Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jettes Loonas Hermanis performance “Endling”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
15. un 16. janvāris / plkst. 19.00
15. un 16. janvārī plkst. 19.00 Rīgas mākslas telpā būs skatāma Jettes Loonas Hermanis performance “Endling”, kas aicina skatītājus doties sirreālā ceļojumā, pētot smeldzīgu stāstījumu par Endlingu – pēdējo savas sugas pārstāvi! Endling ir vientuļa būtne apokaliptiskā vidē, kas savās ilgās pēc tuvības ar sev līdzīgo izdzīvo sirreālus apziņas stāvokļus un situācijas.
Jette Loona Hermanis ir performanču māksliniece, horeogrāfe un izpildītāja. Viņa ir SNDO (School for New Dance Development) horeogrāfijas nodaļas absolvente Amsterdamā, bet šobrīd par savām mājām sauc Tallinu un Rīgu. Jettes darbi, tostarp godalgotā performance “Eden Detail”, animē ķermeni caur digitālo plīvuru.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Luīzes Rukšānes izstāde “Locījuma vietas”
TUR_telpā
18. janvāris–17. februāris
No 18. janvāra līdz 17. februārim TUR_telpā būs skatāma Luīzes Rukšānes izstāde “Locījuma vietas”. Izstādē Luīze Rukšāne pēta attiecības ar savu vecmāmiņu. Vecākās paaudzes neaizstājamo vērtību un skrienošā laika radīto īslaicīguma sajūtu. Tās ir bažas, ko atpazīs liela daļa – par attiecību trauslumu ar gados vecākiem cilvēkiem un steidzamības sajūtu uzdot tiem visus būtiskos jautājumus; izzināt no kurienes nākam un kā esam audzināti. Gan iespējams jautros stāstus, gan arī to, par ko runāt ir grūti. Rukšāne, neapšaubāmi, jūt, ka dzīvē aizvien ir kaut kas neatrisināts, viņa ilgojas pēc tā, lai būtu drosme īstenot šīs sarunas, kas brīžam ir neērtas vai kurām šķietami nekad nav piemērots brīdis. Turklāt viņas interese sniedzas vēl tālāk – pie vispārējās gudrības, ko var sniegt vecākā paaudze. Tā ir dziļi personiska, taču tajā pašā laikā – daudziem tik pazīstama.
TUR_telpa
Tallinas iela 10-3, Rīga
Talsu fotokluba izstāde “Nezināmais zināmajā: Talsi 2024”
Talsu novada muzejā
18. janvāris–31. marts
No 18. janvāra līdz 31. martam Talsu novada muzejā būs skatāma Talsu fotokluba izstāde “Nezināmais zināmajā: Talsi 2024”.
2003. gadā Talsu fotoklubs svinēja savu 5 gadu pastāvēšanas jubileju, un tās ietvaros klubs īstenoja Talsu ielu dokumentēšanas projektu. 2004. gadā Talsu novada muzejā tika izveidota izstāde “Talsi 126”, kurā bija aplūkojami 19 kluba biedru darbi – notvertie mirkļi 126 Talsu ielās.
2023. gadā fotoklubs nosvinēja 20 gadu jubileju, un ar kameras objektīvu vērstu pret pilsētu viņi iemūžināja nu jau 136 Talsu ielas.
Ielu ir iespējams lakoniski definēt, bet ielai ir arī raksturs, īpatnības, kas to atšķir no citām. Kas ir tie simboli, kuri ļauj kādu ielu atpazīt acumirklī? Vai tie piemīt katrai ielai? Izstādes apmeklētājiem būs iespēja uzdot šos un citus jautājumus, dodoties ceļojumā 136 Talsu ielās vienuviet.
Tāpat kā 2004. gadā, arī 2024. gada izstādē apskatāmi 19 autoru lielformāta darbi. Darbus atlasījis kurators, tomēr līdzās novietoti arī pašu fotogrāfu izvēlētas un izkārtotas ielu fotogrāfijas. Šādā pieeja izstādei piešķir ne vien dokumentālu vērtību, bet arī uzrāda ielas fotogrāfiju kā estētisku un māksliniecisku izteiksmes līdzekli.
Lai ceļojums būtu gan telpā, gan laikā, būs iespējams apskatīt arī darbus, kas savulaik eksponēti 2004. gadā. Tie ļaus nodoties salīdzinājumam, meklējot zudušo un neskarto.
Izstāde piedalās Sigurts Ēcis, Zigmārs Šteins, Dainis Kārkluvalks, Edgars Lācis, Gunta, Vilne, Marta Rake-Lasmane, Ilgonis Grosvalds, Iveta Dorbe, Andris Reinholds, Kaspars Poriņš, Rūdolfs Liepiņš, Uldis Balga, Jānis Saliņš, Dace Grosvalde, Dace Umblija, Gints Gerhards, Laila Ditmane, Juris Zandersons, Raimonds Dambis. Izstādes kurators ir Uldis Jaunzems - Pētersons.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Izstāde “Teksts mūs neinteresē”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
18. janvāris, 2023–30. augusts, 2025
No 18. janvāra līdz 2025. gada 30. augustam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Teksts mūs neinteresē”. Izstāde ir viens no centrālajiem cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada notikumiem, izceļot grāmatas dizaina, cilvēka un tehnoloģijas mijiedarbību.
Grāmata vienmēr ir bijusi kas vairāk par tekstu. Izstāde pievēršas tās materialitātei un formas noturībai cauri gadsimtiem, aplūkojot 15. un 16. gadsimtā nostiprinātos tipografikas, maketēšanas un teksta lasāmības pamatprincipus, kas saglabājuši savu nozīmi arī mūsdienās.
Izstādē skatāmi Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna (ap 1550/1555–1625) un viņa skolotāja, ievērojamā Eiropas tipogrāfa Kristofa Plantēna (ap 1520–1589) darbi no LNB krājuma. Tie iepazīstina ar 16. gadsimta grāmatu iespiešanas tradīciju, atklāj Mollīna saikni ar Rietumeiropas grāmatniecību, kā arī uzsver zināšanu pārneses nozīmi. Izstādes vēsturiskā daļa apvienota ar ieskatu mūsdienu izaicinājumos – 21. gadsimtā poligrāfijas nozare turpina attīstīties līdz ar jaunajām tehnoloģijām, digitalizāciju un mainīgajām lasītāju vēlmēm.
No Gūtenberga preses revolūcijas līdz pat Apple Macintosh ieviestām pārmaiņām izstādes scenogrāfija veidota, iedvesmojoties no 20. gadsimta 80. gadu videospēlēm, tās apmeklētāju ievedot īpašā spēļu pasaulē, kurā interaktīvā veidā ar animācijas, instalāciju un video palīdzību atklājas grāmatu uzbūves principi.
Izstādē apskatāms arī grāmatu dizainera Alekseja Muraško autordarbs, kas veidots kā grafisks eksperiments, izdevumā iekļaujot atsauces uz vairāku gadsimtu grāmatu dizaina un maketēšanas tendencēm.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Open Call 2023 laureātu izstādes
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
19. janvāris–25. februāris
Annemarija Gulbe, Gribi tici, gribi netici, 2023
No 19. janvāra līdz 25. februārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāmas trīs Open Call 2023 laureātu izstādes. Konkursu Kim? Open Call izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”, Karlīnas Mežeckas “Trausluma arhīvs”, kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”.
Annemarijas Gulbes izstādē “Gribi tici, gribi netici” būs redzama jauktu mediju instalācija, kas ir veidota ap video, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju un TV Skrunda sižetus. Izstāde-pētījums uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības: kā uzlūkot kolektīvo ticību vai neticību reliģijai? Kā aplūkot to, kā vizuālie, telpiskie un skaņu vai klusuma elementi var izraisīt svētlaimīgu sajūsmu, tieksmi apbrīnot iespaidīgo telpu vai altāri? Vai elpa aizraujas no estētiska pārdzīvojuma vai tādēļ, ka sastapts dievišķais?
Karlīna Mežecka, Trausluma arhīvs, 2023
Karlīna Mežecka izstādē “Trausluma arhīvs” (kuratore: Žanete Liekīte) reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā. “Telpa atrodas mūsos tikpat daudz, cik mēs tajā,” rakstīja Gastons Bašelārs. Pieslienoties šai tēzei, izstāde “Trausluma arhīvs” aptver gan iekštelpu un cilvēka iekšējo pasauli, gan ārtelpu un ķermenisko ārējo pieredzi, kļūstot par instrumentu dvēseles analīzei. Izstādē cilvēka ķermenis ir pārtapis alegoriskā klātbūtnē starp saasinātu emocionālo stāvoļu izpēti. Kompromitētās mākslas darbu formas atgādina par ķermeņa fizisko un emocionālo trauslumu, un tā delikātums atspoguļots “viegli plīstošos” materiālos. Lūkojoties caur metaforisko izstādes logu, paveras brūnīga, zaļpelēka, viegli miglaina ainava. Par šo neviennozīmīgo telpu trūkst konkrētu zināšanu, taču tā nav ignorances forma. Līdzīgi kā poēzijā, kur “nezināšana kļūst par sarežģītu zināšanas transcendenci”, šis arhīvs funkcionē pēc dzejas noteikumiem.
Ieva Jakuša, Gundega Strauberga, Mazcenas Rīga, 2023
Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas “Mazcenas Rīga” apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas Ryanair pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru. “Mazcenas Rīga” apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā. Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu. Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Grupas izstāde “Pavediens”
galerijā LOOK!
līdz 27. janvārim
Līdz 27. janvārim galerijā LOOK! skatāma grupas izstāde “Pavediens”, kas piedāvā ielūkoties desmit mākslinieču radošajās praksēs, kuras pārstāv Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Izstādē ir apkopoti pēdējos gados tapušie darbi, reprezentējot Latvijas tekstilmākslas jaunākās vēsmas. Izstādē apskatāmi Lienītes Slišānes, Montas Becas, Anastasijas Hodarenokas, Baibas Zalcmanes, Beātes Bērziņas, Ievas Lapiņas, Jekaterinas Kovaļenko Gromovas, Lauras Dzērves, Paulas Vēveres un Kates Putniņas darbi.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Aigara Zemīša izstāde “Zilais putniņš”
Mākslas galerija “Bazar’t”
līdz 31. janvārim
Mākslas galerija “Bazar’t” līdz 31.janvārim skatāma Aigara Zemīša izstāde “Zilais putniņš”.
Mākslas zinātniece Ruta Čaupova par tēlnieka Aigara Zemīša izstādi raksta: “Šis modernās tēlniecības lielmeistars veica krasu pavērsienu maksimāli noskaidrotas, no visa liekā atbrīvotas formveides izkopšanā. Tāda stingri skaidra un noteikta pozīcija mākslā visādā ziņā atbilst Aigara Zemīša skatījumam. Tam kā viņš gan garīgi, gan, acīmredzot, arī fiziski, pašā veidošanas procesā, izjūt iedarbošanos uz izraudzīto materiālu, kas var būt gan māls kā tāds, gan arī ja tas ir ar dažādiem uzpildījuma paņēmieniem bagātināts. “Mani uzrunā domas un formas tīrība” – tā tēlnieks ir teicis. Tāda ievirze uztur spēkā mākslinieka daudzu gadu garumā iegūto radošo pašapziņu. Skatītājam ir iespēja sajust, ka tēlniekam patīk tas, ko viņš grib darīt un dara. Jāatzīst, ka aicinājums nepiesārņot pasauli mūsdienu dzīvestelpā ir ieguvis īpaši vērtējamu nozīmi.”
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols, Krasta iela 46, Rīga
Vijas Jansones tekstilizstāde “Palikt pašam”
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā
līdz 18. februārim
Līdz 18. februārim Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma Vijas Jansones tekstildarbu izstāde “Palikt pašam”.
“Šodienas māksla neradās no nekā. Ikvienas kultūras pamats ir tautas tradīcijas. Ir principi, kuri neuzkrītoši, tomēr vienmēr pamanāmi caurvij ikvienas tautas daiļradi. Tā izpaužas arī attieksmē pret dažādām pamatvērtībām, prasmē atrast darbos īstās attiecības starp saturu, simboliem, krāsu, materiāliem un tehnisko izpildījumu.
Mūsu tautai aušana bija viens no pirmajiem amatiem – to noteica nepieciešamība. Līdz ar to latviešiem izveidojās bagāta pieredze, radās vēlme audumus rotāt. Austie darbi ir kā grāmatas, kuras uzrakstītas tēlainu zīmju valodā. (..)
Man ir tuvs mūsu tautas tradīciju pamatslānis. Es to izteikti izjūtu sev līdzās. Man katrs mākslas darbs ir kā “lapa” pieredzē un pamats uztveres pārmaiņām. Katrs laikmets izvirza savas prioritātes, tās pieklusina vai aktivizē. Ja arī šīs tautas pamatvērtības mazinās, tad ne uz neatgriešanos… Īpaši tās paaugstinās negatīvu sadursmju brīžos. Tās ir kā patvērums, drošs, pārbaudīts, vienlaikus – skola,” raksta Vija Jansone.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Inetas Sipunovas, Kristīnes Jurjānes un Alvja Hermaņa izstāde “Stopkadrs operā”
Teātra namā “Jūras vārti”
līdz 8. martam
Līdz 8. martam teātra namā “Jūras vārti” skatāma izstāde “Stopkadrs operā”, kurā redzami kostīmu mākslinieces Kristīnes Jurjānes un video mākslinieces Inetas Sipunovas darbi ārpus Latvijas tapušo operu iestudējumiem Zalcburgā, Milānā, Vīnē, kuru koncepta autors un režisors ir Alvis Hermanis.
Izstādē eksponētas Inetas Sipunovas videoprojekcijas, kā arī Kristīnes Jurjānes tērpu skices un oriģināli no Alvja Hermaņa režisētajām teātra izrādēm un operām.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
