Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Reiņa Dzudzilo personālizstāde “NEKAD NEBEIDZAS”
Galerijā ALMA
līdz 11. martam
Līdz 11. martam galerijā “Alma” skatāma Reiņa Dzudzilo personālizstāde “NEKAD NEBEIDZAS” kā etīde tumšam laikam.
“Kas notika, kad gaismas objekts izgaismoja telpu un tika izslēgts? Vai beidzās gaisma, vai beidzās objekts? Vai tas, kurš tika izgaismots, to aizmirsa vai joprojām atceras?
Es esmu redzējis 35 dzimšanas dienas. Bet vai es pats piedzimstu vienreiz vai ik gadu kā Kristus, kurš vieniem piedzimst decembrī, otriem - janvārī, trešiem nav piedzimis un nepiedzims.
Es esmu redzējis trīsdesmit sešus pavasarus, bet vēl vairāk ziemu - trīsdesmit septiņas.
Ziema visu laiku beidzas un nekad nebeidzas.
Pavasaris visu laiku beidzas un nekad nebeidzas.
Gaisma nekad nebeidzas.
Daudz laimes dzimšanas dienā! Es ielūdzu sevi un Tevi, mans draugs, Tevi, garāmejošais un šurp nākošais!”
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Kārlim Ulmanim veltītā ekspozīcija
Muzejā “Pikšas”
no 30. janvāra
H2E publicitātes foto
Kārļa Ulmaņa (1877-1942) dzimtajās mājās “Pikšas” no 30. janvāra būs pieejama līdz šim apjomīgākā pretrunīgajam politiķim veltītā ekspozīcija. Kamēr publiskajā telpā viņa tēls aizvien ir laba augsne interpretācijām un spekulācijām, “Pikšas”, apvienojot Zemgales vecsaimniecības tēlu ar piemiņas vietas nozīmi, ir piemērotākā vieta atbilžu meklējumiem uz jautājumu – kas ir Kārlis Ulmanis un kāda ir viņa loma Latvijas vēsturē?
Kārlim Ulmanim veltītā pastāvīgā ekspozīcija tapusi sadarbībā ar dizaina biroju “H2E” un Dr. hist. Kasparu Zelli.
Agronoma un politiķa Kārļa Ulmaņa personīgā biogrāfija ir cieši saistīta ar nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas valsts vēsturē. Viņš ir starp tiem, kas piedalās Latvijas Republikas dibināšanā 1918. gadā. Kārlis Ulmanis ir pirmais Latvijas Republikas Ministru prezidents un šo amatu ieņēma vairākkārt. Viņš ir arī ministrs dažādās valdībās un līdz ar 1934. gada 15. maija apvērsumu Kārlis Ulmanis kļūst par autoritārās Latvijas diktatoru. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kārli Ulmani arestē un deportē uz PSRS, kur ieslodzījumā viņš mirst.
Debates par Kārļa Ulmaņa lomu vēstures veidošanā notiek joprojām. Tās balstās kā faktos, tā emocijās un subjektīvās interpretācijās, apliecinot Kārļa Ulmaņa fenomena nozīmību gan sabiedrības pagātnes, gan nākotnes apziņā. Tikai iegūstot laika distanci un pāraugot kolektīvās traumas, ir iespējams uzsākt atvērtu diskusiju par Kārli Ulmani.
Ekspozīcija realizēta vizuāli kontrastaina. Tās tēls, tāpat kā saturs, atsedzas kā daudzslāņaina puzle. Muzejam, sadarbojoties ar dizaina biroju “H2E”, kā galvenais asociāciju rosinošais elements tika nodefinēts ekspozīcijas dizaina vizuālajiem izteiksmes līdzekļiem, kam jākalpo kā mākslas faktam. Vizuālo noskaņu pasvītro mūzikas un audio dizaina koncepcijas autora Kristapa Krieva autordarbs. Realizējot ekspozīcijas projekta ideju, tika pieaicināti satura interpretācijas autori. Ar saviem komentāriem projektā piedalījās psihoterapeite Inese Puntiece, literāte Inese Zandere un kino režisors Pēteris Krilovs, lai interpretētu pretrunīgo politiķi katrs no savas profesijas prizmas, un kopā atvērtu plašāku spektru diskusijai par Kārļa Ulmaņa tēla un identitātes veidošanos. Tomēr galvenā atslēga uz projekta ilgtermiņa mērķu sasniegšanu bija atrast īsto vēstures pētnieku, kurš palīdzētu noturēt līdzsvaru starp visām ar Ulmaņa personības interpretāciju saistītajām pretrunām. Dr. Hist. Kaspars Zellis muzeja “Pikšas” pastāvīgās ekspozīcijas projektā piedalās jau no tā pirmsākumiem 2018. gadā.
Muzejs “Pikšas”
Pikšas, Dobeles novads
Artūra Analta izstāde “Kas tas?”
Rīgas Zooloģiskajā dārzā
no 1.februāra
Rīgas Zooloģiskajā dārzā skatāma mākslinieka Artūra Analta izstāde “Kas tas?” – īpašā maršrutā izkārtoti objekti – kastes, kas veidoti dzīvnieku dabiskajos izmēros, ļaujot ikvienam interesentam sajust to lielumu. Tā kā daudzi no zoodārza iemītniekiem redzami tikai pa gabalu un to patiesos izmērus aptvert ir sarežģīti, izstāde ļauj dzīvniekam “pietuvoties” kā vēl nekad.
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
Meža prospekts 1, Rīga
Skatloga izstāde – Latvijas Mākslas akadēmijas studentu redzējums par
VEF KVARTĀLA promenādē esošās ēkas potenciālo pielietojumu un interjera dizainu
Ūnijas ielā 8 - K7
1.–22. februāris
No 1. līdz 22. februārim jebkurā diennakts laikā VEF KVARTĀLA promenādes galā esošās ēkas skatlogos skatāma izstāde - Latvijas Mākslas akadēmijas studentu redzējums par šīs ēkas potenciālo pielietojumu un interjera dizainu.
Latvijas Mākslas akadēmijas 4. kursa studentes arhitektes un lektores Zanes Teteres-Šulces vadībā izstrādāja trīs ideju konceptus. Galvenais darba uzdevums bija piešķirt ēkai jaunu funkcionālo nozīmi un izstrādāt interjera dizainu, kas būtu gan sabiedrībai vērtīgs, gan kalpotu par apkārtējās vides atpazīstamības objektu. Lai arī piedāvātie projekta ideju koncepti ir krasi atšķirīgi, tos vieno vēlme saglabāt industriālo auru un izcelt ēkas arhitektoniskās kvalitātes – ģeometriskās metāla jumta konstrukcijas un horizontālo / vertikālo telpas plašumu.
Izstādē ar saviem darbiem piedalās LMA bakalaura programmas 4.kursa Dizaina nodaļas interjera dizaina studentes - Sabīne Vārtiņa (“Urbānie dārzi”), Aļona Margarita Agiševa (Sporta zāle “Gamification”) un Ieva Freimane (Koncertzāle “dekadence”).
Ēka Ūnijas ielā 8 - K1 celta 20.gs. sākumā, nedaudz vēlāk kā blakus esošās piegulošās ēkas. Sākotnēji šīs ēkas vietā bija 14 metrus plata tranzīta iela. Dažus gadus vēlāk te tika uzbūvēta eļļas ražošanas ēka, kas ir saglabājusies vēl līdz šodienai. Ķieģeļu mūra ēka tiek balstīta uz 7,5 metrus augstām 12 kolonnām un blakus esošo ēku ārsienām. Daļēji stikloto jumtu daiļo metāla fermu konstrukcijas.
Lokācija: pelēkā moduļu ēka VEF KVARTĀLA promenādes galā
Ūnijas iela 8 - K7, Rīga
Ievas Epneres izstāde “Laidi”
ISSP Galerijā
2. februāris–16. marts
No 2. februāra līdz 16. martam ISSP Galerijā būs skatāma mākslinieces Ievas Epneres izstāde “Laidi”. Tajā būs aplūkojama dokumentālā filma (35'), kas vēsta par Laidu pamatskolas pastāvēšanas pēdējo – 101. gadu, un lielformāta fotogrāfijas. Filmas pirmizrāde notiks 2. februārī plkst. 18.00 kinoteātrī “K.Suns”.
Dokumentālā filma ar tādu pašu nosaukumu, “Laidi”, vēsta par pēdējo Laidu pamatskolas pastāvēšanas gadu Laidu muižā. Laidos Ieva Epnere ieradās 2021. gada rudenī radošās rezidences ietvaros, lai iepazītos ar pagasta vēsturi, teikām un rastu iedvesmu jaunam mākslas darbam. Rezidences laikā dzima ideja par sadarbību ar skolas teātra pulciņu, un, pieaicinot horeogrāfi Elīnu Gediņu, tapa kustību izrāde “Laidu leģendas”. Paralēli izrādes idejas attīstībai, māksliniece uzzināja par Kuldīgas novada domes pieņemto lēmumu skolu likvidēt. Satraucošā ziņa pamudināja mākslinieci Ievu Epneri dokumentēt šo notikumu filmā. Rezultātā ir tapusi dokumentālā filma, kurā, aptverot visus gadalaikus, savienojas ikdiena ar gatavošanos skolas salidojumam un vienlaikus atvadām.
Māksliniece īpaši pateicas Laidu pamatskolas bērniem, skolas darbiniekiem un direktorei Elitai Tisjakai, teātra pulciņa vadītājai Aijai Botsmanei, kā arī Laidu pagasta pārvaldes vadītājam Andrim Neilandam un kultūras un sporta pasākumu organizatorei Andai Stibai.
“2022. gada 27. janvārī Kuldīgas novada dome pieņēma lēmumu skolu slēgt. Pētot skolu situāciju kopumā, atklājas, ka pēdējos divdesmit četros gados pamatskolu skaits Latvijā ir sarucis uz pusi. Skolu tīkla optimizēšanu nosaka t.s. “kvantitatīvie kritēriji” – skolēnu skaits un ēkas uzturēšanas izmaksas,” par aktualitāti stāsta Ieva Epnere. “Tomēr ar skolas zaudēšanu sākas vietas lēna izdzišana, jo skola ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras un socializācijas centrs. Jaunās ģimenes ar bērniem vietas bez skolas neizvēlas.”
Filmas operators ir Valdis Celmiņš. Filmas komandā ir operatore Baiba Kļava, montāžas režisore Andra Doršs, komponists Kārlis Auziņš, skaņu režisors Edvards Broders un skaņu operators Arvīds Ceļmalis. Izstādes kuratore – Iveta Gabaliņa. Telpiskie risinājumi veidoti sadarbībā ar arhitekti Līvu Kreisleri.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13, K3, Rīga
Annemarijas Gulbes personālizstāde “Izaicinājums pārmantojamībai”
galerijā LOOK!
2.–25. februāris
No 2. līdz 25. februārim galerijā LOOK! būs skatāma Annemarijas Gulbes personālizstāde “Izaicinājums pārmantojamībai”. Māksliniecei aktualizējot jautājumus par latviskas identitātes komponentiem, nostalģiskām rutīnas darbībām virtuvē, amatu un zināšanu pārmantojamību no paaudzes paaudzē, viena reģiona vai valsts ietvaros, tiks akcentēta aizrautība par citviet it kā nenozīmīgu detaļu un produktu unikalitātes ierasto prezentāciju sabiedrībā.
Apmeklētāji izstādes norises laikā būs aicināti pieredzēt akciju, kuras ietvaros autore centīsies būt klātesoša galerijā ik dienu, veidojot telpu sarunai par to, kā ierastais, kurā esam piedzimuši vai iedzīvojušies šķietami nosaka kādiem mums būt, ar ko nodarboties, no kā pārtikt un kāda gan nozīme tik patriotiski praktizēt priekšteču izkopotās zināšanas un prasmes? Izvēlētie objekti, attēli, video fragmenti un rudzu miltu izstrādājumi, to regulārā raudzēšana, gatavošana un ievietošana skatlogā kļūs par iemeslu saldskābi rūgtenas pēcgaršas analīzei un tai piemītošās estētikas baudīšanai.
Annemarija Gulbe (1997) tiecas piemeklēt atbilstošāko mediju katram konceptam, tostarp fotogrāfiju, video un instalāciju. Izmantojot mākslu, viņa pieskaras marginālām teritorijām, fokusējoties uz sociāliem projektiem un tēmām, kas saistītas ar vidi un tās identitāti.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Izstāde “Visā visumā”
Kalnciema kvartāla galerijā
2.–28. februāris
No 2. līdz 28. februārim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma izstāde “Visā visumā”, kas tapusi, sadarbojoties četrām Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas studentēm - Elīnai Vagrei, Stīnai Skulmei, Renātei Pagastei un Inai Kantiķei.
Mākslinieces par izstādi stāsta: “Izstādes iedvesmas avots ir vasarā kopīgi piedzīvotais plenērs, kas ne vien radījis jaunu izpētes pieredzi, bet arī ļāvis apjaust cilvēka un dabas mijiedarbības spēku. Gaismas nebeidzamās variācijas, formu mainība un nepastāvība, mirkļa un sajūtas tvērums, cikliskums un nebeidzams sākums un gals ir jautājumi, ko darbu autores risina katra savā tehnikā un veidā, atainojot bezgalīgo iespēju kaleidoskopu, ko raisa esība dabā un atskārsme, ka visums tiešām var būt vienā pilienā, putna dziesmā vai elpas vilcienā.”
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
3. februāris–12. janvāris, 2025
Vizuālā identitāte LNMM ekspozīcijai “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”. Māksliniece: Dace Džeriņa
No 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs būs skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.
Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju “Mūra nojaukšana”, kurā mūris skatāms kā ideoloģisks simbols “dzelzs priekškaram”, kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par svarīgiem notikumiem.
Izstādē eksponēti Visvalža Asara, Ilmāra Blumberga, Māra Bogustova, Andra Brežes, Ulda Brieža, Birutas Delles, Ingrīdas Drāznieces, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Gvido Kajona, Andreja Kalnača, Frančeskas Kirkes, Jāņa Knāķa, Sandras Krastiņas, Leonarda Laganovska, Daces Lielās, Aivara Liepiņa, Gunāra Lūša, Sarmītes Māliņas, Jāņa Mitrēvica, NSRD, Ojāra Pētersona, Ivara Poikāna, Miervalža Poļa, Jura Putrāma, Māra Subača, Laimoņa Šēnberga, Aijas Zariņas mākslas darbi. Ekspozīciju papildina vizuālas un dokumentāras liecības par instalācijām, performancēm un citiem būtiskiem mākslas notikumiem.
Izstādi pavada īpaši izstrādātas izglītības programmas dažādām auditorijām. Sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” un komunikācijas aģentūru “Fox Consulting” radīta video interviju sērija ar astoņiem ekspozīcijā pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem: Sandru Krastiņu, Frančesku Kirki, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Poikānu, Andreju Kalnaču, Uldi Briedi, Ingrīdu Drāznieci un rakstnieku Aivaru Kļavi, kuri dalās atmiņās par pārmaiņu laika garu. Papildus tam rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju. Visas esejas muzeja mobilajā lietotnē un Soundcloud kontā pieejamos audio failos ierunājis aktieris Kaspars Znotiņš. Savukārt mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performance “Cik ilgi tas var turpināties?”
Latvijas Nacionālajā māksas muzejā
3. februārī / plkst. 18.00
Ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performance “Cik ilgi tas var turpināties?”. Kadrs no filmas “Cik ilgi tas var turpināties?” (rež. Elvina Nevardauskaite / Elvina Nevardauskaitė). Publicitātes foto
Atklājot jaunu ekspozīciju “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, gada 3. februārī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (3. stāva vestibilā) norisināsies ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performance “Cik ilgi tas var turpināties?”.
Šī Darjas Kalašņikovas performance ir aizkustinājusi kritiķus un skatītājus daudzos mākslas festivālos. Tajā viņa caur kustību skaita dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, izaicinot sava ķermeņa fiziskās spējas. Priekšnesumā imersīvi tiek kombinēta mākslas vingrošana, autores izveidots pavadošais skaņas celiņš un gaisma. Atkārtojot vingrinājumus, māksliniece nospiedošā vienmuļībā mēra nu jau gandrīz gadu notiekošā kara ilgumu un stāsta par Ukrainas pilsētām, kas daļēji vai pilnībā ir nopostītas.
Darja Kalašņikova – māksliniece, politiskā aktīviste un bijusī mākslas vingrotāja no Luhanskas Ukrainā – nav bijusi mājās kopš 2014. gada, kad krievi okupēja viņas dzimto reģionu. Toreizējā okupācija bija atbilde Eiromaidana kustībai – pret tā brīža Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kuras dalībniece bija arī pati māksliniece. Šobrīd viņa piedzīvo otro karu savā dzīvē.
“Ukrainas kara sākumu 2022. gadā sagaidīju Kijivā, 24. februāra rītā pamostoties savā dzīvoklī. Pirmās trīs kara dienas pavadīju Kijivas bumbu patvertnē, tad pārbraucu uz Lucku Ukrainas ziemeļos. Divus mēnešus dzīvojot Luckā, jutu, ka pasaule sāk pierast pie kara Ukrainā. Balstoties šajās sajūtās, pieņēmu vēl vienu izaicinošu lēmumu – pārcelties uz Eiropu un atgādināt par kara tuvo klātesamību caur savu mākslu,” stāsta Darja Kalašņikova.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Sandras Strēles personālizstāde “Nenotikušās izstādes: Brikšņi”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
3. februāris–19. marts
No 3. februāra līdz 19. martam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma Sandras Strēles personālizstāde “Nenotikušās izstādes: Brikšņi”. To veido divdesmit piecu monumentālu gleznojumu cikls. Sandra ir jaunās paaudzes māksliniece, kam lielformāts nav laimīgi sagadījusies nejaušība, bet gan stabils, atpazīstams rokraksts. Viņas glezniecība ir stabilas nervu sistēmas, noturīga darba režīma (lielākā daļa no izstādē izliktajām kompozīcijām ir uzgleznotas 2022. gada laikā), uzmanīgi sabalansētas formas un satura savijums.
Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlēta žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Uz to vedina pats izstādes nosaukumus, kurā ietverts tipiskākais Latvijas ainavas raksturlielums: brikšņi – sīku, smalku krūmāju un kritalu pelēcīgais pinums. Tomēr Sandra risina ainavu pa savam, demonstrējot spēju pašpietiekami dekoratīvu, acij tīkamu glezniecību, kas “neplosās un neplosa”, ievietot lielākā, intelektuāli izsvērtā sistēmā, kur gludi apgleznotās akrila virsmas notur daudzos uzgleznotos elementus kopā (sēnes, matrjoškas, dārza rūķus, tenisa kortus un nepabeigtas ēkas) un pārdomāti virza skatītāju no kompozīcijas pie kompozīcijas garā ceļojumā. Sandra savās intervijās vairākkārt uzsvērusi, ka viņas glezniecības izpratni visprecīzāk spēj raksturot jēdzieni “stāsts, stāstniecība, serialitāte” – kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo, kur “kaut kas” notiek aiz gleznām vai starp gleznām. “Glezniecība ir vislēnākais no visiem kino” – tā pati savu stāstniecības metodi glezniecībā ir raksturojusi pati Sandra.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Oto Holgera Ozoliņa personālizstāde “Risinājums neesošai problēmai”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
3. februāris–19. marts
No 3. februāra līdz 19. martam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs apskatāma mākslinieka Oto Holgera Ozoliņa personālizstāde “Risinājums neesošai problēmai”. Mākslinieks Oto Holgers Ozoliņš savā jaunākajā izstādē aicina skatītājus aizdomāties par attiecībām starp ikdienas pienākumiem un māksliniecisko izpausmi. Gan makšķerēšana, gan veļas karināšana var būt ikdienas meditācijas forma, kurā prāts bez piepūles kļūst kluss un mierīgs. Izmantojot tādus šķietami nenozīmīgus priekšmetus kā veļas knaģi un laivas koka dēļi, Oto pēta mākslinieciskās jaunrades potenciālu ikdienišķākās darbībās.
Izstāde, kas izpludina robežu starp darbnīcu un izstāžu telpu, uzdod jautājumus par brīdi, kad objekts kļūst par mākslas darbu. Vai tikai tad, kad tas tiek uzlikts uz podesta zem stikla kupola, vai jau tad, kad pie sienas tiek piestiprināta pirmā skice. Turklāt izstādes laikā mākslinieks katru dienu atradīsies uz vietas, būvējot laivu, tādējādi vēl vairāk akcentējot tēmu par ikdienas priekšmetu pārvēršanu mākslas darbā.
Caur nemitīgiem eksperimentiem tiek iegūta jauna forma. Koka knaģis no ikdienas priekšmeta kļuvis par izaicinājumu. Pretstatā nebeidzamai pilnveidei, knaģim tiek atņemta funkcija, pārvēršot to skulptūrā, līdz tas mirdz uz pjedestāla. Tikmēr dēļi, kas gulējuši darbnīcā, ieņēmuši jaunu veidolu un iezīmēti rasējumā. Līdzīga laiva piejūrā tikusi darināta jau pagājušā gadsimta sākumā, bet tagad tā tiek nomainīta un iegūst pavisam citu funkciju. Tikai tā kaut kas no esošā atšķirīgs veidojas un top par jaunu realitāti.
Izstāde kuratore ir Roberta Atraste.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Igauņu tekstilmākslinieces Aetas Ollisāres izstāde “Joprojām tas pats mēness”
Rīgas Latviešu biedrībā
3. februāris–5. marts
Igaunijas mēneša ietvaros Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē no 3. februāra līdz 5. martam būs skatāma igauņu tekstilmākslinieces Aetas Ollisāres izstāde “Joprojām tas pats mēness”. Aeta Ollisāre (Aet Ollisaar) ir tekstilmāksliniece, kura rada gobelēnus, izmantojot gan tradicionālās aušanas tehnikas, gan improvizācijas elementus un priekšmetus ar nozīmīgiem stāstiem. Izstādes “Joprojām tas pats mēness” kodolu veido darbi, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā Tartu radošajā kvartālā Aparātu rūpnīcā (Aparaaditehas), Stuudio 100, saules un dzejas ielenkumā. Šādi gobelēnos parādās dzīves gaišākā puse, grūtībām un izmisumam nemanāmi izzūdot starp pavedieniem. Māksliniece aicina sev nest līdzi labo un skaisto, ticēt brīnumiem – ja paskatās debesīs, tur joprojām ir tas pats mēness.
Aeta Ollisāre ir ilggadēja Pallas Universitātes Tekstilmākslas nodaļas profesore un vadītāja, Igaunijas Mākslinieku savienības un Ziemeļvalstu Tekstilmākslas asociācijas biedre un Igaunijas Tekstilmākslinieku savienības prezidente.
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Madaras Neikenas izstāde “Virs horizonta”
galerijā “Romas dārzs”
4. februāris–30. aprīlis
Madara Neikena. “xxx”, 60x80 cm, audekls/eļļa
No 4. februāra līdz 30. aprīlim galerijā “Romas dārzs” būs skatāma mākslinieces Madaras Neikenas personālizstāde “Virs horizonta”.
Šī ir mākslinieces pirmā personālizstāde Liepājā. Māksliniece atzīst, ka tieši ar jūru sākusies iemīlēšanās glezniecībā un parādījusies vēlme gleznot. Galvenais žanrs Madaras Neikenas glezniecībā ir ainava, darbi radīti a la prima jeb viena piegājiena tehnikā. Vispirms top mazāka formāta glezna, un pēc tam dabā notvertā krāsa un sajūta tiek atspoguļotas lielformāta gleznojumos, kuriem piemīt lakoniska, līdz minimālismam izkopta izteiksme. Māksliniece atklāj, ka viņai svarīga ir krāsa un gleznas kopējā noskaņa, vēstījums var tikt izteikts vien ar pāris līnijām. Gleznas top apzināti intuitīvi, tā ir tiekšanās uz kaut ko īstāku, vārdiem neaizsniedzamu.
Madara Neikena stāsta: “Virs horizonta jūrā aust gaisma. Virs horizonta tumsā pilsētas izgaismo mākoņu vālus. Virs horizonta nemainīgi mainīgs ir ik laika sprīdis. Te skatiens iegrimst bezgalīgā caurspīdīgi zilā kobaltā, te viss debesjums jau piepildīts ar pelēku irdenu, izvagotu mākoņu lauku. Te atkal zilā ultramarīnā krāsots ir it viss. Rīts sākas ar blāvu gaismu pie horizonta. Vispirms tas ir maigs, tad dārdoši kvēlojošs, līdz atkal kļūst viegli rozā, tad uz brīdi iegrimst klusinātā purpurā un negaidīti atkal kvēlo violets. Beidzot jauna diena ir sākusies ar tīru gandrīz nemainīgi esošu zilu kobaltu, un debesis ir skaidras un bez mākoņiem. Gleznās ir ainavas ar un bez horizonta. Īstenībā tā ir nojausma par ainavu – tikai debesjums vai debesis un zeme mainīgajā dienas ritumā.”
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas izstāde “Vīzijas un sliekšņi”
Hamburgas “Pashmin” mākslas galerijā
4.–25.februāris
Hamburgas “Pashmin” mākslas galerijā no 4. līdz 25.februārim būs skatāma trīs Latvijas mākslinieku – Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas – izstāde “Vīzijas un sliekšņi”. Tā ir veidota, lai izgaismotu dažādas pieejas un izpratnes par glezniecību, vienlaikus mēģinot atbildēt uz aktuāliem jautājumiem par to, ko glezniecība nozīmē šodien. Šī latviešu mākslinieku grupas izstāde turpina uzturēt arī sarunu, kas starptautiskajā mākslas telpā izskan par glezniecības aktualitāti mūsdienu mākslas kontekstā.
Izstādes “Vīzijas un sliekšņi” kurators no Latvijas ir Pāvels Terentjevs ar līdzkuratori Natalja Nouri no Vācijas.
“Šī starptautiskā izstāde ir liels notikums, jo ticu, ka spēsim starptautiskajā arēnā radīt interesi par Latvijas laikmetīgo mākslu un iedvest tajā jaunu vērtības elpu. Mūsu vietējās mākslinieku saimes viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izskanēt starptautiski, ko, protams, ievērojami spēcīgāk ir izdarīt radošā komandā, kur vienuviet saplūst ļoti atšķirīgi, bet tajā pašā laikā individuāli spēcīgi rokraksti, kas uzreiz par mums kā mākslinieku nāciju pasaka daudz vairāk, nekā tad, ja mākslinieks savus radošos spārnus izpleš solo izpildījumā,” skaidro viens no izstādes darbu autoriem Māris Čačka.
“Pashmin” mākslas galerijas specialitāte ir laikmetīgā māksla. Pateicoties ilgai pieredzei un tirgus analīzei, galerija ir spējusi gadu no gada izrādīt mākslas pasaulē aktuālākos mākslas darbus un uzņemt labākos māksliniekus no visām pasaules valstīm. “Pashmin” mākslas galerija atrodas kopā četrās lokācijās - Hamburga (Vācija), Pekina, Šanhaja, Čuncjinā (Ķīna). Kuratori visās mākslas galerijās veido personālizstādes un grupu izstādes, kurās tiek atainotas kādas no mūsdienu problēmām. “Pashmin” mākslas galerija ir viena no vadošajām galerijām Ķīnas mākslas tirgū.
Latvijas Mākslinieku savienība aicina piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē
“Rudens 2022. Karš ilgst gadu”
Pieteikšanās līdz 9. februārim
Jānis Purcens. “Tūbiņa, puteklis, koks”, jaukta tehnika, 40,5×40,3×7 cm, 2022
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) aicina profesionālus vizuālās mākslas un dizaina māksliniekus, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studentus piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Rudens 2022. Karš ilgst gadu”, kas norisināsies LMS galerijā no 17. februāra līdz 19. martam.
LMS aicina māksliniekus izteikt attieksmi un vērtējumu šī brīža pasaules norisēm. Mākslinieki tiek aicināti runāt sev raksturīgā valodā, nepaģērot ideoloģijai. Latvijas māksla 20. gadsimta gaitā ir pārvarējusi vairākas politiskās krīzes un mākslas stilistikas maiņas, kas ļauj izsekot arī mākslinieka sūtībai. Karš ilgst gadu un ietekmē ikkatru, vai tas mainīs mākslas paradigmu?
Pieteikumi dalībai izstādē tiek pieņemti līdz 9. februārim. Jāiesniedz 1-3 vizuālās mākslas darbi, kas tapuši laika posmā no 2020.-2023. gadam. Mākslas darbu izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota. Multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku. Jāiesniedz aizpildītu pieteikuma anketu – https://failiem.lv/u/vsuew86yq, autora CV, sūtot visu, ieskaitot darbu attēlus, uz e-pastu: lms.rudens@inbox.lv.
Izstādei “Rudens 2022. Karš ilgst gadu” iesniegtos pieteikumus izvērtēs un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veiks izstādes žūrija, kas arī paziņos autoru, kurš kļūs par LMS Balvas īpašnieku un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2024./ 2025. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Izstāde “Mandala – slepenās tantras templis”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 12. februārim
Līdz 12. februārim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā ir skatāma izstāde “Mandala – slepenās tantras templis”, kur apskatāmas ar budismu saistītu priekšmetu fotogrāfijas un budisma rituālu skulptūras no Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzeja (mongoļu val. Чойжин ламын сүм музей), kas atrodas Ulanbatorā, Mongolijā.
Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzejs ir nozīmīgs Mongolijas arhitektūras, vēstures, reliģijas un kultūras mantojuma piemineklis. Izstāde “Mandala – slepenās tantras templis” veido nelielu ieskatu Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzejā. Fotoreprodukcijās uz auduma var vērot Budas statujas, budistu tekstus, mūzikas instrumentus, budistu čamu deju 18.-19. gs. rituālās maskas un tērpus, kā arī tempļu kompleksa arhitektūru.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Tekstilmākslas miniatūru grupas izstāde “Iztēle ir realitāte”
Roberta Mūka muzejā Galēnos
līdz 24. februārim
Līdz 24. februārim Roberta Mūka muzejā Galēnos skatāma Roberta Mūka 100 gadu jubilejai veltīta tekstilmākslas miniatūru grupas izstāde “Iztēle ir realitāte”.
Izstādē piedalās mākslinieki Andra Kurzemniece, Antra Saliņa, Dace Grīnberga, Diāna Janušone, Dina Baumane, Elizabete Klints, Elīna Veilande – Apine, Ērika Zutere, Hele, Ieva Krūmiņa, Ilona Valaine – Blekte, Ilze Grīnberga, Kristīne Kligina, Laura Ščedrova, Liene Lauriņa, Lienīte Slišāne, Līva Kaprāle, Maija Purgaile, Rasa Grāmatiņa, Ruta Bogustova, Una Valtere, Vija Jansone, Zane Šumeiko.
Izstādes kuratori tekstilmāksliniece Līva Kaprāle un Latvijas tekstilmākslas asociācija sadarbībā ar Roberta Mūka muzeju Galēnos.
Pēc Roberta Mūka domām, dzeja ir iztēles produkts un dzejnieka uzdevums ir parādīt lietas savā pašpieticībā brīdī, kad tās pārvēršas tēlos. Iztēle ļauj lietas redzēt vienotībā ar matēriju un garu.
Roberta Mūka muzejs
Skolas iela 11c, Galēni, Galēnu pagasts
Mārtiņa Heimrāta tekstiliju izstāde “Mārtiņdeķi”
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē
līdz 26. martam
Līdz 26.martam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma Mārtiņa Heimrāta tekstiliju izstāde “Mārtiņdeķi”.
Savu darbu izstādes Mārtiņš Heimrāts rīko reti. Izstāde Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī ir tapusi mākslas zinātnieka, Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītāja Māra Branča ierosinājuma rezultātā. Izstādē redzami “ziemeļnieku” tehnikā darināti darbi, kas šajā vēsajā sezonā Torņa izstāžu zālē ienes siltuma un mājīguma noskaņu.
Mārtiņš Heimrāts (1955) pirmās tekstilijas noauda laikā, kad studēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Aust iemācījās mājās no tēta Rūdolfa Heimrāta – latviešu profesionālās tekstilmākslas skolas pamatlicēja – vērojot un palīdzot viņam. Viens no Mārtiņa Heimrāta jauktā tehnikā tapušiem tekstildarbiem ir skatāms Lielauces pilī.
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca
Akadēmijas iela 1, Jelgava
Anitas Paegles zīmējumu izstāde “Rīgas kaķi”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
līdz 26. martam
Anita Paegle. Mārupes ielas kaķis
Līdz 26. martam muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma Anitas Paegles zīmējumu izstāde “Rīgas kaķi”. Izstādē “Rīgas kaķi” būs apskatāmas Anitas Paegles oriģinālilustrācijas Ineses Zanderes dzejoļu grāmatai “Kaķis uz klavierēm” (2021), Māras Cielēnas grāmatai “Ņau un murr” (2005), visu papildinās zīmējumi Latvijas Pasta izdotajām tematiskajām pastmarkām un Latvijas Bankas izlaistā monēta “Pasaku monēta I. Pieci kaķi”.
Kaķis ir viens no nozīmīgākajiem tēliem Anitas Paegles daiļradē. “Man ir interesanti vienkārši zīmēt to, kas ir apkārt, – puķes, putnus, zvērus, priekšmetus, arī arhitektūru, kas patīk. Un ziniet, lietas, kas ir nokļuvušas grāmatās, mainās – tas jau vairs nav vienkārši krēsls, ko esi uzzīmējis, tam ir savs raksturs, dvēsele”, saka Anita Paegle.
Darbojoties bērnu grāmatu grafikā kopš 1981. gada, Anita Paegle ir izkopusi savu stilu – katra viņas darinātā ilustrācija ir kā atsevišķs mākslas darbs, tajā liela nozīme ir detaļām, niansēm un raksturiem.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Aicina pieteikt darbus konkursizstādei mākslas biennālē “Marīna 2023”
Pieteikšanās līdz 26. martam
Laima Bikše. Viļņu skaitītāja. 2021. Audekls, eļļa. 80 x 120 cm. Biennāles “Marīna 2021” glezniecības konkursizstādes uzvarētāja
No 6. jūlija līdz 3. septembrim Jūrmalā notiks 4. starptautiskā jūras tematikai veltītā mākslas biennāle “Marīna 2023” ar nosaukumu “Ūdensdievam uz pleciem”. Biennāle pievēršas personīgajai mitoloģiskajai pieredzei saistībā ar jūru. Katrs, kurš kaut reizi bērnībā bijis pie jūras, ir saskāries ar kādu maģisku stāstu vai mītisku piedzīvojumu, kuram, šķietami, nav loģiska izskaidrojuma. Cilvēkus visos laikos ir vilinājusi neizdibināmā pasaule, ko slēpj spoguļgludā virsma.
Mākslinieki aicināti piedalīties biennāles centrālajā notikumā – konkursizstādē Jūrmalas muzejā. Atšķirībā no iepriekšējām biennālēm, kas bija fokusētas uz glezniecību, šogad konkursizstāde ir paplašinājusi robežas, sagaidot mākslinieku pieteikumus ar darbiem dažādās tehnikās.
Darbus konkursizstādei var pieteikt līdz šī gada 26. martam. Darbi tiks vērtēti divās kategorijās: profesionāli mākslinieki – galvenā balva 1000 eiro (pēc nodokļu nomaksas), mākslas studenti – balva 500 eiro (pēc nodokļu nomaksas) un iespēja rīkot personālizstādi Jūrmalas muzejā. Konkursa nolikums pieejams: 4. starptautiskā mākslas biennāle “Marīna 2023”. Konkursizstādes pieteikuma anketa pieejama šeit.
Biennāles kuratore ir mākslas zinātniece Inga Bunkše.
Veronikas Simoņenkovas izstāde “Kopā ar Ukrainu”
Koncertzālē “Lielais dzintars”
līdz 15. aprīlim
Līdz 15. aprīlim koncertzāles “Lielais dzintars” 2. stāva publiskajā zona skatāma fotogrāfes Veronikas Simoņenkovas izstāde “Kopā ar Ukrainu”. Attēlos redzamie Ukrainas cilvēki ir kara bēgļi. Daži no teju četrdesmit tūkstošiem, kas patvērušies Latvijā kopš Krievijas sāktā kara. Fotogrāfes Veronikas Simoņenkovas Ukrainas kara bēgļu foto sērija “Kopā ar Ukrainu” tapusi desmit dienu laikā mākslas stacijā “Dubulti”. Viņi fotografēti īpašā vidē – Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna radītajā telpā, kas aizvadītā gada vasarā pārvērta mākslas staciju par simbolisku patvērumu – “ART = SHELTER”. Tajā katrs apmeklētājs bija aicināts kaut ko radīt, izteikt un pievienot.
Fotogrāfe vēlējās parādīt ukraiņus tādus, kādi viņi ir – domīgi, satraukti, bēdīgi, jo tieši tā Ukrainas kara bēgļi šobrīd jūtas. Vislabprātāk ukraiņiem patika fotografēties tieši pie kāda ar aerogrāfu uzgleznota, simboliska kara / miera tēla, kuru radījusi ukraiņu māksliniece.
Veronikas Simoņenkovas Ukrainas bēgļu portretus raksturo ģimenes albuma raibums, sirsnība un optimisms. Par spīti apstākļu traģismam cilvēki nefotografējas ar drūmām sejām. Līdzīgi kā privātos attēlos no Pirmā vai Otrā pasaules kara, arī šajā fotosērijā ir dzīves apliecinājums. Bērni rotaļājas, pusaudži sapņo un pielaiko lomas, bet pieaugušie turpina mīlēt dzīvi. Karš ir konteksts, kas akcentē cilvēcības trauslumu un brīnumaino spēku.
24. februārī izstāde tiks papildināta ar jaunām fotogrāfijām, kurās iemūžināti Liepājā dzīvojošie Ukrainas bēgļi.
Veronika Simoņenkova (1987) ir jūrmalniece, profesionāla fotogrāfe jau 13 gadus. Fotogrāfijās pievēršas portreta žanram, foto mirkļos iemūžinot cilvēka emocijas un izjūtas. Fotogrāfei tuvs arī reportāžas žanrs, kur vajadzīga ātra reakcija un svarīgi “noķert” īsto, neatkārtojamo, vienreizējo mirkli. Projekta idejas autore un kuratore ir Inga Šteimane.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Iznācis izdevums “Kolekcija. Iespiedgrafika Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas krājumā”
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi grāmatu “Kolekcija. Iespiedgrafika Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas krājumā”. Izdevuma centrā ir LNB Mākslas krājuma Latvijas un ārvalstu iespiedgrafikas kolekcija. Tā aptver laika posmu no 15. līdz pat 21. gadsimtam, sniedzot plašu ieskatu gan grafikas vēsturē, gan iespiedtehniku daudzveidībā. Grāmata stāsta par šo kolekciju, tās veidošanos, pētniecību un dzīvi ārpus krātuves atvilktnēm – atspoguļojumu izstādēs. Īpaša uzmanība ir pievērsta vienpadsmit kolekcijā plašāk pārstāvētajām tehnikām. To apraksti un vizuālie piemēri palīdz veidot izpratni par grafikas attīstību un nozīmi mākslas vēsturē. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts, pārstāvot vairāk nekā 100 Latvijas un ārvalstu māksliniekus.
Izdevuma sastādītājs un tekstu autors ir mākslas zinātnieks un LNB Mākslas krājuma eksperts Dmitrijs Zinovjevs. Priekšvārdu sarakstījis vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Grafikas tehnikām veltītā izstāžu cikla apskatu veidojusi mākslas zinātniece Anda Boluža. Grāmatas redaktore: Katrīna Teivāne.
Titulbilde: Aija Zariņa. Eiropas nolaupīšana. 1989. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
