Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jaunā Eiropas Bauhaus sarunu vakars “Hardijs NEBūs”
Latvijas Arhitektu savienības Arhitektu namā
22. aprīlī / plkst. 17.00
22. aprīlī plkst. 17.00 Latvijas Arhitektu savienības Arhitektu namā norisināsies sarunu vakars “Hardijs NEBūs jeb Hardijs Lediņš vs. Jaunais Eiropas Bauhaus”. Pasākuma gaitā dalībniekiem būs iespēja aizceļot uz 1980. gadu beigām un tolaik aktuālajām arhitektūras idejām, kā arī spriest, vai un kādā mērā tās ir svarīgas arī šodien, runājot par Jauno Eiropas Bauhaus (New European Bauhaus – NEB).
1987. gada 27. martā laikraksts “Literatūra un Māksla” publicēja piecu jauno Latvijas arhitektu – Aigara Sparāna, Mārča Apsīša, Imanta Žodžika, Harija Dzirkala un Hardija Lediņa – sarunu “Ja katram būtu sava māja…”. Šī domu apmaiņa bija nozīmīga ne tikai Latvijas arhitektūras teorijas un filozofiskās domas attīstībā, bet arī Padomju Savienības un kolektīvisma utopijas sagraušanas procesā. Jaunie speciālisti aplūkoja gan postmodernisma arhitektūras aspektus, gan arī plašāku indivīda, sabiedrības un pastāvošā laika gara attiecību ietvaru.
Šī saruna savā ziņā turpinās joprojām, jo tajā skartie sabiedriskie procesi jeb, metaforiski izsakoties, “savas mājas meklēšana” Latvijā, Eiropā, Ķīnā un citviet pasaulē arī šobrīd ir tik svarīga kā nekad.
Pasākuma pirmajā daļā notiks vēsturiskās sarunas pārradīšana, kurā piedalīsies Mārcis Apsītis, Harijs Dzirkalis, savukārt klāt neesošo diskusijas locekļu vietas inscenējuma ieņems arhitektūras studentes. Otrajā daļā norisināsies neformāla diskusija par Jaunā Eiropas Bauhaus, laika gara un vietas atmosfēras attiecībām Latvijā.
Ieeja – bez maksas. Ierobežotā vietu skaita dēļ lūgums reģistrēties iepriekš, aizpildot anketu.
Arhitektu nams
Torņa iela 11, Vecrīga
12. starptautiskais festivāls “Skaņas dienas”
Liepājā
22.–26. aprīlis
Festivāla “Skaņas dienas” meistarklases vadītājas, skaņas mākslinieces Joannas Vremes Mozeres (Ioanna Vreme Moser) darba publicitātes attēls
No 22. līdz 26. aprīlim Liepājā notiks 12. starptautiskais festivāls “Skaņas dienas” – starpdisciplinārs notikums, kurā apvienota mūzika, vizuālā un skaņu māksla radošajās darbnīcās, izstādē, performancēs un elektroniskās mūzikas koncertos. “Skaņas dienu” mērķis ir apzināt un stiprināt skaņu mākslas un elektroniskās mūzikas kopienu Latvijā, veicināt starptautisku sadarbību un izaugsmi, ik gadu izceļot kādu unikālu tēmu un eksperimentālus skaņrades veidus un pulcējot kā vietējos, tā ārvalstu interesentus kopīgā jaunradē.
2025. gada festivāla centrālā tēma ir dzīvā programmēšana un algoritmi audiovizuālajā mākslā. Festivāla ietvaros norisināsies pirmais algoreivs – dzīvās elektroniskās mūzikas ballīte – Latvijā. Tā ritmisko elektronisko mūziku un hipnotizējošās vizualizācijas mākslinieki ģenerēs, rakstot datorprogrammu kodu “dzīvajā” jeb reāllaikā. Algoreivu kustība aizsākās Lielbritānijā 2012. gadā, un kopš tā laika ir kļuvusi par globālu kopienu ar pasākumiem Londonā, Berlīnē, Ņujorkā, Mehiko un citur. Algoreiva programmu Liepājā veido mūziķis, radošais programmētājs un kurators Patriks Boržā (Patrick Borgeat, DE), kurš organizējis daudzus dzīvās programmēšanas pasākumus Vācijā un citviet: “Algoritmiskajā mūzikā bieži tiek veidotas nepieradinātas un aizraujošas muzikālas formas, bet algoreivi ir īpaši aizraujoši, jo dzīvā programmēšana nepaļaujas uz drošības tīkliem un var būt ļoti spontāna. Vakars sāksies ar audiovizuālām performancēm un noslēgsies ar deju mūziku, apvienojot mediju mākslu, elektronisko mūziku un programmēšanas kultūru pasākumā ar māksliniekiem no Baltijas valstīm, Spānijas, Vācijas un Lielbritānijas.”
Festivāla “Skaņas dienas” daudzpusīgās aktivitātes notiks RTU Liepājas akadēmijas Mākslas Pētījumu laboratorijā (MPLab) un kultūrvietā “Tipogrāfijas radošais kvartāls”: izglītojoša radošo darbnīcu programma piecu dienu garumā, tīklošanās pasākumi, vairākas performanču programmas, koncertvakari un radošo darbnīcu rezultātu prezentācijas audiovizuālas mākslas izstādes formā. “Festivāls ir satikšanās vieta jaunajiem māksliniekiem un mūziķiem ar jau pieredzes bagātiem un atzītiem skaņu mākslas, elektroniskās mūzikas un audiovizuālo mediju māksliniekiem. Šogad festivāla 9 radošās darbnīcas RTU Liepājas akadēmijā pulcēs ap 90 mākslas studentus un interesentus no 6 Eiropas valstīm. Īpašs jaunas kopienas dibināšanas notikums būs pirmā “Baltijas dzīvās programmēšanas sanāksme” 25. aprīlī, Tipogrāfijas radošajā kvartālā, Liepājā,” stāsta festivāla producente, skaņu māksliniece un RTU Liepāja docente Krista Dintere.
26. aprīlī plkst. 18.00 notiks festivāla radošo darbnīcu māksliniecisko rezultātu prezentācijas Tipogrāfijas radošajā kvartālā – performances un pop-up izstāde. Kopā ar darbnīcu dalībniekiem darbnīcu rezultātus prezentē to vadītāji – mediju mākslinieki Patrick Borgeat (DE), Florencia Alonso (AR/DE), Jasmin Meerhoff (DE), Tata Frenkel (LT), Ioanna Vreme Moser (RO/DE), Lina Bautista (CO/ES), Jan Georg Glöckner (LT/DE), Kaspars Jaudzems (LV) un Rihards Vītols (LV) un Györgyi Rétfalvi (HU/CZ).
12. starptautiskais festivāls “Skaņas dienas”
Mākslinieku sarunu koncerts / Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs
mijiedarbībā ar Voldemāra Johansona izstādi “Thawing”
Mākslas telpā TUR
23. aprīlī / plkst. 19:00
Foto: Inga Erdmane
23. aprīlī plkst. 19:00 mākslas telpā TUR norisināsies jau piecpadsmitais Mākslinieku sarunu koncerts, kurā uzstāsies Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs, mijiedarbojoties ar pašreiz aplūkojamo izstādi – mākslinieka un komponista Voldemāra Johansona skaņas instalāciju “Thawing” (Atkusnis).
Bētiņš un Čukurs interesējas par dažādu laikmetu un reģionu vokālajām tradīcijām, īpašu uzmanību pievēršot tautas un senajai mūzikai. Viņu prakse apvieno vēsturisko un reģionālo dziedāšanas stilu izpēti ar to laikmetīgu interpretāciju. Abu debijas albums “Slavic Folk Songs” (XKatedral, 2025) ir sakrālo dziedājumu un tautasdziesmu izlase no dažādiem slāvu reģioniem, īpaši izceļot dziesmas, kas nākušas no šībrīža okupētajām teritorijām Ukrainā. Tās tiek izpildītas a cappella, tradicionālajā dziedāšanas stilā, ko sauc par “balto balsi” jeb white voice, kam nav nepieciešams ievērojams balss pastiprinājums vai pavadījums.
Mākslas telpā TUR duets šo materiālu pielāgos un interpretēs tiešā dialogā ar Johansona instalāciju “Thawing”, kas pārrada ērģeles par skulpturālu un imersīvu skaņas pieredzi. Instalācija, kas veidota no tērauda caurulēm un tiek vadīta elektroniski, rada zemas, rezonējošas skaņas, kas piepilda telpu. Apmeklētājiem pārvietojoties pa izstāžu zāli, mainās arīdzan akustiskā pieredze – skaņa netiek virzīta uz āru, bet tiek izkliedēta telpā, radot pastāvīgi mainīgu atmosfēru.
Koncerts notiks pašas instalācijas ietvaros, padarot Johansona skulpturālo skaņas vidi gan par norises vietu, gan par aktīvu performances elementu. TUR unikālā akustika – ko veido gan telpas arhitektūra, gan pati instalācija – būtiski ietekmēs dueta vokālo tekstūru un rezonansi. Bētiņš un Čukurs uztvers telpu kā līdzautoru, ļaujot skaņai, akustikai un instalācijas fiziskajai klātbūtnei noteikt viņu vokālo izteiksmi. Šī imersīvā vide paver jaunas iespējas dziesmu struktūras izpētei, koncentrējoties uz tembru, rezonansi un dialogu starp dzīvu balsi un apkārtējo skaņu. Rezultāts būs atkāpšanās no ierastā koncerta formāta, ko ietekmēs Johansona darba telpiskā un konceptuālā loģika.
Mākslas telpa TUR
Tallinas iela 10 – 3, Rīga
Nathanaël Roman personālizstāde “Zari, kas skūpstās”
Galerijā “Daļa laika”
24. aprīlis–17. maijs
No 24. aprīļa līdz 17. maijam galerijā “Daļa laika” būs skatāma mākslinieka Nathanaël Roman izstāde “Zari, kas skūpstās”. Nathanaël Roman ir Viļņā rezidējošs īru mākslinieks, kurš strādā ar pseidonīmu Pipe & Pallet. Mākslinieks eksperimentē ar dažādām zīmēšanas tehnikām, animāciju, skaņu un eklektiskiem, kustīgiem objektiem. Galerijas telpās viņš veidos izstādi “Zari, kas skūpstās”, iedvesmojoties no dabas fenomena, kur koki, kas atrodas tiešā tuvumā viens otram, izaug tiktāl, līdz to zari fiziski saskaras, un, galu galā, nodilst pietiekami daudz to ārējā mizas slāņa, lai divi mīkstie zaru centri varētu apvienoties un augt kopā vienā. Šāds romantisks dabas žests tiks izmantots, lai pārdomātu, kā veidojas cilvēku attiecības, stiprinās saites un kā divi var saaugt, ja tiek nodrošināti pareizie dabas apstākļi, kā arī – cik tas viss ir trausli.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
“Jaunais kurators!” balvas ieguvējas Robertas Atrastes izstāde
“Birokrāts, kurš slepeni lasa dzejoļus”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
25. aprīlis–6. jūnijs
No 25. aprīļa līdz 6. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” būs skatāma “Jaunais kurators!” balvas ieguvējas Robertas Atrastes izstāde “Birokrāts, kurš slepeni lasa dzejoļus”. Izstādes dalībnieki: Jons Hantingtons (John Huntington, SE), Arta Kauliņa (LV), Sāra Kregholta-Trīra (Sara Krøgholt Trier, DK), Katarīna Mudista (Katariin Mudist, EE), Evija Pintāne (LV). Scenogrāfs: Krišjānis Beļavskis.
NEXT balva “Jaunais kurators!” aizsākta 2021. gadā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) kuratoru studiju specialitāti, lai nodrošinātu platformu jaunajiem Latvijas kuratoriem un aktualizētu kuratora kā radošas personības un mediatora starp māksliniekiem, mākslas darbiem, skatītāju un sabiedrību nozīmi mūsdienu kultūras procesos. NEXT 2025 balvai varēja pieteikties Baltijas valstu jaunie kuratori. Šī gada konkursa uzvarētāja Roberta Atraste (LV, 1998), ieguvusi bakalaura grādu mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā, pašlaik turpina studijas LMA kuratoru studiju specialitātē.
Izstādē “Birokrāts, kurš slepeni lasa dzejoļus” Roberta pievēršas birokrātijas un administratīvajiem procesiem mākslā. Lai arī šāda prakse bija sastopama vēl pirms konceptuālās mākslas, tieši 60. gados mākslinieki sāka darboties kā “menedžeri” un “ierēdņi”. Vizuālās mākslas pārstāvji bija starp pirmajiem, kas savu darbu producēšanu uzticēja citiem – nevis lai pilnībā likvidētu vai “dematerializētu” mākslas objektu, kā dažkārt tiek uzskatīts, bet lai pievērstos tādām darbībām kā reģistrēšana, dokumentēšana, arhivēšana, uzskaitīšana un indeksēšana. Mākslas vēsturē šādas prakses ierasti saista ar institucionālās kritikas jēdzienu. Tomēr ir iespējams tās skatīt arī citā gaismā, izceļot procedūru absurdos, poētiskos, psiholoģiskos un dažkārt pat patīkamos aspektus, kas bieži tiek ignorēti. Šīs izstādes mērķis ir izpētīt un parādīt birokrātijas un administratīvo procesu estētiku mūsdienu kontekstā.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Vāgnera iela 3, Vecrīga
Elīnas Lūsis-Grīnbergas izstāde “Pāri redzamajam”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
25. aprīlis–21. jūnijs
Elīna Lūsis-Grīnberga. Dzīves ritums. 106 x 100 cm
No 25. aprīļa līdz 21. jūnijam Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma tekstilmākslinieces Elīnas Lūsis-Grīnbergas izstāde “Pāri redzamajam”. Izstāde atklāj galvenos Elīnas Lūsis-Grīnbergas radošās darbības virzienus – gobelēnu un tekstilmozaīku. Caur šiem atšķirīgajiem, savā ziņā neatkarīgajiem tekstilmākslas veidiem viņa vispilnīgāk spēj paust savas mākslinieciskās idejas un vīzijas. Mākslas darbos īpašu uzmanību Elīna pievērš kompozicionālajam risinājumam – lielu, skaidru formu pretnostatīšanu izstrādātām detaļām. Vienlaikus ikkatrs no šīm dažādajām tekstila tehnikās izpildītajiem darbiem atspoguļo vienu no viņas galvenajiem vizuālās izteiksmes līdzekļiem – “glezniecību” ar diegu.
Gadsimtiem cauri iezīmējas tekstilmākslas būtība – orientācija uz indivīdu, tādēļ tekstilmākslas galvenais fokuss joprojām esam mēs – cilvēki un telpa ap mums. Elīnas vēlēšanās ir, lai viņas mākslas darbi būtu tās mūsu dzīves telpas daļa, kur mēs rodam miera un drošības sajūtu.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Izstāde “Jūgendstila vēsmas Groningenā”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
25. aprīlis–14. septembris
No 25. aprīļa līdz 14. septembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila vēsmas Groningenā”. Tā sniedz izcilu ieskatu Nīderlandes Karalistes ziemeļaustrumu provinces Groningenas jūgendstila arhitektūrā un lietišķās mākslas kolekcijā. Izstāde turpina Rīgas un Fēndamas sadarbību un ir veltījums muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” sešpadsmit gadu jubilejai.
Izstāde iepazīstina ar Groningenas provinces austrumdaļas jūgendstila arhitektūru, akcentējot vietējās īpatnības. Arhitekti un amatnieki, pielāgojot jūgendstila elementus vietējai mentalitātei un gaumei, radījuši mazāk ekstravagantu šī stila versiju kā citviet tā laika Eiropā. Izstādē iekļautās Nīderlandes mākslinieces Normas van der Horstas fotogrāfijas dod iespēju aplūkot ne vien ēku fasādes, bet ielūkoties arī interjeros. Lai gan daudzi no tiem ikdienā nav pieejami apmeklētājiem, tie ir rūpīgi restaurēti un atspoguļo mūsdienu interesi par jūgendstila mantojuma atdzimšanu.
Izstādi papildina lietišķās mākslas priekšmeti, kas liecina par jūgendstila ienākšanu ikdienas dzīvē. Apskatāms Nīderlandes karalienes Vilhelmīnas, kas valdīja no 1890. līdz 1948. gadam, portrets, kas ir izcils 20. gadsimta sākuma mākslas darbs. Eksponēta oriģināla jūgendstila vitrāža, zīmējumi un iespieddarbi, no kuriem atzīmējama 1895. gadā izdotā Frederika Ēdena grāmata “Mazais Johaness” ar slavenā Nīderlandes mākslinieka Edzarda Koninga ilustrācijām. Īpašu uzmanību piesaista arī elegantie jūgendstila tērpi, ko pirms vairāk nekā 100 gadiem valkāja Groningenas dāmas. Izcilais Groningenas austrumdaļas jūgendstila mantojums, kas Latvijā apskatāms pirmo reizi, bagātinās rīdzinieku izpratni par Nīderlandi, tās arhitektūru un vēsturi.
Piektdien, 25. aprīlī plkst. 17.00 izstādē notiks jūgendstila pētnieka Frederika Ērensa (Nīderlande) lekcija “Groningenas jūgendstils”. Lekcija notiks angļu valodā, tiks nodrošināts tulkojums.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
NEXT 2025 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” uzvarētājas
Rūdu Ulasas personālizstāde “Sarežģītie objekti”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
ISSP galerijā
26. aprīlis–30. maijs
ISSP galerijā no 26. aprīļa līdz 30. maijam būs skatāma NEXT 2025 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” uzvarētājas Rūdu Ulasas personālizstāde “Sarežģītie objekti”. Izstādes kuratore ir Inga Brūvere.
Balva “Meklējam jauno fotogrāfijā!” pirmo reizi norisinājās 2016. gadā un kopš 2019. gada tiek īstenots sadarbībā ar ISSP galeriju, lai rosinātu Baltijas valstu jaunos māksliniekus vizuāli spēcīgos darbos atklāt konceptuāli dziļu, oriģinālu skatījumu uz sava laikmeta norisēm.
Rūdu Ulasa (1987) ieguvusi bakalaura grādu Glāzgovas mākslas skolā un maģistra grādu Londonas Karaliskās mākslas koledžā. 2023. gadā Rūdu ieguva arī Londonas Fotogrāfu galerijas jaunā talanta balvu. Projekts “Sarežģītie objekti” pēta kā taustāmus, tā psiholoģiskus krustpunktus caur fotogrāfiju. Katrs darbs virzās telpā starp pazīstamo un nezināmo, mudinot pārdomāt mūsu personiskās attiecības ar visuresošajām publiskajām un privātajām struktūrām. Šī izstāde tiecas attēlot veidus, kā pilsētas teritorijas un sadzīves sfēras saduras un saplūst, atstājot dīvainas formas spraugas, kurās iztēle mēģina interpretēt sakarības.
Izstādes atklāšanas vakarā – 25. aprīlī plkst. 18.00 savus darbus prezentēs arī pārējie 2025. gada balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” finālisti: Klauss Leo Rihters (Klaus Leo Richter, LT), Rīna Maide (Riin Maide, EE), Keiju Māsika (Keiu Maasik, EE), Gedvile Tamosjunaite (Gedvile Tamosiunaite, LT) un Paula Punkstiņa (LV).
ISSP galerija
Marijas iela 13k 3, Rīga
Rotko muzeja krājuma izstāde “Mono/Hroms”
Ventspils muzejā
26. aprīlis– 5. jūnijs
No 26. aprīļa līdz 5. jūnijam Ventspils muzejā būs skatāma Rotko muzeja krājuma izstāde “Mono/Hroms”, kuras pamatā ir melnās un baltās krāsas monohromie gleznojumi un to savstarpējā saspēle, ko papildina grafikas mākslas tehnikā radīti objekti un tekstila aplikācijas. Izstādei izvēlēti Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi no muzeja glezniecības, grafikas un tekstilmākslas kolekcijām, kas atklāj ne tikai mākslinieku radošos uzskatus un tehniskos paņēmienus, bet arī apliecina dažādu paaudžu un nāciju modernismā balstīto skolu attīstību un mākslas valodas potenciālu.
Monohroms (tulkojumā no grieķu valodas mono – viens un chroma – krāsa) apzīmē vienas krāsas daudzveidīgo toņu variācijas, trauslās pārejas un slāņu dziļumu, kas rada pārsteidzošu noskaņu klāstu un raisa spilgtu emociju spektru.
Monohromās glezniecības pirmsākumi saistāmi ar 20. gadsimta sākuma Eiropas avangardu, īpaši Kazimira Maļeviča darbiem. Viņa radītie monohromie gleznojumi atspoguļo realitāti ārpus formas un liecina par simbolisku ceļu uz bezgalību. Savu triumfu monohromā glezniecība piedzīvoja līdz ar abstraktās mākslas un konceptuālisma virziena attīstību, kas sasaucas arī ar krāsu laukumu glezniecības pamatlicēja Marka Rotko mākslinieciskās filozofijas pamatiem. Atsakoties no konkrētām formām un simboliskiem apzīmējumiem, galveno nozīmi mākslinieks piešķīra krāsai un tās ietekmei uz cilvēka garīgo pasauli.
Kuratore ir Zane Melāne (Rotko muzejs).
Ventspils muzejs / Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Fotoizstāde “Subjektīvā realitāte”
studijā “UNIQ”
26. un 27. aprīlī
Studijā “UNIQ” 26. un 27. aprīlī jau otro gadu pēc kārtas norisināsies dažādu fotogrāfu darbu izstāde “Subjektīvā realitāte”. Izstādē piedalīsies vairāk nekā 20 autori.
Fotostudija “UNIQ”
Aptiekas 19A, Rīga / Provodņiks, 2. stāvs
Aigas Kalniņas personālizstāde “Mūžīgais pavasaris Nr. 2”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā
līdz 1. jūnijam
Līdz 1. jūnijam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā skatāma Aigas Kalniņas personālizstāde “Mūžīgais pavasaris Nr. 2”, kurā izlikti divdesmit divi akrila tehnikā gleznoti darbi. Izstādes vadmotīvs ir pavasara iedvesmots – ziedi kā mīlestības un laimes iemiesojums.
Ziedu motīvs caurvij mākslinieces daiļradi, kurai tā no jauna pievērsusies salīdzinoši nesen. Ziedu gleznošana viņai dod prieku un spēku, arī pašportretos būtiska loma ir ziediem, kas iemieso Dieva un dabas radīto skaistumu. Aiga Kalniņa izlēmusi, ka viņas glezniecības realitāte būs mūžīgais pavasaris, un to savās gleznās arī konsekventi īsteno.
Māksliniecei tuvi gan dārza ziedi, gan pļavu puķes. Viņas mākslas izjūta balstīta latviešu nacionālajā identitātē, atainojot tās vieglo, košo un krāsaino daļu. Svētku reizēs, bet Dziesmu un deju svētkos noteikti, viņa pin ziedu vainagus, tos arī glezno.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Sarkandaugava, Rīga
Laumas Muižarājas autordarbs – vides instalācija “Loriņš un Galantērija”
Galerijā Centrs / Rīdzenes ielas garumā
līdz 20. jūnijam
Lai laikmetīgo mākslu padarītu pieejamāku plašākai auditorijai, Vecrīgā, tirdzniecības centrā Galerija Centrs līdz 20. jūnijam ir skatāms sadarbībā ar Zuzeum tapis mākslinieces Laumas Muižarājas autordarbs “Loriņš un Galantērija” – vides instalācija Rīdzenes ielas garumā, kas radīta kā veltījums šķietami niecīgu priekšmetu spēkam.
Lielizmēra darbs tapis tieši Rīdzenes ielas ātrijam un sastāv no divām daļām – instalācijas un prozas. Savā darbā māksliniece aicina izvērtēt šķietami neuzkrītošu objektu ietekmi uz mūsdienu kalkulējošo cilvēku.
Laumas Muižarajās darba aprakstā teikts: “Rokas pirksti satausta rāvējslēdzēju, ieslīd kabatā un izvelk no tās atslēgu saišķi. Pēc formas un svara tiek izvēlēta īstā, kas bez liekas apdomas tiek ievietota durvīs un pagriezta itkā būtu pašas rokas pagarinājums. Tāpat tiek aizpogātas arī džempera pogas – līdz kāda no tām noplīst un esi spiests pamanīt, ka tai ir divi vai četri caurumi, starp tiem taisnā vai krusteniskā veidā ievilkts diegs, un, kad paņem adatu, lai to piešūtu atpakaļ, diegu jāprot izstumt cauri šaurai actiņai. Iespējams, ka šis diegs met arī mezglus vai adata nemanīti no tā noslīd un pazūd starp grīdas dēļiem.”
Lauma Muižarāja (1998) studē starpdisciplinārajā maģistra programmā POST Latvijas Mākslas Akadēmijā un iepriekš absolvējusi kursu “Digital Arts Computing” Goldsmita Koledžā Londonā, iegūstot zinātnisko bakalaura grādu. Laumas mākslinieciskā prakse aptver jauktu tehniku, digitālo kolāžu, video un rakstību. Kopš 2019. gada viņa piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, un 2023. gadā uzrīkojusi savu pirmo personālizstādi Latvijā.
Galerija Centrs
Audēju iela 16, Vecrīga
Izstāde “Bīdžin. Skaistā”
Ventspils muzejā
Līdz 27. jūlijam
Līdz 27. jūlijam Ventspils muzejā skatāma izstāde “Bīdžin. Skaistā”, kas sniedz ieskatu tradicionālajā sievietes pasaulē Japānā. Privātkolekcijas izstādē var apskatīt 19. gs.–20. gs. pirmās puses autentiskas liecības par tradicionālo skaistumu un tā kopšanu. Unikāli japāņu lietišķās mākslas darbi – sākot ar matadatām un beidzot ar kāzu kimono.
Kolekcionārs stāsta, ka interese par Japānas tradicionālo kultūru – laika posmu, kas attiecas uz Edo periodu (17.–19. gs. otrā puse) un Meidži periodu (1868–1912) – attīstījusies pakāpeniski. Apmēram pirms 20 gadiem viņš sācis aizrauties ar sake trauku kolekcionēšanu, taču pakāpeniski saistošs šķitis arī viss pārējais – apģērbs, sadzīves priekšmeti, trauki. Viņu īpaši ieinteresējis, kā ģeogrāfiski un vēsturiski tāla sabiedrība izprot skaistumu, kā racionāli izmanto dažādus materiālus un kā vēsture atspoguļojas ikdienišķās lietās.
Izstāde rosina pārdomas par to, kā laika gaitā mainījušies skaistuma ideāli Japānā. Mūsdienu Japāna ir modernas sabiedrības telpa, un sievietes tāpat kā citviet pasaulē lieto rotaslietas – gredzenus, auskarus, aproces u. c. Taču pirms 100 gadiem tas bija tik pat kā neiedomājami. Tad rotas bija apģērbs un daudzveidīgie matu sakārtojuma elementi. Zobu melnināšanas tradīcija, kas atbilda sava laika skaistuma etalonam un kalpoja arī zobu veselībai, pazuda jau 20. gs. sākumā. Tas, ko mēs dēvētu par tautastērpu – dažādu tipu kimono – pamatā saglabājās vien tradicionālos pasākumos, dodot vietu apģērbam, kas neko daudz neatšķiras no tā, kas vērojams pie mums. Interesanti, ka iedegums arī šodien Japānā nesaistās ar daiļumu, joprojām skaistuma etalons ir pēc iespējas baltāka, saules neskarta āda. Gluži kā pirms 100–200 gadiem.
Ventspils muzejs / Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Izsludināts konkurss māksliniekiem “Aspazija. Spēcīga sieviete. Portrets.”
Pieteikšanās līdz 1. augustam
Foto: Artis Veigurs
Aspazijas māja izsludinājusi konkursu māksliniekiem “Aspazija. Spēcīga sieviete. Portrets.”. Konkursa darbi tiks izstādīti Aspazijas mājā no 3. oktobra līdz 2026. gada 3. martam. Konkursa uzvarētājs saņems iespēju rīkot Aspazijas mājā personālizstādi un naudas balvu 750 eiro apmērā.
Aspazija ir bieži portretēta literāte. Dzejnieces mājas ekspozīcijas ietvaros apskatāmi četri dzejnieces portreti, bet krājumā ir vēl divi. “Izsludinot konkursu “Aspazija. Spēcīga sieviete. Portrets.”, Aspazijas mājas organizatori vēlas mudināt māksliniekus ieraudzīt Aspaziju mūsu laikmeta spogulī, lai māksla var kalpot kā dialogs starp pagātni un tagadni. Projekta kuratore Baiba Guste norāda, ka “laikmetīgs Aspazijas portrets var tapt caur paša autora esību un dzīves pieredzi, jo dzejniece ir simbols idejai par sievietes spēku ietekmēt gan pašai savu dzīvi, gan procesus sabiedrībā.”
Mākslinieks konkursam var pieteikt tikai vienu darbu. Žanrs, tehnika materiāls, stilistika ir brīva autora izvēle. Darba izmērs nedrīkst pārsniegt 80 x 100 cm, saturam jābūt piemērotam nepilngadīgai auditorijai. Darba pieteikums konkursam elektroniski jāiesniedz līdz šī gada 1. augustam, apstiprinājuma gadījumā līdz 12. septembrim darbs jānogādā Aspazijas mājā. Iesniegtos darbus vērtēs žūrija, kuru vadīs biedrības “Aspazijas mantojums” valdes loceklis, gleznotājs Aleksejs Naumovs.
