Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Dekolu darbnīca: Šķīvja virsglazūras dekorēšana ar dekoliem
Mākslas muzejā “Zuzeum”
9. decembrī
9. decembrī plkst. 18.00–20.00 norisināsies īpaša dekolu darbnīca – šķīvja virsglazūras dekorēšana ar dekoliem. Darbnīcas ietvaros dalībnieki varēs dekorēt šķīvi, izmantojot vienu no porcelāna dekorēšanas tehnikām – dekolu. Iedvesmojoties no Zuzeum aktuālajām izstādēm – “Visa pasaule kā Bauhaus” un “Kosmosa kuģis Zeme” – un strādājot ar krāsu, formu un kompozīciju, dalībnieki radīs unikālu, personisku objektu, kas apvieno modernisma estētiku ar laikmetīgu skatījumu.
Apdedzināto šķīvi varēs saņemt pēc nodarbības.
Dekols ir dekorēšanas materiāls – īpašs līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu. Uznesot dekola zīmējumu uz trauka un apdedzinot to, krāsa iekūst glazūrā, kļūstot noturīga pret mehāniskiem bojājumiem.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Ak, Dievs, cik skaisti!”
Galerijā “Māksla XO”
11. decembris, 2025–24. janvāris, 2026
Helēna Heinrihsone. Violetā. 2025, audekls, eļļa, 160x150 cm
No 11. decembra līdz 2026. gada 24. janvārim galerijā “Māksla XO” būs skatāma jaunākā Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Ak, Dievs, cik skaisti!”, kurā viena no spilgtākajām latviešu mūsdienu glezniecības personībām atgriežas pie sava ikoniskā motīva – rozes.
Heinrihsone, kuru mākslas vidē raksturo kā pārliecinātu modernisti ar nebeidzamu tieksmi pēc individuālas izteiksmes brīvības, šajā izstādē pēta skaistuma pārspīlējumu, krāsu ironiju un cilvēka radošo brīvību. Roze viņas daiļradē jau gadiem kalpo ne vien kā estētisks tēls, bet arī kā emociju, attiecību un iekšējo pretrunu metafora.
“Izstāde nav tikai par rozēm, tā ir par brīvību. Manai atbrīvošanai kalpo rozes un ironija,” uzsver māksliniece. Ironija Heinrihsones darbos kļūst par instrumentu, kas ļauj izteikties drosmīgi, bet ne agresīvi – “ja pārspīlē, tad labāk ar ironiju, nevis uzbrukumu”.
Jaunajās gleznās māksliniece pirmo reizi konsekventi izceļ rozi no fona, veidojot skaidru figūras un telpas attiecību. Foni ir neitrāli, gandrīz bezkrāsaini, ļaujot ziediem iegūt tēlainu intensitāti. “Es rozes it kā atkailināju,” saka Heinrihsone. Katra glezna tapusi pēc konkrēta modeļa – no savām vai draugu dārzu rozēm, kā arī no rožu enciklopēdijām, kuras “šķirstu, līdz atrodi īsto lappusi”.
Izstāde “Ak, Dievs, cik skaisti!” piedāvā unikālu ieskatu mākslinieces jaunākajā radošajā posmā – kur krāsa, ironija un pieredze savienojas vizuāli lakoniskā, bet emocionāli trauslā rožu pasaulē.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Ārsts kūrortā 19. gadsimtā”
Jūrmalas muzejā
11. decembris, 2025–24. maijs, 2026
Majoru pludmale, 1895. gads. Fotogrāfs P.Peews. Jūrmalas muzeja krājums
No 11. decembra līdz 2026. gada 24. maijam Jūrmalas muzejā būs skatāma izstāde “Ārsts kūrortā 19. gadsimtā”, kas atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.
19. gadsimts pasaulē bija industriālās revolūcijas un zinātnes attīstības laiks, kas ieviesa jaunas ārstniecības metodes, instrumentus un izglītības reformas. Tieši šajā periodā sabiedrībā nostiprinājās izpratne par higiēnu, slimību profilaksi un veselības uzlabošanu. Medicīnas vēsturē īpaši nozīmīgi bija tādi atklājumi kā pirmā operācija vispārējā ētera narkozē, ko 1846. gadā veica amerikāņu zobārsts Viljams Mortons, un vācu fiziķa Vilhelma Konrada Rentgena 1895. gadā atklātie rentgenstari.
Šajā laikā radās arī jauna profesija – kūrārsts, kas cieši saistīta ar kūrvietu attīstību. Vārds “kūrorts” ienācis latviešu valodā no vācu valodas, un 19. gadsimta sākumā kūrorti kļuva par sabiedrības veselības un dzīvesveida neatņemamu daļu. Latvijā par nozīmīgākajām kūrvietām kļuva Ķemeri un Rīgas jūrmala, kur tika atklātas pirmās peldu iestādes un uzsākta ārstu prakse. Attīstību veicināja satiksmes uzlabojumi – kuģīšu satiksme un vēlāk arī dzelzceļa līnija, kas ievērojami palielināja atpūtnieku skaitu.
Izstādē pievērsta uzmanība arī sabiedrības paradumu maiņai, kas 19. gadsimtā kļuva par veselības kultūras pamatu. Regulāra roku un sejas mazgāšana, mutes higiēna un dažādu ūdens procedūru izmantošana kļuva par ikdienas normu. Īpaši populāra bija ūdens dziedniecība, ko plaši popularizēja vācu garīdznieks Sebastians Kneips, izstrādājot ārstniecības kursu, ko izmantoja gan kūrortos, gan mājas apstākļos.
Izstādē apskatāmi priekšmeti no Jūrmalas muzeja un citu Latvijas muzeju krājumiem, kā arī privātkolekcijām, piedāvājot daudzpusīgu ieskatu kūrortu kultūras un medicīnas vēstures mijiedarbībā.
Izstādes kurators ir Mārtiņš Vesperis.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Diskusija “Džemma Skulme – starp varu un brībību”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
12. decembrī
12. decembrī plkst. 18.00 izstādes “Džemma” ietvaros norisināsies sarunu vakars - diskusija “Džemma Skulme – starp varu un brīvību”. Tajā pārlūkosim mākslinieces simtgadei veltīto ekspozīciju un runāsim par Džemmas Skulmes devumu Latvijas mākslai un sabiedrībai.
Katrs laikmets raksta vēsturi no jauna – šī diskusija aicina skatīties uz Džemmu Skulmi daudzslāņaini: kā mākslinieci, līderi, laikmeta liecinieci un pretrunu iemiesojumu. Mēs runāsim par to, kā tika konstruēti viņas pašas stāsti un kā tos interpretējam šodien, par to, kāpēc viņa vienlaikus var būt gan iedvesmas figūra, gan asu diskusiju objekts, un ko tas vēsta par mūsu pašu attiecībām ar vēsturi.
Sarunā piedalīsies: Sandra Kalniete, Sandra Krastiņa, Gints Grūbe, Eduards Liniņš. Moderatore: Solvita Krese.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Lielizstāde–tirgus “JAUNmarka”
Latvijas Mākslas akadēmijā
13. decembris, 2025–4. janvāris, 2026
No 13. decembra līdz 2026. gada 4. janvārim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma ikgadējā studentu mākslas darbu lielizstāde–tirgus “JAUNmarka”, kas notiks jau 23. reizi. Šī gada virstēma – “Mākslas spēkstacija”, cildinot mākslas iedvesmojošo un spēcinošo enerģiju.
“JAUNmarka” ik gadu pulcē vairāk nekā 300 dalībnieku no visām Latvijas Mākslas akadēmijas specialitātēm. Savus darbus izstāda gan daudzsološi pirmkursnieki, gan topošie doktori ar izkoptu rokrakstu un pieredzi. Trīs nedēļu laikā “JAUNmarkas” ekspozīcija mainās katru dienu – kopējais studentu iesniegto darbu skaits ik gadu sasniedz aptuveni 9000.
Pateicoties šim mērogam un daudzveidībai, “JAUNmarka” uzskatāma par lielāko studentu mākslas lielizstādi–tirgu Baltijā. Tā sniedz iespēju jaunajiem māksliniekiem iepazīstināt ar sevi plašāku auditoriju, savukārt mākslas cienītājiem – atklāt un iegādāties nākotnes klasiķu darbus, ļaujoties intuīcijai un radošam piedzīvojumam.
Virstēma “Mākslas spēkstacija” aicina aizdomāties par mākslas daudzveidīgajām funkcijām – tās spēju ne tikai sniegt estētisku baudījumu, bet arī atklāt jaunas emocijas, runāt par vērtībām un problēmām, iedvesmot un dot spēku gan katram individuāli, gan sabiedrībai kopumā.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kristiānas Dimiteres vienas dienas izstāde “Dārziņi”
Murjāņos
14. decembrī
14. decembrī no plkst. 12.00 līdz 20.00 galerija ALMA uz astoņām stundām vērs durvis 1906. gadā celtajai leģendārajai mājai, kurā dzīvoja mākslinieces Kristiānas Dimiteres vecāki, aktieri Vija Artmane (1929–2008) un Artūrs Dimiters (1915–1986). “Dārziņi” ir Kristiānas Dimiteres dzīves, atpūtas un darba vieta, kur šobrīd mitinās jau trešā Dimiteru paaudze. 119 gadu laikā māja izveidojusies par ģimenes muzeju, kurā apskatāmi Vijas Artmanes un citu ģimenes locekļu artefakti, Aivara Vilipsona, Laimoņa Grasmaņa, Edgara Ozoliņa, Herberta Mangolda un citu autoru mākslas darbi. Ceļojums Kristiānas noslēpumaino tēlu pasaulē viņas dzimtas mājā “Dārziņi”. Izmantojot audio gidu, jūs varēsiet klausīties mākslinieces stāstījumus par mākslas darbiem un artefaktiem.
Starp ikonu gleznotojumiem, ģimenes fotogrāfijām, antīkiem traukiem un lielizmēra gleznām būs apskatāmas divas no viņas mīļākajām skulptūrām, veltītas ģimenes mīluļiem Brīnai un Džanim no izstādes “WOOF–WOOF!” galerijā ALMA (2021). Patlaban māksliniece strādā pie jaunas instalācijas, kura būs apskatāma Dimiteres guļamistabā.
Kurators ir Kristians Fukss.
Dārziņi, Murjāņi
Rīgas novads, Saulkrastu novads
Izstāde “Astotā bezgalība”
Kultūras centrā “Devons”
līdz 3. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 3. janvārim Siguldas kultūras centrā “Devons” skatāma dvīņu mākslinieku – tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa (1944–2017) – izstāde “Astotā bezgalība”.
Izstādē satopas divas radniecīgas, bet atšķirīgas pasaules – Anitas Celmas gobelēnu emocionālā krāsu valoda un Jura Gagaiņa precīzi kaltais metāls, kur doma un forma saskaņojas vienotā veselumā, simbolizējot vienotību un nepārtrauktību – dvīņu saikni, kas turpinās caur mākslu arī pēc dzīves robežām.
Kultūras centrs “Devons”
Pils iela 10, Sigulda
Atklātā pieteikšanās grupas izstādei
Galerijā “MASA”
līdz 4. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 4. janvārim galerija “MASA” izsludina atklāto pieteikšanos gaidāmajai grupas izstādei “Absurda arhitektūra”, kas plānota no 2026. gada 4. februāra līdz 26. aprīlim. Izstādes koncepts balstīts 20. gadsimta filozofijā – īpaši Alberta Kamī absurdisma idejā.
Māksliniekiem tiek piedāvāts interpretēt tēmas, kas saistītas ar cilvēka spēju pielāgoties nemitīgi mainīgajam mūsdienu pasaules ritmam un dzīves jēgas meklējumiem ikdienišķajā: priekšmetos, darbībās, atmiņās un sapņos. Šie virzieni kalpo kā idejiska platforma, ko katrs mākslinieks var interpretēt atšķirīgi, balstoties savā pieredzē, uztverē un izvēlētajā medijā.
Aicinām pieteikties gan māksliniekus no Latvijas, gan no ārvalstīm, kuri darbojas dažādos mākslas medijos.
Pieteikuma formas latviešu valodā.
Galerija “MASA”
Elizabetes iela 67, Rīga
Elmāra Gaigalnieka izstāde “Spēks būt!”
Siguldas Jaunajā pilī
līdz 11. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 11. janvārim Siguldas Jaunās pils salonā skatāma mākslinieka, novadnieka Elmāra Gaigalnieka jaunāko darbu izstāde “Spēks būt!”. Izstādē aplūkojamie mākslinieka darbi pauž iekšējo sarunu ar sevi – ka spēks nav izrādīšanās pārliecībā vai skaļa bļaušana. Tas ir klusa iešana sevī – par spīti, bez atbalsta, jo tu zini: cita ceļa nav.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Lienes Mackus personālizstāde “Dārza piezīmes 3”
Mālpils Kultūras centrā
līdz 15. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 15. janvārim Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē skatāma mākslinieces - tēlnieces Lienes Mackus personālizstāde “Dārza piezīmes 3”.
Izstāde “Dārza piezīmes 3” ir darbu apkopojums no vairākiem iepriekšējiem projektiem, rezidencēm un izstādēm, kurus vieno ilgstoša interese par attiecībām starp cilvēka pieredzi un ikdienā atrastiem dabas objektiem. Lienes mākslas praksē būtiska ir strādāšana ar asociācijām, ķermenisku līdzību, sajūtām un atmiņām, kas rezonē ar konkrētu atradumu.
Bieži šī satikšanās notiek dārzā – vietā, kur var atrast taureņu spārnu detaļas, augu saknes, sēklas. Šie materiāli kļūst par impulsu intuitīvai, ļoti personiskai un poētiskai saiknei ar pieredzi un iekšējo sajūtu telpu. Sākuma punkts darbam parasti ir zīmējums – mimētiskā pieredze, kurā atrastie dabas objekti salīdzinoši tieši tiek pārnesti uz papīra.
Sākotnēji zīmējumi tapa kā skices telpisku objektu veidošanai, taču laika gaitā tie pārtapa patstāvīgos, tēlainos, nedaudz pūkainos plaknes objektos, kuros zīmējums iegūst telpiskumu. Izstāde veidota kā fragmentārs pieraksts – kā dārza piezīmes, kur daba, ķermenis un atmiņa savijas vienotā stāstījumā.
Plaknes darbi zīmēti ar sauso pasteli un pasteļzīmuļiem, skulptūras veidotas no akrila sveķiem, papīra un krāsu pigmenta.
Mālpils Kultūras centrs
Nākotnes iela 5, Mālpils
Stikla mākslas izstāde “Cerības saldā upe”
Mencendorfa namā
līdz 21. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 21. janvārim Mencendorfa namā skatāma stikla mākslas izstāde “Cerības saldā upe”, kurā piedalās mākslinieces Vineta Groza, Rūta Štrausa un Ilze Dūdiņa. Izstāde atklāj stikla kā materiāla poētisko un tehnisko daudzveidību, izceļot tā trauslumu, spēku un transformācijas spēju.
Vineta Groza, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja, savā radošajā praksē pēta inovatīvus stikla apstrādes risinājumus. Izstādē skatāmajos darbos “Rakstu raksti” un “Ziema” māksliniece iekausē pārdomas par pasaules strukturētību un garīgumu, akcentējot baltās krāsas klātbūtnes spēku.
Izstādes idejas autore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Ilze Dūdiņa, ilgstoši vadījusi Stikla mākslas un studiju centru. Viņas darbi “Labradors”, “Trīs Saules”, “Līdzsvars” un “Rītausma” atklāj spēli starp karstuma plastiskumu un vēsuma kristāliskumu.
“Karsts stikls jāpasmeļ un jāvirpina kā medus – kad tas padziest, var sākt veidot. Tā ir cerības saldā upe, kurā no karstas smilts rodas kas pilnīgi jauns. Stikls ir brīnumains, pilnīgs materiāls, bet tajā mīt arī bīstamība. Mākslinieka rokās tas kļūst drošs, skanīgs un mirdzošs,” stāsta Dūdiņa, uzsverot, ka stikla māksliniekiem nepieciešama gan tēlainā, gan racionālā domāšana, kā arī precīzas tehniskās zināšanas.
Izstāde aicina ielūkoties stikla materiālā kā sadarbības partnerī – tādā, kas vienlaikus prasa disciplīnu, zināšanas un spēju uztvert impulsu, no kura dzimst forma un gaisma.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Rūtas Dimdiņas gleznu izstāde “Piekļauties /Pieglausties”
Mākslas telpā “Aminori”
līdz 24. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 24. janvārim mākslas telpā “Aminori” skatāma jaunās mākslinieces Rūtas Dimdiņas gleznu izstāde “Piekļauties / Pieglausties”, kas veltīta cilvēku un viņu mīļdzīvnieku sirsnīgajām attiecībām. Māksliniece Rūta Dimdiņa savā gleznu sērijā atklāj cilvēku un viņu mājdzīvnieku attiecības – to mierpilno līdzāspastāvēšanu, mīlestības un uzticības saites, kas bieži tiek piedzīvotas bez vārdiem.
Rūtas darbos iemūžinātie mīļdzīvnieki gan bija palikuši mājās, par ko, droši vien, skuma vienīgais četrkājainais viesis. Brīžos, kad sirdī ielīst rudenīgs lietus, līdzās sajūtams kas silts un dzīvs – mīļdzīvnieks, kas pieglaužas un klusi kliedē drūmumu. Šī tuvība un sirsnība ir izstādes kodols.
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Agates Apkalnes un Kristapa Graša kopizstāde “Visuma pieskāriens”
Liepājas muzejā
līdz 25. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 25. janvārim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē skatāma Agates Apkalnes un Kristapa Graša kopizstāde “Visuma pieskāriens”, kas veido meditatīvu audiovizuālu telpu, kur satiekas glezniecība, skaņa un dabas klātbūtne.
Apkalnes jaunākais gleznu cikls turpina viņas intereses par apziņas dziļumiem un pasaules uzbūves metaforām. Kalna, ūdens un gaismas motīvi atklājas fotoreālisma un simbolisku tēlu saspēlē, veidojot “dabas mandalu” – četrās daļās gleznotu darbu grupu, kuru iespējams transformēt un pārkārtot. Māksliniece savus darbus raksturo kā “logu uz skatītāja iekšējo telpu”, kur ārējā ainava atspoguļo cilvēka uztveres slāņus.
Mūziķa, komponista un producenta Kristapa Graša radītā skaņu vide papildina vizuālo naratīvu ar dabas ierakstiem un ambientām kompozīcijām, iedziļinot skatītāju meditatīvā pieredzē. Izstādē iekļauta arī videoprojekcija “Ceļš uz Mājām”.
“Visuma pieskāriens” aicina skatītāju uz iekšēju dialogu ar ainavu un sevi, kur dabas forma un skaņa kļūst par simbolisku ceļu uz klusumu, skaidrību un iekšējo mieru.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Nataljas Blūmas un Ludmilas Kolomenskas akvareļu izstāde
RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkā
līdz 31. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 31. janvārim RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkā skatāma divu mākslinieču – Nataljas Blūmas un Ludmilas Kolomenskas – akvareļu izstāde. Abas mākslinieces vairākkārt ir piedalījušās Čiekurkalna mākslas plenēros un tagad vēlas iepazīstināt čiekurkalniešus ar savu daiļradi tuvāk.
Natālija Blūma par sevi saka: “Pēc 48 gadu pieredzes dizaina jomā esmu atgriezusies pie glezniecības, šoreiz izvēloties akvareli eļļas vietā. Akvareļa tehnika prasa pārliecinošu un ātru rīcību, kā arī spēju pielāgoties ūdens mainīgajai videi. Katrā darbā cenšos ieraudzīt unikālo ieceri un sagatavot to realizācijai, kas bieži sniedz negaidītus rezultātus un jaunu iedvesmu.
Mana profesionālā pieredze interjera dizainā ir būtiski ietekmējusi glezniecības virzienu un saturu. Es uzskatu, ka mana galvenā misija ir veicināt emocionālu līdzsvaru, radīt harmoniju telpā un samazināt traucējošos faktorus, lai padarītu vidi mājīgāku, intelektuāli bagātāku un pozitīvāku.”
Ludmila Kolomenska uzsver: “Man pašai ir ļoti interesanti pastāvīgi atrasties jaunrades meklējumos, tādēļ man veidojas dažādas darba kompozīcijas, kombinējot ainavu, pilsētvidi un sadzīvisko telpu ar cilvēka tēliem.
Mīlu zīmēt un gleznot dabā, no dabas, taču es sevi nevaru saukt tikai par plenēristi – man patīk veidot arī savas kompozīcijas. Savā radošajā darbībā strādāju eļļas, akvareļa un akrila tehnikās, reizēm tās apvienojot ar dažādām jauktām metodēm. Eksperimentēju ar materiāliem un faktūrām, meklēju jaunas izteiksmes iespējas un ritmus, kas veido manus tematiski vienotos ciklus.”
RCB Čiekurkalna filiālbibliotēka
Čiekurkalna 1. līnija 64, Rīga
Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu 2025”
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 1. februārim, 2026
Līdz 2026. gada 1. februārim Kultūras centrā “Imanta” skatāma forokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” izstāde. Konkursa trīs kategorijās – “Emocijas”, “Kontrasti” un “Notikums” – tika saņemti 137 pieteikumi un 614 fotogrāfijas. Tos vērtēja žūrijā, kurā strādāja fotogrāfi Valters Poļakovs, Inta Ruka un Alnis Stakle.
Kategorijā “Emocijas” pirmo vietu ieguva Dāvis Orniņš (“Slīdkāaliņš”), otro – Sigita Rušiņa (“Bērnība”), trešo – Beata Elnione (“Mīļspēles”). Skatītāju simpātiju balvu ieguva Bibin Saju (“Kopā saulē”).
Kategorijā “Kontrasti” uzvarēja Ralfs Dravnieks (“Piemineklis visiem, kas sēž”), otro vietu ieguva Sigita Rušiņa (“Voleru kalni”), trešo – Marija Tuča (“Saulriets Buļļos”). Skatītāju simpātiju balva – Justīnei Ungerei (“Divas celtnes, dažādi stāsti”).
Kategorijā “Notikums” pirmo vietu ieguva Dace Voitkeviča (“Lidijai 100”), otro – Kaspars Gailītis (“Tirgus dinamika”), trešo – Zigmārs Romanovskis (“Ievēlies vēlēšanos”). Skatītāju simpātiju balva – Madarai Šidlovskai (“Spēles pauze”). Īpašu žūrijas atzinību saņēma Daniēla Treimane par darbu “Pāri”.
Kā norāda Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš, konkurss mudina pilsētas iedzīvotājus “ieraudzīt Pārdaugavu ārpus ierastajiem maršrutiem – cilvēkus, pilsētas pulsu un tās slēptos dārgumus”, un būtiska tā vērtība ir iespēja piedalīties ikvienam interesentam, ne tikai profesionāļiem.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Ilgneses Avotiņas izstāde “Retro”
Aleksandra Čaka muzejā
līdz 7. februārim, 2026
Līdz 2026. gada 7. februārim Aleksandra Čaka muzejā skatāma mākslinieces Ilgneses Avotiņas izstāde “Retro”. Izstādē Ilgnese Avotiņa iepazīstina apmeklētājus ar savu litogrāfiju sēriju, veltītu dzejniecei Austrai Skujiņai. Māksliniece smēlusies iedvesmu no Austras Skujiņas darba sentimenta, un viņas litogrāfijas atspoguļo tās izjūtas, kas rodas, lasot dzejnieces tekstus un vērojot viņas kaislīgi sāpīgo dzīves likteni. Dzejniece šajos darbos pārtop dzīves starojuma plūdumā, saplūstot ar pašas radītajiem tēliem.
Aleksandra Čaka muzejs
Lāčplēša iela 48-8, Rīga
Marijas Gvardejcevas izstāde “Rūgta zāle”
Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzejā
līdz 31. maijam, 2026
Līdz 2026. gada 31. maijam Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzejā skatāma Marijas Gvardejcevas izstāde “Rūgta zāle”, kurā apvienoti fotodarbi, instalācijas un video.
Izstāde pievēršas zālei, kas aug holokausta vietās un simboliski iemieso atmiņu par iznīcinātajiem cilvēkiem. Māksliniece zāli pārvērš par klusajiem lieciniekiem – tā saplūst ar ķermeņa tekstūrām un kļūst par “asiņu herbāriju”, kurā dokumentēti augi no Rumbulas, Daugavpils, Kauņas, Minskas un citām masveida slepkavību vietām Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā.
Darbu sērijās redzami gan precīzi dokumentēti augi, gan žurnāli, kuros tie tikuši ievietoti, ļaujot materiālam un papīram savstarpēji atstāt pēdas un radīt jaunas nozīmes.
Izstādi papildina video ar ebreju šūpuļdziesmu skaņām, kur kamera pārlido pāri iznīcināšanas vietām – dažviet atzīmētām ar memoriāliem, citur slēptām zem zāles klājiena.
“Rūgta zāle” uzdod jautājumu par atmiņas saglabāšanu un to, kā materiālie nospiedumi palīdz skatītājam sajust vēstures klātbūtni.
Kuratore ir Jekaterina Vikulina.
Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzejs
Lastadijas iela 14A, Rīga
Klajā nāk izdevums “WunderKombināts. Piekļuve / Access”
Klajā nācis jauns tematiskais izdevums “WunderKombināts. Piekļuve / Access”. Tas aizsāk jaunu izdevumu sēriju, kas papildina “WunderKombināts. Latvijas mākslas gadagrāmata” projektu.
Izdevums pievēršas vienai centrālai tēmai – piekļuvei –, aplūkojot to plašā mākslas un kultūras kontekstā: no fiziskās un satura pieejamības līdz valodas izmantojumam, mākslas elitārisma un demokrātiskuma paradoksiem, publiskās telpas atgūšanas praksēm un “piekļuves brīvības” jautājumiem. Tekstos pievērsta uzmanība tam, kā resursi, varas attiecības un radošās brīvības ietekmē mākslas vidi un tās ilgtspēju.
Izdevumā iekļauti Agneses Zviedres, Žanetes Liekītes, Liānas Ivetes Žildes, Anas Pānhausenas un Linas Mihelkevičes teksti, kā arī Lienes Pavlovskas vizuālā eseja.
Redaktore – Elīna Ķempele, dizains – Anete Krūmiņa, izdevējs – biedrība Wunder Kombinat.
Tematisko izdevumu sērija tiek veidota paralēli gadagrāmatai “WunderKombināts. Latvijas mākslas gadagrāmata”. 2025. gadā gadagrāmata ietur pauzi.
Jaunā izdevuma atklāšana notiks 9. decembrī plkst. 19.00 kultūras telpā “RAA”.
Kultūras telpa “RAA”
Matīsa iela 8, Rīga
Izdota grāmata
“Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi. Andris Eglītis”
Publicitātes foto, autors Reinis Hofmanis
Zviedru izdevniecība “Arvinius + Orfeus Publishing” laidusi klajā grāmatu “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi. Andris Eglītis”, kas veltīta mākslinieka Andra Eglīša daiļradei un īpaši viņa 2024. gada personālizstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Grāmata apvieno fotogrāfa Reiņa Hofmaņa dokumentāciju par Eglīša darba procesu, kā arī Santas Hiršas, Jūnatana Habiba Engkvista un Agnese Krivades tekstus un sarunu. Izdevums ir angļu valodā, un Latvijā tas pieejams ar papildu burtnīcu latviski.
“Grāmata ir refleksija par Eglīša vērienīgo izstādi un tās eksperimentālo skatījumu uz muzeja un ainavas glezniecības būtību,” norāda redaktore Agnese Krivade.
Grafisko dizainu veidojusi Una Grants. Tā būs pieejama “Neputna” grāmatnīcā un LNMM veikalā.
Grāmatas atvēršana notiks 13. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izdots fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” katalogs
Kultūras centrs “Imanta” laidis klajā katalogu, kas apkopots no atklātā fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2025” darbiem un šī gada konkursa laureātiem. Izdevumā iekļautas spilgtākās fotogrāfijas no trim konkursa kategorijām – “Emocijas”, “Kontrasti” un “Notikums” – atklājot Pārdaugavas pilsētvidi, cilvēkus un notikumus daudzveidīgos, personiskos skatījumos.
Katalogu veido rūpīgi atlasīts vizuālais materiāls no 614 iesniegtajām fotogrāfijām, ko vērtēja profesionāla žūrija – Valters Poļakovs, Inta Ruka un Alnis Stakle. Izdevumā apkopoti gan konkursa uzvarētāju darbi, gan žūrijas īpaši izceltie fotoattēli, piedāvājot vizuālu pārskatu par mūsdienu Pārdaugavas portretējumu.
Konkursa rīkotāji uzsver, ka katalogs ir ne tikai dokumentāls apkopojums, bet arī Pārdaugavas vizuālās identitātes un laikmeta liecība.
Katalogs ir pieejams Kultūras centrā “Imanta” un konkursa norises vietās. Tas tapis ar mērķi turpināt fotokonkursa tradīciju un veidot ilgtermiņa vizuālo arhīvu, kas dokumentē Pārdaugavas dzīvi, pārmaiņas un estētiku.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
