Kas šonedēļ notiek Rīga un Latvijā?
Fotogrāfa Georga Avetisjana izstāde un grāmata
“Motherland. Far Beyond the Polar Circle” / “Mātes zeme. Tālu prom aiz polārā loka”
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā
3. jūlijs–2. augusts
No 3. jūlija līdz 2. augustam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā būs skatāma fotogrāfa Georga Avetisjana izstāde “Motherland. Far Beyond the Polar Circle” (“Mātes zeme. Tālu prom aiz polārā loka”) par Staļina represiju un izsūtīto cilvēku likteņiem. Vienlaikus ar izstādes atklāšanu notiks grāmatas “Motherland. Far Beyond the Polar Circle” (“Mātes zeme. Tālu prom aiz polārā loka”) atvēršana.
“Strauji apstājās vagoni. Ārā atskanēja skaļas balsis, tika rīkots un kārtots. Pēkšņi atveras durvis, un te nu mēs bijām beidzot atvestas tālajā Sibīrijā – 2. jūlija naktī, pēc 3 nedēļu ilgas braukšanas... Otrā rītā sākās dalīšana pa mājām. Mana dzīves vieta tika nozīmēta pie sovhoza klētnieka, kopā ar Markus Mildu – lubānieti. Mājiņa atradās uz mazas upītes krasta pakalnītē, kura atgādināja dzimtenes upīti Liedi, apaugušu ar krūmiem un ieviņām.”
Šis ir citāts no Valijas Kampiņas dienasgrāmatas, kurā viņa apraksta 2. jūlija naktī, kad visi izsūtītie pēc nogurdinoša trīs nedēļu ilga brauciena pēc izsūtīšanas 1941. gada 14. jūnijā sasniedza Sibīriju.
“Mātes zeme. Tālu prom aiz polārā loka” ir stāsts par ceļojumu uz Sibīrijas ziemeļiem, kur caur dokumentu pētniecību un vietējo atmiņām, atklājas izsūtīto ģimeņu un vietējo iedzīvotāju stāsti. Grāmata ir vizuāls un pētniecisks ceļojums laikā ar mērķi izprast pagātnes tumšākos noslēpumus. Izmantojot padomju laikā ražotu vidējā formāta fotokameru Salut, grāmatas autors Georgs Avetisjans dokumentējis stāstu par Igarku – pilsētu, kas reiz celta uz padomju ieslodzīto kauliem 163 kilometrus aiz polārā loka. Uzskatīti par PSRS ienaidniekiem, viņi tika aizvesti uz Gulaga nometnēm un atstāti nomirt badā un aukstumā.
Grāmatas veidošanai mākslinieks pievērsies, personisku iemeslu vadīts, – Igarkā 1952. gadā dzimusi viņa mamma, bet 1941. gadā izsūtītā vecmāmiņa (Milda Markuse) izsūtījumā pavadījusi veselus 15 gadus savas dzīves. Izpētes procesā iepazīti arī daudzi citu Sibīrijas ģimeņu stāsti, no kuriem daļa iekļauti grāmatā.
Lai veiktu pagātnes izpēti un fotografētu Igarku mūsdienās, mākslinieks ar Transsibīrijas ekspresi 2019. gada nogalē devās no Maskavas uz Krasnojarsku, kur pēc tam ar nelielu lidmašīnu mēroja ceļu tālāk uz Igarku. “Vēlējos apskatīt pilsētu, kurā reiz dzīvoja mana vecmāmiņa, atrast māju, kurā dzimusi mana mamma, apskatīt Jeņisejas upi, kas ieskauj pilsētu, un satikt tās iedzīvotājus. Šķietami bezgalīgās Ziemeļsibīrijas ainavas starp Krievijas iedzīvotājiem bieži tiek romantizētas, taču šie plašumi un stepes glabā daudzas jo daudzas skaudras atmiņas, no kurām daļu varēs sastapt grāmatā.” Mākslinieks arī atgādina, ka šis nav stāsts vienīgi par pagātnes šausmām, jo Krievijas režīms turpina izmantot tās pašas metodes arī mūsdienās.
Grāmatas atklāšana un personālizstāde tiek iekārtota un kūrēta sadarbībā ar fondu “Mākslai vajag telpu”. Fotogrāmata "Motherland. Far Beyond the Polar Circle" ir otrā daļa triloģijā, kurā dziļi personiskā un autobiogrāfiskā skatījumā autors centies atklāt “Dzimtenes”, “Tēvzemes” un “Mātes zemes” jēdzienu un nozīmi.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Daces Lielās gleznu izstāde
Galerijā “Daugava”
5. jūlijs–5. augusts
Dace Lielā “Rudens”. 2023. Audekls/akrils, 120x150 cm
No 5. jūlija līdz 5. augustam galerijā “Daugava” būs skatāma mākslinieces Daces Lielās gleznu izstāde. Daces Lielās gleznas ir kā vīzijas par mūžīgo dabas klātbūtni cilvēku dzīvē, kas laikam ejot, nekad neatkārtojas. Arī šoreiz izstāde ir par dabas procesiem, kur galvenā uzmanība ir veltīta gleznotās ainas noskaņai. Māksliniece savu jauno ekspozīciju raksturo šādi: “Katra diena var sagādāt vizuālu pārsteigumu vai atklāsmi. Ir arī pavisam ikdienišķa ainava un tikai mainoties gadalaikam tā kļūst citāda un vienreizīga. Atmiņā viss jaucas kopā, bet tēls saglabājas un es domāju – gleznot vai negleznot”.
Izsmalcinātā, klusinātā kolorītā veidotas nejaušas ieraudzītas ainas – aizauguši dīķi, mežmalas, garām slīdoša ūdens virsmas, ziedošas pļavas – skatītāju apziņā izveidojušas priekštatu par mūsdienu ainavas estētiku, kur pievēršamies neskartai, dabiskai ainavai, intriģējošai jebkurā gadalaikā. Rodas sajūta, ka dodamies pastaigā kopā ar mākslinieci un skatāmies uz pasauli viņas acīm. Dace Lielā stāsta: “Gleznas top pēc atmiņas. Tā gleznojot, uz audekla parādās tikai svarīgākās lietas. Nebūtiskais pazūd.”
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Grupas izstāde “Logic at Play”
Ag Galerijā
5.–11. jūlijs
No 5. līdz 11. jūlijam Ag Galerijā, Zasulauka stacijā, apskatāma grupas izstāde “Logic at Play”, ko veido trīs mākslinieki no Necessaire space Vīnē.
Ātru un nemitīgu pārmaiņu laikmetā pielāgošanās ir neatņemama izdzīvošanas atslēga. Sākot ar jaunām tehnoloģijām un beidzot ar klimata pārmaiņām, pandēmijām un politiskiem nemieriem, cilvēki ir spiesti orientēties arvien sarežģītākā realitātē, kas prasa gan elastību, gan eksperimentēšanu. Mainoties kultūras patēriņa vērtībām, pielāgošanās spēju apgūšana kļūst vēl aktuālāka.
Pauls Leitners (Paul Leitner) mērogu un mērīšanas sistēmas izmanto negaidītos veidos, it kā šīs vienības, kas veido mūsu zinātniskās izpratnes par pasauli pamatu, būtu jāinterpretē no jauna. Līdzīgi arī Tobiass Pilcs (Tobias Pilz) izmanto funkcionālus priekšmetus, piemēram, kastes un rokas ratiņus, un pārveido tos formās, kas noliedz to pašu funkciju, meklējot šajos priekšmetos alternatīvus interešu punktus. No otras puses, viņa darbā “The Search” divi vīrieši rok nezināmu priekšmetu vai patiesību un, šķiet, ir akli pret to, ka attiecīgā forma rodas viņu darbības rezultātā. Alise Tālberga strādā ar ģipša reljefiem, kas, šķiet, iepazīstina mūs ar zudušas kultūras valodu un gudrību, kuru mēs nespējam atšifrēt mūsu racionālajā semantizācijā. Mēs joprojām varam just, ka pastāv kāda loģika, kas aicina uz jūtīgumu, kas palīdzētu no jauna analizēt šajā pasaulē notiekošo un, iespējams, atrast izeju no haosa, kas mūs ieskauj. Katrs savā veidā šie trīs mākslinieki piedāvā mums alternatīvas tam, kā mēs uztveram realitāti.
Ag Galerija
Zasulauka stacija / Tapešu iela 1, Rīga
Annas Malickas laikmetīgās mākslas izstāde “StiTcHeS of iTcHeS”
TUR_telpā
No 6. jūlija
Foto: Anna Malicka
No 6.jūlija TUR_telpā būs skatāma mākslinieces Annas Malickas laikmetīgās mākslas izstāde “StiTcHeS of iTcHeS”. Annas Malickas pirmās solo izstādes centrā būs trīs lielizmēra tekstildarbi – viņas pirmais eksperiments un izaicinājums ar šāda mēroga tekstildarbu veidošanu. Savā ziņā izstāde TUR_telpa ir turpinājums viņas izstādei “nEreāLā īpAšUma aĢEnTūrA” – darbam, kas tapis absolvējot maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmija POST studiju programmā šīs vasaras sākumā.
Kā “nEreāLā īpAšUma AģeNte” Anna turpina pētīt idejas, kas saistītas ar Mišela Fuko heterotopijas jēdzienu, kur īsta vai izdomāta telpa var tikt radīta, lai atspoguļotu vai pretstatītu jebkuru un/vai visas citas telpas. Izdomātas vai īstas – Malickas heterotopiskās telpas fiziskos elementus veido lielizmēra tekstilmākslas darbi, kas ir estētiski pārliecinoši abstrakti šuvumi un tapsējumi.
Veidojot savus darbus, Malicka apvieno dažādus paškonstruētus tēlus, kas bieži vien ir refleksija par viņas haotisko “es” un ietekmē mākslinieces radošos procesus: ballīšu meitene, radikāls bērns, e-meitene un citi, bieži vien personiski elementi, radušies no nišas kultūrām ar kurām Malicka cieši identificējas. Šie tēli ir metode ar kuras palīdzību Anna pauž slēpto spriedzi starp viņas darba pamatelementiem.
Šī būs otrā cikla “Monumentālas tikšanās” izstāde. Visu trīs vasaras izstāžu cikla “Monumentālās tikšanās” kurators ir holandiešu mākslinieks Edvards Shautens (Edd Schouten) sadarbībā ar TUR_telpa māksliniekiem un radošo komandu.
TUR_telpa
Tallinas iela10-3, Rīga
Kiāras Kviltijas-Hārperes personālizstāde “Lemon Yellow”
galerijā “Istaba”
6.–27. jūlijs
No 6. līdz 27/ jūlijam galerijā “Istaba” Zīnu un mazo izdevēju festivāla SĀBRS ietvaros būs skatāma Barselonā dzīvojošas pazīstamās angļu / īru ilustratores Kiāras Kviltijas-Hārperes (Ciaras Quilty-Harper) personālizstāde “Lemon Yellow”. Izstādē būs iespēja ielūkoties grāmatas “Lemon Yellow” tapšanā, ko 2022. gadā izdevis Kuš! Comics. Izstādē māksliniece dalās gan ar darba materiālu – skiču burtnīcām, krāsu provēm un ilustrācijām –, gan ar zīmējumiem, printiem un skulptūrām, kas, tēmu turpinot, tapuši jau pēc grāmatas iznākšanas. Grāmata “Lemon Yellow” ieguvusi vairākas starptautiski nozīmīgas balvas.
Kiāra Kviltija-Hārpere savās zīmētajās ilustrācijās izmanto luminiscējošas krāsas un kinematogrāfijai raksturīgos kadrēšanas principus. Viņas zīmējumi ir dūmakaina miera pilni, kas ieved apcerīgā klusumā. Māksliniece veidojusi ilustrācijas arī New York Times, The New York Review of Books un Blackie Books.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Izstāde “Stikla sajūta”
Liepājas muzejā
6. jūlijs–24. septembris
Publicitātes attēls no Līvānu stikla un amatniecības centra
No 6. jūlija līdz 24. septembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma stikla mākslas darbu izstāde “Stikla sajūta”, kas veidota sadarbībā ar Līvānu stikla un amatniecības centru. Izstādē būs skatāmi projekta “Stikla sajūta” laikā tapušie autordarbi, kurus veidojuši desmit dažādu paaudžu ievērojamākie Baltijas stikla mākslinieki: Vineta Groza, Anna Heinsberga Varnase, Ieva Birģele un Baiba Dzenīte, Herberts Erbs, Aīda Rotčenkova, Ludmila Safronova, Dainis Gudovskis, Juris Dunovskis, Remigijus Kriukas.
Stiklapstrāde ir skaists, bet tehniski izaicinošs mākslas veids, kas apvieno gan zinātni, gan radošumu. Strādājot ar stiklu, tas tiek karsēts līdz kušanas temperatūrai un pēc tam veidots unikālos dizainos. Stikla mākslinieki izmanto dažādas tehnikas, tostarp pūšanu, liešanu un gravēšanu, lai radītu iespaidīgus mākslas darbus. Darbs ar stiklu prasa pacietību un prasmi. “Strādājot ar karsto stiklu, ir ļoti svarīgi būt veiklam, nebūt nervozam, lai viss notiktu mierīgi, bet ātri,” saka stikla mākslinieks Juris Dunovskis.
Projekta ietvaros uzrunātie desmit Latvijas un Lietuvas stikla mākslinieki kopā ar stikla pūtēju Aleksandru Logvinu radīja jaunus autordarbus, iedvesmojoties no Līvānu stikla veidošanas vēsturiskajām tradīcijām.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Diānas Dimzas-Dimmes personālizstāde “Identifikācija”
Galerijā “Romas dārzs” Liepājā
7. jūlijs–15. oktobris
No 7. jūlija līdz 15. oktobrim Liepājā, galerijas “Romas dārzs” Leļļu mākslas un dizaina muzejā būs skatāma mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes personālizstāde “Identifikācija”.
“Mūsdienu sabiedrībā mums ir daudz iespēju sevi identificēt – pēc tautības, valsts, izcelsmes, dzimuma, dzīvesveida, profesijas, partijas, reliģiskās pārliecības, brīvā laika pavadīšanas utt. Mēs sevi izceļam, “smalki sadalot” svītrkodā.
Es esmu latviete, mani senči nāk no dažādām Latvijas vietām, esmu sieviete, dzīvoju ārpus pilsētas, māksliniece, kristiete, roku dārzu, strādāju muzejā, cenšos ēst Latvijā audzētu pārtiku.
Es domāju, kas mums visiem ir kopīgs? Kopīgs ir ūdens, jo cilvēka ķermenis sastāv no aptuveni 70% ūdens. Dzīvā daba ir atkarīga no ūdens. Un mēs, Latvijā dzīvojošie, noteikti esam ūdens cilvēki, tāpēc ka nevaram iedomāties sevi bez jūras, upes, ezera, dīķa pie mājas… Es varu pabūt pie jūras reizi gadā, bet tas, ka tā ir blakus, man ir ļoti svarīgi. Es jūtos kā zivs ūdenī, lielā brīvība peldēt lielā ūdenī, kas viļņojas apkārt visai zemeslodei un manī, cilvēkos… Mēs esam ūdenscilvēki, mēs peldam kopā…
Izstāde ir vēstījums par to, kas atrodas manā sirdī, kas ir manas dvēseles sastāvdaļas. Ļoti personisks stāsts, kurā ūdenim ir galvenā loma. Strukturēti audekli, darbi piliena formā, kas veltīti ūdens vērtībai, ūdenim kā dzīvības nesējam un manai bērnības brīnumzemei pie jūras. Nelielas gleznas uz plūkstiem (korķi, kas notur tīklus) ir mani autentifikācijas rīki, ikonogrāfiski tēli, kuri notur mani “virs ūdens”,” par izstādes ideju stāsta Diāna Dimza-Dimme.
Izstādes kuratore ir Ināra Liepa.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Tēlnieka Egona Peršēvica lekcijas un meistarklases
Karostas ūdenstornī
jūlija svētdienās / no 9. jūlija
Egons Peršēvics. Foto: Maksims Osobenkovs
Sākot no 9. jūlija Liepājas Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidence jūlija svētdienās pulksten 17 aicina interesentus uz Latvijas Mākslas akadēmijas doktoranta un Karostas mākslinieku rezidences kuratora - tēlnieka Egona Peršēvica vadītām lekcijām un meistarklasēm. Tā ir iespēja ne vien izbaudīt vēsturisko ūdenstorņa arhitektūru un iespaidīgās iekštelpas, bet arī piedzīvot radošuma auru, ielūkojoties izcilu mākslinieku ikdienas darbā.
Tēlnieks Egons Peršēvics ir topošais mākslas doktors un pedagogs ar vairāk kā 10 gadu stāžu, kas šobrīd pasniedz gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Mākslinieka daiļradē dominē lielformāta publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģija, dzimumu vienlīdzība, dažādas formas diskriminācija un brīvības ideja.
Jūlijā tēlnieks aicina interesentus uz 4 dažādām lekcijām un meistarklasi:
9. jūlijā pulksten 17 “Venēras tēls mākslā – Praksitels, Botičelli, Ķempe un Es”
16. jūlijā pulksten 17 skulptūras atliešana ģipsī ““Admirālis Juris Raķis” – vēsturnieka portrets”
23. jūlijā pulksten 17 “Māksla kā valodas forma – ieskats doktora pētījumā”
30. jūlijā pulksten 17 “Ko mākslas zinātnieki tev nestāsta – praktiķa skats uz mākslas vēsturi”.
Jau ceturto sezonu Egons Peršēvics ir kurators Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidencei, kur vasarās pārcelt savas darbnīcas un eksponēt darbus publiskai apskatei viņš aicina izcilākos Latvijas māksliniekus. Šovasar tur strādāt uzsākuši Līga Ķempe, Klāvs Loris un Gunta Lante.
Lai publikai būtu aizraujošāk vērot māksliniekus darbībā, arī Egons pats vasarās strādā uz vietas tornī, kur šovasar top lielizmēra cilnis.
Karostas ūdenstornis
Ģenerāļa Baloža iela 29, Liepāja
Izstāde “Kopienu projekts”
Ruckas muižā Cēsīs
līdz 20. augustam
Līdz 20. augustam Ruckas muižā skatāma izstāde “Kopienu projekts”, ko veido sešu starpdisciplināru mākslinieku sadarbība ar pusaudžiem, senioriem, vājredzīgo kopienu, cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Kopienu projekta kuratori ir Oskars Goba un Līga Lindenbauma, to veido mākslinieki Aleksejs Beļeckis, Alberto Di Gennaro, Henrijs Laķis, Liene Mackus, Vivianna Maria Staņislavska, Rvīns Varde un kopienas. Projekta veidošanā kopumā ir iesaistīti vairāk nekā 100 dalībnieki gan no mākslas, gan kopienu vides. Ekspozīcija caur vizuālās mākslas darbiem ļauj iepazīt sešu dažādu Cēsu kopienu ikdienu, vēlmes un sapņus. Savukārt darbu saturu un formu ir izvēlējušies kopienu pārstāvji. Mākslinieki darbu radīšanā iesaistījušies vai nu kā mentori, kuri ir līdzās kopienai radošajā procesā, vai kā kopīgu darbnīcu vadītāji.
Kopienu projektos māksla vistiešākajā veidā ir tilts starp sabiedrību un indivīdu, jo palīdz skatītājam pietuvoties mazāk pamanītām sabiedrības grupām. Vienlaikus šie projekti ļauj kopienu pārstāvjiem noteikt stāstītā raksturu un veidu, kā arī saglabāt distanci vai pat anonimitāti, ja tāda nepieciešama. Šie projekti piedāvā skatītājam delikāti ielūkoties mums līdzās esošu cilvēku dzīvēs un māksliniekam iemiesot šīs dzīves tādās formās, kādās paši cilvēki ir vēlējušies izteikties un sevi atklāt.
“Šorīd kopienu mākslu redzam kā vienu no jēgpilnākajām mākslas praksēm, jo tā ne tikai vēsta par dažādu sabiedrības grupu dzīvēm, vēlmēm un izaicinājumiem, bet arī nodrošina sasaisti starp sabiedrību un kultūras un mākslas vidi. Kopienu mākslas radīšanā ieguvēji ir visi, jo tās pamatā ir sadarbība. Šajā procesā kopienu pārstāvji ar mākslas un kultūras starpniecību var strādāt un meklēt atspoguļojumu aktuāliem jautājumiem un sasāpējušām problēmām, būt daļa no plašākas mākslas un kultūras dzīves, kā arī aizraujoši pavadīt brīvo laiku. Ierasts, ka šajā procesā līdzdarbojas mākslinieki un mediatori, kuri kopienai sniedz nepieciešamo atbalstu un rīkus iecerētā īstenošanai, vada ideju ģenerēšanu un realizēšanu. Ruckas mākslas fonda veidotais “Kopienu projekts” mākslas valodā atspoguļo šī brīža sabiedrības portretus. Tie ir ne tikai mākslas darbi, bet arī spēcīgi stāsti par sabiedrību, kurā pašlaik dzīvojam”, kopienu projekta nozīmi skaidro kuratori Oskars Goba un Līga Lindenbauma.
Projekta ietvaros tika veidots astoņu lekciju cikls par kopienu mākslas prakses problemātiku. Visas lekcijas šobrīd ir pieejamas Ruckas mākslas fonda mājas lapā un Youtube kanālā.
Ruckas muiža
Piebalgas iela 19, Cēsis
Agneses Čemmes izstāde “Tēls iziet no lapas”
Ojāra Vācieša muzejā
līdz 20. augustam
Līdz 20. augustam Ojāra Vācieša muzejā būs skatāma Agneses Čemmes izstāde “Tēls iziet no lapas”. Izstāde noris Rīgas zīnu festivāla “Sābrs” ietvaros. Tā centrā ir zīni – nelielā apjomā izlaisti mākslinieciski izdevumi –, un festivāls tiecas stiprināt mākslinieku un mazo izdevēju sadarbību, kā arī iepazīstināt plašāku sabiedrību ar šo mākslas formu.
Kā iedvesmas avots izstādes tapšanā Agnesei Čemmei kalpojusi Ojāra Vācieša zīmēta grafika. Par darbu pie izstādes māksliniece stāsta: “Ķieģelu motīvs, kam pāri skrien izlijušas tušas tēls. Kājas tam stabili turas uz lapas apakšējās malas ar caurumu ķermeņa viducī. Tas, iespējams, ir telpaugs vai vīteņaugs uz āra sienas, kas stiepjas pa to kā izlijusi tušas peļķe, rakstnieka rokai sniedzoties pēc nākamā vārda.
Prātā nāk Frančesko Goijas darbs “Saturns apēd savu dēlu” no sērijas “Melnās gleznas”, kas gleznots vienā no viņa dzīvesvietām uz mājas sienas. Saturna tēls un visa šī aina iemieso haosu un tukšumu, tie ir stāvokļi pirms jaunā rašanās. Rakstnieks apsēžas pie galda, zīmē apļus, varbūt tajos dzīvo vārdi, daži no tiem ir jāzaudē, iespējams, pat šādā baismīgā ainā…
Ojārs Vācietis staigāja apkārt ar astoņiem kustoņiem kabatā, un tie bija pavisam citi tēli, varbūt atrasti Māras dīķa krastā. Apskatot daļu no dzejnieka zīmējumu arhīva, mani uzrunāja viens melnbaltais zīmējums, jo tas nebija saprotams un izskatījās nepabeigts. Tomēr var labi nolasīt fona motīvu, un šis motīvs man iekāpj kabatā, nēsāju to līdzi un izjaucu pa daļām. Ķieģelim ir vienkārša salikuma forma, ar to pašu ritmu var uzbūvēt citas formas kā tetrī, kas labi turas kopā. Vai mājas sienu, pagalmā mūri, kas atdala dārzu no kaimiņiem, uz kura izstiepušies zaļie stiebri rudenī paliek sarkani. Domāju, ka Vācietis sniedzās pēc rakstāmā, apgāza tušas trauku un vēlāk apvilka izlijušo pleķi uz ķieģeļu fona. Tas varbūt neko nenozīmē, un šis tēls transformējas teikumā, kas iziet no lapas.”
Agnese Čemme (1989) savos darbos izmanto dažādas tehnikas – tekstu, kolāžu, grafiku un keramiku kā metaforu patstāvīgai kustībai cauri informācijas plūsmai. Pēdējo gadu laikā viņas darbos par svarīgu elementu kļuvis siluets, ēna, kas skatītājā izraisa asociāciju virkni par indivīda uztveri starp valodu, tās fonu un attēliem. Ar vienkāršiem paņēmieniem tiek radīti attēli, kas aicina apšaubīt mūsu pašu uztveri par objektu un tā pieņemto priekšstatu sistēmu.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Miķeļa Mūrnieka darbu sērija “Šodien slēgts”
Daugavpilī / pilsētvidē
29. jūnijā Daugavpils pilsētvidē tika atklāta mākslinieka Miķeļa Mūrnieka īpaši Daugavpilij veltītā mākslas darbu sēriju “Šodien slēgts”, kas veidota kopā ar “Ziedoņa klases” un fonda “Mākslai vajag telpu” komandām. Viens no mākslas objektiem atrodas pie Augšdaugavas novada domes ēkas Rīgas ielā 2, Daugavpilī.
Iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa darba “Es, cilvēks, pasaulē”, mākslinieks Miķelis Mūrnieks savos darbos Daugavpils pilsētvidē runā par pilsētu iedzīvotājiem, kuri ēku pirmo stāvu logus izvēlas aizsegt. Paradoksāli, lai pasargātos no nevēlamā, notiek atsvešināšanās no ikdienišķā. Mākslinieks Miķelis Mūrnieks ar pieciem pilsētvides objektiem aktualizē jautājumu, par to, cik patiesībā ir bīstami uzgriezt muguru pilsētām ar lielu mazākumtautību īpatsvaru. Žalūziju kompozīcijas uz Daugavpils pilsētas ēku fasādēm atgādina simboliskus logus, kas rada cerību, ka kādu dienu tās atvērsies un ielaidīs gaismu iedomātajā telpā, kurā visi kopā dzīvojam.
Grafiti mākslinieka Kiwie un “Mangaļi’’ “uzaustā’’ unikālā 3D jostu Dziesmu un Deju svētkiem
Līdz 9. jūlijam Rīgā norisinās Dziesmu un Deju svētki. Šogad Svētki svin 150 gadus un, lai atzīmētu nepārtraukto pēctecību un brīdi, kad tradīcijas satiekas ar mūsdienām, minerālūdens zīmols “Mangaļi” sadarbībā ar Latvijā un pasaulē pazīstamo grafiti mākslinieku Kiwie, īpaši šiem Svētkiem digitāli “uzauduši” jostu 3D formātā, kas tiks iedzīvināta dažādos formātos Svētku norises vietās un komunikācijā!
Vislatvijas Svētku josta iemieso Dziesmu un deju svētku būtību, latviešu tradīciju nozīmi, kurā izmantotie mūsdienīgie dizaina elementi harmoniski savijās ar tradicionālajiem simboliem un krāsām. “Šī josta varētu kļūt par daļu no Svētku tradīcijas – dot iespēju Latvijas māksliniekiem vai jebkuram interesentam izveidot vai uzaust savu unikālo jostu, kurā mūsdienīgie elementi izveidotu perfektu sinerģiju ar senlatviešu tradīcijām,” stāsta Kiwie.
Apvienojot emocijas, latviskās vērtības, mūsdienīgumu, josta 3D formātā ne tikai izvīsies cauri Svētku komunikācijai digitālajā vidē, bet arī iedzīvosies vairāku metru garā vides instalācijā Esplanādē kā Vislatvijas Svētku vēlējuma josta katram novadam, uz kuras dalībnieki un apmeklētāji varēs atstāt novēlējumus viens otram un dalīties ar sajūtām Svētku laikā. Daugavas stadionā tiks izvietota foto siena neaizmirstamu mirkļu iemūžināšanai, savukārt, Mežaparka Lielajā estrādē josta izvīsies cauri atpūtas zonai.
“Šķiet, šie Svētki ir viena no tām lietām, kas rit ikviena Latvijas cilts pārstāvja asinīs un tiek ar godu cildināta no paaudzes uz paaudzi. Pats esmu piedalījies – gan dejojis, gan bijis skatītājs, tomēr tas bija ļoti sen. Bet tuvāk mūsdienām, 2014. gadā kopā ar kolēģiem Daini Rudeni un Ēriku Cauni, savā veidā centāmies iekapsulēt visas šīs Svētku “zosādas emocijas’’ vienā statiskā bildē – lielformāta murāļa krāsojumā uz Tallinas ielas – “Saule, Pērkons, Daugava” (turpmāk – SPD), kur, kā pamata motīvs grafiskajam stilam un sajūtām tika ņemts 1938. gada Dziesmu un deju svētku plakāts. Vizuāla lielformāta mākslasdarba izveide ir viens no instrumentiem, kas to ļauj darīt, miksējot seno un aizmirsto, ar jauno un aktuālo. Jau tad, krāsojot SPD lielo Lielvārdes jostu, aizdomājos, kāda tā izskatītos, ja to dizainētu šodien? Nepagāja ne 10 gadi un beidzot bija iespēja izveidot savu variāciju kopā ar “Mangaļi’’,’’ dalās Kiwie.
