Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Fotogrāfu sarunu vakars par deviņdesmitajiem
ISSP galerijā
17. jūnijs / plkst. 18.00
Ina Stūre. “Nākošais kadrs Latvijā”, 1991. No Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas Zimmerli Mākslas muzejā
17. jūnijā plkst. 18.00 ISSP telpās, Berga Bazārā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros norisināsies fotogrāfu sarunu vakars par deviņdesmitajos gados pieredzēto ar Māru Brašmani, Gvido Kajonu, Mārtiņu Krūmiņu un Andri Zēgneru. Saruna notiek kontekstā ar ISSP Galerijā skatāmo izstādi “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures I.”
Izstādē “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures I” Kristīne Krauze-Slucka veidojusi darbu, kas veltīts Inai Stūrei. 1980. un 1990. gadu mijā aktīvā fotogrāfe darbojās arī Rīgas fotokluba eksperimentālajā grupā, bet viņas vārds šobrīd vairs nav plaši pazīstams. Sarunu vakarā paredzēts ielūkoties nesenajā vēsturē kopā ar Inas laikabiedriem – tolaik un joprojām aktīviem fotogrāfiem. Deviņdesmito gadu sākums bija optimisma pilns laiks, un arī fotogrāfiem pavērās jaunas, starptautiskas iespējas – ārzemju braucieni, izstādes un rezidences. Vienlaikus dzīves apstākļi bija pieticīgi un straujais kapitālisma uznāciens prasīja pielāgošanos jaunai realitātei. Kā politiskās pārejas periodā mainījās fotogrāfijas vizuālā valoda? Kā fotogrāfi tika pie fototehnikas, papīra un ķīmikālijām deficīta apstākļos un kādas DIY metodes izmantoja? Ar kādām “haltūrām” fotogrāfi pelnīja naudu?
Latvijas fotogrāfijas vēsture līdz šim izpētīta fragmentāri. Pateicoties pētniekiem un kuratoriem, relatīvi daudz zinām, piemēram, par Rīgas fotoklubu 1960. gados vai A grupas aktivitātēm. Taču pagaidām mazāk informācija ir pieejama par Inas Stūres pārstāvēto, 1990. gadu sākumā radušos Rīgas fotokluba eksperimentālo grupu, kas sevi dēvēja par “nepareizajiem fotogrāfiem”. Grupas pārstāvji izmantoja neparastas, individuālas tehnikas, lai radītu vienreizējus, neatkārtojamus darbus, fotogrāfiju apvienojot ar grafiku un glezniecību, un vienlaikus pārdomājot konceptuālo pamatojumu.
Sarunu vadīs izstādes kuratore Liāna Ivete Žilde. Notikuma scenogrāfiju veidojusi Liene Pavlovska – Berga Bazāra ārtelpā redzamie objekti veido vēl vienu interpretācijas slāni mazāk un vairāk zināmiem attēliem no dažādiem periodiem Latvijas fotogrāfijā.
ISSP galerija
Marijas iela 13, K-3, Rīga
Jāņa Mūrnieka fotoizstāde “Pietiekamība”
Elizabetes ielā 39
17. – 30. jūnijs
No 17. līdz 30. jūnijam Elizabetes ielā 39 skatāma Jāņa Mūrnieka fotoizstāde “Pietiekamība”.
Jānis Mūrnieks (1977) jau kopš pusaudžu gadiem ir atradis detalizētu mieru caur fotokameras objektīvu. Gaismas atspulgs caur redzes prizmu ir subjektā, kas ir nemainīgs, un tas radīja izpratni, ka ar šo mirkli pilnīgi pietiek.
Kopš 1997. gada, nepārtraukti ceļojot un ilgstoši dzīvojot ASV, Eiropā un Indijā, fotogrāfs ir piedzīvojis sajūtu, ka “nekad nav pietiekami”. Tomēr vienlaikus viņš ir atradis brīdi, lai apstātos un novērtētu tagadni.
Ikdienas lielais ekrāns novērš ievērojamu uzmanību. Komforts un brīvība tiek uzskatīti par pašsaprotamu, pienāk brīdis, kad košļenei izzūd garša, iestājas garlaicība, pazūd jēga un viss šķiet slikti. Šis iekšējais zemais stāvoklis ir tas maģiskais sākumpunkts, kas dod iespēju apstāties, novērot un sajust sevi, rast pamatu, un restartēties.
Šīs izstādes centrā pārsvarā ir bērni – kā nulles punkts, atgādinājums, jauna iespēja.
Nemitīgas kustības un digitālo traucēkļu pārpilnajā pasaulē, šī mākslinieka analogo mākslas fotogrāfiju kolekcija savij gan Indijas ikdienas dzīvi, gan bērnu klātesamību, rodot dziļas atziņas vienkāršā esībā. Attēlotā vide kalpo kā kluss liecinieks mūsu eksistencei, smalki atklājot arī citu stāstu – trauslo nevainību un zinātkāri.
Šī introspekcija sasaucas ar Mūrnieka nodomu arī veicināt finansējumu bērnu izglītībai. Ienākumi no šīs izstādes atbalstīs izglītības iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt bērnos apzinīgu attieksmi pret vidi, uzsverot pārliecību, ka visdziļākās pārmaiņas sākas ar izpratni.
Projekta vadītājas: Katrīna Jaunupe, Elīna Sproģe, Agnese Jeromāne.
Elizabetes iela 39 (ieeja no iekšpagalma), Rīga
Mākslinieku grupas “Butterman” kūrēta izstāde “Nature Morte”
Galerijā Centrs
17. jūnijs – 15. augusts
No 17. jūnija līdz 15. augustam tirdzniecības centrā Galerija Centrs būs skatāma mākslinieku grupas “Butterman” kūrēta izstāde “Nature Morte”, kas parādīs, kā 21. gadsimta Latvijas mākslinieki ir atjaunojuši klusās dabas žanru, kas iepriekš pasaules mākslā bija saistīts ar 16. un 17. gadsimtu.
Klusās dabas žanrs, vai arī nature morte, ir bijis patstāvīgs mākslas vēstures priekšmets, neatņemams mākslas studiju objekts, tā nozīmei laika gaitā mainoties. Kā patstāvīgs glezniecības žanrs klusā daba sāka attīstīties septiņpadsmitajā gadsimtā, kad flāmu termins stilleven pirmo reizi tika piemērots eļļas gleznām, kas raksturīgas ar savu koncentrēto fokusu uz dažādu priekšmetu kopu, kas atrodas uz plakanas virsmas. Šis žanrs ir sniedzis māksliniekiem un skatītājiem iespēju apskatīt ikdienas priekšmetus, dzīvniekus, augus un pārtiku no jauna un atšķirīgā veidā. Klusā daba var būt ne vien vienkārši attēlojums, bet arī spēcīgs simbolisks un metaforisks veids, kā izteikt dzīves, nāves, laika ritējuma un cilvēces būtības jautājumus.
Mūsdienu mākslinieki, kas strādā ar klusās dabas žanru, ir spējuši atjaunot un pārdomāt šo tradīciju, piedāvājot jaunus un inovatīvus skatus uz šo seno mākslas veidu. Viņu darbi bieži vien aicina skatītājus pārdomāt par to, kas ir reāls un kas ir tikai simbolisks, kā arī par cilvēku attiecībām ar apkārtējo pasauli un dabu. Izstādē “Nature Morte” tiks izrādīta vizuāli pievilcīgu un pārdomātu mākslas darbu atlase – gan gleznas, gan grafikas un instalācijas. Būs skatāmi Ata Jākobsona, Sabīnes Vekmanes, Iritas Tīlanes, Justīnes Emīlijas Briezes, Violas Karules, Ērika Caunes, Karīnas Liepājnieces, Jūlijas Sinkas, BUTTERMAN mākslinieku apvienības darbi
Tc Galerija Centrs, trešajā stāvā - mākslas galerija Centrs
Audēju iela 16, Rīga
Dokumentāla video “Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās” prezentācija
Tiešsaistē
18. jūnijā / plkst. 11.30
18. jūnijā plkst. 11.30 Rīgas Porcelāna muzejs tiešsaistē prezentēs dokumentālo video “Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās”, programmu papildinās simpozijs, veltīts porcelāna pētniecības aktualitātēm. Pasākums tiks straumēts tiešsaistē, muzeja sociālā portāla Facebook kontā.
Pieslēgšanās saite tiešsaistes pasākumam šeit.
Pasākuma pirmajā daļā pētnieki dos ieskatu aktuālajos projektos, atklājot gan porcelāna ražošanas vēstures mazāk zināmās lappuses, porcelāna mākslā un ražošanā iesaistīto personu biogrāfijas, gan analizēs porcelāna sociālos un kulturālos aspektus.
Pasākuma otrajā daļā tiešsaistē būs iespējams vērot video materiālu “Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās” un uzklausīt radošās komandas pārdomas par filmas veidošanas gaitu. Pastaigas metode jeb walk-and-talk iekļauj cilvēku intervēšanu, staigājot pa personiski un vēsturiski nozīmīgām vietām, un atceroties tajās piedzīvoto. Metode ir vērtīgs pētnieciskais instruments industriālā mantojuma izpētē un konkrētā gadījumā tā tika pielietota, fiksējot darbinieku atmiņas par bijušo Rīgas Porcelāna rūpnīcu, intervējot viņus vietās, kur agrāk atradās porcelāna ražotnes un noritēja viņu darba ikdiena. Staigājot pa bijušās rūpnīcas teritoriju 1. iecirknī Maskavas ielā un 2. iecirknī Lēdurgas ielā, darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kurā vietā norisinājās kādas darbības, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur kādreiz aizvadīta liela daļa no viņu darba dzīves. Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca, kā izteicās viena no bijušajām darbiniecēm, ir “zudusī Atlantīda”, mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un kādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko arī zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm?
Staigāt un atcerēties procesā piedalījās: Iveta Aigare, Jānis Birnis, Dace Blūma, Valija Dimante, Ilga Dreiblate, Zigurds Konstants, Ingrīda Sproģe, Vera Veisa, Olga Zdebska. Savukārt, atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Lietišķās mākslas skolas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentes un pasniedzējas: Jevgēnija Loginova, Līga Skariņa, Ingūna Skuja un Inese Margēviča. Viņām rūpnīca bija studiju prakses vieta un deva pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņu darbu izstāde
“Aisberga redzamā daļa”
koncertzālē ”Lielais dzintars”
18. jūnijs – 7. jūlijs
Koncertzāles ”Lielais dzintars” telpās no 18. jūnija līdz 7. jūlijam būs skatāma Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) mākslas un dizaina izglītības nodaļu (Apģērbu dizains, Modes aksesuāru dizains (ādas, metāla, tekstila dizaina novirziens), Produktu dizains (metāla, koka, keramikas, tekstila dizaina novirziens), Grafikas dizains, Audiovizuālās komunikācijas dizains, Vizuālā māksla, Interjera dizains, Arhitektūra un Vizuālā tēla stilists) audzēkņu darbu izstāde “Aisberga redzamā daļa”.
Šāds pasākums notiks jau septīto gadu. 19. jūnijā plkst. 18.00 koncertzāles mākslas telpā Civita nova notiks ikgadējā modes skate.
“Izstāde atspoguļo studentu ieguldīto darbu un pūles, lai attīstītu savas prasmes un radošo potenciālu četru gadu garumā. Neredzamajā daļā redzams tas, kas notiek aiz skatuves vai molberta. Tā ir daļa, kuru mēs ne vienmēr redzam, vai apzināmies, savukārt redzamajā daļā ir atklāti tie radošie darbi, kas tapuši mācību laikā,” ar izstādes ideju iepazīstina LMMDV direktore Inga Auziņa.
Koncertzāle ”Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Konference “Leadership in Circus” / “Līderība cirkā”
Rīgas cirkā
19. un 20. jūnijā
Rīgas cirks sadarbībā ar starptautiskiem partneriem 19. un 20. jūnijā rīko konferenci “Leadership in Circus” jeb ”Līderība cirkā”, kas veltīta jautājumiem, kas aktuāli skatuves mākslās un menedžmentāne vien cirka, bet dažādu citu radošo jomu pārstāvjiem. Konference ir plaša starptautiskā projekta “New Horizons Leadership Programme” noslēguma notikums.
Konferences apmeklējums ir bez maksas – iepriekš reģistrējoties.
Konferencē tiks iztirzātas gan tādas daudzās nozarēs aktuālas tēmas kā inovācijas, nākotnes tendenču prognozes, klimata un vides jautājumi un iekļaušanas aspekts, gan tiks runāts par kultūras menedžmenta riskiem, (ne)izdegšanu un citiem nozarei būtiskiem jautājumiem.
Kā galvenie runātāji un meistarklašu vadītāji konferencē aicināti viesi no dažādām Eiropas kultūras organizācijām.
Helēnas Koles (Helen Cole) un Helēnas Deivīzas (Helen Davies) vadītā Apvienotajā Karalistē bāzētā mākslas producēšanas organizācija “In Between Time” guvusi pieredzi daudzu starptautisku un starpdisciplināru projektu īstenošanā – realizēti dažādi izglītības projekti, veidota sadarbība ar muzejiem, rīkoti festivāli un dažādu citu formātu iniciatīvas. Kole un Deivīza runās par sadarbības vadības lomu mākslās un par to, kā sevi un savu komandu pasargāt no izdegšanas sindroma.
Sociālā cirka asociācijas “Sirkus Magenta” vadītāja, trenere un pedagoģe Silja Kūtinena (Silja Kyytinen), kas ikdienā strādā pie dažādu vecumu un spēju cilvēku sociālās iekļaušanas, runās par vērtībās balstītu vadību.
Konferencē ar runām un meistarklasēm piedalīsies arī Zviedrijas cirka organizācijas Cirkus Cirkör dibinātāja Tilde Bjorfoša (Tilde Björfors), Horvātijas cirka festivāla “Peculiar Families” mākslinieciskā vadītāja un producente Antonija Kuzmaniča (Antonia Kuzmanić), kā arī kultūras menedžmenta eksperti no Latvijas – Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš un Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja, festivāla “Homo Novus” projektu līdzkuratore un festivāla “DemArt” projektu koordinatore Santa Remere.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Kristiana Fuksa izstāde “Istaba Nr. 6”
Galerijā ALMA
20. jūnijs – 9. augusts
No 20. jūnija līdz 9. augustam galerijā ALMA būs skatāma Kristiana Fuksa izstāde : Istaba Nr. 6”. Kristians Fukss (1999) turpina instalāciju ciklu, aizsāktu 2021. gadā ar “Istaba Nr. 4” izstādē “Galerija ALMA @ Padures Muiža” un 2022. gadā ar “Istaba Nr. 5” galerijā ALMA.
“Platons un Mikipele. Filozofiski un mākslinieciski veiksmīgs salikums. Protams, varētu jautāt: kādā nozīmē veiksmīgs? Atliekot malā “filozofisko”, paliksim uz brīdi pie “mākslinieciskā”. Mikipeles tēls Kristiana Fuksa mākslā parādās viņa pirmajā personālizstādē Wolken, kas 2019. gadā notika Ojāra Vācieša muzejā. Šī tēla tālāko ceļu savā mākslinieciskajā praksē viņš ir raksturojis ar vārdiem “izmantojot rotaļīgu pieeju, runājot par nopietnām lietām ..”. Rotaļīga pieeja var glābt autoru, saķeroties ar tādu pieredzējušu cīkstoni kā Platons (Πλάτων) – filozofu, kuru saskaņā ar tradīciju saukuši Aristokls (Ἀριστοκλῆς) un kura mums visiem pazīstamais vārds nozīmē “platais”, kas atkal, sekojot tradīcijai, saistīts ar Platona cīņas mākslas nodarbību veidoto plecīgo ķermeni. Tas gan platonisma kontekstā skan gandrīz kā oksimorons, un šī domātāja vārdā ietvertā pretruna raksturo visu viņa filozofiju un tās turpmāko ietekmi.
Būt rotaļīgam un palikt nopietnam ir iespējams divos veidos. Trešais būtu sokratiskā ironija, bet tā – vismaz kā to redzam Platona agrīnajos dialogos un vēlākajos tā neparādās – tiek pausta no stiprākā pozīcijām, un šo nozīmi terminam varētu arīdzan saglabāt, šeit to nelietojot.
Pirmā nopietnība – attiecībā pret Platonu. Kristians Fukss savā sestajā istabā ir aicinājis Platonu uz nopietnu sarunu par dzīves jēgu un tikumiem. Bet ko nozīmē mūsdienu Latvijas situācijā “ņemt nopietni” Platonu? Tas būtu: veltīt viņam kādu lekciju estētikas, ētikas, epistemoloģijas, ontoloģijas vai vienkārši filozofijas vēstures kursā, vai arī uzrakstīt par viņu šķirkli “Nacionālajā enciklopēdijā” (tāds pastāv). Kāds matemātiķis, iespējams, piebildīs: piešķirt eidētisku auru līdz šim vēl nenoformulētai un nepierādītai teorēmai.
Otrā ir kritiskā nopietnība, kas vedinātu doties kritisko teoriju meklējumu gaitās. Tomēr neaizmirsīsim – Kristiana Fuksa Mikipele ir vizuāls, ne literārs tēls. Un kā mākslas tēls tas izvairās no verbālās viennozīmības – ciktāl nu tāda iespējama – valgiem. Turklāt mākslas tēls var nepakļauties arī paša autora nodomiem, tam kļūstot neatkarīgam līdz ar ienākšanu izstādes publiskajā telpā un laika gaitā mainot savas nozīmes trajektorijas.
Ko parāda Mikipeles trīs dažādās mikipeles? Ka trīs kārtas nav tik šķirtas kā zināšanas, viedoklis un nezināšana Platona epistemoloģijā, kā īstenā esamība, šķitums un neesamība – viņa ontoloģijā? Jā, dvēseles trīs daļas ir vienotas divjūgā, kuru vada prāts jeb intelekts līdzīgi kā kaujas ratu vadītājs savalda un pareizi virza divus zirgus, no kuriem viens “ir stalti noaudzis smalkiem locekļiem, ar augstu kaklu un kumpu purnu; tas ir balts, melnām acīm, godkārs, bet ar mēru un kauna jūtām, cienī pareizu domāšanu”, bet otrs “ir līks un smagnējs, neglīti būvēts, ar spēcīgu īsu kaklu un strupu purnu ..” (Faidrs, 253d). Divjūga un ratu vadītāja literārais tēls ir spēcīgs un tāpēc arī to var pavērst citā, ne Platona iecerētajā virzienā. Taču atstāsim vadības grožus pagaidām prātam. Kristians Fukss attiecībā uz savu dzīvi un tās jēgu nodala trīs tikuma veidus: intelektuālo spēju, skautismu un mākslinieka devumu. Tikai mākslinieka devums – pretēji Platona “Likumu” ieteikumiem (802b–c) – ir neatkarīgs kā zirgi, kas izrāvušies no ratu vadītāja iejūga, un labi, ka tā!
Laternas gaisma skatītāju var aicināt saprast, ka atrodamies Platona tēlotajā alā vai maldināt Alēna Roba-Grijē labirinta atkārtojumos, vedināt just līdzi laternu iededzinātājam uz kādas mazā prinča apciemotas planētas vai sapņot par to kā zīmi ceļā uz Nārniju... Kristians Fukss jautā: vai pasaulē, kurā valda tikums, dekoratīvo sienas ciļņu vietā būtu skautu mezgli? Un sniedz savu atbildi Istabā Nr. 6.”
Teksta autors ir Dr. phil. Jānis Taurens. Kuratore ir Astrīda Riņķe.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Hantera Longa izstāde “Es vēlējos, kaut būtu miris”
galerijā 427
20. jūnijs – 3. augusts
No 20. jūnija līdz 3. augustam galerijā 427 būs skatāma Hantera Longa izstāde “Es vēlējos, kaut būtu miris”.
Hanters Longs (Hunter Longe, 1985) ir dzimis Kalifornijā, pašlaik dzīvo un strādā Ženēvā, Šveicē. Viņš ieguvis bakalaura grādu tēlotājmākslā Kalifornijas Mākslas koledžā Sanfrancisko un maģistra grādu tēlotājmākslā Piet Zwart institūtā Roterdamā, Nīderlandē. Nesenās grupu un personālizstādes ir bijušas Neišatelas mākslas centrā (2024); Soft Opening, Londonā (2024); Kunsthaus Langenthalē (2023), Last Tango, Cīrihē (2023); Sonnenstube, Lugano (2023); Espace 3353, Ženēvā (2023); Istituto Svizzero, Romā (2022); Krone Couronne, Biel/Bienne (2022); Ženēvas Laikmetīgās mākslas centrā (2021); Musée Cantonal de Géologie, Lozannā (2019); NoMoon, Ņujorkā (2019); Et al. Gallery, Sanfrancisko (2018); LambdaLambdaLambda, Prištinā (2017); Hordaland Kunstsenter, Bergenā (2017). 2021. gadā izdevniecība Coda Press izdeva viņa rakstu un zīmējumu grāmatu DreamOre, kā arī viņš kļuvis par Šveices mākslas balvas laureātu.
427 galerija
Stabu iela 70, Rīga
Brigitas Strodas kroņu izstāde “Apli pielūdzot”
Ojāra Vācieša muzejā
20. jūnijs – 28. augusts
No 20. jūnija līdz 28. augustam Ojāra Vācieša muzejā būs aplūkojama Brigitas Strodas radīto kroņu kolekcija, turklāt katru kroni papildinās stāsts. Viens no jaunākajiem izstādes papildinājumiem būs intriģējošais “Sēlijas kroņa noslēpums”.
Brigitas Strodas kroņi top neierasti, jo to radīšanā izmantoti rokās nejauši nonākuši sīkpriekšmeti, lietas, materiāli, kas ar mākslinieces radošo izdomu pārdzimst jaunā tēlā un tiek ievīti mākslas darbā. Ik kronim ir savs stāsts, piemēram, “Purēnu pūra kronis” darināts no Austrālijas latvieša rotkaļa veidoto sudraba rotu atgriezumiem.
“Nosaukums izstādei ņemts no Ojāra Vācieša dzejas un simboliski norāda arī saules gada cikla gadskārtu apļiem – kroņiem un vainagiem. Arī izstādes laiks nav izvēlēts nejauši – dabā šobrīd ir saulgriežu laiks, bet pēc Jāņiem un Pēteriem vasara cilvēkam dāvina pļavu ziedu, jūras putu, bišu medus un mēness rakstu kroņus. Par viņu esību mums stāsta latviešu tautasdziesmas,” stāsta izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte. “Ar radošumu un netradicionālu interpretāciju māksliniecei Brigitai Strodai ir izdevies laikmetīgo savienot ar senatnīgo, tā pārradot vienu no arhaiskajiem atribūtiem – kroni.”
Dzimusi Austrālijā, studējusi scenogrāfiju un strādājusi kultūras menedžmentā, Brigita pirmajos Latvijas neatkarības gados pārcēlās uz dzīvi Latvijā.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventu izstāde “Atvadu manifests”
Jaņa Rozentāla Mākslas skolā
20. – 22. jūnijs un 1. – 7. jūlijs
No 20. līdz 22. jūnijam un no 1. līdz 7. jūlijam Jaņa Rozentāla Mākslas skolā būs skatāma absolventu izstāde “Atvadu manifests”.
Ir pienācis laiks absolventiem atvadīties no skolas, skolotājiem, vienam no otra un saviem diplomdarbiem, tomēr, tā vietā, lai tikai raudātu, absolventi vēlas godāt un nosvinēt šīs atvadas. Cilvēkiem savas dzīves laikā konstanti ir jāatvadās, bet reti kad tās ir priecīgas un vēl retāk bezsāpīgas atvadas, tādēļ papildus diplomdarbiem radītas 38 tēzes nesāpīgām ardievām – kā ieteikums no katra absolventa.
Absolventiem ir vēlme veidot jaunas atvadu tradīcijas, kas ļautu nosvinēt jau notikušo un godam sagaidīt jauno, neļauties pilnīgai melanholijai un justies gandarītiem par paveikto.
Izstādē apskatāmi rožu (JRMS saimes) absolventu veidotie stājmākslas (glezniecības, tēlniecības, grafikas), foto un multimediju dizaina (video, animācijas, 3D animācijas, datorgrafikas, 3D datorgrafikas) darbi. Diplomdarbu vadītāji: Līga Spunde, Oskars Veilands, Alvis Misjuns, Raimo Lielbriedis, Zane Zelmene, Dzintars Krūmiņš, Ieva Putniņa, Baiba Damberga, Patricija Brekte- Pannetjē, Ināra Garklāva, Edgars Ošs, Vita Jurjāne.
Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Hāmaņa iela 2A, Rīga
Introvertu vasaras saulgriežu sagaidīšana
Brīvdabas mākslas telpā Savvaļa
21. jūnijā
21. jūnijā Savage / Savvaļa aicina sagaidīt introvertus vasaras saulgriežus ar eksperimentālās etnomūzikas apvienības “Līgas pH3” koncertu un starptautiskā kolektīva “The Black Tent Company” izrādi saulrietā.
Vasaras pilnbrieda dienu aicinām pavadīt Savvaļas ziedošajās pļavās un mežos un apskatot mākslas darbus Savvaļas izstādē, savukārt ap plkst. 20.00 pulcēties uz eksperimentālās etnomūzikas apvienības “Līgas pH3” koncertu, kurā tiks pirmatskaņots grupas jaunais albums “Ne tā gaida Jāņa bērnus”. Līdz mūsdienām pierakstos saglabājušās 1155 Jāņu dziesmu melodijas – līgotnes, kas ne vienmēr ir līksmas un priecīgas. Jaunais albums ir veidots kā introverta Jāņu dziesmu programma, kuras pamatā ir lēnas, mierīgas, iekšupvērstas, introvertas līgotnes. “Ne tā gaida Jāņa bērnus” pamatā ir ideja par to, ka reizēm introverta daba ir tik spēcīga, ka, lai gan tiek izjusta nepieciešamība svinēt un piedzīvot vasaras saulgriežu brīnumu, ar to ir par maz, lai saņemtos kārtīgam masu pasākumam ar skaļu, brašu dziedāšanu un rotaļās iešanu. Jaunajā programmā mūziķi ieskatās pieejamajos materiālos dziļāk, atlasot mierīgākās, apcerīgākās un meditatīvākās līgotnes, kuras tika iedzīvinātas grupas “Līgas pH3” jaunajā albumā. Apvienības “Līgas pH3” pamatsastāvu veido Līga Kriķe, Līga Eglīte, Līga Kalniņa, Amanda Zaeska, Anita Laime, Laura Grīnberga un Inese Tone. Jaunajā programmā kā viesmākslinieki pieaicināti flautiste Ieva Rūtentāle Krolle, Guntis Kursišs, kurš papildina skanējumu ar baritonu, didžeridū un rīkles dziedājumiem. Ieraksta muzikālais producents – Kārlis Tone. Albuma vizuālā noformējuma autors – mākslinieks Andris Kaļiņins.
Pēc koncerta, īsi pirms saulrieta ap plkst. 22.00, notikumu turpinās starptautiskas mākslinieku apvienības izrāde-performance “Melnā telts”. Mākslinieki savu performanci raksturo kā vietai specifisku brīvdabas izrādi, kas mainās un pielāgojas atbilstoši katram galamērķim, kuru tā sasniedz, izpētot mūžīgo saikni starp teātra namu un to, kas atrodas ārpus tā. “Melnā telts” ir gan atklāts logs uz ārpasauli, gan plašs, atvērts skatiens uz pašu vērošanas aktu, iespēja vērot, būt novērotam un vērot kā novēro tevi. Melnās telts kadrā ir daba, kas dara savas lietas, un tālu tālumā – grupa, kas gatavojas spēlēt. Apvienības sastāvā darbojas Ariel Sereni Brown, Amos and Yoel peled, Maarten Keus, Or Rimer un Andrejs Poikāns.
Brīvdabas mākslas telpa Savvaļa
57°12'43.4"N 25°58'05.7"E, Drusti
Atvērto durvju diena PAiR mākslinieku rezidencē
22. jūnijā
22.jūnijā plkst.13:00 PAiR mākslinieku rezidencē Pāvilostā norisināsies atvērto durvju diena, kuras laikā būs iespēja iepazīties ar uz vietas esošajiem rezidentiem un viņu radītajiem darbiem. Rezidentu vidū un atklātajās durvju dienās būs sastopami tādi mākslinieki kā Luīze Rukšāne (1995), kura daudz strādā grafīta zīmējuma tehnikā, Rebeka Bank (1998, Dānija) rezidences laikā pēta mūsu ekoloģiskās problēmas ārpus makroskopiskā mēroga, Meksikā dzimušais Vingels Mendosa pēta Pāvilostas apkārtējās vides skaņas, pētot niansētu mijiedarbību starp emocijām un objektiem, Harukadekonstruē lietu definīcijas, lai, izmantojot filmēšanu, performances mākslu un citus medijus bez ierobežojumiem.
PAiR mākslinieku rezidence Pāvilostā
E.Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Projekts “Trejdeviņas Dievainības”
Raiņa kvartālā Cēsīs
Līdz 27. jūnijam
Cēsīs, Raiņa kvartālā līdz 27. jūnijam ir skatāma projekts “Trejdeviņas Dievainības”. Izstādes ekspozīcijā ir apvienoti projekta laikā radītie amatnieku un mākslinieku darbi vienotā stāstā un redzējumā kā unikāls audio-vizuāls vēstījums, kas ļauj piedzīvot latviskās laiktelpas uzbūves attēlojumu caur tērpiem un kokļu mūziku.
Projekts “Trejdeviņas Dievainības” ir māksliniecisks pētījums par pirmatnējiem tēliem – to eksistenci un darbošanās spēju šī brīža latvieša apziņā. Kā tie dzīvo un ierakstās mūsdienu telpā? Radīta visaptveroša, latviskajā ziņā balstīta tēlu sistēmu. Vizuāli un skaņiski iemiesota – ietērpta, izspēlēta un jaunradīta. Attēlotas Dieva šķautnes, kas iemājo šai-saulē. Miesā, garā un funkcijā.
17 dažāda tipa kokles, vairāk kā 27 Latvijā zināmas muzikālas personības, 12 īpaši nozīmīgas Latvijas ainavas, kas virzīsies vienā ritmā ar dabas cikliem un tiks attēlotas 12 kalendāro mēnešu ietvaros. Katrā no tām atspoguļoti viens vai vairāki dievību, garu un cilvēku tēli – laiktelpas bāzes arhetipi. Tie ir veidoli, kas dzīvo cauri gadu tūkstošiem un arī šodienas telpā, katram ir savs pamatojums un iedalītais uzdevums. Aplūkoti gan tēva, mātes, bērna, karavīra un karaļa arhetipi, gan starppasauļu vidutāji – burvji un raganas, gan tādi dievišķā plāna veidoli kā – Dievs, Dieva dēli un Saules meitas, Nāve, Ūsiņš, Velns un garu pasaule. Mūziķi ietērpti īpaši veidotos, uz senlatviešu tērpiem balstītos, latviešu amatnieku darinātos, tomēr variētos un mūsdienu garam atbilstošos tērpos
Projekta īstenotāji ir “Kalang” – mūzikas instrumentu būves meistaru un mākslinieku apvienība, kas specializējusies tautas mūzikas instrumentu izgatavošanā. Kā divi no komandas galvenajiem virzītājspēkiem – kokļu meistars Rihards Valters un māksliniece Elza Niedre.
Raiņa kvartāls
Cēsis
Izstāde “Vienādojums”
DOM galerijā
Līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam DOM galerijā skatāma grupas izstāde “Vienādojums”.
“Esam pseidozinātnieki, kas iztēles laboratorijā izstrādā interpretācijas esībai. Brīvajā laikā krājam un kolekcionējam nejaušu notikumu rezultātus, kuri, pirms atgadījušies, nav iedomājami – vēlamies zināt, ar ko rēķināties. Ceļā pie atbildes mūsu vienādojums paver konkrētības iekavas, ieaicinot neparedzamo un nezināmo,” izstādi piesaka četras mākslinieces Elīza Muzikante, Gabriela Milberga-Zuza, Līga Bufale-Vētra un Patrīcija Krongorne.
Elīza Muzikante savos darbos interpretē dzīves iespaidus, praktizējot meditatīvu un repetatīvu izstrādes procesu. Pēdējos gadus darbojusies animācijas jomā, vienlaikus uzturot ciešu saikni ar skaņu un mūziku.
Gabriela Milberga-Zuza strādā animācijas, ilustrācijas un kino jomā. Apvienojot rūpīgu apkārtējās pasaules un iekšējās pieredzes novērojumu, autore liek uzsvaru uz krāsu, gaismu, asociatīvu formu un dažreiz arī simboliskas nozīmes piesātinātu objektu.
Līga Bufale-Vētra strādā ar dabīgiem materiāliem, pētot to tehniskās īpašības, veicot eksperimentus un sazemējoties veidošanas procesā. Caur keramikas materiāliem reflektē emocijas un materializē sajūtas, lietojot vieglu, gaistošu, plūstošu vizuālo valodu.
Patrīcija Krongorne kopš bērnības aizrāvusies ar ilustrāciju, galvenokārt dažādu tēlu, tostarp izdomātu dzīvnieku un radību, attēlošanu un pievēršas misticiskām tēmām vēljoprojām. Pēdējā laikā viņus ieinteresējusi zīmēšana ar spalvu un tinti, kā arī stājmākslas un digitālas mākslas apvienošana.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Šarlotes Baškevicas un Sabīnes Beķeres cianotipiju izstāde “Fungi”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 3. augustam
Foto: Ginta Zīverte
Līdz 3. augustam kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” skatāma cianotipiju izstāde “Fungi”, kuras autores ir mākslinieces Šarlote Baškevica un Sabīne Beķere. Šī izstāde ir veltīta sēņu pasaulei, izpētot to unikālās formas, faktūras un lomas dabā un atspoguļojot tās mākslā.
Sēņu augļu ķermeņi un zemzemes micēlijs fascinē un aizrauj, atgādinot par dabas neparasto skaistumu un senajiem procesiem, kas veidojuši mūsu planētu. Izstāde piedāvā apmeklētājiem iespēju apstāties, vērot un pamanīt dabas brīnumus, kas bieži paliek nepamanīti ikdienas steigā.
Izstādes galvenais mērķis ir pievērst uzmanību sēņu nozīmīgumam mūsu dzīvē un dabā. Sēnes ir cilvēku senči, kas miljoniem gadu garumā strādāja, lai zeme kļūtu auglīga un apdzīvojama.
Sēnes ir viens no dabas fenomeniem, kas pārņem lielas cilvēku masas savā varā. Kas ir tas, kas liek cilvēkam iet mežā, meklēt un vākt sēnes? Fotografēt tās, dalīties ar sēņu bildēm sociālajos tīklos? Vai sēnes paplašina savu izplatīšanās veidu, izmantojot jaunas vēja plūsmas - digitālo vidi? Sēnes ir mežā un facebookā. Lekciju par tēmu “Kā sēnes var mums palīdzēt domāt par vides pārmaiņām un cilvēka vietu tajās?” 2023. gada jūlija sākumā Cēsīs nolasīja LU vadošā pētniece filozofe Anne Sauka. Tā lokālā mērogā ievibrēja daudzus prātus. 2023. gadā sēņu vākšana un izmantošana tiek iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Izrādās, ka Latvijā attīstās sēņu vērošanas kustība (pēc analoģijas ar putnu vērošanu).
“Mūs, izstādes autores, sēnes ir pārņēmušas savā varā un mēs nepretojamies. Katra no mums citu iemeslu dēļ dodas pie sēnēm, lai pēcāk dalītos ar pieredzēto. Mēs noliecamies to majestātiskā skaistuma priekšā gan, lai apbrīnotu, gan fotofiksējot tās attēlos. Mēs esam kļuvušas par sēņu valsts aģentēm,” saka mākslinieces.
Vizuālās mākslas darbu sērija “Fungi” ir radošs pētījums un mākslinieciskās jaunrades darbs par autorēm aktuālu tēmu. 2023. gada 4. oktobrī Gaujas Nacionālā parka mežos sastaptās sēnes fotografēja grafiskā dizainere un fotogrāfe Sabīne Beķere. Izaicinot savu tehnisko varēšanu cianotipiju lielformātā, fotogrāfijas pārnesa uz auduma tekstilmāksliniece Šarlote Baškevica. Kopīgi atlasīja, kadrēja, drukāja un izstādi iekārtoja abas mākslinieces.
Cianotipija ir fotogrāfijas drukas process, kurā izmanto dzelzs sāļu reakciju, lai radītu attēlus ar raksturīgu zilu nokrāsu. Šo procesu 1842. gadā izstrādāja sers Džons Heršels, britu zinātnieks un astronoms. Cianotipija ir pazīstama arī kā zilā druka (blueprint), jo tā ilgu laiku tika izmantota tehnisko rasējumu kopēšanai.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Sintijas Bērziņas porcelāna izstāde “Ceļā”
Raiņa muzejā “Jasmuiža”
Līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Raiņa muzejā “Jasmuiža” skatāma jaunās keramiķes Sintijas Bērziņas porcelāna izstāde “Ceļā”, kas ir kā ceļojums ne tikai caur mākslinieces radošo procesu un eksponātu tapšanas gaitu, bet arī pa cilvēka radošo ceļu.
Izstādē eksponēti ne tikai gatavie priekšmeti, bet dzīvais process tā, kā tas notiek darbnīcā “un arī dzīvē – kādreiz ar plaisām un kritieniem, bet svarīgākais ir pilnveidoties un mēģināt vēlreiz”, stāsta māksliniece.
Izstādē ir izmantoti dažādi materiāli porcelāns, papīra porcelāns un ģipsis. Arī izstādes apmeklētāji varēs papildināt izstādi, jo uz viena no galdiem telpā pieejams māls, no kura ikkatrs var uztaisīt kādu nelielu mākslas darbu.
“Ceļš. Kā ir ar tevi? Vai tu izbaudi ceļu uz savu mērķi, vai pamani, ko tas Tev māca? Vai arī šaurā redzeslokā dodies uz galapunktu? Katra šķietamā kļūda vai neveiksme mums vēlas kaut ko pastāstīt un likt aizdomāties, es teiktu kļūdu nav, ir tikai pieredze,” stāsta izstādes veidotāji.
Jāņa Gleizda fotogrāmata “Gleizda metode” – viena no labākajām 20 fotogrāmatām prestižajā Rencontres d’Arles 2024 konkursā
Nupat publicētā Latvijas fotogrāfijas klasiķa Jāņa Gleizda fotogrāmata “Gleizda metode” ir iekļuvusi finālistu sarakstā starp pasaules 20 labākajām vēsturiskajām fotogrāmatām prestižajā Rencontres d’Arles 2024 starptautiskajā fotogrāmatu konkursā.
Slavenā Latvijas fotogrāfa Jāņa Gleizda fotogrāmata “Gleizda metode” sniedz vēl vienu savdabīga mākslinieka portretu, ļaujot skatītājam novērtēt viņa fotogrāfijas tehnoloģiju izmantošanas meistarību, kā arī mākslinieka iekšējo spēku, pārvarot savus fiziskos ierobežojumus. Grāmatā iekļautie materiāli parāda arī dziļo saplūsmi starp Gleizda radošās prakses metodi un viņa oficiālo darbu Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā.
Pēc apsaldēšanās 24 gadu vecumā fotogrāfs zaudēja abas plaukstas. Šis dzīves pavērsiens atveda Jāni Gleizdu uz Rīgu, kur viņš izturēja virkni operāciju, iemācījās rīkoties ar speciāli izgatavotiem instrumentiem, kļuva par fotogrāfu un, brīvo laiku veltījot radošai fotografēšanai, apguva sarežģītus fotoprocesus. 1960.–80. gados Jānis Gleizds kļuva par neapstrīdamu fotokluba “Rīga” scēnas zvaigzni. Fotoklubā viņš attīstīja savu tēlainības pasauli, pakļaujot to kluba kolektīvā izstrādātiem nosacījumiem. Izcīnītie starptautiskie apbalvojumi un “varai nebīstamas” amatieru kopienas statuss ļāva fotokluba biedriem samērā brīvi izvēlēties tēmas un fotografēt arī kailus ķermeņus. “Laikā, kad Eiropas masu kultūras ikona Brižita Bardo dziedāja: “Kaila zem saules, pavisam kaila,” Rīgas fotoklubā radītās teiksmainās nimfas “saplūda ar dabu” pļavā, purvā vai sniegā un izaicināja padomju ideoloģiju,” – atzīmē grāmatas sastādītāja Anna Volkova. Fotoklubā par mākslu tika uzskatīta tikai melnbaltā fotogrāfija, un krāsainie Jāņa Gleizda attēli izstādēs neparādījās, kaut gan fotogrāfs turpināja nemitīgi fotografēt arī krāsās, eksperimentējot ar gaismu izkliedējošām prizmām un lēcām.
Pateicoties Latgales Fotogrāfu biedrībai un personiski Igora Pliča entuziasmam, ir tikuši saglabāti Jāņa Gleizda darba materiāli, un šinī izdevumā ir iespēja daļēji iepazīties gan ar krāsu diapozitīvu mantojumu, gan ar fotogrāfa skicēm un darbu kontrolkopijām.
“Cilvēks un tehnoloģija, daba un kultūra, sievišķais un vīrišķais, māksla un amatierisms, tradīcija un revolūcija – pusgadsimtu vēlāk Gleizda darbi šajā atlasē aicina pārvērtēt binārās kategorijas un piedāvā aizvien jaunas analīzes šķautnes. Jebkura mākslinieka nekritiska glorificēšana var draudēt ar iebalzamēšanu un biezu putekļu kārtu, kas neaicina pieskarties. Stāvēt ārpus laika nav iespējams, bet pārdzimt jaunā laikā un skatījumā ir privilēģija,” raksta grāmatā publicētās esejas autore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.
Grāmata izdota ar tekstiem latviešu, latgaliešu un angļu valodā.
