Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rotko muzeja glezniecības kolekcijas izstāde “Sarkanā”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā Rēzeknē
26. septembris–26. novembris
Edvards Grūbe. Vakars (2018). Audekls, eļļa. 146 x 162 cm. Publicitātes attēls
No 26. septembra līdz 26. novembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā Rēzeknē skatāma Rotko muzeja glezniecības kolekcijas izstāde “Sarkanā”. Izstādes koncepts ir balstīts uz sarkanās krāsas apzīmējumu un simbolisko nozīmi, kas iezīmējas gan “GORA” interjerā, gan abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko (1903-1970) daiļradē.
Sarkanajam ir vairākas konotācijas, ko Rotko veiksmīgi interpretēja, radot savu sajūtu glezniecību. Sarkanā krāsa raisa emocijas, kultivē enerģiju, ir mainīga – plūstoša, vibrējoši kustīga, intensīvi piesātināta, baudkāri un jutekliski maiga kā izsmalcināts zīds. Arī pēdējais nepabeigtais Marka Rotko mākslas darbs ar nosaukums “Sarkans uz sarkana” ir simboliska liecība par mākslinieka spilgto emociju un sajūtu pasauli.
Izstādi “Sarkanā” veido Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi no Rotko muzeja krājuma, kuros dominē sarkanā krāsa, atklājot tās daudzveidīgās nokrāsas un sajūtu spektrus. Krājumā esošajiem mākslas darbiem ir tuvināta saikne ar Marka Rotko mākslas filozofiju. Esot līdzās mākslas ģēnija emocionāli vibrējošajiem darbiem, māksla jaunrades process sasaucas ar redzēto, iepazīto un sajusto. Sarkanās krāsas dominējošais aspekts Marka Rotko darbos neviļus, šķietami neapzināti, bet zemapziņā paliekoši pārnesas uz mākslas darbiem, kas radīti mākslas rezidenču laikā vai ieguļas mākslas krātuves plauktos pēc mākslinieku personālizstādēm Rotko muzejā.
Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Guna Millersone, Sigita Daugule, Ingūna Liepa, Edvards Grūbe, Pēteris Sidars (Latvija), Ramūns Čeponis (Lietuva), Bents Holšteins (Dānija), Kerola Bernjē (Kanāda), Erdmute Blaha (Vācija), Takahiro Nišida (Japāna), Merava Šinna Ben-Alona (Izraēla).
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4, Rēzekne
Ievas Stalšenes personālizstāde “Pilnīga izbeigšanās”
Maxim Boxer galerijā
26. septembris–12. oktobris
No 26. septembra līdz 12. oktobrim Maxim Boxer galerijā būs skatāma Ievas Stalšenes personālizstāde “Pilnīga izbeigšanās”. Savā jaunākajā izstādē māksliniece, scenogrāfe Ieva Stalšene turpina sev raksturīgo garīgo tematiku, caur telpu, tekstu un formu atklājot savas dvēseles pašreizējo domtelpu, kurā virmo jautājums par to, kāds būs mūsu laika nemateriālais mantojums.
Kopš civilizācijas pirmsākumiem cilvēki ir mēģinājuši atkodēt savas eksistences jēgu, pētīt un identificēt garīgās pieredzes un savu mijiedarbību ar materiālo pasauli. Tajā skaitā termins “dvēsele” ir lietots un pētīts daudzās disciplīnās, tomēr nav zaudējis savu netveramības auru. Viens no veidiem, kā iespējams aplūkot šo parādību, ir definēt to kā enerģijas daudzumu, kas maina savu vibrāciju frekvenci. Ja pieņemam, ka mūsu iekšējā enerģija ir inteliģenta un apdāvināta ar spēju radīt, vai esam ļaunprātīgi izniekojuši savas dāvanas tiktāl, ka nolēmām sevi bezjēdzīgām beigām?
Mākslinieces radošajā praksē un izstādē būtisku lomu ieņem sakrālo, tekstuālo plākšņu glezniecība, kā pamatā ir aizmetņi no ikonogrāfijas un kirliāna fotogrāfijas. Māksliniece tās definē, kā domu un ideju enerģētiskos momentuzņēmumus, ko veido metāliskā pārklājuma, teksta šifra un krāsas saspēlē. Izstādes telpas vizuālo tēlu veidojis “dvēseles domtelpas” jēdziens, ko māksliniece interpretē kā nenosakāmu punktu bezgalības režģī.
Maxim Boxer galerija
Lāčplēša iela 48, Rīga
Paneļdiskusija “Pirms un pēc”
radošajā kvartālā “Provodņiks”
Industriālā mantojuma dienu noslēgumā
27. septembrī / plkst. 19.00
27. septembrī plkst. 19:00 radošajā kvartālā “Provodņiks” Industriālā mantojuma dienu noslēgumā notiks paneļdiskusija “Pirms un pēc”, kurā piedalīsies šīs vasaras Industriālā mantojuma dienu lektori, arhitekti – Zaiga Gaile (Zaigas Gailes birojs), Dagnija Smilga (ĒTER), Jānis Krastiņš (RTU), Artis Zvirgzdiņš (A4D), kā arī diskusijas moderators Vents Vīnbergs.
Izskan bažas par to, ka tehnoloģiju straujā attīstība tās ir padarījusi par līdzvērtīgu konkurentu cīņā par fizisko telpu un vairs ne tikai nepieciešamu un utilitāru līdzekli telpas ērtai lietošanai. Šīs bažas varētu būt saprotamas ikvienam, kuru satrauc iespēja, ka par patstāvīgu būtni pasaulē varētu pārvērsties mākslīgais intelekts – tehnoloģija ar savu subjektivitāti un autorību, un vēl lielāku ietekmi fiziskajā telpā, kurā arī cilvēks varētu kļūt tādu pašu resursu, kāds tam iepriekš bija visa pārējā daba. Savukārt arhitektūras kā atsevišķas profesionālas disciplīnas robežās šo trauksmes sajūtu, iespējams, rada fakts, ka to ideju vietā, kas “tradicionāli” definēja arhitekta uzdevumu un tika iemiesotas celtnes tehnoloģiskajos risinājumos un telpiskā veidola emocionālajā vēstījumā, arvien uzstājīgāk nāk citas, ar citiem telpas lietojuma mērķiem, citu racionalitāti un citām pretenzijām pret vietu fiziskajā telpā. Ierastos priekštatus par to, kā jāfunkcionē un jāizskatās arhitektoniski un tehnoloģiski organizētai telpai, tās tiecas vai nu izspiest pilnībā, vai pabīdīt tos malā un padarīt par dekoratīvu elementu vai atribūtu ar kultūrvēsturiski sentimentālu vērtību.
Šādā veidā varētu raksturot arī modernisma revolūciju pirms vairāk nekā 100 gadiem ar atsauci uz “formu, kas seko funkcijai”, Lekorbizjē pūrisma, “dzīvojamās mašīnas” un Mīsa “less is more” idejām, un pieņemt, ka mūsdienu šķietami totālā atkarība no tehnoloģiju progresa ir šīs revolūcijas likumsakarīgs turpinājums (un ar vieglu roku norakstot postmodernisma epizodi kā savdabīgu pirmsmodernisma ideju vēstures revanša mēģinājumu). Taču, iespējams, ka smagāko triecienu modernistiskā pasaules izjūta saņem tieši tagad, kļūdama pati par savu karikatūru – sabiedrības labklājības un “labākas dzīves” vārdā gluži vai barokālu smagnējību ieguvis gan telpas organizēšanas birokrātiskais regulējums, gan inženiertehniskie risinājumi. Nemaz nerunājot par to, cik lielā mērā tehnoloģiju progresu un kopējās telpas kolonizēšanu un apropriēšanu nosaka vēlā kapitālisma loģika, kurā, kā ironizē britu kritiķis Olijs Vainraits (Olly Wainwright), “forma seko finansēm”.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga (2. stāvs, piekļūšana no Aptiekas ielas, ziemeļu puses, ieeja A)
Kuldīgas novada rezidences radošajiem autoriem pasākumi
Vārmē un Īvandē
27., 28. un 30. septembrī
Andas Poikānes Kuldīgas novada rezidences laikā Padurē radītās skulptūras
Septembra izskaņā Vārmē un Īvandē notiks vairāki pasākumi, kas tapuši Kuldīgas novada rezidences radošajiem autoriem ietvaros: 27. un 28. septembrī rakstnieces, redaktores un pētnieces Kristas Annas Belševicas vadīta dzejas rakstīšanas meistarklase un citi pasākumi Vārmē; savukārt 30. septembrī Īvandes evanģēliski luteriskajā baznīcā kopradītu mākslas pieredzi ar nosaukumu “Krēslas ainavas” piedāvās tēlniece Anda Poikāne un saksofonists Toms Rudzinskis, aicinot klātesošos mītiskā gaismēnu ceļā krēslas ainavās – iekšējās un ārējās. Performances producente ir Kate Elpo. Ierašanās no 18.00, sākums 18.30. Notikuma ilgums līdz 2 stundām. Visos pasākumos ieeja brīva.
Andas Poikānes radošais rokraksts atpazīstams ar unikālām terakotas skulptūrām un meistarīgām sīkplastikas formām, izstādēs – ar lielformāta zīmējumiem un dažādu materiālu formas objektiem, videodarbiem. Neierobežojot sevi noteikta žanra robežās un plaši sadarbojoties ar dažādu mediju māksliniekiem, Poikānes darbi atklāj jūtīgu, vizuāli poētisku pasauli, kur satikties ar tverami un netverami skaisto.
Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar unikālu skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās. Pasākumā “Krēslas ainavas” pirmatskanēs Rudzinska radītā mūzika solo saksofonam un efektiem.
Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem ir projekts, kas nodrošina rezidences dažādu nozaru radošiem autoriem, piedāvājot mēnesi pavadīt vienā no Kuldīgas novada pagastiem. Rezidences mērķis ir veicināt radošu cilvēku iesaisti Kurzemē, Kuldīgas novadā, pievēršot uzmanību vietējās kultūrvides izzināšanai un pieredžu apmaiņai. Rezidence katru gadu uzņem vairākus radošo jomu pārstāvjus, piedāvājot viņiem laiku un resursus, lai, esot saiknē ar vietējo vidi un tur rastajiem impulsiem, nodotos jaunradei un prezentētu rezultātus gan Kuldīgas novada pagastos, gan ārpus tiem.
Rezidences kuratore: Maija Rudovska
Kuldīgas novada rezidences radošajiem autoriem
Vikas Ekstas izstāde “Satikšanās”
Galerijā “ALMA”
28. septembris–3. novembris
No 28. septembra līdz 3. novembrim galerijā “ALMA” būs skatāma Vikas Ekstas izstāde “Satikšanās”.
Dodoties dzemdēt savu pirmo bērnu, meitu Almu, māksliniece uz slimnīcu paņēma arī kameru un statīvu. Uzņemtie pašportreti un video kļuva par izstādes “Satikšanās” izejmateriālu, jo šis darbs ir mākslinieces mēģinājums izprast un atcerēties dzemdību pieredzi. Video kadru sekvences nosedz galerijas stiklotos logus, tūkstošos kadru attēlojot vienu no sievietes mainošākajām dzīves pieredzēm. Uz galerijas sienām redzamas ierāmētas fotogrāfijas – autores pašportreti.
“Tas notika 2022. gada vasaras noslēgumā. Gatavojoties izgāju elpas kursus, izlasīju kaudzi rakstu, pievienojos vairākām grūtnieču čata grupām un, protams, centos pēc iespējas veselīgāk dzīvot. Noskaņoju sevi dabiskām dzemdībām stacionārā, neizmantojot anestēziju. Pēdējās grūtniecības nedēļās paliku lēna un smagnēja, nevarēju sagaidīt, kad tad beidzot sāksies. (...) Decembra vidū saņēmos pirmo reizi ieskatīties ierakstītajā materiālā un pamazām sāku to pētīt cerībā, labāk izprast piedzīvoto,” stāsta Vika Eksta.
Galerija “ALMA”
Tērbatas iela 64, Rīga
“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” GRAND PRIX laureātu darbu izstāde “Retrospekcija”
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
28. septembris–29. oktobris
Anna Afanasjeva. “Pie jūras”
No 28. septembra līdz 29. oktobrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” GRAND PRIX laureātu darbu izstāde “Retrospekcija”, kurā eksponēti visu balvas pastāvēšanas laikā godalgoto mākslinieku konkursa darbi, Preiļu plenēros tapušie, kā arī darbi no mākslinieku privātajām kolekcijām.
2023. gada izstādē, kas iezīmē balvas devīto pastāvēšanas gadu, galveno balvu ieguva gleznotāja Anna Afanasjeva ar darbu “Pie jūras”. Šogad konkursam iesniegtos darbus vērtēja: žūrijas priekšsēdētājs, profesors Aleksejs Naumovs, māksliniece Laura Pīgozne, māksliniece Sandra Krastiņa, balvas dibinātājs, mākslinieks Jānis Strupulis, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, māksliniece Anda Munkevica un Kristīne Kutepova.
Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Rasmusa Marka personālizstāde “Starptelpas”
Hyper Radošajā centrā
28. septembris–8. oktobris
Rasmus Marks. Spriegums. Eļļa un kartona, 70x100 cm, 2023
No 28. septembra līdz 8. oktobrim Hyper Radošajā centrā būs skatāma Rasmusa Marka personālizstāde “Starptelpas”.
“Mani fascinē sapņos stipri klātesoša dezorentiācijas sajūta, kas mijas ar pašpārliecinātību, ka šī ir īstā realitāte. Caur šo sēriju pētu robežsituācijas starptelpu pozīciju, kas savij skaidro un neskaidro, noteikto un nenoteikto, pagātni un nākotni. To milisekundi pirms acu plakstu pilnīgas atvēršanās, kur mīt robeža starp apziņu un saprātu, bezsamaņas un neapziņas stāvokli. Tveru šo vieglo aizkaitinātību par apjukumu, kas, bezspēcīga vājuma apklusināta, tomēr rada komforta sajūtu. Darbi jautā: “Cik viegli ir pazust šajā sapņu realitātē, un atrast sevi nelineārā laikā, telpā, pazust neskaidrajā, un atkal atrast sevi saprotamajā?”
“Starptelpas” ir limināla starppozīcija starp pagātni un nākotni, skaidro un neskaidro, saprotamo un nesaprotamo. Tas nav viens konkrēti nosacīts, bet gan visaptverošs jēdziens, kas norāda tikai virzienu, nevis nostādītu galamērķi, uz kuru tiecos šajā sajūtu izpētē.
Es gribu, lai skatītājs jūt savaldāmu apjukumu. Tādu, kas varētu rezonēt ar kaut ko piedzīvotu. Tādu, kas raisītu déjà vu. Tādu, kas liktu skatītājam pārjautāt savu saprātu par to, kas ir patiess, kas ir īsts,” stāsta mākslinieks.
Hyper Radošais centrs
Tērbatas iela 57, Rīga
Riga Last Thurdays
28. septembrī
RLT jeb Rīga Last Thursdays (Rīgas pēdējās ceturtdienas) ir kultūras pasākums, kas notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kad laikmetīgās mākslas galerijas Rīgā ir atvērtas līdz plkst. 22.00, sniedzot apmeklētājiem iespēju iepazīt jaunas izstādes.
28. septembrī šī pasākuma ietvaros būs atvērtas 25 mākslas telpas: 427, Aminori, Bazar't, Bārs Liepa, CUT ART, DOM, Galerija Birkenfelds, Galerija Rāmis/Marmelāde, Hyper radošais centrs, ISSP, Kalnciema Kvartāla Galerija, Kim?, Latvijas Mākslas akadēmija, LOOK, M/Gallery, Māksla XO, Maxim Boxer Gallery, NOASS, NOASS: AB dambis, PILOT, Provodņiks, Provodņiks: The Typewriter Museum. Jaunpienācēji: Dziesmusvētku telpa, Mmāja, Survival Kit.
Annas Priedolas izstāde
“Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos”
Mūsdienu starpžanru festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros
Liepājas koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova”
29. septembris–3. novembris
Mūsdienu starpžanru festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros Liepājas koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” no 29. septembra līdz 3. novembrim skatāma jauno mediju mākslinieces, Liepājas Universitātes docentes Annas Priedolas izstāde “Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos”. Smeļoties autores personīgajā pieredzē, tā audiovizuālos mākslas darbos un datu vizualizācijās stāsta par tādām dziļām tēmām kā novecošana un vientulība, demence un pārmaiņas ģimenes attiecībās, saskaroties ar šiem dabiskajiem dzīves procesiem.
Izstāde cieši sasaistās ar festivāla šī gada moto “Visi putni skaisti dzied”, kas ir oda daudzveidīgajām un vienreizīgajām balsīm, kas ir mūsu pasaulē. Arī demences pacientu un viņu līdzcilvēku balsu sadzirdēšana ved uz iekļaujošāku, sociāli taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Saskarsme ar cilvēkiem ar citādu uztveri, kuri nepievērš uzmanību ne pagātnes pārdzīvojumiem, ne raizēm par nākotni, reizēm ir arī pozitīva – liekot koncentrēties uz šobrīd notiekošo, cilvēcisku klātbūtni un apkārtnes skaistumu.
Māksliniece, kā materiālu demences statistikas datu vizualizācijām izvēlējusies pienu, jo tas viņai asociējas ar personiskām bērnības atmiņām – vasarām, kas pavadītas laukos pie vectēva, kur vienmēr bija pieejams svaigs piens. Diemžēl vēlāk vectēvam tika konstatēta demence, un pamazām viņš arvien vairāk attālinājās no ģimenes, realitātes, dzīves. Daudzie “baltie plankumi”, kas parādījās vectēva atmiņās un valdīja arī pašas mākslinieces un citu tuvinieku izpratnē par demenci, atgādina piena balto krāsu, kas daudz izmantota izstādes elementos un scenogrāfijā.
Interesanti, ka piens sarecot sāk vizuāli atgādināt cilvēka smadzenes. Savukārt Alcheimera pacientu smadzenēs vērojama pelēkās masas samazināšanās, kas izskatās kā “lielāki caurumi” to apjomā. Datu vizualizācijas, izmantojot pārtikas produktus kā materiālu, ir netiešs veids, kā parādīt neatgriezeniskos kognitīvās degradācijas, identitātes un attiecību sairšanas procesus, kas saistīti ar demenci. Neparastās datu vizualizācijas veidotas, lai abstrakto statistiku padarītu taustāmu, sajūtamu ar visām maņām un tādējādi vieglāk “sagremojamu”, labāk atmiņā paliekošu.
Ekspozīciju papildina video ieraksti, kuros redzami piena rūgšanas procesi šķērsgriezumā un paātrinājumā, kā arī audio dienasgrāmatas, kuras veidojuši anonīmi demences pacientu līdzcilvēki – mazmeita, dēls, vedekla, sieva – un pēc tam ierunājuši Liepājas teātra aktieri. Liepājas ekspozīcijā izveidota norobežota telpa, kurā skatītāji var vienatnē vai mazā grupā netraucēti noklausīties demences līdzcilvēku pieredzes stāstus un iepazīt piena degradācijas procesus. Atkailinot šos lielākoties izolācijā un tumsā noritošos, dabiskos procesus, māksliniece aicina plašākā sabiedrībā uzsākt sarunu par tādām stigmatizētām tēmām kā demence un citiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties novecojot.
30. septembrī, 21. oktobrī un 4. novembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00 izstādes ietvaros aicinām piedalīties Annas Priedolas un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas mediatoru vadītās “Demences datu darbnīcās”, kurās apmeklētājiem būs iespēja no dažādiem ikdienā pieejamiem un pazīstamiem pārtikas produktiem veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai. Darbnīcas apmeklējums ir bez dalības maksas, visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Liepājas koncertzāles mākslas telpa “Civita Nova”
Radio iela 8, Liepāja
Annemarijas Gulbes personālizstāde “Zem iežu velvēm kupolveida struktūrās”
Alsungas kultūras namā
29. septembris–29. oktobris
No 29. septembra līdz 29. oktobrim Alsungas kultūras namā būs skatāma jaunās mākslinieces Annemarijas Gulbes personālizstāde “Zem iežu velvēm kupolveida struktūrās”, kas tapusi Kuldīgas novada rezidences radošajiem autoriem 2023 ietvaros.
Rezidences laikā Annemarijas Gulbes pētniecības fokusā bijusi daba, naftas ieguve Adzē, pļavas, ziedi un vietējā vide. Izstādē būs redzamas fotogrāfijas un instalāciju elementi – tajā kā darba vidē, būs “izklāstītas” izpētes piezīmes, ieceres, nepiepildītas vīzijas un faktiskais neilgā skrējiena rezultāts. Gulbe par topošo izstādi saka: “Šī interese nepiesaka zinātnisku precizitāti. Ilgars Grosvalds raksta, ka “nafta rodas no augu atliekām, kas zemes dzīlēs pārogļojas un ir pakļautas spiediena ietekmei. Naftas un gāzes iegulas parasti meklē tur, kur pirms simtiem miljoniem gadu izveidojušies biezi organisko dūņu – sapropeļa – slāņi.” Caurstaigātu pļavu atliekas, pēc vasarām, kurās izplaucis tīrais skaistums, nonāk slazdos, nogulstot zem iežu velvēm kupolveida struktūrās. Laika organiskajā materialitātē šī ir substance kapsulā.”
Rezidences kuratore ir Maija Rudovska.
Alsungas kultūras nams
Ziedulejas iela 1, Alsunga
Krājuma izstāde “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”
Rotko muzejā
no 29. septembra
Marks Rotko. Bez nosaukuma. 1969. Audekls, akrils. 233.7 x 200.3 cm. Keitas Rotko Prizelas un Kristofera Rotko kolekcija (fragments)
No 29. septembra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (turpmāk – Rotko muzejs) līdzās mākslinieka Marka Rotko oriģinālu ekspozīcijai būs skatāma krājuma izstāde “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”.
Jaunā ekspozīcija ir apliecinājums Marka Rotko izcilībai un gadu desmitiem nezūdošajai ietekmei, viņam turpinot iedvesmot māksliniekus dažādās paaudzēs daudzās pasaules valstīs.
1947. gadā, pārejot uz krāsu laukumu glezniecību, abstraktā ekspresionisma pamatlicējs Marks Rotko (1903–1970) atteicās piešķirt saviem mākslas darbiem nosaukumus. Lai nošķirtu darbus citu no cita, viņš tos apzīmēja ar kārtas skaitli vai krāsām, kas dominēja jaunradītajā mākslas darbā. “Klusums ir tik precīzs,” viņš sacīja, baidīdamies, ka vārdi ietekmēs skatītāja prātu un iztēli. Nosaukums, pēc mākslinieka domām, ierobežotu mākslas darba uztveri un kavētu skatītāja domas un interpretācijas brīvību.
Rotko muzeja krājuma izstādes “Nr. 2 [Bez nosaukuma]” koncepts tuvinās Marka Rotko mākslinieciskās filozofijas pamatiem – atsakoties no konkrētām formām un simboliskiem apzīmējumiem, galveno nozīmi piešķirt krāsai un tās ietekmei uz cilvēka garīgo pasauli.
Krājuma izstādei izvēlēti mākslas darbi, kas atklāj pelēkās krāsas daudzās noskaņas Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbos. Krāsas izvēle nav nejauša arī tādēļ, ka pēdējā dzīves gadā Marks Rotko radīja divas gleznu sērijas – “Brūns uz pelēka” (akrils uz papīra) un “Melns uz pelēka” (akrils uz audekla), pētot pelēkās krāsas toņus un konfigurācijas. Tā dēvētais “tumšais periods” ir noslēdzošais mākslinieka radošajos meklējumos. Smagā slimība un konfrontācija ar nāvi no jauna piešķīra viņa darbiem cīņas dimensiju un emocionālu dziļumu, kā arī deva iespēju pēdējam mākslinieciskajam solim uz priekšu, nezināmajā.
Krājuma izstāde apmeklētājiem būs pieejama līdz 2026. gadam.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Alises Rudēvicas izstāde '”pa īstam Absolūti Neticami”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma Alises Rudēvicas izstāde '”pa īstam Absolūti Neticami'”. Apvienojot analogo fotogrāfiju ar dažādām grafikas tehnikām un ilustrāciju, Alise savos darbos pievēršas cilvēku ķermeniskajai pieredzei un veido vizuālas liecības no atmiņu, notikumu un dažādu laiku vēstošiem elementiem. Aplūkojamā darbu sērija veidota fotopolimēra tehnikā, pieskaroties instalācijai. Darbos būtisks ir performatīvais un skatuviskais aspekts, kas ataino individuālo, subjektīvo un daudzslāņaino sociālās dzimtes pieredzi un tās plūstošo dabu. Uzmanība tiek pievērsta nebinaritātei: identitātes plašumam, dažādības pieredzei un tās asociatīvai izpausmei, kas balstīta ciešā sadarbībā ar modeļiem. Tiecoties pēc autentiskākas un plūstošākas dzimtes izpausmes reprezentācijas, māksliniece veido daudzslāņainu nojausmas efektu.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Latvijas un Vācijas mākslinieču izstāde “Micēlija. Tīklojums”
Pedvāles mākslas parkā
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Pedvāles mākslas parka izstāžu zālē skatāma latviešu-vācu mākslinieču izstāde “Micēlija. Tīklojums”. Micēlijs – sēņu pasaules smalkā, neredzamā daļa, kas plešas un attīstās bezgalīgos sazarojumos, vienlaikus esot daļai no vienota veseluma. Līdzīgi darbojas arī Latvijas un Vācijas mākslinieču tīklojums “Micēlija” (Mycelia), kas septembrī tikās uz jaunu koprades procesu, kurš rezultējies izstādē.
Projekta nosaukumā vārds “micēlijs” ar nolūku pārveidots sieviešu dzimtē, māksliniecēm savos darbos apskatot tēmas, kas skar dažādas femīnās pieredzes mākslā un ikdienā. Šis internacionālā grupa pati saslēgusies savdabīgā “micēlijā” – savstarpējā radošu impulsu un atbalsta struktūrā. Tā aicina dot priekšroku sadarbībai, atbalstam, horizontālai un kopīgai lēmumu pieņemšanas metodei nevis sāncensībai un māksliniekavientuļa ģēnija stereotipa spodrināšanai.
Šajā reizē “Mycelia” apvienību Pedvālē pārstāv Minhenes mākslinieces Silke Bahmane (Silke Bachmann), Karīna Frēliha (Karin Fröhlich), Patrīcija Linke (Patricia Lincke), Penelope Ričardsone (Penelope Richardson), Sabīne Šlunka (Sabine Schlunk) un Latvijas mākslinieces – Gundega Evelone, Laura Feldberga, Rasa Jansone, Guna Millersone, Ingrīda Pičukāne un Sandra Strēle. Radošās rezidences satura un aktivitāšu veidošanā kā kuratore iesaistījusies kultūras un sociālo procesu pētniece Diāna Popova.
Māras Vaičunas, Felicitas Pauļukas un Baibas Vegeres izstāde “Par Māru”
MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” Madonā
līdz 23. oktobrim
Līdz 23.oktobrim MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” Madonās skatāma trīs Latvijas mākslas zvaigžņu – Māras Vaičunas, Felicitas Pauļukas un Baibas Vegeres izstāde “Par Māru”. Izstāde pauž vēlēšanos runāt PAR MĀRU, parādīt gleznotājas Māras Vaičunas (1949–2019) darbus. Izstādē eksponēti Māras Vaičunas darbi: “Lotto” (2005); “Felicitas darba dēlis. I. un II.” (2003); “Nezinu” (2016); “Otrās brokastis” (2010); “Mirušās puķes” (2009); “Variācija par tēmu. I.” (2006); “Ružciems. Bebru purvā” (2011); “Klusā daba jūlijā” (1986).
Māra studiju laikā uzdāvināja pasteļa krītiņus Baibai Vegerei (1948), un tā viss sākās. Baiba Vegere ir viena no nedaudzajām Latvijas māksliniecēm, kura glezno ar pasteli uz audekla. Izstādē eksponētās “Gladiolas” (1984) ir tuvs darbs Baibai, kompozīcijā ir arī citi ziedi, bet tieši gladiolas uzdāvināja Māra. Savukārt “Gleznotāja” (2023) ir Felicitas Pauļuka, izcila portretiste, pasteļglezniecības meistare, un šī pazīšanās ir bijusi nozīmīga gan Baibai Vegerei, gan Mārai Vaičunas.
Felicitas Pauļukas (1925–2014) “Māra” (1977) – filigrāns meistardarbs par klusumu un Māru. Pasteļa tehnikai raksturīgais sausais, gandrīz drūpošais virsmas klājums, Felicitas rokas tuvums papīram, jo pastelis ir tehnika, kurā starp mākslinieka roku un krāsu tikpat kā nav distances, un krītiņu līniju saceltais putekļu starojums ir viņas Māra.
Māra ir atvedusi pie sava darbu labirinta. Varētu iebilst, darbiem ir nosaukumi, otrā pusē skaidri salasāmi. Kad darbs bija pabeigts, mierīgi uz to skatoties, tika dots nosaukums, un šīs pāris rindiņas, pasvītrojot pilnīgo pabeigtību, vēl tiek apvilktas ar līniju, kas atgādina kaķi, un vienmēr tas ir atšķirīgi. Tas nopietnajā procesā ienesa smaida intonāciju. Ir vēl kas tāds, ko Māra mīlēja no sirds, tie bija franču buldogi, kopš mākslas akadēmijas keramikas nodaļas pabeigšanas, suņi bijuši vienmēr. Kādi ir Māras veidotie trauki, paliek noslēpums, darbnīcā neatradām nevienu viņas parakstītu. Māra savus traukus ir gleznojusi, ne apdedzinājusi.
Trauki, jeb to lineārās aprises, ir Māras kluso dabu aktieru kompānija, kas dažādos veidos izspēlē smalku horeogrāfiju starp intuīciju un matemātisku uzdevumu – līnija kā racionālais kodols un ilgstoša gleznošanas procesa nedefinējamais laiks kā daudzslāņu laukumi. Ir darbi, kuros līniju raksts tuvojas šifrētai valodai, ir tādi, kuros Māra sevi atklāj kā virtuozu un ekspresīvu zīmētāju. Visam gleznotajam piemīt cilvēciskas klātbūtnes siltums un slīdošu domu dīvaina miera atmosfēra.
MABOCA galerija “Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Evijas Zausajevas personālizstāde “Pilsētas pulss”
Jaunā mākslas telpā “Eviart Gallery”
līdz 31. oktobrim
Foto: Diāna Petešenkova
Līdz 31. oktobrim jaunā mākslas telpā “Eviart Gallery” skatāma Evijas Zausajevas personālizstāde “Pilsētas pulss”. Izstādē tiek meklēta izeja domu labirintā, kas apņem kā tīkls un liek uzdot sev jautājumu, vai iespējams gūt gara un prāta harmoniju pilsētai raksturīgajos sirdspukstos?
“Vai var rast mieru pilsētas nerimstošajā ritmā, cilvēku burzmā un ikdienas gaitu straujo kustību straumē? Atrast savu pieturvietu, nesteidzīgi ieelpot, padomāt un izjust savu piederību esošajam mirklim? Atrast un svinēt klusuma klātbūtni, atbrīvojot sevi no visa, kas traucē to sajust un piedzīvot, pieņemot visu, kas tuvina gaidītajam. domāt paralēli par ikdienas skrējiena diktētajiem noteikumiem un sevī mītošo garu, kas spītīgi vēlas iet vienā solī ar prātu un dvēseli,” par izstādi un jauno mākslas telpu saka māksliniece un galerijas īpašniece Evija Zausajeva.
2022. gadā dibinātā “Eviart Gallery” ir iemājojusi 1894. gadā celtā ēkā, kuras arhitekti ir Reinholds Šmelings un Ādolfs Agte. Veidojot galeriju un atjaunojot kompleksu, īpaši tika pievērsta uzmanība tam, lai saglabātu ēkas vēsturisko arhitektonisko vērtību. Galerijas kopējā platība ir 536,5 m2, galvenā zāle 414 m2, kuru rotā vēsturiski saglabātās velves 5 m augstumā ar majestātiskām čuguna kolonām.
“Eviart Gallery”
Bukultu iela 7/k12, Rīga
Brendas Jansones un Bjarki Sigurdsona izstāde “TESTIN”
Talsu kinoteātrī “Auseklis”
līdz 6. novembrim
Talsu kinoteātra “Auseklis” vestibilā līdz 6. novembrim skatāma Brendas Jansones un islandiešu mūziķa un multimākslinieka Bjarki Sigurdsona izstāde “TESTIN”. Izstādei ir neparasta forma, interesanta ideja un pirmais latviešu mākslinieces un viņas islandiešu kolēģa kopdarbs – radīts speciāli Talsu kinoteātrim. Tas ir stāsts par cilvēka iekšām, kas reizēm mums pasaka priekšā vairāk nekā prāts. Izstādē skatāmi gan digitālie darbi, gan darbi, kas tapuši no silikona, piķa, putām, ģipša.
Talsu kinoteātris “Auseklis”
Kr. Valdemāra iela 17a, Talsi
Annas Pommeres izstāde “Griķu medus”
Lipkes muzejā
līdz 21. novembrim
Līdz 21. novembrim Lipkes muzejā skatāma izstāde “Griķu medus”, kuru veidojusi LMA doktorante Anna Pommere un viņai līdzējušas bites un ģimenes atmiņas.
Izstāde “Griķu medus” ir stāsts par izsūtīto likteņiem, Annas Pommeres mākslas darbos atspoguļojas XX gadsimta sarežģītās un postošās vēstures notikumi un rūgtenais griķu medus ir viens no ģimenes atmiņu stāstu simboliem viņas darbos.
“Griķu medus – dabisks, Latvijai vēsturiski raksturīgs produkts ar rūgtenu garšu, es izvēlējos par metaforu Latvijas valsts sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam. Iesākot darbu pie projekta, man ienāca prātā doma aizbraukt pie kāda bitenieka uz dravu un paskatīties, kā notiek šī tradicionālā nodarbe – medus vākšana. Es piezvanīju uz norādīto telefona numuru, kas bija norādīts uz kādas medus burkas etiķetes. Man atbildēja Jāzeps Novikovs, bitenieks no Ogres. Mēs sarunājām satikties viņa dravā, un mūsu sarunas laikā noskaidrojās, ka Jāzepa ģimene, 12 cilvēki, paši tika izsūtīti uz Sibīriju 1949. gada 25. martā.
Jāzepam pašlaik ir 82 gadi un viņam joprojām ir lieliska atmiņa. Viņš man ne vien pastāstīja par deportāciju un ģimenes dzīvi Sibīrijā, bet nosauca arī daudzu tur dzīvojošo izsūtīto vārdus un uzvārdus, kurus vēl atcerējās no deviņu gadu vecuma. Braucot prom, ģimenei konfiscēja 40 stropus, kurus pieskatīja Jāzepa vectēvs un tēvs. Atbraucot uz Sibīriju, pirmais, ko vectēvs izdarīja, aizgāja uz mežu un atnesa divus spietus, lai iekārtotu dravu jaunajā vietā. Atgriežoties Latvijā, kaimiņi atdeva ģimenei divus stropus. Abi vectēva stropi joprojām kalpo Jāzepa dravā.
Pirmajā mūsu tikšanās reizē sapratu, ka mans stāsts būs veltīts tieši biteniekam, viņa ģimenei un dzīvei Sibīrijā, kā arī ceļam atpakaļ uz Latviju.
Šajā stāstā ir ieausts vēl viens, mazāk pamanāms pavediens – par manis pašas vecvecāku deportāciju uz Sibīriju no Ziemeļkaukāza, mana ģimene nāca no Kubaņas kazakiem. Stāsts, kas beidzās daudz traģiskāk un kuru pilnībā atjaunot vairs nav iespējams.
Mani darbi pārsvarā ir gleznoti ar akvareli uz lina un papildināti ar biškopības produktiem – vasku un propolisu. Daži no darbiem tapuši sadarbībā ar bitēm un tapuši vairāku gadu garumā,” stāsta Anna Pommere.
Lipkes muzejs
Mazais Balasta dambis 9, Rīga
Sandras Krastiņas izstāde “Vēl ir laiks...Vēl ir laiks!”
Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
līdz 26. novembrim
Līdz 26. novembrim koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma vērienīga gleznotājas Sandras Krastiņas darbu izstāde. Mākslinieces daiļradi raksturo daudzveidīgas radošās izpausmes, no monumentāliem gleznojumiem līdz trausliem zīmējumiem, viņa meklē un atrod jaunus trāpīgus izteiksmes līdzekļus, lai jūtīgi, arī traģiski sāpīgi un analītiski izsvērtās simbolu zīmēs interpretētu savu pasaules uztveri, izzinot mūsu kopīgo laiku.
Izstādi ar daudznozīmīgo nosaukumu “Vēl ir laiks… Vēl ir laiks!” veido gleznu cikli no vairākiem māksliniecei būtiskiem projektiem: gleznu sērija “Viens vienīgs” no 2016. gada retrospekcijas LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” un personālizstādēm MĀKSLA XO galerijā Rīgā – “Viena vienīga vienība” (2021) un “Vien jāpārskrien pāri tam ziedu laukam” (2023).
Šajā ekspozīcijā mākslinieces enerģiski vibrējošā glezniecība uzrunā mūs ar nepastarpinātu tiešumu, jo mūsu laiks, tā traģisms un nenoteiktība pieprasa šādu valodu. Gleznotāja uzdod neērtus jautājumus sev un ikvienam, meklē uz tiem atbildes un aicina aizdomāties. Sandras Krastiņas glezniecība pārliecina ar krāsu suģestiju un kompozīciju lakonisko dinamiku, tā liek kritiski pārvērtēt ierastos priekšstatus par skaistumu un harmoniju. Tā ir tēlu un simbolu valoda: gleznu cikls “Viens vienīgs”, kurā vīriešu krekli uztverami kā maskulīnā spēka un vājuma metafora, cikla “Baltā kleita” bezķermeniski trauslās Ingrīda, Sibilla, Alla u.c. kleitas, katra ar savu stāstu, ja vērīgi ieskatāmies – saullēkta un saulrieta vērotāji/vērotāja liek aizdomāties par dabas netverami pārlaicīgo eksistenci un cilvēka vēlmi vismaz uz mirkli saplūst harmonijā ar to, un izstādes galvenā ass – 2023. gadā tapušie darbi, kas skarbi rezonē uz ikviena atbildību par cilvēcības saglabāšanu – “Dienišķās brokastis”, “Kara zieds”, “Katram sava”. Māksliniecei ir svarīgi runāt par savu laiku, viņas piedzīvoto un pārdzīvoto, bet viņa apzināti atmet visu lieku – gluži kā mūzikā sadzirdēt, arī glezniecībā vajag uzjaukt īsto toni un atrast precīzu zīmju valodu.
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12–1, Cēsis
Izsludināta pieteikšanās vizuālās mākslas konkursa izstādei
“Cēsu novada mākslas balva 2023”
Pieteikšanās līdz 29. septembrim
Izsludināta pieteikšanās vizuālās mākslas konkursa izstādei “Cēsu novada mākslas balva 2023”. Gada balvas mērķis ir radīt laikmetīgus un sociāli aktīvi ievirzītus mākslas darbus, veicināt un materiāli atbalstīt Cēsu novada mākslinieku radošo darbību, popularizēt Cēsu pilsētas un novada profesionālos māksliniekus un viņu radītos darbus. Iesniedzamie darbi var pārstāvēt visus vizuālās mākslas žanrus – glezniecību, grafiku, tēlniecību, keramikas, metāla, ādas, stikla mākslu un citas tehnikas. Dalībai izstādē un gada balvā iesniedzami vizuālās mākslas darbi, kurus realizējuši Cēsu pilsētā, Cēsu novadā dzīvojošie vai ar pilsētu un novadu saistīti profesionāli mākslinieki.
Viens mākslinieks drīkst iesniegt līdz 3 darbiem, kuri radīti ne agrāk kā gadu pirms konkursa izstādes un balvas izsludināšanas. Darbi iesniedzami līdz 29.septembrim Cēsu Izstāžu namā (Pils laukumā 3).
Plašāka informācija un pieteikuma veidlapa šeit.
Izsludināta pieteikšanās konkursizstādei “Cik vērts?” Bulduru Izstāžu namā
Pieteikšanās līdz 20. oktobrim
Jūrmalas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams aicina māksliniekus pieteikt darbus konkursizstādei “Cik vērts?”, sagaidot laikmetīgus un sociāli aktīvi ievirzītus mākslas darbus par personīgi, valstiski, globāli aktuālām tēmām, priekšplānā izvirzot vērtību sistēmu. Vērtību pretnostatīšana, līdzsvara meklējumi visdažākajās dzīves jomās raisa pārdomas par būtisko.
Konkursizstādes “Cik vērts?” galvenā balva ir 700 eiro un divas veicināšanas balvas – katra 400 eiro vērtībā. Apbalvotajiem autoriem izstādes organizatori piedāvā iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Konkursizstādē aicināti piedalīties jebkura vizuālās mākslas žanra pārstāvji. Konkursa nolikums pieejams šeit. Autori darbus aicināti iesniegt elektroniski līdz 20. oktobrim, aizpildot pieteikuma anketu.
Iesniegtos darbus žūrija – mākslas zinātniece Baiba Guste, gleznotāja Sandra Strēle un mākslas zinātnieks Guntars Gritāns – vērtēs divās kārtās, pirmajā – izvēloties darbus izstādei, otrajā – pasniedzot balvas par mākslinieciski un tehniski augstāko sniegumu.
Konkursa 1. kārtā atlasītie darbi piedalīsies izstādē “Cik vērts?” Bulduru Izstāžu namā no 10. novembra līdz 30. decembrim.
“SEB stipendija glezniecībā” 2023 un skatītāju balva pasniegta Katrīnai Biksonei
21. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) tika pasniegta “SEB stipendija glezniecībā” – šogad SEB stipendiju un skatītāju simpātiju balvu saņēma jaunā māksliniece Katrīna Biksone.
Katrīna Biksone šogad absolvējusi LMA glezniecības specialitāti bakalaura programmā un šobrīd studē LMA maģistra programmas POST specialitātē. Erasmus programmas ietvaros viņa papildinājusi savas zināšanas Leipcigas Vizuālās Mākslas akadēmijā. Katrīna regulāri piedalās grupu izstādēs un citos projektos, strādājot ar eļļas tehniku un iekļaujot instalācijas elementus savos darbos. Pēdējie projekti un darbi ir veltīti tēmas un problēmu risināšanai, pievēršot uzmanību kontinuitātei un sērijveida pieejai. Nesen galerijā LOOK bija skatāma Katrīnas veidotā personālizstāde “Paukotāja istaba”.
Līdz ar apbalvojumu SEB stipendijas laureāte ieguva naudas balvu 2000 eiro apmērā un apmaksātu Laikmetīgās mākslas mesas apmeklējumu kādā no Eiropas Savienības pilsētām kopā ar radošo darbnīcu.
“Katrīnas Biksones darbi vieš pārliecību par to, ka jaunā māksliniece apzinās savas vēlmes un pietiekami ambiciozi strādā, lai tās īstenotu. Viņas līdzšinējā darbība atstāj iespaidu par apzinātu progresu, kontekstuālu uztveri un izpratni par aktuālām glezniecības metodēm. Balansā noturēts vēriens un uzmanība pret detaļām mudina domāt par autores spēju organiski iekļauties aktīvā Latvijas un starptautiskā profesionālās mākslas kontekstā. Par to liecina arī vienbalsīgais žūrijas lēmums un skatītāju simpātiju balsojums,” stāsta neatkarīgā kuratore Auguste Petre.
Šogad uz SEB stipendiju glezniecībā pretendēja astoņi mākslinieki: Katrīna Biksone, Alīna Burlakova, Laima Daberte, Madara Freidenfelde, Linda Jākobsone Viškere, Gunta Lante, Ivars Pommers un Laura Veļa.
Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt stipendiju, noteica izveidots konkursa žūrijas sastāvs: LMA prorektors profesors Andris Vītoliņš, SEB Private Banking vadītāja Elīna Piebalga, LMA Glezniecības katedras vadītājs Kristians Brekte, LMA Projekta un attīstības daļas izstāžu koordinatore Inese Rozentāla, kuratore Auguste Petre, gleznotājs Jānis Šneiders un 2013. gada SEB stipendijas laureāts Klāvs Loris.
Finālistu darbu izstāde aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 7. oktobrim.
