Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Anša Starka personālizstāde “Foto”
Rīgas Mazākajā galerijā
13. decembris, 2021–16. janvāris, 2022
No 13. decembra līdz 2022. gada 16. janvārim Rīgas Mazākajā galerijā apskatāms fotogrāfa Anša Starka radīts darbs – fotogrāfijā balstīta gaismas instalācija. Izstādei dots lakonisks, taču zīmīgs nosaukums “Foto”, kas bez liekulības reflektē Starka darbības pamatvirzienu, kā arī ironizē par saikni, kas pastāv starp fotogrāfu un attēlu.
Asociatīvi, Anša Starka fotogrāfijas instalāciju var dēvēt par tīru kanālu jeb laukumu ikviena garāmgājēja domām, kuru ne vien iespējams, bet par vēlams uztvert subjektīvi – kā brīvības vai tukšuma apliecinājumu, emocionālu piepildījumu, apstākļu pašrefleksiju, sakritību, kārtējo afišu, garlaicību, jebko, mīlestības vēstuli.
Baltā gaisma, kas caurvij instalāciju, vilina un neatlaiž acu skatienu, kontekstuāli sasaucas ar laikmetīgajā mākslā nereti iztirzātu estētiku un konceptuālismu, kura sarežģītība slēpjas tieši tā vienkāršībā. Tomēr lieki būtu Starka darbībā meklēt atsauces šīm tēmām.
Viņa fotogrāfiju dominē novērojuma metode un azarts nobildēt neko. Gandrīz neko – risinot jautājumu par to, kas tas vispār ir, un kādas potenciālās attiecības mums ar to var veidoties. Starkam sastapšanās ar gandrīz neko ir vērtīgāka par konkrētu sižetu attīstīšanu vai didaktisku tēmu atreferēšanu. Darbs, kas skatāms Rīgas Mazākajā galerijā, mudina reaģēt skatītāja gara pasauli, neaizmirstot par ārējā ietekmes nozīmi. Ziņķārība vienlīdzīgi urda abos pastāvēšanas līmeņos.
*Darbu apskatot jāatceras, ka ilgstoši skatoties uz spožu gaismas avotu var samazināties redzes asums un veidoties redzes lauka iztrūkums.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Meditatīva mākslas pieredze audio projektā “Labsajūtas maršruts”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejā
No 13. decembra
Foto: Kristiana Zelča
No 13. decembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas apmeklētājiem pieejams jauns audio projekts muzeja mobilajā lietotnē “Labsajūtas maršruts”, kas rosina iepazīt pastāvīgo ekspozīciju, izmantojot meditatīvus un apzinātību veicinošus paņēmienus.
Šobrīd, kad saistībā ar dažādiem pasaules notikumiem mentālā labsajūta ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem mūsu laika jautājumiem, arvien pieaug izpratne par to, cik svarīgi ir pievērst uzmanību gan ķermeņa, gan prāta veselībai. Reaģējot uz notiekošo, projekta komanda vēlas izcelt mākslas un mākslas muzeju potenciālu pozitīvas, nomierinošas un harmonizējošas personīgās pieredzes veicināšanai.
21. gadsimta dzīve lielai daļai sabiedrības saistās ar norisēm un satura patēriņu digitālajā vidē, kā arī ar regulāru satraukumu, pārslodzi, vienveidīgu sensoro pieredzi vai rutīnu. “Labsajūtas maršruts” ir aicinājums personīgākā veidā iepazīt mākslas muzeju, izbaudīt laiku vienatnē un mākslas mierpilnajā vidē, gūt alternatīvu sajūtu piedzīvojumu, veicinot savu apzinātību un mentālo labizjūtu.
“Labsajūtas maršruts” bez maksas pieejams Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) mobilajā lietotnē latviešu, krievu un angļu valodā. Audio stāsti apmeklētāju ved cauri 12 pieturpunktiem pastāvīgajā ekspozīcijā, apskatot tādus jautājumus kā draudzība, uzdrīkstēšanās, ikdiena, zaudējums un nezināmais, katrā no vietām piedāvājot mākslas zinātnieku sagatavotu stāstījumu par tēmu, kā arī mākslas terapeita īpaši izstrādātus uzdevumus sevis izzināšanai mijiedarbībā ar mākslas muzeju un darbiem. Maršruta veikšanai nepieciešamas aptuveni 60 minūtes, tomēr projekta autori aicina to baudīt savā, individuālā tempā, koncentrējoties uz personīgo pieredzi.
Audiovizuālais saturs veidots starpdisciplinārā sadarbībā starp muzeja profesionāļiem, mākslas terapeiti Diānu Sergu, komponistu Jēkabu Nīmani, mākslinieci Kristu Miltiņu, balss aktieriem Andri Keišu, Mihailu Karasikovu un Pēteri Eglīti.
Mobilo lietotni iespējams lejupielādēt vietnēs “Google Play” un “AppStore”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
“Grafikas Akadēmijas” apsveikumu darbnīca
Tiešsaistē
14. decembrī
Foto: Artūrs Hnikins.
Biedrība “Grafikas kamera” kopā ar sadarbības partneriem 2021.gadā uzsāka projektu “Grafikas Akadēmija” radot tiešsaistes lekciju un nodarbību platformu. Tās ietvaros rudenī notikušas tiešsaistes lekcijas par dažādām gan augstspiedes, gan dobspiedes un gludspiedes tehnikām, ko vadīja profesionāli mākslinieki, kuri šīs tehnikas lieto savā darbā. 14.decembrī 20.00 tiešsaistē Grafikas Akadēmijas facebook lapā. Apsveikumu darbnīcā. Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, tiešsaistes nodarbība dos ieskatu, kā izveidot apsveikuma kartiņu kādā no grafikas tehnikām mājas apstākļos bez specifiska grafikas darbnīcas aprīkojuma. Nodarbība pieejama bez maksas ikvienam interesentam, nav nepieciešama pieteikšanās.
Nodarbību vada māksliniece un kuratore Ieva Nagliņa. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Strādā Rīgas Porcelāna muzejā kā izstāžu kuratore. Kopš 2012.gada vada biedrību “Grafikas kamera” un ir “Grafikas Akadēmijas” idejas autore. Lekciju cikls, iepazīstinot ar grafikas tehnikām, turpināsies arī 2022.gadā.
Diskusiju un mākslinieku prezentāciju vakars par mākslu kā pētniecību
tiešsaistsē
14. decembrī
Vitauts Mičeklevičs veic ķermenisku sevis rediģētās publikācijas “Diagramatisko zināšanu atlants” lasīšanu
14. decembrī pl.18.00 jauno mediju mākslas festivāla UPDATE EXTENDED ietvaros notiks diskusiju un mākslinieku prezentāciju vakars “Māksla kā pētniecība: iespējas un izaicinājumi”, kurā mākslinieki-pētnieki Denijs Plūhers (Dani Ploeger, NL) un Vitauts Mičelkevičs (Vytautas Michelkevičius, LT) iepazīstinās klausītājus ar pētniecības nozīmi viņu mākslas praksē un dažādām pieejām, kā pasauli pētīt caur mākslu. Darbnīcas moderatores – mediju teorētiķes Ilvas Skultes (LV) – vadībā tiks iepazīta mākslinieka-pētnieka metodoloģija un dzīvesveids. Diskusija pieejama tiešsaistē ZOOM un YOUTUBE platformās bez maksas.
Dr. Denijs Plūhers ir aktīvs mediju mākslinieks, kura darbus raksturo konceptuāla pieeja, performatīva forma un kultūrkritisks raksturs. Ieguvis doktora grādu mediju studijās un performances mākslā Saseksas Universitātē (UK). Pašlaik ir pētnieks Londonas Universitātes Karaliskajā Runas un Drāmas skolā, kā arī Leičestras de Monforta universitātē, kā arī Roterdamas V2 nestabilo mediju laboratorijas biedrs. Viņa darbus pārstāv galerija Art Claims Impulse Berlīnē.
UPDATE EXTENDED sarunu vakara ietvaros Denijs Plūhers uzstāsies ar runu “Māksliniecisks pētījums tehnoloģiju patēriņa frontē: jaunu tehnoloģiju iztēle ekstrēmos apstākļos.”
“Es pētu tehnoloģijas vietās un apstākļos, kurus šo tehnoloģiju dizaineri, izstrādātāji un reklāmisti parasti nav paredzējuši – tādās kā izgāztuves, kara zonas un pamestas teritorijas. Apvienojot lauka pētījumu metodes un pieejas no mākslas praksēm, mans darbs pēta veidus, kādos tehnoloģijas, kas paredzētas ikdienas patēriņa kultūrai, sāk funkcionēt citādi, “nepareizi”, iegūst jaunas nozīmes un tiek apropriētas šajās pārmaiņu zonās, tādējādi sniedzot mums norādes, kādas varētu izskatīties alternatīvas tehnoloģiju kultūras,” viņš stāsta.
Dr. Vitauts Mičelkevičs ir kurators, autors un pētnieks, kura interešu loks pamazām mainās no fotogrāfijas paplašinātā nozīmē uz mediju mākslu un teoriju, un pēdējā laikā mākslu un pētniecību akadēmiskā kontekstā un ārpus tā. Viņš pasniedz gan praktiskus, gan teorētiskus kursus bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenī Viļņas Mākslas akadēmijā un 10 gadus bijis Nidas Mākslas kolonijas mākslinieciskais direktors (2010-2019). Kopš 2019. gada ir Viļņas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas un Mediju mākslas nodaļas vadītājs un Mākslas doktorantūras programmas direktors. Bijis daudzu simpoziju un izstāžu kurators, tostarp Lietuvas paviljona Venēcijas biennālē (2015).
Savā runā viņš sniegs ieskatu mākslinieka-pētnieka dzīvesstilā un meklēs atbildes uz tādiem aktuāliem jautājumiem, kā “vai doktora grāds padarīs manu mākslu vērtīgāku?”
Eināra Plūksnas izstāde “LXXX”
Jūrmalas muzejā
15. decembris, 2021–6.februāris, 2022
Einārs Plūksna. Jūnijs un Jūlija. 2021. Kartons, ella. 120 x 100 cm
Jūrmalas muzejā no 15.decembra būs skatāmas trīs Jūrmalas mākslinieku izstādes - ar jauniem darbiem izstādē “LXXX” savu 80 gadu jubileju atzīmēs Einārs Plūksna, Alise Landsberga savas dzīves jubilejas gadā skatītājiem rāda apjomīgu savu darbu retrospekciju izstādē “Kopotie raksti”, bet Voldemāra Krutina personālizstādes plašo tematisko loku iezīmē izstādes nosaukums “Ceļojums laikā un telpā” kā arī divu izdevumu atvēršana.
Gleznotājs un mākslas kritiķis Andrejs Ģērmanis: “Einārs Plūksna (1941) – mākslinieks interjerists un gleznotājs, dzimis Rīgā 1941.gada 31.maijā teātra darbinieku ģimenē, 1966.gadā beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas interjera un iekārtas nodaļu. Pēc akadēmijas beigšanas darbojies interjera un monumentāli dekoratīvās mākslas jomā, strādājot Dekoratīvās mākslas kombinātā (1965-1981). Izbeidzoties Dekoratīvās mākslas kombināta darbībai, Einārs Plūksna varēja pilnībā nodoties savai mīlestībai – stājglezniecībai. Eināra Plūksnas mākslai ir plašs diapazons – no dekoratīvu laukumu spēles līdz ainavas cildinājumam un cilvēka jūtu pasaules izteiksmei, no konkrētības un priekšmetu vieliskuma līdz gleznām ar konstruktīvu raksturu un klasiskai abstrakcijai. Pie tam nekad netiek aizmirsta krāsas nozīme glezniecībā. Viņa gleznas ir cilvēcīgas, jo tajās atklājas domu un jūtu pasaule.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Alises Landsbergas darbu retrospekcija izstādē “Kopotie raksti”
Jūrmalas muzejā
15. decembris, 2021–6.februāris, 2022
Alise Landsberga . Roja. Lūrmaņu klintis. 2020. Audekls, akrils.50 x70 cm
Jūrmalas muzejā no 15. decembra līdz 2022. gada 6. februārim būs skatāma Alises Landsbergas darbu retrospekcija izstādē “Kopotie raksti”.
Alise Landsberga: “Piedzimu un uzaugu Cēsīs. Man bija 3 gadi, kad uzvilku pirmo strīpu ar sarkanu lūpu krāsu uz baltas sienas aiz melnām klavierēm. Klavieru melnbaltie taustiņi dziedāja zem tēva, vēlāk arī zem maniem pirkstiem. Melnais bija mazāk kā baltais. Atziņas un sajūtas krājās, pārauga vārdos, skaņās, bildēs. Līnija, krāsa, telpa, skaņa un laiks – mana radošā darba krātuves pamats. Tādēļ izstādes nosaukums Kopotie raksti. Mācījos Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā un tūlīt pēc skolas beigšanas uzsāku studijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Tās pabeidzu 1977.gadā ar diplomdarbu grāmatu grafikas nozarē – 10 ilustrācijas litogrāfijas tehnikā Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijai “Aija” profesora Pētera Upīša vadībā. No 1979.gada piedalos mākslas izstādēs ar grafikas darbiem, pasteļa, eļļas un akrila gleznojumiem. Grāmatu grafikas jomā esmu strādājusi izdevniecībā “Liesma” un “Zvaigzne”, ilustrējot literatūras izdevumus un mācību grāmatas, kā arī piedalījusies enciklopēdiju ilustrēšanā. Esmu Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1987.gada, no 2009.gada - Starptautiskās mākslinieku asociācijas I.A.A.UNESCO biedre. No 2018.gada esmu ievēlēta par Jūrmalas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētāju.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Voldemāra Krutina personālizstāde “Ceļojums laikā un telpā”
Jūrmalas muzejā
15. decembris, 2021–6.februāris, 2022
Voldemārs Krutins. Marko Polo ceļojums uz Ķīnu. 2016. Audekls, eļļa. 120 x 150 cm
Jūrmalas muzejā no 15. decembra līdz 2022. gada 6. februārim būs skatāma Voldemāra Krutina personālizstādes “Ceļojums laikā un telpā”.
Voldemārs Krutins (1955) strādājis sanatorijā “Rīgas Jūrmala”, no 1999.gada Jūrmalas autotransporta uzņēmumā par autobusa vadītāju. Pirmais viņa vaļasprieks bija kalnu tūrisms. Meklējot radoši piesātinātu veidu, kā attīstīties un īstenot savu darbību glezniecībā, 1998.gadā viņš iestājās tautas tēlotājas mākslas studijā “Ģilde”. Tad meklējumi gleznošanā profesionālu mākslinieku vadībā vainagojas jaunā kvalitātē, tomēr nezaudējot jau uztaustīto naivisma nervu. Glezno eļļas tehnikā kalnus, ainavas un vēstures tēmām veltītas kompozīcijas. Gleznotājs atzīst, ka “kādreizējā aizraušanas ar kalnu tūrismu un alpīnismu lielā mērā ietekmē gleznu tematiku”. Vasaras plenēros gleznotas krāsās tonāli bagātas Latvijas ainavas gadalaiku maiņās, kā arī Vecrīga, klusā daba un vēsturiskas tematikas darbi. Voldemāra Krutina gleznas būtībā ir tikai tiem, kuri ir saglabājuši spēju redzēt, sajust un pārdzīvot. Tieši vēlmē šīs spējas uzturēt sakņojas lielas gleznu daļas eksātiski naivi skaistā izteiksme ar dokumentālas realitātes fiksējumiem kompozīcijās atveidotajos īstenības fragmentos un detaļās.
Reizē ar Voldemāra Krutina izstādi tiek atvērts arī viņa darbu katalogs (sastādītājs un teksta autors mākslas zinātnieks Aivars Leitis), kā arī grāmata “Sniegotie dimanti. Kalnā kāpēja piezīmes”, ko izdod apgāds “Jumava”.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Semināru un diskusiju cikls par iekļaujošas laikmetīgās kultūras vides pieredzēm
un mākslas mediāciju neērtās pagātnes jautājumu izzināšanā
Tiešsaistē
15. un 16. decembrī
15. decembra diskusijas plakāts; autors – Aleksejs Muraško
15. un 16. decembrī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz tiešsaistes semināru un diskusiju ciklu par iekļaujošas laikmetīgās kultūras vides pieredzēm un mākslas mediāciju neērtās pagātnes jautājumu izzināšanā. Semināri tiks translēti Facebook tiešsaistē.
Cikla pirmais seminārs par iekļaujošu laikmetīgās kultūras vidi Latvijā notiks 15. decembrī, plkst. 14.00, un tā dalībnieki dalīsies pieredzes stāstos par laikmetīgās kultūras pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā.
Šis seminārs apkopos četrus spilgtus pieredzes stāstus par to, kā laikmetīgās kultūras institūcijas iesaista cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Seminārs būs veltīts jautājumiem: Kā laikmetīgā māksla un kultūra var iesaistīties iekļaujošākas sabiedrības veicināšanā? Kā veicināt laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti? Kā strādāt ar šīm auditorijām, kā tās sasniegt? Ko kultūras institūcijas var mācīties viena no otras, uzsākot kultūras piedāvājuma veidošanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīgās attīstības traucējumiem? Šajos pieredzes dialogos īpaši tiks izcelta sadarbība ar to auditorijas daļu, ko laikmetīgā māksla ikdienā visbiežāk neaizsniedz un kas ir marginalizēta tās fizisku vai mentālu ierobežojumu dēļ.
Seminārs notiks četrās tematiskās sadaļās, katrā pa pieredzes stāstam, kas skar dzirdi, redzi, kustības un garīgo veselību.
Par to, kā sarunu festivālā LAMPA tiek iesaistīti cilvēki ar dzirdes traucējumiem, stāstīs festivāla producente Lelde Prūse (Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS). Par laikmetīgās kultūras pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem dalīsies Starptautiskā Jaunā teātra festivāla HOMO NOVUS direktore Beka Bergere un scenogrāfe Liene Pavlovska. Par muzeju ekspozīciju veidošanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem runās režisore Liene Šmukste no “Sajūtu teātra”. Bet par koncertu un citu aktivitāšu programmas izstrādi cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un citām uztveres grūtībām stāstīs Dzintaru koncertzāles pārstāves Natālija Lukina-Prāve un Paula Lazdiņa.
Cikla otrais seminārs par to, kā mākslas mediācija var iesaistīt sociāli neaizsargātās auditorijas un palīdzēt izzināt neērtās pagātnes jautājumus, notiks angļu valodā 16. decembrī, plkst. 14.00—17.00. Tajā par centieniem rast jaunus veidus darbā ar auditoriju stāstīs starptautisku institūciju kuratori, izglītības programmu veidotāji un mākslinieki.
Kā māksla var veicināt iekļaujošāku sabiedrību, ieklausoties visdažādākās auditorijas—bērnu, jauniešu, senioru, cilvēku no sociāli atstumtām grupām—vajadzībās un interesēs? Kā mēs varam dalīties, mācīties vai apgūt jaunas prakses no un kopā ar viņiem? Kā caur mākslu varam veidot dialogus un sadarboties ar kopienām, ar kurām ikdienā nesaskaramies? Un kā alternatīvas stratēģijas mākslas mediācijā var veicināt neērto un sarežģīto pagātnes jautājumu izzināšanu un kritiskās atmiņas darbu?
Semināra dalībnieki—starptautisku izstāžu kuratori, izglītības un mediācijas programmu veidotāji un mākslinieki—dalīsies pieredzē par to, kā mediācija un jauni sadarbības veidi ar auditoriju var ne vien veicināt sociāli atbildīgas un iekļaujošas vides radīšanu, bet arī palīdzēt izzināt neērtās pagātnes tēmas un iesaistīties būtisku un sabiedrībai aktuālu jautājumu apspriešanā.
Šī semināra programmā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Ieva Astahovska un Māra Žeikare iepazīstinās ar projektiem “Izzināt sarežģīto pagātni” un “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija iekļaujošai sabiedrībai”. Lodzas mākslas muzeja izglītības programmu kuratore Agņeška Vojcehovska-Seja savā prezentācijā stāstīs par muzeja sadarbības projektu ar Ščekocini pilsētas kopienu, kas pievēršas tās ebreju iedzīvotāju pagātnei, un projektu “Koko un Vinči” ar jauniešiem no sociālās korekcijas centra Lodzā. Nacionālās mākslas galerijas Viļņā izglītības programmu kuratore Egle Nedzinskaite dalīsies pieredzē par izstādi “Aklais randiņš” un projektu “Tikšanās muzejā”, kuru mērķis bija pavērt iespējas cilvēkiem ar dažādām vajadzībām piedzīvot mākslu un apliecināt, ka arī viņi ir galerijas mērķauditorija., OFF-Biennāles Budapeštā mediācijas projektu vadītāja Viraga Lodi, kuratore Nikoleta Erosa, un UCCU romu neformālās izglītības fonda vadītāja Silvija Šenasi iepazīstināsar projektu “RomaMoMA”, kas caur performancēm, radošajām darbnīcām un izstādēm pievērsās neizstāstītām un nedzirdētām romu vēsturēm. Malmes mākslas muzeja izglītības programmu kuratore Mimmi Sjo prezentēs muzeja izglītības programmu vidusskolēniem Malmē “Vēsture caur mākslu”. Seminārā piedalīsies arī mākslinieces un neatkarīgas pētnieces: britu māksliniece Dženija Kogana stāstīs par savu darbu “Lielā Akcija” 11. Kauņas biennālē “Tur un ne-tur: pieminekļa (ne)iespējamība”, poļu kultūras studiju pētniece un kritiķe Kataržina Bojarska aicinās uz diskusiju par to, kā māksla var mediēt neērto pagātni un piedāvāt nākotnes formas atmiņas kolektivitātei, daudzvirzieniem un solidaritātei, savukārt jauno mediju māksliniece Anna Priedola iepazīstinās ar savu darbu Piena dienasgrāmatas”, kas ir veltīts Latvijas senioru mentālajai veselībai un labklājībai.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Tekstilmākslai veltīta grupas izstāde “∞”
PAiR galerijā Pāvilostā
18. decembris, 2021–18. februāris, 2022
No 18. decembra līdz 2022. gada 18. februārim PAiR galerijā Pāvilostā būs apskatāma grupas izstāde “∞”, kurā dažādu paaudžu latviešu mākslinieki pievērsīsies tradīcijas, dabas vērojumu atspoguļojumā savā laikmetīgajā praksē. Izstādē būs skatāmi Maijas Purgailes, Pētera Sidara, Mareunrols, Hele darbi un tās tapšanā piedalījusies arī Pāvilostas audēju kopa “Lumstiņš”. Izstādes kuratore ir Hele.
Latviešu tautas māksla tās visdziļākajā būtībā sakņojas dabas norišu un procesu vērojumos. Kosmiskie ritmi, gadskārtu maiņa, visas norises dabā ir rakstu rakstiem ieaustas dažādos audeklos – jostās, segās, matu lentās un dvieļos. Arī daudzi mūsdienu profesionālie mākslinieki smeļas no šī paša iedvesmas avota, saglabājot tipisko latviskās dvēseles iezīmi. Šis princips bija pamats Latvijas profesionālās tekstilmākslas skolas pamatlicēja, Rūdolfa Heimrāta, daiļradē un profesora darbā Latvijas Mākslas akadēmijā. Savienojot tradicionālo ar laikmetīgo, tika likts pamats profesionālai tekstilmākslai Latvijā. Arī divi no šīs izstādes māksliniekiem – Pēteris Sidars un Maija Purgaile pieder pie, tā sauktās, Rūdolfa Heimrāta skolas, kas izveidojās pagājušā gadsimta 60.-80. gados.
Aušana no senseniem laikiem simboliski bijusi saistīta ar lielajām esības likumībām. Katrai mazākajai daļiņai, t.i. katrai velka stīgai, katram pavedienam, ir svarīga loma, kas spēj iekustināt kaut ko tālāku, kaut ko neapzinātu.
18. un 19. decembrī PAiR mākslinieku rezidencē norisināsies atvērto durvju dienas un laikā no 11.00 līdz 17.00 būs iespēja uz vietas satikt rezidences veidotājus un esošos rezidentus.
PAiR galerija
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”
teātra namā “Jūras vārti” Ventspilī
18. decembrī
Sestdien, 18. decembrī, plkst. 16.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” notiks mākslinieces Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”, kas skatītājiem tiks rādīta pirmo reizi.
Kad pret sienu sistā piere vēl asiņo, bet aizvien spēcīgāk pārņem viegls, saulains miers, tā performanci “Pēc lēkmes” raksturo idejas autore, māksliniece Anda Lāce.
Tas ir kinētiska sūkļu figūru objekta, gaismas un skaņas kopums. Uz skatuves Anda Lāce performēs kopā ar komponisti Oļesju Kozlovsku, kā arī ar mūziķiem Elīnu Saveļjevu (flauta) un Tomu Timofejevu (kontrabass). Tehnisko risinājumu autors ir Ansis Bergmanis.
Performances tapšana saistīta ar pieredzi, ko Anda Lāce guvusi “Sansusī” labklājības rezidenču programmā, ilgstoši strādājot Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Darbam iedvesmojusi arī kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa “Simts vientulības gados” pieminētā “vidējās istabas” ideja, kuru māksliniece uztver kā paplašinātās brīvības telpu starp normālību un galēju ārprātu (un nāvi). Darba pamatā ir arī personisko un pasaules “lēkmju” pieredzes atblāzma.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Lienītes Slišānes personālizstāde “Uzdevums”
Bulduru Izstāžu namā
18. decembris, 2021–5. februāris, 2022
No 18. decembra līdz 2022. gada 5. februārim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma Lienītes Slišānes pirmā personālizstāde “Uzdevums”. Lienīte Slišāne Bulduru Izstāžu nama izstādēs un mākslas akcijās piedalās kopš 2020. gada. 2020. gada nogalē konkursa izstādē “JĀ/NEatkarība-2020” par darbu “Dieliņ, es arī tevi mīlu” māksliniece saņēma galveno balvu, kā arī iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi.
Lienīte Slišāne ir gaismu māksliniece un 2020. gada nogalē saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu. Šajā personālizstādē tiks izstādīti mākslinieces adījumu tehnikā darinātie darbi, kas veltīti mākslinieces dēla piemiņai. Kā raksta autore: “Man adīšana ir maģiska darbība – viena pavediena un divu adatu darbības rezultātā radu dažādas lietas. Adīšana nomierina. Adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas ir līdzīga meditācijai. Adīšana samazina sirdsdarbības ātrumu un stresa hormona kortizola daudzumu asinīs, kas samazina bailes, trauksmi, stresu un palīdz nedomāt par…”.
Bulduru Izstāžu nama otrajā izstāžu zālē no 18. decembra būs apskatāma Bulduru Izstāžu nama retrospekcijas izstāde “10 gadi, 8 mēneši un 26 dienas”.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6. Jūrmala
Grafiķu Kalendāra izstāde
mākslas galerijā “Neputns”
Grāmatu un mākslas galerijā “Neputns” skatāma jaunā Grafiķu Kalendāra izstāde. Kalendārā apkopoti LMA Grafikas katedras studentu darbi, kas publicēšanai tika izvēlēti konkursa kārtībā. Jaunajā 2022. gada kolekcijā redzami Lindas Ivanovas, Lauras Liepiņas, Viktorijas Rjuminas, Elīnas Skrapces, Undīnes Ābiķes, Rebekas Lukošus, Annijas Kļaviņas, Dinas Danosas, Karīnas Volbetas, Artas Volbetas, Mārtiņa Dziļuma un Sanitas Skalbes grafikas darbi. Jauno autoru redzējumu par nākamā gada divpadsmit mēnešiem raksturo trāpīgas idejas un pārsteidzoši vizuālie risinājumi.
Izstādē grāmatu un mākslas galerijā “Neputns” apskatāmi kalendāra oriģinālnovilkumi, kas apkopoti īpašā, oriģinālajā “Grafiķu kalendārā”, kuru studenti paši ir nodrukājuši tikai 30 eksemplāros. Grafikas darbi ir veidoti litogrāfijā, sietspiedē, linogriezumā, ofortā un akvatintā.
Tipogrāfijā drukāto kalendāru var iegādāties apgāda “Neputns” grāmatu un mākslas galerijā, galerijā “Istaba”, Kalnciema kvartāla POP-UP veikalā un mākslinieku preču veikalā “Zīmulis un Ota”.
Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Alises Mediņas un Edmunda Tamoviča izstāde “Satikšanās”
galerijā “Art Pegazs”
Līdz 6.janvārim, 2022
Līdz 2022. gada 6.janvārim galerijā “Art Pegazs” ir skatāma divu gleznotāju Alises Mediņas un Edmunda Tamoviča izstāde “Satikšanās”.
“Man jau liekas, ka dzīve ir par satikšanos. Satikšanās pašam ar sevi, spēja tolerēt ar citādo, satikšanās, kura nepārvēršas sadursmē, vai arī liek sadurties divām pasaules uztverēm. Patiesībā šis neierastais izstādes formāts, kurā sastopas divi dažādi autori, viens – nepriekšmetiskās glezniecības pārstāvis, otrs – reālistiskās skolas absolvents.”
Galerija “Art Pegazs”
Rūpniecības iela 18, Rīga
Ances Vilnītes pirmā personālizstāde “Dievs Tēvs Debesīs”
mākslas notikumu telpā “BRĪVĪBA”
Līdz 8. janvārim
Līdz 8. janvārim mākslas notikumu telpā “BRĪVĪBA” skatāma Ances Vilnītes pirmā personālizstāde “Dievs Tēvs Debesīs”.
Ance Vilnīte ir viena no spilgtākajām jaunās paaudzes māksliniecēm, kas šobrīd studē Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņi sevi pieteikusi gan ar dažādiem tēlniecības darbiem, gan fotogrāfijām, gan performancēm.
Ance Vilnīte par izstādi stāsta: “Mans tētis teica, ka viņa tēvs viņam ir kā Dievs. Viņš tā teica, jo opītis patiešām bija neticami gaišs cilvēks, bet es domāju, ka daudziem tēvi ir līdzīgi ierastajam Dieva priekšstatam, jo tie nav īsti fiziski klātesoši. Un tomēr dziļi sirdī ļoti gribas ticēt, ka kaut kur ir tāds Dievs Tēvs debesīs, kas Tevi ļoti mīl. Reiz mans tētis laboja terasi un piedzēries no visas sirds raudāja, ka gribētu visu pasauli salāpīt, bet nevar visiem palīdzēt. Pēc tam noraudājies darba drēbēs aizmiga pie māsas gultas. Es domāju, ka Dievs nav kaut kur, bet tepat cilvēkos, un cilvēcība ir mūsu debesis. Un manā tētī bija ļoti daudz Dieva. It kā visu mūžu var pēc kaut kā ilgoties, bet varbūt viss, kam jābūt, jau ir. Vajag vienkārši redzēt.”
Šī būs pēdējā izstāde Katrīnas Neiburgas kūrētajā mākslas notikumu telpā “Brīvība”.
Mākslas notikumu telpā “Brīvība”
Brīvības iela 40, Rīga
Signes Vanadziņas gleznu izstāde “Pelēkās vielas”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
Līdz 15. janvārim, 2022
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 2022. gada 15. janvārim skatāma Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”.
Pelēks tik piesātināts toņu daudzveidībā ļauj iemirdzēties jebkuram citam tonim. Kā pelēkā vakarā bango zilpelēka jūra un pelēkā rītausmā mostas diena, tā pelnu pelēkums izgaismo un kontrastē ar mākslinieces sulīgo koloristiku. Izstādē būs skatāmi ne tikai sērija “Pelēkās vielas”, bet arī darbi, kas tapuši pēdējā gada laikā un arī pa kādam senākam darbam, kas piestāv šim brīdim.
Darbu sērijā “Pelēkās vielas” Signe Vanadziņa izmanto strauji oksidēto un dedzināto materiālu glezniecisko potenciālu. Pelni kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis zināmi jau kopš akmens laikmeta. Dabas struktūras sevī ietver ne tikai faktūras, bet arī konstruktīvus elementus un to sadalīšanās, noārdīšanas procesus. Ir pārpurvotu zemieņu kritalu meži, dzīvnieka mugurkauls, irstošās smiltīs, žebērkļaini prauli, asakas, egļu karkasi, ko stāvkrastos slīpē stihijas.
Līdzīgi noārdīšanās procesi ikdienā notiek arī cilvēka ķermenī, pleiras slāņojumi, ādas epitēlija plēksnīšu deja putekļos, dzīve noārda, šūnas atjaunojas, cilvēks elpo un dedzina savu dzīvi.
Signe par darbu sēriju, kuros izmantoti pelni: “Savos darbos cenšos parādīt tos apziņas kritalu mikrokosmosus, ko veido biomorfas asociācijas, tur ir ogles samtainie slāņi, sakusumi, smiltis, pelni, lazētu laukumu un tukšu zonu kontrasts. Asociāciju plūsmas un apzinātības jautājumi ir mans, arī kā topošās mākslas terapeites, izpētes lauks.”
Pelni simbolizē ne tikai sēras, sāpes, tā ir transformācijas apzināšanās un pieņemšana. Apraudātājas tradicionāli zīmēja ar pelniem uz sejas, bet mūsdienās ikdienas stresā zaudējumu sāpes ir ikdiena. Ar vērotājas un profesionālas gleznotājas skatījumu analizēju tos veidus, kā transformēt dažādus stimulus.
Līdzās sērijai “Pelēkās vielas” izstādē būs apskatāmi arī jaunākie darbi, kas stāsta par šī brīža aktuālāko tēmu daudzu cilvēku prātos – vakcināciju. Darbi tapuši šī gada laikā un Signe caur savu prizmu attēlo šo tēmu, par kuru mums visiem nemitīgi atgādina masu mediji.
Šis gleznu cikls ir apcerīguma un noskaņu pilns, spītējot mākslinieces košo krāsu salikumiem un enerģisko līniju uzplaiksnījumiem. Gleznas ir kļuvušas abstraktākas, vairāk uz iekšu vērstas un rosina iedziļināties sevī, savās izjūtās.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Izstāde un darbu pārdošana “Māksla dāvināt mākslu 2”
mākslas galerijā “bazar’t”
Līdz 15. janvārim, 2022
Līdz 15. janvārim tirdzniecības centra “Mols” 2. stāvā norisināsies mākslas galerijas “bazar’t” divu gadu pastāvēšanas jubilejas izstāde “Māksla dāvināt mākslu 2”. Šogad, visus galerijā atlasītos un izstādītos – lielos, mazos un trauslos darbiņus būs iespējams arī iegādāties. Mākslas darbu cenu amplitūda no vien dažiem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem.
“Māksla dāvināt mākslu 2” izstādē piedalās spilgtākie jomas profesionāļi, kas savos darbos apvieno māksliniecisko estētiku un svētku sajūtas. Izstādē skatāmi darbi, kurus radījuši: Ilvita Didrihsone, Sarmīte Caune, Ilze Smildziņa, Kristīne Kvitka, Kaspars Perskis, Dina Dubiņa, Pēteris Līdaka, Sabīne Līva, Līga Ķempe, Igors Bernāts, Barbara Ābeltiņa, Dina Ābele, Ilze Laizāne, Kalvis Zuters, Kristīne Guršpone un daudzi citi, kuru darbos virmo prieks, pārsteigums un daudz svētku sirsnības.
Apmeklētājus sagaida daudzi pārsteigumi – mākslas darbi būs atrodamas gan ierasti pie sienām, gan pa visu galerijas telpu. Tirdzniecības centra “Mols” apmeklētājiem būs iespēja meklēt un atrast visas Veltas Emīlijas Platupes popje moše tehnikā veidotās 24 lelles un vides objektus, tādā veidā piedaloties mini konkursā un sev sarūpēt dāvanā Māra Subača zīmējumu.
Mākslas galerija “bazar’t”
T/c “Mols” 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Kristīnes Kutapovas izstāde “Dabas klātbūtne”
Mālpils Kultūras centrā
Līdz 16. janvārim, 2022
Mālpils Kultūras centrā līdz 2022. gada 16.janvārim skatāma Kristīnes Kutapovas izstāde “Dabas klātbūtne”. Izstādē ir atrodami stāsti par liepu ziediem Lielupes krastā, kaķa pasauli, Palermo kalniem, Meža Gariem un par pāreju no viena posmā citā. Daba veldzē, tā mierina un dziedē. Daba apvieno sevī it visu un visus. Tā ļauj visam BŪT!
Kristīne Kutepova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura un maģistra studiju programmu. Saņēmusi Mākslas akadēmijas balvu konkursā “SEB stipendija glezniecībā” 2017. gadā un mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā 2015. gadā. Kopš 2014. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs, tostarp starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā.
Mālpils Kultūras centrs
Nākotnes iela 5, Mālpils
Latvijas tekstilmākslas izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais”
Koncertzālē “Cēsis”
Līdz 30. janvārim, 2022
Foto: Anete Rūķe
Līdz nākamā gada 30. janvārim Koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais”, kas 2021. gada vasarā paplašinātā formātā reprezentēja Latvijas tekstilmākslu Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā (Museo Nacional de Artes Decorativas) Madridē, kur to redzējuši teju seši tūkstoši apmeklētāju. Ekspozīcijas kuratore Cēsīs ir mākslas zinātniece Inese Baranovska.
Darbu atlase izstādei Cēsīs sniedz pārliecinošu ieskatu Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturē un tagadnē, atklājot tradīciju spēku un novatorisko meklējumu daudzveidību.
Ekspozīcijas kodolu veido izcilākie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas darbi: Edītes Pauls-Vīgneres Spānijas kultūras iedvesmotās kompozīcijas “Korida” un “Soļi”, Latvijas mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja un ilggadējā vadītāja, profesora Rūdolfa Heimrāta pēc Bībeles motīviem tapušais romantiskais darbs “Sens motīvs”, Lilitas Postažas efektīgā kubisma tradīcijās veidotā kompozīcija “Sieviete ar putnu”, Egila Rozenberga monumentālā Latvijas ainavas interpretācija “Jūra naktī”, Baibas Rīteres izsmalcinātais gobelēns “Līdzsvars” un Daigas Štālbergas-Senussai eksperimentālais darbs “Austrumu dārzs”.
Paralēli muzeja darbu kolekcijai, skatītāji tiek iepazīstināti ar pavisam nesen tapušiem mākslinieku darbiem, kas dod ieskatu mūsdienu tekstilmākslas plašajā tematiskajā spektrā, kā arī izmantoto materiālu un tehniku daudzveidībā. Irēna Andrejeva, Jānis Bankovičs, Lilita Bauģe, Andra Dīriņa, Elīna Ģibiete, Rolands Krutovs, Ieva Krūmiņa, Katrīna Leitēna, Baiba Osīte, Ieva Prāne, Annele Slišāne – kā pieredzējuši, starptautisku atzinību guvuši autori, tā jaunākās paaudzes mākslinieki drosmīgi eksperimentē ar dažādiem materiāliem (papīrs, metāls, āda, plastmasa, koks u.c.) un tehnikām (izšuvums, kolāža, filcēšana, digitālais gobelēns u. c.), apliecinot tekstilmākslas nozares vitālo radošo spēku.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Izstāde “Iekāres objekti”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
Līdz 30. janvārim, 2022
Līdz 2022. gada 30. janvārim Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma izstāde “Iekāres objekti”. Izstāde iekārtota “kiča noskaņās” un apvieno laikmetīgās mākslas un amatniecības darbus, kā arī aicina padomāt par lietām, kuras vēlamies iegūt.
Izstādē piedalās mākslinieki Marta Veinberga un Paulis Liepa un Talsu novada amatnieki – Ciparnīca Talsi ceramics, Harijs Jaunzems, Ina Valtere, Jānis Rozentāls, Mārīte Alksniņa, StoneHill. Izstādes kuratore ir Līga Lindenbauma. Izstādes norises laikā autori pārmaiņus būs sastopami un viņu darbs vērojams klātienē.
Izstādē skatāmie Pauļa Liepas un Martas Veinbergas darbi vēsta par patēriņa kultūru un lietām, kuras iegūstam, jaunas iekāres dzīti. Pauļa Liepas darbi ir atsauces uz trokšņaino interneta vidi un tajā notiekošo saziņu caur dialogu logiem jeb runas burbuļiem, simboliem un elementiem. Martas Veinbergas darbi fiksē mājsaimniecības ikdienas lietas, darbu tapšanā izmantojot veikalu akciju uzlīmes.
Talsu novada amatnieki izstādē piedāvā aplūkot priekšmetus, kurus radījuši ikdienas lietošanai un kuri tomēr nav zaudējuši savu unikālo raksturu, pildot ne vien praktiskas, bet arī estētiskas funkcijas un droši iekļaujoties iekāres objektu kategorijā.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Māras Kažociņas gleznu izstāde “Spirāle”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Līdz 6. februārim, 2022
Māra Kažociņa. Ainava ar zirgiem. 1970. Audekls, eļļa. Patrika Markēviča kolekcija.
Foto: Irēna Bužinska
Līdz 2022. gada 6. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs ciklā “Paaudze” skatāma Māras Kažociņas gleznu izstāde “Spirāle”.
Māra Kažociņa (1936–1992) ieņem savrupu vietu Latvijas mākslas kopainā. Gleznotāju vispirms saistīja realitātes metaforisks traktējums. Viņa konsekventi tiecās piešķirt īstenībai citu, dziļāku jēgu, atsakoties no didaktiska satura un sīkmanīgām detaļām. Par to liecina vēl studiju laikā radītā kompozīcija “Spirāle” (1961), kuras nosaukums kļuvis par šīs izstādes nosaukumu. Tas lieliski raksturo viņas visas daiļrades būtību un viengabalainību vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā.
Visam, kas saistījās ar glezniecību, amatu un prasmi, Māra Kažociņa pievērsās ļoti racionāli, tiecās izzināt, apgūt līdz pamatiem, meklējot savas mākslas sakņu un pasaules iespaidu savijumu iespējami harmoniskā līdzsvarā, ar apzinātu distancēšanos no padomju dzīves realitātes un tās reprezentācijas audeklos. Arī gleznieciskās izteiksmes ziņā Māras Kažociņas darbi ir lakoniski, robusti, askētiski, ar lielu nosacītības un stilizācijas pakāpi. Šāds apcerīgs, uz iekšējo pasauli vērsts, eksistenciāls vēstījums valdzināja skatītājus padomju dubultās morāles apstākļos, kālab Māras Kažociņas darbi tika ievēroti jau tolaik un, izrādās, tas saglabājis aktualitāti arī 21. gadsimtā.
Māras Kažociņas gleznas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Latvijas Mākslinieku savienības krājumā, Liepājas, Ogres un Talsu muzejos, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā un ASV.
Gleznotāja dzīves laikā sarīkoja vairāk nekā 20 personālizstādes, pēc viņas nāves organizētas vairākas piemiņas izstādes, tomēr tā ir pirmā Māras Kažociņas darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kurai atlasīti vairāk nekā 30 audekli no LNMM un Patrika Markēviča kolekcijām.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Baibas Ūlandes gleznu izstāde “Riti, riti…”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 26. februārim, 2022
Līdz 2022. gada 26. februārim Ojāra Vācieša muzejā skatāma Baibas Ūlandes gleznu izstāde “Riti, riti…”, kas veltīta mākslinieces tēvam Jānim Ūlandam.
Baiba Ūlande stāsta, ka iecere izstādei radās 2021. gada janvārī, neilgi pēc mātes nāves, kad Baiba šķirojusi un pārskatījusi mammas lietas un atradusi tēva fotogrāfijas. Tas uzjundījis gan atmiņas, gan arī jautājumus. Baibas tēvs Jānis Ūlands mūžībā devies 1990. gadā, nodzīvojot vien 52 gadus. “Šo izstādi gribu veltīt saviem bērniem, brālim, brāļa dēlam – savējiem, kuri nezina tēta stāstu, jo par viņu tika klusēts, viņš pat netika pieminēts. Tas man ir sāpējis, bet nav pieticis dūšas runāt, tad nu šobrīd to taisos darīt,” stāsta māksliniece.
Šī izstāde turpina jau diezgan sen aizsākto tēmu par dzīvīgumu atgūšanu, par pilnasinīgu dzīvošanu pretstatā izdzīvošanai. Tā ir izstāde par to, kas ir Tēvs, kāda ir viņa sūtība, ietekme un kā ir, ja tēva ir pietrūcis... cik garš un ne vienkāršs ceļš līdz atbrīvotai, laimīgai, savai dzīvei.
“Gleznās galvenokārt attēlotas monohromas ziemīgas ainavas. Tētim daba bija resurss, man ir līdzīgi. Savukārt foto izdrukās atlasīti tēta darbošanos raksturojoši mirkļi. Caur personīgo esmu nonākusi pie vispārīgā, ko nozīmē TĒVS, kā tiek ietekmēta dzīve, kad tēva ir bijis par maz...” par izstādi stāsta māksliniece.
Izstādes nosaukums “Riti, riti…” aizgūts no latviešu tautasdziesmas, stāsta māksliniece. “Tā sākas tautasdziesma, un šajā tautasdziesmā ietilpināts viss, ko esmu gribējusi pateikt – cieņa saknēm, svētība pēctecībai.”
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Iznācis ISSP plānotājs “Atpakaļ pie saknēm” 2022. gadam
ar jauniem laikmetīgās fotogrāfijas darbiem
Turpinot tradīciju, arī šogad tiek izdots biedrības ISSP plānotājs 2022. gadam, kurš ir piedzīvojis patīkamas pārmaiņas. Šogad tas priecēs ne tikai ar īpaši atlasītiem jauno Latvijas un ārzemju mākslinieku laikmetīgās fotogrāfijas autordarbiem, bet tas arīdzan papildināts ar ērti izmantojamu piezīmju kladi.
2022. gada biedrības ISSP izdotais plānotājs kā jau allaž, ir radošs dizaina objekts, kas aktualizē, ieinteresē un padara laikmetīgo fotogrāfiju baudāmu ik dienu. Kopš pirmā plānotāja izdošanas 2013. gadā, tas ir kļuvis par uzticamu, gaidītu un aktuālu pašmāju un ārzemju auditorijas ikdienas kompanjonu visiem tiem, kam patīk strukturēt savu dzīvi un domas ar pierakstu palīdzību.
Kā vienmēr, rūpīgi pārdomāts, minimālistisks dizainā un ērts lietošanā, šogad izdevums ir kļuvis par “2 vienā” – tas apvieno ne tikai nedēļas plānotāja un bulletjournal funkcijas, bet ir papildināts ar apjomīgu piezīmju kladi ikdienas pierakstiem. Gada tēma: “Atpakaļ pie saknēm” – mitoloģiska atgriešanās pie pirmatnējā, “pārcilvēciskā”. Plānotājs satur mēnešu atvērumus, 53 nedēļas atvērumus ar vietu pierakstiem, gada kalendāru, starptautiskus svētkus, vārda dienas, kā arī 92 lappušu kladi personīgām piezīmēm. Izdevumu rotā 25 rūpīgi atlasītās oriģinālas autoru fotogrāfijas. ISSP plānotājs 2022. gadam kalpos par īpašnieka personīgo, līdz šim publiski neizrādīto laikmetīgās fotogrāfijas autordarbu galeriju visa gada garumā.
Pašmāju autoru vidū ir mākslinieces Kristīne Krauze-Slucka, Eva Strazdiņa, Līva Stare un Mersedese Margoite.
ISSP plānotāju jau šobrīd iespējams pasūtīt ISSP interneta veikalā (www.issp.lv), kā arī iegādāties ISSP Galerijā Berga bazārā, galerijā “Istaba”, veikalos “Riija” un “M50” kā arī citos dizaina preču un grāmatu veikalos.
ISSP 2022. gada plānotāja dizaina autori ir izdevuma ilggadējie partneri Artis Briedis un Rūta Briede.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Izdots Aijas Jurjānes monogrāfisks mākslas albums
“Jaunības avots. Aija Jurjāne”
Izdevniecība “Neputns” izdevusi Aijas Jurjānes nonogrāfisku mākslas albumu “Jaunības avots. Aija Jurjāne”, kurā vienuviet izvērsti skatītas abas Aijas Jurjānes darbības sfēras – glezniecība un pedagoģija.
Mākslinieces Aijas Jurjānes (1944–2015) glezniecība šodien ieraugāma kā nepārtraukts pētījums, vērojums, brīžiem nesaudzīgs vēstījums par sievietes mūžu, kas noris viņas pašas ģimenes lokā. Mākslā tas varētu šķist kā margināls uzstādījums, tomēr šodien, kad akcenti no patosa izkāpinātiem “lielajiem jautājumiem” pievēršas arī indivīda dzīves notikumiem kā tikpat svarīgai mākslā risināmai problemātikai, Aijas Jurjānes glezniecības konsekventais “vērotājas” gājums iegūst īpašu aktualitāti un sava veida tematisko monumentalitāti.
Otrā nozīmīgā Aijas Jurjānes profesionālās darbības sfēra ir mākslas pedagoģes darbs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā trīsdesmit gadu garumā. Aijas Jurjānes vārds jau iegājies kā paraugs jēdzienam, kāds ir labs skolotājs, un tiek pieminēts skolas audzēkņu atmiņās. Kā vainagojums Aijas Jurjānes gadu garumā izstrādātajai mākslas pedagoģijas metodikai ir viņas grāmatas “Kompozīcija” (Neputns, 2005) un “Gleznošana” (Neputns, 2002). Tas ir vienīgais gadījums, kad skolas pedagogs kā individuāls autors savas zināšanas ir apkopojis jau metodiski izstrādātā izdevumā, ko var izmantot gan citu mākslas skolu pedagogi, kā arī jebkurš mākslas aroda iesācējs.
Monogrāfijā publicēti mākslinieces dienasgrāmatu un atmiņu pieraksti, kas novērojumos precīzi fiksējuši pēckara situāciju padomju Latvijā, dokumentālas fotogrāfijas un, protams, radošais mantojums – glezniecība, porcelāna virsglazūras apgleznojumi, akvareļi, skices, ilustrācijas, kā arī unikāli zīmējumi, kas bijuši paredzēti vien ģimenes lokam.
Sastādītāja un projekta vadītāja: Sandra Krastiņa. Tekstu autori: Anita Vanaga, Sandra Krastiņa, Rasa Jansone, Dace Lamberga, Anna Auziņa, Reinis Dzudzilo, Barbara Gaile, Edgars Vērpe, Aija Ju-rjāne, Ieva Jurjāne. Dizains: Artis Briedis, Rūta Briede.
Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
Iznācis literārā žurnāla “Žoklis” eglītes numurs
Žurnālā lasāma Ginta Aleksandra Dreimaņa, Lindas Gabarajevas, Lotes Vilmas Vītiņas un Ivara Šteinberga dzeja, Andra Kalnozola poētisks veltījums, kā arī eksperimentāls, vizuāli tekstuāls darbs “Gājiens”, ko sadarbībā radījuši Kirils Ēcis un gleznotāja Tatjana Kriveņkova. Eglītes numurā arī Lietuviešu dzejnieka Manta Gimžauska apjomīgā dzejoļa “ACID IS SWEET” otrā un noslēdzošā daļa Emijas Grigorjevas atdzejojumā. Par numura tituldzejoli izvēlēta Jāņa Rokpeļņa četrrinde “ARS POETICA”. Savukārt žurnāla pielikumā uz zila papīra lasāma Ievas Melgalves poēma “Ievas Melgalves jobanā poēma”.
Žurnālā lasāma franču zinātnes filosofa un iztēles pētnieka Gastona Bašlāra esejas “Lidojuma sapnis” turpinājums, ko no franču valodas tulkojis Lauris Veips. Rakstu sēriju “100 latviešu dzejoļu krājumi you must read before you die” turpina Kārlis Vērdiņš ar recenziju par Ingas Gailes krājumu “Migla” (2012). Bet refleksiju sēriju par vienu latviešu valodā sarakstītu dzejoli – Didzis Ruicēns un Anna Auziņa. Savukārt Lauris Veips turpina komentāru sēriju “Klasiskā ķibele”.
Žurnālu veido pieci jaunie literāti Raimonds Ķirķis, Marija Luīze Meļķe, Lauris Veips, Roberts Vilsons un Kirils Ēcis. To izdod biedrība “Žoklis”.
Žurnālu iespējams iegādāties izdevniecības “Neputns” mājaslapā un galerijā Tērbatas ielā 49/51, kā arī lielākajās Jāņa Rozes grāmatnīcās.
Ilses Krūkles gleznu personālizstāde “Ziedošā ziema”
un
Aleksandra Neberekutina izstāde “Čiekurkalns: kaimiņu būšana”
VEF Kultūras pilī
Līdz 30. janvārim, 2022
VEF Kultūras pils Izstāžu zālē un abos vestibilos līdz 2022. gada 30. janvārim skatāma mākslinieces Ilses Krūkles gleznu personālizstāde “Ziedošā ziema”.
Lai gan māksliniece sevi pārliecinoši pierādījusi ziedu gleznošanā, šajā izstādē būs iespēja aplūkot arī citas mākslinieces gleznas. Var teikt, ka izstādē apkopots labākais, košākais un “garšīgākais” no pēdējos piecos gados paveiktā.
“Šo izstādi esmu gaidījusi un tai gatavojusies vairāk nekā divus gadus, jo sākotnēji tai bija jānotiek 2020. gada decembrī, bet pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ izstādes vietā mums bija mājsēde. Laiks gāja, radās arī jaunas gleznas, un tagad mums kalendāra atklāšanas vietā ir ne tikai kalendāra aizvēršana, bet daudz, daudz vairāk. VEF Kultūras pilī ir tik plašas un greznas telpas! Tad kādēļ lai tās visas nepiepildītu ar ziediem?”
Savukārt VEF Kultūras pils trešā stāva Spoguļzālē līdz 2022. gada 30.janvārim ir skatāma čiekurkalnieša - akvarelista Aleksandrs Neberekutins izstāde - Kalendārs 2022 “Čiekurkalns: kaimiņu būšana”. Jau piekto gadu Čiekurkalnā tiek izdots Mākslas kalendārs un rīkota kalendārā iekļauto mākslas darbu izstāde. Šogad kalendārā tikuši iekļauti jaunradīti darbi četrās Rīgas kaimiņu apkaimēs: Čiekurkalns / Šreienbuša, Brasa, Mežaparks un Sarkandaugavas apkaime.
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga
