Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Gitas Šmites personālizstāde “Jauns pavasaris”
galerijā “Istaba”
6.–25. februāris
Gita Šmite. Tā viš' i.
No 6. līdz 25. februārim galerijā “Istaba” būs skatāmi gleznotājas Gitas Šmites jaunākie darbi personālizstādē “Jauns pavasaris”. Tie tapuši, joprojām nemainīgi iedvesmojoties no Latvijas dabas un vismazākā no lībiešu ciemiem. Vaides ozols, klusā daba uz virtuves galda un rožu krūmā atrasta pērnās vasaras ligzda būs galvenie varoņi šajā izstādē. Klusā daba līdzās ekspozīcijai galerijā “Istaba” tiks uzstādīta arī pavisam reālā veidā, un izstādes norises laikā bieži varēs sastapt pašu mākslinieci, to gleznojot.
Gita Šmite stāsta: “Sajust brīdi, noķert un uzgleznot saules staru, kurš rudenī knapi ticis virs koku galiem un beidzot ielauzies siltā istabā, ticis līdz medus burkai uz galda. Tas šķiet svarīgi. Tā es sēžu, laimīga gleznoju un domāju par pavasari, kurš vēl nāks... Pēc maza brīža ārā ir jau satumsis un gleznot vairs nevar, uzlieku galvas lampiņu un eju grābt lapas, jūtos kā dārznieks, kurš vēlā rudenī gatavojas nekam citam kā pavasarim... No rīta ar autobusu atbraukuši bērni ar saviem draugiem un suni. Ir skolēnu brīvlaiks, viņiem jau sešpadsmit un divdesmit viens... un mājā ieplūst jaunības prieks un mīlestība.”
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Dzintras Romanovskas izstāde “Mazie cilvēciņi”
Kultūras centrā “Iļģuciems”
7. februāris–31. marts
No 7. februāra līdz 31. martam kultūras centrā “Iļguciems” būs skatāma Dzintras Romanovskas izstāde “Mazie cilvēciņi”. Izstādē būs mākslinieces jaunākie darbi – gleznas ar filozofiskiem un reliģiskiem motīviem. Savos darbos autore pievērsusies Būtiskā meklējumiem, meklējusi veidus kā attēlot Pestītāju un tos, kas viņu atraduši vai pazaudējuši. Ar abstraktiem krāsu laukumiem un miniatūrām cilvēku figūrām māksliniece izveidojusi stāstošas kompozīcijas, kas vēsta, par to, ka veselums ir lielāks par daļu summu.
Savos darbos autore spēlējas ar interesantiem kompozicionāliem risinājumiem, meklē līdzsvaru starp ļoti mazo un ļoti lielo, strādā ar tīriem krāsas laukumiem un daudzslāņainiem lazējumiem.
Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Jaunu sarunu seriāls “Kur mākslā ir karjera?”
Pirmā tikšanās ar Maiju Rudovsku un Ingu Lāci
Latvijas Mākslas akadēmijā
7. februārī / plkst. 18.00
Latvijas Mākslas akadēmijas jaundibinātais studentu karjeras atbalsta centrs aizsāk savu darbu ar jaunu sarunu seriālu “Kur mākslā ir karjera?”, izsludinot pirmās trīs tikšanās klātienē.
Reizi divās nedēļās, sākot no 7. februāra, LMA kafejnīcā notiks tikšanās ar mākslas nozares profesionāļiem. Aicinātie mākslinieki, dizaineri, kuratori, galeristi, mākslas kritiķi atklātās sarunās dalīsies pieredzē balstītos padomos apzinātai karjeras veidošanai mākslas nozarē.
Katra sarunu seriāla epizode tiks veltīta kādai noteiktai tēmai, kas saistīta ar karjeru mākslā – lokāli un starptautiski. Sarunas ietvers gan pieredzes apmaiņu, gan diskusijas starp aicinātajiem viesiem un klausītājiem.
Sarunas apmeklēt aicināti visi interesenti – īpaši mākslas un kultūras jomās studējošie, mākslu un dizaina vidusskolu audzēkņi. Sarunu seriālu moderēs LMA studente, pārmaiņu aģente Ieva Stalšene.
Pirmā sarunu seriāla tikšanās notiks 7. februārī plkst. 18.00 LMA kafejnīcā un tā pievērsīsies kuratora profesijai, starptautiskajai un Baltijas mākslas scēnai, sadarbības veidošanai ar māksliniekiem un organizācijām. Paneļdiskusijā piedalīsies neatkarīgā kuratore Maija Rudovska un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
Sarunu seriāla 21. februāra epizodē par mākslas kritiku sarunāsies Santa Hirša un Alise Tīfentāle. Savukārt 7. martā – māksliniece Brenda Jansone un starptautiski atzītais dizaineris Artūrs Analts pievērsīsimies mākslinieka profesijai.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvaris 13, Rīga
Zanes Žeivates personālizstāde “Tik ilgi, cik gribi”
Galerijā “ Māksla XO”
9. februāris–4. marts
Zane Žeivate. Ar pilnu klēpi, 2023. Audums, ūdens caurules, cauruļu izolācija, poliestera pildījums, tērauds, 230x40x52 cm
No 9. februāra līdz 4. martam galerijā “Māksla XO” būs skatāma pirmā apjomīgā Zanes Žeivates personālizstāde “Tik ilgi, cik gribi”, kas aptvers vairākas skulptūras jauktā tehnikā un rakstītu tekstu.
“Rakstot dzeju, ļauju sabrukt saviem mūriem. Esot procesā, nostiprinu uzticību savām sajūtām. Strādājot ar metālu un audumu, un izšūtu tekstu, meklēju mūsdienu urbānas sabiedrības vietu, kur jūtas un racionalitāte piedalās nebeidzošā varas spēlē. Pētu robežas starp cilvēka radīto vidi un cilvēka jūtām, kas tādās struktūrās kā pilsētas tiek uzskatītas par vājībām. Apvienojot rokdarbu un amatniecības prasmes ar autobiogrāfiskām metodēm, ir veids, kā izveidot paliekošus pierādījumus par sociālpolitiskām problēmsituācijām. Caur skulptūrām un tekstu es atklāju savu kā sievietes pieredzi plašākā šī brīža kontekstā, meklējot un apšaubot dzimumu varas struktūru modeļus demokrātijā. Mani interesē divvirzienu attiecības starp cilvēka radīto vidi un cilvēka uztveri, lai apgāztu dzimumu stereotipu nosacījumus. Es mēģinu atrast un izcelt jaunas asociācijas ar jau esošajām pilsētas struktūrām – šādā veidā, spēlējoties ar cilvēka uztveri, mainot to, kā mēs objektivizējam būvēto vidi ap mums. Savā praksē izmantoju telpiskus kontekstus un pārvēršu tos metaforās, kas runā par sociālajām vērtībām – sieviešu emancipāciju, vienlīdzību un ķermeņa autonomiju. Apzināti izvēlos atpazīstamas, funkcionālas metāla detaļas no pilsētas ainavām un mēģinu tās mainīt un dekonstruēt, veidojot jaunas formas, lai tajās meklētu mazāk hierarhiskus attiecību modeļus starp dzimumiem,” stāsta Zane Žeivate.
Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Lucianas Mariano izstāde “Tējas laiks”
Galerijā “Māksla XO”
9. februāris–4. marts
Luciana Mariano. Pie jūras 2020, audekls, akrils, 30x25 cm
No 9. februāra līdz 4. martam galerijā “Māksla XO” būs skatāma itāļu un portugāļu izcelsmes brazīliešu gleznotājas Lucianas Mariano izstāde “Tējas laiks”.
“Piedzimstot un uzaugot Dienvidamerikā, man bija divas izvēles: pakļauties vai dumpoties. Es noteikti esmu dumpiniece. Pārāk ilgi esmu noraudzījusies, kā sievietes visā pasaulē tiek pakļautas vardarbībai un ar savas mākslas starpniecību, lai cik šis ieguldījums būtu subjektīvs vai pieticīgs, runāju par tādām tēmām kā dzimums, rase, sociālā vienlīdzība, taisnīgums, izvēle, empātija un cilvēktiesības. Mākslinieki nevar izlabot pasauli... bet mēs to varam uzgleznot. Viss, kas notiek man apkārt: lietas, ko es redzu, dzirdu, jūtu, kļūst par izejvielu, no kuras rodas mans darbs,” stāsta Luciana Mariano.
Luciana Mariano ir autsaidere, naivisma pārstāve trešajā paaudzē. Pēdējo 14 gadu laikā piedalījusies naivisma mākslai veltītās izstādēs un projektos galerijās un muzejos visā pasaulē. Māksliniecei raksturīgs daudzkrāsains, košs stāstījums. Kaut arī tai piemīt bērnišķīgums un smalkums, viņas daiļrade nav brīva no nemierīgas provokācijas. Tā iekļauj viņas sievišķo Visumu, mazus noslēpumus intriģējošos elementos. Vienmēr ir kaut kas ko stāstīt, novērot un apspriest: reizēm gleznu apdzīvo apaļīgi kaķi un trokšņaini tēli, citreiz tā ir gluži vienkārši klusa vai neapdzīvota, ko akcentē diskrēti priekšmeti un simboli, kas atklāj mākslinieces iekšējo pasauli un aicina skatītāju dalīties savos brīnumos, pārdomās un stāstos. Luciana Mariano (1971) piedzimusi un uzaugusi Sanpaulu, Brazīlijā, bet pašlaik dzīvo un strādā Pirkalā, Somijā. Kopš 2018. gada piedalījusies 36 grupu izstādēs un izveidojusi 12 personālizstādes visā pasaulē.
Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Britu fotogrāfes Dorotijas Bomas izstāde “Pasaules vērojums”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
10. februāris–7. maijs
Dorotija Boma “Cietokšņa pagalms. Lisabona”, 1963
No 10. februāra līdz 7. maijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma starptautiski atzītas britu fotogrāfes Dorotijas Bomas (Dorothy Bohm) izstāde “Pasaules vērojums”. Izstādes ietvaros 10. februārī plkst. 16.00 notiks izstādes kuratores un mākslas zinātnieces Monikas Bomas-Duhenas (Monica Bohm-Duchen) lekcija par Dorotijas Bomas radošās darbības virzību un mākslinieciskiem meklējumiem, atšķirīgām fotogrāfijas medija izmantojuma fāzēm, kas aptver vairāk nekā sešdesmit piepildītus darba gadus.
Dorotijas Bomas (1924. gadā dzimusi kā Izraelīta) bērnība pagāja Lietuvā, tagadējā Klaipēdā. 1939. gadā, kad Klaipēdas apgabalā varu pārņēma nacistiskās Vācijas militārie spēki, Dorotija īsi pirms savas piecpadsmitās dzimšanas dienas bija spiesta emigrēt uz Angliju. Pēc fotogrāfijas kursu apmeklējuma Mančesterā Dorotija 1940. gadu sākumā atvēra portretu fotosalonu. Jau agrīnā profesionālās darbības posmā, veiksmīgi strādājot komerciālā portreta žanrā, Dorotija sevi pilnveidoja arī dokumentālās fotogrāfijas virzienā, īpaši iedziļinoties ielas fotogrāfijas žanra mākslinieciskajos risinājumos. Dorotijas Bomas melnbaltās fotogrāfijas prakses spilgtākie piemēri datējami ar laika posmu no 1940. gadiem līdz 1970. gadiem. Dokumentālie uzņēmumi atklāj cilvēkvides un strauji mainīgās pasaules dinamiku, kurus akcentē autores dziļi humānais un estētiski izkoptais skatījums. Savukārt 1980. gados fotogrāfe pievērsās klusās dabas studijām, tās veidojot krāsu fotogrāfijā, kā arī īpaši radoši izmantoja Polaroid kameru un šīs tehnoloģijas tonālo estētiku. Izstādes retrospekcija ilustrē ne tikai Dorotijas Bomas radošās biogrāfijas pārvērtību fāzes un māksliniecisko meklējumu attīstību posmus, bet arī atspoguļo nozīmīgu fotogrāfijas medija attīstības vēsturi 20. un 21.gs.
Mūsdienās bēgļu krīze turpinās visā pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā licis miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Viņu vidū ir arī mākslinieki, kas aktīvi iesaistās patvēruma valsts kultūrvidē, cenšoties nest tālāk personīgos vēstījumus. Šo notikumu kontekstā Dorotijas Bomas izstāde atskatās uz satracinājumu, kuru sabiedrība piedzīvoja 1930. un 1940. gados, kad notika ģeopolitiskās pārmaiņas, kas veicināja emigrāciju no nacistu okupētajām teritorijām. Kā Dorotijas Bomas emigranta statuss ietekmēja viņas redzējumu un radošo darbību? Kā tas veidoja fotogrāfiskās valodas virzienus un kā viņa tos attīstīja? Neskatoties uz bērnībā pieredzētiem dramatiskiem notikumiem un ģimenes izšķiršanu, Dorotija Boma uzskata, ka visos cilvēkos ir kaut kas skaists, un viņas uzdevums ir to izcelt, izmantojot fotogrāfiju. Fotokamera Dorotijai Bomai kļuva par instrumentu humānam pasaules tēlojumam.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Izstāde “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi”
mākslas centrā Zuzeum
10. februāris–6. augusts
No 10. februāra līdz 6. augustam mākslas centrā Zuzeum būs skatāma līdz šim nebijuša mēroga porcelāna izstāde “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi”. Tajā ar vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmetiem no Zuzānu kolekcijas un vizuāliem materiāliem tiks izstāstīts Kuzņecovu porcelāna ražošanas stāsts.
Vārdu salikumu “Kuzņecova porcelāns” pazīs gandrīz ikviens, un var apgalvot, ka Latvijas porcelāns pamatā saistās ar Kuzņecovu vārdu. Tomēr, iespējams, tikai retajam zināms, ka 19. gadsimtā Krievijā ar Kuzņecova vārdu darbojās 13 fabrikas, no kurām Rīgā atradās viena. Būdama pirmā Latvijas teritorijā izveidotā porcelāna ražotne, tā pastāvēja no 1841. gada līdz Otrajam pasaules karam, un tai bija un ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru posmā, kad visas pārējās dzimtai piederošās fabrikas Padomju Krievijā bija nacionalizētas. Šis periods sakrita ar nozīmīgu pārmaiņu laiku pasaulē, kas atsaucās arī uz mākslu, kurā veidojās pavisam jauni un atšķirīgi stili. Likumsakarīgi, ka to ietekme vērojama arī šajā laikā tapušajā Kuzņecova porcelāna produkcijā – apvienojumā ar savdabīgu vietējo rokrakstu, ko veidojuši latviešu mākslinieki.
Lai padziļinātu izpratni par Kuzņecovu porcelāna ražošanas vēsturi, ekspozīciju strukturēti papildina gandrīz visās Kuzņecovu fabrikās izgatavotās produkcijas klāsts. Tas ļauj saprast Rīgas fabrikas vietu un nozīmi Kuzņecovu porcelāna impērijā, kā arī palīdz nolasīt dažādu kultūru mijiedarbību.
Kuratores Martas Šustes redzējums ir šāds: “Kuzņecovu porcelāna impērijas popularitātes fenomens šodien slēpjas plašajā priekšmetu izplatībā, ne tik ļoti to izslavētajā kvalitātē vai mākslinieciskajā augstvērtīgumā. Porcelāns ir sarežģīts un dārgs materiāls. Taču Kuzņecovu porcelāna produkcija bija domāta visiem – tā teikt, no ķeizara galma līdz zemnieku būdiņām. Kopumā tā raksturojama kā raiba, ļoti dažāda, izsmalcināta, krāšņa un tajā pašā laikā vienkārša, līdz ar to – eklektiska. To un vienlaikus arī slāvisko nekautrību, ko sevī likumsakarīgi ietver Kuzņecova porcelāns, nav iespējams parādīt ar pieticību. Tādēļ ļausim šiem porcelāna priekšmetiem atklāt savu daudzveidīgo krāšņumu tieši porcelāna dzīrēs!”
Izstādes arhitekts Toms Kampars ekspozīciju veidojis kā porcelāna ražošanas izziņas procesu, tā detaļas iekļaujot izstādes scenogrāfijā un tādējādi ikkatru apmeklētāju pietuvinot porcelāna tapšanas noslēpumiem.
Izstādi papildinās vizuālie materiāli no Zuzānu kolekcijas, videomateriāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, vēsturiskas fotogrāfijas un porcelāna ražošanas materiāli no citām privātkolekcijām, kā arī izstādei jaunradīts videomateriāls.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Amandas Ziemeles personālizstāde “Saule ar zobiem”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
11. februāris–23. aprīlis
No 11. februāra līdz 23. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Purvīša balvas 2021 laureātes Amandas Ziemeles personālizstāde “Saule ar zobiem”. Projekta fokusā ir glezniecības medija daudzveidīgās iespējas un izpausmes, attiecībās ar telpu kļūstot par instalāciju, kurā ieaicināt apmeklētāja skatienu.
Amanda Ziemele (1990) ir viena no spilgtākajām un neordinārākajām māksliniecēm Latvijas aktuālās mākslas ainā. Telpa ir zīmīga viņas daiļrades sastāvdaļa. Izstādes kurators Kaspars Groševs stāsta: “Amandas Ziemeles personālizstāde LNMM Kupola zālē sākas no neatvairāma pieturpunkta – telpas arhitektūras, siju konstrukcijām un vairākiem līmeņiem, veidojot ar tiem sarunu vai sadarbību daudzslāņu instalācijā, kas atsedz mākslinieces aizrautību ar glezniecības formālo un “neformālo” izteiksmes līdzekļu mīcīšanu, staipīšanu, virpuļošanu un paplašināšanu. Atklājot sevi skatītājam no dažādām pusēm, izstādes katalizatori – atšķirīgu izmēru un formas gleznas – savstarpējā saspēlē iztaujās un šķetinās telpas karkasa īpatnības un raksturu, vienlaikus radot šķietami levitējošu, saslāņotu, dažādos skatpunktos eksistējošu glezniecības instalāciju, kas aicina tajā iegremdēties, ložņāt, laipot, būvējot jaunu iedaļu savā skatīšanās pieredzē un veidos, kā piedzīvot mākslas notikumus. Skatpunktu variācijas un potenciālās taciņas cauri izstādei kļūst par būtisku saistvielu, kas ļauj virpināt iespējamus ne-lineārus formu, triepienu, žestu, stratēģiju naratīvus, kas Kupola zāles arhitektūrā to pieturzīmēs, zemteksta piezīmēs, paragrāfos rod atveldzējošu neatkarību no ierastajiem glezniecības apskatīšanas ceļiem. Spēles laukums tiek izklāts kā daudzpakāpju kāpums, caur slāņiem un šķirtnēm vērojot tā gradācijas telpā, sekojot krāsu, tekstūru, triepienu, formu sarkanajiem dzīpariem.”
Amanda Ziemele neaprobežojas ar ierasto divdimensionālo taisnstūra / kvadrāta plakni, bet tiecas paplašināt izteiksmes telpu ārpus konvencionālā glezniecības rāmja. Māksliniece izkārto darbus savdabīgā puzlī, kura veselumā būtisks ir katrs krāsas gabaliņš, to savstarpējais ritms un arī attālums citam no cita.
Amanda Ziemele atzinusi, ka viņu patiesi interesē glezniecības formālo paņēmienu kopums, krāsas vieliskums un ķepīgums, pigmentu putekļi, kurus viņa “sajauc kopā ar savām domām”. Autore uzsver, ka māksla nav atrauta no dzīves un tā ir viņas komentārs par notikumiem un pasauli. “Man svarīgs ir spēles motīvs un pārsteigums. Izstādē meklējamas norādes, kas kalpo kā iespēja skatītājam uziet pavedienus, ļaujot izsekot domu gaitai,” atklāj Amanda Ziemele.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
“Vārds dizainam”: Saruna un darbnīca ar amerikāņu mākslinieku Ādamu Flintu
“Ārpus Brīvības ceļa”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
11. februārī / plkst. 13.00
Adams Flints, no projekta “Out Freedom Way”
11. februārī plkst. 13.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā programmas “Vārds dizainam” ietvaros notiks saruna un darbnīca “Ārpus Brīvības ceļa”, kurā amerikāņu dizainers un mākslinieks Ādams Flints iepazīstinās ar savu radošo darbību un nesenāko projektu “Out Freedom Way”, kas, pārskatot brīvības jēdzienu, pievēršas ieroču pieejamības problēmai dažādos ASV štatos. Pasākums notiks angļu valodā.
Ādams Flints (Adam Flint, dz. Kalifornijā, ASV) ir dizainers un asistējošais vizuālās komunikācijas profesors Islandes Mākslas universitātē. Šobrīd viņa pētnieciskās intereses skar līdzdalības mākslu un dizainu, vizuālās komunikācijas vēsturi un demokrātijas nākotni. Dizains autora darbos ir gan sociālkritiskas pētniecības temats, gan savdabīga protesta forma, kas vērš uzmanību uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.
Sarunā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Ādams Flints demonstrēs sava projekta “Out Freedom Way” pop-up instalāciju, kā arī ieskicēs citu darbu idejas, piemēram, par ASV vēlēšanu sistēmas dizainu, un savus nākotnes plānus – ieceri pētīt Kristiānijas pārvaldes sistēmas vizuālos aspektus.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Ivana Vitjuka izstāde “Mazie svētki dvēselei”
Eiropas Savienības mājā
līdz 14. februārim
Eiropas Savienības mājā skatāma Ivana Vitjuka izstāde “Mazie svētki dvēselei”.
Ivans Vitjuks ir ukraiņu mākslinieks, kam patīk glezniecība, cilvēki un komunikācija. Liktenis bija lēmis nokļūt Latvijā, kur viņš ar prieku atklāja Latvijas dabas un Rīgas arhitektūras skaistumu. Izstādē ir aplūkojami vairāki darbi, kas desmit mēnešu laikā šeit tapuši un ir veltīti Latvijas skaistumam. Pats mākslinieks atzīst, ka viņam patīk šeit gleznot un ar lielu iedvesmu viņš meklē interesantus dabas skatus, kas, viņuprāt, personificē Latvijas gara bagātību.
Eiropas Savienības māja
Aspazijas bulvāris 28, Rīga
Māras Zītares personālizstāde “Citā gaismā”
Mencendorfa namā
līdz 28. februārim
Māra Zītare. Dāmas lietū, 2004
Līdz 28. februārim Mencendorfa namā skatāma Māras Zītares personālizstāde “Citā gaismā”. Izstādītie darbi tapuši 20. gs. 90. gados, 21. gadsimta sākumā un iegūti no Māras Zītares meitas Zanes Grūbes privātās kolekcijas. Izstādes mērķis ir izcelt mākslinieces atstāto mantojumu no aizmirstības ēnas un akcentēt plašas pētniecības iespējas 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslā.
Māra Zītare (1937-2018) bija savā paaudzē novērtēta māksliniece, pedagoģe un Tautas glezniecības studijas “Umbra” vadītāja. Izstādēs Zītare piedalījās kopš 1963. gada. “Nodošanās mākslai nav viegls, patīkams laika kavēklis. Katrs mākslinieks ienes šajā pasaulē skaidrību. Tiecoties pēc tās, veidojas personiskais rokraksts,” kādā rakstā minējusi Māra Zītare – tieši tas būtiski atspoguļojas viņas pašas mākslas darbos. To galvenais fokuss ir klasiskā modernisma izpausme, kurā parādās simboli un emocionālais saturs. Laikabiedri gleznotāju raksturo kā atturīgu un spēcīgu personību, kas nebaidījās izrādīt savu individualitāti. Raksturīgākās Māras Zītares mākslas iezīmes ir faktūra un plaši krāsu laukumi, bet tēlu pasaules centrā vienmēr ir bijis cilvēks.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Andreja Severetņikova personālizstāde “InOut”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma Andreja Severetņikova personālizstāde “InOut”. Andrejs Severetņikovs (1962) izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Gleznotājs dzīvi veltījis mākslai un darbojas kā brīvmākslinieks. Pats autors, raksturojot savu glezniecību, saka – klasiskais reālisms.
Andrejs Severetņikovs vienlīdz veiksmīgi pievērsies visiem klasiskās glezniecības pamatžanriem – ainavai, klusajai dabai, figurālām kompozīcijām. Mākslinieka personības bagātība un glezniecības valoda ļauj rast atbildes uz būtiskiem, eksistenciāliem jautājumiem, lai arī ainavās izmantoti daudzkārt redzēti, bet nepamanīti motīvi.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Izsludināta pieteikšanās dalībai Rīgas performances mākslas festivālā “Starptelpa”
Pieteikšanās līdz 1. martam
Rīgas performances mākslas festivāls “Starptelpa” aicina Latvijas māksliniekus pieteikties gan dalībai festivālā, gan īpašā konkursā, kurā būs iespēja saņemt naudas balvu un radoši pilnveidoties mākslas rezidencē “PAiR” Pāvilostā. Balvas mērķis ir atbalstīt performances māksliniekus, kas ir mākslinieciskās karjeras sākumposmā un nav guvuši lokālu vai starptautisku ievērību.
Festivāls “Starptelpa” notiks jau piekto gadu, šoreiz tā tēma ir “Kolaboratīvā autorība”. Festivāla norises laiks būs no 12. līdz 18. jūnijam. savukārt mājvieta jau otro gadu pēc kārtas – Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālu “Starptelpa” rīko Latvijas Performances mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.
Festivāla “Starptelpa” programma ietver starptautisku zinātnisku simpoziju, domnīcu par pedagoģiskajām metodēm performances mākslas izglītības procesos un, protams, izcilu starptautisko un vietējo mākslinieku performanču programmu. Festivāla atklāšanas pasākums notiks Anglikāņu baznīcā – tajā uzstāsies performanti Simona Orinska (Latvija), Kira O’Reilly (Īrija) un Erik Alalooga (Igaunija). 16. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā festivālu ieskandinās grupa GENTS (Dānija).
Šogad festivālu papildinās arī konkurss. Lai sekmētu performances mākslas disciplīnas attīstību un motivētu māksliniekus pievērsties šai jomai, trim Latvijas māksliniekiem tiks piešķirtas balvas 2000 eiro vērtībā, kā arī iespēja vienu mēnesi pavadīt mākslas rezidencē “PAiR” Pāvilostā. Šāda balva tiks pasniegta pirmo reizi Latvijas un festivāla vēsturē.
Konkursantu darbus vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir Laine Kristberga (Latvija), Laura Feldberga (Latvija), Simona Orinska (Latvija), Evarts Melnalksnis (Latvija), Vita Liberte ("VV Foundation", Latvija), Dominks Džonsons (Dominic Johnson, Lielbritānija), Kira O'Reilija (Kira O'Reilly, Īrija), Tero Nauha (Somija), Orion Maxted (Lielbritānija).
Lai piedalītos konkursā, festivāla pieteikuma veidlapā ir jānorāda interese par to. Pieteikuma veidlapas var saņemt, rakstot uz starptelpa@rigaperformance.lv. Gan festivālam, gan konkursam ir jāpiesakās līdz 1. martam.
Starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”
Jāņa Šneidera darbu sērija “Maraṇasati. Latgales māju stāsti”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 26. martam
Līdz 26. martam Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma gleznotāja Jāņa Šneidera darbu sērija “Maraṇasati. Latgales māju stāsti”, ko pārrauga mākslas zinātnieks Guntars Gritāns.
Izstāde “Maraṇasati. Latgales māju stāsti” ir divu autoru – Jāņa Šneidera un Guntara Gritāna – redzējums par laiku, kas ievieš izmaiņas Latgales māju likteņos. Izstādes koncepcija pirmajā mirklī, šķiet, aicina reflektēt par aktuālu problēmu Latvijā – lauku izmiršanu. Neskaitāmas pamestās mājas dažbrīd ir pat grūti pamanīt – tās nereti ieskauj milzīgi pārauguši koki un augļu dārzi. Taču šoreiz izstāde ir par latvisko sentimentu un nostaļģiju. 2022. gada pavasarī un rudenī autori apmeklēja daudzas mājas Preiļu, Rēzeknes, Daugavpils un citos Latgales novados. Tikai retos gadījumos tās bija aizslēgtas un kaut ko saredzēt varēja tikai, ja ieskatījās pa logu. Parasti durvis bija vaļā. Guntaram tā dažbrīd bija atkalredzēšanās ar bērnības vietām, atmiņas par cilvēkiem un notikumiem, Jānim – refleksijas par to, kā redzēto parādīt gleznās. Jebkurā gadījumā tā ir mākslinieka izteikti individuāla interpretācija par vietām, mājām un laiku. Izstāde ir veltījums Latgalei, tās cilvēkiem un autoru personisks vēstījums par sev svarīgām vērtībām.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Fotoportreti no Intas Rukas kolekcijas “Zem pašām debesīm”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 26. martam
Līdz 26. martam Latgales vēstniecības GORS 1. stāva semināru telpā skatāmas tur eksponētās, 2020. gadā Balvu Novada muzeja krājumā nonākušās fotogrāfijas no Intas Rukas kolekcijas “Zem tām pašām debesīm”. Kolekcija tapusi trīs gadu garumā – vasarās, fotogrāfei viesojoties Balvu novadā un tuvākajā apkārtnē. 30 izstādīto fotogrāfiju varoņi ir vietējie cilvēki – pieaugušie, bērni, sirmgalvji, politiķi un visdažādāko profesiju pārstāvji – katrs ar savu likteni un stāstu. Kā autore saka: “Mūsu vislielākā vērtība ir Latvijas cilvēki. Visi. Visdažādākie.”
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Izsludināta pieteikšanās Starptautiskajai keramikas konkursa izstādei “Martinsona balva”
Pieteikšanās līdz 25. maijam
Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru izsludinājis pieteikšanos Starptautiskajai keramikas konkursa izstādei MARTINSONA BALVA 2023, kas iekļausies 4. Latvijas Keramikas biennāles programmā un norisināsies no šī gada 8. septembra līdz 2024. gada 18. februārim.
Latvijas Keramikas biennāle ir viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās keramikas notikumiem Baltijas reģionā. Biennāles pasākumos piedalās mākslinieki no visas pasaules, lai attīstītu un stiprinātu laikmetīgās keramikas lomu Latvijā un Baltijā. Biennāles ietvaros tiek rīkota “Martinsona balva” – starptautiska keramikas konkursa izstāde, kas notiek Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un ir keramikas mākslas vitalitātes apliecinājums, kā arī veltījums pasaulslavenajam Latvijas keramiķim Pēterim Martinsonam.
Individuāli mākslinieki vai mākslinieku grupas ir aicināti pieteikties Starptautiskajai keramikas konkursa izstādei MARTINSONA BALVA 2023, aizpildot TIEŠSAISTES PIETEIKUMA VEIDLAPU.
Noslēdzies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu projektu konkurss
izvēlēti trīs pieteikumi – Rotu mākslas biedrības grupas izstāde, Andra Eglīša un Miķeļa Fišera personālizstādes
Miķelis Fišers. Kritušie eņģeļi pazemo neticīgos sludinātājus ceturtajā elles lokā. 2017. Kokgrebums. Autora īpašums. Publicitātes foto. Ilustrācija Miķeļa Fišera personālizstādei “Baisais mantojums”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izsludinātā atklāta izstāžu projektu konkursa rezultātā īstenošanai izvēlēti trīs pieteikumi – 2024. gadā Rotu mākslas biedrības grupas izstāde “Pieskāriens” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Andra Eglīša personālizstāde “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” (radošā producente Kitija Vasiļjeva, mākslinieks un kurators Aleksejs Beļeckis) un 2025.–2026. gadu periodā Miķeļa Fišera personālizstāde “Baisais mantojums” LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (kuratore Auguste Petre, arhitekte Beatrise Šteina, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, vizuālās identitātes autors Aleksandrs Breže, komponiste Anna Fišere, kuratores asistente Ieva Stalšene un producente Luīze Rukšāne).
Konkursa mērķis ir veidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu izstāžu piedāvājumu sabiedrībai, iesaistot jaunus sadarbības partnerus, lai gan veicinātu mākslas vēstures izpētes un interpretācijas procesus, gan atspoguļotu aktuālās norises vizuālajā mākslā, dekoratīvajā mākslā un dizainā.
Kopumā tika saņemti 13 projektu pieteikumi (LNMM – 8, DMDM – 5), kurus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zinātniskās padomes apstiprināta komisija. Lielais pieteikumu skaits, īpaši LNMM galvenās ēkas Lielajai zālei, skaudri atgādina par telpu nepietiekamību Rīgā laikmetīgās vizuālās mākslas aktivitātēm, vēlreiz norādot uz izstāžu zāles “Arsenāls” neprognozējami ieilgušo rekonstrukcijas procesu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
