Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
8. Vispārējā Gaujmalas fotoizstāde “T.8”
bufetē “Gauja”
no 8. augustā
Mārtiņš Krūmiņš. 13. tramvajs. 2024
No 8. augusta bufetē “Gauja” būs skatāma 2024 / 2025 sezonas fotoizstāde “T.8”. Izstādē piedalās Evija Džonsone, Gvido Kajons, Imants Urtāns, Evija Trifanova, Raitis Karlsons, Mārtiņš Krūmiņš, Rihards Puriņš un šo izstāžu sērijas autors Valters Kiršteins. Izstādē apvienots dažādu autoru pilsētas ainu vērojums, iekļaujot arī vēsturiskos dokumentējumus. Fiksēto pilsētvidi šajā reizē veido tramvaja piederība urbānai ainavai, vēsturē iegājušie transporta līdzekļi, pilsētnieki darbībā un notikumos. Autoru loka atšķirīgā pieredze, mākslinieciskā izglītība un izmantotā tehnika atstāj skatītāju vērtējumam dažādu laiku nospiedumus uz fotopapīra un lielformāta digitāldrukām bufetes pagalmā un iekštelpās.
Bufete “Gauja”
Stabu iela 32, Rīga
Platformas “Home Ground” atklāšanas izstāde
Sporta ielā 2, Rīgā
no 8. augusta
Lai sniegtu iespēju gan atzītiem, gan jauniem dizaineriem parādīt savus darbus plašākai publikai, veicinātu Latvijas dizaineru darbu atpazīstamību un nonāktu tuvāk dizaina objektu entuziastiem Latvijā un pasaulē, piecas jaunas Latvijas dizaina studijas apvienojas, lai radītu interjera un vides dizaineriem vienotu platformu “Home Ground”.
Platformas “Home Ground” atklāšanu iezīmēs grupas izstāde, kur apvienoti unikāli dizaina darbi no “Home Ground” idejas autoriem – Studio SIJA, Onlyonly studio, Gateris Works, Dace Sūna un Anna Priede.
Home Ground
Sporta iela 2, Rīga
Elīnas Zundes izstāde “Sava vara”
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā
9. augusts–29. septembris
No 9. augusta līdz 29. septembrim Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā būs skatāma Elīnas Zundes izstāde “Sava vara”, kas pievēršas varai kā pašorganizējošam spēkam. “Gleznas un zīmējumi, kas lielākoties tapuši pēdējo divu gadu laikā, radīti ar nepieciešamību organizēt savu telpu gan fiziski, gan simboliski, un ir veltīti intuitīvam ceļojumam starp kolektīvām un individuālām pieredzēm, atklājot senču, dabas elementu un savu pašas balsi. Izstādes nosaukums netieši izceļ arī mūsdienu varas problemātiskos aspektus, norādot uz spēka nozīmi sevī pašā – izprotot sevi kā daļu no Zemes ekosistēmas gan redzamās, gan neredzamās daļas.
“Sava vara” veltīta intuitīvam procesam, kur caur it kā aizvērtām acīm skatiens būvē ķermeņa pieredzi. Darbu tapšanas procesā uzsvars tiek likts uz abstraktas, nefizikālas struktūras izpēti, kas izpaužas kā asociatīvu motīvu un simbolu virkne. Biomorfas valodas meklējumi, kurā runā dzīvā daba, augi, akmeņi, cilvēka orgāni, apziņā dziļi glabāti simboli un ģeometriskas sakarības. Saziņas fenomenu dzīvo organismu vidū formulējis britu biologs un pētnieks Ruperts Šeldreiks (Rupert Sheldrake) kā morfisko lauku vai morfisko rezonansi (morphic resonance).
Skatītājus rosinu iztēloties šūnās iekodētās zināšanas un caur tām sniegto varu pārvarēt psihes uzliktās robežas, lai veiktu individuālu sevis pārveides ceļu.
Mēs esam veidoti no tām pašām atomu daļiņām, kādas atrodamas visā Visumā, un mūsu saikne ar Zemi metaforiski ietver arī zemzemes slāņus – to veido tā pati plūsma, kas nepieciešama, lai zieds kļūtu par augli. Par vienojošu nepārtrauktas kustības vai plūsmas modeli izmantoju toroidālu formu (sfēriska, gredzenveida forma), ar ko ilustrēju informācijas un enerģijas rezonansi atšķirīgu elementu vidū.
Kā liecina ne tikai neirozinātnes pētījumi, bet katra holistikas apziņā pavadīta diena, saziņa starp sirdi un smadzenēm ir pārsteidzoši īpaša un nozīmīga,” stāsta Elīna Zunde.
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga
Galerijas-klejotājas energART projekti
Mazirbē / pludmalē un Tīklu šķūnī
10.–24. augusts
Luīze Rukšāne. dibeni (zirgu). Audekls, grafīts. 100x80 cm
Keramiķis Dainis Pundurs atgriezīsies Mazirbes pludmalē ar procesuāliem un meditatīviem smilšu skulptūru objektiem, kas vairāku dienu garumā taps sinerģijā ar sauli, vēju, jūru un pludmales īpašo reljefu. Radot jaunu, nemitīgā mainībā esošu, gaistošu dzīves un dabas enerģijas telpu, – spēka un kontemplācijas vietu, kurā katrs mirklis ir neatkārtojams un pirmreizības piestrāvots.
Savukārt Mazirbes “Tīklu šķūnī” no 10. līdz 24. augustam (iepriekš piesakot apmeklējumu šeit) būs skatāma mākslinieku grupas izstāde “Brīvības manifestācija”, kuras fokusā viens no mītiskākajiem cilvēka pavadoņiem – zirgs. Šis gudrais, majestātiskais un nekad līdz galam nepieradinātais dzīvnieks bijis klātesošs visās kultūrās, to attīstībā un izdzīvošanā. Vienlīdz sens ir arī zirga tēls mākslā. Kā liecina senākie līdz šim uzietie alu zīmējumi, zirga un mākslas attiecības iesniedzas vismaz 17 000 garumā un turpinās joprojām. Zirgs iemieso transcendenci un ir viens no īpašākajiem htoniskajiem spēka dzīvniekiem – zirga mugurā jāj varoņi un sapņotāji, tā pārpasaulīgajā tēlā ir savijusies dzīve un nāve. Pašupurēšanās un nevaldāma brīvības manifestācija. Četri Apokalipses jātnieki, Trojas zirgs, Zelta zirgs un spārnotais Pegazs. Zirgs zina ceļu arī, kad cilvēks to neatrod, zirgs ir arī vieduma un spēka simbols.
Izstāde turpina Arterritory.com un energART aizsākto sarunu par mākslas un dabas sinerģisko nozīmi cilvēka garīgajā un arī fiziskajā veselībā. Medicīnā ir jēdziens “viena veselība,” kas apliecina, ka cilvēki, dzīvnieki un viņus ieskaujošā vide ir nesaraujami saistīti, lai vesels būtu viens, veseliem ir jābūt visiem.
Cilvēka un zirga attiecības tam ir tikai vēl viens apliecinājums. Līdzīgi kā cilvēks, arī zirgs jūt, atpazīst un izpauž emocijas. Tas priecājas, dusmojas un skumst. Vēl vairāk – tas prasmīgi spēj nolasīt un atcerēties cilvēka emocijas, abu saspēlē palīdzot viņam tās transformēt. Pārvarēt dusmas, riebumu, bailes, nedrošību, un pat fiziski mainīt sirds ritmu, padarot to daudz mierīgāku. Zirgs māca uzticēšanos, drosmi un pārliecību, kā arī spēju sazināties bez vārdiem. Tāpat kā cilvēks, arī zirgs ir sociāla būtne, un arī zirgu barā pastāv sava hierarhija. Pat tāda attiecību struktūra kā ģimene cilvēkam un zirgam ir līdzīga. Saskarsmei ar zirgu ir arī terapeitisks potenciāls – dažādu fizisku un garīgu saslimšanu/traucējumu gadījumos.
Iepazīstot, vērojot un sazinoties ar zirgiem, mēs vienlaikus tuvojamies sev un izpratnei par citiem. Tādējādi veicinot savstarpēju labbūtību un empātiskāku vidi, kuru kopā apdzīvojam.
Izstādē piedalās: Atis Jākobsons, Reinis Dzudzilo, Ģirts Muižnieks, Luīze Rukšāne, Ivars Heinrihsons, MAREUNROL’S.
10. augustā “Tīklu šķūnī” notiks arī reitterapijas meistarklases sertificētas reitterapeites Ivetas Dzenes vadībā.
Atvērto durvju diena “Mūzu simpozijs Pulka sētā”
Muzeju krātuvē
10. augusts / plkst. 12.00–20.00
10. augustā, Latvijas Muzeju biedrība sadarbībā ar Pulka ielas muzejiem – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un LKA Rīgas Kino muzeju – aicina uz “Mūzu simpoziju Pulka sētā”, kas norisināsies no plkst. 12.00 līdz 20.00.
“Mūzu simpozija” idejas pamatā ir vēlme apvienot dažādas kultūras nozares, kuras pārstāv muzeji, kas apdzīvo Muzeju krātuvi. Atvērto durvju diena Pulka sētā notiek jau otro vasaru, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas aktuālajās izstādēs, lekcijas, radošās darbnīcas, teātra, mūzikas un dzejas priekšnesumus. Pasākuma centrālā tēma ir mode, un to izvēlēties iedvesmoja Muzeju krātuvē apskatāmā modes zīmola “FYODOR GOLAN” retrospekcija “Sadursmes harmonija”.
“Mūzu simpozija Pulka sētā” izglītojoši izzinošo programmu veidos lekciju cikls par modes manifestācijām dažādos vēsturiskajos periodos un dažādās kultūras jomās – no antīkajiem laikiem līdz 19. un 20. gadsimta dendiju dzīvesstilam, tostarp Rīgā, no etnogrāfijas līdz kino mākslai. Lekcijas vadīs Aleksandra Čaka muzeja direktore Ph.D. Antra Medne (plkst. 12.00), Latvijas Mākslas akadēmijas docente, modes vēsturniece Dr.art. Edīte Parute (plkst. 13.00), Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas galvenā krājuma glabātāja Una Dževečka (plkst. 14.10), Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dr.philol. Ingus Barovskis (plkst. 15.10) un kino vēsturniece Kristīne Matīsa (plkst. 16.10).
Plkst. 12.00–14.00 ģimenes ar bērniem tiks aicinātas piedalīties izstādes “Sadursmes harmonija” radošajā darbnīcā “Uztaisi pats savu FYODOR GOLAN tērpu!” kopā ar modes dizaineru, izstādes autoru Fjodoru Podgorniju, bet no plkst. 13.00 līdz 17.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvās sietspiedes darbnīcu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja izglītības platforma “Augsim muzejā” bagātinās programmu ar rotaļām un aktivitātēm mazākajiem apmeklētājiem.
Tāpat pasākumā visas dienas garumā darbosies apģērbu maiņas punkts “Brīvbode”, kurā būs iespēja iemainīt kādu savu mazlietotu apģērbu pret kaut ko jaunu.
Simpozijā neatņemama sastāvdaļa ir ekskursijas Muzeju krātuves izstādēs. Gida pavadībā varēs uzzināt daudz interesanta, aplūkojot starptautiski atzītā laikmetīgās modes dueta FYODOR GOLAN radītos tērpus retrospekcijā “Sadursmes harmonija” (plkst. 15.00–16.30) vai atklājot Rakstniecības un mūzikas muzeja skaņu ierakstu kolekciju izstādē “SAN” (plkst. 15.30–16.30). Unikāls piedāvājums būs īpaši apkaimes iedzīvotājiem adresēts Iļģuciema izpētes gājiens – literārā pastaiga “Zigmundam Skujiņam pa pēdām” (plkst. 17.00–19.00).
LKA Rīgas Kino muzejs kultūrtelpā “Tintnīca” no plkst. 12.00 līdz 19.00 rādīs video instalāciju “Redzamais nezināmajā”. Dienas otrajā pusē mūza Kaliope aicinās piedalīties biedrības “Teātris azotē” neverbālajā izrādē ar cirka elementiem “Soliņš” (plkst. 17.30–19.00). Iesaistot darbībā arī skatītājus, tā stāsta sirsnīgu stāstu par divām neparastām meitenēm, kas sastopas Pulka ielas skvērā uz soliņa. Vakara noslēgumā no plkst. 19.00 līdz 20.00 kultūras cienītāji varēs baudīt dzejas lasījumus kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu un skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu.
Muzeju krātuve
Pulka iela 8, Rīga
Gitas Oses personālizstāde “Ciemos pie Minotaura”
galerijā “Bazar’t”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam galerijā “Bazar’t” skatāma Gitas Oses personālizstāde “Ciemos pie Minotaura”.
“Kāpēc “Ciemos pie Minotaura”? Tāpēc, ka Labirints. Dzīve kā labirints, pa kuru mēs klīstam meklējot pareizās atbildes – izejas. Jautājumi, uz kuriem atbildes neatrodam. Labirints domās, sajūtās, pareizās izvēles meklējot, kā apmaldījušies labirintā,” stāsta izstādes veidotāji.
Šī izstāde māksliniecei zināmā mērā ir gan retrospekcija, gan jaunu ceļu meklējums radošajā darbībā. Iepriekšējo gadu darbos māksliniece ir strādājusi ar eļļas krāsām, pārsvarā gleznojot portretus, sejas, tā it kā mēģinot piekļūt, izprast cilvēka dvēseles labirintus.
Darbi šai izstādei tapuši kā eksperiments. Gleznojot darbus šai izstādei, māksliniece izmanto akrilu, un tikai divas krāsas – melno un balto (izņemot sarkanos akcentus), pārējie toņi tiek panākti izmantojot dažādas koksnes pelnus, no kuriem, kā izrādījās, var iegūt ļoti dažādus toņus. Papildus tiek meklēts, kā ar citiem dabīgas izcelsmes materiāliem, varētu panākt toņu dažādību (kurkuma, petūniju ziedi, lapas).
Savos darbos māksliniece pievēršas sarežģītajai cilvēka iekšējai pasaulei. Kas notiek cilvēka zemapziņā? Atkal un atkal meklējot atbildes uz jautājumiem, mēģinot izprast sevi. Esība, mirāža, ilūzijas, nemiers – labirints.
Galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Japānas grafisko dizaineru plakātu izstāde “Miera gars”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 31. augustam
Foto: Kristians Luhaers
Līdz 31. augustam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) oranžērijā skatāma izstāde “Miera gars”, ko veido 26 Japānas grafisko dizaineru radītie plakāti ar vēstījumu par mieru. Pieminot Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu un lai uzturētu dzīvu miera ideju, katru gadu top jauns plakāts. 2024. gada plakāts izstādei tiks pievienots 9. augustā.
1983. gadā Japānas Grafiskā Dizaineru asociācija (JAGDA) un Starptautiskais Hirosimas Kultūras fonds aizsāka projektu “Hirosimas aicinājums” (Hiroshima Appeals), veidojot plakātus ar mērķi vairot mieru savā valstī un ārpus tās. Pirmo plakātu “Degošie tauriņi” radīja Jusaku Kamekura (Yusaku Kamekura), tā laika JAGDA prezidents. Projekts turpinājās katru gadu līdz 1989. gadam un pēc pārtraukuma atsākās 2005. gadā, pieminot 60. gadadienu pēc Otrā pasaules kara. Šodien izstāde apceļo un uzrunā sabiedrību Eiropā un pasaulē. Pasaules notikumu kontekstā tā ieguvusi jaunu nozīmi un vērtību. Vietnē posters-4-peace.org/var iepazīties ar visiem izstādes plakātiem un tajos ietvertajām idejām.
Ideja par mieru un tā vērtību šajā laikā ir viens no galvenajiem vēstījumiem sabiedrībai, par ko jārunā visās iespējamās valodās. Kopš Otrā pasaules kara un atombumbu uzmešanas Japānai pagājuši 79 gadi. Šajās desmitgadēs jau vismaz trīs paaudzes aizvien meklē iespējas izvairīties no kara.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un kodolieroču izmantošanas draudiem miera tēma atkal kļuvusi aktuāla. Izstādes apmeklētāji Latvijā aicināti iesaistīties kopīgā iniciatīvā. Japāņu ticējums vēsta, ka 1000 origami tehnikā veidotas dzērves palīdz piepildīt vēlēšanos. Ikviens izstādes apmeklētājs aicināts salocīt origami dzērvi, atstātie papīra putni papildinās izstādi un izteiks kopīgu vēlēšanos par Ukrainas uzvaru karā un mieru pasaulē.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Danas Hasanas izstāde “Hromatiskie ceļojumi: meklējot sevi krāsās”
Mencendrofa namā
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Mencenforfa namā skatāma Danas Hasanas izstāde “Hromatiskie ceļojumi: meklējot sevi krāsās”. Izstādē aplūkojama eļļas tehnikā tapušu darbu izlase, kurā apvienojies košums un dažādās pasaules vietās piedzīvoto notikumu atspoguļojums uz audekla. Savukārt hromatisks ir tāds, kas spēj sadalīties daudzās krāsās un nokrāsās. Eļļas triepienos iegūlušies spilgtākie, saules un krāsu košuma pielietu ceļojumu iespaidi Venēcijā, Tenerifē, Itālijā un tepat Latvijā. Tur saplūst daba un pilsēta, krāšņi ziedi un eksotiski dzīvnieki, prieks un vērīgums.
“Pirmkārt jau saku paldies māksliniecei Karīnai Rungenfeldei, smalki niansētam cilvēkam un brīnišķīgai skolotājai, kuras iedrošināja iet soli pa solim, baudīt procesu, nebaidīties no kļūdām, jo eļļas glezniecībā neko nevarot sabojāt – vienmēr eksistē nākamais slānis! Īsu brīdi man bija gods mācīties arī pie Ilgvara Zalāna, ekspresionista dvēselē un uz audekla. Viņi ir ietekmējuši manus krāsu un formu meklējumus, iedrošinot stāstīt savus krāsu stāstus, ar kuriem tagad dalos”, atklāj Dana Hasana.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Atklāti trīs jaunie vides dizaina un mākslas objekti
Vecrīgā un 11 novembra krastmalā
11. novembra krastmalā izbūvēts mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts “Laika upes liecinieki”, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.
Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.
Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.
Līvu laukumā atrodas objekts “Paviljons”, kura dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.
Savukārt Doma laukumā pieejams interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts “Kopā pie Doma” ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā. “Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu, akcentē pašvaldībā. Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.
Vides mākslas objekti būs skatāmi līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.
Ekspluatācijā nodota Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas mājvieta Mārstaļu ielā 6, Vecrīgā
Noslēgušies atjaunošanas darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – ar bagātu vēsturi apvītajā Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, Rīgā. Atjaunotais muzejs apmeklētājiem durvis vērs nākamgad, piedāvājot apmeklētājiem interaktīvu ekspozīciju “Prokastinācija un radīšana”. 2025. gads būs īpašs muzejam, jo tiks svinēta arī RMM simtgade. “Ēkā viscaur jūtama vēstures elpa – sākot ar grezno rokoko stila ieeju un beidzot ar mansardu, kuru rotā milzīgas koka konstrukcijas, kuru izcelsme meklējama ap 16. gadsimtu. Iekštelpās rūpīgi piestrādāts pie vairāku atklāto sienu gleznojumu atjaunošanas, bet ēkas iekšpagalmā restaurēti kādreizējie Helēnas Heinrihsones gleznojumi,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Bēniņi ir tie, kas elpo tīru vēsturi. Šeit nojaušamas un uztveramas Rīgas vēstures detaļas, koka konstrukcijas no milzīgām brusām. Ja 17. gs. koks ir cirsts, tad tas audzis vēl 16. gs., tātad varam pieskarties ļoti tālai senatnei. Koki ir daļa no Rīgas, tie ir te pludināti, izmantoti ēkās, darbināti tikai ar cilvēku muskuļu spēku. Restaurācijas darbu laikā koka sijas ir attīrītas un pārklātas ar ugunsdrošu impregnējumu, lai tās turpinātu kalpot arī nākamajām paaudzēm. Šeit apmeklētājiem tiks atvērta pasākumu telpa. Radošiem pasākumiem būs pieejams arī labiekārtots pagalms.
Savukārt ēkas lifta šahtas izbūvei paredzētajā telpā tika atklāts pilnīgi neskarts kultūras slānis ar astoņām dažādām kārtām un unikālas liecības par Rīgas pirmsākumiem. Vērtīgākie no atradumiem ir nodoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Nama atjaunošanas darbus saskaņā ar “Arhitektu birojs Krasts” projektu kopš 2021. gada vasaras veica AS “UPB”. Projekta kopējais budžets – 5,59 miljoni eur.
Ēka Mārstaļu ielā 6 ir izcils baroka – klasicisma laikmeta vecpilsētas apbūves piemineklis. Vēstures lappusēs un nama atjaunošanas procesā var ielūkoties, noskatoties VNĪ video sērijas “Ēkas un leģendas” stāstu par namu Mārstaļu ielā 6 – šeit.
Atklājumi, pārbūvējot Vāgnera namu
Drīz apritēs gads, kopš nams Vāgnera ielā 4 nodots celtnieku rīcībā. Joprojām turpinās darbs pie projekta detalizācijas, kā arī apjomīgi sagatavošanas darbi nākamajam etapam – pamatu stiprināšanai. Pēdējos mēnešus Vāgnera namā rit plaši konstrukciju un detaļu demontāžas darbi.
Demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājusies bēdīga aina – sienas ir stipri bojātas, vairāk, kā to iepriekš spēja paredzēt. Apstiprinās fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā – visas ķieģeļu mūra sienas sastāv no aizmūrētām arkām un ailām, kas izraibinātas ar dažāda izmēra plaisām. Laiku slāņi pārklājas un dažbrīd rodas nopietnas bažas par sienu nestspēju. Projektā ir iesaistīta Arhitektoniskā izpētes grupa (SIA AIG), kas rūpīgi dokumentē sienu atsegumus un demontāžas laikā atrastās detaļas.
Pie pozitīvajiem pārsteigumiem minams neparasti bagātīgais apdares detaļu un dokumentu krājums, kas tika atrasts demontāžas procesā – daļa no tā tiks eksponēta topošajā Vāgnera muzejā. Lielākoties detaļas atklājās pēc pārsegumu atsegumiem un durvju demontāžas. Arhitekte Zaiga Gaile stāsta: “Demontējot durvju kārbas, zem aplodām un dekoratīvajiem portāliem atsedzās iepriekšējo laiku sienu apdares kārtas – tapetes vairākos slāņos, zem tām avīzes vācu un angļu valodā, kur var redzēt izdošanas datumu. Musses zālē tika noņemts iebūvēts spogulis zāles aizmugures sienā un zem tā atklājās sarkanas tapetes ar auduma imitāciju. Tās raksturīgas 19. gadsimta sākuma posmam. Otrs tapešu atsegums atklājās ieejas gaitenī pirms Musses zāles: poļu restauratoriem veicot remontu 1988. gadā, acīmredzot bija uzdevums uzlabot zāles skaņas izolāciju un tika uzlikta dubulta siena vairāku metru garumā. Šis ir unikāls atradums, kur tapetes saglabājušās lielā laukuma bez bojājumiem. Tējas salonā trešajā stāvā zaļas puķainas tapetes atradās zem trijstūra dekoratīvā durvju portāla. Esam atraduši arī sarkana auduma tapetes zem durvju un logu kārbām tai pašā Musses biedrības stāvā.”
Arhitekti izveidojuši karti ar dokumentu atradumu vietām ēkas plānā. Galvenās lokalizācijas vietas ir Musses (trešais) stāvs un bēniņi, bet vecas avīzes un žurnāli atrodas arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs. “Piemēram, labi saglabājies 20. gadsimta sākuma modes žurnāls ar zīmētiem modeļiem un pat lapa ar auduma piegrieztnēm. Jau fantazējam, ka teātra atklāšanā varētu tās izmantot tērpu modeļiem,” stāsta Zaiga Gaile. 1912. gada 7. janvārī Musses biedrība svinēja 125 gadu pastāvēšanas jubileju, un šis notikums tika atzīmēts ar grezni iesietu katalogu. Tajā rūpīgi uzskaitīti biedrības biedri, starp kuriem vairums ir vācu muižniecība un pilsoniskā elite. Goda biedru sarakstā ir Rīgas mērs Georgs Armitsteds un cara valdības gubernators ar svītu. No biedrības 100 gadu jubilejas svinību ceremonijas demontāžas laikā atradusies programma ar pusdienu ēdienkarti un koncertu. Saglabājušies biedrības statūti dažādu gadu izdevumos, bibliotēkas grāmatu katalogs. “Pēc biedru saraksta ir pilnīgi skaidrs, ka Musses biedrībā, kas mita Vāgnera namā un dibināta jau 1787. gadā, satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite,” uzsver Zaiga Gaile.
Plānots, ka būvdarbi ilgs 3 gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī. Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts “Zaigas Gailes birojs”.
“Rīgas Vāgnera namā”
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Latvijas Arhitektūras gada balvai 2024 pieteikts
pēdējos gados lielākais darbu skaits — 54
Grīnberga nama pārbūve Ventspilī. Arhitekti: “Vilnis Mičulis”. Foto: Oskars Kalniņš
Šogad nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā – Latvijas Arhitektūras gada balvai – pieteikti 54 darbi, kas ir pēdējos gados lielākais pieteikumu skaits. “Plašā skaitā pieteiktas sabiedriskās ēkas – nami veselības aprūpei, izglītībai, kultūras baudīšanai –, kas nozīmē lielāku arhitektūras pienesumu plašākai sabiedrībai," uzsver Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Artūrs Lapiņš.
Konkursā iesniegtos darbus atlases žūrija vērtēs divās kategorijās – “Objekti” un “Procesi”, un izvēlētie Latvijas Arhitektūras gada balvas nominanti tiks izziņoti preses konferencē septembrī. Visi iesniegtie darbi publiskoti plašākai apskatei Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus – objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu). Balvas nolikums paredz darbu vērtēšanu pēc Davosas kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
Šogad žūrija vērtēs 47 objektus un 7 procesus. Lielākā daļa objektu atrodas Rīgā un Pierīgā (30), pa 6 Vidzemē un Kurzemē, 3 objekti pieteikti Latgalē, savukārt pa vienam – Zemgalē un Igaunijā.
Latvijas Arhitektūras gada balva ietver trīs pakāpju apbalvojumus – atlases žūrijas balvu un nominanta diplomu visiem atlases žūrijas izvirzītajiem nominantiem, fināla žūrijas balvu jeb LAGB 2024 labākajiem nominētajiem darbiem un LAGB 2024 Grand Prix vienam darbam saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu.
Pirmajā kārtā darbus vērtē atlases žūrija: Miķelis Putrāms, arhitekts, arhitektu biroja “MADE arhitekti” līdzdibinātājs LAGB 2023 Grand Prix laureāts un žūrijas priekšsēdētājs, Linda Krūmiņa, arhitekte, “MADE arhitekti” līdzdibinātāja, LAGB 2023 Grand Prix laureāte, Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, vairākkārtējs LAGB laureāts, Dagnija Smilga, arhitekte un kuratore, studijas “Ēter” līdzdibinātāja, LAGB 2022 Grand Prix laureāte, Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs, Jānis Šiliņš, būvinženieris, “Citrus Solutions” projektu vadītājs, Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore, publiciste.
Balvas finālisti tiks nosaukti 2024. gada augusta beigās, tos vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvs tiks izziņots atsevišķi. Apbalvošanas ceremonija plānota 2024. gada 18. oktobrī.
Latvijas Arhitektūras gada balva 2024
Titulbilde: Luīze Rukšāne. Akmens (ar ausi). Audekls grafīts 100x140 cm
