Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ģertrūdes Zeiles personālizstāde “Tie, kas mums apkārt”
galerijā ISTABA
28. oktobris–29. novembris
Ģertrūde Zeile. Reiz domāju
No 28. oktobra līdz 29. novembrim galerijā ISTABA būs skatāma gleznotājas Ģertrūdes Zeiles personālizstāde “Tie, kas mums apkārt”. Izstādē māksliniece eksponējusi pēdējos gados tapušos portretus, kas papildināti ar atsevišķiem senākiem darbiem.
Kopš mākslinieces pēdējās personālizstādes Rēzeknē pasaulei pāri pārbrāzušies pieci trauksmaini gadi. Mūsu planēta šķiet zaudējusi līdzsvaru, un civilizācija gatavo sevi apokaliptiskām attiecībām. Bet Ģertrūde Zeile glezno. Galvenokārt portretus. “Tos, kas mums apkārt”. Un apkārt ir tie, kas TV ekrānā, draugu atsūtītās ziņās, kāda īpaši saistošas personības seja datora ekrānā. Viņas trāpīgais skatiens satver kādu īpašu vizuālu mirkli, ko, informatīvi papildinātu, ievieto atbilstoša izmēra audeklā, nevienu necenšoties glorificēt. Precīzi atrasti krāsas “šāviņi” iestartē ģīmetnes kompozīciju. Portretiskā līdzība nav mazsvarīga. Māksliniece izmanto arī personību plašāk raksturojošas detaļas, tās didaktiski uzsverot vai taktiski pietuvinot.
Izstādes kuratore, mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte: “Gleznotāja Ģertrūde Zeile ir savrupa mākslas ceļa gājēja. Ar mulsinošu satura dziļumu, kas atsedzas pakāpeniski, sekojot glezniecības stāstam. Plastiska un ritmiska daudzveidība raksturo viņas kompozīciju izcelsmi. Tās atnāk kā melodija pie mūziķa. Izkārto krāsu laukumus, vienus uzsver, citus pieklusina, vada un apvieno. Nevis intelektuāla vai estētiska rotaļa, bet patiess pārdzīvojums ir mākslas darba rašanās iemesls. Vārdos nenoformulēta sakrāla pietāte pret Pasauli, Dabu, Cilvēku, kuras pamatu pamats ir sakrāla pietāte pret Radītāju. Dzīves pieredze ir viņu padarījusi par filozofi glezniecībā, kaut vārdos viņa nefilozofē. Viņa filozofē ar krāsu, ar motīva lakonismu, faktūras daudzveidību, ar krāsu laukumu, triepienu ritmu, pat ar darba izmēriem un rāmja izvēli. Filozofē par cilvēka dzīves pamatvērtībām, par ceļu uz atziņu, par mīlestību un piederību, nonākot līdz simbolismam.”
Galerija ISTABA
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Sarmītes Māliņas personālizstāde “Autopsija pašrocīgi”
Galerijā ALMA
29. oktobris–15. decembris
No 29. oktobra līdz 15. decembrim galerija ALMA būs skatāma Sarmītes Māliņas personālizstāde “Autopsija pašrocīgi”.
Vārda AUTOPSIJA etimoloģiska izcelsme ir sengrieķu αὐτοψία un nozīmē “redzēt savām acīm”. Process, ar kuru apzīmē, detalizētu medicīnisku apskati un/vai miruša ķermeņa preparēšanu, lai noteiktu nāves cēloni zinātniskiem vai medicīniskiem mērķiem.
Šai izstādei nav zinātniska vai medicīniska pamata. Tā ir personīga, egoistiska, urķēšanās unikālajā sevī, mēģinot atrast vismaz kādas ticamas liecības esības jēgai. Tā mokoties, vērojot, ar pamatotām bažām analizējot savas dzīves ritējumu, rodas vēlme atbalstīties pret ko mūžīgu “saulē sasilušu akmeni, sūnām klātu zemi meža ielokā ”. Pat ļauties pārstāt domāt. Es šādi sajūtos nonākot mediķu aprūpē. Pieslēgtās sistēmas monotonā darbība, baltā, košā gaisma atrodoties uz manipulāciju virsmas, dod brīvu vietu sakārtotām domām. Izstāde ir vingrinājums ceļā uz otro lielāko notikumu dzīvē. Par tā gaidām ar dievināto Džakondas smaidu sejā. Atšķirībā no pirmā lielā notikuma, šoreiz būs lielāka klātbūtnes sajūta, būs jāpiedalās. Un tas jau ļauj vaļu brīvai fantāzijai...
Māksla ir viens no palīgiem, kas mūs sadraudzē ar dzīvi, nes atbildību par lietu kārtību. Izstāde sastāv no vairākiem objektiem, arī autopsijai un medicīniskām manipulācijām paredzētiem galvas balstiem. Tie lietoti ar atsauci uz laiku, kad aktīvi tika balzamēti faraoni, lai tie dzīvotu “ilgi un laimīgi” – pārlaicīgi. Galvas balstus senie ēģiptieši izmantoja, lai atbalstītu kaklu miega laikā. No šīm formām evolucionējuši mūsdienās izmantojamie galvas balsti. Izstādē tiks eksponēta Farona Khentika galvas balsta (2323–2150 p. Kr.) marmora kopija.
Pārējie objekti, stāsti no dzīves agrāk un tagad. Rezumējot spraigos notikumus uz zemes, tiem pāri – smalka, koka skulptūra, balodis ar izplestiem spārniem. Svētā Gara un Dvēseles simbols – protams, klusās cerības un ilgošanās par dzīvi pēc nāves, maigais liecinieks.
Kuratore Astrīda Riņķe.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Ilzes Martinsones lekcija “Rīgas Pasažieru stacija. Toreiz, tad, tagad”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
30. oktobrī / plkst. 18.00
Foto: Laimonis Stīpnieks. Latvijas Arhitektūras muzejs
Izstādes “Jānis Krievs. Pagājusī nākotne” programmas ietvaros 30. oktobrī plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks Latvijas Arhitektūras muzeja vadītājas, Mg. art. Ilzes Martinsones lekcija “Rīgas Pasažieru stacija. Toreiz, tad, tagad”.
Lekcijas laikā tiks izzināta Rīgas Pasažieru stacijas attīstība, sākot no 19. gadsimta, kad Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnija tika atklāta, līdz mūsdienu pārmaiņām, saistībā ar “Rail Baltica” būvniecību. Klausītāji uzzinās, kā stacija mainījās un paplašinājās, pielāgojoties mainīgajām vajadzībām un arhitektoniskajiem stiliem, sākot ar atklāšanu 1861. gadā un beidzot ar 20. gadsimta lielajām pārbūvēm.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta stacijas rekonstrukcijām padomju periodā. Īpašs notikums bija stacijas rekonstrukcija 20. gadsimta 70. gadu beigās, kuru īstenoja autoru kolektīvs, starp kuriem bija Jānis Krievs. Lai arī projekts pamatā skāra interjeru un vizuālās komunikācijas sistēmu, tas bija pirmais vērienīgais kompleksais skatījums uz publisko telpu, kas saturēja arī mākslas avangarda pazīmes. Šī pārbūve bija īpaša ar to, ka pirmoreiz publiskā telpa tika uztverta kā vienots, konceptuāli pārdomāts ansamblis, kas ietekmēja tālāko Rīgas pilsētvides attīstību.
Pasākums sniegs padziļinātu ieskatu stacijas vēsturē, akcentējot arhitektoniskos un kultūrvēsturiskos aspektus, kas saistīti ar stacijas transformācijām dažādos vēstures posmos. Klausītāji varēs uzzināt par to, kā arhitektūra un dizains ir veicinājuši stacijas kā nozīmīga Rīgas transporta un kultūras mezgla attīstību un saglabāšanu cauri laikiem.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Annas Maskavas izstāde “Ancestral Body / Senču ķermenis”
ISSP Galerijā
31. oktobris, 2024–31. janvāris, 2025
No 31. oktobra līdz 31. janvārim ISSP Galerijā būs skatāma Annas Maskavas izstāde “Ancestral Body / Senču ķermenis”, kurā māksliniece aktualizē sievietes pieredzes ievainojamības, trausluma un atmiņu pārmantojamības aspektus. Izstāde tiks atklāta 31. oktobrī plkst. 18.00 ar Annas Maskavas, Laines Kristbergas un Iritas Tīlanes-Pakalniņas feminisma estētikā veidotu rituāla performanci “Ārpus laba un ļauna”, kas kā viscerāls satikšanās rituāls rosinās reflektēt par dabas un materiālās pasaules mijiedarbību.
Annas Maskavas radītās hibrīdās, sintezētās un transdisciplinārās mākslas formas pludina robežas starp dabu un tehnoloģiju, divdimensionālu attēlu un procesu, kā arī cilvēku un ārpus cilvēka esošo pasauli. Māksliniece spēlējas un performatīvi iejaucas gan dabā un materiālajā pasaulē, gan dažādos medijos un tehnoloģijās, atklājot nelineāru, savstarpēji saistītu naratīvu mijiedarbību dažādos līmeņos. Piemērojot vizuālo kodu sistēmu, māksliniece atspoguļo dzimtas vēsturi, īpaši sieviešu pieredzi un Latvijas kolektīvās atmiņas veidošanos.
Izstādes ietvaros norisināsies arī Annas Maskavas solo performance, kā arī Laines Kristbergas lekcija “Feminisma estētika Annas Maskavas mākslas darbos: formālie un konceptuālie risinājumi”, kam sekos diskusija ar mākslinieci un klātesošajiem, par ko plašāka informācija būs pieejama drīzumā.
Anna Maskava (1990) ir transdisciplināra vizuālās mākslas laukā strādājoša māksliniece, kura lielākoties pievēršas fotogrāfijas un performances mākslas izteiksmes līdzekļiem, īpaši to sintēzei. Fotogrāfijā Anna izteikti strādā ar pašportreta žanru. Anna mērķtiecīgi rada savu tēlu un vizuālo kodu sistēmu, kas ļauj vispārināt konkrētas pieredzes simboliskos tēlos, alegorijās un metaforās.
Izstādes scenogrāfiju un telpiskos risinājumus veidojis mākslinieks Aleksejs Beļeckis. Izstādes kuratores ir Iveta Gabaliņa un Laine Kristberga.
ISSP Galerija
Marijas iela 13-K3, Rīga
Grupas izstādes “Kailais galerists”
Galerijā “Māksla XO”
31.oktobris–7. decembris
Zane Iltnere. Mīlestība. 2024, audekls, eļļa, 50x40 cm
No 31. oktobra līdz 7. decembrim galerijā “Māksla XO” notiks galerijas 25 gadu jubilejas izstāde “Kailais galerists”.
Būt galeristam ir kā ielēkt mākslā – gluži kā iemesties ledaini ūdenī, nezinot, kā pareizi peldēt. Šo vienojošo frāzi ir teikuši izcilākie 20. gadsimta un mūsdienu galeristi, īpaši galeristes sievietes. Tas ir izaicinājums, kur neprognozējamība un instinkti ir tikpat svarīgi kā zināšanas. Galerists balansē starp mākslas radītāju un skatītāju pasaulēm, meklējot to trauslo līdzsvaru, kur māksla kļūst par dzīves elpu. Tā ir profesija, kurā katrs solis atklāj ko jaunu, nezināmu, un aizrautība ir tā, kas liek doties tālāk.. Nezināmais, kurā tu ielec, un nezināmais, ko iemācies, strādājot ar mākslinieku, jo katrs mākslinieks ir unikāla personība.
Māksla XO galerijas jubilejas izstāde ir veltījums galerista profesijai. Centrālais motīvs ir nedaudz provokatīvs un simbolisks vārdu savienojums – “kailais galerists”, kur kailums izprotams kā atklāšanās: galerists bez maskas, tāds, kāds ir savā ikdienas darbā, kāds ir savā sirdī, savās kaislībās un mīlestībā pret mākslu, vai māksliniekiem. Gan galeristam, gan māksliniekam kailums ir emocionāla atklātība un ievainojamība vienlīdz – izrādīt savu dvēseli tikpat atklāti/patiesi kā ķermeni.
Grupas izstāde “Kailais galerists” tapusi ar 23 mākslinieku piedalīšanos no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Brazīlijas, Francijas, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Vācijas, aptverot dažādus tēlotājas mākslas medijus. Atkarībā no mākslinieka personiskās pieredzes un prakses strādājot kopā ar galeristu, izstāde atklāj visdažādākās galerista formas – reālistisku un kariķētu, ironisku un humora pilnu, teksta formātā, vai kā filozofisku apceri; formu, ko veido tikai krāsa.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes ielā 14, Rīgā
Zinātniskie lasījumi “Autentiskums muzeju kolekcijās un pasaules kultūru kontekstā. Pieredze, kritika un perspektīvas”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
31. oktobris – 1. novembris
Skats no LNMM Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijas “Skulptūru mežs”.
Foto: Kristiāna Zelča
Atzīmējot Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijas “Skulptūru mežs” ceturto pastāvēšanas gadu, 31. oktobrī un 1. novembrī Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA uzsāk starptautisku zinātnisko lasījumu sēriju par autentiskumu un oriģinalitāti dažādās mākslas nozarēs – “Autentiskums muzeju kolekcijās un pasaules kultūru kontekstā. Pieredze, kritika un perspektīvas”.
Autentiskums un oriģinalitāte ir vieni no būtiskākajiem pamatprincipiem muzeju kolekcijās. Autentisks – tāds, kas saskan ar oriģinālu, pamatojas uz pirmavotu, ir neapšaubāms, neapstrīdams, precīzs, uzticams, īsts, pierādījis savu izcelsmi. Oriģinālam tiek piešķirta sakrāla vērtība, turpretī kopijas vērtētas kā otršķirīgas, jo bieži vien tām nav tiešas saiknes ar konkrētu kultūras mantojumu, tomēr vēl aizvien tās tiek izmantotas muzejos kā materiāls mācību kontekstā un kā ietvars noteikta satura radīšanai.
Pirmajos zinātniskajos lasījumos Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA lekciju un sarunu veidā tiks iztirzātas gan muzeju kolekcijas, gan atsevišķu priekšmetu grupas no teorijas līdz praksei, kā pamatu ņemot tieši mākslas priekšmetus un kolekcijas, bet ne tikai. Pasākuma mērķis ir analizēt saiknes starp autentiskumu un dažādām kultūras mantojuma formām. Šo savstarpējo saistību izpēte sniedz iespēju saprast mūsu attiecības ar kultūrvēsturisko atmiņu, piederību un identitāti, kas mijiedarbojas ar sociālo, politisko, estētisko un ētisko dimensiju.
Zinātniskie lasījumi atspoguļos Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) sadarbību ar ārvalstu un pašmāju pētniekiem Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijas “Skulptūru mežs” ietvaros, apzinās autentiskuma tēmas nozīmību un daudzpusību skulptūru nolējumu, laikmetīgās mākslas, grafikas un arhitektūras kontekstos.
Lasījumi notiks angļu un latviešu valodā. Dalība pasākumā ir bez maksas, bet nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot reģistrācijas formu.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Paneļdiskusija “Būvmateriāli = industrija + mantojums”
Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas ietvaros
31. oktobrī / plkst. 19.00
31. oktobrī plkst. 19.00 – 20.30 Brūzis Manufaktūrā Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas ietvaros notiks paneļdiskusija “Būvmateriāli = industrija + mantojums”, kuru vadīs moderators Vents Vīnbergs. Diskusijā piedalīsies arhitekti Jānis Sauka (MARK Arhitekti), Austris Mailītis (Mailītis A.I.I.M.), Liene Griezīte (Arhitektes Lienes Griezītes studija), Jānis Aufmanis, kā arī mākslinieks Kaspars Lielgalvis.
Hipiju ēras guru Alans Votss pirms 60 gadiem ironizēja, ka ir muļķīgi Rietumu kapitālismu dēvēt par materiālistisku, jo materiālists, viņaprāt, ir tas, kurš mīl un godā materialitāti, un lieto materiālus maksimāli apzinīgi un saudzīgi, kurpretim industriālā sabiedrība tos prot vien neapdomīgi izšķērdēt. Šķiet, viņš līdzīgi kritizētu arī 21. gadsimta postindustriālo sabiedrību pat ar tās deklarētajām resursu taupīšanas iniciatīvām, jo arī tās pirmām kārtām ir balstītas abstraktās koncepcijās, nevis izpratnē par telpas un laika materiālajām īpašībām.
Šīs vasaras Industriālā mantojuma dienu (IMD) lekcijas visas tiešā vai netiešā veidā skāra materialitātes tēmu, reizē ar mantojuma pārinterpretēšanas jautājumu liekot domāt arī par aprites ekonomiku un arhitekta spēju piedalīties materiālu otrreizējas izmantošanas un tā saucamā “urban mining” veicināšanā. Cik lielā mērā šīs prakses iespējamas un tiek pielietotas renovācijās un jaunbūvēs Latvijā? To apspriest IMD sezonu noslēdzošajā diskusijā aicināti lektori Jānis Sauka, Austris Mailītis, Liene Griezīte, Kaspars Lielgalvis un Jānis Aufmanis.
Apmeklējums ir bezmaksas. Vēlama iepriekšēja reģistrācija.
Brūzis Manufaktūra
Brīvības iela 401c, Rīga
Konkursa “SEB stipendija glezniecībā 2024” finālistu izstāde
LMA aulā
1.–27. novembris
No 1. līdz 27. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma “SEB stipendija glezniecībā 2024” finālistu darbu izstāde. Izstādē būs aplūkojami sešu balvai izvirzīto mākslinieku darbi, kurus veidojuši: Andris Kaļiņins, Gunta Lante, Madara Freidenfelde, Paula Viļuma, Renāte Pagaste un Sofija Frančeska Putniņa.
Šogad konkurss “SEB stipendija glezniecībā” norisinās jau 16. reizi ar mērķi atbalstīt studentu karjeras izaugsmi, meistarību un jaunradi.
Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 21.novembrī plkst.17.00 LMA aulā, kad tiks nosaukts “SEB stipendijas glezniecībā 2024” laureāts un skatītāju simpātijas balsojuma uzvarētājs. SEB stipendijas laureāts balvā saņems 2000 eiro un Laikmetīgās mākslas mesas apmeklējumu kādā no Eiropas Savienības pilsētām kopā ar apmaksātu radošo darbnīcu mesas norises pilsētā.
“SEB stipendijas glezniecībā 2024” ieguvēju noteiks žūrija septiņu profesionāļu sastāvā: LMA prorektors profesors Andris Vītoliņš, SEB bankas prezidente Ieva Tetere, LMA Glezniecības katedras vadītājs Kristians Brekte, LMA Projekta un attīstības daļas izstāžu koordinatore Inese Rozentāla, Mākslas konsultante un kuratore Elīna Drāke, LMA Glezniecības katedras lektore Amanda Ziemele un 2016. gada SEB stipendijas laureāte Sandra Strēle.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Starptautiska grupas izstāde “Mūsu esamība plešas ārpus mūsu ķermeņiem”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
2. novembris, 2024–12. janvāris, 2025
Kadrs no Sabīnes Šnē video darba
No 2. novembra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” būs skatāma starptautiska grupas izstāde “Mūsu esamība plešas ārpus mūsu ķermeņiem” (Beyond Our Bodies Our Beings Extend). Izstādes idejas autore ir māksliniece Sabīne Šnē, un tā veidota viņai sadarbojoties ar māksliniekiem no Latvijas un ārzemēm.
Izstādē piedalās deviņi mākslinieki, kuri savos video darbos aplūko attiecības starp ķermeni, zemi un dzīvo pasauli. Izstādes ideja sakņojas vides zinātnēs un paaudžu paaudzēs nodotajā pieredzē, uzsverot nesaraujamo saikni starp dzīvajām būtnēm un vidi tām apkārt. Dzīvo būtņu, tostarp mūsu pašu, ķermeņi nepastāv izolētā telpā, bet dinamiskā savstarpējās mijiedarbības un pārveidošanās procesā tie gan veido, gan no tiem pašiem tiek veidotas dažādas ekosistēmas.
Mākslinieku radītie vizuālie stāsti mudina domāt par ķermeni kā plūstošu un mainīgu, stingrās robežās neiekļaujamu ekosistēmas daļu – vietu, kur nepārtraukti notiek mijiedarbība starp organismu un apkārtējo vidi.
Mākslinieki: Ella Jolande (Ella Yolande, Apvienotā Karaliste), Sofija Lundari (Sofia Lùndari, Itālija), MARIA (ASV), Nataša Viosna Mūdija (Natasha Viosna Moody, Apvienotā Karaliste), Hanna Morgana (Hannah Morgan, Apvienotā Karaliste), Džūna O’Nīla (Djuna O’Neill, Īrija), Luiss Rizo Naudi (Louis Rizzo Naudi, Apvienotā Karaliste), Sabīne Šnē (Latvija) un Agate Tūna (Latvija).
Izstādi papildina tiešsaistes platforma, kurā ir iekļautas dažādu nozaru pārstāvju rakstiskas pārdomas par izstādītājiem mākslas darbiem, tādējādi iekļaujot sarunā vides tiesību, molekulārās bioloģijas, neirozinātnes, atjaunojošās lauksaimniecības, arhitektūras un citu nozaru aspektus.
Izstāde tiek rīkota balvas “ACADEMIA” ietvaros, ko Sabīne Šnē saņēma 2022. gadā. Šo balvu gadu iepriekš kopīgi dibināja Latvijas Mākslas akadēmija, Helēnas Skotas Lidžetas studija (Helen Scott Lidgett Studio) un ACME, lai veicinātu jauno mākslinieku profesionālās karjeras attīstību. Balvas ieguvējam tiek nodrošināta gadu ilga rezidence Londonā, savukārt gadu vēlāk viņa rīcībā tiek nodota studija Rīgā un iespēja veidot izstādi LMA mākslas telpā “Pilot”. Lai atspoguļotu tēmas globālo nozīmīgumu, Šnē izstādē aicināja piedalīties gan Rīgā, gan Londonā satiktos domubiedrus, lai kopīgi atsegtu cilvēka-Zemes-tehnoloģiju trīsvienības atšķirīgās un daudzveidīgās šķautnes.
Izstādes kuratore un tiešsaistes platformas izveidotāja: Nastja Svarevska (Nastia Svarevska, Apvienotā Karaliste).
LMA mākslas telpa “Pilot”
Vāgnera iela 3, Rīga
Grupas izstāde “Simbioze”
telpā “PER FORM”
2.–4. novembris
No 2. līdz 4. novembrim telpā “PER FORM” būs skatāma “KEFIRSSTUDIO” veidotā mākslas izstāde “Simbioze”, kas piedāvās ieskatu mākslas plenērā “Simbioze” Kazdangā radītajos darbos. Izstādē būs iespējams aplūkot 25 jauno mākslinieku darbus un piedzīvot mākslinieku performances. Izstādē piedalīsies Katrīna Ieva, Elīne Buka, Elza Ābele, Vita Liepiņa, Laima Grasmane, Ania Hałuszczak, Eliāna Giptere, Paula Luīze Biteniece, Agate Brauere, Karīna Putra, Alise Anna Narnicka, Marta Kamena Mālniece, Sīmanis Jākobsons, Beta Treija, Sunya (Santa Kristiāna Krūze), Katrīna Herta (Trīs), Liene Lintere (Trīs), Aleksandra Federika Krastiņa (Trīs), Darja Vetrova, Elizabete Andersone, Beatrise Šulte. Ar performanci uzstāsies Eleonora Grīnberga, Eliāna Giptere un Mosquitonarium.
Kazdangā no 13. līdz 17. augustam norisinājās mākslas plenērs “Simbioze” – unikāls mākslas pasākums, kurā piedalījās jaunie mākslinieki no Latvijas, Lielbritānijas un Vācijas. Plenēra laikā māksliniekiem bija iespēja pilnveidot savas prasmes piecās izglītojošās meistarklasēs, kā arī radīt brīvdabas izstādi, kas bija pieejama Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem un viesiem no citiem reģioniem. Plenēra mērķis bija veicināt jauno mākslinieku radošo attīstību, piedāvājot viņiem iespēju strādāt dabas iedvesmotā vidē. Izstāde u nepilnām trim dienā ir atceļojusi no Kazdangas uz Rīgu.
Telpa “PER FORM”
Vagonu iela 21, Rīga
Nacionālā psihiskās veselības centra 200. gadskārtai veltīta izstāde “Starplauki”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 31. maijam, 2025
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 2025. gada 31. maijam skatāma Nacionālā psihiskās veselības centra 200. gadskārtai veltīta izstāde “Starplauki”, kas aicina iepazīt psihiskās veselības un mākslas saskarsmes laukus.
Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) nozīmīgās jubilejas kampaņas mērķis ir neikdienišķā veidā pievērst sabiedrības uzmanību psihiskās veselības jomai, parādīt, ka šo jomu var skatīt no dažādiem aspektiem, tādejādi padarot to sabiedrībai pieejamāku un labāk izprotamu. Jubilejas reize ir piemērots brīdis, lai Latvijas lielākā psihiatriskās ārstniecības iestāde ļautu vairāk ieskatīties mītiem un leģendām apvītajā, noslēgtajā psihiatrijas vidē. Nacionālais psihiskās veselības centrs, būdams senākā psihiatriskās ārstniecības iestāde Baltijā, atvērta 1824. gadā, ir uzskatāms piemērs tam, kā psihiatrija ir attīstījusies mūsu valstī.
Jubilejas izstāde “Starplauki” piedāvās iespēju izstaigāt četrus simboliskus psihiatrijas un mākslas starplaukus: Vides dizains un māksla labbūtībai, Mākslu terapija un mākslas terapeitiskā ietekme, Psihisko izaicinājumu laukā radītā māksla un Māksla psihiatrijas komunikācijā. Katrā no tiem apmeklētāji varēs izzināt kādu atsevišķu nozaru sadarbības veidu, aplūkojot gan profesionālu mākslinieku un dizaineru pienesumu dziednieciskas vides veidošanā, gan pacientu un darbinieku amatiermākslas un mākslas terapijas darbus un aktivitātes, gan mākslas darbus, kas tapuši smagos brīžos un savā ziņā kļuvuši par jaunu, nemedicīnisku valodu iekšēju pārdzīvojumu izteikšanai. Līdzās priekšmetiem no NPVC Vēstures un kultūras telpas kolekcijas izstādē būs apskatāmi mākslas darbi un materiāli no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva krājuma.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Titulbilde: Sarmītes Māliņas personālizstādes “Autopsija pašrocīgi” publicitātes attēls
