Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Majas un Rūbena Fouku lekcija “Sistēmas maiņa, nevis klimata pārmaiņas”
Rīgas Mākslas telpā
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” ietvaros
10. janvārī
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” noslēdzošās nedēļas ietvaros 10. janvārī plkst. 17.30 Rīgas Mākslas telpā notiks mākslas vēsturnieku un kuratoru Majas un Rūbena Fouku lekcija “Sistēmas maiņa, nevis klimata pārmaiņas”. Lekcija notiks angļu valodā.
Lekcijā aplūkos, kā mūsdienu mākslinieki ir atklājuši klimata sabrukuma sistēmiskās saknes koloniālajā ekstrakcionismā. Kādas robežas var novilkt starp koloniālās apspiestības un dekoloniālās cīņas veidiem globālajos dienvidos un globālajos ziemeļos, tostarp postsociālisma teritorijās? Konkrētāk, kā mākslinieki ir izgaismojuši sociālistiskā antropocēna atšķirīgo vēsturi un potenciālu un tā attiecības ar dabas pasauli, ekoloģiju un klimata pārmaiņām? Vai dekoloniālā ekoloģiskā perspektīva, jo īpaši tāda, kas sakņojas reāli pastāvošā sociālisma ārpuskapitālistiskajā vēsturē, varētu saasināt zaļā kapitālisma priekšlikumu kritiku par pakāpenisku pielāgošanos klimata pārmaiņām? Cik lielā mērā iezemiešu, ne-rietumu un ekosociālistisko epistemoloģiju un prakšu mākslinieciska izpēte paver ceļus ekoloģiskai pārejai?
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Konkursa “BDO jauno mākslinieku balvas 2022” izstāde
LMA eksperimentālajā mākslas telpā PILOT
11. janvāris–15. februāris
Sabīnes Šnē darbs
No 11. janvāra līdz 15. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT būs skatāma konkursa “BDO jauno mākslinieku balva 2022” izstāde. Izstādes atklāšanā tiks paziņots konkursa uzvarētājs.
Izstādē būs apskatāmi sešu finālistu darbi, kuri pretendē uz konkursa galveno balvu 2000 EUR – Dāvja Ozola darbs “Smilšu Pils”, Lienes Rumpes darbs “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi”, Jāņa Šneidera darbs “Melnraksts”, Egijas Dambergas darbs “Kāpura domas”, Ata Izanda darbs “Sausais maisījums attiecību veidošanai” un Sabīnes Šnē darbs “Šīs pašas pasaules”.
“BDO jauno mākslinieku balva” ir BDO Latvia iniciatīva sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), KIM? Laikmetīgās mākslas centru un LMA eksperimentālo mākslas telpu PILOT. Balvas mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc studiju noslēguma maģistra programmā vizuālās mākslas, vizuāli plastiskās mākslas vai audiovizuālās mediju mākslas nozarē.
Konkurss norisinās jau trešo gadu pēc kārtas. 2021. gadā par konkursa uzvarētāju kļuva LMA glezniecības apakšnozares absolvents Reinis Bērziņš, savukārt 2020. gadā galveno balvu ieguva māksliniece Amanda Ziemele.
LMA Eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Vāgnera iela 3, Rīga
Diskusija “Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien”
Rīgas Mākslas telpā
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” ietvaros
11. janvārī
Foto: Madara Kuplā
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” noslēdzošās nedēļas ietvaros 11. janvārī plkst. 17.30 Rīgas Mākslas telpā notiks diskusija “Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien”. Tās dalībnieki: Inga Erdmane, Krista Burāne, Valdis Ābols, Ieva Lange un Liene Kņaze. Moderatore: Liene Brizga-Kalniņa.
Nesenajā pagātnē – 20. gadsimta 80. gados – vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, galvenokārt padomju režīma un tā vides degradācijas kritiku.
Šodienas ekoloģiskās krīzes fokusā ir gan vides piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, un vides aktīvisti izmanto daudzveidīgas aktīvisma formas un stratēģijas. Viņi tiecas uzņemties iniciatīvu pārmaiņu veicināšanai un aicina plašāku sabiedrību iesaistīties ekoloģisko, ekonomisko un politisko un pārmaiņu rosināšanā – ne vien protestus, bet arī visdažādākās mūsdienu līdzdalības un solidaritātes formas, kā plašāka sabiedrība var ietekmēt ekoloģiskās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas.
Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp vides aktīvismu Latvijā šodien un nesenajā pagātnē. Kādas stratēģijas varam aizgūt no pagātnes arī šodien? Kā iespējams apvienot iestāšanos par dabas vienlīdzību ar politiskām prasībām par sistēmas maiņu? Kāda ir performativitātes loma šādās šādās kustībās? Kāda ir saistība starp aktīvismu un mākslu toreiz un šobrīd?
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Izstāde “Muzeja lietu slepenā dzīve”
Jūrmalas muzejā
11. janvāris–23. aprīlis
No 11. janvāra līdz 23. aprīlim Jūrmalas muzejā būs skatāma Jūrmalas muzeja jaunieguvumu izstāde “Muzeja lietu slepenā dzīve”. Katru gadu Jūrmalas muzeja kolekcijas papildina vidēji 1200 priekšmeti. Krājumā tie nonāk gan muzeja darbinieku īpaši meklēti, gan saņemti no Jūrmalas iedzīvotājiem un muzeja apmeklētājiem. Pēdējo gadu laikā muzejs kļuvis bagātāks ar 5766 priekšmetiem. Vairums no tiem ir dāvinājumi un atsevišķi iepirkumi.
Izstādē “Muzeja lietu slepenā dzīve” ir eksponēta tikai neliela daļa no jaunieguvumiem. Pieņemot krājumā priekšmetu un piešķirot tam muzejisko vērtību, pēc īpašnieka vārdiem tiek pierakstīta leģenda, kas kļūst par pirmavotu. Ne vienmēr persona, kas nodod priekšmetu muzejam, pārzina tā izcelsmi, iepriekšējo piederību un pielietojumu. Lai atklātu muzeja priekšmetu neredzamo, slepeno dzīvi, nepieciešams veikt izpēti, kas mūs aizved pie cilvēkstāstiem. Tikai tad pilnībā atklājas priekšmetu kultūrvēsturiskā nozīme.
Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 100 priekšmeti, kurus papildina stāsti par lietām un cilvēkiem. Neviens no stāstiem nav pilnīgs un pabeigts, jo pētniecība turpinās. Priekšmeta ceļš no īpašnieka līdz nonākšanai muzejā un eksponātam izstādē dažkārt ir ļoti sarežģīts un reizēm līdzinās detektīvam.
Izstādes ekspozīcijā izmantotas fotogrāfijas un 2002. gada dokumentālās filmas “Kino gadsimts Latvijā. Aloizs Brenčs” fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kā arī fotogrāfijas no privātarhīviem.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Izstāde “Snīkeri: eko x ego”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
12. janvāris–17. aprīlis
No 12. janvāra līdz 17. aprīlim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma izstāde “Snīkeri: eko x ego”. Tajā atspoguļota mijiedarbe starp sporta un kultūras industrijām, “veselā miesā vesels gars” mārketingu un ražošanas tehnoloģijām, cenšoties minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko?
Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ir tēma, kas ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir pretrunām bagāts šīs tendences piemērs. Tie ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība. Mūsdienās snīkerus valkā ne tikai sporta un hiphopa zvaigznes, bet ļaudis jebkurā vecumā un visdažādākajās situācijās, tāpēc izstāde meklē skaidrojumu šādam “haipam” un cenšas minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko?
Izstādei atlasītie materiāli – sākot no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem un beidzot ar Latvijā ražotu 3D printeri, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, – veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, lai atspoguļotu mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, “veselā miesā vesels gars” mārketingu un ražošanas tehnoloģijām. Air Jordan sērijas kolekcija izstādes apmeklētājam sniedz panorāmas tipa pārskatu par tendenču maiņām sporta apavu nozarē pēdējo trīsdesmit gadu griezumā. Toties mūsdienas daudzviet ekspozīcijā ir virtuālas: mākslīgā intelekta radīti snīkeru prototipi, NFT produkcija un geimeru fīčas. Īpaša vieta atvēlēta ilgtspējas risinājumiem: Alestēra F. Vaipera fotoieskatam adidas laboratorijās un Āzijas ražotnēs, veselam klāstam jaunu materiālu (piemēram, mākslīgās ādas snīkeri, kas ražoti no piepes, aļģēm vai pupiņām), patērnieciskumu ierobežojošiem snīkeru izplatīšanas konceptiem un veco apavu pārstrādē radītiem jauniem modeļiem.
Izstādi sadarbībā ar muzeja komandu veidojusi kuratore Elīna Sproģe. Viņa aicinājusi tajā piedalīties snīkeru dizaina izstrādē starptautiski veiksmīgus latviešu profesionāļus – Jāni Šnē un Kristoferu Reidzānu. Snīkeru stāsta vēsturiskā dimensija un kuriozitātes nebūtu iespējamas bez dāsni piedāvātas iespējas aizlienēt eksponātus no privātkolekcijām, kuru īpašnieki labi ilustrē snīkergalvu saimi. Starp viņiem ir fizioterapeits, reperis, basketbolists, veikalnieks, mākslas galerijas īpašnieks, restaurators un citi. Ja ne vienmēr sociāli kritisks, tad ironisks noteikti ir pretsvars, ko zīmolu klātbūtnei izstādē sarūpējuši mākslinieki – Tomijs Kešs, Gerijs Lokvuds, Paula U. Eskalona, Martins Saljērs, Alisa Bluzmane, Sanders Vasinks, Aleksis Di Džusepe un Peks Šuns Pings.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Kristapa Zariņa izstāde “Četras gleznas”
galerijā “Mākslas XO”
12. janvāris–4. februāris
Kristaps Zariņš. Laipni lūgti! 2021, audekls, eļļa, 200x400 cm
No 12. janvāra līdz 4. februārim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Kristapa Zariņa izstāde “Četras gleznas”, kas aptvers 4 lielformāta darbus, kas tapuši 2022.-2023. gadā. Tajos radīta transcendentāla vide bez laika un telpas robežām, kurā satiekas dažādu laiku vēsturiski tēli ar dažādu gadu Kristapa Zariņa gleznu varoņiem. Par ievadu jaunajai izstādē kalpo 2021/2022. gada mijā radītā glezna “Laipni lūgti!”. “Gleznas centrā divas figūras – El Greco un Sieviete-Eņģelis ar rozēm no Fra Angelico gleznas – mājas saimnieki, kuri aicina ienākt...”
“Pēdējo divu gadu laikā esmu radījis 18 darbu sēriju, kurā iekļauti daudzu pasaules gleznotāju un skulptoru darbi un to līdzi nestās vīzijas un kultūrtelpa. Katrs atsevišķais elements sevī iemieso konkrētā mākslinieka kultūru un pasaules skatījumu, kuru es esmu absorbējis un no jauna interpretējis pats savos mākslas darbos. Atminos, kā mākslas vēsture mani pilnībā pārņēma jau kopš pašas mazotnes un šī pieredze ir manifestējusies manās kompozīcijās. Kaut kādā ziņā ar saviem darbiem cenšos mākslas vēsturi nodot tālāk skatītājam. Radītie citu autoru darbi un to attēlojums manās gleznās ir burti, no kā veidojas vārdi – teksts. Glezniecības tehnika palīdz iedzīvināt šo tekstu,” stāsta Kristaps Zariņš.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Diskusija “Atjaunošanās un dekoloniālās pārmaiņas: Ukrainas daba, vide un māksla kara laikā”
Tiešsaistē
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” ietvaros
12. janvārī
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” noslēdzošās nedēļas ietvaros 12. janvārī plkst. 18.00 tiešsaistē notiks diskusija “Atjaunošanās un dekoloniālās pārmaiņas: Ukrainas daba, vide un māksla kara laikā”, kurā piedalīsies Alevtina Kahidze, Darja Cimbaljuka, Svitlana Matvijenko, Dmitro Čepurnijs, Svitlana Biedarjeva.
Austrumeiropā un postpadomju reģionā dekoloniālisma pieejas ir ieguvušas jaunu aktualitāti līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura faktiskais mērķis ir atjaunot imperiālās pagātnes varu.
Tiešsaistes diskusijas uzmanības centrā ir jautājumi par to, kā pretestība Krievijas karam Ukrainā un tā postošajai ietekmei tiek īstenota caur kultūras, ekoloģiskajām un mākslinieciskām praksēm. Dalībnieces apspriedīs gan būtiskākos draudus, gan to, kā Ukrainas daba un vide, ko skārusi kara graujošā ietekme, var piedzīvot atjaunošanos un transformāciju kā dekolonizācijas procesus. Sarunā apvienojot mākslinieciskās un akadēmiskās perspektīvas, tās dalībnieces analizēs, kā dabas un kultūras attiecības Ukrainā darbojas kā virzītājspēks, kas veicina izturību, stoicismu un atdzimšanu kara vardarbības un iznīcības apstākļos.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Projekta “Mākslinieks ir klātesošs. Mākslinieku rezidences skolās” atklāšanas konference
Rīgas mākslas telpā
12. janvārī
“Mākslinieks ir klātesošs” projekta vizuālā identitāte. Dizainere: Estere Betija Grāvere
Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu atbalstu Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Norvēģijas mākslinieku kolektīvu TENTHAUS 2022. gada novembrī uzsāka projektu “Mākslinieks ir klātesošs. Mākslinieku rezidences skolās”. Projekts “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” mērķis ir veicināt Latvijas bērnu un jauniešu iesaisti laikmetīgās mākslas procesos.
Ceturtdien, 12. janvārī no plkst. 14:00 līdz 16:00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz projekta “Mākslinieks ir klātesošs. Mākslinieku rezidences skolās” atklāšanas konferenci, kas norisināsies izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Tajā būs iespēja uzzināt vairāk par projektu, kā arī satikt projektā iesaistītos māksliniekus – Kristīni Brīniņu, Viku Ekstu, Gundegu Eveloni, Andu Lāci, Evu Vēveri, Artūru Punti un Maksimu Šenteļevu. Projekta vadītāja: Māra Žeikare.
Dalība pasākumā ir bezmaksas, taču obligāti jāpiesakās, aizpildot anketu. Uz pasākumu īpaši aicināti skolotāji, skolu darbinieki, kultūrizglītības interesenti.
Projekta ietvaros 2023. gadā septiņi Latvijas mākslinieki pavadīs ilgāku laiku skolās visā Latvijā. Projekta laikā mākslinieki dosies rezidencēs skolās, kur kopā ar skolēniem iepazīs laikmetīgo mākslu un attīstīs izpētē un savstarpējā sadarbībā balstītas idejas, kas rezultēsies kolektīvos laikmetīgās mākslas darbos, kas tiks izrādīti Starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā SURVIVAL KIT 14.
Visi projektā iesaistītie mākslinieki un skolēni satiksies arī vasaras nometnē 2023. gada vasarā Valmierā. Kopā ar mākslinieku kolektīvu TENTHAUS no Oslo (Norvēģija) plānota īpašā mentoringa programma. Projekta rezultāti – metodes un radošie paņēmieni tiks apkopoti arī īpašā metožu materiālā / publikācijā, kas noderēs Latvijas skolotājiem arī nākotnē, veidojot saturu laikmetīgās mākslas iepazīšanai un integrēšanai mācību procesā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Filma Marina Abramović: The Artist Is Present
Mākslas centrā Zuzeum
dokumentālo filmu programmas Zuzeum Movie Nights ietvaros
12. janvārī
Mākslas centrs “Zuzeum” un Kino Kults piedāvā īpaši izveidotu dokumentālo filmu programmu par mākslu Zuzeum Movie Nights.
Kino cikls tiks atklāts ceturtdiena, 12. janvārī plkst. 19.00 ar filmu “Marina Abramović: The Artist Is Present”.
Marina Abramoviča ir bezbailīga, pārdroša un izaicinoša māksliniece, kura jau gandrīz 40 gadus ar savu darbību terminam “performance” piešķir jaunu nozīmi. Filma “The Artist Is Present” ir par vienu no Marinas slavenākajām performancēm, kas norisinājās Ņujorkas Modernās mākslas muzejā. Filmā tiek atklāts, kā māksliniece plāno un realizē šo performanci – 3 mēnešu laikā Marina ieskatījās acīs tūkstotim muzeja apmeklētāju, kuri bieži vien bija aizkustināti līdz asarām.
Filma “Marina Abramović: The Artist Is Present” tiks demonstrēta angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lačplēša iela 101, Rīga
Li Bond izstāde “ILUS”
Teātra namā “Jūras vārti”
13.janvāris–26.februāris
No 13. janvāra līdz 26. februārim teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) pirmā personālizstāde Ventspilī “ILUS”. Igauņu valodā tas nozīmē - skaisti, ilu ir viens no pēdējiem vārdiem, ko pirms nāves teikusi Lienas Bondares vecmāmiņa.
Izstādes kodolu veido divās mākslinieku rezidencēs Ķīnā (2018. – Šeņžeņa, Guanlana, Ķīnas dienvidi, 2019. – Tjiaņdzjiņa, Binhai, Ķīnas ziemeļi) tapušie darbi, kas līdz šim nav tikuši izstādīti Latvijā, kā arī video un skaņas instalācija “Izmeklēšana”. Eksponēti galvenokārt sietspiedes tehnikā radītie, arī lielformāta grafikas darbi, kurus vieno mākslinieces skata punkts.
Par savu ieceri māksliniece vēsta: “Man Ķīna ir īpaša vieta, ārpus ģeogrāfijas, drīzāk garīgā dimensijā. Nonākšana Ķīnā šķita tik likumsakarīga un vienlaikus brīnumaina, ka stāsts par laiku tur līdzinās mitoloģiskam piedzīvojumam. Ķīna smaržo, garšo, skan un vibrē citādāk. Tas bija un joprojām ir ceļojums sevī. Ķīnā pie manis atnāca vārds “Ilu” un sajūta, ka vecmamma sēž uz mākoņa maliņas un, šūpodama kājiņas, noraugās uz mani. Vecmamma vienmēr kaut ko darīja, tā ka rokās viņai noteikti bija kāds dzijas kamoliņš, adīklis vai tamboradata. Zenta Apšusala bija mans vienīgais dzīvais, tādēļ īpašais vecvecāks. Viņa bija igauniete un vecvecmāmiņa Alma Rāgs arī.”
Līdzšinējā Li Bond darbība, lai arī saistīta ar grafiku, tomēr ikvienā izstādes projektā sniedzas arī ārpus grafiskās realitātes, gluži kā aizmiguša cilvēka roka vai basā pēda, kas izlien ārpus segas/gultas rāmja, arī Lienas radītie mākslas projekti tikai balstās savā labi zināmajā un apgūtajā plaknē, lai, piesaistot multimediālu formu, skartu pašu un skatītāju tiešāk. Arī līdz šim realizētajos projektos Li Bond savu mākslas darbu sākotnēji audzē mājas apstākļos – tas gandrīz vienmēr ir personīgs, pat autobiogrāfisks stāsts, kuru gan diez vai atradīsim iekļautu oficiālajā mākslinieces biogrāfijā.
Pati māksliniece par sevi: “Savos darbos es mēģinu notvert trauslo, atrast ideālo formas un satura vienību, kura pēc iespējas precīzāk iedarbotos uz skatītāju. Man ir svarīgi noslīpēt nost visu lieko, kā matemātikas vai fizikas formulās, kur ārēji vienkāršā forma ir ietilpīga un slēpj skaistu, sarežģītu, daudzslāņainu un plašu vēstījumu. Mani mākslas darbi ir personiskā pieredzē balstīts skatījums uz sociāliem, politiskiem un kultūras notikumiem, kuros skatītājam tiek atstāta samērā plaša interpretācijas telpa. Lietojot dažādus kultūras simbolus: animācijas varoņus, padomju arhitektūru, sadzīves priekšmetus, kā arī matemātikas formulas un citātus no mākslas, sakārtojot tos jaunās konceptuāli slāņainās instalācijās, veidoju jaunu nostaļģiski sirreālu neeksistējošu telpu. Manuprāt, tā ir mākslas darba un skatītāja mijiedarbība, kur slēpjas pieredzes patiesā būtība.”
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
“Irpiņa. Atdzimšanas hronikas” – mākslinieces Oļas Mihaiļukas video darba īpašais seanss
Rīgas Mākslas telpā
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” ietvaros
15. janvārī
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” noslēdzošās nedēļas ietvaros 15. janvārī plkst. 15.30 Rīgas Mākslas telpā notiks mākslinieces Oļas Mihaiļukas video darba “Irpiņa. Atdzimšanas hronikas” īpašais seanss.
Kā tas ir – būt okupētā pilsētā? Kāda ir sajūta stādīt dārzu zem regulārām apšaudēm? Kādas ir sajūtas, kad sagrautajā pilsētā atgriežaties paši un arī tās vidi atgriežat atpakaļ dzīvē, lai gan karš turpinās? Kijivas priekšpilsēta Irpiņa – tāpat kā blakus esošās Buča un Hostomeļa – kļuva par vienu no Kijivas priekšposteņiem, kurā no 24. februāra notika smagas kaujas. Viena pilsētas daļa tika ieņemta, otra – smagi izpostīta. Irpiņa tika atbrīvota pirmā – 28. martā.
Mediju māksliniece Oļa Mihaiļuka savu jaunāko video darbu balstījusi uz intervijām ar Irpiņas iedzīvotājiem. Tajās viņi dalās arī stāstos par to, kāda šī pilsēta bija agrāk, kādas puķes, augi un smaržas asociējas ar dzīvi miera laikā, un pārdomās par to, kā pilsētai izskatīties nākotnē. Būšana saskarsmē ar augiem ļāva viņiem novērst uzmanību no 2022. gada marta briesmīgajām atmiņām un tā vietā domāt par vietām, kur puķes un krūmi iesakņosies, mitrumu un saules gaismu, kas tiem nepieciešama, un iztēloties pilsētas nākotni.
Māksliniece Oļa Mihaiļuka raksta: “Pavasarī mēs strādājām humānās palīdzības centrā, piegādājot palīdzību dažādām Kijivas reģiona pilsētām, tostarp Irpiņai. Pēc tās atbrīvošanas nolēmām šeit regulāri atgriezties, lai labāk saprastu, kāda palīdzība ir aktuāla. Projekts sākās ar iepazīšanos ar Leonīdu, vienu no Irpiņas iedzīvotājiem. Viņa acu priekšā nodega paša uzceltā māja, taču brīnumainā kārtā izdzīvoja piparu stāds, un Leonīds to iestādīja dārzā. Šī pastāvīgā mijiedarbība ar zemi un vietējo iedzīvotāju vēlme rūpēties par pilsētu bija iedvesmojoša, lai gan fotogrāfijas, kurās dokumentēju pilsētu, nebūt nebija dzīvi apliecinošas. Manu interviju varoņiem ļoti nepatīk vārds “varoņi”. Visi atzīst, ka viņi vienkārši darīja savu darbu. Bet es domāju, ka viņi ir īsti varoņi. Pateicoties viņiem, mēs nezaudējām Irpiņu, Kijivu, Ukrainu un Eiropu.
Raksturojot projekta ideju pavasarī, es iedomājos, ka mēs vērosim, kā soli pa solim pilsēta atdzimst zem mierīgām debesīm. Diemžēl Irpiņas iedzīvotājiem ir jāstāda dārzi un jārūpējas par tiem, dzirdot gaisa trauksmes un ziņas par iespējamu atkārtotu iebrukumu. Taču par spīti visam, augi izdīgst, un cilvēki atjauno savas mājas. Ainavu dārzniecība kara laikā ir izaicinošs piedzīvojums, kas vienlaikus iedvesmo un ir noderīga daudziem ukraiņiem.”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs / Rīgas Mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Tribe Immersive debijas personālizstāde “Neuroflux”
mākslas galerijā “Art Hoarders”
līdz 15. janvārim
Līdz 15. janvārim mākslas galerijā “Art Hoarders” skatāma Tribe Immersive debijas personālizstāde “Neuroflux”. Multimediju izstāde piedāvā divas grafikas mākslas kolekcijas – “Daudzveidīgās Būtnes” un “Galaktikas Tēli”, divas video mākslas kolekcijas – “Daudzveidīgās Būtnes NFT” un “VR Telpas 2018-2022” un četras virtuālās mākslas izstādes – “Process”, “Iztēle”, “Digitālā Taka” un “Daudzveidīgās Būtnes”.
“Daudzveidīgās Būtnes” ir akrila grafiku mākslas kolekcija košās, fluorescentās krāsās. Šīs mākslas kolekcijas mērķis ir vērst uzmanību neirodaudzveidībai, atpazīt un novērtēt cilvēka smadzeņu funkciju un uzvedības atšķirības. “Galaktikas Tēli” ir akrila grafiku mākslas kolekcija, kas apskata tādas tēmas, kā citplanētiešus, sēnes, dabu, krāsu un ritmu. Virtuālā mākslas izstāde piedāvā unikālu un interaktīvu pieredzi mākslas cienītājiem, ļaujot tiem izlūkot daudzveidīgus medijus digitālā vidē. “Digitālā Taka” (2021) piedāvā 3D skanētas dabīgas vides, ļaujot skatītājiem virtuāli izstaigāt un aplūkot skaistas Latvijas ainavas. “Iztēle” (2022) ir imersīva ilustrāciju pieredze, kas liek apmeklētājam justies kā daļai no mākslas darba, mijiedarbojoties ar tēliem un elementiem virtuālajā vidē. “Process” (2022) apvieno 3D skenētus objektus, fotogrāfiju un animāciju, veidojot unikālu un dinamisku telpisko kompozīciju. “Daudzveidīgās Būtnes”(2022) virtuālās mākslas pieredze satur pirmos 100 digitālos krāsu paveidus neatgriežamo žetonu (non-fungible tokens) formātā, prezentējot daļu no analogās grafikas mākslas kolekcijas digitālā vidē.
Mūzikas, mākslas un tehnoloģiju platforma Tribe Immersive dibināta 2018. gadā, Liepājā, kolektīvā apvienojoties jauno mediju mākslas studentiem Paulai Dejus and Mārim Dejus. Abi autori ir Liepājas Universitātes bakalaura un maģistra programmu absolventi. Paula kombinē ilustrācijas un virtuālo realitāti, papildinot pieredzi ar imersīviem krāsu un gaismu efektiem. Māris rada audiovizuālas kompozīcijas sintezējot elektronisko mūziku un imersīvo video variācijas.
Mākslas galerija “Art Hoarders”
Tērbatas ielā 57, Rīga
Zīles Ziemeles personālizstāde “Distances”
galerijā LOOK!
līdz 28. janvārim
Galerijā LOOK! līdz 28. janvārim skatāma Zīles Ziemeles personālizstāde “Distances”.
Robežas starp pazīstamo un svešo, pieņemamo un nesaprotamo. Robežas mūsu prātos un fiziski novilktas līnijas, kas atdala teritorijas un pasvītro domas. Gleznotāja Zīle Ziemele savos jaunākajos darbos, kas veido dialogu ar vēl pandēmijas laikā tapušām kompozīcijām, centusies sataustīt sociuma un rutīnas nomierinošo un vienlaikus trauksmaino dabu. TV diktores iemidzinošā balss uz plūstošās Daugavas fona, nogrieztas tulpes pulsējošā dzīvība uz galda istabā, mīklas šaha galdiņš pelmeņu sagatavošanas procesā, vingrošanas paklājiņu ritmi svētceļojuma atelpas brīdī. Olas temperas tehnikā darinātās gleznas fiksē šķietami paredzamās ikdienas ainas un priekšmetu alkas, un kartē distances – attālumu starp priekšmetiem vai ķermeņiem laikā vai telpā.
Smalkais simbolisms un ikonu glezniecībai raksturīgā pietāte pret tēloto objektu, skatītāju vilina atsegt nozīmju slāņus. Caur Zīles roku žestiem miesiskas pieredzes saplūst ar ilgām pēc kā augstāka. Vai, skatoties caur žogu, Tu lūkojies iekšup vai ārpus? Vai vakara ziņu vadītājas rokās esošajos tekstos patiešām lasāms tas, ko viņa stāsta? Vai tulpe, paceļ galvu, lai redzētu debesis?
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Jeļenas Aļoskinas un Vasīlija Šļahova izstāde “Dzīvais kadrs”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 31.janvārim
Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1.stāva galerijā līdz 31. janvārim skatāma divu fotomākslinieku, kolēģu un draugu Jeļenas Aļoskinas un Vasīlija Šļahova kopīga izstāde “Dzīvais kadrs”. Fotomākslinieki līdz vienai un tai pašai tēmai nokļuvuši abi vienlaicīgi, un tomēr katrs citādāk. Izstādē tiks parādīti cilvēki no citas puses, pielaikojot kādu lomu un tēlu. Šis projekts dod iespēju ieraudzīt sevi ar citām acīm, kļūt mazliet savādākam.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Solveigas Vasiļjevas izstāde “Bez robežām”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
līdz 5. februārim
Foto: Edgars Semanis
Līdz 5. februārim Siguldas novada kultūras centrā “Siguldas devons” zālē “Silva” skatāma mākslinieces Solveigas Vasiļjevas izstāde “Bez robežām”.
Solveiga Vasiļjeva ir ne tikai izdomas bagāta tēlniece, bet arī darbojas citos mākslas žanros – zīmējumi, digitālā grafika, video, skulptūra un instalācijas.
“Manu radošo pētījumu un meklējumu objekts ir gaisma, atstarošanās un caurspīdīgums. Tas sasaucas ar pirmsākuma ideju un svēto Trīsvienību, kur augstākā saprāta – Dieva izpausme ir gaisma, atstarošanās – viņa radītais (daba, būtnes). Caurspīdīgums – kā metafora garam jeb apziņai, kas mājo augstāko dimensiju telpā,” par izstādē skatāmo stāsta māksliniece.
“Pētījumu un meklējumu būtība ir visus šos elementus, gaismu, atstarošanos un caurspīdīgumu, integrēt telpiskos objektos. Mūsdienu materiālu pieejamība ļauj to īstenot. Piemēram, daudzu slāņu caurredzamība rada daudzu dimensiju sajūtu, pulētas (ieliektas un izliektas) spoguļplaknes – atstarošanos. Gan objekti, gan pielietotie materiāli, gan to forma veido vienumu un ilūziju par daudzu dimensiju pasauli,” turpina Solveiga.
“Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Laines Kainaizes izstāde “Piepildītais laiks” un
Baibas Sprances izstāde “Deviņi saulrieti”
Jūrmalas muzejā
līdz 12. februārim
Laine Kainaize. Jūras mirkļi. 2021. Audekls, eļļa. 83 x 110 cm
Līdz 12. februārim Jūrmalas muzejā skatāmas divas izstādes – Laines Kainaizes izstāde “Piepildītais laiks” un Baibas Sprances izstāde “Deviņi saulrieti”.
Gleznotāja Laine Kainaize izstādē Piepildītais laiks” piedāvā jaunākos darbus un pati sev uzdodot jautājumu: “Ar ko līdz šim sev atvēlēto laiku esmu piepildījusi?”. Izstāde dod ja ne pilnīgu, tad tomēr noteiktu atbildi. Ar ieraudzītā, izjustā, izzinātā pārradīšanu gleznā. “Šī mana personālizstāde atšķiras no visām iepriekšējām ar to, ka ir skatāmas tikai kompozīcijas. Darbi, kas ir radīti ne tiešā dabas ietekmē, bet apvienojot, sablīvējot un koncentrējot vienas norises, vietas, pārdzīvojuma visnozīmīgāko, visraksturīgāko, mani uzrunājošo vienkopus, vienā darbā. Es vēlētos, lai “Piepildītais laiks” dod dzīvesprieku, sparu, drosmi un dievišķu mieru dvēselē.”
Savukārt, Baiba Sprance par saviem gleznās iemūžinātajiem saulrietiem saka: “Mani interesē gaisma – kā kustīga enerģija un viela. Šīs īpašības arī padara gaismu redzamu un attēlojamu krāsās. Gaismas spēja pārveidot realitāti ir spēcīga un visaptveroša, tā pilnībā izmaina telpu un izjūtu ķīmiju. Acis, satiekoties ar pretgaismas plūsmu, rada savdabīgu optisku efektu – ilūziju par krāsu kustību, spilgtu un netveramu, robežojoties ar neesamību. Ilgstoši noturēt skatienu saules virzienā var tikai tad, kad tā atrodas tuvu horizontam, kur atmosfēras slāņi veido cilvēka acij labvēlīgāku filtru. Saulrietu glezniecībā redzams pretgaismas iespaids, katrreiz citāda optiska kustība, tāpēc šīs gleznas var dēvēt par saulrietu portretiem. Mēģinājums attēlot neattēlojamas parādības vienlaikus intriģē un atbrīvo, un pārbauda manu tēlu tīrības un noturības pakāpi.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Valda Buša darbu izstāde “Septiņdesmitie”
Bulduru Izstāžu namā
līdz 25. februārim
Valdis Bušs. Bez nosaukuma.1972. Audekls, eļļa. 81 x 121 cm
Bulduru Izstāžu namā līdz 25. februārim skatāma mākslinieka Valda Buša (1924-2014) piemiņas izstāde “Septiņdesmitie”. Izstādē eksponēti Valda Buša 70-gadu pirmās puses darbi, kā arī daļa darbu, kuri bija redzami Valda Buša pirmajā personālizstādē 1972. gadā Majoros, Jomas ielā 43 toreizējā Jūrmalas muzeja filiālē. Vienlaicīgi tas ir stāsts par laikmetu, kurš lauza un ietekmēja izcilā ainavista radošo biogrāfiju. Bulduru Izstāžu manā apmeklētājiem ir pieejama arī gleznotāja darbnīca, jo šis nams bija Valda Buša mājvieta pēdējos 30 viņa dzīves gadus.
Izstādes kuratore, mākslinieka daiļrades pētniece Edvarda Šmite: “Valda Buša glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Mākslinieka īpašo vietu Latvijas glezniecībā nosaka tas, ka viņa daiļradē vienotā veselumā apvienojas dabas raisītās izjūtas, personiskais pārdzīvojums un dekorativitāte, turklāt mākslinieks, tiecoties pēc arvien lielākas nosacītības, spējis nezaudēt saikni ar realitāti.”
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Rituma Ivanova personālizstāde “Vērotāja laiks”
Kuldīgas Mākslas namā
līdz 26. februārim
Kuldīgas Mākslas namā līdz 26. februārim skatāma Rituma Ivanova personālizstāde “Vērotāja laiks”.
Tikšanās gandrīz klātienē, – tā lielos vilcienos varētu raksturot Rituma Ivanova personālizstādi, kas skatītājus iepazīstina ar mākslas vēsturē hrestomātisku latviešu mākslinieču – Maijas Tabakas, Intas Rukas, Aijas Zariņas, Ievas Iltneres, Džemmas Skulmes, Vijas Celmiņas, Mētras Saberovas, Daces Lielās, Helēnas Heinrihsones, Zanes Tučas un Ievas Epneres portretiem, no kurām katra pārstāv savu laikmetu, stilu un mediju, bet kopā personificē Latvijas mākslas daudzpusīgi spēcīgo sievišķīgo pusi, un, kādā autora radošajā periodā spēlējusi noteiktu labas “jaunrades skolotājas” lomas inspirāciju viņa radošajiem meklējumiem, savukārt mākslinieka pašportetu sērijas pretstata paša vīrišķo šķautni un spēju precīzi reflektēt par sevi. Mākslas darba un skatītāja, jeb mākslas patērētāja komunikācijai ir jābūt reproduktīvu mediju nepastarpinātai un tiešai, lai formālais mākslas darba izmērs, kā arī saturiskais vēstījums nonāktu “tête-à-tête” attiecībās ar auditoriju un šīs divas puses spētu adaptēties un pierast viena pie otras, ņemot vērā specifiskās ekspozīcijas telpas, gaismas un savstarpējās fiziskās distances nianses.
Rituma Ivanova mākslā ir svarīgs līdzsvars starp formālo un saturisko, starp feminino un maskulīno, pabeigtību un vispārinājumu, bet vienmēr saglabājot attīstības procesā nojaušamu un neatkārtojamu rokrakstu neatkarīgi no morfoloģiskās medija piederības, – vai tā būtu glezniecība, zīmējums vai tēlnieciski apjomīga forma. Kā intervijā Mākslas stacijas “Dubulti” kuratorei Ingai Šteimanei skaidro pats mākslinieks: “Sarežģītība un vienkāršība nav divas pretējības. Rodoties skaidrībai, izteiksmes līdzekļi pavairojas, nevis samazinās. Portrets ir manas glezniecības centrālais jautājums un kā tāds – visgrūtāk atbildamais. Cilvēkā mēdz būt “liesma” un es to vēroju. Šajā izstādē es portretu iekustinu, izmantojot divus attēlus”.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Miķeļa Golta piemiņas izstāde “Miķelis Golts. 100”
Liepājas muzejā
līdz 26. februārim
Līdz 26. februārim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma mākslinieka Miķeļa Golta (1922–2007) piemiņas izstāde “Miķelis Golts. 100”.
2022. gada Ziemassvētkos latviešu gleznotājam un liepājniekam Miķelim Goltam būtu apritējuši 100 gadi. Miķelis Golts piedzima 1922. gada 25. decembrī Rucavas pagasta Nidas ciematā zvejnieka ģimenē.
Savas dzīves laikā gleznotājs aiz sevis atstājis ievērojamu māksliniecisko mantojumu. Viņš ir pazīstams ar to, ka gleznoja paša izkoptajā tehnikā, kur liela nozīme ir faktūrām – Miķeļa Golta gleznas izceļas ar izveidoto reljefu, brīvu, impulsīvu krāsas uzklāšanas veidu un darba virsmas plastiku.
Gleznu faktūrai tika izmantotas krāsas un jūrmalas smiltis, un gliemežvāki, kā arī citas vien māksliniekam zināmas sastāvdaļas. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa, un tā joprojām nav atklāta. Ņemot vērā īpašo glezniecības tehniku, darbi tapa uz audekla vai uz kartona guļus stāvoklī uz malkas plīts virtuvē vai biljardgalda.
Gleznotāja dzīves laikā kopš 1947. gada sarīkotas vairāk nekā 24 personālizstādes, kā arī vairākas piemiņas izstādes Liepājas muzejā, kas tika rīkotas pēc mākslinieka nāves: “Sibīrijas atbalss” (2008), “Miķelis Golts. Neparastā Liepāja” (2013).
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Aivara Gulbja un Bārbalas Gulbes izstāde “Es esmu. Es”
Siguldas Jaunajā pilī
līdz 26. februārim
Siguldas Jaunās pils Salonā līdz 26. februārim skatāma tēlnieku Aivara Gulbja un Bārbalas Gulbes izstāde “Es esmu. Es”.
Siguldā eksponēta neliela kolekcija Aivara Gulbja skulptūru – darinātas marmorā, bronzā, metālā. Un līdzās tepat – stiklā realizētie meitas Bārbalas Gulbes darbi. Visi viens otru papildinoši estētiskajā un ētiskajā pasaules tvērumā. Tāpat kā tēvs arī Bārbala ierosmi jaunradei rod dabā, dzimtajā ainavā.
Kā reiz atzina mākslas zinātniece Ruta Čaupova: “Bārbala, kas ir viena no trim bērniem Gulbju ģimenē, ir vistuvākā Aivara kustībā esošajām, uz viena punkta nobalansētajām skulptūrām.” Arī izstādītie Bārbalas Gulbes stikla darbi nav statiski ne formas, ne krāsu gammas niansēs.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
