornis
Kalna iela 37, Rauna, Raunas pagasts
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde “Botanical Motion”
Ziemeļu dabas medicīnas muzejā Cēsīs
12. jūnijs–16. augusts
No 12. jūnija līdz 16. augustam Ziemeļu dabas medicīnas muzejā Cēsīs būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde “Botanical Motion”. To organizē Fulbraita stipendiāte un viesprofesore Kristina Molina (Cristina Molina) un Latvijas Mākslas akadēmijas docente Maija Kurševa.
Izstādē būs skatāmas videoesejas un animācijas, ko veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas “Kustība. Attēls. Skaņa.” nodaļas studenti. Darbus radījuši studenti Andrejs Brīvulis, Aleksandrs Čiļimovs, Lūcija Marta Dzenīte, Anna Rītiņa, Līva Priedīte un Anna Anušika Tupčauskaite, kuri piedalījās viesprofesores un Fulbraita stipendiātes Kristinas Molinas pavasara semestra kursā “Stāstniecība saudzējošai dabas pārvaldībai.” Šajā kursā tika aplūkota mākslinieka loma, veidojot sabiedrības izpratni par dabas aizsardzību, dabīgo resursu izmantošanu ārstniecībā un dabīgo ainavu ilgtspējību. Kursā tika uzsvērtas arī latviešu tautas tradīcijas – paaudžu gudrības krātuve, kas palīdz veidot attiecības ar dabu.
Jaunie mākslinieki šajā izstādē rada laikmetīgus stāstus, kuros apcer savas personīgās un ģimeniskās attiecības ar ārstniecības augiem. Šie stāsti tapuši pusgadu ilgā studiju procesā Latvijas Mākslas akadēmijā, tiekoties ar pētniekiem, ķīmiķiem, herbāriju glabātājiem un augu ekspertiem, lai gūtu dziļāku izpratni par augu ārstniecisko spēku. Videoesejās un animācijā studenti dalās ar stāstiem par augiem, aicinot uz pārdomām par eksistenciālismu, dzīves tempa samazināšanu un dabas sniegto mieru. Katra autora darbā izmantota cita pieeja stāstījumam – no mītisku tēlu radīšanas līdz iegrimšanai mežu čukstos.
Ziemeļu dabas medicīnas muzejs / Cēsu pilsmuižas klētī
Pils laukums 15, Cēsis
Izstāde “Padsmit minūtes” (Formative Years)
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
12. jūnijs–7. jūlijs
No 12. jūnja līdz 7. jūlijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma grupas izstāde “Padsmit minūtes” (Formative Years), kuras dalībnieki ir Ēriks Apaļais, Ulla fon Brandenburga (Ulla fon Brandenburg), Maikls Dīns (Michael Dean), Jānis Dzirnieks, Krista Dzudzilo, Andris Eglītis, Ieva Epnere, Santa France, Edgars Gluhovs, Daiga Grantiņa, Margrieta Griestiņa, Kaspars Groševs, Annemarija Gulbe, Indriķis Ģelzis, Donna Huanka (Donna Huanca), Tobiass Kaspars (Tobias Kaspar), Ieva Kraule-Kūna, Ella Krugļanska (Ella Kruglyanskaya), Saņa Kantarovskis (Sanya Kantarovsky), Agate Lielpētere, Paulis Liepa, MAREUNROL’S, Darja Meļņikova, Karlīna Mežecka, Miķelis Mūrnieks, Pakui Hardware, Ieva Putniņa, Krišs Salmanis, Jānuss Samma (Jaanus Samma), Sabīne Šnē, Rūdolfs Štamers, Viktors Timofejevs, Evita Vasiļjeva, Sabīne Vernere, Amanda Ziemele. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Izstādes nosaukumā ietverta atsauce uz starptautiski atzītā Latviešu izcelsmes kinorežisora Herca Franka (1926–2013) pazīstamāko darbu — Rīgas dokumentālā kino skolas vizītkarti – “Vecāks par 10 minūtēm”, kas apskatāms šajā ekspozīcijā. Šīs lakoniskās un vienlaicīgi jēdzienietilpīgās īsfilmas pamatā ir laika nogrieznī neliela dzīves brīža fiksācija bērnu sejās, virzoties cauri jauši nejaušai režisētai dramaturģijai – “ieelpai, kulminācijai un izelpai” (Franks) un kalpojot par vizualizāciju spējai tvert momentu, sajust, paredzēt, nojaust un uzspēt laikā.
Minētie aspekti ir būtiski asociatīvie lielumi arī Kim? darbībā, kuru pēc 15 gadiem (“padsmit minūtēm”) turpina nodarbināt mākslas veidošanas konteksts, darbu radīšanas nosacījumi un metodes, izstāžu veidošanas konvenciju apiešana, vēsturisko atsauču un avotu aktualizēšana, kā arī interakcijā un sadarbībās sakņotas stratēģijas, kas virzītas uz abpusēji ieinteresētu mijiedarbību starp institūciju, tās programmas dalībniekiem un apmeklētāju.
Izstādes pamatā ir Kim? iepriekšējo izstāžu dalībnieku nesen radīto darbu kolekcijas skate, kas parāda trajektoriju, nostiprinātu rokrakstu un tālāku attīstību viņu atsevišķajās radošajās praksēs. Ekspozīcijas eklektiskums sasaucas ar institūcijas apzināti māksliniecisko, diskursīvo un estētisko neviendabīgumu jeb principu – dažādos kontekstos es esmu dažādas lietas –, kas ļauj uzburt diskusiju lauku starp citādi tik ierobežojošiem apzīmējumiem kā, cita starpā, “konceptuāla”, “formāla”, “uz objektiem orientēta” vai “politiski iekrāsota”.
Iekārtota pēc salona principa, “Padsmit minūtes” darbojas kā selektīvs šķērsgriezums un atskats uz Kim? izstāžu programmu, vienlaicīgi atzīmējot attiecību uzturēšanu gan ar šīs izstādes dalībniekiem, gan ar pārējiem, šoreiz “aiz kadra” palikušajiem autoriem.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Saruna “Radošā sektora izdegšana”
Hanzas 22 pagalmā
12. jūnijā / plkst. 19.00
12. jūnijā plkst. 19.00 Kim? festivāla “Jauna adrese: ĒDENE” laikā Hanzas 22 pagalmā noritēs notikumu programma, kas ieskicēs dažus no programmas virzieniem, kas tiks attīstīti jaunajā lokācijā.
Divas sarunas jūnijā un jūlijā pievērsīsies mākslas sektora mentālajai veselībai un mākslas terapijai kā rīkam mentālās veselības veicināšanā. Sarunas tiek organizētas kopā ar mākslas portālu Arterritory.com un kustību “Veselīga Latvija”.
Pirmā saruna pievērsīsies radošā sektora izdegšanas aktualitātei. Kultūras un radošajam sektoram pašlaik raksturīga sadrumstalota darbu plānošana, kuru ietekmē pašreizējā ekonomiskā un ģeopolitiskā realitāte, kā arī pastāvīgais spiediens būt unikālam un maksimāli produktīvam. Vienlaikus mēdz pavadīt arī zināšanu trūkums par mentālās un fiziskās veselības pamatiem. Diskusijas laikā vairāki dalībnieki dalīsies savā pieredzē, piedzīvojot izdegšanu un depresiju. Sinerģiskā sarunā ar ārstiem un psihoterapeitiem meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā novērst un pārvarēt izdegšanu, kādi ir tās riska faktori, kā atpazīt izdegšanas pazīmes savā ķermenī, kāda ir cīņas un lidojuma bioloģija un kā rūpēties par savu mentālo un fizisko veselību un labsajūtu spriedzes un depresijas apstākļos.
Sarunā piedalās: mākslinieks Kaspars Groševs, mākslinieks Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S), ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, ģimenes ārste un LĀB prezidente Ilze Aizsliniece, psihoterapeits, bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs, mākslas kolekcionāre, dabas un mākslas sinerģijas telpas “Dūrmuiža” līdzīpašniece, kādreizējā mākslas galerijas “Putti” īpašniece Agita Putāne. Sarunu vada Ainārs Ērglis, “Veselīga Latvija.” Sarunai būs iespējams sekot arī attālināti Facebook tiešraidē.
Hanzas iela 22, Rīga / ieeja no Pulkveža Brieža ielas
Austra Mailīša un Jāņa Saukas lekcija “Rīgas Filharmonija”
Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas ieskaņā
alus darītavā “Brūzis Manufaktūra”
12. jūnijā / plkst. 19:00
Industriālā mantojuma dienas līdz šim norisinājušās sadarbībā starp Latvijas Arhitektu savienību un radošo kvartālu “Provodņiks”. “Šogad radošajā kvartālā uz nenoteiktu laiku netiek atļauts rīkot publiskus pasākumus iekštelpās, līdz ar to vēl jo vairāk aktuāla ir tēma par to, kā rīkoties ar dažādu veidu mantojumiem mūsdienās un dzirdēt pieredzes stāstus no radošo nozaru profesionāļiem, ” stāsta Industriālā mantojuma dienas projekta dibinātāja, idejas autore Annija Marija Silanagle.
Kā pirmos no dalībniekiem būs iespēja dzirdēt Mailītis Arhitekti biroja dibinātāju un arhitektu Austri Mailīti un Mark Arhitekti vadošo arhitektu Jāni Sauku ar lekciju “Rīgas Filharmonija”.
2023. gada 12. decembrī arhitektu biroju Mailītis Arhitekti un Mark Arhitekti darbs ieguva 1. vietu starptautiskajā Rīgas Filharmonijas metu konkursā. Jaunā Rīgas Filharmonija atradīsies Rīgas vēsturiskajā centrā, Kronvalda parkā. Tā tiks veidota, pārbūvējot esošo modernisma mantojumu – arhitektu Jura Gertmana un Valērija Kadirkova projektēto un 1981. gadā celto Rīgas Kongresu namu.
Austris Mailītis un Jānis Sauka diskutēs par to, kā cieņpilni pārveidot esošo arhitektūru, lai reizē radītu jaunas vērtības – dzīvīgu pilsētvidi, izcilu telpu mūzikai, kā arī laikmetīgu un iedvesmojošu tēlu.
Brūzis Manufaktūra
Brīvības iela 401c, Rīga
Ievas Iltneres izstāde “Mana istaba”
galerijā “Mākslas XO”
13. jūnijs–10. augusts
Ieva Iltnere. Instalācija. 2024
No 13. jūnija līdz 10. augustam galerijā “Mākslas XO” būs skatāma Ievas Iltneres izstāde “Mana istaba”.
“Gribējās tā mierīgi. Bez patosa. Apkārt tik daudz kā uztraucoša. Sava istaba. Vienkāršas lietas un situācijas. Cilvēki telpā. Glezna skatās uz tevi. Grāmatplaukts. Vinila plašu kolekcija. Melnbaltas fotogrāfijas no pagātnes. Pašsaprotamas lietas. It kā...” stāsta Ieva Iltnere par izstādes ieceri.
““Mana istaba” ir viņas darbnīca, kur tiek izdzīvoti un radīti tēli gleznām. Vārds “mana istaba” definē telpu, uzgleznotu dimensiju, kas raksturo Ievas Iltneres gleznotājas praksi, un skatītājam tiek dota iespēja pietuvoties šī radošā procesa izcelsmei. Ieva Iltnere atklāj lietas, kas viņu iedvesmo – gleznas, grāmatas, fotogrāfijas, dizaina priekšmeti, mode, arhitektūra, etnokultūra. Ar sev piemītošu talantu Ieva Iltnere veido gleznas telpu tādā veidā, kas liek domāt, ka redzamā aina tur bijusi mūžīgi. Viņai piemīt spēja līdzsvarā nolikt tēlus, priekšmetus un ainavu neatkarīgi no to izcelsmes un vēsturiskā perioda. Ieva Iltnere domā telpiskā kontekstā, nojaucot sienas plaknes un savedot kopā dažādus, dažkārt pilnīgi pretējus objektus. “Manas istabas” poētiskais un metaforiskais spēks koncentrējas uz apceri starp dzīvi un iztēli, esamību un māksliniecisko jaunradi,” informē galerijas vadītāja Ilze Žeivate.
Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Rolanda Brieža izstāde “Easy Maze”
Elizabetes ielā 39
līdz 13. jūnijam
Līdz 13. jūnijam Elizabetes ielā 39 skatāma mākslinieka Rolanda Brieža solo izstāde “Eazy Maze”, kas tapusi kā autonoms video darbs un telpiska instalācija. Tā atspoguļo jaunā, uz nākotni vērstā cilvēka patstāvīgus soļus mūsdienu informācijas plūsmā. Izstāde ir mākslinieciski inscenēts pētījums, kas reflektē par šajā laikmetā dzīvojošu cilvēku, jo īpaši jauniešu, mentālo stāvokli. Šodienas aspektā, šī tēma izceļama kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Caur pavisam ikdienišķu līdz pat eksistenciālu jautājumu raisošām darbībām, darba galvenais varonis piedzīvo savas ‘mājvietas’ jeb pazīstamās vides pakāpenisku deformāciju un sairšanu. Šis process kalpo kā metafora mēģinājumiem saprast, kā būvēta pasaule un kas notiek ar cilvēku, kad tā lēnām iet bojā. Šo atmosfēru Briedis pārcēlis dažādās vidēs, kurās centrālais tēls izspēlē ikdienas rituālu labirinta līkločus, kas ikkatram no mums ir lielāks vai mazāks, bet izaicinājums.
Elizabetes iela 39, Rīga / ieeja no pagalma
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 diskusija
“Identitāte vizuālās baudas tīklos”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
14. jūnijā /plkst. 18.00
Anna Dzērve, “Pašportrets”, 2021
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024 aicina interesentus 14. jūnijā plkst. 18.00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” uz diskusiju “Identitāte vizuālās baudas tīklos”, kas dialogā ar RFB 2024 izstāžu programmu rosinās domāt par fotogrāfijas medija aktuālo stāvokli.
Vismaz kopš 20. gs. 90. gadiem, kad digitālo tehnoloģiju straujais izrāviens aizsāka vizuālo pavērsienu globālajā kultūrā un informācijas telpā, vizuālais attēls ir iedarbīgākais komunikācijas un uzmanības piesaistes medijs. Sociālo tīklu iespaidā pēdējo padsmit gadu laikā vizuālo attēlu aprite strauji intensificējusies un demokratizējusies – profesionāļu monopols uz publiska satura radīšanu ir beidzies; to var darīt ikviens viedtālruņa īpašnieks. Lai gan sociālo mediju satura daudzveidībai nav robežu, ikviens ieraksts tajos vienlaikus ir pašprezentācijas akts, kas lūko veidot pozitīvu emocionālo saikni ar auditoriju. Diskusijas “Identitāte vizuālās baudas tīklos” mērķis ir veidot starpdisciplināru sarunas telpu vizuālā attēla kā identitātes nesēja analīzei sociālo mediju kanālos, analīzes fokusā novietojot baudas jēdzienu.
Aktualizējot psihoanalīzes, vizuālās semiotikas, kritiskās teorijas, radošās prakses un sociālo mediju mārketinga perspektīvas, diskusijas gaitā tiks šķetināta identitātes un vizuālās baudas saikne, kuras iespaids uz sociālo mediju lietotājiem bieži sasniedz atkarības mērogus, padarot viņus par dopamīna cilpas gūstekņiem. Kā sociālo mediju iespaidā transformējusies vizuālā attēla loma identitātes konstruēšanas praksēs? Vai un cik lielā mērā bauda, ko sagādā sociālie mediji, ir draudzīga mūsu psihiskajai labsajūtai? Kādas jaunrades perspektīvas fotogrāfijā paver attēlu reibinošā aprite sociālo mediju kanālos? Kādu problemātiku foto un video līdzšinējā dominancē rada ģeneratīvā mākslīgā intelekta ekspansija?
Diskusijas kurators un moderators: filozofs, publicists, elektroniskā žurnāla “Satori” redaktors Igors Gubenko. Diskusijas dalībnieki: Parīzē strādājošs lakāniskā virziena psihoanalītiķis un psihiatrs, psiholoģijas zinātņu doktors Jānis Gailis, politikas zinātnes doktors, politiķis, tulkotājs, publicists Ivars Ījābs, filozofijas zinātņu doktore, profesore, eksperte semiotikā Daina Teters, māksliniece Anna Dzērve un sociālo mediju ietekmētāju pētnieks, komunikācijas zinātnes doktorants RSU, talantu un influenceru aģentūras “Collex” līdzdibinātājs Deniss A. Ševeļovs.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024
Modes zīmola FYODOR GOLAN retrospektīvā izstāde “Sadursmes harmonija”
Muzeju krātuvē / publiskajā zonā, Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs”
14. jūnijs–1. septembris
FYODOR GOLAN 2019. gada pavasara/vasaras kolekcijas “Skaisti atkritumi” reklāmas kampaņa, ko veidojis fotogrāfs, tēlnieks Lorenco Vituri (Lorenzo Vitturi) un radošais direktors Džeimijs Branskils (Jamie Brunskill). Kampaņa ietvēra pārpalikumus no dizaineru arhīva un darbnīcas, krāšņi un iedarbīgi paužot zīmola vēstījumu par atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
No 14. jūnija līdz 1. septembrim Muzeju krātuves telpās būs skatāma starptautiski atzītā laikmetīgās modes zīmola FYODOR GOLAN pirmā retrospekcija “Sadursmes harmonija”.
Zīmolu FYODOR GOLAN 2009. gadā Londonā izveidoja jauno dizaineru pāris – Fjodors Podgornijs no Latvijas un Golans Frīdmans no Izraēlas. Dueta ekspresīvie tērpi ieguva ievērojamu rezonansi modes industrijā un starptautiskajos medijos, piesaistot gan slavenību uzmanību, gan plašu klientu loku visā pasaulē. FYODOR GOLAN tērpus iecienījušas Madonna, Rianna, Dženifera Lopesa, Ariana Grande un citas pasaules zvaigznes, kā arī virkne Latvijas kultūras personību.
Izstāde “Sadursmes harmonija” iepazīstina ar FYODOR GOLAN bagātīgo veikumu no 2009. līdz 2022. gadam caur Fjodora Podgornija personīgo skatījumu un pieredzi, apliecinot Latvijas klātbūtni globālā laikmetīgā dizaina un modes procesos. Ietverot vairāk nekā 120 tērpus un aksesuārus, projekts pievēršas modes zīmola estētikas transformācijām un izgaismo tā evolūciju no luksusa vakartērpu radīšanas līdz ilgtspējīgu tehnoloģiju integrēšanai inovatīvā apģērbu dizainā, kā arī Fjodora pēdējo gadu sadarbību ar Kristīni Opolais, Margaritu un Kristīni Balanas, Kristu Dzudzilo un citām Latvijas kultūras personībām.
Izstādes koncepta pamatā ir priekšstats par sadursmes harmoniju – dinamisku spēku, kura avots ir šķietami nesavienojamu elementu – personību, ideju, formu, krāsu, faktūru – radoša kolīzija zīmola mākslinieciskajā stratēģijā, kas veido FYODOR GOLAN īpašo rokrakstu. Fjodora un Golana pieeju raksturo pastāvīga saķere ar aktuālajiem modes industrijas, laikmetīgā dizaina un globālās sabiedrības procesiem, pārinterpretējot gan pagātnes kultūras faktus, gan mūsu acu priekšā dzimstošas tendences.
Zīmola kolekcijas, kas no 2012. līdz 2020. gadam prezentētas Londonas modes nedēļā, reflektē par tēmām, kuras rezonē ar pasaulē notiekošo un nosaka izstādes tematisko struktūru: “Digitālā romantika” izseko kaislības metamorfozēm sociālo tīklu laikmetā, “Ārkārtas stāvoklis” aktualizē klimata krīzes radītus izaicinājums, “Svētais kalns” uzbur laikmetīgu sakrālo estētiku ārpus tradicionālo reliģiju ieloka.
Izstādes centrālajā daļā Muzeju krātuves Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” FYODOR GOLAN spožākie vakartērpi mijiedarbojas ar Rietumu mākslas vēsturē svarīgākajiem tēlniecības darbiem, veidojot radošo spriedzi starp mākslas kanonu un laikmetīgās modes vibrāciju.
Izstādes norisi pavada plaša publiskā programma ar dažādu paaudžu modes profesionāļu, mākslinieku un pētnieku virzītām diskusijām, darbnīcām un performatīviem notikumiem.
Izstādes kurators ir Aleksejs Beļeckis.
Muzeju krātuve / publiskā zona, Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcija “Skulptūru mežs”
Pulka iela 8, Rīga
Madaras Gruntmanes personālizstāde “Klusumā: Dzērājmeitiņa”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
14. jūnijs–14. jūlijs
No 14. jūnija līdz 14. jūlijam Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Madaras Gruntmanes personālizstāde “Klusumā: Dzērājmeitiņa”.
Madaras Gruntmanes jaunākais darbs “Dzērājmeitiņa” ir līdz kaulam patiess pētījums, kurā dzejas valoda vienlaikus ir vardarbības lieciniece un dziedinātāja. Gruntmanes darbs aicina uz dialogu par mīlestības un vardarbības daudzšķautņainajām izpausmēm, vienlaikus to centrā nostatot cilvēku un cilvēcību.
Šī instalācija, kuras kuratore ir Korina L. Apostola (Amsterdamas Universitāte), aicina skatītājus iedziļināties sarežģītajā mīlestības un vardarbības mijiedarbībā. Izstādes centrā ir mākslinieces videodarbs, kurā savijas stāsts par atklātu un noklusētu vardarbību uz skarbu, neauglīgu ainavu fona, kuras caurstrāvo maģiska un vizuāli pārliecinoša noskaņa.
“Dzērājmeitiņa” ir izaicinājums tradicionālajam stāstījumam, radot valodu, kas runā par vardarbību, neakcentējot stereotipus un neradot papildu kaitējumu. Madaras Gruntmanes darbs rosina pieredzēt empātijas un dziļas izziņas diskursu, mudinot izprast vardarbības skarto cilvēku izturību un cilvēcību, neatkarīgi no tā, vai pieredzēta autoritāra apspiešana vai ciešanas ģimenē.
Madaras Gruntmanes mākslas darbs sola ne vien konfrontēt, bet arī dziedināt un iedvesmot, ļauties pārdomām par cilvēciskās būtības esenci personīgu un kopīgu pārbaudījumu kontekstā.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Riga
Izstāde “Foto, šķēres, zīmulīts. Latvijas bērnu grāmatas ar fotogrāfijām”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros
14. jūnijs–13. jūlijs
Gunārs Mitrēvics, Attēls no grāmatas "Uz priekšu!". Rīga: LVI, 1962
No 14. jūnija līdz 13. jūlijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāva vestibilā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros būs skatāma izstāde “Foto, šķēres, zīmulīts. Latvijas bērnu grāmatas ar fotogrāfijām”.
Latvijas grāmatniecības vēsturē pat 20. gadsimta ietvaros nav daudz tādu bērniem domātu grāmatu, kuru noformējumā mākslinieki būtu izmantojuši fotogrāfiju. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas izdevējus sāka nodarbināt jautājums par grāmatu kā mākslas darbu. Jānis Roze bija viens no pirmajiem, kas ne vien rūpējās par grāmatu augstvērtīgu māksliniecisko ietērpu, bet arī pievērsa uzmanību fotogrāfijas kā medija piedāvātajām iespējām. Viņa izdoto skolas grāmatu apdarē tika izmantotas Jāņa Rieksta, Mārtiņa Lapiņa, Dāvja Spundes u.c. fotogrāfijas. Tomēr šāda prakse netika ieviesta plašāk. Lai gan virknei latviešu mākslinieku modernistu bija zināma vācu dizainera Jana Čiholda (Jan Tschichold) jaunās tipogrāfijas koncepcija un krievu mākslinieku konstruktīvistu pieredze, paredzot kā radikālas burtu dizaina un teksta izkārtojuma izmaiņas, tā fotogrāfijas montāžas izmantojumu arī bērnu grāmatu uzbūvē, šādas idejas Latvijas sabiedrībā popularitāti neguva. Tālab lielie apgādi “Valters un Rapa”, “Jānis Roze”, “Ansis Gulbis” turpināja izdot mākslinieku krāšņi ilustrētas bilžu grāmatas bērniem.
Pirmo drosmīgo soli spēra Miķelis Goppers, kura izdevniecībā “Zelta ābele” 1942. gadā iznāca Klāva Sarmas (Pāvila Vīlipa) grāmata “Apses bērni” ar Zinas Āres ilustrācijām. Modernista Romana Sutas audzēknei jaunās tipogrāfijas idejas nebija svešas. Viņa jau iepriekš bija izmantojusi fotogrāfijas un zīmējuma montāžu žurnālā “Atpūta” un citos preses izdevumos. Pateicoties ilustrācijām ar fotoattēliem, stāsts par apses koka sērkociņu daudzveidīgajām pārvērtībām iegūst lielāku ticamību.
Apkārtni izzinošas un audzinošas funkcijas pildīja arī vairākas 20. gs. 60. gadu sākumā izdotās bērniem domātās grāmatas. Tajās izmantots tāds pats iekārtojuma princips. Tolaik jaunie mākslinieki – Gunārs Mitrēvics, Inta Kamara un Normunds Zvirbulis, Juris Mauriņš – lieto fotogrāfisku attēlu. Viņi panāk izcilu viengabalainu iespaidu par grāmatas ietērpu kopumā ar ļoti izsvērtām teksta, fotogrāfijas un maksimāli lakoniska grafiskā vai koši krāsaina gleznotā fona attiecībām. Šāda pieeja latviešu bērniem domāto grāmatu noformējumā acīmredzot bija pārāk novatoriska, jo vēlāk šāda tipa bērnu grāmatas netika izdotas.
Vairums bērnu grāmatu ar fotogrāfijām tapušas 21. gadsimtā izdevniecībā “liels un mazs”. Katru no tām radījuši Latvijas vadošie mākslinieki, kuriem bijusi cita pieeja un radošie mērķi darbam ar fotogrāfiju. Līdzīgi tam, kā Inta Kamara vai Juris Mauriņš savulaik, arī Ivars Drulle, Andris Vītoliņš, Katrīna Neiburga, Arta Ozola-Jaunarāja izgatavoja priekšmetus un tad fotografēja to izkārtojumu. Andris Breže izmantoja rūpnieciski izgatavotu bērnu rotaļlietu inscenējumu attēlus savas dzejas ilustrēšanai. Sandra Krastiņa fotografēja no papīra izgrieztas figūriņas. Šādi tapuši ļoti kvalitatīvi fotogrāmatu paraugi.
Izstādē ir pārstāvēta vēl viena fotogrāmatu grupa, kura demonstrē, ka arī mākslinieki paši ir ļāvušies spēles priekam un, sekojot 19. gs. tradīcijām, radījuši “dzīvās bildes”. Katrīna Neiburga, Mārtiņš Grauds& komanda iepriekš izgatavoja tērpus, maskas un režisēja norises, kuru fotofiksācijas tāpat izmantotas kā ilustrācijas grāmatas iekārtojumā.
Ekspozīcijā iekļauti grāmatu eksemplāri, to kopijas, ilustrāciju un fotogrāfiju oriģināli, fotodokumentācijas un inscenējumu instalācijas vai to elementi no mākslinieku personīgajām kolekcijām.
Dalībnieki: Zina Āre (LV), Andris Breže (LV), Rūta Briede (LV), Artis Briedis (LV), Mārtiņš Grauds (LV), Kristaps Kalns (LV), Ivars Drulle (LV), Inta Kamara (LV), Sandra Krastiņa (LV), Juris Mauriņš (LV), Guntars Mitrēvics (LV), Katrīna Neiburga (LV), Arta Ozola-Jaunarāja (LV), Ingrīda Pičukāne (LV), Krišs Salmanis (LV), Andris Vītoliņš (LV), Normunds Zvirbulis (LV)
Kuratore ir Irēna Bužinska.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde
“Diplomandu dienas 2024”
LMA ēkās
14. jūnijs–14. jūlijs
No 14. jūnija līdz 14. jūlijam Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās, Kronvalda bulvārī 4 un Kalpaka bulvārī 13, kā arī citās lokācijās Rīgas centrā, būs skatāmi šī gada Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbi.
Jau sesto gadu izstādes mērķis ir iepazīstināt Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus ar dažādu akadēmijas specialitāšu absolventu darbiem – no glezniecības un tēlniecības līdz audiovizuālām instalācijām, veicinot dialogu ar plašāku sabiedrību par mākslas un kultūras aktualitātēm. Izstādes ietvaros apmeklētājiem būs iespēja apskatīt vairāk nekā 180 akadēmijas absolventu diplomdarbus, kas piedāvās svaigu un neierobežotu jauno mākslinieku skatījumu uz šodienas pasauli un tās izaicinājumiem.
Zīmīgi, ka šogad akadēmijas vadība ir pilnībā uzticējusi izstādes rīkošanu studentiem. Kā atzīst Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede: “Tas ir veids kā mēs nodrošinām studentiem praktisku pieredzi lielu mākslas notikumu organizēšanā. Redzam kā process ir saliedējis studentus un veicinājis sadarbību starp dažādu specialitāšu absolventiem. Studentu pārziņā ir nodots viss organizatoriskais process – sākot ar scenogrāfiju un kuratoriālo darbu un beidzot ar atklāšanas pasākuma rīkošanu un vizuālās identitātes izstrādi”.
Izstādes pamatekspozīcija būs apskatāma divās Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās: Kronvalda bulvārī 4 (kādreizējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte), kas tagad kļuvusi par pilnvērtīgu Mākslas akadēmijas sastāvdaļu, kā arī vēsturiskajā ēkā Kalpaka bulvārī 13. Konkursa kārtībā absolventi guvuši iespēju arī veidot ekspozīciju Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT, (Vāgnera iela 3). Absolventu darbi būs skatāmi arī vairākās neatkarīgās mākslas telpās Rīgā - DOM galerijā (Ģertrūdes iela 115), Galerijā Alma (Tērbatas iela 64), Tallinas ielas kvartālā (Tallinas iela 10-3) un Hyper radošais centrā (Tērbatas iela 57).
Izstādi ir kūrējušas maģistra programmas Kuratoru studiju specialitātes četras studentes: Ilze Celmiņa, Elīna Drāke, Iveta Gabaliņa un Agnese Kurzemniece, katedras vadītājas Antras Priedes un producentes Kitijas Vasiļjevas vadībā.
Grupas izstāde “Brīvā forma”
Rīgas Porcelāna muzejā
14. jūnijs–11. augusts
No 14. jūnija līdz 11. augustam Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma grupas izstāde “Brīvā forma”, kurā tiks eksponēti gan starptautiski pazīstamu Latvijas mākslinieku, kā piemēram, dueta Skuja Braden, Ilonas Romules, Elīnas Titānes, Valdas Podkalnes, Sanitas Ābelītes, Jekaterinas Sazonovas, Tatjanas Krivenkovas un Andra Vēža darbi, lietuvietes Egles Einikites-Narkevičienes (Eglė Einikytė-Narkevičienė) un igauņu mākslinieka Kauri Kallasa (Kauri Kallas) jaunākais veikums, kā arī jaunākās keramikas paaudzes pārstāves, talantīgās mākslinieces Ojūnas Batbajaras darbi. Izstāde ir veltīta porcelāna formveidei, telpiskiem objektiem, ko autori rada mākslas darbu vienā eksemplārā – rullējot, būvējot, lejot, plēšot un veidojot. Šī izstāde ir iespēja novērtēt šobrīd aktīvi strādājošas mākslinieces un māksliniekus, viņu unikālo redzējumu un māksliniecisko rokrakstu. Starp porcelāna darbiem būs iezadzies arī pa kādam akmensmasas elementam – tas būs atjautības uzdevums vērīgam skatītājam, ievērot un salīdzināt plastiskās un estētiskās īpašības, kas piemīt šiem keramiskās grupas materiāliem.
Visi izstādes mākslinieki ir izcili topošie vai esošie keramiķi, savas nozares speciālisti, bet ikkatrs no tiem ir atšķirīgs gan radīšanas procesā, gan arī gala rezultātā. Tomēr viens aspekts tos visus apvieno – forma. Izstāde “Brīva forma” pārsteigs ar savu vizuālo izteiksmes veidu. Izstāde nojauks tradicionālos priekšstatus par porcelānu un keramikas mākslu, atklājot, kā šie materiāli var pārdefinēt ierastās formas un kalpot par pamatu neierobežotam radošumam. Tā rādīs individualitāti, eksperimentu un cilvēka gara neierobežoto potenciālu.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Fotogrāfes Jūlijas Sinkas izstāde “Zied ziedi”
Saktas ziedu tirgū
14.–19. jūnijs
No 14. līdz 19. jūnijam Saktas ziedu tirgus kioskā Nr. 21 būs skatāma fotogrāfes Jūlijas Sinkas izstāde “Zied ziedi”, kur autore fotokameru aizstāj ar biroja skeneri, pētot ziedu materialitāti, formu un krāsu, dekonstruējot un slāņojot līdz izzūd to ierastās aprises. Dizaineres Montas Briedes radītā kioska instalācija kļūs par organisku scenogrāfiju Jūlijas darbu sērijai.
Jūlija Sinka ir Latvijā pazīstama fotogrāfe, atzinību guvušās Rīgas domes kampaņas “Lai zied visa pasaulīte” autore. Šī būs pirmā Jūlijas personālizstāde.
Saktas ziedu tirgus
Tērbatas ielas 2, Rīga
Elīnas Sandas Zaķes pop-up vienas dienas izstāde “Manifestācija”
Vaļņu ielā 4
15. jūnijā
15. jūnijā plkst.17:00,Vaļņu ielā 4, notiks pop-up vienas dienas mākslas izstādes “Manifestācija” atklāšana, kurā tiks prezentēta latviešu mākslinieces Elīnas Sandas Zaķes jaunākā gleznu kolekcija.
Izstāde “Manifestācija” ir par cilvēka domu īsteno spēku un nenosakāmām “patiesās” realitātes robežām, atspoguļojot līdzsvaru starp sapņu ķeršanu un būšanu mierā ar to kas jau ir. Izstādes atklāšanas ietvaros norisināsies mākslas šovs, kas radīts sadarbībā ar Latviešu zīmolu BAÉ.
Elīna Sanda Zaķe ir ieguvusi atzinību ar savu spēju prasmīgi sapludināt popkultūras elementus un sociālās normas mazliet provokatīvā, ironiskā un pārdomas rosinošā naratīvā. Māksliniece savos darbos ietver ikdienišķus un pierastus elementus neierastos lielumos un kompozīcijās tādā veidā vizuāli parādot stāstu, kurš ar katru skatītāju rezonē balstoties uz tā līdzšinējo pieredzi.
Pasaules latviešu mākslas centra 10 gadu jubilejas svinības
Zigfrīda Sapieša (Skotija) 100 gadu jubilejas izstāde
Voldemāra Avena (ASV) un Filadelfijas mākslinieku grupas izstādes
Cēsīs
No 15. jūnija
Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC) šogad svin 10 gadu jubileju ar vairākiem pasākumiem un izstādēm. Radošajā kvartālā “Rainis” skatāma Zigfrīda Sapieša (Skotija) 100 gadu jubilejas izstāde, bet PLMC telpās – Voldemāra Avena (ASV) un Filadelfijas mākslinieku grupas izstādes.
Mākslinieks Zigfrīds Sapietis aizgāja mūžībā 2014. gadā 90 gadu vecumā. Viņš Latvijā bija gandrīz pilnīgi nezināms, jo piecdesmit gadus dzīvoja un strādāja trimdā Ņūbatlā, Skotijā. Nacisma okupācijas laikā sagūstīts par dalību pretošanās kustībā, par uzstāšanos pret vāciešiem tika apcietināts, kad bija tikai pusaudzis. Viņš izdzīvoja nežēlīgā gūstekņu nometnē. Pēc tam bija spiests cīnīties Austrumu frontē un brīnumaini atrada iespēju ar zemūdeni aizbēgt uz Dāniju. Skotijā viņš izveidoja sev mājvietu un ieguva daudz draugu, un, lai gan viņš mīlēja pieņemto zemi, viņš nepārprotami ilgojās pēc Latvijas. Viņa māksla ir ļoti laikmetīga, jo viņš iedvesmojās no aizmirstām, tā sauktajām primitīvajām kultūrām un ir mazāk parādā renesanses un rietumu domāšanai kopumā, ceļam, kas noveda pie fašisma un staļinisma šausmām – spēkiem, kas pāršķēla viņa dzīvi un kuru spoki vajā viņa masīvos paneļus – veidoti gandrīz kā piktogrāfisks brīdinājums skatītājam... Pravietiski viņa laikā un spilgti aktuāli arī tagad.
Pasaules latviešu mākslas centrs
Kalvja Zutera personālizstāde “Gleznas”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam mākslas galerijas “Bazar’t” telpās
t/c “Mols” otrajā stāvā būs skatāma gleznotāja Kalvja Zutera personālizstāde “Gleznas”, kas galerijas apmeklētājus ievedīs mākslinieka smalkajā un krāšņajā nianšu pasaulē.
Kalvja gleznās vienojošais motīvs ir cilvēks kā tēls, kā varonis, kā enerģija. Mākslas vērotājam Kalvja Zutera izstādē būs iespēja apbrīnot veikumu, kuru mūsdienās vien retais mākslinieks spēj realizēt. Izstāde būs kā saldais ēdiens glezniecības un mākslas ekspertiem, priecējot un iedvesmojot apmeklētājus. Zutera gleznas ir īpašas un tās grūti pielīdzināt kāda cita kolēģa veikumam. Mākslinieks ir ļoti atšķirīgs un ar izteikti savu redzējumu glezniecības smalkumos. Kalvja Zutera gleznas ir ļoti prasmīgas, stilistiski no kolēģiem atšķirīgas un pārstāv izcilu smalko un detalizēto glezniecību.
Kalvja Zutera daiļradi raksturo individuāls un atpazīstams izteiksmes veids. Stilistiska ekspresija vērojama līdztekus glezniecības tradīcijām. Mākslinieks savos darbos apvieno ikdienišķus mirkļus ar mūžīgo realitātes esamības izjūtu, kas ietērpti tikai māksliniekam raksturīgajos tēlos: figurālie darbi ar rozēm - kā lauztajām, tā plaukstošajām. Tas panākts, tverot niansētu detaļu precizitāti un vispārinājumu. Kalvja Zutera figurālos tēlus un portretus grūti sajaukt vai salīdzināt ar kādu no kolēģiem. Darbiem viscaur jūtama perfekcija, smalkums un tikai Kalvim raksturīgie personāži. Mākslinieks daudzus darbus veido ar lupas palīdzību, kas pārsteidz gan skatītāju, gan arī pašus varošākos jomas kolēģus. Kalvis Zuters gleznojis gan figurālas kompozīcijas, gan līdzcilvēku, kā arī sirreālas pilsētas urbānās ainavas ar sev raksturīgo atveidojumu. Autoram neatkarīgi no tematikas svarīgi gleznās ienest unikalitāti, akcentēt raksturu un reizēm pat izgaismot tajā esošo nepareizību, lai sniegtu patiesu tēla būtības izteiksmīgumu. Ieskatoties dziļāk mākslinieka darbos, tajos nav nejaušību – viss radītais uzburts ar maksimālu rūpību un smalkumu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas 3. kursa studentu darbu izstāde “Virtuve”
Ojāra Vācieša muzejā
līdz 29. jūnijam
Līdz 29. jūnijam Ojāra Vācieša muzejā skatama Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas 3. kursa studentu darbu izstāde “Virtuve”. Izstādē aplūkojams studentu redzējums par to, kā varētu izskatīties Ojāra Vācieša virtuves jaunā ekspozīcija.
Kursā “Ekspozīciju dizains” Latvijas Mākslas akadēmijas studenti pasniedzēja profesora Holgera Elera uzdevumā un vadībā iepazinās ar Ojāra Vācieša muzeja jaunās ekspozīcijas “Virtuve” saturisko koncepciju un izstrādāja savus ekspozīcijas mākslinieciskā dizaina risinājumus. Izstāde “Virtuve” veidota kā stāsts par dzejnieka mājas dzīvi savā laikā, savā vidē, savā ģimenē. Dzīvokļa virtuve pamatā ir Ojāra Vācieša sievasmātes Emmas Azarovas valdījumā, nedaudz tajā darbojas arī Ojāra sieva Ludmila. Tā nav Ojāra pasaule. Daudzu laikabiedru atmiņas apliecina, cik maz viņam interesējusi šī dzīves praktiskā, “gastronomiskā” puse. Ekspozīcija vēstī par Ojāra Vācieša laiku – tipisko padomju laika sadzīvi atzīta dzejnieka dzīvoklī.
Izstādē eksponēti četri Ojāra Vācieša virtuves ekspozīcijas risinājumi.
Signe Streipa un Dairis Brilis savā darbā apspēlējuši ēkas vēsturisko traktiera funkciju, jo pirms vairāk nekā 200 gadiem šajā ēkā atradās traktieris “Jeruzaleme”. Traktieris – neliels restorāns, kafejnīca. Ekspozīcijas mērķis ir piesaistīt apmeklētājus, radot traktiera sajūtu un Ojāra neesamību virtuvē, kas atspoguļojās Emmas Azarovas teiktajā “Ojārs Vācietis pārtiek no grāmatas”.
“Acu priekšā neredzamais” – ekspozīcija aicina saredzēt kopējo kontekstu par laiku un vietu, kurā norisinās dzejnieka radošā darbība. Stāsts par valdošā laika drūmo realitāti, kas slēpjas aiz sadzīviskām ainām un romantizēto priekšstatu par mākslinieku. Autores: Rebeka Ludriķe un Beāte Ludvigova.
Trešā ekspozīcija, ko veidojušas Tīna Elīza Duka, Simona Helmane un Anete Trifanova, vēsta par Ojāra Vācieša laiku – skopo, tipisko padomju laika sadzīvi. Atspoguļota cenzūras tēma un Azarovu ģimenes saimniekošana virtuvē, tai pašā laikā saglabājot virtuves funkciju muzeja darbiniekiem.
“Cabinets of curiosity” – ekspozīcijas veidošanas princips, kurā vairāku elementu kopskats rada priekšstatu par ekspozīcijas galveno ideju, dodot iespēju sajust Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas laiku no jauna, neredzēta skatpunkta. Autori: Melisa Briža, Emīlija Lūse, Gatis Gorodničijs.
Izstādes veidotāji: Melisa Briža, Tīna Elīza Duka, Simona Helmane, Anete Trifanova, Signe Streipa, Dairis Brilis, Beāte Ludvigova, Rebeka Ludriķe, Emīlija Lūse, Gatis Gorodničijs.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Alises Mediņas izstāde “Nesteidzīgi mirkļi”
Galerijā “Jēkabs”
līdz 12. jūlijam
mediņa a Ķīpsalā, 2023., a.e., 60x80 (6)
Līdz 12. jūlijam galerijā “Jēkabs” skatāma Alises Mediņas izstāde “Nesteidzīgie mirkļi”.
“Laikam galvenais un netveramais kritērijs glezniecībā man ir aizkustinājums. Vai redzētais rada nepārvaramu vēlmi to uzgleznot. Cilvēks, kā tāda vijole bez vijoles lociņa. Kas ir tas, kas Tevī atmodinās Tavu skaņu, Tavas dzīles? Tādēļ mēģinu skatīties uz savu dzīvi, kā uz brīnumu, kas ir dāvināts. Un tas ir arī šīs izstādes stāsts – tie ir tie mazie ikdienas mirkļi, kuri ir ieraudzīti un iemūžināti ar eļļas krāsām uz audekla un aicina uz mirkļa meditāciju,” stāsta māksliniece.
Alises Mediņas glezniecības motīvi rasti gan lietainā dienā patveroties zem rudenīgiem kastaņkokiem, gan izejot vakara pastaigā, kad iedegas pilsētas apgaismojums un iekrāso krēslaino pilsētu, gan tuvākos un tālākos ceļojumos, atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot… Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Ilzes Lībietes izstāde “Ceļš uz jūru”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
līdz 7. augustam
Ilze Lībiete. Ceļš uz jūru.
Līdz 7. augustam Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma grafiķes, litogrāfijas un praktiskās heraldikas meistares Ilzes Lībietes izstāde “Ceļš uz jūru”.
“Jūra. Kā neaprakstāms skaistums un varenums. Kā apskaidrība un glābiņš. Kā mūžīgi mainīgā un mainīgi mūžīgā,” tā Ilze Lībiete, kuras iecienītākā nodarbošanās bērnībā bijusi lielo akmeņu mazgāšana Skultes jūrmalā, mēģinot noturēt akmeņu patieso krāsu, piesaka savu izstādi. Lai arī kļuvusi par grafiķi, lielākoties darbojoties litogrāfijas tehnikā, viņai krāsa ir svarīga.
“Akmens ir mans iecienītākais materiāls. Es jūtu to, tas palīdz, atvēsina. Graudainā litogrāfijas kaļķakmens virsma ir skaista – ar faktūru, ar zilganpelēko toni, ar cietību un uzticību. Uzticību tādā nozīmē, ka tas tavu mākslinieces rokas radīto saglabās un nemēģinās diktēt savus noteikumus. Tas vislabāk, visprecīzāk tevis zīmēto pārnesīs uz papīra, kaut arī ķīmiskais process un roku darbs pie zīmējuma apstrādes, lai panāktu novilkumu, ir sarežģīts.”
Izstādē skatāmi grafikas darbi, kas tapuši ilgākā laika posmā, sākot no mākslinieces radošas darbības pirmsākumiem līdz mūsdienām: darbu izlase no 1979. līdz 2024. gadam.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Jura Bergina un Živiles Bardzilauskaites - Berginas darbu izstāde “Satikšanās vieta”
Aspazijas mājā
līdz 16. augustam
Bergins. Pašportrets ar vectēviem
Līz16. augustam Asazijas mājā Jūrmala skatāma Jura Bergina un Živiles Bardzilauskaites - Berginas darbu izstāde “Satikšanās vieta”. Abi mākslinieki iepazinās Jūrmalā, 1993. gadā porcelāna apgleznošanas simpozijā Latvijas Mākslinieku savienības Dzintaru Mākslinieku namā. Radošajos meklējumos viņi atrada ne tikai ceļu viens pie otra, bet arī savu aicinājumu mākslā, kuram palikuši uzticīgi joprojām.
Izstāde “Satikšanās vieta” ir Živiles Bardzilauskaites-Bergins un Jura Bergina veltījums pilsētai, kurā abi mākslinieki satikās. Lai gan lielākoties izstādē redzami darbi, kuri tapuši pēdējo piecu gadu laikā, tajā iekļauti arī porcelāna objekti, kas radīti astoņdesmito - deviņdesmito gadu mijā notikušajos simpozijos Dzintaru Mākslinieku namā.
Abi mākslinieki regulāri piedalās izstādēs un konkursos, ģeogrāfiski aptverot Eiropas valstis, Āziju, Ameriku un Austrāliju. Šo iespēju savus darbus izrādīt Aspazijas mājā abi mākslinieki ieguva Jūrmalas muzeja rīkotāja konkursā.
Aspazijas māja
Zigfrīda Meirovica prospekts 20, Jūrmala
Anetes Meleces izstāde bērniem “Anetes kiosks”
Valmieras muzeja Maršnera namā
līdz 30. augustam
Līdz 30. augustam Valmieras muzeja Maršnera namā skatāma Latvijas laikmetīgās ilustrācijas mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem “Anetes kiosks”, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus.
Īpaši bērniem veidotas izstādes Latvijas kultūrtelpā joprojām ir izņēmums, nevis ikdiena. Interaktīvā izstāde veidota bērniem, atdzīvinot un parafrāzējot Anetes ilustrēto grāmatu stāstus. Anetes Meleces radītie tēli ir unikāli un reizē dabiski cilvēcīgi – tie varētu būt ikviens no mums. Izstādē varēs skatīt Anetes Meleces ilustrāciju oriģināldarbus, skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē būs skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”, pēc kuras motīviem uzvestas izrādes bērniem Latvijā un ārzemēs un izdota grāmata, kas tulkota 20 valodās un saņēmusi vairākas balvas, ieskaitot Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, izstādi papildinās radošās darbnīcas kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi.
Valmieras muzeja Maršnera nams
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Tēlniecības izstāde “Savā vietā!”
Kuldīgas pilsētvidē
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Kuldīgas pilsētvidē norisinās tēlniecības izstāde “Savā vietā!”, kas apvieno vairākus tēlniekus vienotā radošā projektā. Izstādes mērķis ir mākslinieciski bagātināt pilsētas ainavu, katram autoram izvēloties konkrētu vietu savam darbam.
Projekts papildina jau esošos mākslas objektus, tādus kā Līvijas Rezevskas, Gļeba Panteļejeva un Oskara Mikāna radītie darbi, pievienojot papildus vizuāli estētisku pienesumu. Izstādes autori pārstāv dažādas tēlnieku paaudzes, katram ar savu unikālu tēmu, interesēm un rokrakstu, kas katra atsevišķa mākslas darba kontekstā izceļ tā materialitāti, formveidi un stāstu.
Solveigas Vasiļjevas eksperimentālā tehnikā radītie metāla “Sapņu spilveni” iepretim Adatu fabrikas mauriņam simboliski rosina skatītājus ļauties savu sapņu piepildījumam, savukārt Kristaps Gulbis ar savu interaktīvo objektu pievērš cilvēku uzmanību ekoloģijai un nākotnes izaicinājumiem, tai skaitā arī jūras līmeņa iespējamām izmaiņām.
Oto Holgera Ozoliņa no krāsotām kanalizācijas caurulēm veidotie “Cauruļzvēri” 1905. gada parka apstādījumos kļuvuši par bērnu iemīļotiem draugiem, rosinot iztēloties fantāziju radījumus. Āra Smildzera nerūsējošā tērauda “Sukulenta slepenā dzīve” ir veiksmīgi iesakņojusies dīķī, ko ieskauj vītoli pie Svētās Katrīnas evanģēliski luteriskās baznīcas, bet Riharda Ābeltiņa un Ginta Rudzīša radītais vīrs uz sup dēļa balansē Ventas straumē starp ķieģeļu tiltu un rumbas krācēm, atgādinot par populāro pārvietošanās veidu pa ūdens virsmu. Nila Jumīša jauktā tehnikā radītais piemineklis sievietei un matriarhātam priecē skatītājus Pils ielas 2 Mākslinieku rezidences ēkas pagalmā, savukārt trešajā stāvā skatāma Aivara Žukovska un Jura Zemīša monohromā melnbaltā istaba, kas ieved skatītāju 150 gadus senā vēsturē ar tās kultūras uzslāņojumiem.
Izstāde “Savā vietā!” aicina pilsētniekus un viesus aizdomāties par pilsētas vēsturisko, nacionālo un politisko realitāti, īpaši ņemot vērā Kuldīgas nozīmīgo Eiropas kultūras galvaspilsētas sadarbības pilsētas statusu un UNESCO dalībnieces godu.
Izstāde “Mākslas darbi no privātkolekcijām”
Dundagas pilī
līdz 15. oktobrim
Uga Skulme. Parks. Darbs leznots Dundagā 1939. gadā, ceļā uz Pitragu.
Līdz 15. oktobrim Dundagas pilī skatāma izstāde “Mākslas darbi no privātkolekcijām”, kas hronoloģiski aptver periodu no 20. gs. sākuma jūgendstila perioda līdz 21. gadsimta. sākumam. Šeit redzami zīmējumi, fotogrāfija un glezniecība, kurā dominē klusās dabas un ainavas žanrs, ko papildina figurālas kompozīcijas un abstrakcijas. Latviešu estētikai tuva ir turēšanās pie dabas, nereti to poetizējot.
Šī izstāde, bez programmas uzstādījuma, atklāj dažādo žanru attīstības ceļu un iezīmē starptautisko sakaru un saišu līniju latviešu mākslā.
Lai nodrošinātu skatītājam unikālu mākslas piedzīvojumu, izstādē iekļauti kā latviešu mākslas klasiķu, tā – mazāk pazīstamu mākslinieku darbi, kā arī atsevišķu starptautiski pazīstamu laikmetīgās mākslas ārzemju autoru darbi.
Fotoizstāde “Dažādas perspektīvas”
fotostudijā “Uniq” / radošajā kvartālā “Provodņiks”
Fotostudijā “Uniq” radošajā kvartālā “Provodņiks” skatāma fotoizstāde “Dažādas perspektīvas”, kurā izlikti fotogrāfu Klintas Kalnes, Jura Justa, Annas Omnes, Viktorijas Troickas un citu talantīgu fotomākslinieku darbus. “Mēs vēlamies, lai izstāde kļūtu par sociālu platformu, kur varētu apspriest dažādas sabiedrības problēmas. Šoreiz mēs aktualizējam smagi atjaunojošās multiplās sklerozes tēmu,” atzīmēja organizatori. Viens no fotostudijas “Uniq” lielajiem draugiem jau divus gadus dzīvo ar smagu diagnozi un vēlas dalīties ar savu pieredzi, lai parādītu, ka šī diagnoze nav spriedums, un atgādinātu, ka neviens nav no tās pasargāts. Multiplā skleroze ir nopietna slimība, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervu šķiedras, izraisot invaliditāti darbspējīgā vecumā. Tā ir izplatīta slimība, kas pasaules mērogā, jau ir skārusi trīs miljonus iedzīvotājus. Fotoizstādē “Dažādas perspektīvas” apskatāmi fotogrāfu darbi par tēmām: “Ārpus sienām”, “Emocionālais portrets” un “Konceptuālās un abstraktās fotogrāfijas”.
Fotostudija “Uniq”
Ganību dambis 63, Rīga / kāpņu telpa A, 2. stāvs
Titulbildē: LMA studenta Andreja Brīvuļa darbs
