Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
“Grafiķu kalendāra 2023 oriģinālu izstāde”
galerijā “Istaba”
12. decembris, 2022–13. janvāris, 2023
No 12. decembra līdz 2023. gada 13. janvārim galerijā “Istaba” būs skatāma “Grafiķu kalendāra 2023 oriģinālu izstāde”. Izstādē būs aplūkojams ne vien jauno mākslinieku radošais redzējums par gada mēnešiem plašā grafikas tehniku spektrā, bet arī darbu klišejas, kas ir vienreizēja iespēja ielūkoties jauno mākslinieku darbu tapšanā. Izstādē piedalās Armands Andže, Agnese Apine, Krista Bitmete, Justīne Emīlija Brieze, Līva Dortāne, Mārtiņš Dziļums, Ilze Annemarija Jankevica, Madara Krēziņa, Laura Liepiņa, Evridiki Papaiakovou, Paula Pundiņa, Elīna Skrapce, Karīna Volbeta.
13 topošo grafiķu darbi jau astoto gadu tiek apkopoti lielformāta kalendārā, kura oriģināldarbi tapuši Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas darbnīcā. Studentu darbus katru gadu septembrī kolekcijai atlasa pieredzējušie katedras pasniedzēji. 2023. gada kalendāra vāku veidojusi Madara Krēziņa, bet kalendāra dizainu – Guntars Sietiņš.
Kalendāra oriģinālgrafikas radītas klasiskajās tehnikās – litogrāfijā, linogriezumā, sietspiedē, ofortā, akvatintā un foto ofortā. Studenti paši drukā kalendāram nepieciešamo novilkumu skaitu, tādējādi gūstot pieredzi tirāžas drukāšanā.
Orģinālgrafikas 30 ekspemplāru tirāžā tiek apkopotas unikālā kalendārā, kas nonāk nodaļas pasniedzēju un kalendāra autoru privātajās kolekcijās, veidojot savdabīgu katedras studentu darbu retrospektīvu. Gadiem ejot, tā iezīmē daudzu jauno mākslinieku karjeras sākumu un individuālā mākslinieciskā rokraksta attīstību.
Plašākai publikai lielākā tirāžā ofsetā drukātos kalendārus būs iespēja iegādāties galerijā “Istaba”, izdevniecībā “Neputns”, veikalā “Zīmulis un ota”, dizaina preču veikalā “M50”, mākslas tirdziņos “JAUNmarka” Latvijas Mākslas akadēmijā un “Mākslas medības” Kalnciema ielas kvartālā.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Diskusija “Kur pazuda valsts” par Latvijas okupācijas laiku
Dailes teātrī / tiešsaistē
15. decembrī
Dailes teātris un fonds Mākslai vajag telpu 15. decembrī plkst. 13.00 aicina uz tiešsaistes diskusiju “Kur pazuda valsts”. Diskusijas tiešraide tiks pārraidīta sabiedrisko mediju portālā LSM, Dailes teātra, MVT un 100 g kultūras Facebook lapās.
Atzīmējot latviešu mākslinieka Raimonda Staprāna radošo darbu un iedvesmojoties no slavenā mākslinieka lugām, Dailes teātrī top dokumentāls detektīvs “Kur pazuda valsts” Toma Treiņa režijā. Jauniestudējuma pirmizrāde gaidāma 2023. gada 6. janvārī.
Izrādes centrā ir Latvijas valsts okupācija, kas paslīdēja garām pasaules acīm, kā arī Kārļa Ulmaņa personība, kas arvien netiek viennozīmīgi vērtēta, dažos turpinot izraisīt interesi, skepsi, bet citos apbrīnu. Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi? Vai vispār varēja rīkoties citādi? Un kā rīkojās citi mūsu reģiona valstu prezidenti? 1940. gadu mēs saucam par baigo, šausmās un bezpalīdzībā tas iegrūda Latvijas tautu vairākās paaudzēs. Vai būtu labāk, būtu sliktāk, tikai citādāk, ja Ulmanis nebūtu tas, kas viņš bija?
Izrādes oriģināldramaturģiju veidojis Matīss Gricmanis, iedvesmojoties no diviem Dailes teātra uzvedumiem – “Gūsteknis pilī” (2011) un “Četras dienas jūnijā” (1989), kas ir īpaši leģendārs Atmodas laika iestudējums. Tas notika tagadējā Prezidenta pilī, prezidenta Ulmaņa darba kabinetā, kur Ulmani atveidoja aktieris Uldis Vazdiks.
Vēl pirms pirmizrādes Dailes teātris un MVT aicina skatītājus plašāk izzināt vēstures kontekstu, 15. decembrī, plkst. 13.00-14.30 tiešsaistē vērojot šo diskusiju. Tajā 1940. gada vēstures notikumus, vēstures liecības un Kārļa Ulmaņa pieņemtos lēmumus apspriedīs izrādes veidotāji, kā arī vēstures pētnieki, politikas vērotāji, nozīmīgi cilvēki Latvijas politikā.
Diskusiju Dailes teātrī vadīs dramaturgs Matīss Gricmanis. Diskusijā piedalīsies bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga, vēsturnieks Kārlis Sils, publicists Māris Zanders. Tāpat sarunā piedalīsies izrādes režisors Toms Treinis un Kārļa Ulmaņa lomas atveidotājs Imants Strads.
Diskusijā tiks spriests par to, kā uz Kārļa Ulmaņa pieņemtajiem lēmumiem varam raudzīties no mūsdienu un mūsu pieredzes skatu punkta, ko un vai kaut ko vispār varēja darīt labāk brīdī, kad Latvijas liktenis jau bija apdraudēts un skaidrs? Sarunā tiks publiskotas īpašas vēstures liecības par to, ko Latvijas politiķi zināja, ko nojauta un kā domāja tolaik. Vai Latvijas militārās spējas un sabiedriskā doma būtu ļāvusi rīkoties citādi? Tāpat diskusijas dalībnieki runās par to, kā ar šo mūsu vēstures pieredzi sadzīvojam šobrīd - mūsdienu politikas kontekstā, tostarp arvien nerimstošu Krievijas militārās agresijas un draudu tuvumā.
Diskusija un Toma Treiņa jauniestudējums, dokumentāls detektīvs “Kur pazuda valsts” ir pirmie pasākumi, kas ir iekļauti un atklāj fonda “Mākslai vajag telpu” projekta “Staprāns 100” programmu. Projekta “Staprāns 100” programma veidota kā procesu un pasākumu kopumu laika periodā no 2021. gada līdz 2026. gadam, lai radītu iespēju padziļināt sabiedrības zināšanas par izcilu latviešu mākslinieku, 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslu, kā arī nozīmīgākajiem mezgla punktiem Latvijas valsts vēsturē. Programmā būs iekļautas mākslas darbu izstādes, teātra iestudējumi, memuāru izdošana, diskusijas, radošās darbnīcas un mākslas filmas tapšana.
Mākslas tirgus “Zandele”
Mākslas centrā “Zuzeum”
16. decembris, 2022 – 8. janvāris, 2023
No 16. decembra līdz 2023. gada 8. janvārim mākslas centrā Zuzeum norisināsies jau otrais mākslas tirgus Zandele. Tajā tiks piedāvāti vairāk kā 1000 latviešu mākslinieku darbi – gleznas, grafikas, plakāti, porcelāna un cita veida lietišķās mākslas priekšmeti, izstāžu katalogi un mākslas grāmatas no Zuzānu kolekcijas. Mākslas darbi iegādei būs pieejami cenu amplitūdā no desmit līdz vairākiem tūkstošiem eiro.
Lai apmeklētājiem būtu interese atgriezties atkārtoti, Zandeles norises laikā mākslas darbu piedāvājums regulāri tiks papildināts. Nepieciešamības gadījumā Zuzeum darbinieki parūpēsies par papildus informāciju, kā arī nodrošinās iegādāto mākslas darbu drošu iepakošanu.
Nedēļas nogalēs jaunākajiem mākslas mīļotājiem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās. Nodarbību grafiku un biļešu iegādes informāciju skatīt www.zuzeum.com.
Lai pieteiktu individuālu ekskursiju uz Zandeli, lūgums rakstīt uz hello@zuzeum.com vai zvanīt pa tālruni +37128385748
Biļetes cena – EUR 5 (atkārtota ieeja, uzrādot pirmreizējo ieejas kuponu – bez maksas)
Informācija par Zandeles piedāvājumu
Glezniecība
Glezniecības darbu kategorija sastāvēs no tādu latviešu glezniecības vecmeistaru darbiem, kā
Augusts Annuss, Ansis Artums, Aleksandra Beļcova, Jānis Cielavs, Jānis Jaunsudrabiņš, Ludolfs Liberts (scenogrāfijas darbi), Eduards Kalniņš, Nikolajs Kūlainis, Kārlis Miesnieks (reālisma glezniecības pārstāvis), Oto Pladers, Jānis Tīdemanis.
Mākslinieku paaudze, kuru daiļrades sākotne saistāma ar 20. gs. vidu:
Biruta Baumane, Auseklis Baušķenieks, Valdis Bušs, Edvards Grūbe, Edgars Iltners, Leonīds Mauriņš, Vilis Ozols, Jānis Pauļuks, Indulis Zariņš, Henrijs Klēbahs, Džemma Skulme, Leonīds Āriņš u.c.
Dažādu paaudžu laikmetīgās mākslas ainas pārstāvji:
Normunds Brasliņš, Helēna Heinrihsone, Biruta Delle, Juris Dimiters, Ritums Ivanovs, Dace Lielā, Aleksejs Naumovs, Līga Purmale, Rasa Jansone, Atis Jākobsons, Ronalds Rusmanis, Auce Biele, Miķelis Fišers.
Īpaši plašs piedāvājums būs tonālās glezniecības meistara Jāņa Oša (1926-1991) oriģināldarbiem - ainavas, zvejniekciemu jūras piekrastes skati, kā arī figurālu un priekšmetu kompozīciju skices un meti.
Grafika un poligrāfija
Latviešu mākslas 20.gs. pirmās puses pārstāvji:
Ādolfs Leijava, Kārlis Brencēns, Ģederts Eliass, Gustavs Šķilters, Aleksandra Beļcova, Oto Skulme, Konrāds Ubāns, Hilda Vīka, Fridrihs Milts, Voldemārs Irbe.
20. gs. otrās puses un 21. gs. mākslas pārstāvji:
Dzidra Ezergaile, Leonīds Mauriņš, Miervaldis Polis, Lilija Dinere, Vineta Kaulača, Vilnis Zābers, Māris Ārgalis.
Zandelē būs pieejami arī mākslas autsaideri un disidenti:
Vladimirs Glušenkovs (1948-2009) – maz pētīts mākslinieks, kurš tikai nesen ticis atklāts un novērtēts. Viņa agrīnās intereses mākslā ir saistītas ar sirreālisma metodoloģiju, vēlāk viņš tās maina uz popārtu, līdz nonāk pie dekoratīvas ornamentikas.
Visvaldis Ziediņš (1942–2007) – padomju laikos, kad tas bija stingri aizliegts, darbojies visās figurālajās 20. gs. sākuma modernās mākslas kustībās, lielāko daļu darbu glabājis noslēpumā, tāpēc Latvijas mākslas ainā viņš ir diezgan jauns spēlētājs.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
16. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Mierinājums”
Rīgas Porcelāna muzejā
16. decembris, 2022–5. februāris, 2023
Ainārs Rimicāns (Latvija) “Vēsā mierā” 2022. Foto: Gvido Kajons
No 16. decembra līdz 2023. gada 5. februārim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma 16. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Mierinājums”.
“Izvēloties šī gada izstādes tēmu, nebija iespējams ignorēt pasaules ģeopolitisko situāciju. Tāpat nevarēja prognozēt, kas notiks izstādes norises laikā – gadu mijā. Vienlaikus bija skaidrs, ka pie jebkādas situācijas attīstības, daudziem no mums būs nepieciešams mierinājums,” stāsta izstādes organizētāji.
Šogad mākslinieki, mijiedarboties ar savām personiskajām vai globālajām satricinošajām pieredzēm, radījuši darbus, kas reflektē par tēmu “mierinājums”. Nereti pats darba process var būt dziedniecisks; veids, kā sakārtot emocijas, rast mieru un saprast savu pozīciju. Ne vien mākslas darba tapšana – domu un jūtu pārnešana materiālā – bet arī tajā atklātās tēmas var kalpot kā mierinājums. Žūrija šogad ir atlasījusi 23 autoru darbus no 7 dažādām valstīm: Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Taivānas un Turcijas. Latviju izstādē pārstāv: Gita Ābola, Ojūna Batbajara, Juris Bergins, Ilze Emse-Grīnberga, Viktors Kosenko, Lauris Krauze, Daiga Krūze, Jānis Kupčs, Inese Margēviča, Valda Podkalne, Inita Reimandova, Ainārs Rimicāns, Astra Šēnberga un Elita Taube.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Ilonas Romules personālizstāde “Neizspēlētas spēles”
Rīgas Porcelāna muzejā
16. decembris, 2022–5. februāris, 2023
Ilonas Romules darbi no cikla “Neizspēlētās spēles”. Porcelāns. 2022. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos no 16. decembra līdz 2023. gada 5. februārim būs skatāma Ilonas Romules jaunāko darbu ekspozīcija “Neizspēlētas spēles”.
Ekspozīcijas motīvs sasaucas ar ideju par nepabeigtām lietām, pie kurām ir jāatgriežas, lai tās izpildītu vai atrisinātu līdz galam. Kā spēle, kas ir sākta un tad kādā brīdī pamesta pusceļā. Nav zināms, kāpēc vai, cik ilgs ir bijis pārtraukums, taču, lai spēlei būtu jēga, tai ir jātop izspēlētai līdz galam. Ir jānonāk līdz atrisinājumam, kādam ir jāuzvar, bet kādam jāzaudē. Stilistiski izstāde balstās tēlā – bērnības laika rotaļlietā: kustīgā lellē, kuras lodveida pamatne, ja iešūpota, vienmēr atgriežas savā sākuma stāvoklī. Izmantojot to par izejas punktu, Ilona Romule veido jaunu tēlu kopu: variācijās un formu kombinācijās elementi pārceļo no viena tēla pie otra, antropomorfais saplūst ar ģeometrisko, iztēlotais – ar reālo. Sirreālajā tipāžu komandā visi dala kaut ko līdzīgu, tomēr katrs ir ar savu īpašo raksturu. Tie visi ir kādās attiecībās viens ar otru un tēla nozīme mainās līdz ar pozīcijas maiņu kopējā struktūrā. Tā ir neizspēlēta spēle, kurā uzvarētājs vai zaudētājs vēl nav zināms; viss ir procesā – tavs gājiens!
Ilona Romule ir viena no izteiksmīgākajām personībām Latvijas porcelāna mākslā un viena no vislabāk zināmajām latviešu autorēm pasaulē. Ilonas Romules mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu arsenālā ir porcelāna veidošanas tehniku filigrāns lietojums, unikālas tēlu sistēmas un elegants, grafisks zīmējums, kas izteiksmīgi papildina oriģinālās formas. Viņa ir viena no retajām māksliniecēm, kura strādā arī litofānijas tehnikā.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Līgas Dubrovskas izstāde “Vērojot troksni”
RIXC galerijā
16. decembris, 2022–18. februāris, 2023
Līga Dubrovska. Vērojot troksni, 2022
No 16. decembra līdz 2023. gada 18. Februārim RIXC galerijā norisināsies Līgas Dubrovskas izstāde “Vērojot troksni”. Vērojot šo darbu, skatītājs pārceļas no mūsdienām uz industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku, kad pilsētvidē mašīnu un fabriku trokšņi sāka dominēt pār citām skaņām, aktualizējot jautājumu par trokšņu klātbūtni ikdienas vidē un tā nozīmi cilvēka psihoemocionālajā telpā.
Skaņa ir visuresoša. Bez skaņas pasaule var būt neatšifrējama, nomaļa un bīstama vieta. Tomēr skaņas klātbūtni bieži neapzināmies. Tā tiek ievērota, kad, izraisot aizkaitinājumu vai aizkustinājumu, tā kļūst par galveno visu kairinājumu virknē. Darbā “Vērojot troksni” uzmanības centrā ir ikdienas kaitinošās un vienmuļās skaņas, kas citkārt apziņā tiek bloķētas.
Šajā darbā autore ir apspēlējusi savus novērojumus urbānās vides trokšņos. Ikdienas ieraksti no ielām transformēti savdabīgā skaņdarbā, ko spēlē šim nolūkam radīti trokšņu instrumenti. Instrumentu veidola risinājums ir saistīts ar industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku un 20. gadsimta pirmo pusi, kad atonālas, politonālas, poliritmiskas un neskanīgas skaņas ieguva pašvērtību mākslas un mūzikas pasaulē.
Darbā arī aktualizēts jautājums par trokšņu piesārņojumu, ar ko cilvēce urbānajā vidē cīnās kopš industriālās revolūcijas sākuma. Piesārņojums sazobē ar labklājību pakāpeniski pieaug, lai arī tiek veikti dažādi skaņu līmeņa limitācijas pasākumi un atsevišķu trokšņu avotu pārnešana aiz cilvēka ausij dzirdamās robežas. “Vērojot troksni” arī uzdod jautājumu, kuras pilsētvides traucējošās skaņas varbūt būtu vērts saglabāt un izmantot, veidojot baudāmu skaņu ainavu.
Līga Dubrovska ir māksliniece, kas 2022. gadā ieguvusi humanitāro bakalaura grādu Audioviuzālajā un mediju mākslā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Savos darbos māksliniece meklē eksperimentālus veidus kā integrēt laikmetīgas tehnoloģijas un zinātnes paņēmienus. Mākslas darbā autorei ir svarīga satura daudzslāņainība un asociāciju bagātība, tiecoties uz tādu darba formu, kas spēj raisīt skatītājā emocijas un pārdomas nepastarpināti no autora interpretācijas.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Artura Riņķa jubilejas izstāde “Joprojām meklēju. Kinētiskās gleznas”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
17. decembris, 2022–15. janvāris, 2023
Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 17. decembra līdz 2023. gada 15. janvārim būs skatāma kinētiskās mākslas meistara Artura Riņķa 80 gadu jubilejas izstāde “Joprojām meklēju. Kinētiskās gleznas”.
Izstādē tiks eksponētas sešas kinētiskās gleznas jeb, pēc mākslinieka vārdiem, kinglas. Darbi radīti pēdējo piecu gadu laikā un apskatāmi tikai vasarās vēlās vakara stundās, iestājoties tumsai, Artura Riņķa izveidotajā mākslas dārzā “Nekurienes vidū”. Par to mākslinieks tika nominēts Purvīša balvai 2015. Šī būs ekskluzīva iespēja pirmo reizi šos darbus izbaudīt ārpus to ierastās vides. Radošie eksperimenti ar kustīgu krāsu un mūziku mākslinieku ir interesējuši visu daiļrades ceļu. 1992. gadā tapa filma “Daliland”, animējot Salvadora Dali gleznas. Tās abas būs skatāmas Ogres muzeja skatlogā.
Mākslas dārzs “Nekurienes vidū” netālu no Sabiles ir Artura Riņķa radīts alternatīvs universs, kura galvenā funkcija, pēc mākslinieka vārdiem, ir dziedināšana un iekšējā pārveide.
“Dārzs ir speciāli radīta mākslas vide ar psihorelaksējošu un meditatīvu ievirzi. Tas ir pretēji sabiedrībā valdošajai tendencei vairot cilvēkos adrenalīnu. Es eju pretējā virzienā – nevis tracināt cilvēku, bet radīt miera ostu, kur cilvēks varētu atgriezties sevī, dzirdētu sevi un spētu salauzt sava ego važas, sajustu sevi kā Visuma daļu. Tas ir virziens uz apskaidrību,” tā Arturs Riņķis.
Kinētiskās gleznas efekts tiek radīts ar krāsu laukumu dažāda ātruma kustību, lietojot analogās tehnoloģijas – mehāniskas ierīces un elektromotorus. Ar to palīdzību caur krāsu filtriem tiek laista gaisma, un svarīgs mākslas darba elements ir muzikālais pavadījums.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Ata Jākobsona personālizstāde “Plūsma”
Liepājas muzejā
17. decembri, 2022–26. februāris, 2023
No 17. decembra līdz 2023. gada 26. februārim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieka Ata Jākobsona personālizstāde “Plūsma”.
Šī ir pirmā Ata Jākabsona darbu izstāde Liepājas muzejā. Kā saka pats mākslinieks: “Savos jaunākajos darbos un droši vien vispār savos darbos es mēģinu notvert netveramo pasauli, to, kas ir aiz. Un arī šie krāsu un laukumu meklējumi ir mēģinājums ietiekties pasaulē, kurā var nonākt miegā, meditācijā un citos dziļos kontemplatīvos stāvokļos. Tā ir telpa vai lauks, kas atrodas aiz aizņemtā un analītiskā prāta. Un līdz ar to arī tā uztverei ir nepieciešams atbrīvots un atvērts prāts. Te nav nekas jāsaprot, bet jāļaujas iekšējam ceļojumam.”
Kā uzsver Atis Jākabsons, šos darbus var dēvēt par sava veida portāliem vai atslēgām uz citurieni, kas dziļākajā būtībā ir mūsu pašu iekšējā pasaule un tās bezgalība.
Una Meistere, žurnāliste un mākslas un kultūras portāla Arterritory.com direktore, viesojoties Ata Jākobsona darbnīcā izstādes “Plūsma” tapšanas laikā, novēroja, ka gaisma mākslinieka darbos ir šķietami pārpasaulīga, tie ir vienlīdz spēcīgi sazemēti – caur audeklu, intensīvajiem pasteļu krītu un eļļas krāsu pigmentiem un pirkstu/otas pieskārienu.
“Savā ziņā tie iemieso mūžīgo radīšanas deju, kuras dalībnieki ir viss esības tīklojums un kurā bioritmiskā, sirdspukstiem radniecīgā precizitātē, gaisma izpilda diennakts tango ar tumsu,” norāda Una Meistere.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Studentu mākslas darbu izstāde “JAUNmarka”
Latvijas Mākslas akadēmijā
17. decembris, 2022–6. janvāris, 2023
No 17. decembra līdz 2023. gada 6. janvārim Mākslas akadēmijā pēc divu gadu pārtraukuma atkal būs atvērta vērienīga studentu darbu izstāde “JAUNmarka”. Studentu jaunrades apkopojumā varēs aplūkot un iegādāties vairākus simtus dažādu mākslas darbu – gleznas, grafikas, keramiku, stikla izstrādājumus, dizainētu modesapģērbu un priekšmetus, tekstila darinājumus, ilustrācijas un cita veida darbus. Šis ir īpašs notikums gan jaunajiem māksliniekiem, gan kaislīgiem mākslas cienītājiem un visiem, kuri vēlas ar mākslas klātbūtni atdzīvināt svētkus un ikdienu. JAUNmarka apmeklētājiem būs atvērta katru dienu no 11.00 līdz 20.00.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Black Market III
Kim? off-space telpā Skolas ielā 18
līdz 30. decembrim
Laikmetīgās mākslas centra Kim? off-space telpā līdz 30. decembrim notiek trešais Black Market jeb izstāde-mākslas tirgus, kuras dalībnieki ir mākslinieki – Uģis Albiņš, Ēriks Apaļais, Anna Ceipe, Evelīna Deičmane, Jānis Dzirnieks, Andris Eglītis, Ieva Epnere, Indriķis Ģelzis, Margrieta Griestiņa, Kaspars Groševs, Atis Jākobsons, Ilya Lipkin, Maija Kurševa, Inga Meldere, Darja Meļņikova, Karlīna Mežecka, Dzelde Mierkalne, Ieva Kraule-Kūna, Ojārs Pētersons, Līva Rutmane, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Līga Spunde, Sabīne Šnē, Evita Vasiljeva, Sabīne Vernere un Amanda Ziemele.
Trešais Black Market iezīmē 2024. gadā gaidāmo Kim? 15 publiskās darbības pastāvēšanu un piesaka ar Kim? jauno telpu renovēšanas saistīto līdzekļu vākšanas kampaņu. Šo inscinētu/improvizētu izstādi-darbu pārdošanu Kim? veido ar mērķi iesildīt jaunu telpu Skolas ielā 18, kas kalpos kā Kim? off-space dažādām izstādēm un pasākumiem.
Laikmetīgā mākslas centra Kim? off-space telpa
Skolas iela 18, Rīga
