Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Netīrā māja”
Galerijā “Istaba”
25. augusts–11. septembris
No 25. augusta līdz 11. septembrim galerijā “Istaba” būs skatāma mākslinieka Ērika Caunes un viņa septiņgadīgās meitas Marijas kopīgi radīto gleznu izstāde “Netīrā māja”. Izstāde tapusi, iedvesmojoties no Marijas mīļākās grupas “Gorillaz” dziesmas “Saturnz Barz” animētā videoklipa, kam Marija piešķīrusi pašas izdomātu nosaukumu – “Netīrā māja”.
Lai arī izstādes gleznās jaušamas atsauces uz dziesmas videoklipu, to vizuālā un gleznieciskā valoda pieder abiem autoriem. Izstādē būs skatāmas deviņas gleznas, no kurām četras lielformāta kompozīcijas veidos ekspozīcijas centrālo daļu, katrā attēlojot vienu no “Gorillaz” virtuālās grupas varoņiem savā telpā un piedzīvojumos. Ērikam Caunem raksturīgā interese par lielformāta glezniecību pilsētvidē būs turpināta arī galerijas telpā – izstādes laikā tiks apgleznota gleznu eksponēšanas siena.
“Mēs izlaižam šo dzīves posmu caur sevi, jestri noslēdzot vasaru un iesākot galerijas “Istaba” jauno sezonu,” stāsta Ēriks Caune. Ideja kopīgai izstādei ar meitu viņam radusies Islandē, kur mākslinieks nodzīvoja pēdējo pusotru gadu. Kopīgais darbs pie izstādes kļuvis par iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā un radīt Marijai spilgtas bērnības atmiņas. “Marijai ļoti patīk zīmēt un dzīvoties manā darbnīcā. Izstādes tēma tapa skaidra ātri, un jau pirmajā gleznošanas sesijā ar kārtīgiem atvēzieniem iesākām “Gorillaz” gleznas,” norāda mākslinieks.
Ēriks Caune, pazīstams arī ar pseidonīmu Thobek, absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un ieguvis maģistra grādu LMA Glezniecības specialitātē. Mākslinieks aktīvi piedalās izstādēs, saņēmis godalgas mākslas konkursos Latvijā un ārvalstīs, kā arī sarīkojis personālizstādes “Oma” galerijā “Istaba” un “Caption this” galerijā “Look!”. Caune ir viens no pazīstamākajiem lielformāta sienu gleznojumu autoriem Latvijā. Viņa jaunākais fasādes gleznojums šovasar tapis Āgenskalna tirgus pagalmā.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Olgas Šilovas personālizstāde “Virsmas spraigums”
Galerijā “Māksla XO”
27. augusts–10. oktobris
Olga Šilova. Zilie kauli. 2026, putuplasts,poliuretāns,tērauds,poliuretāna krāsa, 192x162x60 cm
No 27. augusta līdz 10. oktobrim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Olgas Šilovas personālizstāde “Virsmas spraigums”.
“Virsmas spraigums ir fizikāls jēdziens, bet manā jaunākajā izstādē tas kļūst par metaforu cilvēka ķermeniskajai un emocionālajai pieredzei. Mēs atrodamies dažādu redzamu un neredzamu spēku ietekmē – pielāgojamies, pretojamies, saraujamies, izplešamies, zaudējam līdzsvaru un atkal to meklējam. Reizēm cenšamies ieņemt mazāk vietas, lai sevi pasargātu, reizēm saplūstam ar vidi, bet citreiz turpinām kustēties par spīti pretestībai.
Virsmas spraigums ir robežstāvoklis – starp noturību un pārmaiņām, ievainojamību un spēku, vēlmi saglabāt savu veselumu un nepieciešamību mainīties. Taču spriegums nav tikai pretestība. Tajā ir arī enerģija, kas ļauj turpināt kustību, veidot jaunas saites un meklēt savu trajektoriju.
Manas izstādes sākumpunkts ir nejaušs atradums – pirms vairākiem gadiem vaskā veidota un nepabeigta figūra, kas ilgu laiku bija nogulējusi starp skiču mapēm un papīriem. Laika, temperatūras, gravitācijas un spiediena ietekmē tā bija zaudējusi sākotnējo formu, izplūdusi un saplacinājusies. Deformācija, kas sākotnēji varētu šķist kā materiāla bojājums, piešķīra figūrai jaunu spriegumu un negaidītu dzīvīgumu. Šis atradums kļuva par impulsu divus gadus ilgam veidošanas un liešanas darba un eksperimentu procesam.
Fizikas likumi darbos savijas ar cilvēku attiecībām un iekšējiem stāvokļiem. Piliens tiecas saglabāt veselumu, atvars ievelk kustībā, savienotie trauki meklē līdzsvaru, bet gravitācija vienlaikus saista un liek attālināties. Ķermenis te nav nemainīga, noslēgta forma – tas deformējas, sadalās, savienojas ar citu, kļūst par līniju tīklu, čaulu, nospiedumu vai gandrīz izzūd apkārtējā telpā.
Izstādē būtisks ir arī pats veidošanas process. Līdzās tradicionālajai bronzai izmantots tērauds, putuplasts, poliuretāns un citi materiāli, eksperimentējot ar to savstarpējām attiecībām.
Metināta līnija kļūst par zīmējumu telpā, tukšums – par ķermeņa daļu, bet košā krāsa maina materiāla ierasto smagumu un uztveri,” stāsta Olga Šilova.
“Olga Šilova ir viena no ievērojamākajām un ar savu rokrakstu atpazīstamākajām laikmetīgajām tēlniecēm Latvijā. Viņas skulptūras un vides objekti grezno un izceļ Latvijas pilsētvidi kopš 2003. gada “Bučotājiem” Limbažos, un tagad arī Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Cēsīs.
Olgas Šilovas darbi piesaista ar savu cilvēciskumu un vienkāršību, un tajā pašā laikā ar dziļu idejisku pamatojumu un slodzi, smalku un jutīgu virsmu, kas līdzinās elpojošai ādai. Māksliniece ievērojamu daļu enerģijas veidošanas vai tehniskās apstrādes procesā atdod virsmas apstrādei. Varbūt tieši tāpēc, viņas darbi prasās vidē – ārtelpā, interjerā, lai to klātbūtne piešķirtu telpai gan emocionālo siltumu, gan stāju, kļūstot par telpas kamertoni,” stāsta kuratore Ilze Žeivate.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Lekcija “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”
lekciju cikla “Transformācija” ietvaros
Brūzī “Manufaktūra”
27. augustā / Plkst. 19.00
Andris Eglītis. Skulptūra “Straight lines bend your mind”, Limnosa, Grieķija, 2026
27.augustā plkst. 19.00 brūzī “Manufaktūra” notiks lekciju cikla “Transformācija” lekcija “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”, ko vadīs mākslinieks Andris Eglītis.
Lekcijas ietvaros Andris Eglītis pievērsīsies dažu pēdējo gadu radošajai darbībai, aplūkojot procesā sastaptās un piedzīvotās idejas un domas. Lekcijā tiks skartas tādas tēmas kā vietu un lietu prāti, telpu un materiālu aģence, kolektīvās apziņas protoorganismi, intraaktīvā un difraktīvā pieeja, mimēze, kā arī glezniecība.
Arhitektūras un kritiskās telpiskās prakses platforma “Transformācija” pievēršas pārmaiņu procesiem, pētot, kā mūsdienu nepastāvīgajā vidē mainās arhitekta loma, telpa un tās veidošanas metodes.
Lekcijas kuratore ir Annija Marija Silanagle.
Brūzis “Manufaktūra”
Brīvībasgatve 401, Rīga
Kristas Vindbergas-Auznieces personālizstāde
“Circles Are Better Than Lines (oda pieskārienam)”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
27. augusts–18. oktobris
No 27. augusta līdz 18. oktobrim Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” būs skatāma Kristas Vindbergas-Auznieces personālizstāde “Circles Are Better Than Lines (oda pieskārienam)”. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Mūsu ķermenis atceras caur pieskārienu. Kristas Vindbergas-Auznieces īpaši personālizstādei tapušie jaunie zīmējumi veidoti caur atkārtojumu, klusumu un koncentrēšanos, kur viena kustība lēni seko nākamajai, līdz laiks uzkrājas pašā virsmā. Ogle drūp, izslīd no rokas kontroles un tiek ieglausta rūpīgi sagatavotajā audeklā; katrs nākamais pieskāriens saglabā iepriekšējā pēdas.
Vinbdergas-Auznieces īpašā jutība – klātbūtnes sajūta, līdzīgi kā iemīlēšanās vai kāda cita intoksācija – sastopas ar attēliem no laika, kas piederējis citiem. Seni ģimenes albumi, kuros piesaistījusi kāda detaļa, laukumu attiecības, spriedze vai mistērija, kļūst par atspēriena punktu ilgstošai vērojuma praksei. Kāda smaids, roka uz pleca, dejas solis, auduma kroka vai svinīgā nopietnībā skauti ziedi iemanto jaunu uzmanību, kas tiem, reiz iesaistīto personu skatījumā, netika piešķirta.
Izstādes darbu – zīmējumu uz audekla un papīra – tēlu aprises izaugušas no meditatīvu novērojumu ritma, kur kustība pati kļuvusi par domas apceri. Autores roka vienlaikus ir instruments, mērierīce un atmiņas nesēja. Rezultāts, zīmējums, iemanto tēlnieciskas aprises, tā virsmai glabājot plaukstas spiedienu, pirkstu nospiedumus, asiņu traipus, kas radušies neatlaidīgā mākslinieces rokas, ogles un audekla mijiedarbē.
Vinbergas-Auznieces darba materiāls ir personiskajā arhīvā uzieti, blāvi melnbalti un sēpijas toņu fotogrāfiskie attēli. Šie mūsu laiktelpai tik iezīmīgie un joprojām nolasāmie aizgājušo laiku arhetipi tiek palielināti, dažkārt līdz simtiem reižu, mēroga maiņai pārvirzot arī to nozīmes svaru. Miniatūrais, šķietami necilais uzaudzē masu un jēgas muskuli, garāmejošais iemanto paliekošu(-āku) nozīmi un svešs un nepazīstams žests vai stāja top (at)pazīstama. Attēli, kas fiksēti krietnu laiku pirms mākslinieces dzimšanas, nu ieaug personiskā līdzpārdzīvojumā, savijot retrospektīvā atskata individuālo, untumaino un selektīvo dabu ar plašāku, neitralizējošā un jutekliskā, skaistā un patiesā meklējošo kolektīvās atmiņas lauku.
Izstādes ietvaros māksliniecei tuvā nostalģiski melanholiskā vibrācija izriet no laika plūduma apzinātības: katrs fotogrāfiski saglabātais mirklis jau ir zudis un pagājis, tomēr skatīšanās un zīmēšana ļauj tam vēlreiz iegūt nozīmi. Vilkme pēc tuvības, vēlmes saglabāties un esības trausluma atzīmēšanas summējas atsevišķos rokas stāvokļos, rūpīgā darba virsmas skārumā, tam iepretim – vien nieka sekundes tvērums. Zīmējums tiek klāts, kopts, barots un stiprināts – materiāls tiek iestrādāts virsmā, pieskāriens atkārto pieskārienu, līdz no šīs ilgstošās rūpības uzplaukst stāsta forma.
“Circles Are Better Than Lines (oda pieskārienam)” darbos tiecība viena leņķa grāda nobīdījumā no rāmja augšmalas uzrāda nepakļāvību, jaušu nejaušību, kas levitē citādi anonīmi baltajā tukšumā. Izstādē šie lielumi satiekas divu desmitu zīmējuma labirintā, kas ievelk skatītāju to virsmas tuvumā un ļauj uztveres naratīvam veidoties caur kustību, attālumu un ciklisku atgriešanos.
Līnija virza uz priekšu, pieņem sākumu un beigas, savukārt aplis kārto un sakārto līnijas elpu un ritmu. Vai “Circles Are Better Than Lines”? Kā stūraina un statiska tiecība, tie abi ir labi.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Origami darbnīca
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
28. augustā
28. augustā no plkst. 15.30 līdz 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) notiks radošā darbnīca, kas veltīta Japānas papīra locīšanas mākslai – origami.Apmeklētāji varēs iepazīties ar dažādiem origami papīra veidiem un locīšanas paņēmieniem, kā arī salocīt papīra modeli paši.
Dalība bez maksas, bet iepriekš jāreģistrējas šeit.
Dalībnieku skaits ierobežots.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit 17” izstāde
“Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu”
Rīgas Kongresu namā
28. augusts–27. septembris
No 28. augusta līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 17”, kas šogad pievērsīsies mākslas un dziedināšanas kopīgajai teritorijai. Festivāla kuratores ir Elena Sorokina un Simona Markel Dvorāka, kas strādā kopā ar Radikālo rūpju prakšu un vīziju iniciatīvu (Initiative for Practices and Visions of Radical Care). Festivālu organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Festivāla izstāde “Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu” aptvers terapiju, buramvārdus un rituālus, fiziskās un psihiskās veselības aprūpi un garīgo atjaunošanos, apvienojot māksliniekus, kuriem māksla un dziedināšana ir atbalstoši spēki un dzīves prakse.
Festivāla koncepts sakņojas latviešu folklorā, senajās dziedināšanas zināšanās un rituālajās praksēs, kas cieši saistītas ar zemi – mežiem, ezeriem, Baltijas jūru un kūdras purviem. Kuratores pievēršas arī šo zināšanu pārmantošanai un kultūras nepārtrauktībai kā izdzīvošanas formai, aplūkojot saikni starp mākslu, rūpēm un aprūpi.
“Survival Kit 17” uzmanības centrā ir rūpes kā būtisks izdzīvošanas elements mūsdienu pasaulē. Festivāla dibinātāja un radošā direktore Solvita Krese uzsver, ka spēja rūpēties vienam par otru un kritiski domāt ir būtiska sabiedrības brieduma pazīme, savukārt māksla var kalpot kā nozīmīgs līdzeklis šo procesu veicināšanai.
Rīgas Kongresu nams
Kr. Valdemāra iela 5, Rīga
Herberta Siliņa simtgadei veltīta izstāde “Jūra. Krāsas. Brīvība.”
Galerijā “Birkenfelds”
28. augusts–9. oktobris
Herberts Siliņš Trogīra
No 28. augusta līdz 9. oktobrim galerijā “Birkenfelds” būs skatāma latviešu gleznotāja Herberta Siliņa (1926–2001) simtgadei veltīta izstāde “Jūra. Krāsas. Brīvība.”, kurā būs apskatāmi mākslinieka darbi no privātkolekcijām, ļaujot ieraudzīt dažādus viņa daiļrades posmus un tēmas.
Herberts Siliņš ir viens no spilgtākajiem savas paaudzes Latvijas gleznotājiem. Viņa mākslu raksturo piesātināta krāsa, brīvs un enerģisks otas triepiens un spēja ikdienišķu ainavu pārvērst emocionāli iedarbīgā glezniecības notikumā. Siliņa daiļradē sastopamas pilsētu ainavas, gadalaiku tēlojumi, Latvijas un Eiropas pilsētu motīvi, taču īpaša vieta tajā vienmēr bijusi jūrai, ostām, kuģiem un jahtām.
Jūra māksliniekam nebija tikai glezniecības tēma. Siliņš pats bija aizrautīgs burātājs, jahtkluba “Daugava” biedrs un leģendārās jahtas “Varavīksne” kapteinis. Personīgā pieredze jūrā viņa marīnām piešķīra īpašu autentiskumu un emocionālu spēku.
Izstāde piedāvā iespēju no jauna ieraudzīt Siliņa glezniecības raksturīgo vizuālo valodu – tiešu, spilgtu un krāsainu –, kas arī mūsdienās saglabā nozīmīgu vietu Latvijas mākslas vēsturē un turpina piesaistīt kolekcionāru interesi.
Galerija “Birkenfelds”
Dēļu iela 2, Rīga
Starptautiskais gaisa pūķu festivāls “Fantadroms”
Rīgas pasažieru ostas kuģu piestātnē
29. augustā
Bert Maetens
29.augustā no plkst. 12.00 līdz 20.00 Rīgas pasažieru ostas kuģu piestātnē pirmo reizi notiks starptautiskais gaisa pūķu festivāls “Fantadroms”. Festivāls būs jauns pilsētvides notikums, kas vienuviet pulcēs gaisa pūķu māksliniekus un radošās komandas no dažādām pasaules valstīm.
“Fantadroms” apvienos mākslu, dizainu, kustību un sportu. Visas dienas garumā debesis virs Daugavas piepildīs dažādu formu un izmēru gaisa pūķi, savukārt starptautiski atzīti mākslinieki demonstrēs savu meistarību. Festivāla programmā paredzētas arī radošās darbnīcas, sportiskas aktivitātes un citas norises.
Festivālā piedalīsies pasaulē atzīti gaisa pūķu mākslinieki un meistari, tostarp Karls Robertšovs (Carl Robertshaw, Lielbritānija), Roberts Brasingtons (Robert Brasington, Austrālija), Sāra un Kārls Longbotomi (Sara & Karl Longbottom, Lielbritānija), Berts Mātenss (Bert Maetens, Beļģija), Jans un Jolanda van Lēveni (Jan & Jolanda van Leeuwen, Nīderlande), Alberts un Natālija Trinki (Albert & Natalie Trinks, Nīderlande), Daniela un Gerhards Cicmani (Daniela & Gerhard Zitzmann, Vācija), Alicja Šaļska un Šimons Kravčiks (Alicja Szalska & Szymon Krawczyk, Polija) un Vans Junsjuņ (Wang Yongxun, Ķīna). Mākslinieki pārstāv dažādus gaisa pūķu mākslas virzienus – no ģeometriski precīziem vienlīnijas pūķiem un lielformāta lidojošām skulptūrām līdz tradicionālās amatniecības iedvesmotiem darbiem.
No plkst. 12.00 līdz 20.00 būs skatāmi gaisa pūķu mākslinieku paraugdemonstrējumi, bet no plkst. 12.00 līdz 15.00 notiks gaisa pūķu darbnīca, kurā mākslinieku vadībā būs iespējams izgatavot un apgleznot savu gaisa pūķi. No plkst. 14.00 līdz 16.00 Daugavā pasaules līmeņa kaitborda sportisti demonstrēs lēcienus, trikus un akrobātiskus priekšnesumus.
Īpašu vietu programmā ieņems amerikāņu mākslinieces Bridžitas Polkas (Bridget Polk) akmeņu balansēšanas performance. Māksliniece veido skulptūras no akmeņiem un būvmateriāliem, neizmantojot līmi vai citas saistvielas, bet paļaujoties uz precīzi atrastu līdzsvara punktu. Īslaicīgās skulptūras performanci pārvērš meditācijā par līdzsvaru, laiku un mirkļa trauslumu.
Festivāla programmu papildinās piknika zona ar Rīgas restorānu piedāvājumu, buru laivas un jahtas Daugavā, kā arī vasaras noslēguma ballīte.
“Gaisa pūķu festivāli ir viena no skaistākajām tradīcijām pasaulē – tie pulcē cilvēkus zem atvērtām debesīm, kur mākslas darbi ir pieejami, tie brīvi lido vējā. Mēs vēlējāmies šo pieredzi atvest arī uz Rīgu. Vēlamies, lai cilvēki uz mirkli apstājas, paceļ acis debesīs un no jauna atceras cilvēka spēju sapņot, sadarboties un raudzīties augšup,” stāsta festivāla organizatore Zane Feifa.
“Fantadroms” iecerēts kā jauna starptautiska tradīcija Rīgā un Baltijā, vasaras noslēguma notikumā apvienojot mākslu, dizainu, sportu un kopā būšanu. Festivāls tapis ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
Starptautiskais gaisa pūķu festivāls “Fantadroms”
Eksporta iela 3A, Rīga
Pieteikšanās 4. Kurzemes kultūras forumam “Kultūraugsme: Cilvēks”
Līdz 4. septembrim
Līdz 4. septembrim iespējams pieteikties 4. Kurzemes kultūras forumam “Kultūraugsme: Cilvēks”, kas 10. septembrī norisināsies Kazdangas Kultūras namā. Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus, entuziastus un citus interesentus, pievēršoties cilvēka lomai kultūrā – kā tās radītājam, profesionālim, apmeklētājam un līdzradītājam.
Foruma programmā paredzēti pieredzes stāsti, mini lekcijas, diskusijas un domnīcas par mākslīgā intelekta ietekmi, kiberdrošību, cilvēka lomu digitālajā vidē, kultūras komunikāciju sociālajos medijos, kā arī personīgo enerģiju un produktivitāti. Programmā piedalīsies dažādu jomu profesionāļi, tostarp Daiga Straupeniece, Māris Valtenbergs, Zita Lazdāne, Iveta Graudiņa, Goran Gora, Elvis Strazdiņš un Kristīne Jonīte-Jurkēviča.
Pieteikšanās anketa šeit.
Kazdangas Kultūras nams
Pils gatve 4, Kazdanga
Fotoizstāde “IE/ELPA”
Jelgavas Vecpilsētas mājā
Līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Jelgavas Vecpilsētas mājas bēniņos skatāma fotoizstāde “IE/ELPA”, kurā eksponēti astoņi mākslas darbi ar cilvēka ķermeni ūdenī. Vieglās un mierpilnās kustībās attēlotie ķermeņi simboliski atgādina stāvokli pirms dzimšanas – laiku pirms pirmās elpas, kad viss vēl ir kluss, tīrs un neskarts. Izstādes intīmo noskaņu papildina bēniņu pieklusinātā atmosfēra un apgaismojums.
Darbus radījušas Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma studentes Sarma Tukāne un Amanda Kalnpure pedagoga Reiņa Fjodorova vadībā. Tie tapuši fotoplenērā, ko tehnikuma pedagogi organizēja mācību procesa ietvaros.
Jelgavas Vecpilsētas māja
Vecpilsētas iela 14, Jelgava
Izstāde “FRESH 2026: Jaunās balsis keramikā”
Kultūras centrā “Siguldas DEVONS”
Līdz 21. septembrim
Līdz 21. septembrim kultūras centrā “Siguldas DEVONS” skatāma izstāde “FRESH 2026: Jaunās balsis keramikā”, kas pievēršas jaunās paaudzes keramikas māksliniekiem Baltijas reģionā.
“FRESH 2026” piedāvā iespēju iepazīt piecpadsmit jaunas balsis keramikā – māksliniekus, kuru rokraksti šobrīd tikai veidojas, meklējot materiāla ritmu, formu un attiecības starp tradīciju un inovāciju.
Izstāde atklāj dažādus laikmetīgās keramikas attīstības virzienus – no tehnoloģiskiem eksperimentiem un dabas motīvu interpretācijām līdz jaunu naratīvu un materiāla izmantojuma iespēju meklējumiem. Tā ļauj ieraudzīt procesus, kuros veidojas nākamās paaudzes keramikas valoda un iezīmējas tās iespējamā nākotne.
Izstādes kuratori ir Aivars Baranovskis un Valentīns Petjko.
Kultūras centrs “Siguldas “DEVONS”
Pils iela 10, Sigulda
Akvareļu izstāde “Brīnišķīgais mirklis akvarelī”
Jelgavas Vecpilsētas mājā
Līdz 27. septembrim
Līdz 27. septembrim Jelgavas Vecpilsētas mājas pirmā stāva salonveikala telpās skatāma Tatjanas Fomenko akvareļu izstāde “Brīnišķīgais mirklis akvarelī”. Tajā apskatāmi 22 darbi, kas pievēršas ikdienas skaistumam un vienkāršajiem dzīves priekiem – tikko ceptas maizes smaržai, rīta kafijas siltumam, saules apspīdētu ogu saldumam un lavandas aromātam.
Akvareļa caurspīdīgums un vieglums ļauj šos mirkļus tvert maigi un dzidri, radot siltu un mājīgu noskaņu. Tatjana Fomenko ir Jelgavas Pārlielupes pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja un māksliniece. “Akvarelis nav vienkārši krāsa uz papīra. Tas ir ūdens un gaismas plūdums, maiga doma, mirkļa sajūta un dvēseles stāvoklis, kas fiksēts skārienā,” par savu izvēlēto tehniku saka māksliniece.
Jelgavas Vecpilsētas māja
Vecpilsētas iela 14, Jelgava
Izstāde “Baleta mākslinieces Marutas Dingas–Grosbergas gleznas”
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā
Līdz 3. oktobrim
Līdz 3. oktobrim Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā skatāma izstāde “Baleta mākslinieces Marutas Dingas–Grosbergas gleznas”.
Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste (1960–1980), Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagoģe (1992–2010), gleznotāja (no 1980) Maruta Dinga–Grosberga pirms sešpadsmit gadiem teica, ka “Es gleznoju ar sajūtām, ikviens dzīves impulss sniedz man iespēju ieraudzīt jaunas krāsas. Balets ir galvenais, bet es gleznoju visu, ko redzu - pilsētu, jūru, cilvēkus un tik dažādās sajūtas. Dzīvi uztveru kā iedvesmu. Kā mākslinieks uz mani neizdzēšamu iespaidu atstājis Leo Kokle.”
Baleta debijā Maruta Dinga–Grosberga bija gan Lelle, gan Marija P. Čaikovska baletā “Riekstkodis” (1959, 1964). Nozīmīga bija viņas Zaļā E.Grīga baletā “Pērs Gints” (1966), kuru dejoja arī savā baleta mākslinieces karjeras noslēgumā 1980. gadā.
Izstādē skatāmas 22 gleznas, starp kurām ir arī mākslinieces pirmais darbs “Ziedi” (1980) un glezna, kurā, iedvesmojoties no Žaņa Legzdiņa fotogrāfijas, māksliniece ir redzama Kitrijas draudzenes lomā L. Minkusa baletā “Dons Kihots” (1960).
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga
Mākslinieču dueta “Poētiskais Robotisms” izstāde “AERO”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 18. oktobrim
Publicitātes attēls Lauras Prikules un Evas Vēveres izstādei “Poētiskais Robotisms. AERO”. 2026
Līdz 18. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē norisinās mākslinieču dueta “Poētiskais Robotisms” (Laura Prikule un Eva Vēvere) veidota izstāde “AERO”.
Kas notiek, kad izstādes skatītājs kļūst par līdzdarbīgu tās dalībnieku? Kā viens mākslas darbs var pārtapt nebeidzamās variācijās? Kā aktīva jaunrade var izcelt mūsdienīga muzeja daudzos uzdevumus?
Šos jautājumus uzdod “AERO” – mainīgu veidolu izstāde LNMM Kupola zālē. Tā ir jaunas formas interaktīva līdzdalības instalācija, kas rada dzīvas un dinamiskas mākslas situācijas. “AERO” centrā ir mākslinieču klātbūtne – Laura Prikule un Eva Vēvere izstādes laikā turpinās to pilnveidot, izmantojot līdzradīšanas un performatīvās prakses. Skatītāja un mākslinieka izpausmes saplūdīs vienotā laukā. “AERO” raksturs paredz, ka daļa ekspozīcijas objektu ir pārvietojami un pārveidojami. Ik nedēļu apmeklētājiem atklāsies cits skatpunkts – divu mēnešu garumā izstāde piedzīvos mainīgas, vizuāli atšķirīgas versijas, un noslēgumā skatītāji sastaps liecības no tās attīstības gaitas.
Konceptuāli “AERO” pievēršas sistēmas, laika un spēles attiecībām. Izstāde ir telpa ar abstraktu un absurdu struktūru, ko caurvij “(mākslas) varoņa ceļa” motīvs, adaptējot ikonisko 12 posmu stāstniecības modeli eksperimentālā mākslas praksē. Poētiskais Robotisms saka: ““Mākslas varonis” ir ikviens, kas gatavs riskēt mākslā, lai iepazītu pats sevi no jauna. Šis ir ceļš, kurā maldoties piedzīvot negaidītus atklājumus un atrast sabiedrotos.” Vienlaikus pati instalācija darbojas kā telpiski mainīgs mehānisms, ko darbina priekšmetu un cilvēku mijiedarbība, – apmeklētāji ir līdzradītāji, papildinot realitāti ar subjektīvās pieredzes un izvēļu slāņiem. “AERO” pakāpeniski piedzīvo izmaiņas, priekšmeti un notikumi tajā parādās, pārveidojās un izzūd.
Poētiskais Robotisms ir koncepts, kas tika atklāts 2009. gadā mākslinieču Lauras Prikules un Evas Vēveres radošajā dialogā. Tā ir pastāvīgā attīstībā esoša ideju plūsma, uztveres veids un radošo prakšu kopums. Ar instalāciju, performanču un tekstu palīdzību Poētiskais Robotisms pēta robežu starp dzīves spontānajiem (poētiskajiem) un automātiskajiem (robotiskajiem) aspektiem. Tas reflektē par ikdienišķo un netveramo, izmantojot ģeometriskas formas, lai strādātu ar daudzslāņu idejām. Tas tiecas paplašināt uztveres lauku, izzinot jaunas teritorijas un veidojot tiltus starp “mākslu” un “nemākslu”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Politisko plakātu izstāde “Varas valoda – aģitācija, propaganda, māksla”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) -1. stāva ātrijā skatāma politisko plakātu izstāde “Varas valoda – aģitācija, propaganda, māksla”. Izstādi veidojusi žurnāliste Ilze Dobele un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, lai vēlēšanu laika blīvajā ziņu plūsmā aicinātu domāt par politiskajiem vēstījumiem dažādos laikos.
Ekspozīcija strukturēta trīs tematiskos blokos: priekšvēlēšanu aģitācija, propaganda un mākslas plakāti. Plakāts vienmēr bijis ne tikai informācijas, bet arī ideju nesējs ar mērķi pārliecināt, mobilizēt vai ietekmēt sabiedrisko domu. Ģeopolitisko procesu saasināšanās ir atdzīvinājusi propagandas un manipulācijas paņēmienus, kas ar jaunu intensitāti atbalsojas arī Latvijas sabiedriskajā telpā. Plakāti veidoti dažādos vēstures posmos un to vēstījumos mākslinieki un dizaineri gan slavinājuši un kritizējuši režīmus, gan ironizējuši par politiskajām norisēm. Izstādes apmeklētāji aicināti domāt dažādos virzienos – kā skan varas valoda šodien? Cik vērīgi esam, redzot un dzirdot dažādus izteikumus par valsti un sabiedrību?
Izstādē galvenokārt izmantoti plakāti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma, bet pārstāvēti arī darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, mākslas muzeja ZUZEUM, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja un mākslinieku personīgajām kolekcijām. Izstādes zinātniskā konsultante ir mākslas zinātniece Ramona Umblija, mākslinieks – Artis Briedis.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Jauna pamatekspozīcijas tematiskā sadaļa “Rīgas porcelāns. 20. gs. 50. gadi”
Rīgas Porcelāna muzejā
No augusta
Dekoratīva vāze un parfimērijas komplekts. Autore Zina Ulste. Rīgas Porcelāna fabrika. 1957–1958. RPM krājums. Foto: Gvido Kajons / Rīgas Porcelāna muzejs
2026. gada augustā Rīgas Porcelāna muzejā apmeklētājiem atvērta jauna pamatekspozīcijas tematiskā sadaļa “Rīgas porcelāns. 20. gs. 50. gadi”.
Saskaņā ar Rīgas Porcelāna muzeja attīstības stratēģiju, pakāpeniski tiek atjaunota un papildināta muzeja pamatekspozīcija. Jaunā pamatekspozīcijas sadaļa ļaus apmeklētājiem plašāk iepazīt 20. gs. 50. gadu periodu – laiku, kad Rīgas porcelāna ražotnēs tapa mākslinieciski augstvērtīgi produkcijas paraugi un daudzveidīgi autordarbi. Līdz šim 50. gadi muzeja pamatekspozīcijā bija pārstāvēts epizodiski, taču jaunā ekspozīcijas sadaļa piedāvās detalizētāku ieskatu šajā periodā, iekļaujot vairākus muzeja krājuma priekšmetus, kas līdz šim publiskai apskatei nav bijuši pieejami. Ekspozīcijas daļa atjaunota un modernizēta, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam.
Pēc Otrā pasaules kara Rīgā darbojās divas porcelāna ražotnes: Rīgas Porcelāna fabrika (RPF, bijusī J. K. Jesena porcelāna fabrika) un Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika (RPFF, bijusī A/S “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika). Perioda sākumā izplatīta bija starpkaru laika formu un dekoru tālāka tiražēšana, tomēr 1953. gadā abās fabrikās tika izveidotas Mākslinieciskās laboratorijas, kuru māksliniekiem-dizaineriem tika uzticēta oriģinālu produkcijas formu un dekoru dizainu izstrāde masveida ražošanai. PSRS plānveida ekonomikas ietvaros tika palielināti ražošanas apjomi un modernizētas priekšmetu dekorēšanas tehnoloģijas. Pirmoreiz masveida ražošanā tika ieviestas vietējo autoru radītas formas, tādas kā Jēkaba Bīnes servīze “Tauta” (dizains 1937, RPFF) un Zinas Ulstes servīze “Laima” (dizains 1954, RPF). Pēckara laiku raksturo arī uzplaukums sīkplastikas formu izstrādes un ražošanas jomā. Ar sīkplastikas dizaina radīšanu nodarbojās gan fabriku štata mākslinieki, gan līgumdarba veidā piesaistīti autori. Līdzās darbam ar ražošanas paraugiem fabriku augsti kvalificētie speciālisti radīja unikālu formu un dekora priekšmetus reprezentācijas vajadzībām vai kā radošos darbus. Muzeja kolekcijā ievērojamā skaitā sastopamas arī ražošanā ieviestās formas ar krāšņiem autorgleznojumiem, ar Rīgas Porcelāna muzejs izstādēs.
Eksponētie priekšmeti, no funkcionāliem trauku komplektiem līdz dekoratīvai mazo formu tēlniecībai, iezīmē konkrētā laikmeta modi, dizaina tradīcijas un attīstību, veidojot pāreju uz nākamajiem periodiem Rīgas porcelāna vēsturē.
Rīgas Porcelāna muzejs
Konventa sēta, Kalēju iela 9-11, Rīga
Kim? Open Call 2026 laureāte – Signe Elīza Pook
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs paziņojis Kim? Open Call 2026 rezultātus. Izvērtējot 40 iesniegtos projektus, par šī gada laureāti izraudzīta māksliniece Signe Elīza Pook. Pookas izstāde “Papīra pilsēta” norisināsies 2027. gada janvārī-februārī Kim? Laikmetīgās mākslas centra telpās, Sporta ielā 2.
Signes Elīzas Pook iesniegtā izstādes pieteikuma “Papīra pilsēta” pamatā ir telpiska instalācija, kurā lielformāta papīrs, sietspiedes grafikas, skulpturāli objekti un ikdienas priekšmeti veido daudzslāņainu kompozīciju, kas pēta individualitātes attiecības ar mūsdienu vizuālo kultūru.
Kim? programmas direktore Zane Onckule norāda: “Signes Elīzas Pook praksē būtiska ir spēja novērojumus un idejas pārvērst telpiskā un vizuālā pieredzē, apvienojot grafiskas, skulpturālas un arhitektoniskas kvalitātes. Viņas pieeju raksturo interese par materiālu iespējām, īpaši papīru, kura vērtība un funkcija var mainīties no ikdienišķa un šķietami nenozīmīga materiāla līdz telpiski aktīvam darba elementam. Izstāde “Papīra pilsēta” šo pieeju turpina, priekšplānā izvirzot lielformāta papīra formas, sietspiedes grafiku, atrastus objektus un gaismu vienotā instalācijā, kas pievēršas materialitātei un vērtības piešķiršanas procesiem. Autore vienlaikus pēta drukātās preses un sociālo mediju vizuālo valodu, izceļot uzmanības un vērtības veidošanas mehānismus, kā arī to, kā vizuālie un informatīvie fragmenti tiek atrauti no sākotnējā konteksta, pārkārtoti tie iegūst jaunu nozīmi. Šī būs Pook pirmā izstāde Latvijā, kas sasaucas ar Kim? interesi atbalstīt Latvijas māksliniekus, kuru profesionālā darbība norisinās ārpus Latvijas, vienlaikus uzturot saikni ar vietējo mākslas vidi.”
Signe Elīza Pook (dz. 1992) ir latviešu starpdisciplinārā māksliniece, kura dzīvo un strādā starp Hempšīras reģionu un Londonu. Ieguvusi bakalaura grādu Vinčesteras Mākslas skolā Sauthemptonas Universitātē (2019–2022), un maģistra grādu Sleida Mākslas skolā Londonas Universitātes koledžā (2022–2024). Signe savos darbos pēta vizuālās valodas iespējas un robežas, veidojot instalācijas, grafiku un zīmējumus, kas apvieno telpiski specifiskus risinājumus ar mazāku objektu kolekcijām. Viņas mākslinieciskā prakse mijas starp zināmo un noslēpumaino, precīzo un nejaušo, autobiogrāfisko un vispārēji zināmo.
