Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Evgenija Mermana personālizstāde NoWomenNoKids/DeadSeaNotDead
Galerijā MuseumLV
17. septembris–8. novembris
Untitled. 2023. Ogle, grafīts, pigments un industriālās krāsas uz audekla. 210x250 cm
No 17. septembra līdz 8. novembrim galerijā MuseumLV būs skatāma Ukrainas–Izraēlas mākslinieka Evgenija Mermana personālizstāde NoWomenNoKids/DeadSeaNotDead. To organizē galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ.
Mermana mākslā ķermenis kļūst par liecības un pretošanās vietu – robežpunktu, kur vardarbība sastopas ar atmiņu, kas atsakās izzust.
Agrākajā darbu sērijā NoWomenNoKids uz neapstrādātiem audekliem redzami skeletiski tēli, kas atgādina gan Hosē Gvadalupes Posadas calaveras, gan viduslaiku danse macabre motīvus. Šie tēli vienlaikus līksmo un sēro, iemiesojot pārdzīvoto zaudējumu un izdzīvošanas spītu. Gleznās izmantotas dabīgas pigmentu krāsas un ogles, līnijas ir impulsīvas un nefiltrētas – kā paša mākslinieka ķermeņa turpinājums.
Sērijā DeadSeaNotDead Mermans pievēršas dzīviem, kailiem sieviešu ķermeņiem, kas pāri sāls balinātiem audekliem guļas kā horizonti. Pretstatā skeletiem šeit ķermenis ir pilnībā klātesošs – elpojošs, neatvainojies, pastāvošs pat Nāves jūras nedzīvajā ainavā.
Abas sērijas veido dialogu – viena atsedz kaulus, otra atdod miesu. Kopā tās uzdod jautājumu: kas paliek pēc vardarbības? Kādu telpu ieņem ķermenis pēc izdzīvošanas?
Izstādes nosaukums NoWomenNoKids aizgūts no Luka Besona filmas “Leons”, kur tas atsaucas uz slepkavas vienīgo noteikumu – neuzbrukt sievietēm un bērniem. Mermana darbos šī morālā līnija kļūst par mākslas un atmiņas robežzīmi – par žēlastības un pretošanās liecību.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Diskusija “Māksla un etnogrāfija: pētniecības robežzonas”
ISSP Galerijā
18. septembrī / plkst. 18.00
18. septembrī plkst. 18.00 ISSP Galerijā norisināsies diskusija “Māksla un etnogrāfija: pētniecības robežzonas”, kas papildinās mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstādi “Jūra nerunā, tomēr es atgriežos”. Saruna pievērsīsies mākslas un etnogrāfijas saskarsmes laukam, pētniecības metodēm un pieredzes robežām.
Mūsdienu Latvijas mākslā arvien biežāk izskan, ka mākslinieki rada darbus ar etnogrāfisku metodi vai veic etnogrāfiskus un autoetnogrāfiskus pētījumus. Arī šobrīd ISSP Galerijā skatāmajā izstādē Madara Kvēpa pievērsusies ikdienas pieredzes analīzei un personiskām attiecībām ar dabas elementiem, izmantojot autoetnogrāfijas pieeju.
Diskusija meklēs atbildes uz jautājumiem: kā mākslinieku veiktā etnogrāfija saistīta ar etnogrāfijas zinātni un antropoloģijas jomu? Kā veidojusies etnogrāfijas tradīcija Latvijā, un kāda tā bija padomju periodā? Ko viens no otra pieredzes var mācīties mākslinieki un pētnieki?
Sarunā piedalīsies mākslinieki Madara Kvēpa un Ivars Drulle, antropoloģe Māra Neikena, kā arī vēsturniece un etnogrāfe, Dr. hist. Daina Bleiere. Diskusiju moderēs Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, Dr. art. Inese Sirica.
Diskusija ir daļa no plašāka pasākumu cikla, kas 2026. gada martā noslēgsies ar izstādi–diskusiju “Etnogrāfija 20. gadsimta 40. līdz 80. gadu mākslā” Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstāde pievērsīsies etnogrāfijas tēmas atspoguļojumam LMA tekstilmākslas, keramikas un interjera mākslas diplomdarbos, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušās vien fragmentāras vizuālās liecības.
ISSP Galerija
Marijas iela 13-k.3, Rīga
Izstāde “Daudzpusīgais novadnieks. Mārtiņam Zauram 110”
Bauskas muzejā
19. septembris–2. novembris
No 19. septembra līdz 2. novembrim Bauskas muzejā būs apskatāma izstāde “Daudzpusīgais novadnieks. Mārtiņam Zauram 110”. Izstāde tapusi, godinot izcilo mākslinieku un tēlnieku Mārtiņu Zauru (1915–1998), kura 110. dzimšanas gadadiena sniedz iespēju izcelt viņa bagātīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Būs apskatāmi mākslinieka dažādie darbi – dekoratīvie šķīvji, porcelāna figūras, kokgriezumi, linogriezumi, sīkplastika un dažādas skices, kas apliecina viņa rokrakstu un neatkarību.
Zaurs bijis ārkārtīgi daudzpusīgs mākslinieks – strādājis monumentālajā un stājskulptūrā, veidojis sīkplastikas, pievērsies porcelāna apgleznošanai, grafikā, kā arī rakstījis recenzijas, stāstus un dzeju. Īpaši nozīmīgs ir viņa devums dekoratīvā porcelāna jomā, kur kopš 1956. gada Rīgas Porcelāna fabrikā viņš radīja figūriņas, daudzfigūru kompozīcijas un unikālus dekoratīvus šķīvjus, eksperimentējot ar tehnikām un krāsu risinājumiem. Viņa šķīvji un porcelāna figūras izceļas ar neparastām tehnikām, drosmīgiem krāsu risinājumiem un poētisku tēlainību, kļūstot par spilgtu 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas lappusi.
Mārtiņš Zaurs pats mēdza teikt, ka laiks viņam bijis labvēlīgs – kopš Mākslas akadēmijas absolvēšanas neviena vara un likumi nav spējuši ierobežot vai apslāpēt viņa sapņus. Radošās domas un gara lidojums, humora dzirksts un plašās zināšanas padara viņu par vienu no savdabīgākajiem sava laikmeta māksliniekiem. Viņa darbi joprojām iedvesmo, apliecinot neatkarīgu skatījumu un spēju savienot nopietnību ar rotaļīgumu.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Izstāde bērniem “Ārpus rāpus”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
19. septembris–1. februāris
No 19. septembra līdz 2026. gada 1. februārim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma izstāde ģimenēm ar bērniem “Ārpus rāpus”.
Izstāde aicina bērnus izzināt pasauli caur visām maņām laikā, kad arvien lielāka daļa bērnības paiet pie ekrāniem un digitālā pieredze pārveido maņu lietošanas prasmes un paradumus.
“Šī beidzot ir reize, kad muzejā ļauts skatīties ne tikai ar acīm, bet arī pačamdīt, apošņāt un pat nogaršot! Visu jutekļu iesaiste izstādē palīdzēs labāk izzināt citu dabā sastopamo dzīvību daudzveidību un iztēloties pasauli, kāda pavērtos, ja līdzīgas superspējas piemistu arī mums,” stāsta izstādes kuratore Kristīne Liniņa.
Izstāde ir mudinājums pamanīt tos novārtā atstātos jutekļus, kas nav aizsniedzami, klikšķinot vai ritinot, bet darbināmi ikdienišķos un apkārtējo vidi pētošos veidos: sarokojoties ar draugiem, pēc smaržas mēģinot atrast ceļu uz mājām, klausoties skaņdarbus, kas stimulē garšas kārpiņas, izaicinot mājiniekus uz sīpolu kapāšanas sacensību vai izslēdzot gaismekli, kad tajā kā lamatās iemaldījies naktstaurenis.
Daudzveidīgas un nepastarpinātas maņu pieredzes sniedz pilnvērtīgāku izpratni par to, kā pasaule darbojas. Izstāde jaunākajiem apmeklētājiem sniegs pirmo ieskatu zinātnē, ko sauc par ekoloģiju. Tā iepazīstinās ar dabas vēstures kolekcijām un pētniekiem, kas tās vākuši, iedrošinās veidot savējās vai izraudzīties citus veidus, kā izzināt dzīvo.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100”
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā
19. septembris–28. oktobris
Mākslinieka Jēkaba Bīnes glezna "Dievs, Māra, Laima" (1931)
No 19. septembra līdz 28. oktobrim Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100”, kas veltīta dievturības simtgadei.
Izstāde atklāj dievturības vēsturi un tradīcijas sešos posmos, iepazīstinot ar personībām un to veikumu, kā arī izceļot dievturības lomu Latvijas kultūrvēsturē. Ekspozīciju papildina muzeja krājuma priekšmeti, kas saistīti ar latvisko pasaules redzējumu, gadskārtu un dzīves godu norisēm.
“Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar dievturu izkopto garīgo mantojumu un iedrošināt turpināt izzināt latvisko dzīvesziņu un tās vietu pasaules kultūrā,” uzsver izstādes kurators Uģis Nastevičs.
Latvijas Etnogrāfiskis brīvdabas muzejs
Brīvdabas iela 21, Rīga
“Simurga simpozijs”
Festivāla Survival Kit 16 ietvaros
Grīziņdārzā
20. septembrī
20. septembrī no plkst 14:00 līdz 22:30 Survival Kirt 16 festivāla ietvaros norisināsies “SIMURGA SIMPOZIJS”. Simurga simpozijs būs sarunu diena par politikas, kultūras un reliģijas tēmām postpadomju telpā. Tajā skaidros, kā Krievijas un Padomju impērijas ir vienojusi pakļautos un kādas attīstības trajektorijas novērojamas pēc PSRS sabrukuma Baltijā, Centrālajā un Austrumeiropā, Dienvidkaukāza un Centrālāzijas reģionos. Ielūkosies arī senāku impēriju paliekošajā ietekmē.
Sarunās piedalīsies politikas, kultūru un reliģiju pētnieki, domātāji, mākslinieki un kuratori.
Festivāls Survival Kit 16
Zemitāna iela 9, Grīziņdārzs, Rīga
Markam Rotko veltīts glezniecības simpozijs “Mark Rothko 2025”
Rotko muzejā
līdz 26. septembrim
Līdz 26. septembrim Rotko muzejā Daugavpilī norisinās starptautisks glezniecības simpozijs “Mark Rothko 2025”, kurā piedalās mākslinieki no Malaizijas, Francijas, ASV, Izraēlas, Vācijas, Polijas, Japānas, Dienvidkorejas un Latvijas.
Rotko muzeja starptautiskais glezniecības simpozijs tiek rīkots Marka Rotko dzimšanas dienas mēnesī – septembrī, pieminot leģendāro mākslinieku viņa dzimtajā pilsētā. Pērn, pārkāpis divdesmitās gadskārtas slieksni, tas turpina vairot Daugavpils starptautisko atpazīstamību un iezīmēt to pasaules kultūras kartē kā jaunradei labvēlīgu un mākslinieciski rosinošu pilsētu. Rotko pārlaicīgā ietekme ir nemainīgi aktuāla arī šodien, tāpēc piedalīties divas nedēļas ilgajā simpozijā ik gadu piesakās simtiem Latvijas un ārvalstu mākslinieku, kuriem tuva Rotko darbu gleznieciskā valoda un filozofiskais kodols.
Simpozijs ir telpa diskusijām, ar Rotko bērnību saistītās vides atklāšanai, viņa dzīves gaitu izzināšanai un oriģināldarbu pieredzei. Un tomēr – pāri visam – tas ir laiks un vieta jaunu mākslas darbu radīšanai, kas simpozija izskaņā tiek eksponēti izstādē un nonāk Rotko muzeja mākslas krājumāRotko muzejs
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Katrīnas Biksones izstāde “Mēles mežģi”
Galerijā DOM
līdz 29. septembrim
Līdz 29. septembrim galerijā DOM skatāma Katrīnas Biksones izstāde “Mēles mežģi”. “Mēles mežģis” ir vārds vai frāze, ko ir grūti izrunāt pareizi, jo skaņas tajā viegli sajūk. Tomēr, atkārtojot to ilgstoši un neatlaidīgi, tas sāk iegulties mutē – drīzāk mute sāk piegult tam arvien ērtāk, līdz dikcija un runas veiklums tiek noslīpēti tik tālu, ka cilpas vairs nemetas.
Izstāde “Mēles mežģi” galerijā DOM turpina komunikācijas problemātikas pēcpārstrādes mēģinājumus, kas aizsākti Katrīnas Biksones personālizstādē šovasar telpā TUR. Šoreiz komunikācijas tēma tiek skatīta caur mēles mežģu analoģiju kā metaforu sarežģītu un piņķerīgu dialogu mediēšanai. Darbos šī ideja materializējas neliela izmēra audeklos ar dažādu starpstāvokļu vizualizācijām, kurās māksliniece ir sanākusi sevi sastapt, risinot sarežģītus savstarpējās komunikācijas mezglus. Šoreiz, izvēloties strādāt tikai glezniecības medijā, Biksone atgriež uzmanību pie tā pašpietiekamības, piešķirot medijam nedalītu fokusu.
Galerija DOM
Ernesta Birznieka-Upīša iela 15, Rīga
Tēlnieka Kirila Panteļejeva izstāde “Gora gari”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 9. novembrim
Līdz 9. novembrim Latgales vēstniecībā GORS mākslas galerijā skatāma tēlnieka Kirila Panteļejeva izstāde “Gora gari”.
Šī brīža realitāte bieži šķiet grūti aptverama – laikmets, kurā ikdienu pāršalc neticamas ziņas, prognozes un pareģojumi. Reaģējot uz šo emocionālo fonu, mākslinieks Kirils Panteļejevs izstādē “Gora gari” aicina ļauties fantāzijai, cerībai un simboliem no senajām kultūrām.
Darbu iedvesmas avots ir dažādu tautu mitoloģija. Mākslinieks ir izvēlējies teiksmainus putnus no dienvidu un austrumu slāvu mītiem – Sīrinu, Alkonostu un Gamajunu –, kuriem piemīt pareģošanas un burvestības spējas. No grieķu mitoloģijas izstādē sastopams Fēnikss, bet no irāņu – Simurgs, gudrais putns. Šiem tēliem raksturīgas arī cilvēka iezīmes – galvas un torsi ar sievišķīgiem vaibstiem: gariem matiem, krūtīm, smalkām sejām. Katrs tēls ir cilvēka augumā, ar individuāli veidotu raksturu un detaļām, kas sasaista mītisko simboliku ar mūsdienu realitāti.
Izstāde īpaši pielāgota Latgales vēstniecības GORS telpai, kas ļauj darbus izvietot dažādos augstumos, imitējot lidojumu. Skulptūras papildina skaņas efekti, kas atgādina dziedināšanu – vēl vienu no mītiskajiem putniem piedēvētajām īpašībām.
“Latgales vēstniecības GORS telpu arhitektūra ir ļoti sarežģīta, interjeram kā izstādes telpai ir apvienotais apjoms – no nulles līmeņa līdz jumtam, kas dod iespēju izvietot objektus dažādos līmeņos. Kā izstādes koncepcijas svarīga sastāvdaļa ir jautājums par estētiskām vērtībām mūsdienu arhitektūrā – kādus vēstījumus spēj nest šodienas arhitektūras izteiksmes līdzekļi, kā tie var uzrunāt sabiedrību plašā kultūras kontekstā un kāda vide veidojas sadarbībā ar mākslinieku. Ir pierādīts, ka vide ir viens no svarīgākajiem estētiskās izglītības faktoriem,” stāsta izstādes autors Kirils Panteļejevs.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Piemiņas izstāde “Tēlniekam Leo Jānim Briedītim – 100”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 9. novembrim
Līdz 9. novembrim Latgales vēstniecībā GORS 1. stāva semināru telpā skatāma piemiņas izstāde “Tēlniekam Leo Jānim Briedītim – 100”.
Piemiņas izstāde “Leo Jānim Briedītim – 100” Ziemeļlatgalē glabā daudzas vērtīgas liecības un izcilu mākslinieku atstāto mantojumu. Viens no tiem ir tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Atzīmējot mākslinieka jubilejas gadskaitli – 100 gadu kopš Leo Jāņa Briedīša dzimšanas –, ir tapusi piemiņas izstāde, kas atspoguļo tēlnieka radošo mūžu.
Leo Jānis Briedītis bija daudzpusīgs mākslinieks – gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. No 1966. gada viņš īpašu uzmanību veltīja abstraktās monumentālās tēlniecības jomai, plaši izmantojot nerūsējošo tēraudu. Viņa darbi ir izvietoti desmit Zviedrijas pilsētu laukumos un parkos, atstājot ievērojamu zīmi gan mākslas ainavā, gan sabiedriskajā telpā.
Mākslinieka rokrakstu raksturo skulpturāli objekti, lielformāta strūklakas un sienu dekori, kuros izmantoti dažādi materiāli – nerūsējošais tērauds, misiņš, bronza un dzelzs.
“Latvijas Mākslas akadēmijā Leo Jānis Briedītis studēja glezniecību, bet augstāko profesionālo izglītību tēlniecībā ieguva Zviedrijā. Tur viņš varēja bez ierobežojumiem pievērsties brīvi abstrahētiem formveides risinājumiem. Latvisko sakņojumu rosinātās iezīmes, šķiet, visbūtiskāk izpaudās gan tieksmē rast motīvus dabas norisēs, gan formveides pārdomāti noskaidrotā noteiktībā. Tēlnieks īpašu vērību veltīja tēlniecības objektu iesaistījumam katras vietas īpašajā ainaviskajā vidē. Liela izmēra darbus veidojot, dažkārt radās nepieciešamība pieaicināt palīgus – izpildītājus. Tomēr savu darbu spoguļgludo virsmu galīgo apdari, tā dēvēto “master’s touch” jeb meistara pieskārienu, vienmēr veica pats,” – tā par mākslinieka radošo veikumu ir rakstījusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Terēzes Zaķes mākslas studijas dalībnieku darbu izstāde
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
līdz 9. novembrim
Gleznas autore Bella Birule
Līdz 9. novembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma Terēzes Zaķes mākslas studijas dalībnieku darbu izstāde.
Terēzes Zaķes mākslas studija jau vairāk nekā 20 gadus palīdz apgūt glezniecību gan pieaugušajiem, gan bērniem, līdztekus sniedzot iespēju darboties arī keramikas un zīda apgleznošanas jomā. Izstādē pārstāvēto autoru gleznas sniedz priekšstatu par studijas daudzveidīgo darbību. Jaunākajam no izstādes dalībniekiem mākslas darba tapšanas laikā bija tikai septiņi gadi, taču līdzās viņam savus darbus eksponē arī vidusskolas vecuma jaunieši un pieredzējuši studijas mākslinieki. Izstādē apskatāmie mākslas darbi ir tapuši, izmantojot dažādas tehnikas: akvareli, akrilu, eļļu, pasteli vai arī kombinējot digitālo mākslu ar akrilu.
Par izstādes stilistisko ievirzi studijas vadītāji Terēze un Guntars Zaķi saka: “Savu iespēju robežās mēs palīdzam tiem, kuri vēlas attēlot skaisto, nevis cenšas pārsteigt ar neparastām formām un provocējošu saturu. Ar Matisu un Pikaso māksla sāka aiziet savdabīgā iedomu pasaulē, radot iespaidu, ka reālisma glezniecība un skaistuma meklējumi mākslā ir neaktuāli. Šis redzējums tomēr nekļuva par vispāratzītu. Vairāk nekā divdesmit gadus darbojoties studijā, redzam, ka nemazinās cilvēku skaits, kuri mākslā meklē reālisma un skaistuma vērtības. Mēs esam radījuši vietu radošajai pašizpausmei savā “nelaikmetīgās” mākslas stilā un esam atvērti jauniem domubiedriem.”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Kim? Open Call 2025 laureāte – Paula Punkstiņa
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs paziņojis Kim? Open Call 2025 rezultātus – no 45 iesniegtajiem projektiem par šī gada laureāti kļuvusi māksliniece Paula Punkstiņa. Izstāde norisināsies 2026. gada pavasarī Kim? Laikmetīgās mākslas centra telpās.
Punkstiņas iesniegtais projekts “Liminālās kompresijas” pēta identitātes plūstamību un nepārtrauktās rekonstrukcijas procesus, izmantojot fotomateriālus un tekstus, kas iespiesti elastīgās putu poliuretāna (memory foam) skulptūrās. Darbi papildināti ar taksidermijas elementiem, bambusa bultām un sintētiskiem matiem, savukārt centrālais materiāls – porolons – kļūst par metaforu būtībai, kas vienmēr pielāgojas un atgriežas sākotnējā formā.
Kim? programmas direktore Zane Onckule norāda: “Jaunās mākslinieces Paulas Punkstiņas pirmā personālizstāde institūcijā ir secīgs viņas iepriekš aizsākto projektu turpinājums un izvērsums jaunos virzienos. Savos darbos Paula Punkstiņa aplūko tādas tēmas kā identitāte, konstruētas uzskatu sistēmas un personīgas ideoloģijas. Sapludinot realitāti ar metaforisku iztēli, viņa pārtulko savus ideju konceptus taustāmā materiālā – objektu un instalāciju kopās.
Simptomātiski mākslinieces jaunībai, dažādas eksistenciālas esamības tēmas un ar arvien jaunu pieredžu gūšana iezīmē viņas interesei pievērsties refleksijām par patības fluiditāti, tās noturīguma-nenoturīguma svārstībām, kā arī veiktajām izvēlēm un nākotnes plānu būvēšanu. Pielietojot šķietami nevainīgās stirnas elementu, kas vizuāli un asociatīvi parādās viņas darbos, Punkstiņa izvērš pārdomas par naivitāti, piederību un valodu, konceptualizējot to caur kolektīvās identitātes prizmu.”
Paula Punkstiņa (2001) ir latviešu vizuālā māksliniece. Viņa ir absolvējusi fotogrāfijas studijas Hāgas Karaliskajā Mākslas akadēmijā un šobrīd studē maģistrantūrā Piet Zwart institūtā, Roterdamā. Savos darbos Paula akcentē identitātes izpēti, trauslumu un izzušanas pārejas. Apvienojot filozofiju ar vizuālām metaforām, viņas mākslinieciskā prakse pievēršas konceptu pārverēršanai materiālā formā.
Kim? Open Call iniciatīva aizsākās 2016. gadā ar mērķi savlaicīgi pamanīt un atbalstīt daudzsološus māksliniekus un kuratorus, nodrošinot labākos priekšnosacījumus viņu radošo ieceru īstenošanai. Starp iepriekšējiem laureātiem ir Anna Malicka, Annemarija Gulbe, Ieva Jakuša un Gundega Strauberga, Karlīna Mežecka, Sabīne Šnē, Jānis Krauklis, Toms Harjo un Jānis Dzirnieks, kā arī kuratores Anna Laganovska, Žanete Liekīte un Laura Brokāne.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Izziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 finālisti
11. septembrī preses konferencē nosaukti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 (LAGB 2025) finālisti. Starptautiskās žūrijas tālākai izvērtēšanai izvirzīti 15 darbi, bet galveno balvu ieguvējus paziņos 6. oktobrī Jaunā Rīgas teātra svinīgajā ceremonijā.
Šī gada vienojošā tēma ir “iederība” – arhitektūras spēja organiski iekļauties laikā, telpā un sabiedrībā. Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš atgādina, ka šogad balva svin 30 gadu jubileju: “No privātmājām līdz skatu torņiem un no dzīvojamiem kvartāliem līdz inovatīviem procesiem – katrs no finālistiem demonstrē spēju ne tikai iederēties, bet arī bagātināt būvēto vidi.”
Finālisti (alfabētiskā secībā):
Augustīnes dārzs – Sampling
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorais un Neatliekamās palīdzības centrs – MARK arhitekti
Divas biroju ēkas Antonijas ielā – Outofbox
Igaunijas vēstniecība Latvijā – United Riga Architects, Kadri Tamme Sisearhitektuur
Koka bērnudārzs Salaspilī – MADE arhitekti
Koka un kaļķa māja – GAISS
Kokaudzētava “Zābaki” – MARK arhitekti
Māja bez pakāpieniem – Kristīne Grava
Optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne – Antra Saknīte, Mindaro Arch
Privātmāja Pāvilostā – MADE arhitekti
Robežas telpiskums – Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija – Marta Ventere, Liena Šiliņa
Tabakas fabrikas pārbūve Latvijas Kultūras akadēmijai – NRJA
Ūdens uzpildes termināls – K Idea
Zilākalna skatu tornis un veselības taka Natura2000 dabas liegumā – Valmieras novada pašvaldība
Žurnāls “Latvijas Architektūra” – Jānis Lejnieks, Velta Holcmane
Finālistus vērtēs starptautiskā žūrija, kurā strādās arhitekti Džonatans Vūdrofs (Lielbritānija), Olivers Furnjē (Beļģija) un Alģimants Neniškis (Lietuva). Vides pieejamību izvērtēs eksperti no Norvēģijas dizaina un arhitektūras centra DOGA. Ceremonijā otro gadu tiks piešķirta arī Jaunā Eiropas Bauhaus atzinība, kā arī tradicionālās speciālbalvas no atbalstītājiem.
Latvijas Arhitektu savienība
Torņa iela 11, Rīga
