Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Emīla Jansona diplomdarba izstāde “10000”
Hanzas Peronā
9.–10. jūnijs
No 9. līdz 10. jūnijam Hanzas Peronā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas studenta un audiovizuālā mākslinieka Emīla Jansona diplomdarba izstāde “10000”, kas reflektē par ceļu uz izcilību un mūsdienu cilvēka pašpilnveides paradoksiem.
Izstādes konceptu iedvesmo psihologa K. Andersa Ēriksona 1993. gada pētījums par mērķtiecīgu praksi, no kura izrietējis plaši interpretētais “10 000 stundu likums”. Diplomdarbā šī ideja tiek transformēta telpiskā un audiovizuālā pieredzē, kurā skatītājs kļūst par aktīvu izstādes daļu, virzoties cauri objektiem un instalācijām, kas atklāj dažādas sevis pilnveides un identitātes veidošanās šķautnes.
Mākslinieks uzsver, ka mūsdienu cilvēks vienlaikus veic daudzus uzdevumus, nereti upurējot vienas jomas padziļinātu attīstību par labu daudzpusībai un izdzīvošanas ritmam. Šī spriedze starp fokusētu meistarību un fragmentētu uzmanību kļūst par izstādes centrālo motīvu.
Īpašs notikums izstādes atklāšanā būs koru performatīvais iestudējums, kurā piedalīsies 40 dziedātāji dažādās paaudzēs, vienreizēji dzīvajā izpildījumā interpretējot šūpuļdziesmu ciklu kā cilvēka dzīves posmu metaforu.
Emīls Jansons ir mākslinieks, kura prakse aptver scenogrāfiju, skaņas mākslu, kostīmu dizainu un performanci. Viņš darbojas Latvijas teātra vidē un piedalījies arī starptautiskos festivālos, tostarp “Le Guess Who?”, kā arī ir digitālā radio “Tīrkultūra” veidotājs.
Hanzas perons
Hanzas iela 16A, Rīga
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas absolventu kvalifikācijas darbu skate
“Sezonas noslēgums”
Rīgā
9.–30. jūnijs
No 9. līdz 30. jūnijam Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola (RDMV) aicina apmeklēt topošo absolventu kvalifikācijas darbu skati “Sezonas noslēgums”, kas šogad norisinās vairākās Rīgas vietās, iezīmējot skolas noslēguma radošo programmu.
“Sezonas noslēgums” apvieno izstādes, modes skati un publiskus pasākumus, akcentējot radošo procesu kā galveno izteiksmes formu – no pirmās idejas līdz gatavam darbam. Šī gada absolventu darbos īpaša uzmanība pievērsta eksperimentiem, identitātes meklējumiem, ķermeņa pieredzei, materiālu izpētei un nākotnes tēlu interpretācijām.
Vizuālās mākslas programmas izstāde “Apmaldīties atļauts” no 9. līdz 25. jūnijam būs skatāma jaunā mākslas telpā Krišjāņa Valdemāra ielā 21, savukārt Kvalifikācijas darbu izstāde RDMV telpās Krišjāņa Valdemāra ielā 139 no 12. līdz 30. jūnijam apvienos Komunikācijas dizaina, Interjera dizaina, Produktu dizaina, Apģērbu dizaina un Vizuālās mākslas studentu darbus.
Radošajā kvartālā “Veldze” no 12. līdz 22. jūnijam būs aplūkojama Produktu dizaina izstāde, kurā iekļauti publiskās vides objekti, interjera priekšmeti, modes aksesuāri un rotas, uzsverot dizainu kā sociāli nozīmīgu un lietotājam vērstu procesu.
11. jūnijā “Riga Makerspace” telpās norisināsies modes skate, kurā tiks prezentētas 19 jauno apģērbu dizaineru kolekcijas, atklājot personiskus un laikmetīgus stāstus par identitāti, ķermeni un nākotnes vīzijām.
Programmu papildina performanču un diskusiju pasākumi, tostarp Kaspara Groševa vadītā saruna “Mākslas recepte” un Ivara Drulles audzēkņu performance “Jauni un izsalkuši”, kas paplašina izstādes pieredzi ārpus tradicionālās ekspozīcijas formāta.
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga
Mākslas terapijas nodarbība “Klusuma telpa sevī”
Jāņa Avotiņa personālizstādes “Tāle” ietvaros
Mākslas muzejā “RĪGAS BIRŽA”
10. jūnijā / Plkst. 16.00
10. jūnijā plkst. 16.00–17.30 Mākslas muzejā “RĪGAS BIRŽA” norisināsies mākslas terapijas nodarbība “Klusuma telpa sevī”, kas notiks Jāņa Avotiņa personālizstādes “Tālē” ietvaros. Sertificētas mākslas terapeites Ingas Bitēnas vadībā dalībnieki aicināti pievērsties lēnai mākslas darbu vērošanai, ieklausoties savās sajūtās, emocijās un asociācijās, ko rosina mākslinieka gleznās ietvertā telpa, gaisma, krāsa un nepateiktais.
Nodarbība piedāvās iespēju izstādes pieredzi uztvert ne tikai intelektuāli, bet arī emocionāli un intuitīvi. Tās centrā ir klusuma, noskaņas un iekšējās telpas pieredze, iedvesmojoties no Jāņa Avotiņa glezniecībai raksturīgās atmosfēras.
Pasākuma ievaddaļā dalībnieki kopīgi apmeklēs izstādi Lielajā izstāžu zālē, savukārt praktiskā nodarbības daļa notiks Šāra-Kavicela telpā. Tajā paredzēta individuāla radošā darbība – zīmēšana, gleznošana vai veidošana –, kas palīdz apzināties savu emocionālo stāvokli, mazināt ikdienas spriedzi un veicināt pašregulācijas prasmes. Nodarbības noslēgumā paredzēta brīvprātīga refleksija grupā.
“Muzeja vide šajā nodarbībā kļūst par vietu mierīgai klātbūtnei un personīgai refleksijai, kur mākslas darbs kalpo kā impulss sarunai ar sevi,” uzsver mākslas terapeite Inga Bitēna.
Nodarbība piemērota plašai auditorijai bez priekšzināšanām mākslā vai mākslas terapijā. Tās ieguvumi saistīti ar stresa mazināšanu, uzmanības un klātbūtnes veicināšanu, kā arī emocionālās pašsajūtas apzināšanos.
Iepriekšēja pieteikšanās: vita.ozolina@lnmm.gov.lv / Dalības maksa: 20 EUR.
Mākslas muzejs “RĪGAS BIRŽA”
Doma laukums 6, Rīga
Izstāžu sērijas “Spektrs” otrā pop-up izstāde “Skaistā daba”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
10. jūnijs–13. septembris
Maija Vītola-Zitmane. Rašanās. Piespraude. 2026. Ar roku grebts bifeļa rags, perlamutrs, sudrabs. Autores īpašums. Foto: Otto Zitmanis
No 10. jūnija līdz 13. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma pop-up izstāžu cikla “Spektrs” otrā ekspozīcija “Skaistā daba”, kas tapusi sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību un pievēršas dabai kā iedvesmas avotam, materiālam, atmiņai un procesam laikmetīgajā rotu mākslā.
Izstāde aktualizē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu rotu mākslas virzieniem – spēju nelielā mērogā reflektēt par plašiem kultūras, sociāliem un ekoloģiskiem jautājumiem. Ekspozīcijā daba atklājas dažādos mērogos – no mikroskopiskām struktūrām un minerālu virsmām līdz cilvēka ķermeniskajai pieredzei un attiecībām ar vidi.
Kuratores Gintas Grūbes veidotā izstāde veidota kā dzīvs arhīvs un laboratorija, kur rotas un objekti izvietoti starp industriālām konstrukcijām, herbāriju estētiku, stikla traukiem un gaismas instalācijām. Augu lampu violetā gaisma rada vidi, kurā daba tiek ne tikai novērota, bet arī kultivēta, saglabāta, rekonstruēta un reizēm imitēta.
“Skaistā daba” pievēršas jautājumiem par ilgtspēju, ekoloģisko trauksmi un dabas estētikas komercializāciju. Rotas izstādē kļūst par personiskiem artefaktiem, kas glabā atmiņas par cilvēka saikni ar dzīvo pasauli laikā, kad daba arvien biežāk tiek pieredzēta caur tehnoloģiju filtriem.
Izstādē piedalās Valdis Brože, Anna Fanigina, Guntis Lauders, Mārīte Rudzāte, Laura Selecka, Gints Strēlis, Daria Svirela, Māris Šustiņš, Zane Vilka un Maija Vītola-Zitmane.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Ievas Epneres personālizstāde “Otrdiena”
Mihaila Čehova teātra galerijā
10. jūnijs–27. septembris
Ieva Epnere. No sērijas “Otrdiena”. 2026.
No 10. jūnija līdz 27. septembrim Mihaila Čehova teātra galerijā būs skatāma Ievas Epneres personālizstāde “Otrdiena”. Izstāde norisinās Rīgas Fotogrāfijas biennāles (RFB) 2026 programmas ietvaros, un izstādes kuratore ir RFB – NEXT 2025 konkursa “Jaunais kurators!” balvas ieguvēja Roberta Atraste.
Izstādē “Otrdiena” māksliniece Ieva Epnere pievēršas dzīves cikliskuma vērojumam. Vairāku mēnešu garumā māksliniece katru otrdienu devās uz tēva dzīvokli Liepājā, lai caur telpas, gaismas un priekšmetu klātbūtni uzturētu dialogu ar atmiņu. Regulārā atgriešanās kļuva par ritmu, kas uztur saikni ar aizgājušo, kura klātbūtne joprojām saglabājusies telpas atmosfērā. Nepārtrauktās kustības ciklā otrdiena ir brīdis pirms atgriešanās Rīgā pie ģimenes, kas autorei kļūst par koncentrēta radošā darba dienu un vienīgo iespēju būt pašai ar sevi. Dzīvoklis mākslas darbā funkcionē kā psiholoģiska scenogrāfija un dzīvs arhīvs. Tapetes, durvju tapsēšanai iegādātais dermantīns, tekstilizstrādājumi un sadzīves priekšmeti kļūst par lieciniekiem un atmiņas nesējiem. Māksliniece šos objektus nevis dokumentē, bet “aktivizē”, radot situācijas, kurās personiskā atmiņa saplūst ar performatīvu darbību.
Fotogrāfijās būtiska loma ir dienas gaismai, kas rada sapņa vai atmiņas efektu. Garās ekspozīcijas tehnikā, kustībā un gaismas slāņos mākslinieces ķermenis attēlos kļūst gandrīz rēgains. Spokainība un caurspīdīgums atklāj laika ritējumu — cilvēka figūra saplūst ar interjeru, kļūstot par daļu no atmiņas mehānisma. Vienlaikus figūra kadros ir tēls, kas reflektē par sevi, nevis modelis.
Izstādes nosaukums “Otrdiena” sākotnēji apzīmē darba tapšanas regularitāti, taču pakāpeniski tas iegūst plašāku nozīmi. Šajā izstādē fotogrāfija kļūst par veidu, kā uzturēt klātbūtni arī pēc zaudējuma.
Mihaila Čehova teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Izstāde ”Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks”
Paula Stradiņa Medicīnas muzejā
10. jūnijs, 2026–15. marts, 2027
No 10. jūnija līdz 2027. gada 15. martam Paula Stradiņa Medicīnas muzejā būs skatāma izstāde “Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks”, kas pievēršas mūsdienu medicīnas, biotehnoloģiju un reproduktīvās veselības radītajiem ētiskajiem jautājumiem.
Izstāde aplūko cilvēka vēlmi klasificēt, uzlabot un kontrolēt dzīvības procesus, vēsturiskā perspektīvā analizējot saiknes starp aristokrātiskās “tīrasinības” idejām, agrīnajām dzīvības formu klasifikācijām, eigēnikas teorijām un mūsdienu priekšstatiem par “nākotnes cilvēku”. Ekspozīcija rosina domāt par zinātnes atbildību, lemjot par dzīvību, veselību un cilvēka reproduktīvajām iespējām.
Laboratorijai līdzīgajā izstādes vidē vēstures artefakti, medicīnas inovācijas un laikmetīgā māksla veido dialogu par progresa ideju, tās iespējām un riskiem. Izstāde aktualizē jautājumus par ilgmūžību, reproduktīvajām tehnoloģijām, ģenētisko atlasi un sabiedrības attieksmi pret atšķirīgo.
Izstādes publisko programmu 8. un 9. jūnijā ievadīs starptautisks simpozijs “Reproduktīvā veselība nestabilās demokrātijās: ķermeņi, tehnoloģijas un nākotnes līgumi”, kurā pētnieki no dažādām valstīm diskutēs par reproduktīvajām tiesībām, medicīnas tehnoloģijām un sociālās nevienlīdzības jautājumiem.
Izstādes kuratoru komandā darbojas Māra Traumane, Igors Gubenko un Kaspars Vanags, bet galvenā pētniece ir Anna Žabicka.
Paula Stradiņa Medicīnas muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Izstāde “Melns, balts un kaut kas pa vidu”
LMA mākslas telpā “PILOT”
11. jūnijs–10. jūlijs
No 11. jūnija līdz 10. jūlijam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” būs skatāma Vizuālās komunikācijas specialitātes maģistrantu diplomdarbu izstāde “Melns, balts un kaut kas pa vidu”, kurā seši jaunie mākslinieki pēta nenoteiktības, pāreju un starpstāvokļu tēmu laikmetīgajā vizuālajā kultūrā.
Izstāde apvieno Endija Andersona, Elvīras Blumfeldes-Skanstiņas, Kristapa Brīzes, Ilzes Mazpanes, Elizabetes Miķelsones un Māra Sīļa darbus, kas reflektē par svārstībām starp ķermeni un tehnoloģijām, atmiņu un mākslīgo intelektu, humoru un nostalģiju. Ekspozīcija aicina skatītāju ieiet telpā, kur vizuālais, materiālais, digitālais un personiskais savstarpēji pārklājas, konfliktē un papildina cits citu.
Izstādē pārstāvēta plaša mediju daudzveidība – ķīmijgrammas, cianotipijas, objekti, audiovizuāli darbi, interaktīvas digitālo mediju instalācijas un performance. Darbu kopums atklāj jauno mākslinieku individuālās pieejas, vienlaikus aktualizējot plašākus laikmetīgās mākslas un vizuālās komunikācijas jautājumus.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “PILOT”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Vizuālās mākslas konkursa izstāde
“Daudzslāņu patība: tikšanās ar citādo urbānajā telpā”
Kultūras centra “Grata JJ” mākslas galerijā “MuseumLV”
11. jūnijs–1. augusts
Mākslas darba fotoreprodukcija “Putnu barotāja”. Jaukta tehnika uz audekla (akrils, špaktele), 80x100cm. 2026
No 11. jūnija līdz 1. augustam kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma ikgadējā starptautiskā vizuālās mākslas konkursa izstāde “Daudzslāņu patība: tikšanās ar citādo urbānajā telpā”, kas šogad pievēršas citādības pieredzei laikmetīgajā pilsētvidē.
Izstādes centrā ir jautājumi par cilvēka patības attiecībām ar Citādo – citu cilvēku, kultūru, pieredzi vai sociālo realitāti. Projekts pēta, kā sastapšanās ar citādību ietekmē individuālo uztveri, māksliniecisko identitāti un pilsētvides lasījumu. Izstādes koncepcija balstīta idejā, ka urbānā telpa kļūst par vietu, kur vienlaikus saduras pieņemšana un atsvešinātība, interese un bailes, dialogs un izolācija.
Šī gada konkursa izstādē apkopoti aptuveni 100 darbi, kas reprezentē dažādus laikmetīgās mākslas medijus – glezniecību, tēlniecību, grafiku, keramiku, tekstilmākslu un digitālo mākslu. Ekspozīcija izvietota abos galerijas stāvos, piedāvājot daudzveidīgus skatījumus uz identitātes, citādības un līdzāspastāvēšanas tēmām.
Izstādes kurators ir Deniss Hanovs.
Kultūras centrs “Grata JJ” mākslas galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Sabīnes Šnē intervence – multimediālā instalācija
“Saules stari beidzas augu lapās”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīvā
11. jūnijs–30. septembris
No 11. jūnija līdz 30. septembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) arhīvā un bibliotēkā būs skatāma mākslinieces Sabīnes Šnē multimediālā instalācija “Saules stari beidzas augu lapās”. Darbs tapis starpdisciplinārā norišu cikla “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” ietvaros, pievēršoties attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvo atmiņu un mainīgo politisko situāciju Baltijas reģionā. Projekta kuratore ir Andra Silapētere.
Mākslinieces veidotā intervence LLMC arhīvā un bibliotēkā apvieno video eseju un zīmējumu sēriju, pētot cilvēka, dzīvās dabas, zemes un dažādu varas struktūru savstarpējās attiecības. Darbā arhīva materiāli savijas ar personīgām atmiņām, ikdienas pieredzes fragmentiem, telefona galerijā uzkrātiem attēliem, nepabeigtiem eksperimentiem un piezīmēm, veidojot daudzslāņainu refleksiju par to, kā veidojas mūsu izpratne par vidi un tās reprezentāciju.
Instalācijas pamatā ir četru nozīmīgu izstāžu analīze, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā pievērsušās dabas, ekoloģijas un cilvēka attiecību jautājumiem: Sorosa Mūsdienu mākslas centra Rīga izstāde “Ģeo-Ģeo” (1996), kā arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādes “Mūsdienu utopija” (2001), “Nenorunātās tikšanās” (2019) un “Dekoloniālās ekoloģijas” (2022).
Sabīne Šnē pievērš uzmanību tam, kā dzīvā daba mākslā un institucionālajā valodā pakāpeniski transformējusies no ainavas vai resursa par vienu no būtiskākajiem politiskajiem un ekoloģiskajiem jautājumiem. Darbs rosina domāt par mākslas un valodas lomu nevis kā pasīvām atspoguļošanas formām, bet kā aktīviem procesiem, kas veido mūsu priekšstatus par realitāti. Personiskais un arhīvā dokumentētais šeit kļūst par liecību tam, kā ekoloģiskie procesi ietekmē ne tikai vidi, bet arī sociālās un politiskās struktūras.
Sabīne Šnē savā radošajā praksē pēta attiecības starp cilvēkiem un vairāk nekā cilvēkiem, pievēršoties tam, kā organismi un elementi uztur dzīvību uz Zemes un kā tos ietekmē dabas resursu izmantošana. Viņas darbi aptver video, 3D animāciju, skaņu, radošo rakstīšanu, skulptūru un zīmējumu.
Izstāde ir daļa no plašākas programmas “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas”, kuras ietvaros notiek sarunu darbnīcas un mākslinieku intervences LLMC arhīvā un bibliotēkā. Projektā piedalās arī mākslinieki Luīze Rukšāne un Rūdolfs Štamers.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Anastasijas Sisojevas personālizstāde “Peld garām zaļa zivs”
Restorānā “Fish Corner”
11. jūnijs–1. jūlijs
No 11. jūnija līdz 1. jūlijam restorānā “Fish Corner” būs skatāma Anastasijas Sisojevas personālizstāde “Peld garām zaļa zivs”, ko veido astoņi darbi uz īpašiem japāņu tīstokļiem, kuros apvienota glezniecība un kaligrāfija. Darbi radīti, izmantojot tušu un japāņu minerālkrāsas sumi-e tradicionālajā glezniecības tehnikā. Šī tehnika radusies Ķīnā un kopš 14. gadsimta attīstījusies Japānā.
Uz katra tīstokļa attēlotas ūdens radības: zivis, krābji un garneles, kas tematiski sasaucas ar izstādes norises vietu – restorānu “Fish Corner”. Katru darbu papildina mākslinieces ar smalku otu rakstīts haiku, tradicionāla japāņu dzejas forma, kas izceļas ar lakonismu un koncentrētu tēlainību.
Anastasija Sisojeva vairāk nekā desmit gadus raksta dzeju un piedalās starptautiskos literāros konkursos. Mākslinieces radošajā darbībā savijas interese par Austrumāzijas kultūru, vizuālo mākslu un poētisko izteiksmi.
Restorāns “Fish Corner”
Tērbatas iela 41/43, Rīga
Deivida Mārtiņa Kasparsona personālizstāde
“Saules meitas, Venēra, izskalots baļķis, 20 miljardi baktēriju,
mīklainas garšas un citas kreftīgas vīzijas, ko es (ne)redzēju pie jūras,
apciemojot savus vecvecākus”
427 galerijā
12. jūnijs–1. augusts
“Bieži to dēvē par jūrasslimību, bet oficiāli tā ir kinetoze — kustību liga. To izraisa nesakritība impulsos, ko smadzenēm sūta maņas. Īsumā, ķermenis nezina, vai tas kustas vai ne. Protams, viemēr ir sliktāk, ja tu nekusties, kamēr domā, ka to dari. Uzpūties kā lepns pūpēdis, tu atņirdz zobus triumfa smaidā, jo esi pārliecināts par savu progresu. Izrādās, tu dreifē pa jūru. Kauns. Lai nu kā, vienīgais, ko es dēvētu par jūrasslimību, ir nedabiskais nelabums, kas pārņem, kad tieku no tās atrauts. Man dažkārt jābrauc ar autobusu, un tas ir vienkārši pretīgi. Reiz es ceļoju no Stokholmas un Kopenhāgenu ar jahtu. Tas bija brauciens trīs dienu garumā. Neredzēju nevienu nāru, bet apvēmos, knapi spēris kāju krastā, ai”
Deivids Mārtiņš Kasparsons (Rīga/Kopenhāgena), dzimis 2001. gada septembrī, ir gleznotājs. Pēc Royal Danish Academy pabeigšanas Kasparsons atgriezies Latvijā un darbojas Zvejniekciemā. “Saules meitas, Venēra, izskalots baļķis, 20 miljardi baktēriju, mīklainas garšas un citas kreftīgas vīzijas, ko es (ne)redzēju pie jūras, apciemojot savus vecvecākus” ir pirmā mākslinieka soloizstāde, kas nokalibrēta viscerālas pašizpausmes stīgā. Kā daiļrades būtiskāko vaduguni Kasparsons min jūras tuvumu un sevi dēvē par ūdensmērītāju, kas nolasāms viņa mākslā caur laikmetīgās ainavas centieniem izaicināt reālistiskā pasaules tvēruma autoritāti.
Izstādes kuratori ir Kaspars Groševs un Irma Marija Tukāne.
427 galerija
Stabu iela 70, Rīga
Starptautiskais simpozijs “ElektrON – dzintara nākotne”
Liepājā un Pāvilostā
12.–13. jūnijs
Autors: Zane Zelmene
12. un 13. jūnijā Liepājā un Pāvilostā programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros norisināsies starptautiskais simpozijs “ElektrON – dzintara nākotne”, pulcējot māksliniekus, pētniekus, kuratorus un kultūras vēsturniekus no Latvijas un ārvalstīm. Simpozijs pievērsīsies dzintara un citu fosilo resursu nozīmei kultūrā, ekonomikā un cilvēka attiecībās ar vidi. Dalība pasākumos ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties.
Publiskā programma sāksies 12. jūnijā plkst. 17.00 RTU Liepājas akadēmijas Mākslas pētījumu laboratorijā ar vācu mākslinieces Līzas Rāves (Lisa Rave) lekciju un viņas esejfilmas “Europium” demonstrējumu. Mākslinieces praksē māksla un antropoloģija savienojas, pētot cilvēka attiecības ar ģeoloģisko vidi un fosilo resursu vēsturi.
13. jūnijā simpozijs turpināsies Pāvilostas Kultūras namā. Priekšlasījumu programmā no plkst. 13.00 līdz 16.00 piedalīsies māksliniece un kuratore Zane Cērpiņa (Norvēģija), dizainere Barbara Ābele, jauno mediju māksliniece Paula Vītola, Palangas Dzintara muzeja vadītāja Sigita Talačkiene (Lietuva) un citi eksperti, pievēršoties dzintara kultūrvēsturiskajai nozīmei un iespējām mūsdienu mākslā un tehnoloģiju kultūrā.
No plkst. 16.00 apmeklētāji varēs iepazīties ar projekta “ElektrON – dzintara nākotne” rezidenču mākslinieku iecerēm. Savus projektus prezentēs Mihaēls Zaups (Vācija), Mikus Svikulis, Ieva Viese, Zane Zelmene, Aiste Ambrazevičiūte (Lietuva), Kims Hekjuls (Norvēģija), Trevors Jongs (Honkonga) un Helen Liene Dreifelds (Kanāda).
Projekts “ElektrON – dzintara nākotne” aicina no jauna paraudzīties uz dzintaru kā Baltijas jūras piekrastes identitātes zīmi, vienlaikus aktualizējot jautājumus par fosilo resursu izsīkšanu un cilvēka attiecībām ar Zemes ģeoloģiskajiem procesiem. Simpozijs ir daļa no plašāka mākslas un pētniecības procesa, kura rezultāti tiks prezentēti izstādē “ElektrON – dzintara nākotne” Liepājas muzejā no 2027. gada 8. janvāra līdz 27. jūnijam, atklājot “Liepāja 2027” programmas gadu.
Nodibinājums “Liepāja 2027”
Dārza iela 8/4, Liepāja
Multimediāla instalācija “Saulrieta stunda”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
12.–14. jūnijs
Kadrs no MAREUNROL’S video darba “Mežs”. 2023
No 12. līdz 14. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma multimediāla instalācija “Saulrieta stunda”, kas vienotā telpiskā pieredzē apvieno mākslinieces Annas Heinrihsones, mākslinieku dueta MAREUNROL’S, komponista Reiņa Sējāna un mūziķa Jāņa Šipkēvica radošās prakses.
Tikai trīs dienas pieejamā instalācija pievēršas pārejas stāvokļiem – brīžiem starp noslēgumu un sākumu, starp redzamo un nojaušamo, starp klātbūtni un atsvešinājumu. Saulriets šajā darbā kļūst par metaforu pasaules trauslumam, nepārtrauktām pārmaiņām un cilvēka spējai saglabāt jutīgumu laikā, kad realitāte arvien biežāk konkurē ar tās reprezentācijām.
Ekspozīcija veidota kā uztveres vide, kurā dažādu disciplīnu radošās valodas saplūst vienotā pieredzē. Anna Heinrihsone telpā ievieš meža motīvu kā atspulgu un dziļuma konstrukciju, savukārt MAREUNROL’S lielformāta objekti turpina autoru interesi par identitātes konstrukcijām, cilvēka attiecībām ar vidi un vizuālās uztveres nestabilitāti. Instalācijā iekļauts arī video darbs “Mežs”, kas pirmoreiz tika eksponēts izstādē “Fieldwork: Invisible Exercises” 2023. gadā. Skaņas ainavu veido Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics, radot telpā vibrējošu spriegumu starp meditāciju un trauksmi.
Ģeopolitiski sarežģītā laikā instalācija aktualizē jautājumu par cilvēka spēju būt klātesošam un saglabāt empātiju. Šajā kontekstā māksla kļūst par izvēles, līdzdalības un cilvēciskas pozīcijas formu.
Izstādes kuratore Auguste Petre norāda, ka “Saulrieta stunda” veido telpu, kurā skatītājs aicināts nevis sekot lineāram stāstījumam, bet piedzīvot uztveres maiņu un sastapties ar robežstāvokļiem, kas raksturo mūsdienu pieredzi.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
LMA Vizuālās mākslas maģistra specializācijas POST
studentu izstāde “Vēl pirms kļūst skaidrs (pēc Vinnija Pūka)”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
12.–26. jūnijs
No 12. līdz 26. jūnijam Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas programmas starpdisciplinārās maģistra specializācijas POST jauno mākslinieku izstāde “Vēl pirms kļūst skaidrs (pēc Vinnija Pūka)”, kas iezīmē programmas trešās paaudzes attīstības viduspunktu.
Izstāde “Vēl pirms kļūst skaidrs (pēc Vinnija Pūka)” pievēršas domāšanas stāvoklim pirms skaidrības – brīdim, kurā intuīcija, pieņēmumi un vēl nepilnīgi formulētas idejas ir nozīmīgākas par stabilu un noslēgtu jēgu. Iedvesmojoties no A. A. Milna Vinnija Pūka maigās un nelineārās loģikas, izstāde aicina skatīt izpratni kā procesu, kas atklājas pakāpeniski caur pieredzi.
Tas ir stāvoklis, kuru nav iespējams noturēt – brīdis, kurā pārliecība rodas bez pierādījumiem, bet loģika ierodas pārāk vēlu, lai būtu noderīga. Izstāde aktualizē domāšanu kā atvērtu procesu, kurā nozīme vēl tikai veidojas un skaidrība nav galamērķis, bet gan nepārtraukta kustība.
Izstādē piedalās septiņi mākslinieki: Franciska Anna Beļāne, Francis Hagendorfs, Niklāvs Kadiķis, Velta Esmeralda Kalnozola-Kalsere, Emīls Kocers, Emīlija Paškeviča un Līva Priedīte.
Izstādes kuratori Domo Baal un Kristaps Ancāns POST studentus pozicionē ne tikai kā māksliniekus, bet arī kā nozīmes veidošanas dalībniekus. Viņu prakses izpaužas tēlniecībā, instalācijā, attēlā, glezniecībā, skaņā un tekstā, veidojot daudzveidīgu un atvērtu izpētes lauku.
17. jūnijā plkst. 17.00 norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas specialitātes absolventu izstādes “Atiestatīt rūpnīcas iestatījumus” un POST starpdisciplinārās maģistra specializācijas studentu izstādes “Vēl pirms kļūst skaidrs (pēc Vinnija Pūka)” kopīgā tūre, kurā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt abu ekspozīcijas mākslinieku un kuratoru vadībā.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Krājuma izstāde “Rakstu rakstiem izrakstīts” – tautiskais motīvs Rīgas porcelānā
Rīgas Porcelāna muzejā
12. jūnijs–2. augusts
Dekoratīvs šķīvis. RPF. 20.gs. 50.gadi. RPM krājums. Foto: Gvido Kajons/ Rīgas Porcelāna muzejs
No 12. jūnija līdz 2. augustam Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma krājuma izstāde “Rakstu rakstiem izrakstīts”, kas piedāvā ieskatu tautiskā motīva daudzveidīgajās izpausmēs Latvijas porcelāna mākslā no 20. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām.
Tautiskais motīvs Latvijas porcelāna dizainā ir bijis klātesošs jau kopš nozares pirmsākumiem, taču dažādos laikmetos tas interpretēts atšķirīgi – no etnogrāfisku rakstu izmantojuma reprezentācijas priekšmetos un suvenīru produkcijā līdz laikmetīgām autoru interpretācijām, kurās tautiskums kļūst par personiskas intereses un identitātes izpausmi.
Izstāde atklāj, kā tautiskie elementi ienākuši dažādu porcelāna priekšmetu dizainā – servīzēs, virtuves traukos, vāzēs, dekoratīvajos šķīvjos, sīkplastikas figūrās un unikālos mākslas darbos. Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta tautumeitu un tautudēlu tēliem, kas ilgstoši bijuši viens no atpazīstamākajiem tautiskā stila motīviem porcelāna mākslā.
Ekspozīcija iezīmē arī tautiskā motīva attīstību dažādos vēsturiskajos periodos. 20. gadsimta 50. gados etnogrāfiskie raksti kļuva par nozīmīgu lietišķās mākslas sastāvdaļu, 60. un 70. gados tie tika stilizēti un modernizēti atbilstoši modernisma estētikai, savukārt 80. un 90. gados tautisko simbolu popularitāti veicināja Trešās atmodas procesi un sabiedrības interese par nacionālās identitātes zīmēm.
Izstādē pārstāvēti tādu ievērojamu porcelāna mākslinieču kā Zinas Ulstes, Ilgas Dreiblates un Beatrises Kārkliņas darbi, kā arī daudzu citu autoru veikums, kas tapis Rīgas porcelāna ražotnēs. Ekspozīcija apliecina tautiskā stila elastību un spēju pielāgoties dažādu laikmetu estētiskajām prasībām, vienlaikus saglabājot saikni ar latviskās kultūras tradīcijām.
Izstādi papildina Rīgas Porcelāna muzeja jaunākais izdevums – etnologa Toma Ķenča grāmata “Tautiskais motīvs”, kurā plašāk analizēta tautiskuma tematika Latvijas porcelāna mākslā un kultūras procesos.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Gļeba Panteļejeva personālizstāde “Monumenti”
Mākslas stacijā “Dubulti”
12. jūnijs–20. septembris
No 12. jūnija līdz 20. septembrim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma tēlnieka Gļeba Panteļejeva personālizstāde “Monumenti”, kurā mākslinieks ar jaundarbiem pievēršas monumenta, brīvības un cilvēka iekšējās izvēles tematikai.
Izstādes centrā ir monumentālas skulptūras un telpiskas instalācijas, kas veidotas kā daudzslāņains dialogs starp divām ekspozīcijas telpām. Pirmajā stāvā skatītājus sagaida skulptūra “Tauriņa efekts” – iespaidīga taureņa un tanka hibrīdforma, kas aktualizē jautājumus par spēku, brīvību un ilūziju. Otrajā stāvā tā pati forma atklājas citā mērogā un materiālā, iegūstot pilnīgi atšķirīgu emocionālo un simbolisko iedarbību.
“Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Viena un tā pati forma dažādos apstākļos iedarbojas pilnīgi citādi,” skaidro mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
Strādājot pie izstādes, mākslinieks pievērsies pārdomām par dvēseles mobilitāti un indivīda attiecībām ar brīvību mūsdienu pasaulē. “Es redzu, ka brīvība mainās, tā tiek mainīta. Daudzi cilvēki ir gatavi no tās atteikties,” atzīst Panteļejevs, uzsverot, ka nereti cilvēks pats kļūst par savas nebrīves arhitektu.
Izstādes dramaturģija veidota kā kontrasts starp eksistenciālu nopietnību un eiforisku vieglumu. Pirmajā stāvā dominē cēli materiāli, dramatiski tēli un filozofiski jautājumi, savukārt otrajā stāvā skatītāji nonāk psihedēliskā, rotaļīgā un vizuāli intensīvā vidē, kur sintētiski materiāli kļūst par prieka un transformācijas nesējiem.
Mākslas stacijā “Dubulti” skatāmā izstāde “Monumenti” turpina mākslinieka interesi par sabiedriski nozīmīgām tēmām, vienlaikus piedāvājot personisku un emocionāli piesātinātu skatījumu uz brīvības, atbildības un cilvēka izvēļu jautājumiem.
Izstādes publisko programmu veidos tikšanās ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu un kuratori Ingu Šteimani, kas notiks 14. jūnijā, 12. jūlijā un 9. augustā plkst. 14.00. Sarunās būs iespēja tuvāk iepazīt izstādes ieceri un tajā aktualizētos jautājumus par brīvību, atbildību, vērtībām un monumenta vietu laikmetīgajā kultūrā.
Mākslas stacija “Dubulti”
Dubultu stacija, Jūrmala
LMA absolventu izstāde “Definīcija”
Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās un Rīgas pilsētvidē
13.–28. jūnijs
Foto: Reinis Hofmanis
No 13. līdz 28. jūnijam vairākās Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās un Rīgas pilsētvidē būs skatāma šī gada Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) absolventu izstāde “Definīcija”, kas apvieno gan Diplomandu dienu, gan Dizaina dienu programmu.
Izstāde “Definīcija” fokusējas uz procesu, nevis galarezultātu, aicinot domāt par to, ko mūsdienās nozīmē definēt un pārvērtēt – sevi, pasauli, attiecības, materiālus un laikmetu. Jaunie mākslinieki, dizaineri un audiovizuālās mākslas autori savos darbos reflektē par identitāti, sociālajām normām, atmiņu, tehnoloģiju ietekmi, cilvēka ievainojamību un robežām starp individuālo un kolektīvo pieredzi.
Diplomandu dienu ekspozīcija veido atvērtu telpu interpretācijām, kur definēšana kļūst gan par strukturēšanas mēģinājumu, gan par ierasto kategoriju pārskatīšanu. Savukārt Dizaina dienu programmas ietvaros dizains tiek izgaismots kā daudzslāņains domāšanas process – starp analogo un digitālo, roku darbu un algoritmu, ideju un funkcionālu risinājumu.
Šogad Dizaina dienās LMA Kalpaka bulvārī 13 un “Riga Makerspace” būs skatāmi vairāk nekā 40 projekti, kas pēta spriedzi starp inovāciju un jēgu, tehnoloģijām un cilvēka vajadzībām, piedāvājot gan konceptuālus, gan praktiskus risinājumus mūsdienu izaicinājumiem.
Izstāžu programmas laikā tiks pasniegtas arī vairākas balvas, tostarp “Tikkurila Inovāciju balva dizainā”, “AJ Power Recycling” ilgtspējas balva un “Kalve Coffee Roasters” simpātiju balva jaunajam māksliniekam.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Artas Volbetas un Karīnas Volbetas izstāde “Lielas jūtas, mežonīgs zvērs”
MABOCA galerijā
13. jūnijs–24. jūlijs
No 13. jūnija līdz 24. jūlijam MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 būs skatāma divu māsu, grafiķu – Artas Volbetas un Karīnas Volbetas izstāde “Lielas jūtas, mežonīgs zvērs”, kurā sastopas abu mākslinieču savstarpēji saistīti stāsti.
Izstādes atklāšanā MABOCA galerijā 13. jūnijā no plkst. 17:00 būs iespēja piedalīties Karīnas Volbetas sietspiedes darbnīcā kā arī izkustēties kopā ar trešo māsu – starptautisku godalgu ieguvušo dejotāju Kristiannu (Kristiannu Volbetu) un mūziķi Multilux.
Artas darbi veido simbolisku telpu lielām jūtām – sajūtām, kuras grūti nosaukt vārdos, bet kuras piepilda ķermeni un ikdienu ar savu klātbūtni.
Savukārt Karīnas stāsts ir par iedrošinājumu dzīvot un rīkoties, neskatoties uz bailēm.
Karīna: “Kad mans suns Rūbija bija maza un ļoti daudz drebēja, un no visa baidījās, es viņai teicu: – “Tu esi mežonīgs zvērs, maucam kopā!” Būtībā es tā arī esmu sazīmējusi visādus zvērus un būtnes, kuriem tā ir, kad ir bailīgi, bet tomēr izdara.”
Izstāde ir par ievainojamību, drosmi un spēju sadzīvot ar lielām jūtām, neļaujot tām apturēt kustību uz priekšu.
MABOCA galerija Visuma Centrs 2
Poruka iela 4, Madona
Rebekas Lukošus personālizstāde “Mājas muša”
Galerijā “Daļa laika”
13. jūnijs–18.jūlijs
No 13. jūnija līdz 18. jūlijam galerijā “Daļa laika” norisināsies mākslinieces un ilustratores Rebekas Lukošus personālizstāde “Mājas Muša”.
Rebeka Lukošus, izstādei topot, pievēršas jaunās māmiņas pieredzei – skulptūru un ilustrāciju sērijā, izmantojot mājas mušiņas kā metaforisku tēlu, tiek atklāts mātes ikdienas un iekšējās pieredzes daudzslāņainums. Rebekas Lukošus izstāde ir rotaļīgs stāsts par sākumiem – satikšanos ar bērnu un mātes rūpēm, kurā triviālais savijas ar virkni eksistenciālu jautājumu. Tajā ikdienišķi notikumi, piemēram, iespēja vienas pastaigas laikā šķērsot Akmens tiltu, kļūst par tikpat lielu izaicinājumu kā doma par ceļojumu uz ārvalstīm.
Rebeka Lukošus (1995) ir māksliniece un ilustratore. Studējusi glezniecību (Bc.) un grafiku (Mg.) Latvija Māksla akadēmijā. Cita starpā, Lukošus ir gan ilustrāciju, gan stāsta autore 2021. gadā izdevniecībā “Liels un mazs” izdotajai bilžu grāmatai “Nepaklausīgais vectēvs”. Rebeka ir “Sābrs” zīnu festivāla un kultūrvietas “Sābrs Work Room” līdzdibinātāja un vadītāja.
Izstādes kuratori ir Liene un Oskars Pavlovski
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
Izstāde “Atraitnītes”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
13. jūnijs–13. septembris
No 13. jūnija līdz 13. septembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Atraitnītes”, kas veltīta vienai no Eiropas kultūrā visatpazīstamākajām un simboliski bagātākajām puķēm.
Izstāde iepazīstina ar atraitnītes zieda daudzveidīgajiem atveidojumiem mākslas un sadzīves priekšmetos, atklājot tā nozīmi dekoratīvajā mākslā un ikdienas kultūrā. Atraitnītes motīvs sastopams interjera priekšmetos, traukos, pastkartēs, tekstilijās un apģērbā, demonstrējot zieda plašo klātbūtni dažādos laikmetos un materiālos.
Ekspozīcijā apkopoti priekšmeti no vairāk nekā divdesmit Latvijas muzeju krājumiem, kā arī privātkolekcijām, piedāvājot daudzpusīgu ieskatu atraitnītes tēla interpretācijās mākslā un dizainā.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Baltijas animācijas mākslai veltīts norišu cikls “Baltic Island”
Tokijā
Līdz 14. jūnijam
Līdz 14. jūnijam Tokijas mākslas galerijā “Spiral” norisināsies Baltijas ilustrācijas un animācijas ainavai veltīts norišu cikls “Baltic Island”, kas Japānas auditorijai piedāvās daudzslāņainu ieskatu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vizuālajā kultūrā. Programmā iekļauti septiņi animācijas īsfilmu seansi, ilustrāciju izstāde, paneļdiskusijas, darbnīcas un labdarības izsole Ukrainas bēgļu atbalstam.
Pēdējos gados Baltijas vizuālā māksla Japānā guvusi ievērojamu atpazīstamību, ko veicinājusi gan Latvijas animācijas filmas “Straume” (2024) starptautiskā veiksme, gan Mikaloja Konstantīna Čurļoņa darbu retrospekcija. Tomēr plašākais Baltijas vizuālās kultūras konteksts Japānas publikai joprojām ir maz zināms. Tieši tādēļ Lietuvas–Japānas radošās studijas KOI organizētais projekts “Baltic Island” piedāvās iespēju iepazīt reģiona mākslinieku darbus, kuros savijas vēsturiskās saknes un mūsdienu pasaules refleksijas.
Programmas centrā ir latviešu kuratores un režisores Annas Začas veidotā animācijas īsfilmu izlase, kurā apkopoti vairāk nekā 50 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas autoru darbi. Filmas tiks demonstrētas septiņos tematiskos seansos, aptverot gan avangarda eksperimentus un ironisku humoru, gan personiskus un ģimeniskus stāstus.
Latvijas animāciju programmā pārstāvēs režisori Jānis Cimmermanis, Edmunds Jansons, Jurģis Krāsons, Vladimirs Leščovs, Anete Melece, Zane Oborenko, Nils Skapāns, Roze Stiebra, Lizete Upīte, Kārlis Vītols, Anna Zača un Gints Zilbalodis, demonstrējot darbus, kas tapuši laikā no 1974. līdz 2024. gadam.
Paralēli filmu programmai galerijā “Spiral” būs skatāma ilustrāciju izstāde, ko veidojušas kuratores Bianka Soe un Ieva Babilaite. Tajā eksponētas vairāk nekā 150 ilustrācijas no 30 Baltijas autoru daiļrades. Latviju pārstāvēs Jānis Andžāns, Elīna Brasliņa, Edmunds Jansons, Maija Kurševa, Anete Melece, Anita Paegle, Oskars Pavlovskis, Reinis Pētersons, Ingrīda Pičukāne, Roberts Rūrāns un Anna Vaivare.
Galerija “Spiral”, Tokija, Japāna
Izstāde “Statika”
PAiR galerijā
Līdz 21. jūnijam
Līdz 21. jūnijam PAiR galerijā Pāvilostā skatāma izstāde “Statika”, kas apvieno trīs PAiR rezidences mākslinieku – Ievas Vieses, Mika Svikuļa un Zanes Zelmenes – jaunākos darbus. Mākslinieki tika izvēlēti atklātā konkursā, ko organizēja biedrība ASTE – Art, Science, Technology, Education, un viņu dalība rezidencē saistīta ar starptautisko projektu “ElektrON – Dzintara nākotne”.
Izstādes nosaukums atsaucas uz elektrostatisko lādiņu – neredzamu spriegumu, kas rodas berzes, tuvuma un savstarpējas iedarbības rezultātā. “Statika” apzīmē šķietamas nekustības stāvokli, kurā dažādi spēki uz mirkli atrodas līdzsvarā. Šī ideja kļūst par izstādes centrālo metaforu, atklājot spriegumu starp pagātni un nākotni, materiālo un nemateriālo, redzamo un apslēpto.
Visu trīs mākslinieku radošās prakses attīstās starp materiālu izpēti, arheoloģiju un spekulācijām par nākotni. Darbi pievēršas materiāliem un procesiem, kas uztver apkārtējo vidi, uzkrāj pieredzes nospiedumus un saglabā laika slāņus, vienlaikus glabājot spriegumu, kas ne vienmēr ir uzreiz saskatāms.
Ekspozīcijā iekļauti gaismas frekvenču ieraksti, projekcijas, jūras izskaloti un organiski materiāli, kā arī telpiski objekti, kas funkcionē kā uzlādēti pārejas punkti starp tehnoloģisko, ģeoloģisko un ķermenisko. Izstāde veido daudzslāņainu vidi, kurā materiāli kļūst par lieciniekiem procesiem, kas norisinās ārpus cilvēka uztveres robežām, vienlaikus saglabājot atmiņu par pagātni un potenciālu nākotnei.
Īpaša loma izstādē atvēlēta apmeklētāju līdzdalībai. Ekspozīcijā integrētie QR kodi aicina kļūt par daļu no topošā nākotnes arhīva, papildinot to ar personīgām vīzijām par nākotni un dziļo laiku. Šie ieguldījumi vēlāk tiks iekļauti starptautiskajā izstādē “ElektrON – Fosilā nākotne”, kas būs skatāma Liepājas muzejā.
Izstāde “Statika” ir daļa no programmas “Dzintara sezona Pāvilostā”, kas tiek īstenota Eiropas kultūras galvaspilsētas “Liepāja 2027” ietvaros. Programma pievēršas dzintaram kā kultūras, zinātnes un mākslas izpētes objektam, vienlaikus rosinot domāt par cilvēka attiecībām ar laiku, vidi un tehnoloģijām.
PAiR galerija
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Elmāra Gaigalnieka personālizstāde
Laikmetīgās mākslas galerijā “Berga Bazar’t”
Līdz 1. jūlijam
Elmārs Gaigalnieks. Būtības meklējumi. Eļļa, saplāksnis. 60x20 cm. 2026
Līdz 1. jūlijam laikmetīgās mākslas galerijā “Berga Bazar’t”” skatāma mākslinieka Elmāra Gaigalnieka gleznu izstāde, kas veltīta tēmai “Mitoloģija” ar moto “Spēks”.
Izstādē aplūkojamie darbi apvieno mākslinieka ilgstošo interesi par simboliskiem un mitoloģiskiem naratīviem, pievēršoties iekšējā spēka, klusuma un individuālās pieredzes tēmai. Ekspozīcijas centrā ir ideja par spēku kā iekšēju izvēli un ceļu, kas nereti ved cauri neērtām, tumšām un sociāli mazāk pieņemtām pieredzes zonām.
Izstādes pamatā iekļauts arī citāts no Frīdriha Nīčes: “Spēks ir iet tur, kur citi pat baidās paskatīties.” Šī doma papildināta ar mākslinieka refleksiju par spēku kā klusu, iekšēju procesu – nevis ārēju demonstrāciju, bet apzinātu ieiešanu sevī.
Elmārs Gaigalnieks ir daudzpusīgs mākslinieks, kurš darbojies glezniecībā, scenogrāfijā un telpisko ekspozīciju veidošanā. Viņš veidojis scenogrāfijas Dailes teātrī un citos projektos, kā arī izstrādājis muzeju un interjeru ekspozīcijas Latvijā un ārvalstīs, tostarp Turaidas muzejrezervātā. Mākslinieks pazīstams arī ar eksperimentiem smilšu mākslā un vizuālās izteiksmes paplašināšanu dažādos medijos.
Laikmetīgās mākslas galerija “Berga Bazar’t”
Elizabetes iela 87, Rīga
Andras Pelnas un Marutas Pļavnieces izstāde “Mirkļa tvērienā”
Liepājas Latviešu biedrības namā
Līdz 5. jūlijam
Līdz 5. jūlijam Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu zālēs skatāma mākslinieču Andras Pelnas un Marutas Pļavnieces gleznu izstāde “Mirkļa tvērienā”, kas aicina pievērsties Latvijas ainavas poētikai, dabas klātbūtnei un mirkļa trauslajai, bet nozīmīgajai pieredzei.
Abas mākslinieces dzimušas Liepājā, abas savā radošajā darbībā iedvesmojas no dabas, dzejas un mūzikas. Lai gan katra pārstāv atšķirīgu paaudzi, viņas vieno ne tikai līdzīgas mākslinieciskās intereses, bet arī ģimeniskas saites – Andra Pelna un Maruta Pļavniece ir māte un meita. Izstāde “Mirkļa tvērienā” ir pirmā tik apjomīgā abu mākslinieču kopīgā izstāde.
Ekspozīcijā skatītāji aicināti iepazīt Latvijas dabas ainavas kā iedvesmas, spēka un piederības avotu. Mākslinieces pievēršas mirkļa notveršanai – īslaicīgām sajūtām, noskaņām un dabas pārvērtībām, kas, pārtopot gleznās, iegūst paliekošu formu. Daba šeit kļūst ne vien par attēlojuma objektu, bet arī par personiskās identitātes un iekšējās pasaules atspoguļojumu.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Augusta Kīnapa personālizstāde “Vasaras prieki”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 12. jūlijam
Līdz 12. jūlijam galerijā “Bastejs” skatāma igauņu gleznotāja Augusta Kīnapa personālizstāde “Vasaras prieki” (“Joys of Summer”), kurā eksponēti jaunākie darbi, kas tapuši īpaši šai izstādei.
Augusta Kīnapa glezniecībā līdzās pastāv šķietami pretēji lielumi – spilgtas un blāvas krāsas, ikdienišķais un mūžīgais, rotaļīgums un nopietnība, dzīvesprieks un eksistenciālas skumjas. Šo kontrastu mijiedarbe veido mākslinieka darbiem raksturīgo daudzslāņainību un emocionālo dziļumu.
Izstādē aplūkojamie darbi pievēršas Kīnapa daiļradei raksturīgām tēmām – sportistiem, ikdienas dzīves ainām un erotiskiem motīviem. Savos krāsainajos darbos mākslinieks pēta cilvēku, dzīvnieku un pat arhitektūras objektu iekšējo pasauli, apvienojot figurālu tēlojumu ar simbolisku un poētisku skatījumu uz realitāti.
Izstādi papildina igauņu režisores Maitas Vaikas īsfilma par Augusta Kīnapa retrospektīvo izstādi “Le Soleil De Ma Vie”, kas 2023. gadā bija skatāma Kadriorgas galerijā Tallinā.
Augusts Kīnaps (1978) ir viens no pazīstamākajiem savas paaudzes igauņu gleznotājiem. Viņš studējis Igaunijas Humanitāro zinātņu institūtā, Igaunijas Mākslas akadēmijā, kā arī papildinājis zināšanas Londonas Slade Mākslas skolas vasaras programmā. Mākslinieks ir saņēmis Konrāda Māgi mākslas balvu un Kristjana Rauda mākslas balvu.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Jūrmala
Rituma Ivanova izstāde “On Paper”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 12. jūlijam
Līdz 12. jūlijam galerijā “Bastejs” skatāma mākslinieka Rituma Ivanova izstāde “On Paper”, kas apvieno dažādos laika posmos radītus darbus uz papīra. Izstāde izgaismo mākslinieka ilgstošo interesi par cilvēka seju, emocijām un identitāti. Strādājot ar zīmējumu un dažādām grafikas tehnikām, Ivanovs veido psiholoģiski niansētus portretus, kuros precīzs vērojums savijas ar ekspresīvu rokrakstu.
Darbu kopumā īpaši izceļas uzmanība pret faktūru, gaismu un portretējamā iekšējo pasauli, savukārt papīrs kā medijs piešķir attēliem tiešumu un intimitāti, pastiprinot klātbūtnes sajūtu.
Izstāde aplūkojama kā vienots vizuāls pētījums par cilvēka tēlu un tā emocionālajām un psiholoģiskajām dimensijām.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Jūrmala
Grafikas darbu izstāde “Izgarojumi”
Kuldīgas Mākslinieku Rezidences galerijā
līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam Kuldīgas Mākslinieku Rezidences galerijā skatāma grupas izstāde “Izgarojumi”, ko organizē biedrība Kuldīgas Mākslinieku rezidence un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra.
Studiju gada laikā Grafikas katedrā mutuļo iedvesma, idejas, enerģija un neskaitāmu vielu izgarojumi, bez kuriem nav iedomājama darbu tapšana. Tagad darbnīcas logs tiek atvērts, ļaujot šiem radošajiem izgarojumiem ieplūst pasaulē un sasniegt skatītāju acis.
Izstādē apskatāmi 17 jauno mākslinieku darbi, kas tapuši studējot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas specialitātē. Izpildījumā un vizuālajā valodā daudzveidīgie darbi sniedz ieskatu jaunās paaudzes interesēs un aktualitātēs, kā arī grafikas tehniku izpētē un pielietojumā. Katrs darbs atsevišķi atklāj autora individuālo pieeju un rokrakstu, bet kopā tie veido laikmetīgās grafikas vidi.
Izstādes norises laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt grafikas procesu arī praktiski, piedaloties linogriezuma tehnikas meistarklasēs, kas notiks 20. jūnijā un 11. jūlijā plkst. 14.00. Meistarklasēs dalībnieki varēs iepazīt linogriezuma tehnikas pamatprincipus un praktiski izmēģināt grafikas darba radīšanas procesu.
Izstādē piedalās: Alise Hofmane, Alise Ilze Grišina, Alise Krokforda, Amanda Bieziņa, Asnāte Valbaka, Beāte Aizkalna, Beāte Seile, Elfa Zariņa, Emīlija Graustiņa, Ezra Jansons, Ieva Sarksņa, Ilze Jankevica, Irbe Ernštreite, Lote Anna Strīķe, Madara Krēziņa, Mārtiņš Barans, Tonijs Strods.
Kuldīgas Mākslinieku Rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga
“Mūzikas, mākslas un dizaina dienas 2026”
Liepājā
Līdz 28. augustam
Līdz 28. augustam Liepājā norisināsies MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) rīkotais pasākumu cikls “Mūzikas, mākslas un dizaina dienas 2026”, kas tradicionāli mācību gada noslēgumā iepazīstina sabiedrību ar absolventu kvalifikācijas darbiem un jaunās paaudzes mūziķu, mākslinieku un dizaineru profesionālo sniegumu.
Pasākumu programma līdz 16. jūnijam piedāvās mūzikas programmu absolventu publiskos kvalifikācijas koncertus un eksāmenus dažādās Liepājas norises vietās. Koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē, Liepājas Valsts ģimnāzijā un LMMDV Kamerzālē būs iespēja iepazīt jauno profesionāļu veikumu akordeona spēlē, diriģēšanā, mūzikas teorijā, ģitāras spēlē, vokālajā mūzikā, populārajā un džeza mūzikā, kā arī stīgu un pūšaminstrumentu specialitātēs.
No 16. līdz 18. jūnijam sekos mākslas un dizaina programmu kvalifikācijas eksāmeni. Vienlaikus 16. jūnijā Alejas ielā 18 tiks atklāta absolventu kvalifikācijas darbu izstāde, kas šogad pirmo reizi norisināsies skolas telpās. Tās laikā visa ēka pārtaps vienotā izstāžu vidē, ļaujot apmeklētājiem iepazīt topošo mākslinieku un dizaineru darbus autentiskā radošā atmosfērā. Izstāde būs skatāma līdz 10. jūlijam, kad notiks LMMDV jubilejas gada centrālais notikums – absolventu salidojums, bet pēc neliela pārtraukuma tā apmeklētājiem atkal būs pieejama no 29. jūlija līdz 28. augustam.
Par pasākumu cikla kulmināciju tradicionāli kļūs Modes skate, kas norisināsies 17. jūnijā plkst. 18.00 koncertzāles “Lielais dzintars” Lielajā zālē. Šī gada modes skates koncepcija akcentē visu trīs skolas virzienu – mūzikas, mākslas un dizaina – savstarpējo sinerģiju.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Tēlniecības izstāde “Krāāā...”
Rojas brīvdabas estrādē
Līdz 12. septembrim
Līdz 12. septembrim Rojas brīvdabas estrādē skatāma tēlniecības izstāde “Krāāā...”, kas aicina pieredzēt laikmetīgās skulptūras pilsētvides un dabas mijiedarbībā.
Izstādes nosaukums “Krāāā...” iezīmē drosmīgu, nepieradinātu un dabas iedvesmotu dialogu ar skatītāju, kurā lielformāta tēlniecības objekti kļūst par daļu no Rojas ainavas un estrādes arhitektoniskās struktūras.
Ekspozīcijā piedalās četri Latvijas laikmetīgās mākslas autori – Nils Jumītis, Elizabete Melbārzde, Dāvis Valbaks un Rūta Patmalniece – kuru individuālie rokraksti veido vienotu, vizuāli spēcīgu ansambli.
Izstādes kurators Māris Grosbahs ir veidojis ekspozīciju kā telpisku pieredzi, kurā skulptūras organiski iekļaujas dabas un arhitektūras kontekstā, radot jaunu skatījumu uz publiskās telpas potenciālu un laikmetīgās tēlniecības klātbūtni ārpus tradicionālajām izstāžu telpām.
Izstāde ir apskatāma bez maksas jebkurā diennakts laikā.
Rojas brīvdabas estrāde
Jūras iela 10, Roja, Rojas pagasts, Talsu novads
Birutas Stafeckas izstāde “Vasaras noskaņas jeb Čaks laukos”
Aleksandra Čaka muzejā
Līdz 13. septembrim
Līdz 13. septembrim Aleksandra Čaka muzejā skatāma mākslinieces Birutas Stafeckas izstāde “Vasaras noskaņas jeb Čaks laukos”, kas veltīta dzejnieka Aleksandra Čaka vasaras pieredzēm un pilsētnieka skatījumam uz lauku vidi. Izstāde aicina iepazīt pasauli, kurā smaržas, krāsas un gaismas kontrasti pārtop liriskās noskaņās, sasaucoties ar Čaka dzejas tēlainību un emocionālo intensitāti.
Lai gan Aleksandrs Čaks visbiežāk saistās ar pilsētu, tās ielām, bulvāriem un ikdienas dzīves ritmu, vasaras viņš pavadīja laukos pie radiniekiem. Šīs pieredzes atklāja dzejniekam citu pasauli – dabas pilnbriedu, gaismas un krāsu spēles, kā arī īpašu sajūtu telpu, kas kļuva par iedvesmas avotu viņa daiļradē.
Izstādē eksponētie Birutas Stafeckas darbi pietuvojas līdzīgai izjūtu pasaulei. Mākslinieces gleznās daba atklājas kā emocionāli piesātināta vide, kurā nozīmīgu lomu spēlē kontrasti, noskaņas un mirkļa pārdzīvojums. Tāpat kā Čaka dzejā, arī Stafeckas darbos ikdienišķais un poētiskais savijas vienotā pieredzē, ļaujot skatītājam sajust vasaras klātbūtni visās tās izpausmēs.
Biruta Stafecka izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 1988. gada. Radošās darbības sākumā viņa pievērsās tekstilmākslai, bet vēlāk par savu galveno izteiksmes līdzekli izvēlējās glezniecību, strādājot eļļas un akrila tehnikās. Paralēli radošajai darbībai māksliniece ir zīmēšanas pasniedzēja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Tekstilmākslas nodaļā.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48/8, Rīga
Pasniegtas Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2026
1. jūnijā Ventspilī notika Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2026 pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti izcilākie muzeju nozares projekti Latvijā. Šogad galvenās balvas saņēma Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Gada balvu krājuma darbā ieguva Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” (projekta vadītāja Astrīda Rogule). Žūrija īpaši novērtēja izstādes starptautisko nozīmi, augstvērtīgo krājuma interpretāciju un veiksmīgo sadarbību ar ārvalstu partneriem.
Par izcilu pētniecisko veikumu Gada balvu saņēma Rīgas Porcelāna muzeja izdotā monogrāfija “Levons Agadžanjans” (projekta vadītāja Iliana Veinberga). Žūrija atzina, ka pētījums sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas porcelāna mākslas un kultūrvēstures izpētē, vienlaikus atklājot plašāku laikmeta un radošās vides kontekstu.
Savukārt Gada balva izglītojošajā darbā piešķirta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādei “Tiesības uz bibliotēku” (projekta vadītāja Anda Boluža). Žūrija izcēla izstādes sociālo un izglītojošo nozīmi, aktualizējot bibliotēku un lasīšanas kultūras lomu mūsdienu sabiedrībā.
Kategorijā “Pamanīts” apbalvojumu saņēma Alūksnes novada muzejs par darbu ekspozīcijas “Aizsapņošanās” izveidē. Žūrija īpaši novērtēja vietējās kopienas iesaisti un kultūras mantojuma interpretāciju mūsdienīgā ekspozīcijas formā.
Par mūža ieguldījumu muzeju nozares attīstībā tika godināti ilggadējais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Dr. hist. Arnis Radiņš un ilggadējā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Mg. art. Anita Meinarte.
Šogad Latvijas Muzeju biedrības Gada balvai tika iesniegti 52 projekti no muzejiem visā Latvijā. Pieteikumi apliecināja muzeju nozares daudzveidību, spēju strādāt ar dažādām auditorijām, iesaistīt kopienas un aktualizēt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Projektus vērtēja neatkarīga piecu ekspertu žūrija, analizējot to efektivitāti, aktualitāti, kvalitāti, sociālo ietekmi un ilgtspēju.
Izdota grāmata “Izstādes dzimšana. Kuratoriālās prakses atmiņas institūcijās”
No 10. jūnija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejams jauns izdevums “Izstādes dzimšana. Kuratoriālās prakses atmiņas institūcijās”, kas pievēršas izstādei kā starpdisciplinārai izteiksmes formai un analizē kuratoriālās prakses, izstāžu veidošanas procesus un to nozīmi muzeju un bibliotēku darbā.
Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 10. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā, un to papildinās publiska diskusija “Kāpēc izstāde?”, kurā tiks apspriesta izstāžu loma mūsdienu kultūras institūcijās.
Rakstu krājuma centrā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu prakse, kas kalpo par atspēriena punktu plašākam skatījumam uz izstāžu veidošanu Latvijā un starptautiskā kontekstā. Izdevums aplūko izstādi kā daudzslāņainu mediju, kas vienlaikus darbojas kā komunikācijas, pētniecības un pieredzes forma, savienojot mākslu, zinātni, dizainu un izglītību.
Grāmatas autori analizē kuratora un pētnieka lomu mijiedarbi, izstāžu dizaina nozīmi, institucionālās atbildības un ilgtspējas jautājumus, kā arī auditorijas pieredzi mūsdienu izziņas izstādēs. Izdevumā apkopoti mākslas zinātnieku, vēsturnieku un kuratoru raksti, tostarp autoru Ievas Astahovskas, Andas Bolužas, Paula Daijas, Anetes Krūmiņas, Augustes Petres, Intas Pujātes, Andras Silapēteres, Gustava Strengas, Ingas Surguntes, Maijas Treiles, Inetas Vaivodes un Zanes Zajančkauskas pētījumi.
Izdevuma sastādītājas un zinātniskās redaktores ir mākslas zinātniece Anda Boluža un dizainere, kuratore Anete Krūmiņa, savukārt projekta vadītāja un priekšvārda autore ir Katrīna Teivāne.
Grāmatas tekstu papildina fotogrāfa Reiņa Hofmaņa dokumentālā fotogrāfiju sērija par Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes “Tiesības uz bibliotēku” tapšanu, kā arī saruna ar arhitektu biroju GAISS, kas atklāj izstāžu arhitektūras un telpiskās pieredzes nozīmi mūsdienu ekspozīciju veidošanā.
Grāmatas atvēršanas pasākuma diskusijā “Kāpēc izstāde?” piedalīsies mākslas zinātniece un kuratore Ieva Astahovska, kultūras vēsturnieks Gustavs Strenga un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure.
Izdevumu no 10. jūnija būs iespējams iegādāties LNB veikalā “Draugu telpa” un bibliotēkas e-veikalā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
LNMM izdod publikāciju krājumu “Muzeja raksti 10”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis publikāciju krājumu "Muzeja raksti", kas nācis klajā kā sērijas 10. izdevums.
Krājums “Muzeja raksti 10” daudzpusīgi aplūko autentiskuma un oriģinalitātes tēmu, izceļot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta Nolējumu kolekciju un tās vēsturi. Publikāciju tēmu loks aptver 2024. gadā Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA notikušo starptautisko zinātnisko lasījumu “Autentiskums muzeju kolekcijās un pasaules kultūru kontekstā. Pieredze, kritika un perspektīvas” materiālus, atspoguļojot sadarbību ar ārvalstu un pašmāju pētniekiem un praktiķiem. Izdevums apvieno rakstus un intervijas, sniedzot starpdisciplināru un vispusīgu tēmu izpēti gan starptautisku nolējumu kolekciju kontekstā, gan saistībā ar procesiem laikmetīgās mākslas, grafikas, numismātikas, dekoratīvi lietišķās mākslas, kultūras un mākslas vēstures nozarēs.
“Muzeja raksti 10” lasāmi latviešu un angļu valodā, tie iedalīti četrās galvenajās nodaļās. Rakstu krājumu ievada Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas Daigas Upenieces priekšvārds. Pirmā izdevuma sadaļa veltīta nolējumiem un to kolekcijām, apkopojot pašmāju un ārvalstu kuratoru, mākslas vēsturnieku un mantojuma institūciju speciālistu rakstus. Autori savos darbos analizē konkrētu kolekciju vēsturi, saglabāšanas izaicinājumus un lomu mākslas vēstures apguvē. Tāpat rakstos tiek pētīta ģipša nolējumu mijiedarbība ar laikmetīgo mākslu, kā arī to uztvere un nozīme patstāvīgu mākslas objektu statusā.
Otrā krājuma nodaļa veltīta autentiskuma un oriģinalitātes jēdzieniem, apvienojot trīs dažādus pētījumus. Autori analizē šos jēdzienus dažādu kultūru piederības skatījumā, kā arī aplūko autentiskumu kā būtisku materiālā kultūras mantojuma vērtības kritēriju. Tāpat nodaļā tiek pētītas robežas starp reprodukciju, oriģinālu un rekonstrukciju, meklējot šo jēdzienu vēsturiskos krustpunktus.
Trešā nodaļa ir veltīta autentiskuma un oriģinalitātes praktisko piemēru izpētei, apkopojot mākslas un vēstures pētnieku, muzeju krājuma glabātāju, arhīvistu, kā arī mākslinieku pieredzi un secinājumus. Autori savos darbos analizē konkrētu antīko monētu, dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu un vēsturisko diapozitīvu kolekciju autentiskumu. Tāpat nodaļā tiek vērtēti oriģinalitātes kritēriji un robežas grafikas mākslā, kā arī meklētas atbildes uz jautājumu par autentiskuma iespējamību un transformācijām laikmetīgajā mākslā.
Rakstu krājumu noslēdz interviju sadaļa ar septiņiem ārvalstu pētniekiem un nozares ekspertiem, sniedzot ieskatu nolējumu kolekcijās un to darbnīcās dažādās Eiropas valstīs. Sarunās piedalās klasiskās arheoloģijas profesori, muzeju un kolekciju direktori, kultūras mantojuma pārvaldības kuratori, kā arī skulptūru kolekciju un ģipša nolējumu darbnīcu vadītāji. Šīs intervijas sniedz plašāku starptautisko kontekstu, ļaujot labāk izprast arī Latvijas kolekcijas vēsturi un nozīmi, kā arī tās interpretācijas iespējas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs "Muzeja rakstu" izdošanu uzsāka 2009. gadā ar mērķi publicēt muzeja speciālistu pētnieciskā darba rezultātus – rakstus un referātus, tiem atsevišķos gadījumos piepulcinot arī citu pētnieku veikumu, kas prezentēts muzeja rīkotajās konferencēs.
Grāmatu no 12. jūnija varēs iegādāties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja suvenīru veikalā un Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kasē, kā arī tiešsaistē, aizpildot formu. Pēc pieprasījuma saņemšanas ar Jums sazināsies muzeja darbinieks. Izdevuma iegādes cena muzeja kasē un mājaslapā ir 15 EUR. Šī ir pirmā reize, kad sērijas “Muzeja raksti” izdevums būs lasāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Tēlniecības objekts “Obelisks neredzamajam”
Ziedoņdārzā
Ziedoņdārzā uzstādīts jauns un ne visiem saprotams objekts – “Obelisks neredzamajam”. Kā apgalvo darba izgatavotājs, tad šī darba autors ir “Tukšums”. Objektu veido obeliska formas, kokā veidotā pamatne un nerūsējošā tērauda skulptūra – balons, kurā klātesošie var ieraudzīt sevi un obelisku no citas perspektīvas. Uz obeliska priekšējās plaknes vērotājs var ieraudzīt arī tekstu latīņu valodā “Vacuus, sed non desertus; invisibilis, sed non inexistens”.
Latviešu valodas tulkojums:
Tukšs,
bet ne
pamests,
Neredzams,
bet ne
neesošs.
Par Tukšuma objekta izveidi komentārus sniedz mākslinieks Aigars Bikše, kurš ir piedalījies objekta tapšanā. Bikše apgalvo, ka, veidojot šo objektu, viņš ir īstenojis Tukšuma gribu.
Mākslinieks uzsver: “Tā kā abstraktais un neizstāstāmais vēlas izpausties, es to esmu uzklausījis un Tukšuma uzdevumu manifestējis mākslas formā. Protams, uzklausīt un interpretēt Tukšuma uzdevumus nav vienkārši, un es apzinos iespējamās kļūdas savās darbībās. Tomēr pašā pamatā tā ir bijusi atbildīga rīcība ar man pieejamajiem vizuālās mākslas valodas līdzekļiem. Tāpat es apzinos, ka jebkas mums apkārt ir radīts Tukšuma uzdevumā un ar to piepildīts, un it kā sevišķa objekta radīšana nemaz nebūtu nepieciešama. Tomēr apbrīnojamā kārtā radītais objekts liecina, ka tā tomēr nav.”
Savā ziņā, iespējams, Tukšumam spēlējoties arī ar laika aspektu, skulptūras pamatne ir veidota no seniem koka dēļiem, saglabājot dabīgas koksnes toņus, kuros nedaudz spēlējās pelēkās krāsas. Tāpat, iespējams, Tukšums izvēloties objektam obeliska formu, ir vēlējies dot semantisku norādi par kultūrā pastāvošo nepieciešamību manifestēt vērtības un piemiņas nostiprināšanu materiālajā un nemateriālajā kultūras telpā. Virs obeliska gaisā lido piepūšamais balons, kurā atspoguļojās apkārtējā pasaule.
Objekts turpina mākslinieka pētījumu vides tēlniecības objekta mistifikācijas virzienā, kur vēsturiskās atsauces un semantiskie vēstījumi pārklājās un veido telpu skatītāja personīgajai interpretācijai. Aigars Bikše ir pateicīgs Tukšumam par uzticēšanos un atbalstu objekta izveidē.
